Baltijas valstis

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.12</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Baltijas valstis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1127</id>
    <revision>
      <id>4499377</id>
      <parentid>4460496</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T14:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota saite uz NB8 sadarbības formātu</comment>
      <origin>4499377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24803" sha1="gwfo2iafpyeod9ausz23nnmo0onu71v" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Balti riigid&lt;br /&gt;Baltijos valstybės''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Baltijas valstis
|            valsts_nosaukums = 
|               kartes_attēls = Baltijas valstis.png
|             kartes_paraksts = Baltijas valstis [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]
|             lielākā_pilsēta = [[Rīga]]
|              valsts_valodas = [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]]
|                 platība_km2 = 175 015
|               platība_rangs = 91
|              procenti_ūdens = 2,23% (3,909 km²)
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
|          iedzīvotāju_skaits = 6 087 430
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 111
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = &lt;!-- {{palielinājās}} --&gt;
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = &lt;!-- &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt; VAI &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt; --&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = 
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|270px|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
'''Baltijas valstis''' (arī '''Baltija''') ir trīs [[Eiropas Savienība]]s [[Valsts|valstis]] [[Baltijas jūra]]s austrumu piekrastē — [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]].
Ģeogrāfiskā un vēsturiskā ziņā par Baltijas sastāvdaļu var uzskatīt arī [[Krievija]]i piederošo [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]], [[Polija]]i piederošos [[Suvalku apriņķis|Suvalku apriņķi]] un [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s apriņķus, kur līdz pat [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] dzīvoja [[senprūši|senprūšu]] ciltis. 13.—16. gadsimtā šīs zemes ietilpa [[Romas katoļu baznīca]]s [[Rīgas metropolija]]s teritorijā.

Sākotnēji par [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] sauca [[Zviedrijas zemes un provinces|Zviedrijas aizjūras domīnijas]], vēlāk [[Krievijas Impērija]]s provinces vai guberņas ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзейские провинции}}). Pēc Pirmā pasaules kara 20. gadsimta sākumā par Baltijas valstīm sāka dēvēt visas jaunās Baltijas jūras austrumu krasta valstis (t.s. [[Austrumbaltija|Austrumbaltiju]]), kas bija izveidojušās pēc Krievijas Impērijas sabrukuma, ieskaitot Lietuvu un līdz Otrajam pasaules karam arī [[Somija|Somiju]].

== Etimoloģija ==
&quot;Baltija&quot; nav termins, ko sākotnēji būtu lietojušas tautas, kas dzīvo tagadējās [[Baltijas jūra]]s piekrastē, kaut arī bieži apgalvo, ka šis vārds etimoloģiski saistīts ar latviešu un lietuviešu vārda sakni ''balt-'' ar nozīmi &quot;balts&quot; vai &quot;purvs&quot;. 11. gadsimtā vācu hronists [[Ādams no Brēmenes|Brēmenes Ādams]] pirmo reizi pieraksta nosaukumu ''Mare Balticum''. Pastāv vairākas versijas par vārda izcelsmi. Viena apgalvo, ka nosaukums atvasināts no latīņu vārda &quot;josta&quot; (''balteus''), jo tika uzskatīts, ka jūra aizvijas austrumu virzienā kā josta.&lt;ref&gt;Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 5. lpp&lt;/ref&gt; Cita versija apgalvo, ka hronists šo nosaukumu varēja dot, atsaucoties uz mītisko, jūrā esošo [[Baltija (mītiska sala)|Baltijas salu]]. Ir iespēja, ka hronists veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda ''belt'', ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Pastāv arī  skaidrojums — vārds cēlies no vietējo iedzīvotāju runā izmantotās [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s vārda saknes ''*bhel'', kas nozīmē ‘balts’, ‘mirdzošs’, kas lietota jūras apzīmēšanai. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tostarp [[latviešu valoda|latviešu valodā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Hilda Vīka Trīs Baltijas māsas.jpg|thumb|270px|[[Hilda Vīka|Hildas Vīkas]] glezna &quot;Trīs Baltijas māsas&quot;]]

Termina &quot;Baltija&quot; nozīme laika gaitā ir mainījusies. 17. gadsimtā par Baltijas provincēm sauca [[Zviedrija]]s aizjūras [[province]]s ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}) [[Zviedru Igaunija|Igauniju]], [[Ingrija#Zviedru Ingrija (16.—18. gs.)|Ingriju]] un [[Zviedru Vidzeme|Livoniju]], bet 18. un 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija]]s autonomās&lt;ref&gt;[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31—44.&lt;/ref&gt; [[Baltijas guberņas]] ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s.

1917. gada 28. novembrī [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomās Igaunijas guberņas]] [[Igaunijas Pagaidu zemes padome]] formāli izziņoja savu suverenitāti, 6. decembrī pilnīgu neatkarību pasludināja [[Somijas lielhercogiste]]s valdība, 11. decembrī [[Lietuvas Padome]] pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

1918. gada sākumā [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] Krievija atteicās no Baltijas provincēm. 1918. gada 16. februārī tika parakstīts [[Lietuvas Neatkarības akts]] ar kuru Lietuva pasludināja demokrātiskas un neatkarīgas valsts atjaunošanu, {{dat|1918|2|24}} tika pasludināts [[Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem]], ar kuru tika deklarēta neatkarīgas un demokrātiskas Igaunijas valsts izveide. 1918. gada 8. martā tika pasludināta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošana un 1918. gada 15. martā ķeizars [[Vilhelms II]] Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti &quot;par brīvu un patstāvīgu valsti&quot;. 
Vācijas karaspēka okupētajā teritorijā 12. aprīlī Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome prasīja izveidot [[Baltijas hercogiste|Baltijas hercogisti]] un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. 11. jūlijā par Lietuvas karali ievēlēja vācu [[princis|princi]] [[Vilhelms fon Urahs|Vilhelmu fon Urahu]], kas pieņēma Mindauga II vārdu. 27. augustā [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par [[Krievija]]s atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm. 22. septembrī Vācija atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti, hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]]. 7. novembrī Rīgā izveidoja Baltijas Reģentu padomi kā hercogistes pagaidu valdību. 18. novembrī tika [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināta Latvijas valsts neatkarība]], Vācijas valdība 25. novembrī atzina [[Latvijas pagaidu valdība]]s pilvaras visā latviešu apdzīvotajā teritorijā. Baltijas Reģentu padome nolika savas pilnvaras 28. novembrī.

1919. gada sākumā tika neveiksmīgi plānota [[Baltenlande]]s izveide ar trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļlīvzemes un salu) un četrus latviešu (Vidzemes jeb Dienvidlīvzemes, Rīgas, Kurzemes un Latgales) kantoniem.  Pēc sakāves Cēsu kaujās un 3. jūlija Strazdumuižas pamiera nosacījumiem, vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, tomēr [[Vācijas VI rezerves korpuss|Vācijas VI rezerves korpusa]] komandieris Rīdigers fon der Golcs lika pārtraukt evakuācijas darbus, atlikušās apvienojot karaspēka grupā &quot;Baltenlande&quot;. 1919. gada jūlijā Berlīnē tika dibināta marionešu [[Rietumkrievijas valdība]], kuras mērķis bija veidot autonomu Baltijas valsti atjaunotās Krievijas federācijas sastāvā.  
1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība, bet 11. septembrī Somijas un Latvijas valdības saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas, Lietuvas valdība šādu piedāvājumu saņēma 15. septembrī. 14.—15. septembrī Tallinā notika visu četru Baltijas valstu valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Tā kā [[Rietumkrievijas armija]]s daļas [[Bermontiāde]]s izgāšanās turpināja karadarbību tiešā Berlīnes valdības pakļautībā, tad 25. novembrī Latvijas valdība oficiāli pieteica karu Vācijai.
[[Attēls:Lielinieku plakāts par Somiju, Igauniju un Latviju 1920.jpg|thumb|270px|Lielinieku plakāts ar neatkarīgo &quot;buržuāzisko&quot; Baltijas valstu simbolisku attēlojumu (1920).]]
1920. gada 2. februārī Krievija Tartu parakstīja miera līgumu ar Igauniju, 12. jūlijā Maskavā ar Lietuvu, bet 11. augustā Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. Krievijas miera līgums ar Somiju tika parakstīts tikai pēc [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] noslēguma 14. oktobrī. 
16. decembrī [[Tautu Savienība]]s asamblejā notika pirmais balsojums par Baltijas valstu uzņemšanu, kurā vienīgi Somija tika uzņemta.

1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju ''de iure''. 18. martā Rīgā tika parakstīts [[Rīgas miera līgums]] starp Poliju un PSRS. 1921. gada 22. septembrī Igaunija, Latvija un Lietuva tika uzņemtas Tautu Savienībā.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nosaukums &quot;Baltija&quot; bija visai izplūdis jēdziens, ar kuru dažkārt apzīmēja arī citas pēc Krievijas Impērijas sabrukuma izveidojušās valstis, kas tiecās izveidot militāru savienību jeb &quot;[[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]&quot;. Tā pie Baltijas valstīm nereti pieskaitīja arī [[Somija|Somiju]], taču pēc Otrā pasaules kara Somijas un Baltijas valstu ceļi šķīrās un Somijai laika gaitā izdevās panākt, ka to uzskata par vienu no [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīm]].

Pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s Igauniju, Latviju, Lietuvu un pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām arī [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]] (1945. gadā [[Kēnigsberga]]s apgabalu, vēlāko [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]]) PSRS uzskatīja par vienotu teritoriālu vienību, dodot tām Krievijas Impērijas [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] laikā ieviesto nosaukumu &quot;[[Piebaltija]]&quot; ({{val|ru|Прибалтика}}), t.i. pie [[Baltijas jūra]]s esošās zemes. Šo republiku kopīgā pieredze padomju sistēmā un to ciešā sadarbība neatkarības atgūšanā nostiprināja visu triju republiku kopīgo baltiešu identitāti.&lt;ref&gt;Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 6. lpp&lt;/ref&gt;
Pēc tam, kad 1990. gada sākumā Baltijas republiku Augstākās Padomes pieņēma neatkarības deklarācijas, starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos atgriezās Baltijas valstu nosaukums mūsdienu izpratnē.

2018. gadā Baltijas valstīm piešķīra starptautisko [[Vestfālenes miera balva|Vestfālenes miera balvu]] par to nozīmīgo ieguldījumu šī Eiropas reģiona mierīgā un demokrātiskā attīstībā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/baltijas-valstis-sanems-starptautisko-vestfalenes-miera-balvu.d?id=49651755&amp;utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.01.2018.&amp;utm_medium=email Baltijas valstis saņems starptautisko Vestfālenes miera balvu] delfi.lv 2018. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas Baltijas valstīs ===
Pēc neatkarības atjaunošanas Baltijas valstīs 90.to gadu sākumā, iedzīvotāju skaits tajās pamazām samazinājies teju ik gadu. Ja 1990. gadā reģionā kopā bija 7,9 miljoni iedzīvotāju, tad 2022. gadā tikai vairs 6,0 miljoni iedzīvotāju (-24%). Tomēr jānorāda, ka [[Demogrāfija|demogrāfiskā]] rakstura problēmas, lai arī ne tik saasinātas, pēdējās desmitgadēs novērotas teju visās [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs, un ne tikai.

Pirmajā desmitgadē, līdz 2000. gadam, izbraucot [[Padomju Savienība]]s armijai, kā arī daļai [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] iedzīvotāju atgriežoties savā dzimtenē, visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Igaunijā (-11%) un Latvijā (-10.9%), bet vismazāk - Lietuvā (-5.4%). Nākamajā desmitgadē, līdz 2010. gadam, ko iezīmēja ekonomiskā krīze un iedzīvotāju emigrācija darba meklēšanas nolūkos, iedzīvotāju skaits izteikti turpināja samazināties Lietuvā (-11.5%) un Latvijā (-10.6%), bet vismazāk - Igaunijā (-4.7%). Savukārt vēlākajā desmitgadē, līdz 2020. gadam, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju skaita samazināšanās tempi būtiski palēlinājās. Tomēr šajā periodā vislielākais iedzīvotāju sarukums registrēts Latvijā (-6.4%) un Lietuvā (-5.7%), bet vismazākais - Igaunijā (-1.3%).

Pēc 2020. gada, iedzīvotāju skaits uzrādījis nelielu pieauguma tendenci gan Igaunijā, gan Lietuvā, taču Latvijā tas līdz šim nav reģistrēts. Kopumā, uz situāciju 2022. gadā, salīdzinājumā pret 2015. gadu, Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu (+1.3%). Latvijā savukārt iedzīvotāju skaita lejupslīde bijusi visstraujākā (-5.5%), bet Lietuvā tā bijusi mērenāka (-3.9%).

==== Iedzīvotāju skaita statistika Baltijas valstīs (miljonos, gada sākumā) ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Valsts
!1920
!1930
!1940
!1950
!1960
!1970
!1980
!1990
!2000
!2010
!2015&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00001|title=Population on 1 January|last=Eurostat|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-10}}&lt;/ref&gt;
!2020&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
!2021&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
!2022&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|{{EST}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pub.stat.ee/px-web.2001/I_Databas/Population/01Population_indicators_and_composition/02Main_demographic_indicators/02Main_demographic_indicators.asp |title=Statistics Estonia |access-date={{dat|2018|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130113023046/http://pub.stat.ee/px-web.2001/I_Databas/Population/01Population_indicators_and_composition/02Main_demographic_indicators/02Main_demographic_indicators.asp }}&lt;/ref&gt;
|1,068
|1,116
|1,096
|1,101
|1,216
|1,360
|1,477
|1,569
|1,397
|1,332
|1,315
|1,329
|1,330
|1,332
|-
|{{LAT}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/en/dati/statistics-database-30501.html |title=Latvijas Centrālā Statistikas Pārvalde |access-date={{dat|2018|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180125101620/http://www.csb.gov.lv/en/dati/statistics-database-30501.html |archivedate={{dat|2018|01|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|1,727  
|1,910
|1,940
|1,887
|2,121
|2,359
|2,512
|2,663
|2,373
|2,121
|1,986
|1,908
|1,893
|1,876
|-
|{{LTU}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.gov.lt/home?id=2714 |title=Statistics Lithuania |access-date={{dat|2018|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031152333/https://www.stat.gov.lt/home?id=2714 }}&lt;/ref&gt;
|2,104
|2,354
|2,432*
|2,567
|2,782
|3,144
|3,413
|3,698
|3,500
|3,097
|2,921
|2,794
|2,796
|2,806
|-
! style=&quot;font-weight:normal; text-align:left&quot; |Kopā:
! style=&quot;font-weight:normal; text-align:left&quot; |'''4,899'''
!5,380
!5,468
!5,555
!6,119
!6,863
!7,402
!7,930
!7,270
!6,550
!6,222
!6,031
!6,019
!6,014
|}
''* Dati par 1939. gadu''

== Statistika ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| Karogs || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Flag of Estonia.svg|att_izm_def=60px}}}} || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Flag of Latvia.svg|att_izm_def=75px}}}} || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Flag of Lithuania.svg|att_izm_def=65px}}}}
|-
| Ģerbonis || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Coat of arms of Estonia.svg|att_izm_def=90px}}}} || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Coat of Arms of Latvia.svg|att_izm_def=110px}}}} || {{Center|{{Infokastes attēls|attēls=Coat of Arms of Lithuania.svg|att_izm_def=68px}}}}
|-
| Valsts || {{Center|[[Igaunija]]}} || {{Center|[[Latvija]]}} || {{Center|[[Lietuva]]}}
|-
| Galvaspilsēta || {{Center|[[Tallina]]}} || {{Center|[[Rīga]]}} || {{Center|[[Viļņa]]}}
|-
| Neatkarība
| - Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]]&lt;br /&gt;[[Livonijas Konfederācija]]s daļa&lt;br /&gt;- [[1918]]. gada [[24. februāris]]&lt;br /&gt;- [[1991]]. gada [[20. augusts]]
| - Līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]]&lt;br /&gt;[[Livonijas Konfederācija]]s daļa&lt;br /&gt;- [[1918]]. gada [[18. novembris]]&lt;br /&gt;- [[1991]]. gada [[21. augusts]]
| - Līdz [[18. gadsimts|18. gadsimtam]]&lt;br /&gt;[[Lietuvas dižkunigaitija]]s daļa&lt;br /&gt;- [[1918]]. gada [[16. februāris]]&lt;br /&gt;- [[1990]]. gada [[11. marts]]
|-
| Prezidents || [[Alars Kariss]]||[[Edgars Rinkēvičs]]||[[Gitans Nausēda]]
|-
| Iedzīvotāji ([[2022. gads|2022]])&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;|| 1 331 796 || 1 875 757 || 2 805 998
|-
| Iedz. blīvums ([[2022. gads|2022]]) || 29,4 iedz. / km² || 29,0 iedz. / km² || 43,0 iedz. / km²
|-
| Platība || 45 227 km² || 64 589 km² || 65 200 km²
|-
| Ūdens platība % || 4,56% || 1,5% || 1,35%
|-
| [[IKP]] ([[Pirktspējas paritāte|PP]]) kopā ([[2021. gads|2021]])&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/NAMA_10_GDP__custom_3831167|title=GDP and main components (output, expenditure and income)|last=Eurostat|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-12}}&lt;/ref&gt;|| 38,389 miljardi PPS || 44,415 miljardi PPS || 80,742 miljardi PPS
|-
| [[IKP pēc pirktspējas līmeņa]] uz vienu iedz. ([[2021. gads|2021]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_10_10/|title=Purchasing power adjusted GDP per capita|last=Eurostat|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-12}}&lt;/ref&gt; || 28 200 PPS || 23 000 PPS || 28 400 PPS
|-
| [[IKP]] (nominālais) kopā ([[2021. gads|2021]])&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;|| 31,445 miljardi [[Eiro|€]]|| 33,696 miljardi [[Eiro|€]]|| 56,179 miljardi [[Eiro|€]]
|-
| [[Faktiskais individuālais patēriņš]] uz vienu iedz.([[2021. gads|2021]])&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;  || 13 868 [[Eiro|€]]|| 11 277 [[Eiro|€]]|| 13 835 [[Eiro|€]]
|-
| [[Džini koeficients|Džini indekss]] || 34 || 37,7 || 36
|-
| [[Tautas attīstības indekss]]|| 0,86 || 0,855 || 0,862
|-
| Interneta domēna ([[Augšējā līmeņa domēns|ALD]]) || [[.ee]] || [[.lv]] || [[.lt]]
|-
| Telefona kods || +372 || +371 || +370
|}

== Iedzīvotāju etniskais sadalījums pēc valodu grupām ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! VALODU GRUPAS!! census!! !! aprēķins!! !! aprēķins!! !! census!! !! census!! !! census!! !! census!! !! census!! 
|-
! gads!! 1897!! %!! 1934/35!! %!! 1950!! %!! 1959!! %!! 1970!! %!! 1979!! %!! 1989!! %!! 2000/01!! %
|-
| iedzīvotāji kopā|| 5 582 036|| 100,00|| 5 576 444|| 100,00|| 5 418 145|| 100,00|| 6 001 694|| 100,00|| 6 848 442|| 100,00|| 7 358 782|| 100,00|| 7 907 031|| 100,00|| 7 231 407|| 100,00
|-
| [[baltu valodas]]|| 2 954 509|| 52,93|| 3 585 304|| 64,29|| 3 436 684|| 61,17|| 3 491 853|| 58,18|| 3 899 850|| 56,95|| 4 104 852|| 55,78|| 4 356 570|| 55,10|| 4 318 827|| 59,72
|-
| [[slāvu valodas]]|| 1 011 969|| 18,13|| 520 782|| 9,34|| 1 182 699|| 21,05|| 1 485 988|| 24,76|| 1 879 599|| 27,45|| 2 174 485|| 29,55|| 2 443 203|| 30,90|| 1 844 419|| 25,51
|-
| [[somugru valodas]]|| 888 122|| 15,91|| 1 002 853|| 17,98|| 884 837|| 15,75|| 918 235|| 15,30|| 953 749|| 13,93|| 976 497|| 13,27|| 992 708|| 12,55|| 951 300|| 13,16
|-
| [[ģermāņu valodas]]|| 229 647|| 4,11|| 193 064|| 3,46|| 31 900|| 0,57|| 14 010|| 0,23|| 15 742|| 0,23|| 10 269|| 0,14|| 9 710|| 0,12|| 10 162|| 0,14
|-
| [[semītu valodas]]&lt;ref&gt;Baltijas valstu ebreji ikdienā nelieto [[ivrits|ivritu]], bet gan pamatā krievu valodu, līdz Otrajam pasaules karam — [[jidišs|jidišu]], kas pieder ģermāņu valodu grupai&lt;/ref&gt;|| 486 957|| 8,72|| 262 510|| 4,71|| 62 703|| 1,12|| 66 728|| 1,11|| 65 541|| 0,96|| 48 036|| 0,65|| 39 991|| 0,51|| 16 615|| 0,23
|-
| [[tjurku valodas]]|| 6 169|| 0,11|| 1 624|| 0,03|| 9 502|| 0,17|| 12 089|| 0,20|| 15 384|| 0,22|| 22 796|| 0,31|| 31 549|| 0,40|| 16 843|| 0,23
|-
| [[indoirāņu valodas]]|| 2 886 || 0,05|| 5 091 || 0,09 || 6 708|| 0,12 || 8 940 || 0,15 || 11 209 || 0,16 || 14 001 || 0,19 || 18 875|| 0,24 || 17 948|| 0,25
|-
| [[romāņu valodas]]|| 891|| 0,02|| 629|| 0,01|| 581|| 0,01|| 842|| 0,01|| 3 113|| 0,05|| 3 191|| 0,04|| 7 248|| 0,09|| 4 413|| 0,06
|-
| [[kaukāziešu valodas]]|| 51 || 0,00|| 79 || 0,00|| 1 301|| 0,03 || 1 881|| 0,03|| 2 396|| 0,03|| 3 146|| 0,05|| 4 742 || 0,06|| 3 229|| 0,05
|-
| [[grieķu valoda]]|| 44|| || 170|| || 248|| || 307|| || 770|| || 524|| || 681|| || 648|| 
|-
| [[korejiešu valoda]]|| 0|| || 1|| || 100|| || 118|| || 337|| || 426|| || 569|| || 469|| 
|-
| [[mongoļu valoda]]|| 0|| || 1|| || 68|| || 98|| || 329|| || 230|| || 344|| || 155|| 
|-
| [[ķīniešu valoda]]|| 0|| || 16|| || 19|| || 28|| || 40|| || 55|| || 30|| || 132|| 
|-
| [[vjetnamiešu valoda]]|| 0|| || 0|| || 0|| || 0|| || 41|| || 4|| || 9|| || 98|| 
|-
| [[japāņu valoda]]|| 0|| || 24|| || 17|| || 15|| || 6|| || 5|| || 4|| || 28|| 
|-
| [[tungusu valodas]]|| 0|| || 0|| || 0|| || 2|| || 40|| || 48|| || 29|| || 12|| 
|-
| [[albāņu valoda]]|| 0|| || 0|| || 3|| || 4|| || 21|| || 4|| || 8|| || 9|| 
|-
| [[čukču valoda]]|| 0|| || 0|| || 11|| || 12|| || 6|| || 18|| || 9|| || 5|| 
|-
| un citas||1|| || 379|| || 269|| || 189|| || 55|| || 243||       
|-
| nenosaukta|| 790|| 0,01|| 4 215|| 0,08|| 391|| || 165|| || un citi|| || 6|| || 697|| || 45 852|| 0,63
|}
* Iedzīvotāju skaits atbilstošs tā laika trīs Baltijas valstu teritorijām.

== Lielākās pilsētas ==
* '''Iedzīvotāju skaita izmaiņas lielākajās Baltijas valstu pilsētās (2017—2024/2025)'''
{{div col}}
# {{flaga|Latvija}} [[Rīga]] 700 518 (2017) — 605 273  
# {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] 574 221 (2017) — 602 430
# {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] 446 055 (2017) — 457 572
# {{flaga|Lietuva}} [[Kauņa]] 290 067 (2017) — 304 210
# {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]] 151 227 (2017) — 160 357
# {{flaga|Lietuva}} [[Šauļi]]  101 210 (2017) — 112 581
# {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]] 93 124 (2017) — 97 759
# {{flaga|Lietuva}} [[Panevēža]] 91 106 (2017) — 89 738
# {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils]] 93 308 (2017) — 77 799
# {{flaga|Latvija}} [[Liepāja]] 76 513 (2017) — 66 680
# {{flaga|Latvija}} [[Jelgava]] 61 183 (2017) — 54 701
# {{flaga|Igaunija}} [[Narva]] 57 130 (2017) — 53 360
# {{flaga|Latvija}}  [[Jūrmala]] 57 408 (2017) — 52 154
# {{flaga|Lietuva}}  [[Alīta]] 52 933 (2017) — 50 996
# {{flaga|Igaunija}} [[Pērnava]] 51 739 (2017) — 41 520
# {{flaga|Lietuva}}  [[Marijampole]] 36 628 (2017) — 36 240
# {{flaga|Igaunija}} [[Kohtla-Jerve]] 35 187 (2017) — 33 434
# {{flaga|Lietuva}}  [[Mažeiķi]] 34 152 (2017) — 33 303
# {{flaga|Latvija}}  [[Ventspils]]  38 895 (2017) — 32 634
# {{flaga|Lietuva}}  [[Jonava]] 27 809 (2017) — 26 680
# {{flaga|Latvija}}  [[Rēzekne]] 30 810 (2017) — 26 131
# {{flaga|Lietuva}}  [[Utena]] 26 491 (2017) — 25 587
# {{flaga|Lietuva}}  [[Ķēdaiņi]] 24 177 (2017) — 23 323
# {{flaga|Latvija}}  [[Ogre]] 25 032 (2017) — 22 767
# {{flaga|Latvija}}  [[Valmiera]] 24 876 (2017) — 22 376
# {{flaga|Lietuva}}  [[Ukmerģe]] 21 226 (2017) — 21 954
# {{flaga|Lietuva}}  [[Telši]] 22 709 (2017) — 21 834
# {{flaga|Lietuva}}  [[Tauraģe]] 22 645 (2017) — 21 404
# {{flaga|Latvija}}  [[Jēkabpils]] 23 656 (2017) — 21 150
# {{flaga|Lietuva}}  [[Visagina]] 19 076 (2017) — 19 114
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļvalstis]]
* [[Baltijas ceļš]]
* [[Baltijas jūra]]
* [[NB8]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tacitus.nu/historical-atlas/regents/baltic/ Baltijas valstu vēsturiskā jēdziena izmaiņas (1402—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090824211722/http://www.tacitus.nu/historical-atlas/regents/baltic/ |date={{dat|2009|08|24||bez}} }}

{{Eiropa-aizmetnis}}

{{Baltijas valstis}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]</text>
      <sha1>gwfo2iafpyeod9ausz23nnmo0onu71v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1313</id>
    <revision>
      <id>4499513</id>
      <parentid>4459244</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T01:16:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Artomiks98</username>
        <id>148395</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4499513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76492" sha1="q7ub0abs8s6pa0he5qsxjca16oaa8li" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Turkaja''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Turkajas Republika
|            valsts_nosaukums = turkay  &lt;!-- Valsts nosaukums angļu valodā --&gt;
|                 valsts_moto = ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Miers mājās, miers pasaulē''&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = ''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Neatkarības himna''&lt;/small&gt;
|               karoga_attēls = content://media/external/images/media/1000011572
|            karoga_nosaukums = Turcijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis
|                 symbol_type = Prezidenta zīmogs
|             ģerboņa_platums = 85  &lt;!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --&gt;
|               kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts =
|               galvaspilsēta = [[Ankara]]
|             lielākā_pilsēta = [[Stambula]]
|              valsts_valodas = [[Turku valoda]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidenti|Valsts prezidents]]
|                valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidenti|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Pēctecība]]
|        neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}}
|       neatkarības_notikums2 = Parlamenta izveide
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1920|4|23}}
|       neatkarības_notikums3 = Proklamēšana
|         neatkarības_datums3 = {{Dat|1923|10|29}}
|                 platība_km2 = {{sk|783562}}
|               platība_sq_mi = {{sk|302535}}
|          iedzīvotāju_skaits = {{sk|84680273}}
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 100
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 104.
|                     IKP_PPP = {{ASV dolārs|2,382 triljoni}}
|                IKP_PPP_gads = 2020
|               IKP_PPP_rangs = 13
|          IKP_PPP_per_capita = {{ASV dolārs|28 294}}
|    IKP_PPP_per_capita_rangs =48
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.838
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900;&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 41,9
|                   Gini_gads = 2018
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#ffcc00;&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 51 
|                      valūta = [[Jaunā Turcijas lira]] (₺) 
|                valūtas_kods = TRY
|                  laika_zona = [[Tuvo Austrumu laiks|FET]]
|                  utc_offset = +3
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.tr]]
|              tālsarunu_kods = 90
|                iso_kods_num = 792
|              iso_kods_alfa2 = TR
|              iso_kods_alfa3 = TUR
}}
'''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiālais nosaukums '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[Eirāzija]]s [[valsts]], kas atrodas [[Anatolija|Mazāzijas pussalā]], [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], un [[Trāķija|Trāķijā]], [[Dienvideiropa]]s [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģionā. Turcijai ir sauszemes [[valsts robeža|robeža]] ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], rietumos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ziemeļaustrumos ar [[Gruzija|Gruziju]] un [[Armēnija|Armēniju]], austrumos ar [[Azerbaidžāna]]s eksklāvu [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]] un [[Irāna|Irānu]], dienvidaustrumos ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. Turcijas krastus ziemeļos apskalo [[Melnā jūra]], rietumos [[Egejas jūra]], bet dienvidos [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā atrodas [[Marmora jūra]], caur kuru novilkta ģeogrāfiskā robeža starp [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropa|Eiropu]], tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās [[Kontinents|pasaules daļās]].

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, [[Turcijas kultūra|tās kultūra]] ir austrumu un rietumu kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir stratēģiski svarīga valsts, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], austrumos ar [[Centrālāzija|Centrālāziju]], ziemeļos ar [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Krievija|Krieviju]] un dienvidos ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]].&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | title= Ataturk | url= https://archive.org/details/ataturk0000mang_b0t1 | first= Andrew | last= Mango | publisher= Overlook | year= 2000 | isbn=1-5856-7011-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey|url=https://archive.org/details/historyofottoman0002unse|author=Stanford Jay Shaw | coauthors= Kural Shaw, Ezel | publisher= Cambridge University Press | year= 1977 | isbn= 0-5212-9163-1}}&lt;/ref&gt;

Turcija ir [[demokrātija|demokrātiska]], [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[Unitāra valsts|unitāra]] un [[konstitucionāla republika]] un [[Turcijas valsts iekārta|tās valsts iekārta]] izveidota 1923. gadā [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] vadībā pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā [[Eiropas Padome]] (dalībvalsts kopš 1949), [[NATO]] (1952), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] (1973) un [[G-20|Industriālo valstu G20]] (1999). Turcija kopš 2005. gada uzsāka oficiālās [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā|iestāšanās sarunas]] ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|muitas savienības]] izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Austrumāzija|Austrumāziju]].

== Etimoloģija ==
[[Turku valoda|Turku valodā]] valsts nosaukums ir {{Audio|Tur-Türkiye Cumhuriyeti.ogg|''Türkiye Cumhuriyeti''}} (&lt;small&gt;[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]:&lt;/small&gt; {{Unicode|/tyɾkije dʒumhuɾijeti/}}), kas nozīmē &quot;Turcijas Republika&quot;.

Nosaukums ''Türkiye'' ir dalāms divās daļās. Nosaukuma pirmā daļa ''Türk'' no senās turku valodas nozīmē &quot;stiprs&quot;,&lt;ref name=&quot;Bartleby&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bartleby.com/61/92/T0419200.html | title= Turk | author= American Heritage Dictionary | publisher= Houghton Mifflin Company | accessdate= 2006-12-27 | year= 2000 | archiveurl= https://www.webcitation.org/6HZFLsoaf?url=http://www.bartleby.com/ | archivedate= 2013-06-22 }}&lt;/ref&gt; savukārt nosaukuma izskaņa ''-iye'' ir abstraktais piedēklis [[arābu valoda|arābu valodā]], kas norāda uz īpašnieku, turētāju, piederīgumu. Vārds ''Türk'' pirmo reizi rakstos lietots [[orhonu raksti|orhonu rakstos]] centrālās Āzijas [[gokturki|gokturku]] cilts nosaukumā (''Göktürk''), kas burtiskā tulkojumā nozīmē &quot;gaisa&quot; jeb &quot;debess turki&quot;.

Vairums valodās, tostarp [[latviešu valoda|latviešu valodā]], valsts nosaukums cēlies no viduslaiku [[latīņu valoda]]s vārda ''Turchia'', kas pirmo reizi rakstiskajos avotos parādījies 1369. gadā.&lt;ref name=&quot;TurkEtymology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.etymonline.com/index.php?term=Turk | title= Online Etymology Dictionary – &quot;Turk&quot; | author= Online Etymology Dictionary | publisher= etymonline.com | accessdate= 2006-12-07 | date= 2001}}&lt;/ref&gt; Oficiālais valsts nosaukums &quot;Turcija&quot; ir tikai no 1921. gada, kad to iekļāva [[1921. gada Turcijas konstitūcija|pirmajā Turcijas konstitūcijā]].

== Vēsture ==

=== Turku Osmaņu impērija ===
{{Pamatraksts|Osmaņu impērija}}
[[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumb|left|Osmaņu impērija tās uzplaukuma laikā (ap 1680)]]
Vēstures gaitā [[tjurki]] dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās [[Eirāzija]]s daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās,{{nepieciešama atsauce}} pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās [[Huņņu impērija]]s laikiem 5. gadsimtā, kad tās valdnieks [[Atila]] paplašināja savas valsts robežas no austrumu [[Turkestāna]]s un centrālās [[Āzija]]s līdz centrālajai un rietumu [[Eiropa]]i.

Vairākas atsevišķas tjurku ciltis arī vēlāk izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgstoši. Viena no varenākajām ciltīm bija [[oguzi|oguzu turku]] atzars — [[turki seldžuki|seldžuki]],{{nepieciešama atsauce}} kas 9. gadsimtā atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] nomalē, [[Kaspijas jūra]]s ziemeļu piekrastē un pie [[Arāla jūra]]s kā Jabhu [[kagans]] Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gadsimtā seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz [[Anatolija]]s austrumiem.{{nepieciešama atsauce}}

[[Attēls:Blaue moschee 6minarette.jpg|thumb|[[Sultāna Ahmeda mošeja]] (Zilā mošeja) ir viens no slavenākajiem [[Osmaņu arhitektūra]]s paraugiem]]
Pēc uzvaras pār [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]] ([[Lielā Seldžuku impērija]]s atzara) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: [[Karahanu valsts]] un [[Gaznevīdu impērija|Gaznes valsts]], kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva [[Mongoļu impērija]]s karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja [[Osmans I]], kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai [[Osmaņu impērija]]i.

[[Osmaņu impērija]] veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gadsimtā tā bija viena no pasaulē varenākajām politiskajām varām, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot [[Balkānu pussala|Balkānus]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s dienvidu daļu.

Pēc [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas panīkuma]] gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Vācijas Impērija]]s pusē un tika pilnīgi sagrauta. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara noslēdza [[Sevras līgums|Sevras līgumu]].

Kara laikā tika veikta liela visumā prokrieviski noskaņoto armēņu iznīcināšana un deportēšana no pierobežas ar Krieviju; pēc Turcijas versijas, tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis [[armēņu genocīds]] un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm|title=Q&amp;A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=2006-10-12}}&lt;/ref&gt; Ārpus Turcijas, pēc dažādu laiku un pētnieku vērtējumiem, vispārpieņemts ir uzskats, ka šajā &quot;pārvietošanā&quot; un slepkavībās uz vietas bojā gāja no {{sk|600000}} līdz 1,5 miljoniem armēņu, lai gan par paša vārda &quot;genocīds&quot; lietošanu nav vienprātības.

=== Republika ===
{{atjaunot|valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā}}
{{Pamatraksts|Turcijas vēsture|Ataturka reformas}}
[[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]]
Sabiedroto īstenotā [[Konstantinopoles okupācija|Konstantinopoles]] un [[Izmiras okupācija]] uzreiz pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām izraisīja [[Turku nacionālā kustība|Turku nacionālās kustības]] izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt; Sākās [[Turcijas neatkarības karš]], kura priekšgalā no turku puses bija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] [[pašā]], kas bija pierādījis savas komandiera spējas [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Kara mērķis bija nepieļaut [[Sevras līgums|Sevras līguma]] īstenošanu.&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot;/&gt; Jau 1922. gada 18. septembrī no valsts teritorijas bija padzīti visi ārvalstu spēki un radās jauna Turcijas valsts. 11. novembrī [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] oficiāli likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], ar ko tika pielikts punkts [[Osmaņu impērija]]s 623 gadu ilgajai pastāvēšanai. Ar 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] tika starptautiski atzīta Turcijas Republikas suverenitāte un jaunizveidotā valsts tika atzīta par Osmaņu impērijas mantinieci. Oficiāli republiku proklamēja jaunajā valsts galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]], 1923. gada 29. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt;

Par pirmo republikas prezidentu kļuva Mustafa Kemals pašā, kas sāka īstenot plašu [[Ataturka reformas|reformu]] programmu, kuru nolūks bija radīt jaunu sekulāru valsti uz bijušās Osmaņu impērijas palieku pamatiem.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt; Saskaņā ar likumu par uzvārdiem, Turcijas parlaments 1934. gadā Mustafa Kemalam piešķīra goda nosaukumu Ataturks ({{val|tr|Atatürk}}, turku tēvs).&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot; /&gt;

{{dat|1945|2|23||bez}} [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē un kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] locekli.&lt;ref name=&quot;Turkey_UN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/Overview/growth.htm |title=Growth in United Nations membership (1945–2005)|publisher=United Nations|accessdate=2006-10-30|date=2006-07-03}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā izsludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]], jo [[Grieķija|Grieķijā]] bija sākusies komunistu sacelšanās un [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja Turcijai atbrīvot tās karaspēka vajadzībām [[Turcijas jūras šaurumi|Turcijas jūras šaurumus]], kas savieno [[Melnā jūra|Melno jūru]] ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Ar šo doktrīnu ASV garantēja Turcijas un Grieķijas drošību, kas izvērtās par plašu finansiālo un materiālo atbalstu.&lt;ref name=&quot;Truman Doctrine&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Outposts and Allies: U.S. Army Logistics in the Cold War, 1945–1953|first=James A.|last=Huston|publisher=Susquehanna University Press|location=|year=1988|id={{ISBN|0-941664-84-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0941664848&amp;id=ID4E3Lm8TsgC&amp;pg=PA198&amp;lpg=PA198&amp;ots=Yg9KqG871J&amp;dq=turkey+cold+war&amp;sig=d5Xry3n-9lmlUZTnM6tpFBBtxOQ#PPA177,M1}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad Turcija kopā ar ANO drošības spēkiem bija līdzdarbojusies [[Korejas karš|Korejas karā]], tā pievienojās [[NATO]] (1952) un kļuva par galveno šķērsli PSRS ekspansijai Vidusjūras reģionā. Pēc grieķu nacionālistu sarīkotā apvērsuma [[Kipra|Kiprā]], Turcija iebruka salā (1974), lai aizstāvētu tur dzīvojošo [[turki|turku]] tiesības. Pēc deviņiem gadiem izveidoja [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]], kuru starptautiski atzīst tikai Turcija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1021835.stm |title=Timeline: Cyprus|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-25|date=2006-12-12}}&lt;/ref&gt;

Kad 1945. gadā bija beidzies [[vienpartijas sistēma]]s periods, daudzpartiju sistēma ienesa politiskajā dzīvē neskaitāmas nesaskaņas vairāku desmitu gadu garumā un tādēļ periods no 1960. gadiem līdz 1980. gadiem ievērojams ar vairākām bruņotām sadursmēm starp labējā un kreisā spārna politiskajiem grupējumiem. Nesaskaņas izraisīja vairākus militārus valsts apvērsumus: 1960., 1971., 1980. un 1997. gadā.&lt;ref name=&quot;TRPoliticsandMilitary&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Politics and the Military|url=https://archive.org/details/turkishpoliticsm00hale|first=William Mathew|last=Hale|publisher=Routledge, UK|year=1994|isbn= 0-4150-2455-2}}&lt;/ref&gt; 1980. gados sāktā Turcijas ekonomikas liberalizācija ievērojami izmainīja valsts tēlu un radīja ievērojamus [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmju]] un krīžu periodus.&lt;ref name=&quot;80sLiberalization&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Economics and Politics of Turkish Liberalization|first=Tevfik F.|last=Nas|publisher=Lehigh University Press|location=|year=1992|id={{ISBN|0-934223-19-X}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1999|08|17||bez}} pulksten 3:02 pēc vietējā laika Turcijas ziemeļrietumos bija aptuveni 7,4 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]]. Zinātnieki šo zemestrīci sauc par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]]. Tās ilgums sasniedza 48 [[sekunde]]s, rezultātā nogalinot aptuveni {{sk|45000}} iedzīvotājus un atstājot vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju bez mājām. Šī postošā zemestrīce visvairāk skāra [[Izmita]]s pilsētu.

== Valsts pārvalde un politika ==
{{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas valsts iekārta|Turcijas konstitūcija|Turcijas tiesību sistēma}}
Turcija ir [[prezidentālisms|prezidentāla]], [[Demokrātija|demokrātiska]] [[republika]]. Kopš valsts dibināšanas 1923. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] tradīcijas.&lt;ref name=&quot;TR_Secularism&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Ali Çarkoğlu|title=Religion and Politics in Turkey|url=http://books.google.com/books?id=t5G_zw9exMQC&amp;pg=PP1|year=2006|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-34831-7|page=}}&lt;/ref&gt; [[Turcijas konstitūcija]] ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai.

Valsts galva ir [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]], kas līdz 2017. gadam pildīja lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Līdz 2007. gadam Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja parlaments tikai uz vienu reizi, pēc tam — tautas balsojums uz pieciem gadiem ar tiesībām pārvēlēt to pašu cilvēku atkārtoti otrreiz. Pakāpeniski prezidenta loma pieauga, un pēc 2017. gada referenduma Turcija kļuva par prezidentālu republiku. Pašreizējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] amatā stājies {{dat|2014|8|28||bez}}. Viņam izdevās apiet Konstitūciju, lai 2023. gadā trešoreiz kandidētu uz prezidenta amatu, ko opozīcija uzskata par nelikumīgu.&lt;ref&gt;[https://bianet.org/english/politics/273383-table-of-six-legally-erdogan-cannot-run-for-a-third-term-on-may-14 Bianet. Table of Six: Legally Erdoğan cannot run for a third term on May 14]&lt;/ref&gt; Turcijā līdz 2017. gadam varu īstenoja [[Turcijas premjeri|premjers]] un [[Turcijas Ministru kabinets|ministru kabinets]] (valdība), bet likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajai nacionālajai asamblejai]]. 2017. gadā premjerministra amatu likvidēja un tā funkcijas nodeva prezidentam. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], bet augstākā tiesu iestāde ir [[Turcijas Augstākā apelācijas tiesa|Augstākā apelācijas tiesa]].&lt;ref name=&quot;TR_Constit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|title=Turkish Constitution|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-16|date=2001-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070203170110/http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|archivedate=2007-02-03}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1933. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No 2004. gada Turcijā bija 50 [[Turcijas politiskās partijas|reģistrētas politiskās partijas]], kas pārstāv gan galēji kreisus, gan galēji labējus uzskatus.&lt;ref name=&quot;BYEGM_TrPolSys&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|title=Political Structure of Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-14|date=2004-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061005085413/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|archivedate=2006-10-05}}&lt;/ref&gt; Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās darbību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1466160.stm|title=Euro court backs Turkey Islamist ban|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2001-07-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2850601.stm |title=Turkey's Kurd party ban criticised|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2003-03-14}}&lt;/ref&gt;

Parlamentā 600 deputātus ievēl uz pieciem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 88 vēlēšanu apgabalos. Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 7% vēlētāju atbalsta barjera, kā dēļ mazākas partijas veido apvienības.

== Starptautiskās attiecības ==
{{Pamatraksts|Turcijas ārpolitika|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}}
[[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā]]
Turcija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999) līdzdibinātāja.

Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomikas kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības Muitas savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3||bez}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.&lt;ref name=&quot;TR_EUChrono&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}&lt;/ref&gt;

Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}&lt;/ref&gt; Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}&lt;/ref&gt;

Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}&lt;/ref&gt; ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&amp;id=vDzjkrTDKjYC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=5PdqmRoyEn&amp;dq=turkey+cold+war&amp;sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}&lt;/ref&gt; Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].&lt;ref&gt;[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]&lt;/ref&gt; Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā.

=== Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības ===
Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}&lt;/ref&gt; Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3||bez}} un Turcijas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]] atklāja {{Dat|2005|9|25||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot; /&gt; Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot; /&gt;

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}}
[[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)&lt;/ref&gt; Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]]

1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].&lt;ref&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)&lt;/ref&gt; Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot; /&gt; Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;/&gt; Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;&gt;''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas pilsētu uzskaitījums}}
{{Turcijas provinču karte|float=right}}
Turcijas galvaspilsēta ir [[Ankara]]. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā ({{val|tr|iller}}, vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni.

Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]] (galvaspilsēta [[Antakja]]), [[Kodžaeli ils|Kodžaeli ilu]] ([[Izmita]]) un [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] ([[Adapazari]]). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: [[Stambula]] (vairāk nekā 12 milj.), [[Ankaras ils|Ankara]] (vairāk nekā 4,4 milj.), [[Izmiras ils|Izmira]] (vairāk nekā 3,7 milj.), [[Bursas ils|Bursa]] (vairāk nekā 2,4 milj.), [[Adanas ils|Adana]] (vairāk nekā 2 milj.) un [[Konjas ils|Konja]] (vairāk nekā 1,9 milj.).

Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta [[Stambula]] un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir [[Izmira]], [[Bursa]], [[Adana]], [[Trabzona]], [[Malatja]], [[Gaziantepa]], [[Erzuruma]], [[Kajseri]], [[Kodžaeli]], [[Konja]], [[Mersina]], [[Eskišehira]], [[Dijarbakira]], [[Antalja]] un [[Samsuna]]. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turcijas Statistikas institūts|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population living in cities|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}&lt;/ref&gt; Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — no 1 miljona līdz 500 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās.

== Tautsaimniecība ==
{{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}}
Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}&lt;/ref&gt; un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja.

Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.&lt;ref name=&quot;80sLiberalization&quot;/&gt; Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}&lt;/ref&gt; un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}&lt;/ref&gt; Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}&lt;/ref&gt; Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&amp;id=ufYU_fR7mLgC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=xxhe4iYB7B&amp;dq=Turkey&amp;sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]]
2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}&lt;/ref&gt; un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot; /&gt; Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}&lt;/ref&gt; Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.

Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}&lt;/ref&gt; Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}&lt;/ref&gt; Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.

[[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]]
Turcijas galvenie tirdzniecības partneri:
* [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}&lt;/ref&gt;
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]];
* [[Krievija]];
* [[Japāna]].

Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot; /&gt; 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&amp;gid=112&amp;srid=3429&amp;oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}&lt;/ref&gt; Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}&lt;/ref&gt;

Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}&lt;/ref&gt; Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot; /&gt;

21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}&lt;/ref&gt; Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ģeogrāfija un klimats ==
{{Pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}}
[[Attēls:Oludeniz.jpg|thumb|left|[[Ēlīdeniza]] (turku: ''Ölüdeniz'') netālu no [[Fethijes]] [[Turcijas rivjēra|Turcijas rivjērā]] (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem)]]
Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā līdzinās taisnstūrim.&lt;ref name=&quot;USLC_TRGeo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/turkey/18.htm |title=Geography of Turkey|author=US Library of Congress|authorlink=Kongresa bibliotēka|publisher=US Library of Congress|accessdate=2006-12-13|date=}}&lt;/ref&gt; Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem {{sk|783562}} kvadrātkilometrus,&lt;ref&gt;[http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/DYB2004/Table03.pdf UN Demographic Yearbook, accessed April 16, 2007]&lt;/ref&gt; no kuriem {{nobr|755 688 m²}} atrodas [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija]]), bet {{nobr|23 764 m²}} — [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;USLC_TRGeo&quot; /&gt; Tādēļ Turciju uzskata par [[Starpkontinentāla valsts|starpkontinentālu valsti]]. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga [[Francija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — [[Egejas jūra]], ziemeļos — [[Melnā jūra]] un dienvidos — [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas [[Marmora jūra]].&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot; /&gt;

Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir [[Austrumu Trāķija]], kas robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Valsts teritoriju Āzijā — Anatoliju (arī Mazāzijas pussala) starp Kēroglu (''Köroğlu'') un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — [[Taurs (kalni)|Taura]], veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]. Te atrodas [[Vanas ezers]] un Āgri kalns (''Ağrı'', arī [[Ararats]]), kas ir augstākā Turcijas virsotne — {{nobr|5165 m}}.&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996|title=Mount Ararat (Ağrı Dağı), Turkey|author=NASA - Earth Observatory|authorlink=Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|publisher=NASA|accessdate=2006-12-27|date=2001|archive-date=2006-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20061010220340/http://earthobservatory.nasa.gov///Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996}}&lt;/ref&gt;

Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: [[Marmora jūras reģions]], [[Egejas jūras reģions]], [[Melnās jūras reģions]], [[Centrālās Anatolijas reģions]], [[Austrumu Anatolijas reģions]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar [[Melnā jūra|Melno jūru]], veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turizm.net/turkey/info/geography.html |title=Geography of Turkey|author=Turkish Ministry of Tourism|authorlink=|publisher=Turkish Ministry of Tourism|accessdate=2006-12-13|date=2005}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:MountArarat.jpg|thumb|Āgri kalns ([[Ararats]]) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 metri]]
Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes [[Plātņu tektonika|plātņu]] kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]], kā arī visa [[Melnā jūra]]. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu [[lūzuma josla]], un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|title=Brief Seismic History of Turkey|author=|authorlink=|publisher=University of South California, Department of Civil Engineering|accessdate=2006-12-26|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312064813/http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|archivedate=2009-03-12}}&lt;/ref&gt;

Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30 °C līdz pat -40 °C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1 °C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30 °C.

Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400 mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300 mm. Mitrākais laiks ir decembrī, bet sausākais — jūlijā un augustā.

Ziemeļos ir mērens jūras klimats ar spēcīgiem nokrišņiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir mākoņains un lietains. Vidējais nokrišņu daudzums gadā: 1000 — 2500 mm.

Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēja stiprums ir palielinājies un ir izraisījis plūdus un zemes nogruvumus. Tiek apdraudētas neskaitāmās mājiņas, kas celtas stāvajās nogāzēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|title=Climate of Turkey|author=Turkish State Meteorological Service|publisher=Turkish State Meteorological Service|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070110140758/http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|archivedate=2007-01-10}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}}
2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}&lt;/ref&gt;

Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}&lt;/ref&gt; Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}&lt;/ref&gt;

Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.&lt;ref&gt;Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&amp;id=hvmy_skUPNYC&amp;pg=RA1-PA422&amp;lpg=RA1-PA422&amp;ots=2bxjbJbuzM&amp;dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&amp;sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}&lt;/ref&gt;

Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot; /&gt; Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}&lt;/ref&gt;

Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}&lt;/ref&gt; no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&amp;id=lFFRzTqLp6AC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;dq=Religion+in+Turkey&amp;sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt; Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}&lt;/ref&gt;

Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.&lt;ref name=&quot;TR_Secularism&quot; /&gt; Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}&lt;/ref&gt; Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&amp;portal=hbkm&amp;action=html&amp;highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&amp;sessionid=11294215&amp;skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}&lt;/ref&gt;

{{Turcijas lielākās pilsētas}}

== Kultūra ==
{{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}}
[[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]]
[[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]]
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}&lt;/ref&gt; Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&amp;id=0Iy7pJBRgjYC&amp;pg=PA58&amp;lpg=PA58&amp;dq=Turkish+culture&amp;sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]]

Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames &amp; Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
{{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā &quot;Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001&quot;}}

Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}&lt;/ref&gt; Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] un [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]. 2000. gadā &quot;Galatasaray&quot; klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls.

Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas &quot;Eczacıbaşı Zentiva&quot;]] un [[Stambulas &quot;VakıfBank Güneş Sigorta&quot;]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas.

Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}&lt;/ref&gt; [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pasaules un olimpisko spēļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs.

Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki.

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Turcija}}
* [[Turcijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Turki]]
* [[Ankara]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}}
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}}
* [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}}
* {{wikiatlas|Turkey}}

{{Eiropa}}
{{Āzija}}
{{NATO}}
{{Mūsdienu tjurku valstis}}
{{Turcijas tēmas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcija| ]]
[[Kategorija:Eirāzija]]</text>
      <sha1>q7ub0abs8s6pa0he5qsxjca16oaa8li</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499617</id>
      <parentid>4499513</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:39:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Artomiks98|Artomiks98]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4459244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76476" sha1="p42n2o51n4ap8q7nnep0hkdpymg8w4c" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|valsti|Turcija (nozīmju atdalīšana)|Turcija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Türkiye Cumhuriyeti''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Turcijas Republika
|            valsts_nosaukums = Turkey   &lt;!-- Valsts nosaukums angļu valodā --&gt;
|                 valsts_moto = ''Yurtta Sulh, Cihanda Sulh''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Miers mājās, miers pasaulē''&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = ''[[Turcijas himna|İstiklâl Marşı]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Neatkarības himna''&lt;/small&gt;
|               karoga_attēls = Flag of Turkey.svg
|            karoga_nosaukums = Turcijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Emblem of Turkey.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Turcijas ģerbonis
|                 symbol_type = Prezidenta zīmogs
|             ģerboņa_platums = 85  &lt;!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --&gt;
|               kartes_attēls = Turkey (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts =
|               galvaspilsēta = [[Ankara]]
|             lielākā_pilsēta = [[Stambula]]
|              valsts_valodas = [[Turku valoda]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Turcijas prezidenti|Valsts prezidents]]
|                valsts_galva = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Turcijas viceprezidenti|Viceprezidents]]
|               valsts_galva2 = [[Sevdets Jilmazs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Pēctecība]]
|        neatkarības_notikums = [[Turcijas neatkarības karš|Neatkarības karš]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1919|5|19}}
|       neatkarības_notikums2 = Parlamenta izveide
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1920|4|23}}
|       neatkarības_notikums3 = Proklamēšana
|         neatkarības_datums3 = {{Dat|1923|10|29}}
|                 platība_km2 = {{sk|783562}}
|               platība_sq_mi = {{sk|302535}}
|          iedzīvotāju_skaits = {{sk|84680273}}
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 100
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 104.
|                     IKP_PPP = {{ASV dolārs|2,382 triljoni}}
|                IKP_PPP_gads = 2020
|               IKP_PPP_rangs = 13
|          IKP_PPP_per_capita = {{ASV dolārs|28 294}}
|    IKP_PPP_per_capita_rangs =48
|                         HDI = {{palielinājās}} 0.838
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#009900;&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 41,9
|                   Gini_gads = 2018
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#ffcc00;&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 51 
|                      valūta = [[Jaunā Turcijas lira]] (₺) 
|                valūtas_kods = TRY
|                  laika_zona = [[Tuvo Austrumu laiks|FET]]
|                  utc_offset = +3
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.tr]]
|              tālsarunu_kods = 90
|                iso_kods_num = 792
|              iso_kods_alfa2 = TR
|              iso_kods_alfa3 = TUR
}}
'''Turcija''' ({{val|tr|Türkiye}}), oficiālais nosaukums '''Turcijas Republika''' (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir [[Eirāzija]]s [[valsts]], kas atrodas [[Anatolija|Mazāzijas pussalā]], [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], un [[Trāķija|Trāķijā]], [[Dienvideiropa]]s [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģionā. Turcijai ir sauszemes [[valsts robeža|robeža]] ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]], rietumos ar [[Grieķija|Grieķiju]], ziemeļaustrumos ar [[Gruzija|Gruziju]] un [[Armēnija|Armēniju]], austrumos ar [[Azerbaidžāna]]s eksklāvu [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanu]] un [[Irāna|Irānu]], dienvidaustrumos ar [[Irāka|Irāku]] un [[Sīrija|Sīriju]]. Turcijas krastus ziemeļos apskalo [[Melnā jūra]], rietumos [[Egejas jūra]], bet dienvidos [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā atrodas [[Marmora jūra]], caur kuru novilkta ģeogrāfiskā robeža starp [[Āzija|Āziju]] un [[Eiropa|Eiropu]], tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās [[Kontinents|pasaules daļās]].

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, [[Turcijas kultūra|tās kultūra]] ir austrumu un rietumu kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir stratēģiski svarīga valsts, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], austrumos ar [[Centrālāzija|Centrālāziju]], ziemeļos ar [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Krievija|Krieviju]] un dienvidos ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]].&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | title= Ataturk | url= https://archive.org/details/ataturk0000mang_b0t1 | first= Andrew | last= Mango | publisher= Overlook | year= 2000 | isbn=1-5856-7011-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey|url=https://archive.org/details/historyofottoman0002unse|author=Stanford Jay Shaw | coauthors= Kural Shaw, Ezel | publisher= Cambridge University Press | year= 1977 | isbn= 0-5212-9163-1}}&lt;/ref&gt;

Turcija ir [[demokrātija|demokrātiska]], [[Sekulārisms Turcijā|sekulāra]], [[Unitāra valsts|unitāra]] un [[konstitucionāla republika]] un [[Turcijas valsts iekārta|tās valsts iekārta]] izveidota 1923. gadā [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala Ataturka]] vadībā pēc [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā [[Eiropas Padome]] (dalībvalsts kopš 1949), [[NATO]] (1952), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] (1973) un [[G-20|Industriālo valstu G20]] (1999). Turcija kopš 2005. gada uzsāka oficiālās [[Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā|iestāšanās sarunas]] ar Eiropas Savienību un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca [[Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība|muitas savienības]] izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Austrumāzija|Austrumāziju]].

== Etimoloģija ==
[[Turku valoda|Turku valodā]] valsts nosaukums ir {{Audio|Tur-Türkiye Cumhuriyeti.ogg|''Türkiye Cumhuriyeti''}} (&lt;small&gt;[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]:&lt;/small&gt; {{Unicode|/tyɾkije dʒumhuɾijeti/}}), kas nozīmē &quot;Turcijas Republika&quot;.

Nosaukums ''Türkiye'' ir dalāms divās daļās. Nosaukuma pirmā daļa ''Türk'' no senās turku valodas nozīmē &quot;stiprs&quot;,&lt;ref name=&quot;Bartleby&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bartleby.com/61/92/T0419200.html | title= Turk | author= American Heritage Dictionary | publisher= Houghton Mifflin Company | accessdate= 2006-12-27 | year= 2000 | archiveurl= https://www.webcitation.org/6HZFLsoaf?url=http://www.bartleby.com/ | archivedate= 2013-06-22 }}&lt;/ref&gt; savukārt nosaukuma izskaņa ''-iye'' ir abstraktais piedēklis [[arābu valoda|arābu valodā]], kas norāda uz īpašnieku, turētāju, piederīgumu. Vārds ''Türk'' pirmo reizi rakstos lietots [[orhonu raksti|orhonu rakstos]] centrālās Āzijas [[gokturki|gokturku]] cilts nosaukumā (''Göktürk''), kas burtiskā tulkojumā nozīmē &quot;gaisa&quot; jeb &quot;debess turki&quot;.

Vairums valodās, tostarp [[latviešu valoda|latviešu valodā]], valsts nosaukums cēlies no viduslaiku [[latīņu valoda]]s vārda ''Turchia'', kas pirmo reizi rakstiskajos avotos parādījies 1369. gadā.&lt;ref name=&quot;TurkEtymology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.etymonline.com/index.php?term=Turk | title= Online Etymology Dictionary – &quot;Turk&quot; | author= Online Etymology Dictionary | publisher= etymonline.com | accessdate= 2006-12-07 | date= 2001}}&lt;/ref&gt; Oficiālais valsts nosaukums &quot;Turcija&quot; ir tikai no 1921. gada, kad to iekļāva [[1921. gada Turcijas konstitūcija|pirmajā Turcijas konstitūcijā]].

== Vēsture ==

=== Turku Osmaņu impērija ===
{{Pamatraksts|Osmaņu impērija}}
[[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumb|left|Osmaņu impērija tās uzplaukuma laikā (ap 1680)]]
Vēstures gaitā [[tjurki]] dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās [[Eirāzija]]s daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās,{{nepieciešama atsauce}} pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās [[Huņņu impērija]]s laikiem 5. gadsimtā, kad tās valdnieks [[Atila]] paplašināja savas valsts robežas no austrumu [[Turkestāna]]s un centrālās [[Āzija]]s līdz centrālajai un rietumu [[Eiropa]]i.

Vairākas atsevišķas tjurku ciltis arī vēlāk izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgstoši. Viena no varenākajām ciltīm bija [[oguzi|oguzu turku]] atzars — [[turki seldžuki|seldžuki]],{{nepieciešama atsauce}} kas 9. gadsimtā atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] nomalē, [[Kaspijas jūra]]s ziemeļu piekrastē un pie [[Arāla jūra]]s kā Jabhu [[kagans]] Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gadsimtā seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz [[Anatolija]]s austrumiem.{{nepieciešama atsauce}}

[[Attēls:Blaue moschee 6minarette.jpg|thumb|[[Sultāna Ahmeda mošeja]] (Zilā mošeja) ir viens no slavenākajiem [[Osmaņu arhitektūra]]s paraugiem]]
Pēc uzvaras pār [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]] ([[Lielā Seldžuku impērija]]s atzara) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: [[Karahanu valsts]] un [[Gaznevīdu impērija|Gaznes valsts]], kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva [[Mongoļu impērija]]s karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja [[Osmans I]], kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai [[Osmaņu impērija]]i.

[[Osmaņu impērija]] veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gadsimtā tā bija viena no pasaulē varenākajām politiskajām varām, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot [[Balkānu pussala|Balkānus]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s dienvidu daļu.

Pēc [[Osmaņu impērijas panīkums|Osmaņu impērijas panīkuma]] gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Vācijas Impērija]]s pusē un tika pilnīgi sagrauta. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara noslēdza [[Sevras līgums|Sevras līgumu]].

Kara laikā tika veikta liela visumā prokrieviski noskaņoto armēņu iznīcināšana un deportēšana no pierobežas ar Krieviju; pēc Turcijas versijas, tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis [[armēņu genocīds]] un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6045182.stm|title=Q&amp;A Armenian 'genocide'|work=BBC|accessdate=2006-12-29|date=2006-10-12}}&lt;/ref&gt; Ārpus Turcijas, pēc dažādu laiku un pētnieku vērtējumiem, vispārpieņemts ir uzskats, ka šajā &quot;pārvietošanā&quot; un slepkavībās uz vietas bojā gāja no {{sk|600000}} līdz 1,5 miljoniem armēņu, lai gan par paša vārda &quot;genocīds&quot; lietošanu nav vienprātības.

=== Republika ===
{{atjaunot|valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā}}
{{Pamatraksts|Turcijas vēsture|Ataturka reformas}}
[[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumb|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]]
Sabiedroto īstenotā [[Konstantinopoles okupācija|Konstantinopoles]] un [[Izmiras okupācija]] uzreiz pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām izraisīja [[Turku nacionālā kustība|Turku nacionālās kustības]] izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt; Sākās [[Turcijas neatkarības karš]], kura priekšgalā no turku puses bija [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]] [[pašā]], kas bija pierādījis savas komandiera spējas [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Kara mērķis bija nepieļaut [[Sevras līgums|Sevras līguma]] īstenošanu.&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot;/&gt; Jau 1922. gada 18. septembrī no valsts teritorijas bija padzīti visi ārvalstu spēki un radās jauna Turcijas valsts. 11. novembrī [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja]] oficiāli likvidēja [[Osmaņu dinastija|sultanātu]], ar ko tika pielikts punkts [[Osmaņu impērija]]s 623 gadu ilgajai pastāvēšanai. Ar 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] tika starptautiski atzīta Turcijas Republikas suverenitāte un jaunizveidotā valsts tika atzīta par Osmaņu impērijas mantinieci. Oficiāli republiku proklamēja jaunajā valsts galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]], 1923. gada 29. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt;

Par pirmo republikas prezidentu kļuva Mustafa Kemals pašā, kas sāka īstenot plašu [[Ataturka reformas|reformu]] programmu, kuru nolūks bija radīt jaunu sekulāru valsti uz bijušās Osmaņu impērijas palieku pamatiem.&lt;ref name=&quot;Ottoman_Turkey&quot; /&gt; Saskaņā ar likumu par uzvārdiem, Turcijas parlaments 1934. gadā Mustafa Kemalam piešķīra goda nosaukumu Ataturks ({{val|tr|Atatürk}}, turku tēvs).&lt;ref name=&quot;Ataturk&quot; /&gt;

{{dat|1945|2|23||bez}} [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Turcija pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē un kļuva par pilntiesīgu [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] locekli.&lt;ref name=&quot;Turkey_UN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/Overview/growth.htm |title=Growth in United Nations membership (1945–2005)|publisher=United Nations|accessdate=2006-10-30|date=2006-07-03}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā izsludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]], jo [[Grieķija|Grieķijā]] bija sākusies komunistu sacelšanās un [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja Turcijai atbrīvot tās karaspēka vajadzībām [[Turcijas jūras šaurumi|Turcijas jūras šaurumus]], kas savieno [[Melnā jūra|Melno jūru]] ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Ar šo doktrīnu ASV garantēja Turcijas un Grieķijas drošību, kas izvērtās par plašu finansiālo un materiālo atbalstu.&lt;ref name=&quot;Truman Doctrine&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Outposts and Allies: U.S. Army Logistics in the Cold War, 1945–1953|first=James A.|last=Huston|publisher=Susquehanna University Press|location=|year=1988|id={{ISBN|0-941664-84-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0941664848&amp;id=ID4E3Lm8TsgC&amp;pg=PA198&amp;lpg=PA198&amp;ots=Yg9KqG871J&amp;dq=turkey+cold+war&amp;sig=d5Xry3n-9lmlUZTnM6tpFBBtxOQ#PPA177,M1}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad Turcija kopā ar ANO drošības spēkiem bija līdzdarbojusies [[Korejas karš|Korejas karā]], tā pievienojās [[NATO]] (1952) un kļuva par galveno šķērsli PSRS ekspansijai Vidusjūras reģionā. Pēc grieķu nacionālistu sarīkotā apvērsuma [[Kipra|Kiprā]], Turcija iebruka salā (1974), lai aizstāvētu tur dzīvojošo [[turki|turku]] tiesības. Pēc deviņiem gadiem izveidoja [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]], kuru starptautiski atzīst tikai Turcija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1021835.stm |title=Timeline: Cyprus|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-25|date=2006-12-12}}&lt;/ref&gt;

Kad 1945. gadā bija beidzies [[vienpartijas sistēma]]s periods, daudzpartiju sistēma ienesa politiskajā dzīvē neskaitāmas nesaskaņas vairāku desmitu gadu garumā un tādēļ periods no 1960. gadiem līdz 1980. gadiem ievērojams ar vairākām bruņotām sadursmēm starp labējā un kreisā spārna politiskajiem grupējumiem. Nesaskaņas izraisīja vairākus militārus valsts apvērsumus: 1960., 1971., 1980. un 1997. gadā.&lt;ref name=&quot;TRPoliticsandMilitary&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Politics and the Military|url=https://archive.org/details/turkishpoliticsm00hale|first=William Mathew|last=Hale|publisher=Routledge, UK|year=1994|isbn= 0-4150-2455-2}}&lt;/ref&gt; 1980. gados sāktā Turcijas ekonomikas liberalizācija ievērojami izmainīja valsts tēlu un radīja ievērojamus [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmju]] un krīžu periodus.&lt;ref name=&quot;80sLiberalization&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Economics and Politics of Turkish Liberalization|first=Tevfik F.|last=Nas|publisher=Lehigh University Press|location=|year=1992|id={{ISBN|0-934223-19-X}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1999|08|17||bez}} pulksten 3:02 pēc vietējā laika Turcijas ziemeļrietumos bija aptuveni 7,4 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]]. Zinātnieki šo zemestrīci sauc par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]]. Tās ilgums sasniedza 48 [[sekunde]]s, rezultātā nogalinot aptuveni {{sk|45000}} iedzīvotājus un atstājot vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju bez mājām. Šī postošā zemestrīce visvairāk skāra [[Izmita]]s pilsētu.

== Valsts pārvalde un politika ==
{{Pamatraksts|Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Turcijas valsts iekārta|Turcijas konstitūcija|Turcijas tiesību sistēma}}
Turcija ir [[prezidentālisms|prezidentāla]], [[Demokrātija|demokrātiska]] [[republika]]. Kopš valsts dibināšanas 1923. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas [[Sekulārisms Turcijā|sekulārisma]] tradīcijas.&lt;ref name=&quot;TR_Secularism&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Ali Çarkoğlu|title=Religion and Politics in Turkey|url=http://books.google.com/books?id=t5G_zw9exMQC&amp;pg=PP1|year=2006|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-34831-7|page=}}&lt;/ref&gt; [[Turcijas konstitūcija]] ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai.

Valsts galva ir [[Turcijas prezidenti|valsts prezidents]], kas līdz 2017. gadam pildīja lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Līdz 2007. gadam Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja parlaments tikai uz vienu reizi, pēc tam — tautas balsojums uz pieciem gadiem ar tiesībām pārvēlēt to pašu cilvēku atkārtoti otrreiz. Pakāpeniski prezidenta loma pieauga, un pēc 2017. gada referenduma Turcija kļuva par prezidentālu republiku. Pašreizējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] amatā stājies {{dat|2014|8|28||bez}}. Viņam izdevās apiet Konstitūciju, lai 2023. gadā trešoreiz kandidētu uz prezidenta amatu, ko opozīcija uzskata par nelikumīgu.&lt;ref&gt;[https://bianet.org/english/politics/273383-table-of-six-legally-erdogan-cannot-run-for-a-third-term-on-may-14 Bianet. Table of Six: Legally Erdoğan cannot run for a third term on May 14]&lt;/ref&gt; Turcijā līdz 2017. gadam varu īstenoja [[Turcijas premjeri|premjers]] un [[Turcijas Ministru kabinets|ministru kabinets]] (valdība), bet likumdevēja vara pieder [[Turcijas Lielā nacionālā asambleja|Lielajai nacionālajai asamblejai]]. 2017. gadā premjerministra amatu likvidēja un tā funkcijas nodeva prezidentam. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir [[Turcijas Valsts padome|Valsts padome]], bet augstākā tiesu iestāde ir [[Turcijas Augstākā apelācijas tiesa|Augstākā apelācijas tiesa]].&lt;ref name=&quot;TR_Constit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|title=Turkish Constitution|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-16|date=2001-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070203170110/http://www.byegm.gov.tr/mevzuat/anayasa/anayasa-ing.htm|archivedate=2007-02-03}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1933. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No 2004. gada Turcijā bija 50 [[Turcijas politiskās partijas|reģistrētas politiskās partijas]], kas pārstāv gan galēji kreisus, gan galēji labējus uzskatus.&lt;ref name=&quot;BYEGM_TrPolSys&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|title=Political Structure of Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-12-14|date=2004-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061005085413/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/Structure.htm|archivedate=2006-10-05}}&lt;/ref&gt; Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās darbību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1466160.stm|title=Euro court backs Turkey Islamist ban|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2001-07-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2850601.stm |title=Turkey's Kurd party ban criticised|work=BBC|accessdate=2006-12-14|date=2003-03-14}}&lt;/ref&gt;

Parlamentā 600 deputātus ievēl uz pieciem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 88 vēlēšanu apgabalos. Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 7% vēlētāju atbalsta barjera, kā dēļ mazākas partijas veido apvienības.

== Starptautiskās attiecības ==
{{Pamatraksts|Turcijas ārpolitika|Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā}}
[[Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg|thumb|[[Franklins Rūzvelts|Rūzvelts]], [[Ismets Ineni|Ineni]] un [[Vinstons Čērčils|Čērčils]] [[Otrā Kairas konference|Otrajā Kairas konferencē]] 1943. gadā]]
Turcija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] (1945), [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] (1961), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|OSCE]] (1973) un [[G-20]] (1999) līdzdibinātāja.

Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. 1949. gadā Turcija kļuva par [[Eiropas Padome]]s locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai [[Eiropas Ekonomikas kopiena|EEK]] ([[Eiropas Savienība|ES]] priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par [[Rietumu Eiropas Savienība]]s asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta [[Eiropas Savienības Muitas savienība]]s līguma parakstīšana un {{Dat|2005|10|3||bez}} oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.&lt;ref name=&quot;TR_EUChrono&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|title=Chronology of Turkey-EU relations|publisher=Turkish Secretariat of European Union Affairs|accessdate=2006-10-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070224121529/http://www.abgs.gov.tr/en/tur-eu_relations_dosyalar/chronology.htm|archivedate=2007-02-24}}&lt;/ref&gt;

Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/pdf/interview_20061015_en.pdf|title=Interview with European Commission President Jose Manuel Barroso on BBC Sunday AM|publisher=[[Eiropas Komisija]]|format=PDF|accessdate=2006-12-17|date=2006-10-15}}&lt;/ref&gt; Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti [[Kipra|Kipras Republiku]] sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut [[Grieķija]]s iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republiku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/6170749.stm |title=Turkey's EU membership bid stalls|first=Mark|last=Mardell|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2006-12-11}}&lt;/ref&gt;

Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abas valstis, baidoties no iespējamās [[Padomju Savienība|PSRS]] ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās [[NATO]]. Tagad, kad ir beidzies [[Aukstais karš]], Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas ASV karabāzes netālu no robežas ar [[Sīrija|Sīriju]] un [[Irāka|Irāku]]. Turklāt Turcijas labās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas [[Kurdistāna]]s izveidošanu Irākas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/2887893.stm |title=Turkey's fears of Kurdish resurgence|first=Pam |last=O'Toole|work=BBC|accessdate=2006-12-17|date=2003-03-26}}&lt;/ref&gt; ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7049348.stm BBC: Turkish MPs back attacks in Iraq]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma vairākas [[turki]]em radniecīgo [[tjurki|tjurku]] valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Turkish Foreign Policy In Post Cold War Era|first=Idris|last=Bal|publisher=Universal Publishers|location=|year=2004|isbn= 1-5811-2423-6|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1581124236&amp;id=vDzjkrTDKjYC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=5PdqmRoyEn&amp;dq=turkey+cold+war&amp;sig=XoCrRT0pN70sZn6zvtnpdBF0HWw#PRA1-PA291,M1}}&lt;/ref&gt; Labo attiecību rezultātā ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku—Tbilisi—Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un [[Armēnija|Armēniju]] joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas karā]].&lt;ref&gt;[http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2006/78799.htm U.S. Department of State: Country Report on Human Rights Practices in Armenia: Respect for Human Rights. Section 1, a.]&lt;/ref&gt; Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Turcija neatzīst armēņu genocīdu 20. gadsimta sākumā. Šāds pats vēsturisks konflikts Turcijas traucē arī attiecībās ar Grieķiju, jo arī Turcijas grieķu iedzīvotāji tolaik tika pakļauti slepkavošanām un deportācijām, īpaši Turcijas neatkarības kara laikā.

=== Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības ===
Turcijas un [[Latvija]]s attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju [[Padomju Savienība|PSRS]].&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija/ |title=Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latvijas un Turcijas attiecības |access-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090615024714/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Turcija }}&lt;/ref&gt; Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas {{Dat|1991|9|3||bez}} un Turcijas vēstniecību [[Rīga|Rīgā]] atklāja {{Dat|2005|9|25||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |title=Turcijas vēstniecība: Par vēstniecību |access-date={{dat|2009|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727024432/http://riga.emb.mfa.gov.tr/Mission.aspx |archivedate={{dat|2011|07|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu [[NATO]] un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gada 1. aprīļa līdz 1. augustam veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gadā valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja Latvijas vēstniecību [[Ankara|Ankarā]].&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot; /&gt; Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.&lt;ref name=&quot;LR_ĀM&quot; /&gt;

== Bruņotie spēki ==
{{Pamatraksts|Turcijas Bruņotie spēki}}
[[Turcijas Bruņotie spēki]] sastāv no [[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēkiem]], [[Turcijas jūras spēki|jūras spēkiem]] un no [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēkiem]]. [[Turcijas žandarmērija]] un [[Turcijas krasta apsardze]] miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|title=Turkish Armed Forces Defense Organization|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-15|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071002051620/http://www.tsk.mil.tr/eng/genel_konular/savunmaorganizasyonu.htm|archivedate=2007-10-02}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotie spēki ir otra lielākā [[NATO]] armija (pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ar {{sk|1043550}} kareivjiem.&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.23 (2005)&lt;/ref&gt; Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unhcr.org/home/RSDCOI/3c1622484.pdf |title=Turkey/Military service|author=United Nations High Commissioner for Refugees (UNHCR), Directorate for Movements of Persons, Migration and Consular Affairs - Asylum and Migration Division|authorlink=ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|publisher=UNHCR|format=PDF|accessdate=2006-12-27|date=jūlijā 2001}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:TCG Gazi’antep.jpg|thumb|left|Turcijas G klases fregate ''TCG Gazi`antep'' (F 490)]]

1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus [[tanks|tankus]], [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]], [[helikopters|helikopterus]], [[zemūdene]]s, [[karakuģis|karakuģus]] un [[šaujamierocis|šaujamieročus]].&lt;ref&gt;Economist Intelligence Unit:Turkey, p.22 (2005)&lt;/ref&gt; Turcija ir 3. līmeņa dalībniece ''[[F-35 Lightning II|Joint Strike Fighter]]'' (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417|title=DoD, Turkey sign Joint Strike Fighter Agreement|author=US Department of Defense|authorlink=ASV Aizsardzības departaments|publisher=US Department of Defense|accessdate=2006-12-27|date=2002-07-11|archive-date=2006-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20060826215816/http://www.defenselink.mil/Releases/Release.aspx?ReleaseID=3417}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas [[Somālija|Somālijā]] un bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem [[Pirmais līča karš|Pirmajā līča karā]]. Turcijai ir {{sk|36000}} liels karaspēks [[Ziemeļkipra|Ziemeļkipras Turku Republikā]] un atsevišķas vienības [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref name=&quot;Economist Intelligence Unit p.23&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|title=Brief History of ISAF|author=Turkish General Staff|authorlink=Turcijas ģenerālštābs|publisher=Turkish Armed Forces|accessdate=2006-12-16|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061007040912/http://www.tsk.mil.tr/eng/uluslararasi/isaf_int/tarihce.htm|archivedate=2006-10-07}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[Izraēlas-Libānas konflikts (2006)|Izraēlas-Libānas konfliktam]], Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/6069126.stm |title=Turkish troops arrive in Lebanon|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-14|date=2006-10-20}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas Bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris|Turcijas ģenerālštāba komandieri]] ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam.&lt;ref name=&quot;TSK_Organisation&quot; /&gt; Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gada 26. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5294438.stm |title=Turkish general vows to rout PKK|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-08|date=2006-08-26}}&lt;/ref&gt;

Turcijas Bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;/&gt; Pēdējo gadu desmitu laikā bruņotie spēki ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo bijušas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] principus.&lt;ref name=&quot;YAHOOTURKEY&quot;&gt;''[http://news.yahoo.com/s/nm/turkey_military_secularism_dc Turkey's army defends secularism ahead of elections]{{Novecojusi saite}}''- [[Yahoo! News]], Monday 27 augustā 2007&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
{{Pamatraksts|Turcijas administratīvais iedalījums|Turcijas pilsētu uzskaitījums}}
{{Turcijas provinču karte|float=right}}
Turcijas galvaspilsēta ir [[Ankara]]. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā ({{val|tr|iller}}, vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni.

Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot [[Hatajas ils|Hatajas ilu]] (galvaspilsēta [[Antakja]]), [[Kodžaeli ils|Kodžaeli ilu]] ([[Izmita]]) un [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] ([[Adapazari]]). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: [[Stambula]] (vairāk nekā 12 milj.), [[Ankaras ils|Ankara]] (vairāk nekā 4,4 milj.), [[Izmiras ils|Izmira]] (vairāk nekā 3,7 milj.), [[Bursas ils|Bursa]] (vairāk nekā 2,4 milj.), [[Adanas ils|Adana]] (vairāk nekā 2 milj.) un [[Konjas ils|Konja]] (vairāk nekā 1,9 milj.).

Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta [[Stambula]] un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir [[Izmira]], [[Bursa]], [[Adana]], [[Trabzona]], [[Malatja]], [[Gaziantepa]], [[Erzuruma]], [[Kajseri]], [[Kodžaeli]], [[Konja]], [[Mersina]], [[Eskišehira]], [[Dijarbakira]], [[Antalja]] un [[Samsuna]]. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|authorlink=Turcijas Statistikas institūts|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population living in cities|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}&lt;/ref&gt; Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — no 1 miljona līdz 500 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās.

== Tautsaimniecība ==
{{Pamatraksts|Turcijas saimniecība}}
Turciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html |title=CIA World Factbook: Developed Countries (DCs) |access-date={{dat|2008|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170121034019/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/appendix/appendix-b.html }}&lt;/ref&gt; un tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[G-20]] dibinātāja.

Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers [[Turguts Ezals]]. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku.&lt;ref name=&quot;80sLiberalization&quot;/&gt; Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/422653.stm |title=Turkish quake hits shaky economy|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=1999-08-17}}&lt;/ref&gt; un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/1800869.stm |title='Worst over' for Turkey|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2002-02-04}}&lt;/ref&gt; Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://siteresources.worldbank.org/INTTURKEY/Resources/361616-1144320150009/Labor_C2.pdf |title=Turkey Labor Market Study|author=World Bank|authorlink=Pasaules Banka|publisher=World Bank|format=PDF|accessdate=2006-12-10|date=2005}}&lt;/ref&gt; Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=OECD Reviews of Regulatory Reform - Turkey: crucial support for economic recovery : 2002|publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development|location=|year=2002|id={{ISBN|92-64-19808-3}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN9264198083&amp;id=ufYU_fR7mLgC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=xxhe4iYB7B&amp;dq=Turkey&amp;sig=5WqjRxHbjn4ObFDJc_sQKuIB2sg#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra [[Kemals Dervišs|Kemala Derviša]] reformām, inflācija tika samazināta līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6103008.stm |title=Robust economy raises Turkey's hopes|author=Jorn Madslien|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-11-02}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Esenboga terminal.jpg|thumb|left|400px|[[Esenboas starptautiskā lidosta]] [[Ankara|Ankarā]]]]
2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5%&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/english/SONIST/GSMH/111206.doc |title=GNP and GDP as of septembrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|format=DOC|accessdate=2006-12-11|date=2006-12-11}}&lt;/ref&gt; un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot; /&gt; Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja {{sk|24124501}} cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=3852067 |title=Tourism statistics for 2005|author=Anadolu Agency (AA)|authorlink=Anadolu Agency|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-10|date=2006-01-27}}&lt;/ref&gt; Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.

Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. {{Dat|2005|1|1||bez}} vecās [[turku lira]]s (TL) aizstāja ar [[Jaunā turku lira|jaunajām turku lirām]] (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = {{sk|1000000}} TL).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/4137469.stm |title=Turkey knocks six zeros off lira|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-12-31}}&lt;/ref&gt; Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%.&lt;ref name=&quot;WorldBank_TRStat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|title=Data and Statistics for Turkey|author=World Bank|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-10|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061130105806/http://www.worldbank.org.tr/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/ECAEXT/TURKEYEXTN/0,,menuPK:361738~pagePK:141132~piPK:141109~theSitePK:361712,00.html|archivedate=2006-11-30}}&lt;/ref&gt; Ar IKP {{sk|5062}} ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.

[[Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg|thumb|Pazemes funikulieris [[Stambula|Stambulā]]]]
Turcijas galvenie tirdzniecības partneri:
* [[Eiropas Savienība]] (eksports 59%; imports 52%);&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc|title=Foreign Trade Statistics as of oktobrī 2006|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2006-11-30|archive-date=2008-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20080910034313/http://www.die.gov.tr/ENGLISH/SONIST/DISTICIST/301106.doc}}&lt;/ref&gt;
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]];
* [[Krievija]];
* [[Japāna]].

Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā [[Eiropas Savienības Muitas savienība|muitas savienība ar ES]], kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2006/05/03/000016406_20060503112446/Rendered/PDF/wps3908.pdf |title=Turkey's evolving trade integration into Pan-European markets|author=Bartolomiej Kaminski|author2=Francis Ng|publisher=World Bank|accessdate=2006-12-27|date=2006-05-01}}&lt;/ref&gt; 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus.&lt;ref name=&quot;TSI_ForeignTrade2006&quot; /&gt; 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/5706676.asp?m=1&amp;gid=112&amp;srid=3429&amp;oid=5 |title=Exports for 2006 stand at 85.8 billion USD|author=Turkish Exporters Assembly|authorlink=|work=Hürriyet|accessdate=2007-01-01|date=2007-01-01}}&lt;/ref&gt; Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://english.peopledaily.com.cn/90001/90778/90858/90863/6331298.html |title=Turkey puts 2008 export target at 125 bln dollars|author= Xinhua |authorlink=Žeņmiņ Žibao|work=peopledaily |accessdate=2008-01-02|date=2008-01-02}}&lt;/ref&gt;

Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|title=Foreign Direct Investments in Turkey by sectors|author=Central Bank of the Republic of Turkey|authorlink=Turcijas Republikas Centrālā banka|publisher=Central Bank of Turkey|accessdate=2008-01-15|date=2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216013331/http://www.treasury.gov.tr/stat/yabser/Aylik_Bulten_Kasim2007eng.pdf|archivedate=2008-02-16}}&lt;/ref&gt; Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.&lt;ref name=&quot;TR_Eco&quot; /&gt;

21. gadsimta 20. gadu sākumā Turcijas finanses un ekonomika izrādījās krīzē, kuru radīja vairāki faktori — [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ noteiktie ierobežojumi, Turcijas atkarība no ārējām izejvielām un nestandarta finanšu politika.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm|title=Почему валюта Турции рухнула после переизбрания Эрдогана|website=© TURAN NEWS AGENCY|access-date=2023-06-10|language=ru|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610031041/https://www.turan.az/ext/news/2023/6/free/Worldwide/ru/5421.htm}}&lt;/ref&gt; Turcijas Centrālā banka un prezidents Erdogans bažījās, ka augstas procentu likmes Turcijas apstākļos, pretēji parastajai praksei, paaugstinās inflāciju, un no 2021. līdz 2023. gadam likmes tika samazinātas no 19 uz 8,5%.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Plāns nenostrādāja, un 2022. gadā inflācija sasniedza 85%. Līdz rekordzemam līmenim kritās arī [[Jaunā Turcijas lira|Turcijas liras]] kurss pret dolāru, kas no izejvielu importa atkarīgajā valstī pasteidzināja cenu kāpumu uz visu. 2023. gadā finanšu stāvokli pasliktināja postošā [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], kuras postījumus lielā mērā pastiprināja valdības pirms tam pieņemtie celtniecības drošības normu atvieglojumi. Šā paša gada pavasarī notika prezidenta vēlēšanas, kurās Erdoganam, lai gūtu uzvaru, nācās iztērēt lielu daļu valūtas rezervju liras kursa noturēšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc vēlēšanām atsākās liras kursa lejupslīde, tomēr tika nomainīts finanšu ministrs un Centrālās bankas vadītājs, un jaunie vadītāji, atšķirībā no iepriekšējiem, pazīstami kā tradicionālās finanšu politikas piekritēji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ģeogrāfija un klimats ==
{{Pamatraksts|Turcijas ģeogrāfija}}
[[Attēls:Oludeniz.jpg|thumb|left|[[Ēlīdeniza]] (turku: ''Ölüdeniz'') netālu no [[Fethijes]] [[Turcijas rivjēra|Turcijas rivjērā]] (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem)]]
Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā līdzinās taisnstūrim.&lt;ref name=&quot;USLC_TRGeo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/turkey/18.htm |title=Geography of Turkey|author=US Library of Congress|authorlink=Kongresa bibliotēka|publisher=US Library of Congress|accessdate=2006-12-13|date=}}&lt;/ref&gt; Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem {{sk|783562}} kvadrātkilometrus,&lt;ref&gt;[http://unstats.un.org/unsd/demographic/products/dyb/DYB2004/Table03.pdf UN Demographic Yearbook, accessed April 16, 2007]&lt;/ref&gt; no kuriem {{nobr|755 688 m²}} atrodas [[Āzija|Āzijā]] ([[Anatolija]]), bet {{nobr|23 764 m²}} — [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;USLC_TRGeo&quot; /&gt; Tādēļ Turciju uzskata par [[Starpkontinentāla valsts|starpkontinentālu valsti]]. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga [[Francija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — [[Egejas jūra]], ziemeļos — [[Melnā jūra]] un dienvidos — [[Vidusjūra]]. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas [[Marmora jūra]].&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot; /&gt;

Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir [[Austrumu Trāķija]], kas robežojas ar [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Valsts teritoriju Āzijā — Anatoliju (arī Mazāzijas pussala) starp Kēroglu (''Köroğlu'') un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — [[Taurs (kalni)|Taura]], veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā [[Eifrata]], [[Tigra]] un [[Araksa]]. Te atrodas [[Vanas ezers]] un Āgri kalns (''Ağrı'', arī [[Ararats]]), kas ir augstākā Turcijas virsotne — {{nobr|5165 m}}.&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://earthobservatory.nasa.gov/Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996|title=Mount Ararat (Ağrı Dağı), Turkey|author=NASA - Earth Observatory|authorlink=Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|publisher=NASA|accessdate=2006-12-27|date=2001|archive-date=2006-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20061010220340/http://earthobservatory.nasa.gov///Newsroom/NewImages/images.php3?img_id=4996}}&lt;/ref&gt;

Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: [[Marmora jūras reģions]], [[Egejas jūras reģions]], [[Melnās jūras reģions]], [[Centrālās Anatolijas reģions]], [[Austrumu Anatolijas reģions]], [[Dienvidaustrumu Anatolijas reģions]] un [[Vidusjūras reģions (Turcija)|Vidusjūras reģions]]. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar [[Melnā jūra|Melno jūru]], veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.&lt;ref name=&quot;TRGeo_TRMinistryTourism&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turizm.net/turkey/info/geography.html |title=Geography of Turkey|author=Turkish Ministry of Tourism|authorlink=|publisher=Turkish Ministry of Tourism|accessdate=2006-12-13|date=2005}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:MountArarat.jpg|thumb|Āgri kalns ([[Ararats]]) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 metri]]
Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes [[Plātņu tektonika|plātņu]] kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies [[Bosfors]] un [[Dardaneļi]], kā arī visa [[Melnā jūra]]. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu [[lūzuma josla]], un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par [[1999. gada Izmitas zemestrīce|Izmitas zemestrīci]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|title=Brief Seismic History of Turkey|author=|authorlink=|publisher=University of South California, Department of Civil Engineering|accessdate=2006-12-26|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090312064813/http://www.usc.edu/dept/civil_eng/structural_lab/eq-rp/seismicity.html|archivedate=2009-03-12}}&lt;/ref&gt;

Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30 °C līdz pat -40 °C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1 °C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30 °C.

Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400 mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300 mm. Mitrākais laiks ir decembrī, bet sausākais — jūlijā un augustā.

Ziemeļos ir mērens jūras klimats ar spēcīgiem nokrišņiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir mākoņains un lietains. Vidējais nokrišņu daudzums gadā: 1000 — 2500 mm.

Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēja stiprums ir palielinājies un ir izraisījis plūdus un zemes nogruvumus. Tiek apdraudētas neskaitāmās mājiņas, kas celtas stāvajās nogāzēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|title=Climate of Turkey|author=Turkish State Meteorological Service|publisher=Turkish State Meteorological Service|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070110140758/http://www.meteor.gov.tr/2006/english/eng-climateofturkey.aspx|archivedate=2007-01-10}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Pamatraksts|Turki|Sekulārisms Turcijā}}
2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā [[Stambulas ils|Stambulas ilā]] — 2420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|url=http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894|title=2007 Census,population statistics in 2007|accessdate=2008-01-21|date=2008|archive-date=2008-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080304150717/http://www.turkstat.gov.tr/PreHaberBultenleri.do?id=3894}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|title=Life expectancy has increased in 2005 in Turkey|author=Anadolu Agency (AA)|work=Hürriyet|accessdate=2006-12-09|date=2006-12-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070828074958/http://arama.hurriyet.com.tr/arsivnews.aspx?id=5546229|archivedate=2007-08-28}}&lt;/ref&gt;

Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|title=Population and Development Indicators - Population and education|author=Turkish Statistical Institute|publisher=Turkish Statistical Institute|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061114092430/http://nkg.die.gov.tr/en/goster.asp?aile=3|archivedate=2006-11-14}}&lt;/ref&gt; Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3753582.stm |title=Turkish girls in literacy battle|author=Jonny Dymond|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-11|date=2004-10-18}}&lt;/ref&gt;

Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir [[kurdi]], [[adigi]], [[zazi]], [[čigāni]], [[arābi]] un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar [[Lozannas līgums|Lozannas līgumu]]) — [[grieķi]], [[armēņi]] un [[ebreji]]. Lielākā minoritāte ir [[kurdi]], kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dienvidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.&lt;ref&gt;Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai: [http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 NATO valsti Turciju ceļā uz ES nebiedē latiņa, bet nenoteiktība 2008.03.03] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |date={{dat|2009|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The other languages of Europe: Demographic, Sociolinguistic and Educational Perspectives|first=Guus|last=Extra|author2=Gorter, Durk|publisher=Multilingual Matters|location=|year=2001|id={{ISBN|1-85359-509-8}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN1853595098&amp;id=hvmy_skUPNYC&amp;pg=RA1-PA422&amp;lpg=RA1-PA422&amp;ots=2bxjbJbuzM&amp;dq=%22ethnic+groups+in+turkey%22&amp;sig=gsODCAuvT1TRupKgZBsVDZf-oDE#PRA1-PA421,M1}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un izveidojās lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.migrationinformation.org/Feature/display.cfm?id=176 |title=Turkey: A Transformation from Emigration to Immigration|first=Kemal|last= Kirişçi|publisher=Center for European Studies, Bogaziçi University|accessdate=2006-12-26|date=novembrī 2003}}&lt;/ref&gt;

Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir [[turku valoda]]. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību.&lt;ref name=&quot;Turkey_Ethnic_groups&quot; /&gt; Tomēr oficiālā valsts televīzija [[TRT]] raida arī dažos citos dialektos un [[arābu valoda|arābu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[zazu valoda|zazu]], [[čerkesu valoda|čerkesu]] un [[kurdu valoda|kurdu]] valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|title=Historical background of radio and television broadcasting in Turkey|author=Turkish Directorate General of Press and Information|authorlink=|publisher=Turkish Prime Minister's Office|accessdate=2006-08-10|date=2003|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060830170539/http://www.byegm.gov.tr/REFERENCES/radyo-tv2002.htm|archivedate=2006-08-30}}&lt;/ref&gt;

Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par [[musulmaņi]]em,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf |title=Social values, Science and Technology |date=jūnijā 2005 |language=English |format=PDF |accessdate=2006-12-19 |publisher=[[Eurobarometer]]}}&lt;/ref&gt; no kuriem vairāk kā 75% pieder [[sunnīti]]em. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder [[šiīti|šiītu]] [[alevītu]] virzienam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Alevis in Turkey: The Emergence of a Secular Islamic Tradition|first=David|last=Shankland|publisher=Routledge (UK)|location=|year=2003|id={{ISBN|0-7007-1606-8}}|url= http://books.google.com/books?vid=ISBN0700716068&amp;id=lFFRzTqLp6AC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;dq=Religion+in+Turkey&amp;sig=qrG576JrBxJ4LIBqD-41ALytcAI#PPP1,M1}}&lt;/ref&gt; Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir [[Kristietība|kristieši]] (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), [[Jūdaisms|jūdaisti]] un [[jezidisti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|title=Turkey - A Brief Profile|author=United Nations Population Fund|authorlink=United Nations Population Fund|publisher=United Nations Population Fund|accessdate=2006-12-27|date=2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070719103604/http://www.unfpa.org.tr/countryinfo.htm|archivedate=2007-07-19}}&lt;/ref&gt;

Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt.&lt;ref name=&quot;TR_Secularism&quot; /&gt; Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt [[hidžabs|hidžabu]] (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/5414098.stm |title=The Islamic veil across Europe|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-13|date=2006-11-17}}&lt;/ref&gt; Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=3&amp;portal=hbkm&amp;action=html&amp;highlight=Sahin%20%7C%20Turkey&amp;sessionid=11294215&amp;skin=hudoc-en |title=Leyla Şahin v. Turkey|author=European Court of Human Rights|authorlink=Eiropas Cilvēktiesību tiesa|publisher=ECHR|accessdate=2006-11-30|date=2005-11-10}}&lt;/ref&gt;

{{Turcijas lielākās pilsētas}}

== Kultūra ==
{{Pamatraksts|Turcijas kultūra|Turcijas mediji}}
[[Attēls:Orhan Pamuk 2009 Shankbone.jpg|thumb|upright|[[Orhans Pamuks]], 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs]]
[[Attēls:Whirlingdervishes.JPG|thumb|left|[[Sūfiji|Sūfiju]] [[Mevlevī|derviši]]]]
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir [[tjurki|tjurku]], [[Anatolija]]s, [[Osmaņu impērijas kultūra|osmaņu]] ([[grieķi|grieķu]]-[[romieši|romiešu]] un [[islāms|islāma]] kultūras sajaukums) un [[Rietumu kultūra|Rietumu]] kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar [[Osmaņu impērija]]s rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|title=Turks - A Journey of a Thousand Years: 600–1600|author=Royal Academy of Arts|authorlink=Royal Academy of Arts|publisher=Royal Academy of Arts|accessdate=2006-12-12|date=2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070218095819/http://www.turks.org.uk/index.php?pid=8|archivedate=2007-02-18}}&lt;/ref&gt; Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās [[Osmaņu impērija]]s par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.&lt;ref name=&quot;TR_culture&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Social Theory and Later Modernities: The Turkish Experience|first=İbrahim|last=Kaya|publisher=Liverpool University Press|location=|year=2003|id={{ISBN|0-85323-898-7}}|url=http://books.google.com/books?vid=ISBN0853238987&amp;id=0Iy7pJBRgjYC&amp;pg=PA58&amp;lpg=PA58&amp;dq=Turkish+culture&amp;sig=vfMN32AjbkM6idjKsbT7JR4zfWg#PPA49,M1}}&lt;/ref&gt;

[[Turcijas mūzika]] un [[Turcijas literatūra|literatūra]] ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no [[arabeskas mūzika|arabeskas]] līdz [[turku hip-hops|hip-hopam]], un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās [[Osmaņu impērija]]s un islāma saskarē ar [[Eiropa|Eiropu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|title=The Ottoman music|author=Cinuçen Tanrıkorur|publisher=www.turkmusikisi.com|accessdate=2006-12-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215165158/http://www.turkmusikisi.com/osmanli_musikisi/the_ottoman_music.htm|archivedate=2006-12-15}}&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja [[persiešu literatūra|persiešu]] un [[arābu literatūra]], bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja [[Orhans Pamuks|Orhana Pamuka]] darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6044192.stm |title=Pamuk wins Nobel Literature prize|author=|authorlink=|work=British Broadcasting Corporation|accessdate=2006-12-12|date=2006-10-12}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Dolmabahçe Palace (cropped).JPG|left|thumb|[[Dolmabahčes pils]] Stambulā]]

Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem [[bizantiešu arhitektūra]]s elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi [[osmaņu arhitektūra]]s paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gadsimta stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: [[Sultāna Ahmeda mošeja]] un [[Dolmabahčes pils]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of Ottoman Architecture|first=Godfrey|last=Goodwin|publisher=Thames &amp; Hudson|location=|year=2003|id={{ISBN|0-500-27429-0}}|url=}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
{{jāuzlabo|Neveiklas teikumu konstrukcijas. Brīžam nevar saprast pat domu, piemēram, šajā teikumā &quot;Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001&quot;}}

Turcijā populārākais sporta veids ir [[Futbols Turcijā|futbols]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/sports.htm |title=Sports in Turkey|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|date=2006}}&lt;/ref&gt; Slaveni Turcijas futbola klubi ir [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] un [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]]. 2000. gadā &quot;Galatasaray&quot; klubs, izcīnot UEFA kausu un [[UEFA Superkauss|Superkausu]], nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Turcijas futbola izlase]] ieguva trešo vietu, savukārt [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās [[Vācijas futbola izlase]]i. [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] Stambulā notika 2005. gada [[UEFA Čempionu līga]]s fināls, bet [[Šikri Saradžoglu stadions|Šikri Saradžoglu stadionā]] Stambulā notika 2009. gada [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] fināls.

Citi ļoti populāri sporta veidi ir [[basketbols]] un [[volejbols]]. Turcijā notika [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā 2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā un sasniedza ceturtdaļfinālu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā]]; turpretim [[Stambulas &quot;Anadolu Efes&quot;]] ieguva [[Korača kausa|Korača kausu]] 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā [[Saportas kauss|Saportas kausa]] izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] un [[Suprolīga|Suprolīgā]] 2000. un 2001. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |title=Historic achievements of the Efes Pilsen Basketball Team |access-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080503203721/http://en.efesbasket.org/the_clup/icerik.aspx?SectionId=103 |archivedate={{dat|2008|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turku basketbolisti tādi kā [[Mehmets Okurs]] un [[Hidajets Turkoglu]] ir arī bijuši sekmīgi [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Sieviešu volejbola komandas, proti [[Stambulas &quot;Eczacıbaşı Zentiva&quot;]] un [[Stambulas &quot;VakıfBank Güneş Sigorta&quot;]], ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas.

Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir [[cīņa eļļā]] ({{val|tr|Yağlı güreş}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allaboutturkey.com/yagligures.htm |title=Oiled Wrestling|author=Burak Sansal|publisher=allaboutturkey.com|accessdate=2006-12-13|year=2006}}&lt;/ref&gt; [[Edirne|Edirnē]] notiek gadskārtējais ''[[Kirkpinar]]'' cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |title=Kırkpınar Oiled Wrestling Tournament: History |access-date={{dat|2009|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801224941/http://www.kirkpinar.com/home.php?link=history&amp;dil=en |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē [[Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija|FILA]], piemēram, [[brīvā stila cīņa]] un [[klasiskā cīņa]] arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |title=FILA Wrestling Database |access-date={{dat|2009|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313024550/http://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbwrest/start.php |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir [[svarcelšana]]; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir labojuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of European (Avrupa) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053145/http://www.halter.gov.tr/AVRUPA%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pasaules un olimpisko spēļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |title=Turkish Weightlifting Federation: List of World (Dünya) and Olympic (Olimpiyat) records by male and female weightlifters |access-date={{dat|2020|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325053152/http://www.halter.gov.tr/D%C3%9CNYA-OL%C4%B0MP%C4%B0YAT%20REKORLARI.XLS |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; čempionāta titulus. [[Naims Sulejmanoglu]] un [[Halils Mutlu]] ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudziem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs olimpiskajās spēlēs.

Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka [[Turcijas rallijs|Turcijas ralliju]] iekļāva [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] 2003. gada kalendārā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |title=WRC Rally of Turkey: Brief event history |access-date={{dat|2008|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080531003804/http://www.wrcturkey.com/v08/e_historyevent.asp |archivedate={{dat|2008|05|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[Turcijas Grand Prix|Turcijas ''Grand Prix'']] iekļaušana [[Formula 1]] sacīkšu kalendārā 2005. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |title=BBC Sport: Formula 1 circuit guide: Istanbul, Turkey |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217022323/http://news.bbc.co.uk/sport2/motorsport/formula_one/circuit_guide/4252173.stm |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] [[Turcijas Grand Prix (MotoGP)|Turcijas ''Grand Prix'']], FIA [[Pasaules salonautomobiļu čempionāts]], [[GP2 seriāls]] un [[Lemānas seriāls]]. Laiku pa laikam [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]] arī notiek [[F1 motorkuteru sacīkstes]] čempionāta Turcijas posms; savukārt [[Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls|''Red Bull'' gaisa sacīkšu pasaules seriāla]] Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek [[Zelta rags|Zelta ragā]] Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki.

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Turcija}}
* [[Turcijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Turki]]
* [[Ankara]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081011143954/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Turkey Turkey] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100328230828/http://riga.emb.mfa.gov.tr/default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā] (oficiālā vietne) {{en ikona}}
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey] no BBC News {{en ikona}}
* [http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey] no The Economist {{en ikona}}
* {{wikiatlas|Turkey}}

{{Eiropa}}
{{Āzija}}
{{NATO}}
{{Mūsdienu tjurku valstis}}
{{Turcijas tēmas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcija| ]]
[[Kategorija:Eirāzija]]</text>
      <sha1>p42n2o51n4ap8q7nnep0hkdpymg8w4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alabama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3311</id>
    <revision>
      <id>4499394</id>
      <parentid>4281513</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:30:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8259" sha1="2wgfp1yhfb70osxv5b5ewvcydrdqbon" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Alabama
| official_name           = ''Alabama''
| other_name              = 
| settlement_type         = ASV štats
| image_skyline           = Orange Beach, Alabama.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = Orindžbīčas pludmale
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| nickname                = 
| motto                   = ''Audemus jura nostra defendere''
| anthem                  = 
| capital                 = [[Montgomeri]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[angļu valoda]]
| spoken_language         = [[angļu valoda|angļu]] (95,1 %)&lt;br/&gt;[[spāņu valoda|spāņu]] (3,1 %)
| image_map               = Alabama in United States.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Alabamas atrašanās vieta ASV
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| established_title       = Dibināts
| established_date        = {{dat|1819|12|14}} (22. ASV pavalsts)
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = Gubernators
| leader_name             = Kejs Aivijs ([[ASV Republikāniskā partija|R]])
| leader_title1            = Vicegubernators
| leader_name1             = Vils Einsvorts ([[ASV Republikāniskā partija|R]])
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 135765
| area_land_km2           = 131426
| area_water_km2          = 4338
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 5157699
| population_as_of        = 2024
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = Rasu sastāvs
| population_blank1       = baltie — 66,5 %&lt;br /&gt;melnādainie — 26,9 %&lt;br /&gt;latīņamerikāņi — 5,3 %&lt;br/&gt;[[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] — 2,2 %&lt;br /&gt;aziāti — 2,0 %
| population_blank2_title = Reliģijas
| population_blank2       = [[kristieši]] — 86 %&lt;br /&gt;nereliģiozi — 11 %
| utc_offset              = 
| website                 = {{URL|https://alabama.gov/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = US-AL
| footnotes               = 
}}

'''Alabama''' ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas [[ASV Dienvidi|ASV Dienvidos]]. Alabamas [[galvaspilsēta]] ir [[Montgomeri]]. Alabama robežojas ar [[Džordžija]]s, [[Florida]]s, [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Tenesī]] štatiem, kā arī ar [[Meksikas līcis|Meksikas līci]]. Ar 2400 kilometriem ūdensceļu Alabama ir pirmajā vietā no visiem ASV štatiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Alabama Transportation Overview|url=https://www.edpa.org/wp-content/uploads/Alabama-Transportation-Overview-1.pdf|publisher=Economic Development Partnership of Alabama|accessdate=21 January 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181113075704/https://www.edpa.org/wp-content/uploads/Alabama-Transportation-Overview-1.pdf|archivedate={{dat|2018|11|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Štata nosaukums radies no [[indiāņi|indiāņu]] cilts — [[alabama (cilts)|alabamas]] nosaukuma. No 1000. līdz 1500. gadam štatā uzplauka indiāņu [[Misisipi civilizācija]]. Pirmie eiropieši, kas apmetās štatā, bija [[franči]], kuri 1702. gadā Meksikas līča piekrastē nodibināja [[Mobila]]s pilsētu. No 1702. līdz 1763. gadam Alabamas teritorija bija [[Francija]]s īpašumā, no 1763. līdz 1780. gadam — britu [[Rietumflorida]]s sastāvā, bet no 1780. līdz 1810. gadam — [[Spānija]]s īpašums. 1819. gadā Alabama iestājās ASV kā 22. pavalsts. 

Štats attīstījās kā [[kokvilna]]s ražošanas centrs, izmantojot melno vergu darbu. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā 1861. gadā Alabama līdz ar citiem dienvidu štatiem izstājās no ASV, bet 1868. gadā tika uzņemta atpakaļ. Arī pēc pilsoņu kara Alabama saglabāja savu lauksaimniecisko raksturu. Tika pieņemti likumi, kas nodrošināja [[rasu segregācija|rasu segregāciju]]. 1960. gadu sākumā Alabama, sevišķi tās lielākā pilsēta [[Birmingema (ASV)|Birmingema]], kļuva par melnādaino amerikāņu cilvēktiesību kustības centru. Līdz 1972. gadam politiski Alabama vienmēr atbalstīja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]], tomēr pamazām situācija mainījās un 2010. gadā [[ASV Republikāniskā partija|republikāņi]] pirmoreiz 136 gadu laikā ieguva vairākumu abās likumdošanas orgāna palātās.

== Ģeogrāfija ==
Alabama atrodas [[mitrie subtropi|mitro subtropu]] joslā (vidējā gada temperatūra ir 18 °C). Šeit ir ļoti karstas vasaras (dažās štata daļās vasaras vidējā gaisa temperatūra ir 32&amp;nbsp;°C). Štata dienvidu daļā ([[Meksikas līcis|Meksikas līča]] piekrastē) bieži ir [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] negaisi. Relatīvi bieži novērojami [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Trīs piektdaļas štata teritorijas aizņem līdzenums. Ziemeļu daļa ir mazliet kalnaināka. Štata augstākais pakalns ir 735 metrus augstais [[Čeahas kalns]].

=== Lielākās pilsētas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta
!Pilsēta
!Iedzīvotāju skaits&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.al.com/news/2021/08/huntsville-rockets-past-birmingham-in-2020-census-now-alabamas-largest-city.html|title=Huntsville rockets past Birmingham in Census, now Alabama’s largest city|website=al|access-date=2022-03-15|date=2021-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|[[Hantsvila]]
|215 006
|-
|2
|[[Birmingema (ASV)|Birmingema]]
|200 733
|-
|3
|[[Montgomeri]]
|200 603
|-
|4
|[[Mobila]]
|187 041
|-
|5
|[[Taskalūsa]]
|99 600
|-
|6
|[[Hūvera]]
|92 606
|-
|7
|[[Oburna]]
|76 143
|-
|8
|[[Dotana]]
|71 072
|-
|9
|[[Dikeitura]]
|57 938
|-
|10
|[[Medisona (Alabama)|Medisona]]
|56 933
|}
== Iedzīvotāji ==
Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā štatā bija 4 779 736 iedzīvotāji. Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits palielinājies par 214 545 iedzīvotājiem jeb 4,8%, apmēram vienādās daļās [[imigrācija]]s un [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]] dēļ. Pēc rases pazīmēm 68,5% iedzīvotāju ir baltādainie, bet 26,2% — melnādainie. Vairums iedzīvotāju (92%) ir [[kristietība|kristieši]]. Lielākā baznīca — [[Dienvidu baptistu konvercija]] (1 380 121 sekotājs), tai seko [[Apvienotā metodistu baznīca]] (327 734 sekotāji) un [[Romas katoļu baznīca]] (150 647 sekotāji).

== Ekonomika ==
No [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām Alabama bija relatīvi ekonomiski atpalicis štats, lielā mērā tāpēc, ka tautsaimniecība balstījās uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Tomēr pēc pasaules kara Alabama piedzīvoja uzplaukumu, ko radīja rūpniecības un tehnoloģiju attīstība. Štatā attīstījās vairākas [[ASV Armija]]s un [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēku]] bāzes, kas deva ieguldījumu labklājības pieaugumam. Spītējot pilsētu un rūpniecības attīstībai, līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Alabamā politiski dominēja baltādainie lauku iedzīvotāji, līdz [[Afroamerikāņu cilvēktiesību kustība]]s ietekmē stāvoklis mainījās.

Štatā spēcīgi attīstīta [[aviācijas un kosmosa rūpniecība|aviācijas un kosmosa]] un [[smagā rūpniecība]] (ieskaitot [[metalurģija|metalurģiju]] un [[autorūpniecība|autorūpniecību]]). 2015. gada aprīlī sezonāli koriģētais bezdarba līmenis bija 5,8%.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Local Area Unemployment Statistics – Alabama|website=Bureau of Labor Statistics|url=http://data.bls.gov/cgi-bin/surveymost?la+01|accessdate=June 15, 2013}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV štati}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV štati]]
[[Kategorija:Alabama]]</text>
      <sha1>2wgfp1yhfb70osxv5b5ewvcydrdqbon</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Broms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5561</id>
    <revision>
      <id>4499460</id>
      <parentid>4390933</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6339" sha1="04nkwegs3k57z8diz12m9uil325l0sn" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
 |                  tips = halogēns
 |       kārtas skaitlis = 35
 |              1. čaula = 2
 |              2. čaula = 8
 |              3. čaula = 18
 |              4. čaula = 7
 |               simbols = Br
 |              atommasa = 79,904
 |    valences elektroni = [Ar]3d&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;4s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;4p&lt;sup&gt;5&lt;/sup&gt;
 |        tabulas attēls = [[Attēls:Br-TableImage.svg|250px]]
 |                attēls = [[Attēls:BrBrom.JPG|190px]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Attēls:Dibromine-2D-dimensions.png|130px]]&lt;br /&gt;Ampula ar šķidru bromu un broma molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu
 |   oksidēšanas pakāpes = '''+7''', '''+5''', +3, '''+1''', '''-1'''
 |   elektronegativitāte = 2,96
 |               blīvums = 3119
 |   kušanas temperatūra = 265,8 K (-7,3&amp;nbsp;°C)
 |  viršanas temperatūra = 332 K (58,8&amp;nbsp;°C)
 | trīskāršais punkts    = 
 | kritiskais punkts     = 
 | īpatnējā pretestība   = 
 | skaņas ātrums         = 
 | Van der Vālsa rādiuss = 
}}

'''Broms''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Br''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 35. Broms ir [[halogēni|halogēns]]. Broms ir vienīgais [[nemetāli|nemetāls]], kas [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] ir [[šķidrums]]. Tas ir gaistošs sarkanbrūns šķidrums, kura tvaiki ir kodīgi un [[inde|indīgi]]. Bromam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7. Tā vārds cēlies no sengrieķu valodas vārda ''bromos'', kas nozīmē &quot;smirdoņa&quot;.

{{inde|Elementārais broms ir ļoti indīga un kodīga viela!}}

== Vēsture ==
Bromu neatkarīgi viens no otra 1825. un 1826. gadā pirmo reizi izolēja divi ķīmiķi: attiecīgi vācu ķīmiķis [[Carl Jacob Löwig|Karls Jakobs Lēvigs]] un franču ķīmiķis [[Antoine Jérôme Balard|Antuāns Žeroms Balārs]]. 1826. gadā jaunais ķīmijas laborants Balārs tikko bija ieguvis [[farmācija|farmaceita]] grādu. Pētot [[Monpeljē]] apkārtnē jūras [[aļģes]], viņš atklāja bromu, lai gan broma savienojumi bija zināmi jau pirms tam. Tajā laikā [[jūraszāles]] tika izmantotas, lai iegūtu [[jods (elements)|jodu]]. Sākotnēji Balārs uzskatīja, ka broms ir joda hlorīds, bet to viņam neizdevās pierādīt, tādēļ secināja, ka tas ir jauns ķīmiskais elements. Balārs vēlējās šo elementu nosaukt par rutilu, sarkanās krāsas dēļ, bet viņa padomdevējs piedāvāja to nosaukt par muriju, kas nozīmētu &quot;[[sālījums]]&quot;.

1825. gadā vācu ķīmiķis Karls Jakobs Lēvigs pētīja [[hlors|hlora]] minerālsāļus. Arī viņš atklāja jauno elementu. Kad gadu vēlāk viņš publicēja savu eksperimentu rezultātu, atklājās, ka franču ķīmiķa Balāra atklājums ir jau publicēts. Tādēļ broma atklāšana tiek saistīta ar abiem ķīmiķiem.

== Atrašanās dabā ==
Dabā broms brīvā veidā nav sastopams. [[Zemes garoza|Zemes garozā]] broms sastāda 1,6{{E|-6}} masas procentus.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt; Dabā broms ir sastopams [[bromūdeņražskābe]]s sāļu — [[bromīdi|bromīdu]] veidā. To iegūst no [[jūra]]s ūdens. Broms ir izkliedēts elements — sāļu veidā ir sastopams minerālsāļu nogulumos kopā ar Cl ([[hlors|hloru]]), jūras ūdenī ir 0,0065% broma, sāļezeru ūdenī līdz pat 0,2%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt;

=== Izotopi ===
Bromam ir divi stabili [[izotops|izotopi]] — broms-79 (50,69% no dabā sastopamā broma daudzuma) un broms-81 (49,31%).&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt; Ir zināmi arī vēl vismaz 23 radioaktīvi izotopi, kas iegūti [[laboratorija]]s apstākļos. Daudzi no šiem izotopiem ir [[kodolu dalīšanās]] produkti.

== Īpašības ==
[[Attēls:Bromine vial in acrylic cube.jpg|thumbnail|200px|Broms, ieslēgts akrila kubā]]
Elementārais broms pastāv kā [[divatomu molekula]] (Br&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;). Broms ir sarkanbrūns [[šķidrums]] ar asu smaku un nenosakāmu [[PH|pH līmeni]].&lt;ref&gt;https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/Bromine&lt;/ref&gt; Istabas temperatūrā broms izdala brūnus tvaikus (toksiski).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt; Broms ir vienīgais [[nemetāli|nemetāls]], kas istabas temperatūrā ir šķidrums. Šķīst ūdenī, labāk — organiskajos [[šķīdinātājs|šķīdinātājos]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt; Broms ir [[oksidētājs]]. Viegli reaģē ar [[sērs|sēru]], [[fosfors|fosforu]], halogēniem, vieglajiem metāliem, nereaģē ar [[skābeklis|skābekli]], [[slāpeklis|slāpekli]] un [[ogleklis|oglekli]]. Rūpnieciski iegūst no [[bromīdi]]em, iedarbojoties uz tiem ar Cl&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; ([[hlors|hloru]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt;

== Izmantošana ==
Bromu un tā savienojumus izmanto [[krāsviela|krāsvielām]], [[ārstnieciskais līdzeklis|ārstniecisko līdzekļu]] (broma mikstūra) un [[pesticīdi|pesticīdu]] sintēzei, par [[benzīns|benzīna]] piedevu. Gaismjutīgo [[sudraba bromīds|sudraba bromīdu]] AgBr izmanto [[fotogrāfija|fotogrāfijā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;/&gt; Senās [[Rietumromas impērija]]s valdnieki savu tērpu krāsošanai izmantoja bromu saturošu [[krāsviela|krāsvielu]] — dibromindigo, ko ieguva no jūras [[gliemeži]]em. Plašāk šī krāsa pazīstama kā ''Royal purple'' jeb karaliski purpursarkanā.

Broms un tā savienojumi tiek izmantoti arī dažādu [[dezinfekcija]]s līdzekļu un ražošanā, par [[antipirēni]]em (pretaizdegšanās līdzekļiem), [[ūdens attīrīšana]]s savienojumos un [[pesticīdi|pesticīdos]].&lt;ref name=&quot;WebElements - use&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|153}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;jlab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso035.html | title= Isotopes of the Element Bromine | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2012-12-22 | language= angliski | archive-date= 2013-02-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130220155117/http://education.jlab.org/itselemental/iso035.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;WebElements - use&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/bromine/uses.html | title= Bromine: uses | publisher= WebElements | accessdate= 2012-12-22 | language= angliski | archive-date= 2013-01-17 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130117114429/http://www.webelements.com/bromine/uses.html }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}

{{Periodiskā sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Broms| ]]
[[Kategorija:Oksidētāji]]</text>
      <sha1>04nkwegs3k57z8diz12m9uil325l0sn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6159</id>
    <revision>
      <id>4499507</id>
      <parentid>4391009</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T21:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5762" sha1="2a3kr637vtvxsdq4hb40dwvl8zoom5p" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
 |                 tips = sārmzemju metāls
 |      kārtas skaitlis = 56
 |             6. čaula = 2
 |             5. čaula = 8
 |             4. čaula = 18
 |             3. čaula = 18
 |             2. čaula = 8
 |             1. čaula = 2
 |              simbols = Ba
 |             atommasa = 137,327
 |   valences elektroni = [Xe]6s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
 |       tabulas attēls = [[Attēls:Ba-TableImage.svg|250px]]
 |               attēls = [[Attēls:Barium unter Argon Schutzgas Atmosphäre.jpg|220px]]&lt;br /&gt;Bārija paraugs [[argons|argona]] aizsargatmosfērā
 |  oksidēšanas pakāpes = '''+2'''
 |  elektronegativitāte = 0,89
 |              blīvums = 3510
 |  kušanas temperatūra = 1000 K (727,2&amp;nbsp;°C)
 | viršanas temperatūra = 2143 K (1870&amp;nbsp;°C)
 | trīskāršais punkts    = 
 | kritiskais punkts     = 
 | īpatnējā pretestība   = 3,32{{E|-7}}
 | skaņas ātrums         = (20 °C) 1620
 | Van der Vālsa rādiuss = 0,268
}}

'''Bārijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Ba''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 56. Bārijs ir [[sārmzemju metāli|sārmzemju metāls]]. Bārijs ir ķīmiski aktīvs, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā, bet galvenokārt [[karbonāti|karbonātu]] un [[sulfāti|sulfātu]] veidā. [[Bārija karbonāts]] un [[bārija sulfāts|sulfāts]] ir visai mazšķīstošas vielas. Bārijs [[liesma|liesmu]] iekrāso zaļā krāsā, tāpēc tā savienojumus lieto [[pirotehnika|pirotehnikā]]. Bārija sulfāts ir blīva, balta, mazšķīstoša viela, to lieto, lai absorbētu [[rentgenstari|rentgenstarus]], kā arī par baltas krāsas pigmentu. Bārijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Nosaukums &quot;bārijs&quot; ir cēlies no [[grieķu valoda]]s vārda {{gree|βαρύς}} (''barús''), kas nozīmē &quot;smags&quot;. Šāds nosaukums radies, jo minerāliem, kas satur bāriju parasti, ir liels [[blīvums]].

{{inde|Šķīstošie bārija savienojumi ir indīgi.}}

== Izotopi ==
Dabā ir sastopami septiņi bārija [[izotops|izotopi]]: bārijs-138 (71,698% no dabā sastopamā daudzuma), bārijs-137 (11,232%), bārijs-136 (7,854%), bārijs-135 (6,592%), bārijs-134 (2,417%), bārijs-132 (0,101%) un bārijs-130 (0,106%).&lt;ref name=&quot;jlab&quot;/&gt;

== Iegūšana ==
Bārijs rūpnieciski pamatā tiek iegūts no [[bārija hlorīds|bārija hlorīda]] (BaCl&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;). Bārijs dabā galvenokārt ir atrodams tādos minerālos kā kā [[bārija sulfāts|barītā]] (BaSO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;) un [[viterīts|viterītā]] (BaCO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;).&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;/&gt; Nozīmīgākās bārija rūdu raktuves atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt;

== Izmantošana ==
[[Attēls:2006 Fireworks 1.JPG|thumbnail|200px|Uguņošanā bārija nitrāts rada zaļo gaismu]]
[[Bārija sulfāts|Bārija sulfātu]] (BaSO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;) lieto par [[rentgenkontrastviela|rentgenkontrastvielu]], parasti [[gremošanas trakts|gremošanas trakta]] diagnostikai. Tā kā bārija sulfāts ir ķīmiski stabils un nešķīstošs, tas nav toksisks, atšķirībā no citiem bārija sāļiem. Bārija sulfātu lieto arī par balto pigmentu, piemēram, [[gleznošana|gleznošanā]], un [[plastmasas|plastmasu]] pildvielu.

[[Bārija oksīds|Bārija oksīdu]] (BaO) lieto par [[stikls|stikla]] izejvielu, lai iegūtu stiklus ar lielu [[gaismas laušanas koeficients|gaismas laušanas koeficientu]]. Bārija oksīdu lieto arī katodu pārklāšanai dažām [[elektronu lampa|elektronu lampām]]. Tas tiek izmantots arī [[gumija]]s ražošanas procesā.

[[Bārija karbonāts]] (BaCO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;) tiek izmantots [[žurku inde]]s gatavošanā.

[[Bārija nitrāts]] (Ba(NO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) [[pirotehnika|pirotehnikā]] tiek izmantots, lai [[uguņošana]]s procesā iegūtu [[zaļā krāsa|zaļo krāsu]].

No bārija un [[niķelis|niķeļa]] sakausējuma izgatavo [[aizdedzes svece|aizdedzes sveču]] kontaktus.&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;/&gt;

== Vēsture ==
1774. gadā vācu izcelsmes zviedru ķīmiķis [[Kārlis Vilhelms Šēle]] no [[kalcija karbonāts|kaļķiem]] ieguva [[bārija oksīds|bārija oksīdu]] (BaO).&lt;ref name=&quot;lanl&quot;/&gt; Bet tīrā veidā bāriju 1808. gadā [[elektrolīze]]s procesā no bārija oksīda pirmo reizi izolēja angļu ķīmiķis [[Humphry Davy|Hamfrijs Deivijs]].

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;jlab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso056.html | title= Isotopes of the Element Barium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2012-12-09 | language= angliski | archive-date= 2013-02-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130220184214/http://education.jlab.org/itselemental/iso056.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Webelements.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/barium/geology.html | title= Barium: geological information | publisher= Webelements.com | accessdate= 2012-12-09 | language= angliski | archive-date= 2013-01-17 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130117092325/http://www.webelements.com/barium/geology.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lanl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://periodic.lanl.gov/56.shtml | title= Barium | publisher= Los Alamos National Laboratory | accessdate= 2012-12-09 | language= angliski}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lenntech&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lenntech.com/periodic/elements/ba.htm| title= Barium (Ba) | publisher= Lenntech | accessdate= 2012-12-09 | language= angliski}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ķīmija-aizmetnis}}

{{Periodiskā sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bārijs| ]]
[[Kategorija:Reducētāji]]</text>
      <sha1>2a3kr637vtvxsdq4hb40dwvl8zoom5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andalūzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7480</id>
    <revision>
      <id>4499457</id>
      <parentid>4499210</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:35:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4499457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5114" sha1="tljvgki29hy77ryx1ooygms9lo7w6fo" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Andalūzija
| official_name             = ''Andalucía''
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas autonomais apgabals]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = Flag of Andalucía.svg
| flag_size               = 
| image_shield            = Escudo de Andalucía (oficial2).svg
| shield_size             = 70px
| nickname                = 
| motto                   = ''Andalucía por sí, para España y la humanidad'' (Andalūzija sev, Spānijai un cilvēcei)
| anthem                  = ''[[La bandera blanca y verde]]''
| capital                 = [[Sevilja]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[spāņu valoda]]
| spoken_language         = 
| image_map               = Andalucia in Spain (including Canarias) (special marker).svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Andalūzijas atrašanās vieta Spānijā
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{ESP}}
| leader_party            = 
| leader_title            = Prezidents
| leader_name             = [[Hose Antonio Grinjans]]
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 87268
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 8401567
| population_as_of        = 2015
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset              = +1
| timezone_DST            = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST          = +2
| website                 = {{URL|http://www.juntadeandalucia.es/}}
| footnotes               = 
| blank_name              = Autonomijas statūti
| blank_info              = {{dat|1981|12|30||bez}}
| blank1_name             = Likumdevēja vara
| blank1_info             = [[Andalūzijas parlaments]]
| blank2_name             = [[Spānijas kongress|Vietas kongresā]]
| blank2_info             = 62 deputāti (no 350)
| blank3_name             = [[Spānijas senāts|Vietas senātā]]
| blank3_info             = 40 senatori (no 264)
}}

'''Andalūzija''' ({{val|es|Andalucía}}, {{izrunā|andaluˈθi.a}}) ir viens no [[Spānija]]s septiņpadsmit [[Spānijas autonomie apgabali|autonomajiem apgabaliem]], atrodas valsts dienvidos. Apgabals robežojas ar [[Estremadura|Estremaduru]] un [[Kastīlija-Lamanča|Kastīliju-Lamanču]] ziemeļos, ar [[Mursija|Mursiju]] austrumos un ar [[Portugāle|Portugāli]] rietumos. Apgabalu apskalo [[Alvoranas jūra]] ([[Vidusjūra]]s rietumu daļa) dienvidos, [[Atlantijas okeāns]] dienvidrietumos un [[Vidusjūra]] dienvidaustrumos. Andalūzijas atrodas pie [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šauruma]], kas atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āfrika]]s. Autonomā apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Sevilja]], par kuru nedaudz mazāka ir Vidusjūras piekrastē esošā [[Malaga]].

Apgabala platība ir 87 268 [[km²]], pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvoja 8 401 567 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir Spānijas otrais lielākais autonomais apgabals aiz [[Kastīlija un Leona|Kastīlijas un Leonas]], savukārt pēc iedzīvotāju skaita tas ir vislielākais Spānijas autonomais apgabals.

Administratīvi Andalūzija sīkāk dalās astoņās provincēs: [[Almerijas province|Almerijas]], [[Granadas province|Granadas]], [[Haenas province|Haenas]], [[Kadisas province|Kadisas]], [[Kordovas province|Kordovas]], [[Malagas province|Malagas]], [[Seviljas province|Seviljas]] un [[Velvas province|Velvas provincēs]]. Andalūzija iedalās arī trīs ģeogrāfiskos apakšreģionos: ziemeļos ir [[Sjerramorena]]s kalnu grēda, dienvidos un dienvidrietumos [[Bētikas kalni]], bet starp tiem atrodas [[Gvadalkivira]]s upes ieleja.

== Vēsture ==
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] [[mauri]] savu iekaroto zemi [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] [[arābu valoda|arābu valodā]] sauca [[Al Andalusa]] (arābu: الأندلس), no kā cēlies Andalūzijas nosaukums.

Vēsturiski visnozīmīgākās Andalūzijas pilsētas ir [[Granada]], [[Kordova (Spānija)|Kordova]] un [[Sevilja]]. Apgabalam ir bagātīgs [[kultūras mantojums]]. Andalūzijā ir radušās [[flamenko]] dejas. Šeit ir meklējami arī [[vēršu cīņas|vēršu cīņu]] pirmsākumi; [[Ronda|Rondā]] ir ievērojama vēsturiska vēršu cīņu arēna.

1928. gadā [[Salvadors Dalī]] un [[Luiss Bunjuels]] uzņēma [[sirreālisms|sirreālisma]] īsfilmu &quot;[[Andalūzijas suns]]&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Spānija-aizmetnis}}

{{Spānijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Andalūzija]]
[[Kategorija:Spānijas autonomie apgabali]]</text>
      <sha1>tljvgki29hy77ryx1ooygms9lo7w6fo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Williams F1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15194</id>
    <revision>
      <id>4499504</id>
      <parentid>4477249</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12207" sha1="lpwvowqudikf7jtsuwyz6n27hjau87m" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{papildu atsauces+}}

{{Citas nozīmes|F1 komandu|Williams|Williams}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = Williams
| Logo          = [[Attēls:Williams F1 logo 2026 (Corrigindo)2.png|250px]]
| P_vārds       = Williams Racing
| Vlt           = {{GBR}}
| Bāz           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Grova]], [[Oksfordšīra]], [[Apvienotā Karaliste]]
| Dir           = [[Džeimss Vaulss]]
| Teh           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Mets Hārmens]]
| Dib           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Frenks Viljamss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Patriks Heds]]  
| SPil          = 55. {{flaga|Spain}} [[Karloss Sainss]]&lt;ref name=&quot;2025 piloti&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2022/2022-fia-formula-one-world-championship-entry |title=2022 FIA Formula One World Championship – Entry List |website=fia.com |date=9 February 2022 |access-date={{dat|2022|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;23. {{flaga|Taizeme}} [[Aleksandrs Albons]]
| Tes           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Olivers Tērvejs]]
| Šas           = [[Williams FW48|FW48]]
| Dzi           = Mercedes F1 M14 E Performance
| Rie           = Pirelli
| Deb           = {{f1|1978}}. gada {{f1gp|Argentīnas}}
| Pēd           = 
| Sac           = 862
| Kon           = 9 ({{f1|1980}}, {{f1|1981}}, {{f1|1986}}, {{f1|1987}}, {{f1|1992}}, {{f1|1993}}, {{f1|1994}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}})
| Čem           = 7 ({{f1|1980}}, {{f1|1982}}, {{f1|1987}}, {{f1|1992}}, {{f1|1993}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}})
| Uzv           = 114
| Pol           = 128
| Apl           = 133
| Pēdsez        = 2025
| Pēdpoz        = 5.(137)
}}
'''''WilliamsF1''''', kādreiz '''''Williams Grand Prix Engineering''''', ir [[Formula 1]] autosacīkšu komanda, kuru dibinājuši [[Frenks Viljamss]] un [[Patriks Heds]]. ''Williams'' F1 sacīkstēs piedalās kopš {{f1|1978}}. gada. Komanda tās pastāvēšanas vēsturē izcīnījusi 7 pasaules čempionu titulus un 9 konstruktoru kausus.

== Vēsture ==
=== ''Ford'' (1978—1982) ===
[[Attēls:Williams FW06.jpg|thumb|left|200px|[[Williams FW06]]]]
Savās pirmajās sezonās ''Williams'' nebija starp labākajiem, taču jau {{f1|1980}}. gadā komanda izcīnīja gan konstruktoru kausu, gan čempiona titulu. Pirmais ''Williams'' čempions bija austrālietis [[Alans Džonss]], kurš komandā brauca jau kopš pašas pirmās sacīkstes. Pēc gada viņš aizvadīja savu pēdējo sezonu šajā komandā. {{f1|1982}}. gadā tika noslēgts līgums ar [[Karloss Reutemans|Karlosu Reutemanu]]. Lai noskaidrotu, kas būs otrais pilots, komandas vadītājam Frenkam Viljamsam nācās pārbaudīt vairākus pilotus, līdz viņš nolēma, ka pirms sezonas nevienu punktu neieguvušais [[Keke Rosbergs]] ir īstais cilvēks šim darbam. Izcīnot tikai vienu uzvaru (rekords), Rosbergs kļuva par pasaules čempionu.

=== ''Honda'' un ''Judd'' (1983—1988) ===
[[Attēls:Mansell - Williams 1985.jpg|thumb|left|200px|N. Mensels ar ''Williams'' {{f1|1985}}. gadā]]
{{f1|1983}}. gada sākumā tika noslēgts līgums par dzinēju piegādi ar ''Honda''. Dzinēji apgāde tika sākta pēc gada, tāpēc visu atlikušo sezonu ''Ford'' turpināja piegādāt dzinējus ''Williams''. Tosezon tika izcīnīta viena uzvara. Trīs sezonas pēc kārtas komanda nerādīja tādu sniegumu, kādu dekādes sākumā. Komandas vadītājs Frenks Viljamss bija nonācis autokatastrofā un zaudēja spēju staigāt. Tosezon ({{f1|1986}}) komanda izcīnīja konstruktoru kausu. Pēc gada, pateicoties [[Nelsons Pikē|Nelsonam Pikē]], komandai bija ne tikai otrais konstruktoru kauss pēc kārtas, bet arī čempiona tituls. Tā kā pēc gada dominēja ''[[McLaren]]'', Williams netika neviena uzvara.
 
=== ''Renault'' un ''Mecachrome'' (1989—1999) ===
[[Attēls:Damon Hill 1995-2.jpg|thumb|250px|D. Hills ar ''Williams'' {{f1|1995}}. gadā]]
{{f1|1989}}. gadā ''Renault'' apsolīja piegādāt dzinējus. Tie aiznesa komandu līdz vēl pieciem konstruktoru kausiem un četriem čempiona tituliem. To spēks un [[Adrians Ņūvijs|Adriana Ņūvija]] formulu dizains palīdzēja ''Williams'' piedzīvot īsu dominēšanas periodu. Pirmajās divās sezonās komandā brauca [[Rikardo Patrēze]] un [[Tjerī Butsēns]]. {{f1|1991}}. gadā Butsēns tika nomainīts pret [[Naidžels Mensels|Naidželu Menselu]]. Komanda motociklu sacīkstēs atrada [[Deimons Hills|Deimonu Hillu]], taču vēl neielaida viņu komandā. Mensels bija otrais pilotu kopvērtējumā un komanda bija otrā konstruktoru kausā. Jau nākamsezon Mensels izcīnīja savu pirmo un vienīgo F1 pasaules čempiona titulu, bet Patrēze devās uz ''[[Benetton Formula|Benetton]]'', kur aizvadīja savu pēdējo sezonu.

{{f1|1993}}. gadā komandā tika Hills, bet Mensels devās uz [[IndyCar]] čempionātu. Viņu aizvietoja francūzis [[Alēns Prosts]]. ''Williams'' dominēja un Prosts izcīnīja savu pēdējo titulu. Prostu nākamsezon aizvietoja F1 leģenda [[Airtons Senna]], tomēr savā trešajā sacīkstē ({{f1gp|Sanmarīno}}) Senna ielidoja betona sienā un gāja bojā. Sezona bija diezgan vētraina, un pēdējā sacīkstē [[Mihaels Šūmahers]] izsita D. Hillu no trases un izcīnīja titulu ar 1 punkta pārsvaru. Pēc gada Hillam atkal neizdevās izcīnīt titulu, taču {{f1|1996}}. gadā, kad Šūmahers devās uz ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'', tas izdevās. Togad viņa komandas biedrs bija [[Žaks Vilnēvs]], kurš titulu izcīnīja pēc gada, kad Hills devās uz ''[[Arrows]]''.

{{f1|1998}}. gadā komanda parakstīja ilgtermiņa līgumu ar vācu autosporta grandu ''[[BMW]]'', kas ''Williams'' piedāvātu dzinējus un arī zināšanas 10 gadu garumā. Kā darījuma daļu, ''BMW'' gribēja komandā ieraudzīt vismaz vienu vācieti, tādēļ ''Williams'' pārvilināja [[Ralfs Šūmahers|Ralfu Šūmaheru]]. Kopumā gads bija salīdzinoši neveiksmīgs: Vilnēvs palika piektais kopvērtējumā, Frencens bija septītais, un konstruktoru kausā viņi bija trešie. Viens no iemesliem šādam rezultātam varētu būt ''Mecachrome'' dzinējs, kurš bija viens no ''Williams'' slikto rezultātu iemesliem arī {{f1|1999}}. gadā. Togad komanda nomainīja abus pilotus — Vilnēvs pārgāja uz sava menedžera komandu ''[[British American Racing|BAR]]'', bet Frencens apmainījās ar Šūmaheru vietām. [[Alesandro Dzanardi]] aizvietoja Vilnēvu. Sezonas beigās ''Williams'' bija piektie, Šūmahers — sestais, bet Dzanardi vispār neizcīnīja punktus.

=== ''BMW'' un ''Cosworth'' (2000—2006) ===
[[Attēls:Ralf Schumacher Indianapolis 2003.jpg|thumb|left|200px|R. Šūmahers ar ''Williams'' {{f1|2003}}. gadā]]
[[Attēls:J p montoya usgp 2004.jpg|thumb|250px|H. P. Montoija ar ''Williams'' {{f1|2004}}. gadā]]
2000. gadā ''Williams'' komanda centās iegūt kolumbiešu braucēja [[Huans Pablo Montoija|Huana Pablo Montoijas]] pakalpojumus kā vienības otro numuru, taču viņam vēl joprojām bija līgums [[Champ Car|CART]] čempionātā, tādēļ viņa vietā debitēja anglis [[Džensons Batons]]. Batonam pirmis gads bija diezgan labs — punktus viņš izcīnīja jau otrajā sacīkstē un beigās palika astotais. Šūmahers savukārt palika piektais, konstruktoru kausā komandu iebīdot trešajā vietā. {{f1|2001}}. gadā Williams aizmainīja Batonu uz Benetton, un atļāva debitēt Montoijam, kuram tajā pašā gadā izdevās arī uzvarēt. Togad pierādījās, ka ''BMW'' motors ir ātrākais trasē, ko apstiprināja ātrums garākajās taisnēs, pārsniedzot 330 km/h. Taču nestabilitāte pirmajās sezonās un ātruma zaudēšana nākamajās tā arī neļāva ''Williams'' komandai izcīnīt ne čempionu titulu, ne konstruktoru kausu. ''Williams'' šajā gadā izdevās maksimāli pietuvoties bijušajam lielajam divniekam, pārvēršot to par lielo trijnieku.

{{f1|2002}}. gada sezonu aizēnoja ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' dominance. Neraugoties uz salīdzinoši labajiem rezultātiem kvalifikācijās, kurās Montoija izcīnīja 7 uzvaras, ''Williams'' izcīnīja tikai vienu uzvaru sacīkstēs, toties konstruktoru kausā finišēja otrajā vietā. {{f1|2003}}. gadā Šūmahers un Montoija cīnījās par pasaules čempiona titulu, bet Šūmaheram cīņu izjauca avārija {{f1gp|Itālijas}} treniņbraucienos. Montoija cīņu par titulu beidza {{f1gp|ASV}}. ''Williams'' tomēr ar divu punktu pārsvaru izdevās nosargāt otro vietu kopvērtējumā. {{f1|2004}}. gadā gan Montoija, gan Šūmahers aizvadīja savu pēdējo sezonu Williams. ASV Šūmahers piedzīvoja smagu avāriju un pēc tam izlaida vairākas sacīkstes. Togad ''Williams'' izcīnīja arī uz šo brīdi pēdējo uzvaru — {{f1gp|Brazīlijas}}.

{{f1|2005}}. gadā jaunajiem komandas pilotiem [[Marks Vebers|Markam Veberam]] un [[Niks Heidfelds|Nikam Heidfeldam]] izdevās izcīnīt četrus goda pjedestālus. Šajā gadā tika paziņots, ka ''BMW'' un ''Williams'' priekšlaicīgi pārtrauc sadarbību. Heidfelds pēc sezonas beigām pārgāja uz ''[[BMW Sauber]]'' nometni, bet Vebers palika. {{f1|2006}}. gadā ''Williams'' aizvadīja diezgan neveiksmīgu sezonu. Viņi, atšķirībā no pagājušā gada, izmantoja ''Cosworth'' dzinējus un ''[[Bridgestone]]'' riepas. Šajā gadā debitēja [[Niko Rosbergs]]. Rosbergam izdevās labas pirmās dažas sacīkstes, bet atlikušajā sezonas daļā viņš kļuva salīdzinoši nemanāms trasē.

=== Toyota un ''Cosworth'' (2007—2011) ===
[[Attēls:Alex Wurz 2007 (crop).jpg|thumb|right|200px|A. Vurcs ar ''Williams'' {{f1|2007}}. gadā]]
[[Attēls:Kazuki Nakajima 2008 Canada.jpg|thumb|left|200px|K. Nakadžima ar ''Williams'' {{f1|2008}}. gadā]]
{{f1|2007}}. gadā komanda sāka lietot ''Toyota'' dzinējus. Komandā brauca Rosbergs un [[Aleksandrs Vurcs]]. Vurcs izcīnīja goda pjedestālu {{f1gp|Kanādas}}. Viņam gandrīz izdevās atkārtot šo sasniegumu tā paša gada {{f1gp|Eiropas}}, tomēr [[Marks Vebers]] bija mazliet ātrāks un Vurcs palika ceturtais. Neilgi pirms sezonas beigām Vurcs paziņoja par karjeras beigšanu, tādēļ pēdējā sacīkstē viņu aizvietoja [[Kadzuki Nakadžima]]. {{dat|2007|11|07}} tika paziņots, ka Nakadžima paliks ''Williams'' arī {{f1|2008}}. gadā. Rosbergs tosezon divreiz ir kāpis uz goda pjedestāla: [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas]] un {{f1gp|Singapūras}}.

{{f1|2010}}. gadā ''Williams'' lietoja ''Cosworth'' dzinējus. Komandā brauca [[Rubenšs Barikello]] un [[Niko Hilkenbergs]].

=== ''Renault'' (2012—2013) ===
{{f1|2012}}. gadā Barikello bija spiests beigt 19 sezonas ilgo karjeru, kad komanda nepagarināja līgumu ar viņu. Komanda atgriezās pie [[Renault]] dzinējiem, komandā startē [[Bruno Senna]] un [[Pastors Maldonado]], kurš {{f1gp3|2012|Spānijas}} izcīnīja savu pirmo uzvaru un komandas pirmo uzvaru kopš {{f1|2004}}. gada.

{{f1|2013}}. gadā Williams komandā startēs [[Pastors Maldonado]] un [[Valteri Botass]].

=== ''Mercedes'' (2014—) ===
{{f1|2014}}. gadā ''Williams'' lietoja ''Mercedes'' dzinējus. Komandā brauca [[Felipe Masa]] un [[Valteri Botass]].

[[Attēls:Bruno Senna 2012 Malaysia Qualify.jpg|thumb|Bruno Senna 2012. gada Malaizijas GP kvalifikācijā]]

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]|pēc={{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]|periods={{f1|1980}}—{{f1|1981}}&lt;br /&gt;{{f1|1986}}—{{f1|1987}}&lt;br /&gt;{{f1|1992}}—{{f1|1994}}&lt;br /&gt;{{f1|1996}}—{{f1|1997}}}}
{{kastes beigas}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons}}
* [https://web.archive.org/web/20130211003745/http://www.williamsf1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{WilliamsF1}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 konstruktoru kauss}}
{{F1 piloti}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]</text>
      <sha1>lpwvowqudikf7jtsuwyz6n27hjau87m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4499489</id>
      <parentid>4499104</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:34:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +8</comment>
      <origin>4499489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="539913" sha1="i8zllw2pf447t2ee2snp0porzt089fu" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>i8zllw2pf447t2ee2snp0porzt089fu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499494</id>
      <parentid>4499489</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4499494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="539913" sha1="h95rkvwciaisb2piiz13neq33b1moca" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>h95rkvwciaisb2piiz13neq33b1moca</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499519</id>
      <parentid>4499494</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4499519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="539896" sha1="a3wevn4li3ffxv7xmmqfskddg8h1oz4" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>a3wevn4li3ffxv7xmmqfskddg8h1oz4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499551</id>
      <parentid>4499519</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6</comment>
      <origin>4499551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="541591" sha1="1gq12iuj40zw5j1zll6xi3kj8n8rn5f" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], tomēr tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>1gq12iuj40zw5j1zll6xi3kj8n8rn5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499552</id>
      <parentid>4499551</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:28:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4499552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="541601" sha1="3u5mlpt95eejarlui093xmb428l9ggn" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]'''  [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>3u5mlpt95eejarlui093xmb428l9ggn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rijāda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17587</id>
    <revision>
      <id>4499652</id>
      <parentid>4364755</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;KAFD_January_2025.jpg&quot;, jo [[c:User:Gbawden|Gbawden]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files uploaded by Cergun62|]]).</comment>
      <origin>4499652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6176" sha1="g0tvbb85gpmgnuqd2jposmeyd67uor4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Rijāda
 | official_name            = {{ara|الرياض}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = {{Multiple image
| total_width       = 285
| image1            = Riyadh Skyline.jpg
| image2 = Masmak Fort (12753717253).jpg
| image3            =
| image4            = Heroes Gate Riyadh, Dec 2023.jpg
| image5            = The Boulevard Riyadh - 2021.jpg
| image6           = متنزه السويدي بالرياض.jpg
| perrow            = 1/2/2
| border            = infobox
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               =
 | image_seal               = Emblem of Riyadh.png
 | image_shield             = 
 | pushpin_map              = Saūda Arābija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 24 | latm  = 38 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 46 | longm = 43 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{SAU}}
 | subdivision_type1        = Mintaka
 | subdivision_name1        = [[Rijādas mintaka]]
 | area_total_km2           = 1798
 | elevation_m              = 612
 | population_total         = 7009100
 | population_as_of         = {{dat|2012|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = AST
 | utc_offset               = +3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 11564–12665
 | website                  = {{url|https://riyadh.sa/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Rijāda''' ({{val|ar|الرياض}}, ''{{transl|ar|DIN|ar-Riyāḍ}}'', {{izrunā|ar.riˈjaːdˤ}}) ir [[Saūda Arābija]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas atrodas valsts centrālajā daļā, [[Nedžda]]s reģionā. Tā ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]] un ir Saūda Arābijas politiskais, saimniecības un kultūras centrs. Rijāda ir nozīmīga gan kā Saūda Arābijas karalistes administratīvā sirds, gan kā reģionāla [[metropole]] ar mūsdienīgu infrastruktūru un iespaidīgu arhitektūru. Pilsēta ir mājvieta 7 miljoniem iedzīvotāju un tai ir būtiska nozīme starptautiskajās attiecībās, [[pasaules saimniecība|pasaules saimniecībā]] un [[islāms|islāma]] kultūrā.

== Vēsture ==
Rijādas vēsture sākas ar senu apmetni, kas atradās [[Nedžda]]s reģiona centrā un sākotnēji bija pazīstama kā Hadžra (''Hajr'') vai Hadžara (''Hajar''). Apmetne bija nozīmīgs tirdzniecības un kultūras centrs, jo atradās seno tirdzniecības ceļu krustcelēs. Apmetne bija slavena ar [[dateles|datelēm]] un [[augļudārzs|augļudārziem]]. 16. gadsimtā tā tika pārsaukta par Rijādu, kas arābu valodā nozīmē ‘dārzi’, atsaucoties uz [[oāze|oāzēm]] un auglīgajām zemēm ap pilsētu. Atšķirībā no citiem apkārtnes apvidiem, šet bija ūdens. 18. gadsimtā Rijādai palielinājās nozīme, kad [[Saūdu dinastija]] sāka nostiprināt varu šajā reģionā.

18. gadsimta beigās Rijāda ietilpa [[Pirmā Saūdu valsts|Pirmajā Saūdu valstī]], kuras galvaspilsēta bija [[Dirija]] (''Diriyah'') netālu no Rijādas. 1818. gadā Diriju nopostīja [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un galvaspilsētu pārcēla uz Rijādu. Rijādas nozīme pieauga līdz ar Saūdu dinastijas centieniem apvienot Arābijas pussalu. 1902. gadā [[Ibn Saūds|Abdelazīzs ibn Saūds]], Saūda Arābijas valsts dibinātājs, atkaroja Rijādu no [[Rašīdu dinastija]]s. Šis notikums kļuva par izšķirošu pavērsienu valsts izveidē, un Rijāda kļuva par karalistes politisko un simbolisko galvaspilsētu.

Pēc veiksmīgās Rijādas atgūšanas pilsēta kļuva par Saūdu dinastijas stratēģisko centru un pamatu mūsdienu Saūda Arābijas valstij. 1932. gadā radās mūsdienu Saūda Arābija ar Rijādu kā galvaspilsētu. Tomēr līdz pat 1982. gadam valsts diplomātiskā galvaspilsēta bija [[Džida]]. Rijāda turpināja attīstīties un pārveidojās par mūsdienīgu [[metropole|metropoli]], kas simbolizē valsts ekonomisko un politisko varenību. 21. gadsimtā pilsētā sāka norisināties starptautiskas konferences, diplomātiski samiti un pieņemti reģionāli svarīgi lēmumi.

Rijādas vēsture ir cieši saistīta ar [[Saūda Arābijas vēsture|Saūda Arābijas vēsturi]].

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta sadalīta 17 municipalitātēs. Ekonomiskais centrs ir [[Olaja]] (''Olaya'') pilsētas ziemeļos.

== Iedzīvotāju skaits ==
Pilsētā dzīvo apmēram 20% no valsts iedzīvotājiem, un tā attīstās ļoti strauji - 1970. gadā tajā bija 350 000 iedzīvotāju, 2006. gadā - 4,3 miljoni.

{{Historical populations
|align=left |cols=2 |break=yes
|1918 |18000
|1924 |30000
|1944 |50000
|1952 |80000
|1960 |150000
|1972 |500000
|1978 |760000
|1987 |1389000
|1992 |2776000
|1997 |3100000
|2009 |4873723
|2013 |5899528
|2016 |6506700
|2017 |7676654
}}

== Saimniecība ==
Mūsdienu pilsētas vajadzībām ūdens tiek piegādāts pa cauruļvadiem no [[Persijas līcis|Persijas līča]] ūdens atsāļošanas rūpnīcām. Papildus pieci dambji akumulē lietusūdeni un pilsētā izveidoti 96 ūdens urbumi.

== Cilvēki ==
Rijādā dzimuši:
* [[Abdulla Saūds]] (عبد الله بن عبد العزيز آل سعود, ''Abdullah bin Abdul Aziz al-Saud'') (1924-2015) - karalis
* [[Fahds Saūds]] (فهد بن عبد العزيز , ''Fahd ibn Abd al-Aziz'') (1921 vai 1923-2005) - karalis
* [[Faisals bin Abdulazīzs Āl Saūds]] (فيصل بن عبدالعزيز آل سعود, ''Faisal bin Abdelaziz Al Saud'') (1903 vai 1906-1975) - karalis
* [[Osama bin Ladens]] (أسامة بن لادن, ''Usāma ibn Muhammad ibn Awad ibn Lādin'') (1957-2011) - terorists
* [[Ibn Saūds]] (عبدالعزيز آل سعود, ''Abd al-Azīz Āl Saūd'') (1880-1953) - karalis

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āzijas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saūda Arābijas pilsētas]]
[[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>g0tvbb85gpmgnuqd2jposmeyd67uor4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artis Pabriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18857</id>
    <revision>
      <id>4499476</id>
      <parentid>4394489</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:15:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4499476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21521" sha1="c94n4xhhv5frqegr7b0qp42k1cvxwh1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Artis Pabriks
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841645967).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Artis Pabriks 2018. gadā
| amats3 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|2004|7|21|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2007|10|28|N}}
| prezidents3 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| premjers3 = [[Indulis Emsis]]&lt;br /&gt;[[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis3 = [[Rihards Pīks]]
| pēctecis3 = [[Māris Riekstiņš]]
| amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]
| term_sākums = {{Dat|2019|1|23|N}}
| term_beigas = {{dat|2022|12|14|N}}
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = [[Raimonds Bergmanis]]
| pēctecis = [[Ināra Mūrniece]]
| amats2 = 
| term_sākums2 = {{Dat|2010|11|3|N}}
| term_beigas2 = {{Dat|2014|1|22|N}}
| prezidents2 = [[Valdis Zatlers]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis2 = [[Imants Lieģis]]
| pēctecis2 = [[Raimonds Vējonis]]
| amats4 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs]]
| term_sākums4 = {{dat|2019|1|23|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = [[Arvils Ašeradens]]
| amats5 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|6|1|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2019|4|18|N|bez}}
| amats6 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2018|11|6|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2019|1|31|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| prezidents6 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| amats7 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2014|1|23|N|bez}}
| term_beigas7 = {{dat|2014|6|5|N|bez}}
| term_sākums8 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas8 = {{dat|2011|11|3|N|bez}}
| viceprezidents8 = 
| vicepremjers8 = 
| prezidents8 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers8 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis8 = 
| pēctecis8 = 
| amats9 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums9 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas9 = {{dat|2011|11|4|N|bez}}
| viceprezidents9 = 
| vicepremjers9 = 
| prezidents9 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers9 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis9 = 
| pēctecis9 = 
| amats10 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums10 = {{dat|2007|11|1|N}}
| term_beigas10 = {{dat|2010|11|2|N}}
| term_sākums11 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas11 = {{dat|2006|11|16|N}}
| viceprezidents11 = 
| vicepremjers11 = 
| vietnieks11 = 
| premjers11 = * [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis5 = 
| amats12 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums12 = {{dat|2004|12|16|N}}
| term_beigas12 = {{dat|2004|12|22|N}}
| term_sākums13 = {{dat|2004|3|18|N}}
| term_beigas13 = {{dat|2004|12|9|N}}
| viceprezidents13 = 
| vicepremjers13 = 
| vietnieks13 = 
| prezidents13 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers13 = * [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis13 = 
| pēctecis13 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|3|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(1998-2007)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Sabiedrība citai politikai|SCP]] &lt;small&gt;(2008-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(2011-2018)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas attīstībai]] &lt;small&gt;(kopš 2019)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Undīne Pabrika-Bollova (''Undine Pabriks-Bollow''), šķīrušies 2022. gadā
| bērni = divas meitas un dēls
| profesija = [[politoloģija|politologs]], pasniedzējs
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Orhūsas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Knight's Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]]
| apvienība = [[Attīstībai/Par!]]
}}
'''Artis Pabriks''' (dzimis {{dat|1966|3|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], politologs, politikas zinātnes doktors, zemessargs, [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas]] docents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/artis-pabriks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-07-15}}&lt;/ref&gt; Bijis piecu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, kā arī [[Latvijas ārlietu ministrs]] (2004—2007), [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] (2010—2014 un 2019—2022), [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedrs]],&lt;ref&gt;[https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/darbu-sak-krisjana-karina-valdiba Darbu sāk Krišjāņa Kariņa valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190331214636/https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/darbu-sak-krisjana-karina-valdiba|date={{dat|2019|03|31||bez}}}} Valsts kanceleja, 2019. gada 23. janvārī&lt;/ref&gt; [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2014—2018). Pārstāv apvienību &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; (ir tās valdes loceklis; iepriekš bijis vairāku citu partiju biedrs). [[LZA|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] korespondētājloceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/13-saeima/deputatu-kandidati/artis-pabriks.html?tab=biography|title=Artis Pabriks|last=|first=|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2019-10-07|date=2018-09-29|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007142842/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/13-saeima/deputatu-kandidati/artis-pabriks.html%3Ftab%3Dbiography}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1966. gadā Jūrmalā. Mācījās [[Jūrmalas 1. vidusskola|Jūrmalas 1. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]] [[vēsture]]s specialitātē un piecus gadus [[Orhūsas Universitāte|Orhūsas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kokteilis.la.lv/artis-un-undine-pabriki-lidzsvara-starp-gimeni-un-karjeru-2/|title=Artis un Undīne Pabriki. Līdzsvarā starp ģimeni un karjeru|last=Čirkste|first=Daiga|website=Kokteilis.lv|access-date=2019-10-07|date=2012-11-15|language=lv|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007142847/http://kokteilis.la.lv/artis-un-undine-pabriki-lidzsvara-starp-gimeni-un-karjeru-2}}&lt;/ref&gt; Disertācijas tēma: “No nacionālisma līdz etniskai politikai: latviešu nācija tagadnē un pagātnē”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; 
Pēc tam ieguva stipendiju, lai papildinātu zināšanas [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur pavadīja vienu gadu kopā ar sievu Undīni.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1996. gadā ieguva politikas zinātnes doktora grādu, bija [[Vidzemes augstskola]]s pirmais rektors (1996—1997), profesors (kopš 2006).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji/artis-pabriks |title=Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa |access-date={{dat|2019|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200813001842/https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji/artis-pabriks }}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
1998. gadā A. Pabriks piedalījās [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibināšanā. Pēc tam vairākus gadus uz vēlētiem amatiem valsts pārvaldē nav pretendējis, līdz 2002. gada rudenī piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], sākotnēji netika ievēlēts, bet 2004. gadā kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Atis Slakteris]] strādāja valdībā. {{dat|2004|07|21}} pēc [[Rihards Pīks|Riharda Pīka]] ievēlēšanas [[Eiroparlaments|Eiropas Parlamentā]] A. Pabriks kļuva par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396847-aizsardzibas_ministra_amata_kandidata_arta_pabrika_biografija |title=Aizsardzības ministra amata kandidāta Arta Pabrika biogrāfija |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028040037/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396847-aizsardzibas_ministra_amata_kandidata_arta_pabrika_biografija }}&lt;/ref&gt; Pēc valdības krišanas A. Pabriks palika savā amatā arī [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša ministru kabinetā]].

2006. gada oktobrī A. Pabriks tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], saglabājot ārlietu ministra amatu arī [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|otrajā A. Kalvīša valdībā]]. 2007. gada pavasarī viņš tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu, taču valdošās partijas vienojās par bezpartijiska kandidāta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] virzīšanu [[2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanām]] Saeimā. {{dat|2007|10|19||bez}}, nepiekrītot valdības lēmumam par [[KNAB]] vadītāja [[Aleksejs Loskutovs|Alekseja Loskutova]] atstādināšanu, viņš atkāpās no amata,&lt;ref&gt;[http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notikumi-2006-2011/sabiedribas-protesti-aktivitates/protesti-pret-aloskutova-atstadinasanu-no-amata-2007gada-rudeni/ Protesti pret A. Loskutova atstādināšanu no amata 2007. gada rudenī] Kandidatiuzdelnas.lv&lt;/ref&gt; {{dat||11|01||bez}} atgriežoties Saeimā. {{dat||11|08||bez}} A. Pabriks apturēja savu dalību Tautas partijā, piebilstot, ka, ja tas nav iespējams, viņš no tās izstāsies. Drīz pēc tam kopā ar citu Tautas partiju pametušo politiķi [[Aigars Štokenbergs|Aigaru Štokenbergu]] iesaistījās sabiedriskās organizācijas &quot;Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī” veidošanā, kas nākamajā gadā pārtapa partijā.

{{dat|2008|09|06||bez}} ievēlēts par jaundibinātās partijas &quot;[[Sabiedrība citai politikai]]&quot; līdzpriekšsēdētāju. Partija iesaistījās apvienībā &quot;[[Vienotība]]&quot;, no kuras A. Pabriku [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[10. Saeima|10. Saeimā]].

2009. gada 13. janvārī A. Pabriks kopā ar A. Štokenbergu bija mītiņa Doma laukumā organizators. Pēc mītiņa cilvēku pūlis neizklīda, daži [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|dauzīja parlamenta logus, daži demolēja veikalu]], vēl daži gāza policijas mašīnas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/pieci-gadi-kops-13.janvara-grautina-izpostitas-dzives-un-atzinas.a74682/|title=Pieci gadi kopš 13. janvāra grautiņa: izpostītas dzīves un atziņas|last=Lazdiņš|first=Aigars|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-07|date=2014-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] uzskata, ka mītiņa prasījuma apmierināšana, Saeimas atlaišana, bija neiespējama, jo krīzes laikā tas būtu valsts bankrots.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

{{dat|2010|11|03||bez}} viņu ievēlēja par [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] un [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska otrajā valdībā]]. No &quot;Vienotības&quot; saraksta 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts arī [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Saglabāja [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu arī [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|V. Dombrovska trešajā valdībā]].

2013. gada beigās, pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata, uzņemoties politisku atbildību par [[Zolitūdes traģēdija|Zolitūdes traģēdiju]], &quot;Vienotība&quot; izvirzīja A. Pabriku kā savu nākamo pretendentu uz valdības vadītāja vietu. Tomēr [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], minot maz pārliecinošus argumentus, noraidīja izvirzīto kandidātu un aicināja partijām atrast citu, piemērotāku Ministru prezidenta amata pretendentu.

[[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēts Eiropas Parlamentā no partijas &quot;Vienotība&quot; saraksta.
2018. gada jūnijā paziņoja par izstāšanos no partijas &quot;Vienotība&quot; un pievienošanos apvienībai &quot;[[Latvijas attīstībai|Attīstībai]]/[[Kustība Par!|Par!]]&quot;, nebūdams to veidojošo partiju biedrs. No tās saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gada janvārī, kad apstiprināja [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]], A. Pabriks atkārtoti kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Republikas aizsardzības ministru]], kā arī [[Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]]. 2019. gada oktobrī iestājās partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6792752/pabriks-un-ijabs-pievienojusies-partijai-latvijas-attistibai Pabriks un Ijabs pievienojušies partijai &quot;Latvijas attīstībai&quot;] TVnet&lt;/ref&gt; 2020. gada 12. novembrī, pēc [[Juris Pūce|Jura Pūces]] atkāpšanās, A. Pabriks uz laiku kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] amata pienākumu izpildītāju,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/piespiedu-atkapsanas-un-premjera-velme-saglabat-valdibu-politologi-verte-puces-demisiju.d?id=52657429 VARAM ministra pienākumus uz laiku uzticēta Pabrikam] Delfi&lt;/ref&gt; bet 2021. gada 7. janvāri, pēc [[Ilze Viņķele|Ilzes Viņķeles]] demisijas, uz dažām stundām kļuva par [[Latvijas veselības ministrs|Veselības ministra]] amata pienākumu pildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52818887|title=Kariņš par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku, steidzami virzīs Pavļutu (plkst. 14)|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-01-07|date=2021-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2022. gada 16. maijā, pēc [[Marija Golubeva|Marijas Golubevas]] atkāpšanās, īslaicīgi kļuva par [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] amata pienākumu pildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kam-pec-golubevas-demisijas-tiks-uzticeti-iekslietu-ministra-pienakumi|title= Pabriks pēc Golubevas atkāpšanās kļūst par Iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju|website=la.lv|access-date=2022-05-16|date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] apvienības &quot;Attīstībai/Par!&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], bet viens no tās Ministru prezidenta amata kandidātiem A. Pabriks, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par aktīvās politikas pamešanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/pabriks/status/1576593621071015936|title=https://twitter.com/pabriks/status/1576593621071015936|website=Twitter|access-date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau 2022. gada decembrī ievēlēts par vienu no partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; līdzpriekšsēdētājiem. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kā otrais numurs partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.

=== Pabriks par leģionāriem ===
2019. gada 27. septembrī, piedaloties [[Mores kaujas|Mores kauju]] 75. gadadienas atceres pasākumos A. Pabriks nosauca [[Latviešu leģions|latviešu leģionārus]] par &quot;latviešu tautas un valsts lepnumu&quot;, kā arī izteica frāzi, ka &quot;mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/pabriks-latvijas-legionari-ir-latviesu-tautas-un-valsts-lepnums |title=Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums |access-date={{dat|2020|04|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210228012531/https://www.la.lv/pabriks-latvijas-legionari-ir-latviesu-tautas-un-valsts-lepnums }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/351218-pabriks-uzsver-ka-latvijas-legionari-ir-latviesu-tautas-un-valsts-lepnums |title=Pabriks uzsver, ka Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums |access-date={{dat|2020|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190930194215/https://jauns.lv/raksts/zinas/351218-pabriks-uzsver-ka-latvijas-legionari-ir-latviesu-tautas-un-valsts-lepnums |archivedate={{dat|2019|09|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šie ministra izteikumi izraisīja vēsturnieku diskusiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/istoriki-ne-soglasni-s-viskazivanijami-ministra-o-legionerah.a333690/ |title=Vēsturnieki nepiekrīt Pabrika vārdiem par leģionāriem |access-date={{dat|2020|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191007131423/https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/istoriki-ne-soglasni-s-viskazivanijami-ministra-o-legionerah.a333690/ |archivedate={{dat|2019|10|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Zepa B., Zobena A. (zin. red.) Rīga: RANTI, 1996 (līdzautors)
* The Latvian NATO Membership — A Goal Without Alternatives. In: Baltic Security, NATO and the EU — Occasional Papers — No.1., Atlantic Council of Finland, 2001
* [http://providus.lv/article_files/1106/original/SFL_Pabriks_lv.pdf?1326907814 Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā]. Rīga: Nordik, 2002. {{ISBN|9984-675-78-5}}
* Pabriks A., Purs A. Latvia, the Challenges of Change. London and New York: Routledge, 2002
* Ethnic Limits of Civil Society: The Case of Latvia. In: Civil Society in The Baltic Sea Region Norbert Gotz and Jorg Hackmann (eds.). Ashgate, 2003
* Pabriks A., Štokenberga A. Political Parties and Party System in Latvia. In: Susanne Jungerstam-Mulders (ed.) Parties and Party Systems. Ashgate, 2006
* Politikas mazais leksikons. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
* In Defiance of Fate: Ethnic Inequality and Governance in Latvia. In: Yusuf Bangura (ed.) Ethnic Inequalities and Public Sector Governance. Palgrave Macmillan. United Nations Research Institute for Social Development, 2006
* Lettland — EU medlem og Ruslands naere nabo. In: Udenrigs (DK), 2008
* Do Bridges Unite? The Euro-Atlantic: Fit For Global Action? Turkish Policy Quarterly, 2006/2007
* Pabriks A., Laizāne M. (ed.) EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region. Vidzeme University College: Elpa -2 Gutenbergs druka, 2009

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat}}
* [https://web.archive.org/web/20040824132459/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/Ministrs/Pabriks/ CV Ārlietu ministrijas mājas lapā]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Rihards Pīks]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|7|21|N}} — {{dat|2007|10|28|N}} | pēc = [[Māris Riekstiņš]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Imants Lieģis]]&lt;br /&gt;[[Raimonds Bergmanis]] | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{Dat|2014|1|22|N}}&lt;br /&gt;{{Dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2022|12|14|N}}| pēc = [[Raimonds Vējonis]]&lt;br /&gt;[[Ināra Mūrniece]]}}
{{kastes beigas}}


{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list=
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 3. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{Emša Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pabriks, Artis}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]]
[[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Vidzemes Augstskolas darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>c94n4xhhv5frqegr7b0qp42k1cvxwh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22954</id>
    <revision>
      <id>4499662</id>
      <parentid>4426303</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:44:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Jeddah_Waterfront_2025_(cropped).jpg&quot;, jo [[c:User:Gbawden|Gbawden]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Jeddah Waterfront 2025 (cropped).jpg|]]).</comment>
      <origin>4499662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4810" sha1="abze8oruu7ji3tmz8lhttuxm10i9m89" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Džida
 | official_name            = {{ara|جدّة}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width            = 290
  | border                 = infobox
  | perrow                 = 1/2/2
  | caption_align = center
| image1          =
| image2          =
| image3          = Jeddah Fahne.JPG 
| image4          = BSM 2571.jpg
| image5          = Bayt_Nasif,_1872,_old_Jeddah,_Saudi_Arabia_(5)_(50703484406).jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Saūda Arābija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{SAU}}
 | subdivision_type1        = Province
 | subdivision_name1        = [[Mekas province]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = pirms [[islāms|islāma]] laikiem
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 1686
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 3751722
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Arābijas standarta laiks|AST]]
 | utc_offset               = +3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 21 | latm = 33 | lats =  | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 10 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 12
 | website                  = {{URL|https://www.jeddah.gov.sa/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Džida''' ({{val|ar|جدّة}}, ''Jiddah'', {{izrunā|ˈdʒɪddæ}}) ir pilsēta [[Saūda Arābija]]s rietumos pie [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]]. Otrā lielākā Saūda Arābijas pilsēta. [[Hidžāzs|Hidžāza]] vēsturiskais centrs. [[Islāma sadarbības organizācija]]s mītnes vieta.

Pilsētas pārticības pamats ir tas, ka Džida ir transporta mezgls — &quot;vārti&quot; uz netālo [[Meka|Meku]]. Pamatojoties uz [[islāms|islāma]] mācības [[Islāma pieci pīlāri|pieciem pīlāriem]], katram musulmanim vismaz vienreiz dzīvē jāveic [[hādžs]] — svētceļojums uz Meku. Džida ir Mekas transporta mezgls, un šeit atrodas daudzas viesnīcas iebraukušo svētceļnieku izmitināšanai. Šī paša iemesla dēļ pilsētā atrodas 67 valstu konsulāti.

Pēc austrumu ticējumiem Džida ir pirmās sievietes [[Ieva (Bībele)|Ievas]] kapa vieta, tomēr pilsēta strauji attīstījās pēc islāma uzvaras gājiena, kad uz Meku sāka doties svētceļnieku pūļi, un Džida tika izmantota par Mekas ostas pilsētu. 17. gadsimtā to iekaroja [[Osmaņu impērija|osmaņi]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Hidžāzā notika pret osmaņiem vērsta sacelšanās un nodibinājās neatkarīga valsts. Tomēr 1924. gadā [[Saūdi]] iekaroja Hidžāzu un pievienoja to Saūda Arābijai. Tā kā daudzus gadsimtus cauri Džidai ir ceļojuši svētceļnieku miljoni, tā tiek uzskatīta par [[kosmopolītisms|kosmopolītiskāko]] Saūda Arābijas pilsētu.

== Cilvēki ==
Džidā dzimuši:

* [[Abāss I Lielais]] (1813—1854) — valdnieks
* [[Osama bin Ladens]] (1957—2011) — terorists

== Sadraudzības pilsētas ==
Džidai ir 23 [[sadraudzības pilsēta]]s:
* [[Adana]], [[Turcija]]
* [[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]
* [[Almati]], [[Kazahstāna]]
* [[Ammāna]], [[Jordānija]]
* [[Baku]], [[Azerbaidžāna]]
* [[Dubaija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]
* [[Džakarta]], [[Indonēzija]]
* [[Džohorbaru]], [[Malaizija]]
* [[Kaira]], [[Ēģipte]]
* [[Kasablanka]], [[Maroka]]
* [[Karāči]], [[Pakistāna]]
* [[Kazaņa]], [[Tatarstāna]], [[Krievija]]
* [[Mari]], [[Turkmenistāna]]
* [[Odesa]], [[Ukraina]]
* [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]], [[Kirgizstāna]]
* [[Plovdiva]], [[Bulgārija]]
* [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]
* [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]
* [[Sjiaņa]], [[Ķīna]]
* [[Stambula]], [[Turcija]]
* [[Strasbūra]], [[Francija]]
* [[Šimonoseki]], [[Japāna]]
* [[Štutgarte]], [[Vācija]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saūda Arābijas pilsētas|Džida]]</text>
      <sha1>abze8oruu7ji3tmz8lhttuxm10i9m89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dārbišīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26867</id>
    <revision>
      <id>4499524</id>
      <parentid>4152888</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:52:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Derbyshire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Derbyshire_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4499524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3719" sha1="3910xwl8cs2sxejea2vdnsqoc4ol7v0" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Dārbišīra
| official_name           = Derbyshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Near Hathersage, Peak District 8 (cropped, edited).jpg
                               | image2 = Iron Gate, Derby - geograph.org.uk - 4912062 (cropped, edited).jpg
                               | image3 = Bugsworth 058069.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| shield_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Derbyshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Dārbišīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Austrummidlenda]]
| established_date        = 
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 2625
| area_total_rank         = 21.
| ethnicity               = 
| county_council          = Dārbišīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Dārbi]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Metloka]]
| area_council_km2        = 2547
| area_council_rank       = 13.
| iso_code                = GB-DBY
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000007
| nuts_code               = UKF12, UKF13
| districts_map           = [[Attēls:Derbyshire numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Haipīka]]&lt;br/&gt;2. [[Dārbišīrdeilsa]]&lt;br/&gt;3. [[Dienviddārbišīra]]&lt;br/&gt;4. [[Erevaša]]&lt;br/&gt;5. [[Emberveli]]&lt;br/&gt;6. [[Ziemeļaustrumu Dārbišīra]]&lt;br/&gt;7. [[Česterfīlda (boro)|Česterfīlda]]&lt;br/&gt;8. [[Bolsovera (distrikts)|Bolsovera]]&lt;br/&gt;9. '''[[Dārbi]]'''
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://derbyshire.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Dārbi]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Dārbišīra''' ({{val|en|Derbyshire}}; {{izrunā|ˈdɑːrbiʃɪər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s vidienē, [[Austrummidlenda]]s reģionā. Tās administratīvais centrs ir [[Metloka]]. Ceremoniālajā grāfistē ir unitārā pašvaldība [[Dārbi]], kas ir arī tās lielākā apdzīvotā vieta, un nemetropoles grāfiste Dārbišīra ar 8 nemetropoles distriktiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}


{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Dārbišīra| ]]
[[Kategorija:Austrummidlenda]]</text>
      <sha1>3910xwl8cs2sxejea2vdnsqoc4ol7v0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumsaseksa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26979</id>
    <revision>
      <id>4499535</id>
      <parentid>4152912</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;East_Sussex_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;East_Sussex_numbered_districts_(1997-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4499535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3490" sha1="lhjxi0j6hr1iegxlyagulsswg6rbhdg" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Austrumsaseksa
| official_name           = East Sussex
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Seven Sisters 02.JPG
                               | image2 = All Saints Church, Mountfield (NHLE Code 1275863).JPG
                               | image3 = Brighton royal pavilion Qmin.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = East Sussex UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Austrumsaseksas novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidaustrumanglija]]
| established_date        = 1974
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 1792
| area_total_rank         = 33.
| ethnicity               = 
| county_council          = Austrumsaseksas padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Braitona un Hova]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Lūisa]]
| area_council_km2        = 1709
| area_council_rank       = 19.
| iso_code                = GB-ESX
| ons_code                = 21
| gss_code                = 
| nuts_code               = UKJ22
| districts_map           = [[Attēls:East Sussex numbered districts (1997-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. '''[[Braitona un Hova]]'''&lt;br/&gt;2. [[Lūisa (distrikts)|Lūisa]]&lt;br/&gt;3. [[Vīldena]]&lt;br/&gt;4. [[Īstborna]]&lt;br/&gt;5. [[Rotera (distrikts)|Rotera]]&lt;br/&gt;6. [[Heistingsa]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|https://eastsussex.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Braitona un Hova]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Austrumsaseksa''' ({{val|en|East Sussex}}, {{izrunā|ˈsʌsɨks}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s dienvidos, [[Dienvidaustrumanglija]]s reģionā. Grāfistes centrs ir [[Lūisa]], lielākā pilsēta — [[Braitona un Hova]]. Austrumsaseksa izveidota 1865. gadā, sadalot vēsturisko [[Saseksa]]s grāfisti. Tagadējās robežās reorganizēta 1974. gadā par nemetropoles un ceremoniālo grāfisti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]</text>
      <sha1>lhjxi0j6hr1iegxlyagulsswg6rbhdg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Devona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26994</id>
    <revision>
      <id>4499525</id>
      <parentid>4181360</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Devon_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Devon_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4499525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4432" sha1="h2r39ly4ipwcbn3klnidbl5ncgtsbt5" xml:space="preserve">{{cita nozīme|grāfisti|Kanādas salu|Devona (sala)}}
{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Devona
| official_name           = Devon
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Combe Martin Panorama (7338286364).jpg
                               | image2 = Ilfracombe.jpg
                               | image3 = Dartmoor ponies by the B3212 - geograph.org.uk - 4546147.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = Flag of Devon.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Devon UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Devonas novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidrietumanglija]]
| established_date        = Senie laiki
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 6707
| area_total_rank         = 4.
| ethnicity               = 
| county_council          = Devonas padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Plimuta]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = [[Torbeja]]
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Eksetera]]
| area_council_km2        = 6564
| area_council_rank       = 11.
| iso_code                = GB-DEV
| ons_code                = 18
| gss_code                = E10000008
| nuts_code               = UKK43
| districts_map           = [[Attēls:Devon numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Ziemeļdevona]],&lt;br/&gt;2. [[Toridža]],&lt;br/&gt;3. [[Vidusdevona]],&lt;br/&gt;4. [[Austrumdevona]],&lt;br/&gt;5. [[Eksetera]],&lt;br/&gt;6. [[Rietumdevona]],&lt;br/&gt;7. [[Tinbridža]],&lt;br/&gt;8. '''[[Plimuta]]''',&lt;br/&gt;9. [[Dienvidhemsa]],&lt;br/&gt;10. '''[[Torbeja]]''' 
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://devon.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Plimuta]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Devona''' ({{val|en|Devon}}; [ˈdɛvən]), vēsturiski arī '''Devonšīra''' ({{val|en|Devonshire}}), ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] [[grāfiste]] [[Anglija]]s dienvidrietumos. Grāfistes galvaspilsēta ir [[Eksetera]], lielākā [[pilsēta]] — [[Plimuta]]. Pašvaldību izpratnē ceremoniālā grāfiste ietver Devonas nemetropoles grāfisti ar 8 distriktiem un divas unitārās pašvaldības — [[Plimuta|Plimutu]] un [[Torbeja|Torbeju]]. Devonā tiek audzēti [[kartupeļi]], [[graudaugi]] un [[dārzeņi]]. Tā ir bagāta ar tādiem [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]] kā [[alva]], [[varš]] (ieguve vairāk nekā 35000 tonnu gadā), [[mangāns]], [[dzelzs]], [[sudrabs]], [[akmeņogles]], [[marmors]], [[slāneklis]] un dažādas [[Māls|mālu]] šķirnes. Labi attīstīta [[zivsaimniecība]] un [[kuģubūve]]. Daudz [[Līcis|līču]], īpaši dienvidu [[Krasts|krastā]].

== Nemetropoles grāfiste ==
Devonas divlīmeņu nemetropoles grāfiste izveidota 1974. gada 1. aprīlī, iekļaujot 10 nemetropoles distriktus. 1998. gadā [[Plimuta]] un [[Torbeja]] tika izdalītas no nemetropoles grāfistes neatkarīgās unitārajās pašvaldībās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Devonas grāfiste}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]</text>
      <sha1>h2r39ly4ipwcbn3klnidbl5ncgtsbt5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvības piemineklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27409</id>
    <revision>
      <id>4499477</id>
      <parentid>4457136</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:16:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29831" sha1="hot5vkcyhs1hda3tnwrjced0d2n40xm" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{citas nozīmes|pieminekli Rīgā|Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)|Brīvības piemineklis}}
{{Militārā memoriāla infokaste
|          name = 
|   native_name = 
|          body = 
|         image = Briiviibas piemineklis.jpg
|    image_size = 300px
|       caption = 
|  commemorates = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem
|   established = 
|      unveiled = {{dat|1935|11|18||bez}}
|      location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|  nearest_town = 
|      designer = 
* [[Kārlis Zāle]]
* [[Ernests Štālbergs]]
| total_burials = 
|      unknowns = 
|  commemorated = 
|    by_country = 
|        by_war = 
|   inscription = TĒVZEMEI&lt;br /&gt;&lt;small&gt;UN&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;BRĪVĪBAI
|        source = 
|   pushpin_map = Rīga
|      map_size = 300px
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  =  5 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  6 | longs = 47.5 | longEW = E
|      embedded = 
}}
'''Brīvības piemineklis''' ir [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušo piemiņai celts [[piemineklis]] [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukumā]] [[Rīga]]s centrā. Tas ir [[Latvija]]s valstiskuma, [[latvieši|latviešu tautas]] vienotības, neatkarības un brīvības simbols.

[[1935]]. gadā atklātais piemineklis ir 42 metrus augsts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/131356|title=Brīvības piemineklis|website=enciklopedija.lv|access-date=2024-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; un veidots no pelēka un sarkana [[granīts|granīta]], [[travertīns|travertīna]], [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un [[varš|vara]].
Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit [[skulptūra]]s un [[bareljefs|bareljefi]], kuros attēlota [[Latvijas vēsture]] un [[Latvijas kultūra|kultūra]]. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā [[obelisks|obeliskā]], kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas PSR]] varas iestādes apsvēra iespēju pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli esot izglābusi [[Vera Muhina]], kura esot uzskatījusi, ka piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā simbolisko nozīmi sāka interpretēt atbilstoši [[Padomju dzīvesveids|padomju ideoloģijai]]. Tomēr tautai Brīvības piemineklis joprojām palika valstiskās neatkarības simbols un 1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie tā notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — [[Helsinki-86]] organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto [[1949. gada marta deportācijas|masu deportāciju]] upuru piemiņai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|200px|left|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados]]
[[Attēls:Helsinki-86 14061987.jpg|thumb|200px|right|1987. gada 14. jūnijā [[Helsinki-86]] rīkotā akcija, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nesankcionēti pulcējās nolikt ziedus pie pieminekļa]]

Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par &quot;piemiņas staba&quot; celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] projekts &quot;Mirdzi kā zvaigzne!&quot;.
Celtniecības darbi sākās [[1931]]. gadā un tos finansēja no tautas ziedojumiem. Pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, 17. [[Latvijas valsts pasludināšana]]s gadadienā.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], atsākoties padomju okupācijai, bija plāni pieminekli nojaukt; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši, lai gan iespējams, ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos [[Krievija]]s arhīvos, tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus, tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām. Pirmais mēģinājums noticis jau [[1945. gads|1945. gadā]], kad [[Latvijas PSR tautas komisāru padome]] izteikusi priekšlikumu atjaunot [[Pēteris I|Pētera Lielā]] pieminekli. Ņemot vērā, ka šis piemineklis senāk atradās turpat, kur patlaban ir Brīvības piemineklis, tā atjaunošana nozīmētu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu. Nav zināms, ar ko beidzās šī plāna apspriešana, bet pastāv uzskats, ka pieminekli izglāba Rīgā dzimusī tēlniece [[Vera Muhina]] — viņas dēls apgalvojis, ka Muhina piedalījās sapulcē, kurā lēma par pieminekļa likteni un, kad jautāts viņas viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Tomēr nav atrasti dokumenti, kas apliecinātu, ka tā tiešām bijis.

1963. gada vasarā [[Latvijas PSR]] [[Valsts drošības komiteja|VDK]] un LKP CK apsvēra iespēju pieminekli uzspridzināt, bet esot nolemts, ka pieminekļa nojaukšana tikai izraisītu sašutumu un spriedzi sabiedrībā, tomēr arī šajā gadījumā nepastāv nekādas rakstiskas liecības, ka tā tiešām noticis.&lt;ref name=&quot;latav5506&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539|title= Brīvības pieminekli uzspridzināt, Pēteri I vietā…|accessdate= |author= Anita Bormane|date= {{dat|2006|5|5||bez}}|publisher= Apollo.lv|archivedate= 18.05.2006|archiveurl= https://web.archive.org/web/20060518090344/http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/73539}}&lt;/ref&gt; Padomju laikos Brīvības pieminekļa nozīme tikusi interpretēta atbilstoši [[padomju propaganda]]i — piemēram, apgalvoja, ka trīs zvaigznes turot Māte Krievija un tās simbolizējot trīs Baltijas Padomju republikas — [[Latvijas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Lietuvas PSR]], savukārt pats piemineklis esot celts pēc Otrā pasaules kara kā tautas pateicība PSRS vadonim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] par atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;latav5506&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;silins&quot;&gt;''[http://latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif Brīvības Piemineklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070114122443/http://www.latvians.com/en/Reading/BrivibasPiemineklis/envelope-bp.php?./Pages/bp-01.gif |date={{dat|2007|01|14||bez}} }}'' Jānis Siliņš, Rīga, 1935: Brīvības Pieminekļa Komiteja&lt;/ref&gt; Vēlāk gan šādi apgalvojumi pieklusa, piemēram, 1988. gadā izdotajā enciklopēdijā &quot;Rīga&quot; ir rakstīts, ka piemineklis uzcelts, lai atzīmētu darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu un cara patvaldības jūga.&lt;ref name=&quot;rigaenc&quot;&gt;{{enc riga}}&lt;/ref&gt;

Par spīti propagandai, Brīvības piemineklis okupācijas laikā bija spēcīgs pretpadomju simbols, kļūstot par vienu no [[Atmodas kustība]]s nozīmīgākajām figūrām. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā]] gadadienā 1987. gada 14. jūnijā apmēram 5000 cilvēku pie pieminekļa nesankcionēti nolika ziedus.&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;&gt;&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot; (I sējums) Rīga 2002 SIA &quot;Valērija Belokoņa izdevniecība&quot; {{ISBN|9984-9482-1-8}}&lt;/ref&gt;

== Pieminekļa izskats ==
&lt;imagemap&gt;
Image:Freedom monument Latvia plan.png|thumb|300 px|left|Brīvības pieminekļa shēma (skatā no augšas, novietojiet kursoru uz numura, lai redzētu attiecīgā elementa grupas nosaukumu, uzklikšķiniet, lai apskatītu attēlu)
rect 555 331 611 384 [[Attēls:DSCF0810-Liberty.png|1. Brīvība]]
rect 613 329 647 383 [[Attēls:DSCF0804-Latvija.png|2. Latvija]]
rect 554 385 613 424 [[Attēls:DSCF0808-Lacplesis.png|3. Lāčplēsis]]
rect 493 329 552 383 [[Attēls:DSCF0798-Chain-Breakers.png|4. Važu rāvēji]]
rect 549 290 624 329 [[Attēls:DSCF0801-Vaidelotis.png|5. Vaidelotis]]
rect 649 329 709 384 [[Attēls:DSCF0803-pc-Tevzemei-Brivibai.png|6. Uzraksts &quot;Tēvzemei un brīvībai&quot;]]
rect 549 425 626 497 [[Attēls:DSCF0807-pc-1905.png|7. 1905. gads]]
rect 554 213 625 290 [[Attēls:DSCF0800-pc-Dzelzs-Tilts.png|8. Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta]]
circle 685 249 47 [[Attēls:DSCF0802-Guards.png|9. Tēvzemes sargi]]
circle 676 461 46 [[Attēls:DSCF0805-pc-Work.png|10. Darbs]]
circle 492 459 48 [[Attēls:DSCF0784-Scholars.png|11. Gara darbinieki]]
circle 493 251 45 [[Attēls:DSCF0799-Gimene.png|12. Ģimene]]
circle 370 589 56 [[Attēls:DSCF0785-pc-Strelnieki.png|13. Latvju strēlnieki]]
circle 366 122 36 [[Attēls:DSCF0795-pc-Singers.png|14. Latvju tauta — dziedātāja]]
desc bottom-left
&lt;/imagemap&gt;

Brīvības pieminekļa skulptūras un bareljefi izkārtoti 13 Latvijas vēsturi un kultūru attēlojošās grupās.&lt;ref name=&quot;vecriga&quot;&gt;[http://www.vecriga.info/index.html http://www.vecriga.info/]&lt;/ref&gt; Pieminekļa masīvs veidots no monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras un virzienā uz augšu sašaurinās, pārejot obeliskā. Pieminekļa aizmugures daļu apliec 1,8 metrus augstas sarkanā granīta kāpnes ar desmit pakāpieniem. Kāpnes apņem trīs metrus biezas margas, uz kurām ir divi 1,7 metrus augsti un 4,5 metrus plati travertīna bareljefi — ''Latvju strēlnieki'' (13) un ''Latvju tauta — dziedātāja'' (14).&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt; Vēl divi pakāpieni veido platformu, uz kuras piemineklis atrodas, tās diametrs ir 28 metri; pieminekļa priekšdaļā šī platforma veido nelielu taisnstūri, kuru izmanto ziedu nolikšanai un goda sardzei. Pieminekļa pamatni veido divi sarkanā granīta bloki: apakšējais ir 3,5 metrus augsts, 9,2 metrus plats, 11 metrus garš un monolīts, bet augšējo, kurš ir 3,5 metrus augsts, 8,5 metrus plats un 10 metrus garš, rotā četras skulptūru grupas ar trim skulptūrām katrā grupā, kas atrodas ieapaļās nišās bloka stūros, savukārt tā malas klāj travertīna paneļi.&lt;ref name=&quot;silins&quot;/&gt; Uz viena no travertīna paneļiem pieminekļa priekšdaļā, starp skulptūru grupām ''Tēvzemes sargi'' (9; attēlo senlatviešu karavīru, kuram līdzās ceļos nometušies divi 20. gadsimta karavīri) un ''Darbs'' (10; attēlo zvejnieku un amatnieku, starp kuriem nostājies zemnieks, kurš tur rokā ar ozollapām rotātu izkapti, kas simbolizē spēku un vīrišķību), iekalts [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] veltījums ''Tēvzemei un brīvībai'' (6).&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt; Uz sānu paneļiem ir divi bareljefi — ''1905. gads'' (7; ataino [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] notikumus) un ''Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta'' (8; attēlo kauju pret [[bermontieši]]em uz [[Zemgales tilts|Rīgas Dzelzs tilta]]). Pieminekļa aizmugures daļā atrodas vēl divas skulptūru grupas — ''Gara darbinieki'' (11; attēlo seno latviešu [[krīvs|krīvu]], turot līku spieķi — krivuli, gadsimtos krāto gudrību viņš nodod tālāk zinātniekam un rakstniekam) un ''Ģimene'' (12; attēlo māti ar diviem bērniem).&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt; Augstāk atrodas vēl viens, 6 metrus augsts un plats, un 7,5 metrus garš pelēkā granīta bloks, kuru aptver četras 5,5—6 metrus augstas skulptūru grupas: ''Latvija'' (2), ''[[Lāčplēsis]]'' (3), ''Važu rāvēji'' (4; attēlo trīs vīriešus, kas sakalti ķēdēs un cenšas tās pārraut) un ''Vaidelotis''&lt;ref name=&quot;silins&quot;/&gt; (5; attēlo [[vaidelotis|vaideloti]] ar kokli, jaunekli ar gar sāniem nolaistu un zemē iedurtu zobenu, rādot garīguma pārākumu pār fizisko spēku. Skulptūrā ietverts arī tautas senais misticisms — zirga galvaskauss, kas simbolizē atbrīvošanos no visa ļaunā&lt;ref&gt;V. Apsītis. Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne, 1993. 136. lpp.&lt;/ref&gt;). Virs šīs skulptūru joslas atrodas 19 metrus augsts travertīna obelisks, kurš lejasdaļā ir 2,5 metrus plats un 3 metrus garš. Obeliska priekšējā un aizmugurējā daļā pieminekļa viduslīniju uzsver stikla josla.&lt;ref name=&quot;silins&quot;/&gt; Tā galā ir 9 metrus garš no vara veidots Brīvības tēls (1) jaunas sievietes, kura tur rokās trīs apzeltītas zvaigznes, kas simbolizē brīvību un [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskos novadus]], veidolā; arī tēla josta ir apzeltīta.&lt;ref name=&quot;endex&quot;&gt;{{en ikona}} [http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm Statue of Liberty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070210092737/http://www.endex.com/gf/buildings/liberty/worldstatues/SOLRiga/solriga.htm |date=10.02.2007 }}&lt;/ref&gt; Viss piemineklis ir uzbūvēts ap dzelzsbetona rāmi, kas sākotnēji bija sastiprināts ar kaļķu javu un svina un bronzas kabeļiem.&lt;ref name=&quot;silins&quot;/&gt; [[Restaurācija]]s laikā daļa no šiem materiāliem aizstāta ar poliuretāna saistvielu.&lt;ref name=&quot;sidraba&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|title=New Materials for Conservation of Stone Monuments in Latvia|last=Sudraba|first=Inese|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061018003547/http://www.arcchip.cz/w10/w10_sidraba.pdf|archivedate=18.10.2006}} I&lt;/ref&gt; Pieminekļa iekšpusē atrodas neliela tehniska telpa, kurā var iekļūt pa durvīm, kas atrodas pieminekļa aizmugurē. Tajā atrodas elektroinstalācija, piekļuves vieta kanalizācijai un kāpnes, kas ved uz pieminekļa augšdaļu. Telpu izmanto kā noliktavu un tā nav publiski pieejama, taču 2008. gada sākumā parādījās iecere šajā telpā iekārtot nelielu izstādi, kuru izrādīt augstām ārvalstu amatpersonām, kas valsts vizīšu laikā pie pieminekļa noliek ziedus.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 Iecere atvērt Brīvības pieminekļa iekštelpu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080509181805/http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=302634 |date=09.05.2008 }} Tvnet.lv (LNT)&lt;/ref&gt;

== Atrašanās vieta ==
{{Panorāma
|image   = Attēls:Freedom Monument Panorama.jpg
|height  = 240
|caption = [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]
}}
Brīvības piemineklis labi iekļaujas apkārtējā vidē, veidojot ar to vienotu arhitektonisku, ainavisku un māksliniecisku veselumu.&lt;ref name=&quot;kv&quot;/&gt; Tas atrodas Rīgas centrā, Brīvības bulvāra sākumā, netālu no [[Vecrīga]]s.&lt;ref name=&quot;endex&quot;/&gt; 1990. gadā ap 200 metrus gara [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] daļa starp [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāriem]] tika slēgta satiksmei, izveidojot Brīvības pieminekļa laukumu. Daļa no šī laukuma ietver tiltu pār 3,2 kilometrus garo Pilsētas kanālu, kurš vijas cauri parkiem un bulvāru loka apstādījumiem.&lt;ref name=&quot;vecriga&quot;/&gt; Parkā uz ziemeļiem no pieminekļa atrodas Bastejkalns, kas izveidots 19. gadsimtā, norokot pilsētas aizsargvaļņus, bet uz dienvidiem no pieminekļa atrodas [[Latvijas Nacionālā opera]]. Savukārt Pieminekļa laukuma rietumu galā atrodas kafejnīca un [[Laimas pulkstenis]], kas ir slavenākā tikšanās vieta Rīgā. Piemineklis ir vērsts ar priekšpusi pret Vecrīgu un aiz tās esošo [[Daugava|Daugavu]]. Sākotnēji bija iecerēts ap pieminekli izbūvēt ovālu laukumu, kuru ieskautu aptuveni 1,6 metrus augsta granīta siena ar soliem iekšpusē, bet no ārpuses gar sienu bija paredzēts iestādīt tūjas. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados tika apspriesta iespēja šo ieceri īstenot, tomēr laukuma izbūve netika uzsākta.&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt;

== Celtniecība ==
[[Attēls:Brīvības pieminekļa celtniecība.jpg|300px|right|thumb|Brīvības pieminekļa laukums pieminekļa celtniecības laikā 1930. gados]]
[[Attēls:Brīvības pieminekļa atklāšana.jpg|thumb|300px|Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī]]
Doma celt memoriālu brīvības cīņās kritušajiem parādījās jau divdesmito gadu sākumā: 1922. gada 27. jūlijā tā laika Latvijas premjerministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] lika izstrādāt noteikumus konkursam par &quot;Piemiņas staba&quot; izveidi. 1922. gada konkursā aicināja piedalīties tēlniekus [[Burkards Dzenis|Burkardu Dzeni]], [[Emīls Melderis|Emīlu Melderi]], [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]], [[Teodors Zaļkalns|Teodoru Zaļkalnu]] un arhitektus [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]] un [[Ernests Štālbergs|Ernestu Štālbergu]]. Atzinību guva Laubes projekts, kurš paredzēja celt klasiskas balustrādes aptvertu 27 metrus augstu kolonnu ar [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] un [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]], kā arī valsts varas simbolu bareljefiem, tomēr šo projektu pēc 57 kultūras darbinieku parakstīta protesta saņemšanas noraidīja. 1923. gada oktobrī sarīkoja vēl vienu konkursu, pirmoreiz izmantojot nosaukumu &quot;Brīvības piemineklis&quot;, kurā uzvaru dalīja [[Marta Skulme|Marta Liepiņa-Skulme]] un Kārlis Zāle. 1925. gada martā atkal tika izsludināts slēgts konkurs, kurā piedalījās E. Laube, M. Liepiņa-Skulme, E. Melderis, K. Zāle, T. Zaļkalns. Par labākajiem atzina Zāles un Meldera metus, taču žūrijas nesaskaņu dēļ galīgais lēmums netika pieņemts. Visbeidzot 1929. gadā tika izsludināts vēl viens konkurss. No 32 šajā konkursā iesniegtajiem darbiem par labākajiem atzina K. Zāles, T. Zaļkalna un [[Kārlis Zemdega|K. Baumaņa (Zemdegas)]] darbus un nolēma pieminekli veidot pēc K. Zāles projekta &quot;Mirdzi kā zvaigzne!&quot;. Brīvības pieminekli, lai gan ar uzraugošā arhitekta Ernesta Štālberga labojumiem projektā, uzsāka celt 1931. gada 18. novembrī. Brīvības tēlu izkala zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena ({{val|sv|Ragnar Myrsmeden}}) darbnīcā Stokholmā, savukārt pieminekļa zvaigznes kala metālmākslinieki [[Arnolds Naika]] un [[Jānis Zibens]].&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kv&quot;&gt;''Latvijas kultūras vēsture'' (2. izdevums) Zvaigzne ABC 2003 {{ISBN|9984-36-448-8}}&lt;/ref&gt;

Pieminekļa celtniecību finansēja no privātpersonu saziedotiem līdzekļiem. Celtniecībai tika izvēlēta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P |title=Brīvības pieminēkļa komitejas darbinieku foto. Atpūta Nr. 468 (20.10.1933) |access-date=05.09.2015 |archive-date=05.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n468{{!}}article:DIVL244{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; vieta, kur jau agrāk atradās viens no galvenajiem pilsētas pieminekļiem — Pētera I bronzas statuja.&lt;ref name=&quot;latav5506&quot;/&gt; Pieminekli 1935. gada 18. novembrī atklāja toreizējais Valsts prezidents [[Alberts Kviesis]].&lt;ref name=&quot;kv&quot;/&gt; Toreiz tika lēsts, ka četru celtniecības gadu laikā akmeņu laušanai un apstrādei vien patērētas 308 000 darba stundas — lai tādu darbu paveiktu viens cilvēks, pat strādājot ar vismodernāko tā laika tehniku, viņam būtu nepieciešami 130 gadi, bet izmantoto materiālu kopsvars esot bijis 2500 tonnas — lai šādu materiālu daudzumu pārvietotu pa dzelzceļu, vajadzētu 200 vagonu.&lt;ref name=&quot;silins&quot;/&gt;

== Restaurācija ==
[[Attēls:Plāksne asfaltā pie Brīvības pieminekļa.JPG|thumb|left|200px|Viena no plāksnēm asfaltā pie Brīvības pieminekļa, uzstādīta 2016. gadā&lt;ref&gt;[https://pasvaldiba.riga.lv/LV/PostingData/News/2016/11/rigas-domes-vadiba-atklas-pie-brivibas-pieminekla-ierikotas-informativas-plaksnes.htm?WBCMODE=PresentationUnpublished Rīgas domes vadība atklās pie Brīvības pieminekļa ierīkotās informatīvās plāksnes]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;]]
Laika gaitā piemineklis cietis no sala un lietus, kā arī no gaisa piesārņojuma.&lt;ref name=&quot;mez&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|title=Environmental Influences on Cultural Heritage of Latvia|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061017155616/http://www.arcchip.cz/w06/w06_mezinskis.pdf|archivedate=17.10.2006}}&lt;/ref&gt; Lai gan iela ap pieminekli 1990. gadā tika slēgta satiksmei, netālu no pieminekļa atrodas ielas ar dzīvu satiksmi.&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt; Netālu no pieminekļa konstatēts liels gaisa piesārņojums ar [[slāpekļa dioksīds|slāpekļa dioksīdu]] un [[sēra dioksīds|sēra dioksīdu]], kas savienojumā ar ūdeni izraisa pieminekļa materiālu [[korozija|koroziju]].&lt;ref name=&quot;mez&quot;/&gt; Turklāt ūdens radījis pieminekļa [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] karkasa plaisāšanu un tā [[tērauds|tērauda]] armatūras un pieminekļa stiprinājumu rūsēšanu, kurus piedevām bojājušas arī satiksmes radītās vibrācijas.&lt;ref name=&quot;sidraba&quot;/&gt; Porainais travertīns ar laiku ir sācis drupt un tā poras aizpildījušās ar kvēpiem un smilšu daļiņām, izraisot travertīna nomelnēšanu un radot augsni sūnām un ķērpjiem. Tāpat pieminekļa stāvokli pasliktinājuši arī neregulāri vai neprasmīgi veikti restaurācijas darbi. Lai mazinātu bojājumu rašanos nākotnē, 2001. gadā restaurācijas laikā daļa pieminekļa stiprinājumu tika aizstāti ar [[poliuretāns|poliuretāna]] saistvielu un tika veikta pieminekļa hidroizolācija. Tika arī noteikts, ka pieminekļa stāvokli vajadzētu atkārtoti izvērtēt ik pēc diviem gadiem.&lt;ref name=&quot;sidraba&quot;/&gt;

Piemineklis atjaunots vairākkārt, divas restaurācijas notika padomju laikā (1962. un 1981. gadā), pēc neatkarības atgūšanas pieminekli, lielā mērā par saziedotiem līdzekļiem, atjaunoja no 1998.—2001. gadam, restaurācija tika pabeigta ar oficiālu atkalatklāšanu 2001. gada 24. jūlijā.&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&amp;ndate=993589200&amp;categoryID=8529646 Brīvības pieminekļa atklāšanā skanēs Zigmara Liepiņa kantāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092236/http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1473143&amp;ndate=993589200&amp;categoryID=8529646 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} Delfi.lv (BNS)&lt;/ref&gt; Šīs restaurācijas laikā Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Tika arī nostiprināti pieminekļa pamati, lai nodrošinātos pret to grimšanu. Dažus gadus pēc restaurācijas atklājās, ka nepareizi izvēlētas restaurācijas tehnikas dēļ sācis bojāties zvaigžņu zeltījums. Zvaigznes atjaunoja 2006. gada pavasarī veiktās pieminekļa restaurācijas laikā.&lt;ref&gt;[http://www.vietas.lv/index.php?p=10&amp;id=816 Apzeltī bez garantijas] Vietas.lv (Neatkarīga)&lt;/ref&gt;

== Izgaismošana ==
Pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] iniciatīvas 2018. gada 4. oktobrī tika dibināts [http://brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191110094135/http://brivibaspiemineklis.lv/ |date={{dat|2019|11|10||bez}} }}. Tā misija bija organizēt Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu. Ar sabiedrisko akciju &quot;[https://www.youtube.com/watch?v=3I2-Yd0ANj0 Gaisma mūsu brīvībai]&quot; fonds publiski vāca ziedojumus, lai īstenotu ieceri par pieminekļa izgaismošanu.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds projektu īstenoja ciešā sadarbībā ar [https://web.archive.org/web/20191110100115/http://www.rigaspieminekli.lv/ Rīgas pieminekļu aģentūru] un [https://web.archive.org/web/20200602052942/https://mantojums.lv/lv/ Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi]. Projekta realizācija tika veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta pirmā posma ietvaros pirmo reizi vēsturē tika veikta pieminekļa fotometriskā uzmērīšana un izveidots tā elektronisks 3D modelis. Šis modelis kalpoja ne tikai par pamatu izgaismojuma koncepcijas izstrādei, bet arī nodrošina augstas precizitātes pieminekļa atveidi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēs.

Izgaismojuma modeļa izstrādē tika iesaistīts starptautisku atzinību ieguvušais latviešu arhitekts [https://www.delfi.lv/temas/austris-mailitis/ Austris Mailītis], gaismu mākslinieks un gaismu iekārtu inženieris Normunds Bļasāns, kā arī gaismu un videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve. Fonda organizatorisko vadību īstenoja [[Valdis Zatlers]], Pēteris Cielavs un Sandis Bērtaitis, bet fonda uzraudzību īstenoja [[Rūta Dimanta]], [[Raimonds Graube]] un Kristīne Saulīte.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas atklāšanas pasākums notika 2021. gada 18. novembrī ar īpašu māksliniecisku gaismas performanci, kuras laikā skanēja Imanta Kalniņa un Olafa Gūtmaņa dziesma “Mēs tie, kas ilgi tumsā dzīvojuši”.

== Goda sardze ==
[[Attēls:Monument of freedom honour guard.jpg|thumb|200px|Brīvības pieminekļa pakāje ar goda sardzi]]

[[Goda sardze]] pie Brīvības pieminekļa atradās kopš tā atklāšanas līdz 1940. gada jūlijam, kad pēc PSRS okupācijas to noņēma.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/6/L_6.2_Latvijas%20Kareivis,%20Nr.161%20%2819.07.1940%29,%203.lpp.jpg Latvijas Kareivis. 1940.07.19., Nr.161, 3.lpp.]&lt;/ref&gt; 1992. gada 11. novembrī tā tika atjaunota&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt; Goda sardzi mūsdienās veic Nacionālo Bruņoto spēku Štāba bataljona Goda sardzes rota. Godasardzes kareivjiem jābūt vismaz 1,82 metrus gariem un ar ļoti labu veselību, jo jāspēj izturēt liela slodze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&amp;t=&amp;rub=|title=Bruņoto spēku seja|last=|first=|access-date=15.07.2018|date=|titel=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930224659/http://www.dialogi.lv/article.php?id=444&amp;t=&amp;rub=|archivedate=30.09.2007}}&lt;/ref&gt; Goda sardze pie pieminekļa atrodas katru dienu no 10:00 līdz 16:00, izņemot gadījumus, kad ir ļoti slikti laika apstākļi, kā arī, ja ir aukstāks par mīnus desmit grādiem, vai karstāks par plus divdesmit pieciem grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.staburags.lv/?s=93114&amp;det=1537&amp;SESSIJA=a386bc62e576a327419674ab8f9f0a64 Brīvības simbola sargs] staburags.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bdaug&quot;/&gt; Godasardze strādā divās maiņās, kuras viena otru nomaina reizi nedēļā, katrā maiņā ir trīs goda sargu pāri, komandējošais virsnieks un divi apsargi. Pēc stundu ilgas stāvēšanas goda sardzē kareivji divas stundas atpūšas viņiem iekārtotajās atpūtas telpās [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]].&lt;ref name=&quot;bdaug&quot;&gt;[http://www.bdaugava.lv/?kat=68&amp;news_id=3401 Dienests kā atbildīgs un interesants darbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071008220713/http://www.bdaugava.lv/?kat=68&amp;news_id=3401 |date={{dat|2007|10|08||bez}} }} bdaugava.lv&lt;/ref&gt; Kopš 2004. gada septembra goda sardze reizi pusstundā patrulē gar pieminekli — kareivji no pieminekļa pakājes divas reizes soļo gar katru pieminekļa pusi un atkal atgriežas pieminekļa pakājē.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/29441/0?sid=d14e9c297d855fd83ee16956bad1d221 Godasardze pie Brīvības pieminekļa veiks ceremoniālu patrulēšanu]{{Novecojusi saite}} apollo.lv (BBI)&lt;/ref&gt;

== Goda telpa ==
2011. gada novembrī tika atklāta Brīvības pieminekļa goda telpa, kas atrodas pieminekļa iekšienē, kur iepriekš atradās saimniecības telpa.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-brivibas-pieminekla-goda-telpa.a33693/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2011|11|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā tiek izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās, kā arī ārvalstu viesu apmeklējumu laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Kārlis Zāle]]
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

== Literatūra ==
{{refbegin}}
* Māra Caune ''&quot;Brīvības piemineklis: tautas celts un aprūpēts&quot;'' izd. Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds (Rīga, 2002) {{ISBN|9984-19-253-9}}
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Freedom monument (Riga)|Brīvības piemineklis}}

* [http://www.brivibaspiemineklis.lv/ Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191110094108/http://www.brivibaspiemineklis.lv/ |date={{dat|2019|11|10||bez}} }}
* [http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/rigas-centrs/brivibas-piemineklis/ Brīvības piemineklis portālā &quot;Cita Rīga&quot;]
* [http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&amp;id=37977&amp;menu_left=LAIDIENS&amp;PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138&amp;print=on&amp;PHPSESSID=d3c6074cb815d1d269f0d36141afc138Latvijas Latvijas brīvības dižākajam simbolam — jau 60]
* [https://www.youtube.com/watch?v=93OggqhEhlk Brīvības pieminekļa atklāšana]
* [http://www.vecriga.info/ Virtuālā ekskursija pa Vecrīgu (satur pieminekļa attēlus un panorāmas)]
* [http://briviba.org/2015/10/15/brivibas-pieminekla-sacensibu-vesture/ &quot;Brīvības pieminekļa sacensību vēsture&quot;, Jānis Siliņš. No žurnāla “Senatne un Māksla”, 1936.12.01.]{{Novecojusi saite}}
* [https://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/the-freedom-monument-square/ Skats uz Brīvības pieminekļa laukumu (WebCam)], balticlivecam.com
* [http://www.archiv.org.lv/brivibas_piemineklis/ Virtuālā izstāde &quot;Brīvības piemineklis. 1935-2015&quot;]

{{Rīgas augstceltnes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas simboli]]
[[Kategorija:Brīvības iela]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]]</text>
      <sha1>hot5vkcyhs1hda3tnwrjced0d2n40xm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāles pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27439</id>
    <revision>
      <id>4499475</id>
      <parentid>3977280</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41611-97</username>
        <id>148391</id>
      </contributor>
      <comment>ieliku nozimigu cilveku no pales</comment>
      <origin>4499475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4782" sha1="alcedx77fcgbj6mdg117j2ezuzkcqwl" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Pāles pagasts
| karte             = Pāles pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = LVA Pāles pagasts COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Pāles pagasta ģerbonis 
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Pāle
| platība           = 146,3
| iedzīvotāji       = 769&lt;ref&gt;http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 769 / 146.3 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Pāles pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Katvaru pagasts|Katvaru]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Alojas pagasts|Alojas]] un [[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku]] pagastiem. 

== Daba ==
Pagasts atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s ziemeļu daļā, [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenuma]] ziemeļaustrumu malā. Augstākā vieta - 72,5 m vjl.

=== Hidrogrāfija ===
'''Upes:''' 
* [[Korģe]]
* [[Lūdiņupe]]
* [[Svētupe]]
** [[Pērļupe (Limbažu novads)|Pērļupe]]
** [[Sausupe]]

'''Purvi:'''
* pagasta ziemeļu daļā atrodas [[Niedrāju-Pilkas purvs|Niedrāju-Pilkas purva]] daļa (kopplatība 767 ha)
* [[Lielais Ērgļu purvs]] (578 ha)

== Vēsture ==
[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pāles muižu (''Zepkül, Seppkull'') 2039 ha kopplatībā sadalīja 120 vienībās, Ārciema muižu (''Ahrtzeem, Erkull'') 1814 ha kopplatībā 101 vienībā, Āsteres muižu (''Poikern'') 861 ha kopplatībā 50 vienībās, Šķirstiņu muižu (''Napkul'') 781 ha kopplatībā 46 vienībās, Drieliņu muižu (''Dreeling, Badenhof'') 713 ha kopplatībā 50 vienībās, Šucēnu muižu (''Sutschen'') 487 ha kopplatībā 31 vienībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XV.|30 441}}&lt;/ref&gt;

Pāles pagasta platība 1935. gadā bija 174,6 km², iedzīvotāju skaits — 3096. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ārciema ciems|Ārciema]], [[Āsteres ciems|Āsteres]] un Pāles [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ārciema ciemam pievienoja Pāles ciemu, 1977. gadā - daļu no [[katvaru ciems|Katvaru]] un [[Salacas ciems|Salacas]] ciemu teritorijām. 1990. gadā Ārciema ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Pāles pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1959|1678
|1959|1825
|1965|1524
|1979|1167
|1989|1110
|2000|977
|2011|741
|2021|623
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Pāle]]''' (pagasta centrs), [[Ārciems]] un [[Būdele]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pauls Kalniņš (ķīmiķis)|Pauls Kalniņš]] (1886—1955), ķīmiķis, [[Latvijas Universitāte]]s profesors;
* [[Indriķis Jurko]] (1893—1971), latviešu virsnieks. Karoja Pirmajā pasaules karā, Latvijas brīvības cīņās un Otrajā pasaules karā;
* [[Hermanis Matsons]] (1896—1938), padomju iekšlietu dienestu darbinieks, [[Baltkrievijas PSR]] Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs;
* [[Osvalds Nodevs]] (1896—1938), latviešu skolotājs, padomju iekšlietu dienestu darbinieks, [[Turkmēnijas PSR]] iekšlietu Tautas komisārs
* Kapara [[Sadams Huseins|Barons]] (2005---tagad) , nozīmīgs kapara zaglis, apkarojis taizemi un citus pasaules reģionus ar savu talantu iekš kapara. Pabeidzis RTK, jeb Rīgas Tautas Kaparu, kur ieguvis grādu gan alkoholisko, gan kapara zinātnēs.

== Saimniecība ==
[[Attēls:Pāles skola - panoramio.jpg|250px|thumb|Pāles pamatskola]]
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}


== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Pales pagasts}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Pāles pagasts| ]]</text>
      <sha1>alcedx77fcgbj6mdg117j2ezuzkcqwl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499604</id>
      <parentid>4499475</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:14:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-41611-97|~2026-41611-97]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Otovi</comment>
      <origin>3977280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4528" sha1="a6o0btwcqmyrn65h2l7hzybd61jgv5h" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Pāles pagasts
| karte             = Pāles pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = LVA Pāles pagasts COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Pāles pagasta ģerbonis 
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Limbažu novads
| centrs            = Pāle
| platība           = 146,3
| iedzīvotāji       = 769&lt;ref&gt;http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 769 / 146.3 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Pāles pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Katvaru pagasts|Katvaru]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Alojas pagasts|Alojas]] un [[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku]] pagastiem. 

== Daba ==
Pagasts atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s ziemeļu daļā, [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenuma]] ziemeļaustrumu malā. Augstākā vieta - 72,5 m vjl.

=== Hidrogrāfija ===
'''Upes:''' 
* [[Korģe]]
* [[Lūdiņupe]]
* [[Svētupe]]
** [[Pērļupe (Limbažu novads)|Pērļupe]]
** [[Sausupe]]

'''Purvi:'''
* pagasta ziemeļu daļā atrodas [[Niedrāju-Pilkas purvs|Niedrāju-Pilkas purva]] daļa (kopplatība 767 ha)
* [[Lielais Ērgļu purvs]] (578 ha)

== Vēsture ==
[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pāles muižu (''Zepkül, Seppkull'') 2039 ha kopplatībā sadalīja 120 vienībās, Ārciema muižu (''Ahrtzeem, Erkull'') 1814 ha kopplatībā 101 vienībā, Āsteres muižu (''Poikern'') 861 ha kopplatībā 50 vienībās, Šķirstiņu muižu (''Napkul'') 781 ha kopplatībā 46 vienībās, Drieliņu muižu (''Dreeling, Badenhof'') 713 ha kopplatībā 50 vienībās, Šucēnu muižu (''Sutschen'') 487 ha kopplatībā 31 vienībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XV.|30 441}}&lt;/ref&gt;

Pāles pagasta platība 1935. gadā bija 174,6 km², iedzīvotāju skaits — 3096. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ārciema ciems|Ārciema]], [[Āsteres ciems|Āsteres]] un Pāles [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ārciema ciemam pievienoja Pāles ciemu, 1977. gadā - daļu no [[katvaru ciems|Katvaru]] un [[Salacas ciems|Salacas]] ciemu teritorijām. 1990. gadā Ārciema ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Pāles pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1959|1678
|1959|1825
|1965|1524
|1979|1167
|1989|1110
|2000|977
|2011|741
|2021|623
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Pāle]]''' (pagasta centrs), [[Ārciems]] un [[Būdele]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pauls Kalniņš (ķīmiķis)|Pauls Kalniņš]] (1886—1955), ķīmiķis, [[Latvijas Universitāte]]s profesors;
* [[Indriķis Jurko]] (1893—1971), latviešu virsnieks. Karoja Pirmajā pasaules karā, Latvijas brīvības cīņās un Otrajā pasaules karā;
* [[Hermanis Matsons]] (1896—1938), padomju iekšlietu dienestu darbinieks, [[Baltkrievijas PSR]] Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs;
* [[Osvalds Nodevs]] (1896—1938), latviešu skolotājs, padomju iekšlietu dienestu darbinieks, [[Turkmēnijas PSR]] iekšlietu Tautas komisārs

== Saimniecība ==
[[Attēls:Pāles skola - panoramio.jpg|250px|thumb|Pāles pamatskola]]
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}


== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Limbažu novads}}
{{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Pales pagasts}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Limbažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Pāles pagasts| ]]</text>
      <sha1>a6o0btwcqmyrn65h2l7hzybd61jgv5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Hamiltons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30831</id>
    <revision>
      <id>4499461</id>
      <parentid>4359421</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:41:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42273" sha1="fsv5v2wu500ybpz8ltb8u1ra0vtjs3l" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Luiss Hamiltons
 |       vārds_oriģ = ''Lewis Hamilton''
 |           attēls = Prime Minister Keir Starmer meets Sir Lewis Hamilton (54566928382) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Luiss Hamiltons 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|7}}
 |          dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Stīveneidža}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{GBR}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |          komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
 |           numurs = 44
 |           veids0 = ''[[Formula 1]]''
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Formula 1]]''
 |        zvaigznes = {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}}
 |          sezonas = {{f1|2007}}–''pašlaik''
 |        sacīkstes = 365
 |           tituli = 7 ({{f1|2008}}, {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}})
 |          uzvaras = 103
 |       pjedestāli = 202
 |       p_position = 104
 |           ā_apļi = 67
 |       p_sacīkste = {{f1|2007}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
 |         p_uzvara = {{f1|2007}}. gada {{f1gp|Kanādas}}
 |     pēd_sacīkste = {{f1|2025}}. gada {{f1gp|Meksikas}}
 |       pēd_uzvara = {{f1|2024}}. gada {{f1gp|Beļģijas}}
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = {{f1|2007}}—{{f1|2012}}
 |           klubs1 = ''[[McLaren]]'' {{zvaigzne}}
 |          kl_sez2 = {{f1|2013}}—{{f1|2024}}
 |           klubs2 = ''[[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]'' {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}} {{zvaigzne}}
 |          kl_sez3 = {{f1|2025}}—''pašlaik''
 |           klubs3 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2025|05|31||bez}}
}}
'''Sers Luiss Karls Deividsons Hamiltons''' ({{val|en|Sir Lewis Carl Davidson Hamilton}}&lt;ref name=&quot;Donaldson&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/championship/drivers/hall-of-fame/Lewis_Hamilton.html|title=Lewis Hamilton|work=formula1.com|publisher=Formula One administration|first=Gerald|last=Donaldson|accessdate=29 December 2016|archive-date={{dat|2017|01|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170125172233/https://www.formula1.com/en/championship/drivers/hall-of-fame/Lewis_Hamilton.html}}&lt;/ref&gt;; dzimis {{Dat|1985|1|7}} [[Stīveneidža|Stīveneidžā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]) ir [[briti|britu]] [[autosports|autosportists]], kurš piedalās ''[[Formula 1]]'' autosacīkstēs, pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'', bet lielākos panākumus guvis braucot ''[[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]'' komandā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.skysports.com/f1/news/24181/9847182/hamilton-contract-prep|title=Lewis Hamilton signs new Mercedes contract until 2018 season|publisher=''skysports.com''|date=21 May 2015|accessdate=29 December 2016}}&lt;/ref&gt; Viņš ir septiņas reizes kļuvis par ''Formula 1'' [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempionu]]. Luiss Hamiltons bieži vien tiek saukts par skandalozāko mūsdienu Pirmās formulas sacīkšu braucēju,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/motorsport/formulaone/lewishamilton/11954394/Lewis-Hamilton-has-proved-himself-to-be-the-best-F1-driver-of-his-generation.html|title=Lewis Hamilton has proved himself to be the best F1 driver of his generation|first=David|last=Coulthard|date=26 October 2015|work=The Daily Telegraph|accessdate=29 December 2016}}&lt;/ref&gt; kā arī par vienu no visu laiku labākajiem Pirmās formulas sacīkšu braucējiem sporta vēsturē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/formula1/18096591|title=Formula One's Greatest Drivers|last=Benson|first=Andrew|date=22 May 2012|work=BBC Sport|accessdate=29 December 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.f1-fansite.com/f1-results/all-time-f1-driver-rankings/|title=Top 100 F1 Driver Rankings|work=F1-Fansite|accessdate=29 December 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.f1-grandprix.com/?page_id=3256|title=Top 15 All Time Drivers|work=F1-Grand Prix|accessdate=29 December 2016|archive-date={{dat|2016|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220120857/http://www.f1-grandprix.com/?page_id=3256}}&lt;/ref&gt; 2020. gada beigās par nopelniem autosportā viņš iecelts par [[Bakalaurs (bruņinieks)|bruņinieku-bakalauru]] ar tiesībām lietot pievārdu &quot;sers&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.thegazette.co.uk/London/issue/63218/supplement/N2 &quot;The New Year Honours list 2021&quot;. www.thegazette.co.uk. 2020-12-30]&lt;/ref&gt;

Tā kā Hamiltons nāk no etniski jauktas ģimenes, viņš bieži tiek dēvēts par &quot;pirmo melnādaino sportistu ''Formula 1'' vēsturē&quot;, talanta dēļ viņš dažkārt masu medijos tiek salīdzināts ar tumšādaino [[golfs|golfa]] spēlētāju [[Taigers Vudss|Taigeru Vudsu]].&lt;ref name=&quot;Donaldson&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Wolf&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/2007/racing/06/12/hamilton0618/index.html |title='Labāks nekā sekss' {{en ikona}} |last=Volfs |first=Aleksandrs |work=SI.com |publisher=Associated Press |date=12 June 2006 |accessdate=29 December 2016 |archive-date={{dat|2008|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080121143456/http://sportsillustrated.cnn.com/2007/racing/06/12/hamilton0618/index.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Garside&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/1528611/Formula-One's-first-black-driver-to-take-his-place-on-grid.html|title=Formula One's first black driver to take his place on grid|last=Garside|first=Kevin|author2=Britten, Nick|date=13 September 2006|work=The Daily Telegraph|accessdate=29 December 2016|archive-date={{dat|2008|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080831041311/http://www.telegraph.co.uk/news/1528611/Formula-One%27s-first-black-driver-to-take-his-place-on-grid.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Time&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,1609725,00.html|title=Lewis Hamilton: The Tiger Woods of Racing?|last=Smith|first=Adam|date=12 April 2007|work=Time|accessdate=29 December 2016|archive-date={{dat|2008|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080423122312/http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,1609725,00.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080423122312/http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,1609725,00.html |date={{dat|2008|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Par sasniegumiem autosportā 2009. gadā viņam tika piešķirts [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas goda ordenis]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.motorauthority.com/news/1032490_queen-inducts-lewis-hamilton-into-the-order-of-the-british-empire-today|title=Queen inducts Lewis Hamilton into the Order of the British Empire today|publisher=''motorauthority.com''|first=Kenneth|last=Hall|date=10 March 2009|accessdate=29 December 2016}}&lt;/ref&gt; Luisa vārds viņam dots par godu slavenajam amerikāņu sprinterim [[Karls Lūiss|Karlam Lūisam]].&lt;ref name=&quot;Wolf&quot;/&gt;

Atskaitot mazāka mēroga autosporta čempionātu titulus, Luiss Hamiltons ir pazīstams kā 2005. gada [[F3 Eirosērija|''F3'' Eirosēriju]] čempions, kā arī 2006. gada ''[[GP2]]'' čempions.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.motorsportmagazine.com/database/championships/200-f3-euroseries/3446-2005-f3-euroseries|title=2005 F3 Euroseries Standings|publisher=''motorsportmagazine.com''|accessdate=30 December 2016|archive-date={{dat|2017|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170716134156/http://www.motorsportmagazine.com/database/championships/200-f3-euroseries/3446-2005-f3-euroseries}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.gp2series.com/Guide-to/Hall-of-Fame/Lewis-Hamilton/|title=Lewis Hamilton: GP2 Hall of Fame|publisher=''gp2series.com''|accessdate=30 December 2016}}&lt;/ref&gt;

Savā ''Formula 1'' karjerā Luisam Hamiltonam ir izdevies izcīnīt septiņus [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona]] titulus, kas padara viņu par vienu no visu laiku sekmīgākajiem pilotiem Pirmās formulas vēsturē.&lt;ref name=&quot;Donaldson&quot;/&gt; Kopējo uzvarēto sacīkšu skaita ziņā (103 uzvaras) viņš ieņem pirmo vietu, pārspējot [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]] (91 uzvara).

== Karjera ==
{{nepilnīga nodaļa}}
Savas karjeras gaitā Hamiltons braucis vairākās formulu sērijās, tostarp Formula Renault. 2005. gadā bija [[F3 Eirosērija|''F3'' Eirosērijas]] čempions, bet 2006. gadā kļuva par ''[[GP2]]'' čempionu, abās reizēs parādot fantastisku sniegumu. Tajā pašā gadā arī ir bijis ''[[McLaren]]'' komandas testpilots. ''McLaren'' komandas jauno braucēju programmā Hamiltons tika pieņemts 13 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;Wolf&quot; /&gt;

Sākot ar 2007. gadu viņš brauc ''Formulā 1'', ''McLaren'' komandā. Jau savā pirmajā sacīkstē viņš kāpa uz goda pjedestāla, izcīnot 3. vietu. Pēc šī panākuma tika izpirktas biļetes uz viņa mājas sacīksti, Lielbritānijas GP. Otrajās sacensībās viņš pakāpās vēl soli augstāk un izcīnīja 2. vietu uzreiz aiz komandas biedra [[Fernando Alonso]]. ''[[McLaren]]'' komanda dubultuzvaru nebija izcīnījusi gandrīz 7 gadus, kopš laika, kad ''[[McLaren]]'' brauca [[Mika Hekinens]] un [[Deivids Kulthārds]]. Pēc šīs sacīkstes sekoja vēl trīs izcīnītas otrās vietas, līdz 2007. gada 10. jūnijam, kad Luiss Hamiltons pēc izcīnītas uzvaras kvalifikācijā izcīnīja arī savu pirmo uzvaru, finišējot pirmais Kanādas Lielās Balvas izcīņā. Pēc šīs uzvaras viņš kļuva arī par kopvērtējuma līderi. Viņa panākumu sērija turpinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad jau otro reizi karjerā viņš uzvarēja gan kvalifikācijā, gan sacīkstē. Pirmo reizi uz goda pjedestāla Hamiltons nekāpa lietainajā [[2007. gada F1 sezona|2007. gada]] Eiropas GP, kad finišēja devītajā vietā, nedaudz atpaliekot no astotās vietas īpašnieka [[Heiki Kovalainens|Heiki Kovalainena]]. Pirmo reizi viņš izstājās {{f1gp|Ķīnas}}, kad ar nodilušām riepām pārāk ātri iebrauca boksu celiņā un iestiga grants joslā. Sezonas pēdējā sacīkstē cerības uz titulu sabojāja ātrumkārbas problēmas; pusi apļa Hamiltons bija spiests braukt neitrālā pārnesumā un zaudēja apmēram 30 sekundes. Viņam tomēr izdevās izcīnīt vicečempiona titulu, bet, par spīti tam, McLaren komanda komandu kopvērtējumā palika pēdējā vietā sakarā ar spiegošanas skandālu.

Arī savā otrajā sezonā Hamiltons bija viens no kandidātiem uz titulu. Pēc uzvarām {{f1gp|Lielbritānijas}} un {{f1gp|Vācijas}} viņš izvirzījās pirmajā vietā kopvērtējumā, par četriem punktiem pārspējot tuvāko sekotāju [[Felipe Masa|Felipi Masu]]. {{f1gp|Beļģijas}} Hamiltons sākumā uzvarēja, tomēr pēc sacīkstes viņam uzvaru atņēma, piespriežot 25 sekunžu sodu par trases īsināšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://esports.lv/motosports/f1/07092008-hamiltons_sanem_sodu |title=Hamiltons saņem sodu |publisher=eSports |date=07.09.2008 |access-date=07.09.2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080909223737/http://esports.lv/motosports/f1/07092008-hamiltons_sanem_sodu |archivedate=09.09.2008 }}&lt;/ref&gt; Sezonas pēdējā sacīkstē Hamiltons nodrošināja titulu un kļuva par pirmo melnādaino ''F1'' čempionu, visu laiku jaunāko ''F1'' čempionu un pirmo britu ''F1'' čempionu kopš {{f1|1996}}. gada.

{{f1|2009}}. gadā ''McLaren'' sezonu iesāka slikti, jo sakarā ar daudzajām formulu dizaina maiņām komanda nebija sagatavojusi konkurētspējīgu bolīdu. Sezonas otrajā pusē Hamiltons izcīnīja vairākas uzvaras, tomēr cīņā par titulu neiesaistījās.

== ''Formula 1'' rezultāti ==
{{F1 rezultati tabula}}
* Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas.
* Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Gads
! Komanda
! Dzinējs
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
! 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! Vieta
! Punkti
|-
| {{f1|2007}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2007. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| ''[[2007. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2007. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2007. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2007. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2007. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2007. gada ASV Grand Prix|USA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2007. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| '''[[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2007. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2007. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2007. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2007. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2007. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''''[[2007. gada Japānas Grand Prix|JPN]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#EFCFFF&quot;| '''[[2007. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2007. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|
|
|
|
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| '''2.'''
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| '''109'''
|-
| {{f1|2008}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| [[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#EFCFFF&quot;| '''[[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| '''[[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| '''[[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| '''[[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''''[[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|
|
|
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''1.'''
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''98'''
|-
| {{f1|2009}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=&quot;#000000&quot; style=&quot;color: #ffffff&quot;| [[2009. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;DK&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2009. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;sup&gt;‡&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2009. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFFFDF&quot;| [[2009. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2009. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2009. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#|&quot;| [[2009. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;16&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| [[2009. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;18&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| [[2009. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#DFDFDF&quot;| '''[[2009. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#EFCFFF&quot;| [[2009. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#CFCFFF&quot;| '''[[2009. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12{{smallsup|†}}&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFFFBF&quot;| '''[[2009. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2009. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#FFDF9F&quot;| [[2009. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#EFCFFF&quot;| '''[[2009. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|
|
|
|
! 5.
! 49
|-
| {{f1|2010}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=#FFDF9F| [[2010. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2010. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2010. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| ''[[2010. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| ''[[2010. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14{{smallsup|†}}&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2010. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| [[2010. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| '''[[2010. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2010. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2010. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2010. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| ''[[2010. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2010. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2010. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2010. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2010. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| ''[[2010. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| ''[[2010. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|
|
!4.
!240
|-
| {{f1|2011}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=white| [[2011. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;A&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2011. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| [[2011. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| ''[[2011. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| ''[[2011. gada Vācijas Grand Prix|GER]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| ''[[2011. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| '''[[2011. gada Korejas Grand Prix|KOR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| [[2011. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|
! 5.
! 227
|-
| {{f1|2012}}
! [[McLaren|''Vodafone McLaren Mercedes'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=#FFDF9F| '''[[2012. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFDF9F| '''[[2012. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFDF9F| [[2012. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| [[2012. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;19{{smallsup|†}}&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| '''[[2012. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFFFBF| '''[[2012. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| '''[[2012. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| '''[[2012. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;'''
|bgcolor=#FFFFBF| [[2012. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| '''''[[2012. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|
! 4.
! 190
|-
| {{f1|2013}}
! [[Mercedes GP|''Mercedes AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|bgcolor=#DFFFDF| [[2013. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFDF9F| [[2013. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFDF9F| '''[[2013. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2013. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2013. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;12&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2013. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#ffdf9f| [[2013. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| '''[[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| '''[[2013. gada Vācijas Grand Prix|GER]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#ffffbf| '''[[2013. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|bgcolor=#ffdf9f| '''[[2013. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| ''[[2013. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|bgcolor=#efcfff| [[2013. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;4&lt;/small&gt;
|bgcolor=#dfffdf| [[2013. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|
|
|bgcolor=white| '''4.'''
|bgcolor=white| '''189'''
|-
| {{f1|2014}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
| style=&quot;background:#efcfff;&quot;| '''[[2014. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2014. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2014. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2014. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2014. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2014. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#efcfff;&quot;| [[2014. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2014. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2014. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| ''[[2014. gada Vācijas Grand Prix|GER]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| [[2014. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#efcfff;&quot;| [[2014. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2014. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2014. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2014. gada Japānas Grand Prix|JPN]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2014. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2014. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2014. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2014. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|
|
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''1.'''
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''384'''
|-
| {{f1|2015}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2015. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2015. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2015. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2015. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2015. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| '''[[2015. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2015. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2015. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2015. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| '''[[2015. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2015. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2015. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#efcfff;&quot;| [[2015. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2015. gada Japānas Grand Prix|JPN]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2015. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2015. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2015. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2015. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2015. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|
|
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''1.'''
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''381'''
|-
| {{f1|2016}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes F1|''Mercedes'']]
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| '''[[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#efcfff;&quot;| '''[[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2016. gada Monako Grand Prix|MON]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;5&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| ''[[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#efcfff;&quot;| '''[[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''380'''
|-
| {{F1|2017}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas Motorsport'']]
! [[Mercedes-Benz|Mercedes]] M08 EQ Power+ 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]]
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]'''''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]''&lt;br&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]'''''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'''''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| '''[[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]'''&lt;br&gt;{{small|5}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| ''[[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]''&lt;br&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;|'' [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]'''&lt;br&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;|'''[[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|9}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 1.
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 363
|-
| {{F1|2018}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas Motorsport'']]
! [[Mercedes-Benz|Mercedes]] M09 EQ Power+ 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]]
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;|[[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;|[[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;|'''[[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;|[[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;|[[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;|'''[[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#efcfff;&quot;| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| '''[[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 1.
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 408
|-
|-
| {{F1|2019}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes AMG Petronas Motorsport'']]
! [[Mercedes-Benz|Mercedes]] M10 EQ Power+ 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]]
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''[[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]''&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''[[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| '''[[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]'''&lt;br /&gt;{{small|9}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| ''[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]''&lt;br /&gt;{{small|3}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]''&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffdf9f;&quot;| ''[[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]''&lt;br /&gt;{{small|3}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| [[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2019. gada Abudabi Grand Prix|ABU]]'''''&lt;br /&gt;{{small|1}}
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 1.
! style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| 413
|-
| {{F1|2020}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes-AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes-Benz|Mercedes]] M11 EQ Performance 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]]
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{small|4}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| '''''[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''''&lt;br /&gt;{{small|1}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 1.
! style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| 347
|-
| {{F1|2021}}
! [[Mercedes F1|''Mercedes-AMG Petronas F1 Team'']]
! [[Mercedes-Benz|Mercedes]] M12 E Performance 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]]
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| ''[[2021. gada Emīlijas-Romaņjas Grand Prix|EMI]]&lt;br /&gt;{{small|2}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#ffffbf;&quot;| ''[[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|1}}
| style=&quot;background:#dfffdf;&quot;| '''[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br /&gt;{{small|7}}
| style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br /&gt;{{small|15}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''2.'''
|style=&quot;background:#dfdfdf;&quot;| '''101'''&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;
|}

&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; — Pašreizējā sezona&lt;br /&gt;
{{smallsup|†}} — Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances&lt;br /&gt;
‡ — Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes.

== Privātā dzīve ==
2007. gadā tika ziņots, ka, lai iegūtu lielāku ietekmi pār savu privāto dzīvi, kā arī tiktu projām no daudzajiem [[mediji]]em [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalsitē]], Luiss Hamiltons izvēlējās pārcelties uz dzīvi [[Šveice|Šveicē]].&lt;ref name=&quot;SUI&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/beds/bucks/herts/7088652.stm|title=Hamilton makes tax move admission|work=bbc.com|date=10 November 2007|accessdate=14 February 2017}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Hamiltons norādīja, ka arī pārlieku lielais nodokļu slogs, kas ir sastopams Lielbritānijā, kalpoja par vienu no galvenajiem iemesliem tam, lai kādu laiku padzīvotu Šveicē.&lt;ref name=&quot;SUI&quot;/&gt; Visbeidzot 2012. gada sākumā Luiss Hamiltons pārcēlās dzīvot uz [[Monako]], kas mūsdienās sava relatīvi zemā [[nodokļi|nodokļu]] [[nodokļu slogs|sloga]] dēļ kalpo par mājvietu daudziem turīgiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2012/may/23/lewis-hamilton-content-monaco|title=Lewis Hamilton feels content in Monaco after getting rid of baggage|work=thegurdian.com|first=Paul|last=Weaver|date=23 May 2012|accessdate=14 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/news/article-2205884/How-2-000-Britons-living-Monaco-costing-UK-1bn-year-lost-taxes.html|title=How 2,000 Britons living in Monaco are costing UK £1bn a year in lost taxes|work=dailymail.com|first=Lucy|last=Osborne|date=20 September 2012|accessdate=14 February 2017}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ trīskārtējais [[Formula 1|Pirmās formulas]] [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempions]] ir paspējis izpelnīties asu kritiku par to, ka labprātāk izvēlas maksāt savus nodokļus ārpus Apvienotās Karalistes.&lt;ref name=&quot;Mirror&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/3am/celebrity-news/lewis-hamilton-snubs-britain-again-6516550|title=Lewis Hamilton snubs Britain again, saying he’ll bring up his kids in the US|work=mirror.com|first=Byron|last=Young|first2=Mark|last2=Jefferies|date=25 September 2015|accessdate=14 February 2017}}&lt;/ref&gt; Tāpat Luisam Hamiltonam zināmu laiku patīk pavadīt arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] kā [[Losandželosa|Losandželosā]] un [[Kolorādo]] štatā, kur Hamiltonam pieder savs zemes īpašums.&lt;ref name=&quot;Mirror&quot;/&gt; Hamiltons ir arī uzsvēris, ka neizslēdz domu kādreiz tālākā nākotnē audzināt savu potenciālo ģimeni ASV, nevis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].&lt;ref name=&quot;Mirror&quot;/&gt;

2017. gada februārī tika oficiāli paziņots, ka Luisa Hamiltona [[alga|ienākumi]] par [[2017. gada F1 sezona|2017. gada ''F1'' sezonu]] būs mērāmi 31 [[miljons|miljona]] [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā, kas tādējādi viņu padarīs par otru vispelnošāko ''[[Formula 1|F1]]'' pilotu 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://nra.lv/sports/200752-vispelnosakie-f1-piloti-2017-gada-bus-alonso-hamiltons-un-fetels.htm|title=Vispelnošākie F1 piloti 2017. gadā būs Alonso, Hamiltons un Fetels|work=nra.lv|date=14 February 2017|accessdate=14 February 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.lewishamilton.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060411190633/http://www.lewishamilton.com/ |date={{dat|2006|04|11||bez}} }} {{en ikona}}

{{sportists-aizmetnis}}
{{motoru sports-aizmetnis}}

{{F1 čempioni}}
{{F1 piloti}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hamiltons, Luiss}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Hārtfordšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 3 piloti]]
[[Kategorija:GP2 piloti]]
[[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]]</text>
      <sha1>fsv5v2wu500ybpz8ltb8u1ra0vtjs3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>16. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33049</id>
    <revision>
      <id>4499561</id>
      <parentid>4499161</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T06:48:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */ :</comment>
      <origin>4499561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6569" sha1="dmjajlsnr3vala94do5wf5xf9e1hxui" xml:space="preserve">'''16. maijs''' ir gada 136. diena (137. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 229 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Edijs]], [[Edvīns]]

== Notikumi ==
* [[1590. gads]] — [[Nikolajs Mollīns]] saņēma karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest [[grāmata]]s (citiem bija aizliegts veikt to atkārtotu iespiešanu (pārspiest)).
* [[1605. gads]] — [[Pāvils V]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[1881. gads]] — Groslihterfeldē (tagad [[Berlīne]]s daļa) atklāta pasaulē pirmā [[tramvajs|elektriskā tramvaja]] līnija.
* [[1908. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] dibināta [[Starptautiskā Hokeja federācija]].
* [[1916. gads]] — noslēgta slepenā [[Saiksa—Piko vienošanās]] par [[Osmaņu impērija]]s teritorijas sadalīšanu ietekmes sfērās starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]] un [[Krievijas Impērija|Krieviju]].
* [[1919. gads]] — dibināta [[Erevānas Valsts universitāte]].
* [[1920. gads]] — [[Roma|Romā]] pāvests [[Benedikts XV]] kanonizēja [[Žanna d'Arka|Žannu d'Arku]].
* [[1929. gads]] — [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[1. Kinoakadēmijas balva|pirmā]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] pasniegšanas ceremonija.
* [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: apspiesta [[Varšavas geto]] sacelšanās.
* [[1948. gads]] — [[Haims Veicmans]] ievēlēts par pirmo [[Izraēla]]s prezidentu.
* [[1960. gads]] — [[Teodors Maimans]] demonstrēja pirmo [[optika|optisko]] [[lāzers|lāzeru]].
* [[1966. gads]] — [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republikā]] sākās [[Kultūras revolūcija]].
* [[1969. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Venera-5]]'' nolaidās uz [[Venera (planēta)|Veneras]].
* [[1974. gads]] — par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] kļuva [[Helmūts Šmits]], amatā nomainot [[Villijs Brants|Villiju Brantu]].
* [[1975. gads]] — [[Sikima]] tika uzņemta [[Indija]]s sastāvā pēc {{dat||4|14||bez}} notikušā referenduma.
* [[1993. gads]] — par [[Somālija]]s 2. prezidentu kļuva [[Muhameds Hadži Ibrahims Egals]].

== Dzimuši ==
* [[1490. gads]] — [[Albrehts Hoencollerns]] (''Albrecht von Brandenburg-Ansbach''), Prūsijas hercogs (miris 1568. gadā)
* [[1611. gads]] — [[Inocents XI]] (''Innocentius XI''), Romas pāvests (miris 1689. gadā)
* [[1627. gads]] — [[Vilems van Elsts]] (''Willem van Aelst''), holandiešu mākslinieks (miris ap 1683. gadu)
* [[1819. gads]] — [[Johans Voldemārs Jansens]] (''Johann Voldemar Jannsen''), igauņu žurnālists un dzejnieks (miris 1890. gadā)
* [[1824. gads]] — [[Levi Mortons]] (''Levi Morton''), ASV viceprezidents (miris 1920. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Seskis]], latviešu diplomāts (miris 1943. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Pāls Kopāns]] (''Koppán Pál''), ungāru vieglatlēts (miris 1951. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Dželals Bajars]] (''Celal Bayar''), 3. Turcijas prezidents (miris 1986. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Pēteris Kubiļiūns]] (''Petras Kubiliūnas''), lietuviešu ģenerālmajors (miris 1946. gadā)
* [[1897. gads Latvijā|1897. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists (miris 1956. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), amerikāņu aktieris (miris 1982. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Rūdolfs Kompfners]] (''Rudolf Kompfner''), Austrijas fiziķis un inženieris (miris 1977. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Kingslijs Emiss]] (''Kingsley Amis''), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (miris 1995. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Igors Rjabiņins]] (''Игорь Рябинин''), krievu virsnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 2022. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Ūve Kindvals]] (''Ove Kindvall''), zviedru futbolists (miris 2025. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Denijs Treho]] (''Danny Trejo''), amerikāņu aktieris
* [[1953. gads]] — [[Pīrss Brosnans]] (''Pierce Brosnan''), īru/amerikāņu aktieris
* [[1954. gads]] — [[Davids Viljamss]] (''Dafydd Williams''), ASV kosmonauts
* [[1955. gads]]:
** [[Olga Korbuta]] (''Вольга Корбут''), baltkrievu vingrotāja
** [[Debra Vingere]] (''Debra Winger''), ebreju izcelsmes ASV aktrise
* [[1957. gads]]:
** [[Jurijs Ševčuks]] (''Юрий Шевчук''), krievu rokmūziķis
** [[Andris Vilks (filologs)|Andris Vilks]], latviešu filologs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors (miris 2025. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Dženeta Džeksone]] (''Janet Jackson''), ASV dziedātāja
* [[1969. gads]]:
** [[Janniks Bisons]] (''Yannick Bisson''), kanādiešu aktieris, režisors un producents
** [[Takers Karlsons]] (''Tucker Carlson''), ASV konservatīvais politiskais komentētājs
** [[Lato Lapsa]], latviešu publicists
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Oļegs Blagonadeždins]], Latvijas futbolists
* [[1974. gads]] — [[Laura Pauzīni]] (''Laura Pausini''), itāliešu dziedātāja
* [[1978. gads]] — [[Olga Zaiceva]] (''Ольга Зайцева''), krievu biatloniste
* [[1989. gads]] — [[Felipi]] (''Felipe''), Brazīlijas futbolists
* [[1993. gads]] — [[Juhanness Tīngnēss Bē]] (''Johannes Thingnes Bø''), norvēģu biatlonists

== Miruši ==
* [[1211. gads]] — [[Meško IV Kleinkājis]] (''Mieszko IV Plątonogi''), Polijas kņazs (dzimis 1130. gadā)
* [[1703. gads]] — [[Šarls Pero]] (''Charles Perrault''), franču rakstnieks (dzimis 1628. gadā)
* [[1830. gads]] — [[Žozefs Furjē]] (''Joseph Fourier''), franču matemātiķis un fiziķis (dzimis 1768. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Levi Mortons]] (''Levi Morton''), ASV viceprezidents (dzimis 1824. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Mehmeds VI]] (محمد السادس), Osmaņu impērijas 36. sultāns (dzimis 1861. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Karols Adameckis]] (''Karol Adamiecki''), poļu ekonomists un vadībzinātnes teorētiķis (dzimis 1866. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Broņislavs Malinovskis]] (''Bronisław Malinowski''), poļu izcelsmes britu antropologs (dzimis 1884. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Džango Reinhards]] (''Django Reinhardt''), čigānu džeza ģitārists (dzimis 1910. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Ronijs Džeimss Dio]] (''Ronnie James Dio''), amerikāņu rokdziedātājs (dzimis 1942. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Debnijs Kolmens]] (''Dabney Coleman''), amerikāņu aktieris (dzimis 1932. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>dmjajlsnr3vala94do5wf5xf9e1hxui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aromaterapija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34188</id>
    <revision>
      <id>4499400</id>
      <parentid>2388437</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2589" sha1="elabjuy2k95imemgjaj1sr0i7va5u6i" xml:space="preserve">'''Aromaterapija''' ir [[alternatīvā medicīna|alternatīvās medicīnas]] metode, kurā izmanto [[ēteriskās eļļas]] un citus aromātiskos savienojumus.

Tiek apgalvots, ka aromaterapija uzlabo psiholoģisko [[Labsajūta|labsajūtu]].&lt;ref name=&quot;farrar&quot;&gt;{{cite journal |vauthors=Farrar AJ, Farrar FC |title=Clinical Aromatherapy |journal=The Nursing Clinics of North America |volume=55 |issue=4 |pages=489–504 |date=December 2020 |pmid=33131627 |doi=10.1016/j.cnur.2020.06.015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot;&gt;{{Cite web|author=Editorial Board, PDQ Integrative, Alternative, and Complementary Therapies |title=Aromatherapy With Essential Oils|date=13 January 2023 |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK65874/ |access-date=2024-04-21 |place=Bethesda (MD) |publisher=National Cancer Institute, US National Institutes of Health |pmid=26389313}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fda&quot;&gt;{{cite web |title=Aromatherapy |url=https://www.fda.gov/cosmetics/cosmetic-products/aromatherapy |publisher=US Food and Drug Administration |access-date=21 April 2024 |date=28 September 2023}}&lt;/ref&gt; Lai gan nav pietiekamu medicīnisku pierādījumu tam, ka aromaterapija var novērst, ārstēt vai izārstēt kādu [[Slimība|slimību]]&lt;ref name=&quot;farrar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt;, dažkārt cilvēki ar tādām slimībām kā [[Vēzis (slimība)|vēzis]] izmanto aromaterapiju, lai nodrošinātu vispārēju labsajūtu un mazinātu [[sāpes]], sliktu dūšu vai [[Stress|stresu]].&lt;ref name=&quot;farrar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt; 

Ēteriskās eļļas satur simtiem līdz tūkstošiem aromātisku sastāvdaļu, piemēram, [[Terpinoīdi|terpinoīdus]] un [[Fenilpropanoīdi|fenilpropanoīdus]], un, lai pietiekami izpētītu ēterisko eļļu sastāvdaļu [[Farmakoloģija|farmakoloģisko]] iedarbību, izvēlētajā ēteriskajā eļļā būtu jāpēta katra izolētā sastāvdaļa. &lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;fda&quot; /&gt;

Mūsdienu medicīnas laikmetā nosaukums &quot;aromaterapija&quot; pirmo reizi parādījās 1937. gadā franču grāmatā &quot;{{Lang|fr|Aromathérapie: Les Huiles Essentielles, Hormones Végétales}} ko sarakstījis [[Ķīmija|ķīmiķis]] Renē Moriss Gatefosē. Angļu versija tika publicēta 1993. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Gattefossé's aromatherapy|url=http://archive.org/details/gattefossesaroma00rene|publisher=Saffron Walden : C.W. Daniel|date=1993|isbn=978-0-85207-236-3|first=R.-M.|last=Gattefossé|first2=Robert edt|last2=Tisserand|first3=Louise trl|last3=Davies}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}


{{īss aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alternatīvā medicīna]]</text>
      <sha1>elabjuy2k95imemgjaj1sr0i7va5u6i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499401</id>
      <parentid>4499400</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2583" sha1="53ab8118efku6uj14yijobr1nfp55ou" xml:space="preserve">'''Aromaterapija''' ir [[alternatīvā medicīna|alternatīvās medicīnas]] metode, kurā izmanto [[ēteriskās eļļas]] un citus aromātiskos savienojumus.

Tiek apgalvots, ka aromaterapija uzlabo psiholoģisko [[Labsajūta|labsajūtu]].&lt;ref name=&quot;farrar&quot;&gt;{{cite journal |vauthors=Farrar AJ, Farrar FC |title=Clinical Aromatherapy |journal=The Nursing Clinics of North America |volume=55 |issue=4 |pages=489–504 |date=December 2020 |pmid=33131627 |doi=10.1016/j.cnur.2020.06.015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot;&gt;{{Cite web|author=Editorial Board, PDQ Integrative, Alternative, and Complementary Therapies |title=Aromatherapy With Essential Oils|date=13 January 2023 |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK65874/ |access-date=2024-04-21 |place=Bethesda (MD) |publisher=National Cancer Institute, US National Institutes of Health |pmid=26389313}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fda&quot;&gt;{{cite web |title=Aromatherapy |url=https://www.fda.gov/cosmetics/cosmetic-products/aromatherapy |publisher=US Food and Drug Administration |access-date=21 April 2024 |date=28 September 2023}}&lt;/ref&gt; Lai gan nav pietiekamu medicīnisku pierādījumu tam, ka aromaterapija var novērst, ārstēt vai izārstēt kādu [[Slimība|slimību]]&lt;ref name=&quot;farrar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt;, dažkārt cilvēki ar tādām slimībām kā [[Vēzis (slimība)|vēzis]] izmanto aromaterapiju, lai nodrošinātu vispārēju labsajūtu un mazinātu [[sāpes]], sliktu dūšu vai [[Stress|stresu]].&lt;ref name=&quot;farrar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt; 

Ēteriskās eļļas satur simtiem līdz tūkstošiem aromātisku sastāvdaļu, piemēram, [[Terpinoīdi|terpinoīdus]] un [[Fenilpropanoīdi|fenilpropanoīdus]], un, lai pietiekami izpētītu ēterisko eļļu sastāvdaļu [[Farmakoloģija|farmakoloģisko]] iedarbību, izvēlētajā ēteriskajā eļļā būtu jāpēta katra izolētā sastāvdaļa. &lt;ref name=&quot;pdq&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;fda&quot; /&gt;

Mūsdienu medicīnas laikmetā nosaukums &quot;aromaterapija&quot; pirmo reizi parādījās 1937. gadā franču grāmatā &quot;''Aromathérapie: Les Huiles Essentielles, Hormones Végétales''&quot;, ko sarakstījis [[Ķīmija|ķīmiķis]] Renē Moriss Gatefosē. Angļu versija tika publicēta 1993. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Gattefossé's aromatherapy|url=http://archive.org/details/gattefossesaroma00rene|publisher=Saffron Walden : C.W. Daniel|date=1993|isbn=978-0-85207-236-3|first=R.-M.|last=Gattefossé|first2=Robert edt|last2=Tisserand|first3=Louise trl|last3=Davies}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces==
{{atsauces}}


{{īss aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alternatīvā medicīna]]</text>
      <sha1>53ab8118efku6uj14yijobr1nfp55ou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kenedijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34614</id>
    <revision>
      <id>4499443</id>
      <parentid>4041748</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1068" sha1="nkr23dqbwkbmsa0gd0bcy310vg4imeb" xml:space="preserve">'''Kenedijs''' (sieviešu: '''Kenedija'''; {{val|en|Kennedy}}) var būt:

== Cilvēki ==

; Vīrieši
* [[Arturs Kenedijs]] (''Arthur Kennedy''; 1914—1990) — ASV aktieris;
* [[Edvards Kenedijs]] (''Edward Kennedy''; 1932—2009) — ASV politiķis;
* [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''; 1917—1963) — 35. ASV prezidents;
* [[Džordžs Kenedijs]] (''George Kennedy''; 1925—2016) — ASV aktieris;
* [[Hjū Kenedijs]] (''Hugh Kennedy''; 1809—1878) — Lielbritānijas šahists;
* [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''; 1925—1968) — amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists;
* [[Tims Kenedijs]] (''Tim Kennedy''; dzimis 1979) — amerikāņu jaukto cīņas mākslu speciālists un karavīrs;

; Sievietes
* [[Nina Kenedija]] (''Nina Kennedy''; 1997) — Austrālijas vieglatlēte, kārtslēcēja;
* [[Žaklīna Kenedija]] (''Jacqueline Kennedy''; 1929—1994) — ASV prezidenta Džona Kenedija sieva;

== Citi ==
* [[Kenedija kosmiskais centrs]] — ASV kosmodroms.

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>nkr23dqbwkbmsa0gd0bcy310vg4imeb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499613</id>
      <parentid>4499443</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Cilvēki */ precizējums......</comment>
      <origin>4499613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1071" sha1="qqjjgb3snnz501r6vfpq8lncpnehfb1" xml:space="preserve">'''Kenedijs''' (sieviešu: '''Kenedija'''; {{val|en|Kennedy}}) var būt:

== Cilvēki ==

; Vīrieši
* [[Arturs Kenedijs]] (''Arthur Kennedy''; 1914—1990) — ASV aktieris;
* [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''; 1917—1963) — 35. ASV prezidents;
* [[Džordžs Kenedijs]] (''George Kennedy''; 1925—2016) — ASV aktieris;
* [[Hjū Kenedijs]] (''Hugh Kennedy''; 1809—1878) — Lielbritānijas šahists;
* [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''; 1925—1968) — amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists;
* [[Teds Kenedijs]] (''Ted Kennedy''; 1932—2009) — ASV politiķis;
* [[Tims Kenedijs]] (''Tim Kennedy''; dzimis 1979) — amerikāņu jaukto cīņas mākslu speciālists un karavīrs;

; Sievietes
* [[Nina Kenedija]] (''Nina Kennedy''; 1997) — Austrālijas vieglatlēte, kārtslēcēja;
* [[Žaklīna Kenedija]] (''Jacqueline Kennedy''; 1929—1994) — ASV prezidenta Džona Kenedija sieva;

== Citi ==
* [[Kenedija kosmiskais centrs]] — ASV kosmodroms.

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>qqjjgb3snnz501r6vfpq8lncpnehfb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>McLaren</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34897</id>
    <revision>
      <id>4499497</id>
      <parentid>4463915</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4499497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11885" sha1="41pctqhmop3aivet4ubjfazn6gd5ldf" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{papildu atsauces+}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = McLaren
| Logo          = [[file:McLaren Mastercard F1.jpg|200px]]
| P_vārds       = ''McLaren F1 Team''
| Vlt           = {{GBR}}
| Bāz           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Vokinga]], [[Sari (Anglija)|Sari]], [[Apvienotā Karaliste]]
| Dir           = {{flaga|ITA}} [[Andrea Stella]]&lt;br&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Zaks Brauns]]
| Teh           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimss Kī]]
| Dib           = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Brūss Maklārens]]
| SPil          = 81
. {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]]&lt;br /&gt;4. {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]]
| Tes           = 71. {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]&lt;br&gt;{{flaga|MEX}} Patricio O'Vords
| Šas           = [[McLaren MCL39|MCL39]]
| Dzi           = ''Mercedes F1 M13 E''
| Rie           = ''[[Pirelli]]''
| Deb           = {{f1|1966}}. gada {{f1gp|Monako}}
| Pēd           = {{f1|2025}} {{f1gp|Spānijas}}
| Sac           = 983 (979 starti)
| Kon           = 9 ({{f1|1974}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1988}}, {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|1991}}, {{f1|1998}}, {{f1|2024}})
| Čem           = 12 ({{f1|1974}}, {{f1|1976}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1986}}, {{f1|1988}}, {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|1991}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2008}})
| Uzv           = 196
| Pol           = 170
| Apl           = 178
| Pēdsez        = 2024
| Pēdpoz        = 1. (666 punkti)
}}

'''''McLaren''''' ir [[Formula 1]] autosacīkšu komanda, kuru dibināja jaunzēlandiešu F1 pilots [[Brūss Maklārens]]. Komanda savulaik ir piedalījusies arī [[IndyCar]], [[CanAm]] un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]].

Šobrīdējā komanda ir ''Bruce McLaren Racing'' un ''Project 4'' apvienojums. Tās daļējs īpašnieks un apvienotās komandas dibinātājs ir Rons Deniss, kurš bija arī komandas vadītājs līdz 2009. gadam, kad viņš šo amatu pameta.&lt;ref name=&quot;Deniss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ron Dennis leaves McLaren in safe hands |date=2009-01-16 |work=TimesOnline |first=Kevin |last=Eason |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/formula_1/article5531559.ece |access-date=2009-01-17 |archive-date=2011-06-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110604150551/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/formula_1/article5531559.ece }}&lt;/ref&gt; Pēc viņa par komandas vadītāju kļuva ilggadējais palīgs [[Mārtins Vitmāršs]].

== Vēsture ==

=== 1960. gadi ===
[[Attēls:McLarenBruce19690801.jpg|thumb|left|200px|Komandas dibinātājs — [[Brūss Maklārens]]]]
1963. gadā [[Brūss Maklārens]] dibināja ''Bruce McLaren Motor Racing''. Komanda debitēja trīs gadus vēlāk, {{f1|1966}}. gada {{f1gp|Monako}}. Sākotnēji tika izmantoti ''[[Ford]]'' dzinēji, taču pēc pirmās sacīkstes tika pieņemts lēmums par pāriešanu uz ''[[Serenissima]]''. Šie dzinēji bija mazāk jaudīgi, toties izturīgāki. Pirmos divus gadus komandas vienīgais pilots bija pats Maklārens, bet {{f1|1968}}. gadā viņam pievienojās tautietis un pasaules čempions [[Denijs Halms]]. Šī sezona bija ļoti veiksmīga, jo abiem izdevās izcīnīt uzvaras. Nākamajā gadā pilotu sastāvs palika nemainīgs un tika izcīnīta viena uzvara Halma izpildījumā — tas notika sezonas pēdējā sacīkstē.

=== 1970. gadi ===
[[Attēls:Emerson_Fittipaldi_McLaren_M23_1974_Britain.jpg|thumb|left|150px|Fitipaldi {{f1|1974}}. gada {{f1gp|Lielbritānijas}}]]
Komandai bija katastrofāls dekādes sākums. Tā piedalījās [[Indy 500]], taču Halms piedzīvoja avāriju treniņos un apdedzināja rokas. [[Pīters Revsons]] viņu aizvietoja, tomēr izstājās. {{dat|1970|07|02}} smagā avārijā [[Gudvudas festivāls|Gudvudas festivālā]] gāja bojā komandas dibinātājs [[Brūss Maklārens]]. Komandas vadību pārņēma viņa biznesa partneris Tedijs Meijers. {{f1|1970}}. un {{f1|1971}}. gados komanda palika bez uzvarām. Pirmo F1 uzvaru kopš Brūsa nāves Halms izcīnīja {{f1|1972}}. gada {{f1gp|Dienvidāfrikas}}. {{f1|1974}}. gadā [[Emersons Fitipaldi]] pievienojās komandai pārejot no ''[[Team Lotus|Lotus]]'' un izcīnīja komandai gan pirmo čempiona titulu, gan konstruktoru kausu. Nākamā gada beigās viņš devās uz sava brāļa [[Vilsons Fitipaldi|Vilsona]] komandu ''[[Fittipaldi Automotive]]''. {{f1|1976}}. gadā [[Džeimss Hants]] kļuva par čempionu apsteidzot [[Nikijs Lauda|Nikiju Laudu]] tikai par punktu. Hants trīs reizes uzvarēja {{f1|1977}}. gadā, taču tās bija dekādes pēdējās uzvaras.

=== 1980. gadi ===
[[Attēls:Ayrton Senna 1988 Canada.jpg|thumb|left|200px|Senna {{f1|1988}}. gada {{f1gp|Kanādas}}]]
[[Attēls:ProstAlain_McLarenMP4-2B_1985.jpg|thumb|250px|Prosts {{f1|1984}}. gada {{f1gp|Vācijas}}]]
Šobrīdējā komanda ir iepriekšējās un Ronam Denisam piederošās [[Formula 2 (1953-1984)|F2]] komandas apvienojums. Apvienošana notika 1980. gadā. 1981. gadā Deniss un viņa biznesa partneri izpirka komandu. 1983. gadā Mansūrs Odžehs, tā laika ''[[WilliamsF1|Williams]]'' sponsors kļuva par ''McLaren'' partneri. Kopš apvienošanas visu formulu modeļu nosaukumu sākumā bija MP4, kas sākotnēji nozīmēja '''M'''arlboro '''P'''roject '''4''', jo ''[[Marlboro]]'' tolaik bija komandas galvenais sponsors. Kopš {{f1|1997}}. gada tas ir izmainīts uz '''M'''cLaren '''P'''roject '''4''' sakarā ar to, ka ''Marlboro'' tolaik kļuva par ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' galveno sponsoru. Vislabākie komandas laiki bija agrā Denisa vadības periodā. Dekādes vidū komandā brauca tādi piloti kā [[Nikijs Lauda]], [[Keke Rosbergs]], [[Alēns Prosts]] un [[Stefans Jūhansons]]. Tajā laikā ''McLaren'' kļuva par pirmo komandu, kura savas šasijas uzbūcē lieto [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]].

{{f1|1984}}. gadā [[Nikijs Lauda]] kļuva par pasaules čempionu ar ''McLaren'', kā arī palīdzēja komandai izcīnīt konstruktoru kausu. Pēc gada [[Alēns Prosts]] kļuva par pirmo F1 pasaules čempionu no Francijas, bet komanda veiksmīgi aizstāvēja pirms gada izcīnīto kausu. Par spīti zaudējumiem ''Williams'' nākamajos divos gados, britu komanda spēja pārliecināt ''[[Honda]]'' motoru rūpnīcu, ka viņiem ir jāmaina komanda no ''Williams'' uz ''McLaren'' sākot ar {{f1|1988}}. gadu. Tajā sezonā McLaren no uzvarām visās sacīkstēs patraucēja [[Airtons Senna]]s sadursme ar [[Žans Luī Šlesērs|Žanu Luī Šlesēru]] {{f1gp|Itālijas}}. {{f1|1989}}. gadā komanda atkal izcīnīja čempiona titulu un konstruktoru kausu.

=== 1990. gadi ===
[[Attēls:Hakkinen_Silverstone1994.jpg|thumb|left|150px|Hekinens ar neveiksmīgo ''McLaren-Peugeot'']]
[[Attēls:Mika Hakkinen 1999 Canada.jpg|thumb|250px|Hekinens {{f1|1999}}. gada {{f1gp|Kanādas}}]]
Prosts devās uz ''Ferrari'' {{f1|1990}}. gadā un viņa vietu komandā aizņēma [[Gerhards Bergers]]. Komanda turpināja dominēt pirmajos divos dekādes gados; abos čempiona titulu izcīnīja A. Senna, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. {{f1|1992}}. gadā ''Williams'' pārtrauca komandas veiksmīgo sezonu strīpu. {{f1|1994}}. gadā no komandas aizgāja Senna un devās uz ''Williams''. Komanda piedzīvoja ievērojamu kritumu rezultātos un šajā laikā ''McLaren'' brauca [[Maikls Andreti]], [[Mika Hekinens]] un [[Maikls Blandels]].

{{f1|1995}}. gadā eksčempions [[Naidžels Mensels]] nobrauca divas sacīkstes komandā. Kopš {{f1|1996}}. gada ''McLaren'' piedzīvoja lēnu rezultātu augšupeju. Ar Hekinenu un [[Deivids Kulthārds|Deividu Kulthārdu]], kā arī ar jaunu sponsoru (''[[West (zīmols)|West]]'' cigaretes) komanda {{f1|1997}}. gadā izcīnīja pirmo uzvaru četru gadu laikā. {{f1|1998}}. gadā Mika Hekinens izcīnīja čempiona titulu, bet komanda izcīnīja konstruktoru kausu. Nākamajā gadā tas atkārtojās, tikai konstruktoru kausu ieguva ''Ferrari''.

=== 2000. gadi ===
[[Attēls:Fernando_Alonso_2007.jpg|thumb|200px|Alonso {{f1|2007}}. gada {{f1gp|Malaizijas}}]]
{{f1|2000}}. gadā atkal notika sīva cīņa par titulu, tomēr šoreiz Hekinens zaudēja un [[Mihaels Šūmahers]] uzvarēja. Nākamajā gadā Kulthārds kļuva par vicečempionu, bet Hekinens sezonas gaitā paziņoja par to, ka vienu gadu nebrauks sacīkstēs. Vēlāk izrādījās, ka tā bija viņa pēdējā sezona F1. Hekinenu aizvietoja cits soms — [[Kimi Reikenens]]. Turpmāko trīs sezonu laikā komandas piloti izcīnīja tikai četras uzvaras.

{{f1|2005}}. gadā Kulthārds bija spiests doties uz jaunizveidoto ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'', jo ''McLaren'' jau bija parakstījuši līgumu ar kolumbieti [[Huans Pablo Montoija|Huanu Pablo Montoiju]]. Reikenens cīnījās par titulu ar toreizējo ''[[Renault F1|Renault]]'' komandas pilotu, spāni [[Fernando Alonso]], taču daudzās tehniskās ķibeles liedza viņam kopvērtējumā pakāpties augstāk par otro vietu. Arī konstruktoru kausā nedaudz pietrūka, lai ''McLaren'' izcīnītu titulu. {{f1|2006}}. gada sezona bija neveiksmīgāka: piloti nespēja pat izcīnīt vienu uzvaru. Sezonas vidū Montoija devās uz [[NASCAR]] un viņu aizvietoja [[Pedro de la Rosa]]. {{f1|2007}}. gadā [[Kimi Reikenens]] devās uz ''Ferrari'', bet de la Rosa atgriezās pie saviem testpilota pienākumiem. Tā gada piloti bija Alonso un [[Luiss Hamiltons]]. Lielāko daļu sezonas viņi aizņēma pirmās divas vietas kopvērtējumā, tomēr sezonas noslēdzošajā sacīkstē titulu izcīnīja Reikenens. Abi ''McLaren'' piloti no viņa atpalika tikai vienu punktu. Visi komandas punkti konstuktoru kausā tika atņemti sakarā ar spiegošanas skandālu.

2007. gada [[novembris|novembra]] sākumā [[Fernando Alonso]] pameta komandu, bet {{dat||12|14}} komanda noslēdza līgumu ar [[Heiki Kovalainens|Heiki Kovalainenu]]. {{f1|2008}}. gada sezonas gaitā par galveno titula pretendentu kļuva Hamiltons, kurš arī izcīnīja titulu. 2009. gada sākumā Rons Deniss paziņoja, ka martā pametīs komandas vadītāja amatu, kuru ieņēma vairāk nekā 20 gadus.&lt;ref name=&quot;Deniss&quot; /&gt; Pirmā sezonas puse komandai neizdevās, tomēr sezonas beigās komanda sāka regulāri izcīnīt uzvaras un konstruktoru kausā bija 3. vietā.

[[Attēls:2011 Singapore GP - Jenson Button.jpg|thumb|left|2011. gada Singapūras GP — Džensons Batons]]

=== 2010. gadi ===
{{nepilnīga nodaļa}}
Kopš {{f1|2010}}. gada komandu pārstāv divi pasaules čempioni, [[Džensons Batons]] un [[Luiss Hamiltons]]. Savā otrajā sacīkstē jaunajā komandā ({{f1gp|Austrālijas}}) Batons izcīnīja uzvaru.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.mclaren.com/formula1 Oficiālā mājaslapa {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150221051331/http://www.mclaren.com/formula1/ |date={{dat|2015|02|21||bez}} }}
* [http://en.espnf1.com/f1/motorsport/team/371.html McLaren — komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Williams F1|Williams]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Williams F1|Williams]]&lt;br&gt;{{flaga|AUT}} [[Red Bull Racing]]|pēc={{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Williams F1|Williams]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Williams F1|Williams]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]&lt;br&gt;nav|periods={{f1|1974}}&lt;br /&gt;{{f1|1984}}—{{f1|1985}}&lt;br /&gt;{{f1|1988}}—{{f1|1991}}&lt;br /&gt;{{f1|1998}}&lt;br&gt;{{f1|2024}}&lt;br&gt;{{f1|2025}}}}
{{kastes beigas}}

{{McLaren}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 konstruktoru kauss}}
{{F1 piloti}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]</text>
      <sha1>41pctqhmop3aivet4ubjfazn6gd5ldf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datu posma slānis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34966</id>
    <revision>
      <id>4499512</id>
      <parentid>4468643</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T01:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3742" sha1="j4a7bsndowff4nyk59o21ktnvbr2ks1" xml:space="preserve">{{OSImodelis}}
{{TCPIPmodelis}}
'''Datu posma'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/term.php?term=datu%20posma%20sl%C4%81nis&amp;list=sl%C4%81nis&amp;lang=LV|title=Akadēmiskā terminu datubāze - slānis - datu posma slānis|website=termini.lza.lv|access-date=2020-05-25}}&lt;/ref&gt; jeb '''kanāla slānis''' ({{val|en|Data link layer}}) ir 2. slānis 7 slāņu [[Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis|OSI]] un 5 slāņu [[TCP/IP modelis|TCP/IP]] modeļos. Tas apkalpo [[Tīkla slānis|tīkla slāni]] un izmanto [[Fizikālais slānis|fizikālā slāņa]] funkcijas. Grāmatās, kas izdotas līdz apmēram 1992. gadam, lietoja kanāla slāņa jēdzienu.

Šis slānis pārsūta datus starp tīkla ierīcēm (''nodes'') lokālā tīkla segmentos vai starp divām ierīcēm globālajos tīklos. Kanāla slānis nodrošina iespēju pārsūtīt datus un identificēt pārsūtīšanas kļūdas. Pazīstamākie kanāla slāņa protokoli ir [[ethernet]], kuru lieto lokālajos tīklos (''broadcast'' tīklos) un [[PPP]], kuru lieto ''point-to-point'' savienojumiem, kādi dominē globālajos tīklos.

Datu posma slānis parasti sadala ienākošos datus [[Kadrs (Informācijas tehnoloģijas)|kadros]], ja nepieciešams nodrošina adresāciju, un kadrus nodod fizikālajam slānim nosūtīšanai. Tādā pašā veidā, no ienākošo datu plūsmas tiek izdalīti kadri, pārbaudīta kontrolsumma un dati nodoti tālāk tīkla slānim.

== Apakšslāņi ==
=== LLC (''logical link control'') apakšslānis ===
Šis nodrošina vairāku atšķirīgu tīkla slāņa protokolu multipleksēšanu vienā kanāla slāņa protokolā.

=== MAC (''media access control'') apakšslānis ===
Šis nodrošina adresāciju (''broadcast'' tīkliem) un kadru sākumu un beigu identifikāciju. Šeit definē kanāla slāņa adreses (MAC adreses, HW adreses).

Datu posma slāņa protokoliem parasti piekļūst kā pie tīkla kartes dziņiem. PPP parasti ir ierīkots atsevišķi. [[Ethernet]] un [[802.11]] tīklakartes parasti lieto standartizētus [[dzinis|dziņus]], piem NDIS vai ODI.

== Protokolu piemēri ==
* [https://web.archive.org/web/20160325011105/http://www.arcnet.com/ ARCnet]
* [http://www.protocols.com/pbook/atm.htm ATM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101202015734/http://www.protocols.com/pbook/atm.htm |date={{dat|2010|12|02||bez}} }}
* ''[[CAN (kopne)|CAN]]''
* [http://www.cisco.com Cisco Discovery Protocol(CDP)] 
* [http://www.econetwireless.com Econet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218091510/http://www.econetwireless.com/ |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}
* ''[[Ethernet]]''
* [http://Ewww.extremenetworks.com Ethernet Automatic Protection Switching (EAPS)]{{Novecojusi saite}}
* Fiber Distributed Data Interface (FDDI)
* [http://www.webopedia.com/TERM/F/Frame_Relay.html Frame Relay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100921065423/http://www.webopedia.com/TERM/f/Frame_Relay.html |date={{dat|2010|09|21||bez}} }}
* High-Level Data Link Control (HDLC)
* IEEE 802.2 (provides LLC functions to IEEE 802 MAC layers)
* IEEE 802.11 wireless LAN
* Link Access Procedures, D channel (LAPD)
* [http://www.webopedia.com/TERM/L/LocalTalk.html LocalTalk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110704112924/http://www.webopedia.com/TERM/L/LocalTalk.html |date={{dat|2011|07|04||bez}} }}
* Multiprotocol Label Switching (MPLS)
* Point-to-Point Protocol (PPP)
* Serial Line Internet Protocol (SLIP)
* Shortest Path Bridging (SPB) - (IEEE 802.1aq)
* Spanning tree protocol
* [http://www.starlan.com StarLan]
* [http://www.datacottage.com Token ring]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tīkla protokoli]]
[[Kategorija:Datortīkli]]
[[Kategorija:Datu posma slāņa protokoli| ]]</text>
      <sha1>j4a7bsndowff4nyk59o21ktnvbr2ks1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Scuderia Ferrari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35176</id>
    <revision>
      <id>4499409</id>
      <parentid>4349200</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:43:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15624" sha1="sj7epb3gmep2yxk6m4qwxo94ilqxyuk" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{papildu atsauces+}}

{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = Ferrari
| Logo          = [[Attēls:Scuderia Ferrari logo (2010).svg|200px]]
| P_vārds       = ''Scuderia Ferrari''
| Vlt           = {{ITA}}
| Bāz           = {{flaga|Itālija}} [[Maranello]], [[Itālija]]
| Dir           = {{flaga|Francija}} [[Frédéric Vasseur]]
| Teh           = {{flaga|Itālija}} [[Enriko Kardile]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Enriko Gualtjēri]]
| SPil          = 16. {{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]]&lt;br /&gt;44. {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=2022 F1 Entry List|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2022/2022-fia-formula-one-world-championship-entry|website=fia.com|date=10 March 2022|accessdate={{dat|2022|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Tes           = {{flaga|UK}} [[Olivers Bearmans]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Antonio Džovinaci]]&lt;br /&gt;[[Roberts Švarcmans]]
| Dib           = [[Enco Ferrāri]]
| Šas           = SF-26
| Dzi           = Ferrari 066/12
| Rie           = Pirelli
| Deb           = {{f1|1950}}. gada {{f1gp|Monako}}
| Pēd           = {{f1|2024}}. gada {{f1gp|San Paulas}}
| Sac           = 1097 (1094 starti)
| Kon           = 16 ({{f1|1961}}, {{f1|1964}}, {{f1|1975}}, {{f1|1976}}, {{f1|1977}}, {{f1|1979}}, {{f1|1982}}, {{f1|1983}}, {{f1|1999}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}})
| Čem           = 15 ({{f1|1952}}, {{f1|1953}}, {{f1|1956}}, {{f1|1958}}, {{f1|1961}}, {{f1|1964}}, {{f1|1975}}, {{f1|1979}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}}, {{f1|2007}})
| Uzv           = 247
| Pol           = 253
| Apl           = 262
| Pēdsez        = 2023
| Pēdpoz        = 3. (406 punkti)
}}
'''''Scuderia Ferrari''''' ir [[Formula 1]] autosacīkšu komanda. Tā ir vienīgā, kura ir piedalījusies pirmajā F1 sezonā ({{f1|1950}}. gadā) un pastāv joprojām. (Šobrīd F1 piedalās arī pirmie F1 čempioni — Alfa Romeo)

== Vēsture ==
=== Līdz 1950. gadam ===
Komandu [[1929]]. gadā nodibināja [[itāļi|itālis]] [[Enco Ferrāri]]. Komanda sadarbojās ar ''[[Alfa Romeo F1|Alfa Romeo]]'' viņu finansiālo grūtību laikā.

=== Sākums, 1950. gadi ===
Ferrari debitēja F1 {{f1|1950}}. gada {{f1gp|Monako}}. Komandā brauca divi slaveni piloti — [[Alberto Askari]] un [[Luidži Villorezi]]. ''Alfa Romeo'' dominēja pirmajā sezonā un uzvarēja visās sacīkstēs, izņemot [[Indy 500]]. Askari tomēr spēja ierindoties piektajā vietā kopvērtējumā. Pēc {{f1|1951}}. gada sezonas ''Alfa Romeo'' pameta F1, tāpēc par vadošajām komandām kļuva ''Ferrari'' un ''[[Mercedes Grand Prix|Mercedes]]''. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gadā par čempionu kļuva Askari ar ''Ferrari'' formulu. Nākamos divus gadus dominēja [[Huans Manuels Fanhio]], taču {{f1|1956}}. gadā viņš nokļuva ''Ferrari'' un izcīnīja viņiem titulu. Pēc šīs sezonas viņš komandu pameta. {{f1|1958}}. gadā uzvarēja ''Ferrari'' ar [[Maiks Hotorns|Maiku Hotornu]] priekšgalā, par mata tiesu pārspējot britu [[Stērlings Moss|Stērlingu Mosu]]. Tomēr jaunieviesto [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]] ieguva ''[[Vanwall]]''. Pēc Hotorna nāves komanda pieņēma darbā piecus jaunus pilotus — [[Tonijs Brūkss|Toniju Brūksu]], [[Žans Berā|Žanu Berā]], [[Fils Hills|Filu Hillu]], [[Dens Gērnijs|Denu Gērniju]] un [[Klifs Alisons|Klifu Alisonu]]. Viņi brauca komandā {{f1|1959}}. gadā. No šī piecinieka togad konkurētspējīgs bija vienīgi Brūkss, un arī viņš titulu zaudēja [[Džeks Brebems|Džekam Brebemam]].

=== Pārmaiņas, 1960. gadi ===
[[Attēls:HillPhil1962.jpg|thumb|left|150px|Fils Hills ar ''Ferrari'' {{f1|1962}}. gadā]]
{{f1|1960}}. gadā komandai pievienojās vēl daži piloti, bet {{f1|1961}}. gadā titulu izcīnīja Fils Hills. ''Ferrari'' izcīnīja pirmo konstruktoru kausu. Cits komandas pilots, [[Volfgangs fon Tripss]], nomira smagā avārijā tā paša gada {{f1gp|Itālijas}}. {{f1|1962}}. un {{f1|1963}}. gadā komanda izcīnīja dažas uzvaras, bet {{f1|1964}}. gadā atkal izcīnīja konstruktoru kausu. Čempiona titulu izcīnīja ''Ferrari'' pilots [[Džons Sertīss]]. {{f1|1967}}. gadā komandas ilggadējais pilots [[Lorenco Bandīni]] nomira pēc avārijas {{f1gp|Monako}}, kur viņa mašīna aizdegās. {{f1|1968}}. gadā [[Žakijs Ikss]] izcīnīja uzvaru {{f1gp|Francijas}} un vairākas citas reizes finišēja augstās pozīcijās, taču avārija treniņbraucienos liedza viņam titulu. Pēc sezonas viņš devās uz ''[[Brabham]]''. {{f1|1969}}. gadā notika komandas restrukturizācija, tāpēc tai bija vāji rezultāti.

=== Konstruktoru kausi, 1970. gadi ===
[[Attēls:LaudaNiki19760731Ferrari312T2.jpg|thumb|200px|N. Lauda ar ''Ferrari'' {{f1|1976}}. gadā]]
{{f1|1970}}. gadā Ikss atgriezās komandā un uzvarēja trīs sacīkstēs. Tosezon viņš kļuva par vicečempionu. Šī bija pēdējā dekāde komandai salonautomobiļu sacīkstēs. Pēc trim neveiksmīgām sezonām ''Ferrari'' ieradās [[Nikijs Lauda]] un pēc sezonas izcīnīja gan čempiona titulu, gan konstruktoru kausu. Lauda piedzīvoja ļoti smagu avāriju {{f1|1976}}. gada {{f1gp|Vācijas}}, taču sešās nedēļās atvesļojās no traumām. Pēdējā sacīkstē viņš izstājās spēcīga lietus apstākļos {{f1gp|Japānas}}, jo, kā viņš pats teica, &quot;viņš nevēlas vēlreiz cīnīties ar nāvi&quot;. Titulu ieguva [[Džeimss Hants]]. Lauda dekādes gaitā izcīnīja vēl vienu titulu.

=== Neveiksmes, 1980. gadi ===
[[Attēls:Gerhard Berger 1988 Canada.jpg|thumb|left|200px|G. Bergers ar ''Ferrari'' {{f1|1988}}. gadā]]
{{f1|1982}}. gada {{f1gp|Sanmarīno}} komandā tika sarunāts, ka uzvaru izcīna [[Žils Vilnēvs]], bet [[Didjē Pironi]] viņu vajadzības gadījumā palaiž priekšā. Pironi pie finiša apsteidza Vilnēvu, tādēļ viņš paziņoja, ka ar Pironi vairs nekad nerunās. Solījums tika izpildīts, jo Vilnēvs nomira smagā avārijā kvalifikācijā nākamajā sacīkstē, mēģinot pārspēt Pironi laiku un līdz tam brīdim ar Pironi tā arī nebija runājis. Pats Pironi piedzīvoja smagu avāriju [[Hokenheima|Hokenheimā]] un kopš tā laika vairs nekad nepiedalījās F1. Nākamajā gadā komandas jaunie piloti, [[Renē Arnū]] un [[Patriks Tambejs]], izcīnīja konstruktoru kausu. [[1988]]. gadā nomira komandas dibinātājs un ilggadējais vadītājs Enco Ferrāri.

=== Atgriešanās, 1990. gadi ===
{{f1|1990}}. gada sezona iesākās daudzsološi, jo jaunais komandas pilots [[Alēns Prosts]] uzvarēja daudzās sacīkstēs, taču pēdējā sacīkstē zaudēja titulu [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]]. Turpmākās trīs sezonas komanda neizcīnīja nevienu uzvaru. Prosts pameta komandu, jo salīdzināja ''Ferrari'' formulu ar kravas mašīnu. {{f1|1994}}. un {{f1|1995}}. gadā uzvaras izcīnīja [[Gerhards Bergers]] un [[Žans Alezī]]. {{f1|1996}}. gadā ''Ferrari'' nākotne pagriezās par 180 grādiem, jo komandai pievienojās divkārtējais pasaules čempions [[Mihaels Šūmahers]] un liela daļa viņa personāla no ''[[Benetton Formula|Benetton]]''. Par otro pilotu kļuva īrs [[Edijs Ērvains]], kurš iepriekš bija ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]'' komandas pilots. Lai arī pārmaiņas bija lielas, panākumi nenāca uzreiz. Šūmaheram gan izdevās trīs reizes izcīnīt uzvaru savā pirmajā sezonā. {{f1|1997}}. gadā Šūmahers cīnījās ar kanādieti [[Žaks Vilnēvs|Žaku Vilnēvu]] par čempiona titulu, taču sezonas pēdējā sacīkstē veica līdzīgu manevru kā trīs gadus iepriekš pret [[Deimons Hills|Deimonu Hillu]], tikai šoreiz Vilnēvs varēja braukt tālāk un Šūmahers tika diskvalificēts no sezonas kopvērtējuma. Uzvaras un punktus viņš gan paturēja. Nākamajā sezonā Šūmahers atkal cīnījās par savu trešo titulu, taču viņam ceļā nostājās soms [[Mika Hekinens]]. {{f1|1999}}. gadā vācietis salauza kāju avārijā, tāpēc par titula pretendentu no Ferrari kļuva Ērvains, bet Šūmaheru tikmēr aizvietoja soms [[Mika Salo]]. Ērvains cīņu par titulu zaudēja pēdējā sacīkstē.

=== Dominance, 2000. gadi ===
[[Attēls:Lap4 Canada2005 Schumacher.jpg|thumb|left|200px|M. Šūmahers ar ''Ferrari'' {{f1|2005}}. gadā]]
{{f1|2000}}. gadā Ērvains devās uz ''[[Jaguar Racing|Jaguar]]'', kamēr viņa vietu ''Ferrari'' ieņēma viņa bijušais komandas biedrs [[Rubenšs Barikello]]. ''Ferrari'' šajā dekādē piedzīvoja ļoti labus laikus, pirmajā sezonā Šūmahers cīņā par titulu pārspēja Hekinenu, otrajā — [[Deivids Kulthārds|Deividu Kulthārdu]], bet {{f1|2002}}. gadā komanda dominēja un kopvērtējumā pirmajās divās ailītēs varēja redzēt ''Ferrari'' pilotu vārdus. Nākamā sezona iesākās neveiksmīgi, taču pēc daudzām uzvarām M. Šūmahers pārspēja [[Kimi Reikenens|Kimi Reikenenu]]. {{f1|2004}}. gadā komanda atkal bija ārpus konkurences. {{f1|2005}}. gadā tika aizvadīta neveiksmīga sezona un ''Ferrari'' pirmoreiz dekādē zaudēja abās ieskaitēs. {{f1|2006}}. gadā Barikello devās prom no komandas un viņa vietā sāka braukt [[Felipe Masa]]. Togad ''Ferrari'' atkal iesaistījās cīņā gan par čempionu titulu, gan par konstruktoru kausu, taču sezonas beigās zaudēja. Šūmahers paziņoja par savu aiziešanu no autosporta, bet komanda paziņoja par Kimi Reikenena pievienošanos komandai. {{f1|2007}}. gadā, pēc spiegošanas skandāla, kura rezultātā ''[[McLaren]]'' komandu diskvalificēja no čempionāta, ''Ferrari'' izcīnīja kārtējo konstruktoru kausu. Lai gan divas sacīkstes pirms sezonas beigām tas šķita nereāli, par čempionu kļuva Reikenens.

{{f1|2008}}. gadā komandā brauca tie paši piloti. Sākotnēji abi kandidēja uz titulu, tomēr sezonas beigās vairākkārtējas Reikenena neveiksmes ļāva Masam atrauties. Masa bija ''Ferrari'' vienīgais kandidāts uz titulu kopš {{f1gp|Japānas}}, kad Reikenens zaudēja matemātiskas izredzes kļūt par čempionu. Masa pēdējā sacīkstē uzvarēja, tomēr ar to nepietika un kopvērtējumā viņš zaudēja par vienu punktu. {{f1|2009}}. gadā komanda pirmajos trijos posmos neizcīnīja ne punkta, kas bija sliktākais komandas starts kopš {{f1|1981}}. gada, kad pirmos punktus Ferrari ieguva ceturtajā sezonas sacīkstē. {{f1gp|Bahreinas}} Reikenens ieguva 3 punktus par finišu 6. vietā. {{f1gp|Ungārijas}} Masa piedzīvoja avāriju, pēc kuras bija spiests izlaist sacīksti, kā arī tika paziņots, ka viņš nepiedalīsies nākamajā. Sākotnēji bija paziņots par Šūmahera atgriešanos, lai savainoto brazīlieti aizvietotu, tomēr kakla traumas dēļ viņš atgriešanos atsauca. [[Eiropas Grand Prix|Eiropas]] un {{f1gp|Beļģijas}} šo vietu ieņēma [[Luka Badoers]]. Neveiksmīgā snieguma dēļ sākot ar {{f1gp|Itālijas}} Badoeru aizvietoja [[Džankarlo Fizikella]].

=== 2010. gadi ===
{{f1|2009}}. gadā Kimi Reikenens pameta Ferrari. Viņu aizstāja ar [[Fernando Alonso]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2009/11/10226.html|title=Raikkonen set for Formula One sabbatical in 2010|work=Formula1.com|publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]]|date=18 November 2009|accessdate=7 December 2012}}&lt;/ref&gt; {{f1|2010}}. gadā komandā brauca Masa un divkārtējais pasaules čempions Fernando Alonso. Sezonas pirmajā sacīkstē ({{f1gp|Bahreinas}}) Alonso izcīnīja pirmo uzvaru jaunajā komandā. Tomēr pēc septiņām sacīkstēm Ferrari bija trešajā vietā. Pēc {{f1|2010}} Vācijas Grand Prix Ferrari palika trešajā vietā. [[2009]]. gadā Ferrari paziņoja, ka Masa turpinās braukt kopā ar Fernando Alonso vismaz līdz {{f1|2010}} gada sezonas beigām.&lt;ref name=massacontract1&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2010/6/10881.html|title=Felipe Massa to stay at Ferrari until 2012|work=Formula1.com|publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]]|date=9 June 2009|accessdate=7 December 2012}}&lt;/ref&gt;

[[2011]]. gadā Alonso atjaunoja savu līgumu ar Ferrari vismaz līdz {{f1|2016}}. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2011/5/12043.html|title=Fernando Alonso to stay at Ferrari until 2016|work=Formula1.com|publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]]|date=19 May 2011|accessdate=7 December 2012}}&lt;/ref&gt; Masa atjaunoja savu līgumu uz vēl vienu sezonu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2012/10/13932.html|title=Massa to stay at Ferrari for 2013|work=Formula1.com|publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]]|date=16 October 2012|accessdate=7 December 2012}}&lt;/ref&gt; Masa tika aizstāts ar Kimi Reikenenu [[2014]]. gadā, bet Alonso palika Ferrari komandā. Komanda ierindojās ceturtajā vietā. Reikenens palika Ferrari komandā {{f1|2015}}. gada sezonā, bet Alonso pameta komandu un pārgāja uz [[McLaren]] komandu.  Viņu aizstāja [[Sebastiāns Fetels]], kurš pameta [[Red Bull Racing|Red Bull]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/30128844 |title=Sebastian Vettel: German joins Ferrari as Fernando Alonso exits |publisher=BBC Sport |date=20 November 2014 |accessdate=20 November 2014}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.ferrari.com/English/Formula1/ Oficiālā mājaslapa {{en ikona}} {{it ikona}}]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20121017105512/http://en.espnf1.com/ferrari/motorsport/team/296.html Ferrari - komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Cooper Car Company|Cooper]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[British Racing Motors|BRM]]|periods={{f1|1961}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]]|periods={{f1|1964}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]]|periods={{f1|1975}}—{{f1|1977}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Team Lotus|Lotus]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]|periods={{f1|1979}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]|periods={{f1|1982}}—{{f1|1983}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]|pēc={{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]]|periods={{f1|2000}}—{{f1|2004}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]]|pēc={{flaga|Lielbritānija}} [[Brawn GP|Brawn]]|periods={{f1|2007}}—{{f1|2008}}}}
{{kastes beigas}}

{{Scuderia Ferrari}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 konstruktoru kauss}}
{{F1 piloti}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ferrari}}
[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Ferrari]]
[[Kategorija:Autosports Itālijā]]</text>
      <sha1>sj7epb3gmep2yxk6m4qwxo94ilqxyuk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Red Bull Racing</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35244</id>
    <revision>
      <id>4499488</id>
      <parentid>3923048</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12615" sha1="8d9clz08lfwt5f015s7yo1fxz56e51p" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{papildu atsauces+}}

{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = Red Bull
| Logo          = [[Attēls:Red Bull Racing 2022.png|200px]]
| P_vārds       = ''Oracle Red Bull Racing''
| Vlt           = {{AUT}}
| Bāz           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Miltonkīnza]], [[Bakingemšīra]], [[Apvienotā Karaliste]]
| Dir           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Kristians Horners]]
| Teh           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Adrians Ņūvijs]]&lt;br/&gt;{{flaga|Francija}} [[Pjērs Vašē]]
| SPil          = 3. {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;6. {{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2022/2022-fia-formula-one-world-championship-entry |title=2022 FIA Formula One World Championship – Entry List |website=fia.com |date=9 February 2022 |access-date={{dat|2022|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Tes           = {{flaga|Igaunija}} [[Jiri Vipss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Šveice}} [[Sebastjēns Buemi]]
| Šas           = [[Red Bull Racing RB22|RB22]]
| Dzi           = [[Red Bull Ford Powertrains|Red Bull Ford]] DM01&lt;ref name=&quot;Ford&quot;&gt;{{Cite press release |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}&lt;/ref&gt;
| Rie           = Pirelli
| Deb           = {{f1|2005}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
| Sac           = 429 (428 starti)
| Kon           = 6 ({{f1|2010}}. {{f1|2011}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}} )
| Čem           = 8 ({{f1|2010}}. {{f1|2011}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2021}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}})
| Uzv           = 130
| Pol           = 111
| Apl           = 103
| Pēdsez        = 2025
| Pēdpoz        = 3. (451 punkti)
}}
'''''Red Bull Racing''''' ir austriešu&lt;ref name=&quot;lic&quot;&gt;Komandas intereses [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskajā Automobiļu federācijā]] pārstāv ''Österreichischer Automobil Motorrad und Touring Club'' (''ÖAMTC'') [http://www.fia.com/en-GB/mediacentre/pressreleases/ica/2009/Pages/ica_140409.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090429045828/http://www.fia.com/en-GB/mediacentre/pressreleases/ica/2009/Pages/ica_140409.aspx |date={{dat|2009|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Formula 1]] autosacīkšu komanda, kura pieder enerģisko dzērienu ražotājam ''[[Red Bull]]''. Tā tika izveidota {{f1|2005}}. gadā uz ''[[Jaguar Racing]]'' bāzes, {{f1|2010}}., {{f1|2011}}., {{f1|2012}}. un {{f1|2013}} gadā komanda četrus gadus pēc kārtas ieguva [[Formula 1|F1]] konstruktoru kausu, un tās sastāvā [[Sebastiāns Fetels]] četras reizes pēc kārtas ieguvis pasaules čempiona titulu. Komandas bāze atrodas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Team profile|url=http://www.redbullracing.com/Team/Team-Profile/|publisher=Red Bull Racing|date=|accessdate=2009-04-19|archiveurl=https://www.webcitation.org/65dzrzH9g?url=http://www.redbullracing.com/cs/Satellite/en_INT/Red-Bull-Racing/001242807156063|archivedate=2012-02-22}}&lt;/ref&gt; bet komanda sacīkstēs piedalās ar austriešu licenci.&lt;ref name=&quot;lic&quot;/&gt;

2012. gada novembrī tika paziņots, ka 2013. gada sezonas galvenais sponsors būs kompānija [[Infiniti]], bet komanda sauksies '''Infiniti Red Bull Racing'''.&lt;ref&gt;[http://www.formula1.com/news/headlines/2012/11/14121.html Formula 1™ — The Official F1™ Website]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms ''RBR'' ===
{{f1|2002}}. gadā ''Red Bull'' īpašnieks [[Dītrihs Matešics]] kopā ar saviem sabiedrotajiem klāstīja par saviem plāniem izveidot amerikāņu F1 komandu. Lai tas notiktu, viņiem vajadzēja arī amerikāņu pilotus, tādēļ viņi paziņoja par jauno talantu meklēšanas programmas izveidi. Starp tiem, kas pieteicās, bija arī [[Skots Spīds]].

=== Komandas izveidošana, 2000. gadi ===
[[Attēls:David_Coulthard_2007_(crop).jpg|200px|thumb|left|[[Deivids Kulthārds|D. Kulthārds]] {{f1|2007}}. gada {{f1gp|Malaizijas}}]]
{{f1|2004}}. gada sezonas beigās tika paziņots par to, ka ''[[Ford]]'' koncerns nolēmis pārdot sev piederošo ''[[Jaguar Racing|Jaguar]]'' komandu. Pēc mēneša to nopirka ''Red Bull'' un pārsauca par ''Red Bull Racing''. Daudzi vadošie darbinieki tika nomainīti. [[Red Bull RB1]], komandas pirmais modelis, bija jaunajiem noteikumiem pielāgots [[Jaguar R5]]. Komanda lietoja ''[[Cosworth]]'' dzinējus, nolemjot, ka būtu vieglāk dzinēju piegādātāju pirmajā sezonā nemainīt. ''[[McLaren]]'' ekspilots [[Deivids Kulthārds]] kļuva par komandas pirmo pilotu. Otrā pilota vietu dalīja jau iepriekš braukušais [[Kristians Klīns]] un debitants [[Vitantonio Liuci]]. Komandas pirmā sezona bija veiksmīgāka nekā cerēts. ''RBR'' lielāko daļu sezonas bija sestajā vietā konstruktoru kausā, tikai sezonas beigās zaudējot to ātri progresējušajiem ''[[British American Racing|BAR]]''. Vienā no gada pēdējām sacīkstēm tika paziņots par to, ka ''Red Bull'' nopērk arī finansiāli maznodrošināto ''[[Minardi]]'' komandu un no nākamās sezonas to pārsauc par ''[[Scuderia Toro Rosso]]''.

{{f1|2006}}. gadā komanda lietoja ''Ferrari'' dzinējus. Tās sniegums vēl uzlabojās — Kulthārdam {{f1gp|Monako}} pat izdevās izcīnīt 3. vietu. Komanda otro gadu pēc kārtas konstruktoru kausā ieguva 7. vietu. Komandai togad pievienojās aerodinamikas speciālists [[Adrians Ņūvijs]]. Pēdējās sacīkstēs tika atlaists [[Kristians Klīns]] un viņa vietu ieņēma [[Roberts Dornboss]]. Kopš {{f1|2007}}. gada Kulthārda komandas biedrs ir [[Marks Vebers]]. {{f1gp|Eiropas}} viņam izdevās finišēt trešajā vietā. Abi piloti saglabāja savas vietas arī {{f1|2008}}. gadā. Pēc daudzām avārijām pirmajās sezonas sacīkstēs, Kulthārds spēja finišēt trešajā vietā (aiz abiem ''[[BMW Sauber]]'' pilotiem) {{f1gp|Kanādas}}. Vebers, lai gan nav kāpis uz pjedestāla, bieži gūst punktus.

Neilgi pēc tam Kulthārds paziņoja par savu aiziešanu no Formula 1 sacīkstēm, kas nozīmē, ka {{f1|2009}}. gadā Red Bull pirmo reizi nebrauks šis skotu pilots. Viņu aizvieto [[Sebastiāns Fetels]]. Fetels {{f1gp|Ķīnas}} izcīnīja Red Bull pirmo uzvaru, savukārt Vebers finišēja otrais. Sezonas vidū, {{f1gp|Vācijas}}, Vebers izcīnīja savu pirmo uzvaru. Līdz pat {{f1gp|Brazīlijas}}, sezonas priekšpēdējai sacīkstei, ''RBR'' cīnījās par konstruktoru kausu un Fetels par čempiona titulu.

=== 2010. gadi ===
[[attēls:Sebastian Vettel 2010 Britain.jpg|thumb|left|Sebastiāns Fetels 2010. gada Lielbritānijas GP]]

{{f1|2010}}. gadā komandā turpina braukt Fetels un Vebers. Bahreinas GP Fetels ieguva ''pole position'', bet Vebers finišēja sestais. Austrālijas GP Vebers finišēja otrajā vietā. Malaizijas GP Vebers ieguva ''pole position'', bet Fetels finišēja trešais.

{{f1|2011}}. gadā komandā turpina braukt tie paši piloti kas 2010. gadā. Sebastiāns Fetels izcīnīja savu otro čempiona titulu pēc kārtas, bet komanda izcīnīja otro konstruktoru kausu. [[attēls:Sebastian Vettel 2012 Bahrain.jpg|thumb|Sebastiāns Fetels 2012. gada Bahreinas GP]]

{{f1|2012}}. gada sezonā komandā turpina braukt Sebastiāns Fetels un Marks Vebers. Bahreinā Fetels uzvarēja un bija tuvu uzvarai arī Valensijā taču tehnisku iemeslu dēļ izstājās. Uz sezonas beigām bija redzams ''Red Bull'' pārākums. Sebastiāns Fetels izcīnīja trešo čempiona titulu pēc kārtas un ''Red Bull'' izcīnija trešo konstruktoru kausu.

{{f1|2013}}. gada sezonā komandā jau piekto sezonu pēc kārtas brauc tie paši piloti [[Sebastiāns Fetels]] un [[Marks Vebers]]. Austrālijā Sebastiāns Fetels bija trešajā vietā, bet [[2013. gada Malaizijas Grand Prix|Malaizijā]] ''Red Bull Racing'' svinēja dubultuzvaru. [[attēls:Sebastian Vettel overtaking Mark Webber 2013 Malaysia 2.jpg|thumb|left|Sebastiāns Fetels apdzen Marku Veberu 2013. gada Malaizijas Grand Prix]] Sezona Fetelam turpinājās ļoti veksmīgi, un viņš izcīnot 13 uzvaras sezonā, kļuva par jaunāko četrkārtējo čempionu, nodrošinot komandai uzvaru konstruktoru kausā. Marks Vebers pēc šīs sezonas pamet Formulu 1 un pievienosies WEC (Pasaules izturības čempionāts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Marks Vēbers paziņo par karjeras beigšanu|url=http://www.f1.lv/?p=15072|publisher=F1LV|date=2013-06-27}}&lt;/ref&gt;

{{f1|2014}}. gadā Red Bull komandā bija [[Sebastiāns Fetels]] un [[Daniels Rikardo]], kurš nomainīja [[Marks Vebers|Marku Veberu]], kurš 2013. gadā paziņoja, ka viņš aiziet no F1. {{f1|2014}}. gada Austrālijas Grand Prix, Ričardo iespaidīgi kvalificējās 2. vietā, kamēr Fetels kvalificējās 13. vietā. Sacīkstēs Ričardo finišēja 2. vietā. Fetels jau pēc 3 apļiem izstājās dzinēja kļūmes dēļ. Pēc sacīkstēm tika atklāts, ka Ričardo tika diskvalificēts, jo viņa formula pārkāpa jaunos FIA noteikumumus — 100 kg degvielas stundā katrā sacīkstē.

[[Malaizijas Grand Prix]] Fetels kvalificējās 2. vietā kamēr Ričardo kvalificējās 5. vietā. 49. aplī Ričardo izstājās tehniskas kļūmes dēļ, bet Fetels turpināja braukt un finišēja 3. vietā. Fets ieguva ''pole position''. {{f1|2014}}. gada [[Bahreinas Grand Prix]] kvalifikācijā Ričardo saņēma sodu un nokļuva desmitajā vietā, jo viņš nedroši izbrauca no pit-stopa. Bahreinas Grand Prix Ričardo kvalificējās 3. vietā, bet soda dēļ noslīdēja uz 13. vietu. Fetels kvalificējās 11. vietā. Ričardo izdevās pabeigt sacensības ceturtajā vietā un ieguva savus pirmos punktus. Fetels pabeidza sacensības 6. vietā. [[Ķīnas Grand Prix]], sliktos laika apstākļos, Ričardo kvalificējās 2. vietā un Fetels kvalifikācijās 3. vietā. Ričardo atkal finišēja 4. vietā, gandrīz par 25 sekundēm apsteidzot savu komandas biedru Fetelu, kurš finišēja 5.

Ričardo [[Spānijas Grand Prix]] ieguva savu pirmo ''pole position'' savā F1 karjerā un kvalifikācijās 3. vietā. Fetels nepiedalījās viņa pārnesumkārbas problēmu dēļ, ko galu galā vajadzēja nomainīt. Neskatoties uz to, ka viņš sāka braukt no 15. pozīcijas, Fetelam izdevās finišēt 4., uzstātot atrāko apli. Kanādā, Ričardo uzvarēja sacensībās, iegūstot pirmo uzvaru savā Formula 1 karjerā.

[[Austrijas Grand Prix]] slikto rezultātu un Fetela aiziešanas dēļ, Red Bull direktors Kristians Horners aprakstīja Renault dzinēju sniegumu kā &quot;nepieņemamu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/114598 |title=Red Bull: Renault form is unacceptable |work=Autosport.com |publisher=[[Haymarket Media Group|Haymarket Publications]] |author=Noble, Jonathan |date=22 June 2014 |accessdate=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā Daniels Rikardo paliks Red Bull komandā. Pagājušā gada [[Japānas Grand Prix]], komanda paziņoja, ka Fetels varētu pametīs komandu. Viņš tiks aizstāts ar [[Daniils Kvjats|Daniilu Kvjatu]] {{f1|2015}}. gada sezonā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.redbullracing.com/ Oficiālā mājaslapa {{en ikona}}]
* [http://en.espnf1.com/f1/motorsport/team/442.html Red Bull — komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Brawn GP|Brawn]]|pēc={{flaga|Vācija}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]|periods={{f1|2010}}-{{f1|2013}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|GER}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]|pēc=|periods={{f1|2022}}}}
{{kastes beigas}}

{{Red Bull Racing}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 piloti}}
{{F1 konstruktoru kauss}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports Austrijā]]</text>
      <sha1>8d9clz08lfwt5f015s7yo1fxz56e51p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499496</id>
      <parentid>4499488</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4499496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12655" sha1="gsxn10oyfx117cucfy5da4evuuelesk" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{papildu atsauces+}}

{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       = Red Bull
| Logo          = [[Attēls:Red Bull Racing 2022.png|200px]]
| P_vārds       = ''Oracle Red Bull Racing''
| Vlt           = {{AUT}}
| Bāz           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Miltonkīnza]], [[Bakingemšīra]], [[Apvienotā Karaliste]]
| Dir           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Kristians Horners]]
| Teh           = {{flaga|Lielbritānija}} [[Adrians Ņūvijs]]&lt;br/&gt;{{flaga|Francija}} [[Pjērs Vašē]]
| SPil          = 3. {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;6. {{flaga|FRA}} [[Izaks Hadžars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2022/2022-fia-formula-one-world-championship-entry |title=2022 FIA Formula One World Championship – Entry List |website=fia.com |date=9 February 2022 |access-date={{dat|2022|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Tes           = {{flaga|Igaunija}} [[Jiri Vipss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Šveice}} [[Sebastjēns Buemi]]
| Šas           = [[Red Bull Racing RB22|RB22]]
| Dzi           = [[Red Bull Ford Powertrains|Red Bull Ford]] DM01&lt;ref name=&quot;Ford&quot;&gt;{{Cite press release |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}&lt;/ref&gt;
| Rie           = Pirelli
| Deb           = {{f1|2005}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
| Sac           = 429 (428 starti)
| Kon           = 6 ({{f1|2010}}. {{f1|2011}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}} )
| Čem           = 8 ({{f1|2010}}. {{f1|2011}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2021}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}})
| Uzv           = 130
| Pol           = 111
| Apl           = 103
| Pēdsez        = 2025
| Pēdpoz        = 3. (451 punkti)
}}
'''''Red Bull Racing''''' ir austriešu&lt;ref name=&quot;lic&quot;&gt;Komandas intereses [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskajā Automobiļu federācijā]] pārstāv ''Österreichischer Automobil Motorrad und Touring Club'' (''ÖAMTC'') [http://www.fia.com/en-GB/mediacentre/pressreleases/ica/2009/Pages/ica_140409.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090429045828/http://www.fia.com/en-GB/mediacentre/pressreleases/ica/2009/Pages/ica_140409.aspx |date={{dat|2009|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Formula 1]] autosacīkšu komanda, kura pieder enerģisko dzērienu ražotājam ''[[Red Bull]]''. Tā tika izveidota {{f1|2005}}. gadā uz ''[[Jaguar Racing]]'' bāzes, {{f1|2010}}., {{f1|2011}}., {{f1|2012}}. un {{f1|2013}} gadā komanda četrus gadus pēc kārtas ieguva [[Formula 1|F1]] konstruktoru kausu, un tās sastāvā [[Sebastiāns Fetels]] četras reizes pēc kārtas ieguvis pasaules čempiona titulu. Komandas bāze atrodas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Team profile|url=http://www.redbullracing.com/Team/Team-Profile/|publisher=Red Bull Racing|date=|accessdate=2009-04-19|archiveurl=https://www.webcitation.org/65dzrzH9g?url=http://www.redbullracing.com/cs/Satellite/en_INT/Red-Bull-Racing/001242807156063|archivedate=2012-02-22}}&lt;/ref&gt; bet komanda sacīkstēs piedalās ar austriešu licenci.&lt;ref name=&quot;lic&quot;/&gt;

2012. gada novembrī tika paziņots, ka 2013. gada sezonas galvenais sponsors būs kompānija [[Infiniti]], bet komanda sauksies '''Infiniti Red Bull Racing'''.&lt;ref&gt;[http://www.formula1.com/news/headlines/2012/11/14121.html Formula 1™ — The Official F1™ Website]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms ''RBR'' ===
{{f1|2002}}. gadā ''Red Bull'' īpašnieks [[Dītrihs Matešics]] kopā ar saviem sabiedrotajiem klāstīja par saviem plāniem izveidot amerikāņu F1 komandu. Lai tas notiktu, viņiem vajadzēja arī amerikāņu pilotus, tādēļ viņi paziņoja par jauno talantu meklēšanas programmas izveidi. Starp tiem, kas pieteicās, bija arī [[Skots Spīds]].

=== Komandas izveidošana, 2000. gadi ===
[[Attēls:David_Coulthard_2007_(crop).jpg|200px|thumb|left|[[Deivids Kulthārds|D. Kulthārds]] {{f1|2007}}. gada {{f1gp|Malaizijas}}]]
{{f1|2004}}. gada sezonas beigās tika paziņots par to, ka ''[[Ford]]'' koncerns nolēmis pārdot sev piederošo ''[[Jaguar Racing|Jaguar]]'' komandu. Pēc mēneša to nopirka ''Red Bull'' un pārsauca par ''Red Bull Racing''. Daudzi vadošie darbinieki tika nomainīti. [[Red Bull RB1]], komandas pirmais modelis, bija jaunajiem noteikumiem pielāgots [[Jaguar R5]]. Komanda lietoja ''[[Cosworth]]'' dzinējus, nolemjot, ka būtu vieglāk dzinēju piegādātāju pirmajā sezonā nemainīt. ''[[McLaren]]'' ekspilots [[Deivids Kulthārds]] kļuva par komandas pirmo pilotu. Otrā pilota vietu dalīja jau iepriekš braukušais [[Kristians Klīns]] un debitants [[Vitantonio Liuci]]. Komandas pirmā sezona bija veiksmīgāka nekā cerēts. ''RBR'' lielāko daļu sezonas bija sestajā vietā konstruktoru kausā, tikai sezonas beigās zaudējot to ātri progresējušajiem ''[[British American Racing|BAR]]''. Vienā no gada pēdējām sacīkstēm tika paziņots par to, ka ''Red Bull'' nopērk arī finansiāli maznodrošināto ''[[Minardi]]'' komandu un no nākamās sezonas to pārsauc par ''[[Scuderia Toro Rosso]]''.

{{f1|2006}}. gadā komanda lietoja ''Ferrari'' dzinējus. Tās sniegums vēl uzlabojās — Kulthārdam {{f1gp|Monako}} pat izdevās izcīnīt 3. vietu. Komanda otro gadu pēc kārtas konstruktoru kausā ieguva 7. vietu. Komandai togad pievienojās aerodinamikas speciālists [[Adrians Ņūvijs]]. Pēdējās sacīkstēs tika atlaists [[Kristians Klīns]] un viņa vietu ieņēma [[Roberts Dornboss]]. Kopš {{f1|2007}}. gada Kulthārda komandas biedrs ir [[Marks Vebers]]. {{f1gp|Eiropas}} viņam izdevās finišēt trešajā vietā. Abi piloti saglabāja savas vietas arī {{f1|2008}}. gadā. Pēc daudzām avārijām pirmajās sezonas sacīkstēs, Kulthārds spēja finišēt trešajā vietā (aiz abiem ''[[BMW Sauber]]'' pilotiem) {{f1gp|Kanādas}}. Vebers, lai gan nav kāpis uz pjedestāla, bieži gūst punktus.

Neilgi pēc tam Kulthārds paziņoja par savu aiziešanu no Formula 1 sacīkstēm, kas nozīmē, ka {{f1|2009}}. gadā Red Bull pirmo reizi nebrauks šis skotu pilots. Viņu aizvieto [[Sebastiāns Fetels]]. Fetels {{f1gp|Ķīnas}} izcīnīja Red Bull pirmo uzvaru, savukārt Vebers finišēja otrais. Sezonas vidū, {{f1gp|Vācijas}}, Vebers izcīnīja savu pirmo uzvaru. Līdz pat {{f1gp|Brazīlijas}}, sezonas priekšpēdējai sacīkstei, ''RBR'' cīnījās par konstruktoru kausu un Fetels par čempiona titulu.

=== 2010. gadi ===
[[attēls:Sebastian Vettel 2010 Britain.jpg|thumb|left|Sebastiāns Fetels 2010. gada Lielbritānijas GP]]

{{f1|2010}}. gadā komandā turpina braukt Fetels un Vebers. Bahreinas GP Fetels ieguva ''pole position'', bet Vebers finišēja sestais. Austrālijas GP Vebers finišēja otrajā vietā. Malaizijas GP Vebers ieguva ''pole position'', bet Fetels finišēja trešais.

{{f1|2011}}. gadā komandā turpina braukt tie paši piloti kas 2010. gadā. Sebastiāns Fetels izcīnīja savu otro čempiona titulu pēc kārtas, bet komanda izcīnīja otro konstruktoru kausu. [[attēls:Sebastian Vettel 2012 Bahrain.jpg|thumb|Sebastiāns Fetels 2012. gada Bahreinas GP]]

{{f1|2012}}. gada sezonā komandā turpina braukt Sebastiāns Fetels un Marks Vebers. Bahreinā Fetels uzvarēja un bija tuvu uzvarai arī Valensijā taču tehnisku iemeslu dēļ izstājās. Uz sezonas beigām bija redzams ''Red Bull'' pārākums. Sebastiāns Fetels izcīnīja trešo čempiona titulu pēc kārtas un ''Red Bull'' izcīnija trešo konstruktoru kausu.

{{f1|2013}}. gada sezonā komandā jau piekto sezonu pēc kārtas brauc tie paši piloti [[Sebastiāns Fetels]] un [[Marks Vebers]]. Austrālijā Sebastiāns Fetels bija trešajā vietā, bet [[2013. gada Malaizijas Grand Prix|Malaizijā]] ''Red Bull Racing'' svinēja dubultuzvaru. [[attēls:Sebastian Vettel overtaking Mark Webber 2013 Malaysia 2.jpg|thumb|left|Sebastiāns Fetels apdzen Marku Veberu 2013. gada Malaizijas Grand Prix]] Sezona Fetelam turpinājās ļoti veksmīgi, un viņš izcīnot 13 uzvaras sezonā, kļuva par jaunāko četrkārtējo čempionu, nodrošinot komandai uzvaru konstruktoru kausā. Marks Vebers pēc šīs sezonas pamet Formulu 1 un pievienosies WEC (Pasaules izturības čempionāts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Marks Vēbers paziņo par karjeras beigšanu|url=http://www.f1.lv/?p=15072|publisher=F1LV|date=2013-06-27}}&lt;/ref&gt;

{{f1|2014}}. gadā Red Bull komandā bija [[Sebastiāns Fetels]] un [[Daniels Rikardo]], kurš nomainīja [[Marks Vebers|Marku Veberu]], kurš 2013. gadā paziņoja, ka viņš aiziet no F1. {{f1|2014}}. gada Austrālijas Grand Prix, Ričardo iespaidīgi kvalificējās 2. vietā, kamēr Fetels kvalificējās 13. vietā. Sacīkstēs Ričardo finišēja 2. vietā. Fetels jau pēc 3 apļiem izstājās dzinēja kļūmes dēļ. Pēc sacīkstēm tika atklāts, ka Ričardo tika diskvalificēts, jo viņa formula pārkāpa jaunos FIA noteikumumus — 100 kg degvielas stundā katrā sacīkstē.

[[Malaizijas Grand Prix]] Fetels kvalificējās 2. vietā kamēr Ričardo kvalificējās 5. vietā. 49. aplī Ričardo izstājās tehniskas kļūmes dēļ, bet Fetels turpināja braukt un finišēja 3. vietā. Fets ieguva ''pole position''. {{f1|2014}}. gada [[Bahreinas Grand Prix]] kvalifikācijā Ričardo saņēma sodu un nokļuva desmitajā vietā, jo viņš nedroši izbrauca no pit-stopa. Bahreinas Grand Prix Ričardo kvalificējās 3. vietā, bet soda dēļ noslīdēja uz 13. vietu. Fetels kvalificējās 11. vietā. Ričardo izdevās pabeigt sacensības ceturtajā vietā un ieguva savus pirmos punktus. Fetels pabeidza sacensības 6. vietā. [[Ķīnas Grand Prix]], sliktos laika apstākļos, Ričardo kvalificējās 2. vietā un Fetels kvalifikācijās 3. vietā. Ričardo atkal finišēja 4. vietā, gandrīz par 25 sekundēm apsteidzot savu komandas biedru Fetelu, kurš finišēja 5.

Ričardo [[Spānijas Grand Prix]] ieguva savu pirmo ''pole position'' savā F1 karjerā un kvalifikācijās 3. vietā. Fetels nepiedalījās viņa pārnesumkārbas problēmu dēļ, ko galu galā vajadzēja nomainīt. Neskatoties uz to, ka viņš sāka braukt no 15. pozīcijas, Fetelam izdevās finišēt 4., uzstātot atrāko apli. Kanādā, Ričardo uzvarēja sacensībās, iegūstot pirmo uzvaru savā Formula 1 karjerā.

[[Austrijas Grand Prix]] slikto rezultātu un Fetela aiziešanas dēļ, Red Bull direktors Kristians Horners aprakstīja Renault dzinēju sniegumu kā &quot;nepieņemamu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/114598 |title=Red Bull: Renault form is unacceptable |work=Autosport.com |publisher=[[Haymarket Media Group|Haymarket Publications]] |author=Noble, Jonathan |date=22 June 2014 |accessdate=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā Daniels Rikardo paliks Red Bull komandā. Pagājušā gada [[Japānas Grand Prix]], komanda paziņoja, ka Fetels varētu pametīs komandu. Viņš tiks aizstāts ar [[Daniils Kvjats|Daniilu Kvjatu]] {{f1|2015}}. gada sezonā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.redbullracing.com/ Oficiālā mājaslapa {{en ikona}}]
* [http://en.espnf1.com/f1/motorsport/team/442.html Red Bull — komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|Lielbritānija}} [[Brawn GP|Brawn]]|pēc={{flaga|Vācija}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]|periods={{f1|2010}}-{{f1|2013}}}}
{{amatu secība|virsraksts=[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]] |pirms={{flaga|GER}} [[Mercedes AMG Petronas|Mercedes]]|pēc={{flaga|GBR}} [[McLaren]]|periods={{f1|2022}}&lt;br&gt;{{f1|2023}}}}
{{kastes beigas}}

{{Red Bull Racing}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 piloti}}
{{F1 konstruktoru kauss}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports Austrijā]]</text>
      <sha1>gsxn10oyfx117cucfy5da4evuuelesk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. janvāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35444</id>
    <revision>
      <id>4499566</id>
      <parentid>4499226</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:16:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */ :</comment>
      <origin>4499566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7501" sha1="8zoixg1b0knljtpz9pv90gapy05awk9" xml:space="preserve">'''21. janvāris''' ir gada 21. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 344 dienas (345 [[garais gads|garajā gadā]]).

== Vārda dienas ==
[[Agne]], [[Agnese (personvārds)|Agnese]], [[Agnija]]

== Notikumi ==
* [[1276. gads]] — [[Inocents V]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[1591. gads]] — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas]] Seims apstiprināja karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] kādreizējo lēmumu par [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] un [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas]] un klostera nodošanu [[jezuīti]]em, kā arī asos vārdos nosodīja Rīgas pilsoņu patvaļīgo rīcību attiecībā uz [[jezuītu kolēģija|jezuītu kolēģiju]].
* [[1774. gads]] — [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] sāka valdīt [[Abdulhamīds I]].
* [[1793. gads]] — [[Franču revolūcija]]: [[giljotīna|giljotinēts]] [[Francijas karalis|karalis]] [[Luijs XVI]].
* [[1919. gads]] — sākās [[Angļu—Īru karš]].
* [[1921. gads]] — [[Zviedrija]]s sievietēm piešķirtas [[balsstiesības]].
* [[1925. gads]] — [[Albānija]] pasludināta par [[republika|republiku]].
* [[1954. gads]]:
** pirmā [[atomzemūdene]] ''[[USS Nautilus]]'' tika nolaista ūdenī [[Grotona|Grotonā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
** ASV, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] ārlietu ministri tikās [[Berlīne]]s konferencē.
* [[1955. gads]] — PSRS [[Augstākās Padomes prezidijs]] deklarēja kara beigas starp PSRS un [[Vācija|Vāciju]]
* [[1976. gads]] — ''[[Concorde]]'' sāka regulārus komercreisus maršrutos [[Londona]]—[[Bahreina]] un [[Parīze]]—[[Riodežaneiro]].
* [[1977. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] atļāva [[Aborts|abortus]].
* [[2021. gads]]:
** Mongolijas premjerministrs [[Uhnaagijins Hurelsuhs]] atkāpās no amata pēc protestiem.
** Kanādas ģenerālgubernatore [[Žilija Pajeta]] atkāpās no amata pēc skandāla par toksiskas darba vides radīšanu viņas birojā; viņas vietā par administratoru iecelts [[Ričards Vāgners]].
* [[2023. gads]]:
** [[Burkinafaso]] pieprasīja, lai Francijas bruņotie spēki atkāpjas no tās teritorijas pēc tam, kad tika apturēts militārais nolīgums, kas ļāva Francijas karaspēkam uzturēties valstī.
** Tigrajas karš: [[Eritreja]]s spēki atkāpās no Širas un citām lielākajām pilsētām Etiopijas [[Tigreja]]s reģionā.

== Dzimuši ==
* [[1338. gads]] — [[Šarls V Gudrais]] (''Charles V le Sage''), Francijas karalis (miris 1380. gadā)
* [[1752. gads]] — [[Heinrihs fon Ofenbergs]] (''Heinrich von Offenberg''), Kurzemes muižnieks (miris 1827. gadā)
* [[1813. gads]] — [[Džons Frimonts]] (''John C. Frémont''), amerikāņu ceļotājs un politiķis (miris 1890. gadā)
* [[1829. gads]] — [[Oskars II]] (''Oscar II''), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (miris 1907. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Džons Braunings]] (''John Browning''), ASV izgudrotājs, ieroču konstruktors (miris 1926. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Ernsts Fasts]] (''Ernst Fast''), zviedru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Pāvels Florenskis]] (''Па́вел Алекса́ндрович Флоре́нский''), krievu filozofs (miris 1937. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Rikardo Samora]] (''Ricardo Zamora''), spāņu futbolists un treneris (miris 1978. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Konrāds Blohs]] (''Konrad Emil Bloch''), Vācijas, ASV bioķīmiķis (miris 2000. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Pols Skofīlds]] (''Paul Scofield''), angļu aktieris (miris 2008. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Benijs Hills]] (''Benny Hill''), britu komiķis (miris 1992. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Plasido Domingo]] (''José Plácido Domingo Embil''), spāņu dziedātājs
* [[1942. gads]] — [[Maikls Vilsons]] (''Michael Wilson''), amerikāņu-britu scenārists un kinoproducents
* [[1947. gads]] — [[Vitālijs Gavrilovs]], Latvijas uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks
* [[1949. gads]] — [[Rihards Belte]], Latvijas aktieris
* [[1954. gads]] — [[Tomass de Mezjērs]] (''Thomas de Maizière''), vācu politiķis
* [[1956. gads]] — [[Ārijs Ūdris]], latviešu politiķis un ekonomists
* [[1957. gads]] — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), kanādiešu hokejists (miris 2022. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Luka Badoers]] (''Luca Badoer''), Itālijas autosportists
* [[1975. gads]]:
** [[Judži Ide]] (井出 有治), Japānas autosportists
** [[Sauļus Limonts]] (''Saulius Limontas''), lietuviešu hokejists
* [[1976. gads]]:
** [[Raivis Belohvoščiks]], latviešu riteņbraucējs
** [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], Latvijas futbolists
* [[1981. gads]] — [[Denijs Hītlijs]] (''Dany Heatley''), Kanādas hokejists
* [[1987. gads]]:
** [[Oskars Bārtulis]], latviešu hokejists
** [[Andrejs Kožokars]], Moldovas futbolists
* [[1988. gads]] — [[Rolands Freimanis]], latviešu basketbolists
* [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Matīss Kučinskis]], latviešu aktieris
* [[2005. gads]] — ''[[IShowSpeed]]'', amerikāņu interneta slavenība

== Miruši ==
* [[1711. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), Kurzemes hercogs (dzimis 1692. gadā)
* [[1774. gads]] — [[Mustafa III]] (مصطفى ثالث), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1717. gadā)
* [[1775. gads]] — [[Jemeļjans Pugačovs]] (''Емельян Пугачёв''), zemnieku sacelšanās līderis (dzimis 1742. gadā)
* [[1793. gads]] — [[Luijs XVI]] (''Louis XVI''), Francijas karalis (dzimis 1754. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Božena Ņemcova]] (''Božena Němcová''), čehu rakstniece (dzimusi 1820. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Francis Grillparcers]] (''Franz Grillparzer''), austriešu dramaturgs un dzejnieks (dzimis 1791. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Džons Adamss (zinātnieks)|Džons Adamss]] (''John Adams''), britu astronoms (dzimis 1819. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Eliša Grejs]] (''Elisha Gray''), ASV izgudrotājs (dzimis 1835. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Vladimirs Ļeņins]] (''Владимир Ленин''), Krievijas revolucionārs (dzimis 1870. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Džordžs Orvels]] (''George Orwell''), angļu rakstnieks (dzimis 1903. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Sesils Demills]] (''Cecil B. DeMille''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1881. gadā)
* [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Viktors Arājs]], latviešu izcelsmes kara noziedznieks (dzimis 1910. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Ibrahims Rugova]] (''Ibrahim Rugova''), Kosovas prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Biruta Baumane]], latviešu gleznotāja (dzimusi 1922. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Terijs Džonss]] (''Terry Jones''), angļu aktieris, režisors un komiķis (dzimis 1942. gadā)
* [[2022. gads]]:
** [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
** [[Arnis Līcītis]], latviešu aktieris (dzimis 1946. gadā)
* [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Valentīna Helmūte]], latviešu tēlniece un gleznotāja (dzimusi 1928. gadā)
* [[2026. gads]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Janvāris]]</text>
      <sha1>8zoixg1b0knljtpz9pv90gapy05awk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:F1 trases</title>
    <ns>10</ns>
    <id>35585</id>
    <revision>
      <id>4499436</id>
      <parentid>4499067</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:53:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2660" sha1="9d2dcss0oqub3me4vv6pg6p37vk5d39" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name = F1 trases
|title = [[F1 trašu saraksts|Trases]] [[Formula 1]] pasaules čempionātā
|state = autocollapse
|group1= Pašreizējās ({{f1|2026}})
|list1 = 
* [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreina]]
* [[Baku pilsētas trase|Baku]]
* [[Kataluņja Montmelo|Barselona]]
* [[Džidas trase|Džida]]
* [[Hungaroringa]]
* [[Enco un Dino Ferrāri autodroms|Imola]]
* [[Interlaguša]]
* [[Jasmarinas trase|Jasmarina]]
* [[Las Vegas Strip]]
* [[Lūseilas starptautiskā trase|Lūseila]]
* [[Maiami starptautiskais autodroms|Maiami]]
* [[Marinas līča ielu trase|Marinas līcis]]
* [[Brāļu Rodrigesu autodroms|Mehiko]]
* [[Albertparks|Melburna]]
* [[Monako trase|Monako]]
* [[Moncas autodroms|Monca]]
* [[Žila Vilnēva autodroms|Monreāla]]
* [[Amerikas trase|Ostina]]
* [[Pola Rikāra trase]]
* ''[[Red Bull Ring]]''
* [[Silverstonas trase|Silverstona]]
* [[Spā-Frankošampa]]
* [[Sudzuka]]
* [[Šanhajas trase|Šanhaja]]
* [[Zandvortas trase|Zandvorta]]
|group2= Bijušās
|list2 = 
* [[Adelaidas ielu trase|Adelaida]]
* [[Buda starptautiskā trase|Buda]]
* [[Okajamas Starptautiskā trase|Aida]]
* [[Skandināvijas autodroms|Anderstorpa]]
* [[AVUS]]
* [[Bremgartenas trase|Bremgartena]]
* [[Brendsheča]]
* [[Oskara Galvesa autodroms|Buenosairesa]]
* [[Hinterštoisera gaisa spēku bāze|Celtvēga]]
* [[Cēzara Pils]]
* [[Fērpārka|Dalasa]]
* [[Detroitas ielu trase|Detroita]]
* [[Dižona-Prenuā|Dižona]]
* [[Korejas Starptautiskā trase|Dienvidžeola]]
* [[Doningtonas parks|Doningtona]]
* [[Eintrī trase|Eintrī]]
* [[Endiabas autodroms|Endiaba]]
* [[Eštorilas autodroms|Eštorila]]
* [[Fīniksas ielu trase|Fīniksa]]
* [[Fudži trase|Fudži]]
* [[Haramas trase|Harama]]
* [[Heresas trase|Heresa]]
* [[Hokenheimringa]]
* [[Indianapolisas trase|Indianapolisa]]
* [[Prinča Džordža trase|Īstlondona]]
* [[Kajalami]]
* [[Sepanga]]
* [[Šarāžu trase|Klemronferāna]]
* [[Lemānas trase|Lemāna]]
* [[Longbīčas ielu trase|Longbīča]]
* [[Maņikūra]]
* [[Monhuikas trase|Monhuika]]
* [[Monsantu parks|Monsantu]]
* [[Montremblānas trase|Montremblāna]]
* [[Mosportas trase]]
* [[Nirburgringa]]
* [[Nivela-Bolēra]]
* [[Boavištas trase|Oportu]]
* [[Pedralbesas trase|Pedralbesa]]
* [[Peskāras trase|Peskāra]]
* [[Rēma-Guo]]
* [[Riversaidas trase|Riversaida]]
* [[Ruēna-Lezesāra]]
* [[Sebringas Starptautiskā trase|Sebringa]]
* [[Sepanga]]
* [[Soču autodroms|Soči]]
* [[Valensijas ielu trase|Valensija]]
* [[Votkinsglena]]
* [[Zoldera]]
* [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]]
}}&lt;includeonly&gt;[[Kategorija:Formula 1 trases]]
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Formula 1 veidnes|Trases]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9d2dcss0oqub3me4vv6pg6p37vk5d39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Pavlova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35586</id>
    <revision>
      <id>4499579</id>
      <parentid>4255237</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:27:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Anna_Pavlova,_signature.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Anna_Pavlova,_signature_(transparent).png&quot; (iemesls:&quot;Use transparent background for signature image&quot;).</comment>
      <origin>4499579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2425" sha1="rraaj02n9mw1o870t7rn43sihkg6n87" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Anna Pavlova
| vārds_orig = ''Анна Павловна Павлова''
| attēls = Anna Pavlova 1912.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1881
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 12
| dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1931
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Hāga]], {{NED}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = [[baletdejotāja]]
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = Anna Pavlova, signature (transparent).png
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| darbības_gadi = 1899—1931
}}
'''Anna Pavlova''' ({{val|ru|Анна Павловна Павлова}}; dzimusi {{dat|1881|1|31}} (v.s.) [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], mirusi {{dat|1931|1|23}} [[Hāga|Hāgā]]) bija [[Krievi|krievu]] [[baletdejotājs|baletdejotāja]]. Tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām 20. gadsimta pirmās puses baletdejotājām.

Pēc [[Balets|baleta]] skolas beigšanas, kurā iesākumā Annu negribēja uzņemt viņas mazā auguma dēļ, tika uzņemta Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Marijas teātra]] trupā. Pavlova kļuva par [[Mariuss Petipā|Mariusa Petipā]] iecienītu mākslinieci. 1906. gadā kļuva par trupas vadošo solisti. Izcila bija Pavlovas sadarbība ar horeogrāfu [[Mihails Fokins|Mihailu Fokinu]], kurš radīja speciāli Pavlovai paredzētas dejas. 1907. gadā pirmoreiz tika izpildīts &quot;Mirstošais gulbis&quot; [[Kamils Sensānss|Kamils Sensānsa]] mūzikas pavadījumā, kas kļuva par vienu no krievu baleta simboliem. 1909. gadā piedalījās [[Sergejs Djagiļevs|Sergeja Djagiļeva]] [[Krievu sezonas|Krievu sezonās]] [[Parīze|Parīzē]], kas atnesa Pavlovai pasaules slavu. 1910. gadā izveidoja savu trupu un ar panākumiem ceļoja pa pasauli. Mirusi [[Hāga|Hāgā]] viesizrāžu laikā. Pēc leģendas viņas pēdējie vārdi bijuši: &quot;Sagatavojiet man gulbja kostīmu&quot;.

Baletdejotājai par godu ir radīts deserts — [[Pavlovas kūka]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pavlova, Anna}}
[[Kategorija:Krievu baletdejotāji]]
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1931. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>rraaj02n9mw1o870t7rn43sihkg6n87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Red Bull Ring</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38591</id>
    <revision>
      <id>4499432</id>
      <parentid>4499066</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4499432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4856" sha1="g05vqguvy418fdkcn4p1qwah6cpp8mr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sacīkšu trases infokaste| 
  Nosaukums   = ''Red Bull Rings''| 
  Atrodas     = {{vieta|Austrija|Špīlberga}}|
  Shēma       = [[Attēls:Circuit Red Bull Ring.svg|230px]] |
  Stat        = {{f1|1970}}—{{f1|1987}}, {{f1|1997}}—{{f1|2003}}, {{f1|2014}}—pašlaik  |
  GP          = [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |
  Garums_km   = 4,326 |
  Pagr        = 10 |
  Rek_laiks   = 1:08.337 |
  Rek_pilots  = [[Mihaels Šūmahers]] |
  Rek_komanda = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |
  Rek_gads    = [[2003. gads|2003]]
}}
'''''Red Bull Ring''''' ir {{nobr|4,326 km}} gara [[motoru sports|motora sporta]] [[sacīkšu trase]], kura atrodas [[Špīlberga|Špīlbergā]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;ref&gt;[http://www.projekt-spielberg.at/wp/red-bull-ring-2/?lang=en The Spielberg Project]&lt;/ref&gt; Trase izveidota ar nosaukumu '''''Österreichring''''' (&quot;Austrijas aplis&quot;) un tajā 18 gadus pēc kārtas, no {{f1|1970}}. līdz {{f1|1987}}. gadam, tajā notika ''[[Formula 1]]'' [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]. Vēlāk trasi saīsināja, pārbūvēja un pārdēvēta par '''''A Eins-Ring''''' (''A1-Ring''), un no {{f1|1997}}. līdz {{f1|2003}}. gadam tajā atkal norisinājās Austrijas ''Grand Prix''.
[[Attēls:Luftaufnahme (c)Red Bull Ring.jpg|thumb|Trase no putna lidojuma (2022)]]

Kad ''Formula 1'' sacīkstes vairs trasē nenorisinājās, tika izstrādāts plāns trases paplašināšanai. Daļu trases, tostarp boksu zona un galveno tribīni, nojauca, taču būvdarbus apturēja, un tā vairākus gadus palika nelietojama. 2006. gadā austrietis [[Aleksandrs Vurcs]] izteica vēlmi šo trasi nopirkt un renovēt. 2008. gadā to iegādājās un pārbūvēja ''[[Red Bull]]'' īpašnieks [[Dītrihs Matešics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |title=Берни Экклстоун хочет вернуть Формулу 1 в Австрию. f-1sports.com.ua |access-date=2011-06-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110317070541/http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |archive-date=2011-03-17}}&lt;/ref&gt; Trases konfigurācija palika nemainīga, un pārdēvētu par '''''Red Bull Ring''''' trasi atkārtoti atvēra 2011. gada 15. maijā,&lt;ref&gt;[http://www.redbull.com.au/cs/Satellite/en_AU/Article/Vettel,-Lauda-Marko-on-the-Red-Bull-Ring-021243016525072 Vettel, Lauda &amp; Marko on the Red Bull Ring]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auto-sport.ru/news/654/115045/ |title=DTM: Шпильберг. Автоспорт |access-date=2011-06-03 |archive-date=2011-06-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110604221229/http://www.auto-sport.ru/news/654/115045}}&lt;/ref&gt; un pēc tam tajā notika 2011. gada [[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]] sezonas posms&lt;ref name=&quot;Austria back on DTM schedule in '11&quot;&gt;[http://www.autosport.com/news/report.php/id/87057 Austria back on DTM schedule in '11]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dtm&quot;&gt;[http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 Der DTM-Kalender 2011 — Spannung in sechs Nationen {{de ikona}}] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20120229125751/http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 |date=29 February 2012 }}&lt;/ref&gt; un 2011. gada ''[[Formula 2]]'' čempionāta posms. ''Formula 1'' atgriezās trasē 2014. gada sezonā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html |title=Гран При Австрии пройдёт 6 июля 2014 года. f1news.ru |access-date=2013-07-23 |archive-date=2013-07-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725184306/http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html}}&lt;/ref&gt; bet ''[[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]]'' trasē atgriezās 2016. gada sezonā. ''Red Bull Ring'' trasē {{f1|2020}}. un {{f1|2021}}. gadā notika arī ''Formula 1'' posms ar nosaukumu [[Štīrijas Grand Prix|Štīrijas ''Grand Prix'']]; un ''MotoGP'' posms ar nosaukumu Štīrijas motociklu ''Grand Prix'' 2020. un 2021. gadā pēc tam, kad [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmēja abu šo sezonu grafikus.

Trase atrodas Špīlbergas pilsētā, tomēr laikā, kad trasi vēl sauca par ''Österreichring'' parasti apgalvoja, ka trase atrodas [[Celtvēga|Celtvēgā]], jo tā ir tuvākā lielā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.racingcircuits.info/europe/austria/red-bull-ring-a-1-ring-osterrichring.html Map and circuit history of the Red Bull Ring] at RacingCircuits.info
* [https://web.archive.org/web/20140202204018/http://www.trackpedia.com/wiki/A1-Ring Trackpedia's guide to racing the A1-ring]
* [https://tilke.de/en/portfolio/red-bull-ring/ Red Bull Ring at Tilke.de]

{{F1 trases}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas Grand Prix]]
[[Kategorija:Štīrija]]</text>
      <sha1>g05vqguvy418fdkcn4p1qwah6cpp8mr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499434</id>
      <parentid>4499432</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Red Bull Rings]] uz [[Red Bull Ring]]: lai paliek oriģinālvalodā......</comment>
      <origin>4499432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4856" sha1="g05vqguvy418fdkcn4p1qwah6cpp8mr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sacīkšu trases infokaste| 
  Nosaukums   = ''Red Bull Rings''| 
  Atrodas     = {{vieta|Austrija|Špīlberga}}|
  Shēma       = [[Attēls:Circuit Red Bull Ring.svg|230px]] |
  Stat        = {{f1|1970}}—{{f1|1987}}, {{f1|1997}}—{{f1|2003}}, {{f1|2014}}—pašlaik  |
  GP          = [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |
  Garums_km   = 4,326 |
  Pagr        = 10 |
  Rek_laiks   = 1:08.337 |
  Rek_pilots  = [[Mihaels Šūmahers]] |
  Rek_komanda = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |
  Rek_gads    = [[2003. gads|2003]]
}}
'''''Red Bull Ring''''' ir {{nobr|4,326 km}} gara [[motoru sports|motora sporta]] [[sacīkšu trase]], kura atrodas [[Špīlberga|Špīlbergā]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;ref&gt;[http://www.projekt-spielberg.at/wp/red-bull-ring-2/?lang=en The Spielberg Project]&lt;/ref&gt; Trase izveidota ar nosaukumu '''''Österreichring''''' (&quot;Austrijas aplis&quot;) un tajā 18 gadus pēc kārtas, no {{f1|1970}}. līdz {{f1|1987}}. gadam, tajā notika ''[[Formula 1]]'' [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]. Vēlāk trasi saīsināja, pārbūvēja un pārdēvēta par '''''A Eins-Ring''''' (''A1-Ring''), un no {{f1|1997}}. līdz {{f1|2003}}. gadam tajā atkal norisinājās Austrijas ''Grand Prix''.
[[Attēls:Luftaufnahme (c)Red Bull Ring.jpg|thumb|Trase no putna lidojuma (2022)]]

Kad ''Formula 1'' sacīkstes vairs trasē nenorisinājās, tika izstrādāts plāns trases paplašināšanai. Daļu trases, tostarp boksu zona un galveno tribīni, nojauca, taču būvdarbus apturēja, un tā vairākus gadus palika nelietojama. 2006. gadā austrietis [[Aleksandrs Vurcs]] izteica vēlmi šo trasi nopirkt un renovēt. 2008. gadā to iegādājās un pārbūvēja ''[[Red Bull]]'' īpašnieks [[Dītrihs Matešics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |title=Берни Экклстоун хочет вернуть Формулу 1 в Австрию. f-1sports.com.ua |access-date=2011-06-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110317070541/http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |archive-date=2011-03-17}}&lt;/ref&gt; Trases konfigurācija palika nemainīga, un pārdēvētu par '''''Red Bull Ring''''' trasi atkārtoti atvēra 2011. gada 15. maijā,&lt;ref&gt;[http://www.redbull.com.au/cs/Satellite/en_AU/Article/Vettel,-Lauda-Marko-on-the-Red-Bull-Ring-021243016525072 Vettel, Lauda &amp; Marko on the Red Bull Ring]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auto-sport.ru/news/654/115045/ |title=DTM: Шпильберг. Автоспорт |access-date=2011-06-03 |archive-date=2011-06-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110604221229/http://www.auto-sport.ru/news/654/115045}}&lt;/ref&gt; un pēc tam tajā notika 2011. gada [[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]] sezonas posms&lt;ref name=&quot;Austria back on DTM schedule in '11&quot;&gt;[http://www.autosport.com/news/report.php/id/87057 Austria back on DTM schedule in '11]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dtm&quot;&gt;[http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 Der DTM-Kalender 2011 — Spannung in sechs Nationen {{de ikona}}] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20120229125751/http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 |date=29 February 2012 }}&lt;/ref&gt; un 2011. gada ''[[Formula 2]]'' čempionāta posms. ''Formula 1'' atgriezās trasē 2014. gada sezonā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html |title=Гран При Австрии пройдёт 6 июля 2014 года. f1news.ru |access-date=2013-07-23 |archive-date=2013-07-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725184306/http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html}}&lt;/ref&gt; bet ''[[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]]'' trasē atgriezās 2016. gada sezonā. ''Red Bull Ring'' trasē {{f1|2020}}. un {{f1|2021}}. gadā notika arī ''Formula 1'' posms ar nosaukumu [[Štīrijas Grand Prix|Štīrijas ''Grand Prix'']]; un ''MotoGP'' posms ar nosaukumu Štīrijas motociklu ''Grand Prix'' 2020. un 2021. gadā pēc tam, kad [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmēja abu šo sezonu grafikus.

Trase atrodas Špīlbergas pilsētā, tomēr laikā, kad trasi vēl sauca par ''Österreichring'' parasti apgalvoja, ka trase atrodas [[Celtvēga|Celtvēgā]], jo tā ir tuvākā lielā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.racingcircuits.info/europe/austria/red-bull-ring-a-1-ring-osterrichring.html Map and circuit history of the Red Bull Ring] at RacingCircuits.info
* [https://web.archive.org/web/20140202204018/http://www.trackpedia.com/wiki/A1-Ring Trackpedia's guide to racing the A1-ring]
* [https://tilke.de/en/portfolio/red-bull-ring/ Red Bull Ring at Tilke.de]

{{F1 trases}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas Grand Prix]]
[[Kategorija:Štīrija]]</text>
      <sha1>g05vqguvy418fdkcn4p1qwah6cpp8mr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499447</id>
      <parentid>4499434</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:18:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4878" sha1="rqgxoz66o8pumd51kzahmty3hfymea5" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sacīkšu trases infokaste| 
  Nosaukums   = ''Red Bull Ring''| 
  Atrodas     = {{vieta|Austrija|Špīlberga}}|
  Shēma       = [[Attēls:Circuit Red Bull Ring.svg|230px]] |
  Stat        = {{f1|1970}}—{{f1|1987}}, {{f1|1997}}—{{f1|2003}}, {{f1|2014}}—pašlaik  |
  GP          = [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |
  Garums_km   = 4,326 |
  Pagr        = 10 |
  Rek_laiks   = 1:08.337 |
  Rek_pilots  = [[Mihaels Šūmahers]] |
  Rek_komanda = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |
  Rek_gads    = [[2003. gads|2003]]
}}
'''''Red Bull Ring''''' ir {{nobr|4,326 km}} gara [[motoru sports|motoru sporta]] [[sacīkšu trase]], kas atrodas [[Špīlberga|Špīlbergā]], [[Austrija|Austrijā]].&lt;ref&gt;[http://www.projekt-spielberg.at/wp/red-bull-ring-2/?lang=en The Spielberg Project]&lt;/ref&gt; Trase izveidota ar nosaukumu '''''Österreichring''''' (&quot;Austrijas aplis&quot;) un 18 gadus pēc kārtas, no {{f1|1970}}. līdz {{f1|1987}}. gadam, tajā notika ''[[Formula 1]]'' [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]. Vēlāk trasi saīsināja, pārbūvēja un pārdēvēja par '''''A Eins-Ring''''' (''A1-Ring''), un no {{f1|1997}}. līdz {{f1|2003}}. gadam tajā atkal norisinājās Austrijas ''Grand Prix''.
[[Attēls:Luftaufnahme (c)Red Bull Ring.jpg|thumb|Trase no putna lidojuma (2022)]]

Kad ''Formula 1'' sacīkstes vairs trasē netika rīkotas, tika izstrādāts plāns trases paplašināšanai. Daļu trases, tostarp boksu zonu un galveno tribīni nojauca, taču būvdarbus apturēja, un trase vairākus gadus palika nelietojama. 2006. gadā austrietis [[Aleksandrs Vurcs]] izteica vēlmi šo trasi nopirkt un renovēt. 2008. gadā to iegādājās un pārbūvēja ''[[Red Bull]]'' īpašnieks [[Dītrihs Matešics]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |title=Берни Экклстоун хочет вернуть Формулу 1 в Австрию. f-1sports.com.ua |access-date=2011-06-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110317070541/http://f-1sports.com.ua/index.php/the-news/208-1090# |archive-date=2011-03-17}}&lt;/ref&gt; Trases konfigurācija palika nemainīga, un pārdēvētu par '''''Red Bull Ring''''' trasi atkārtoti atvēra 2011. gada 15. maijā,&lt;ref&gt;[http://www.redbull.com.au/cs/Satellite/en_AU/Article/Vettel,-Lauda-Marko-on-the-Red-Bull-Ring-021243016525072 Vettel, Lauda &amp; Marko on the Red Bull Ring]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auto-sport.ru/news/654/115045/ |title=DTM: Шпильберг. Автоспорт |access-date=2011-06-03 |archive-date=2011-06-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110604221229/http://www.auto-sport.ru/news/654/115045}}&lt;/ref&gt; un pēc tam tajā notika 2011. gada [[Deutsche Tourenwagen Masters|DTM]] sezonas posms&lt;ref name=&quot;Austria back on DTM schedule in '11&quot;&gt;[http://www.autosport.com/news/report.php/id/87057 Austria back on DTM schedule in '11]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dtm&quot;&gt;[http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 Der DTM-Kalender 2011&amp;nbsp;— Spannung in sechs Nationen {{de ikona}}] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20120229125751/http://www.dtm.com/newsausgabe.php?id=9740 |date=29 February 2012 }}&lt;/ref&gt; un 2011. gada ''[[Formula 2]]'' čempionāta posms. ''Formula 1'' atgriezās trasē 2014. gada sezonā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html |title=Гран При Австрии пройдёт 6 июля 2014 года. f1news.ru |access-date=2013-07-23 |archive-date=2013-07-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725184306/http://www.f1news.ru/news/f1-87198.html}}&lt;/ref&gt; bet ''[[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]]'' trasē atgriezās 2016. gada sezonā. ''Red Bull Ring'' trasē {{f1|2020}}. un {{f1|2021}}. gadā notika arī ''Formula 1'' posms ar nosaukumu [[Štīrijas Grand Prix|Štīrijas ''Grand Prix'']].

2020. un 2021. gadā, pēc tam, kad [[COVID-19 pandēmija]] bija ietekmējusi abu šo sezonu grafikus, trasē notika ''MotoGP'' posms ar nosaukumu Štīrijas motociklu ''Grand Prix.''

Trase atrodas Špīlbergas pilsētā, tomēr laikā, kad trasi vēl sauca par ''Österreichring'' parasti tika apgalvots, ka trase atrodas [[Celtvēga|Celtvēgā]], jo tā ir tuvākā lielā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.racingcircuits.info/europe/austria/red-bull-ring-a-1-ring-osterrichring.html Map and circuit history of the Red Bull Ring] at RacingCircuits.info
* [https://web.archive.org/web/20140202204018/http://www.trackpedia.com/wiki/A1-Ring Trackpedia's guide to racing the A1-ring]
* [https://tilke.de/en/portfolio/red-bull-ring/ Red Bull Ring at Tilke.de]

{{F1 trases}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas Grand Prix]]
[[Kategorija:Štīrija]]</text>
      <sha1>rqgxoz66o8pumd51kzahmty3hfymea5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A1-Ring</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38676</id>
    <redirect title="Red Bull Ring" />
    <revision>
      <id>4499437</id>
      <parentid>1430455</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:54:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Red Bull Rings]] uz [[Red Bull Ring]]</comment>
      <origin>4499437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Red Bull Ring]]</text>
      <sha1>kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ungārijas Grand Prix</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40896</id>
    <revision>
      <id>4499479</id>
      <parentid>4477379</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10161" sha1="bdc0tukuqhiewywdkxprityj3314pno" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{atjaunināt}}
{{atsauces+}}
{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Ungārija]]s ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Ungārija |
  Trase        = [[Hungaroringa]] |
  Att          = Hungaroring.svg | 
  Apl          = 70 |
  Tgar         = 4,381 |
  Sgar         = 306,663 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]] (8) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (14) |
  Gads         = 2026 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]]  |
  Uzv_kom      = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] |
  Uzv_laik     = 1:39:56.180 | 
  Pole_pil     = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] |
  Pole_kom     = {{flaga|GBR}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] |
  Pole_lai     = 1:17.207 | 
  AA_pil       = {{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]] |
  AA_kom       = {{flaga|ITA}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] |
  AA_laik      = 1:22.000 | 
}}
'''Ungārijas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi notika [[1936]]. gadā, [[Tautas parks (Budapešta)|Tautas parkā]] (Nēpligetā). Pirmā Formula 1 sacīkste te norisinājās pusgadsimtu vēlāk, [[1986]]. gadā.

Tā bija pirmā F1 sacīkste aiz ''[[dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]]''. Ungārijas GP norisinājās lēnajā un ar maz apdzīšanas vietām slavenajā [[Hungaroringa]]s trasē, netālu no valsts galvaspilsētas [[Budapešta]]s. Pirmo sacīksti vēroja apmēram 200 000 skatītāju, lai gan biļetes tolaik bija diezgan dārgas. Mūsdienās uz šo sacīksti ierodas daudzi [[Ziemeļeiropa]]s iedzīvotāji, jo tā ir viena no tuvākajām un lētākajām F1 sacīkstēm sezonā.

Vienīgo reizi Ungārijas GP lietus lijis [[2006. gads|2006]]. gadā,{{nepieciešama atsauce}} kad notikumiem bagātā sacīkstē savu pirmo uzvaru šajā trasē izcīnīja [[Honda F1|Honda]] pilots [[Džensons Batons]], kurš startēja no 14. vietas.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 8
| {{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{f1|2007}}, {{f1|2009}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}}
|-
! 4
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1998}}, {{f1|2001}}, {{f1|2004}}
|-
! 3
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1992}}
|-
! rowspan=&quot;7&quot;| 2
| {{flaga|Brazīlija|1968}} [[Nelsons Pikē]]
| {{f1|1986}}, {{f1|1987}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| {{f1|1993}}, {{f1|1995}}
|-
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| {{f1|1996}}, {{f1|1997}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1999}}, {{f1|2000}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2011}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]]
| {{f1|2025}}, {{f1|2026}}
|-
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| {{f1|2022}}, {{f1|2023}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
! 14
| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]
| {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1992}}, {{f1|1999}}, {{f1|2000}}, {{f1|2005}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}}, {{f1|2009}}, {{f1|2011}}, {{f1|2012}}, {{f1|2024}}, {{f1|2025}}, {{f1|2026}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| 7
| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]
| {{f1|1986}}, {{f1|1987}}, {{f1|1990}}, {{f1|1993}}, {{f1|1995}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}}
|-
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{f1|1989}}, {{f1|1998}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2004}}, {{f1|2015}}, {{f1|2017}}
|-
! 5
| {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]
| {{f1|2013}}, {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}}
|-
! 4
| {{flaga|AUT}} [[Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{f1|1989}}, {{f1|2010}}, {{f1|2014}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots 
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{f1|2025}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2025|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2024}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Oskars Piastri]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2024|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2023}}
| {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda F1|Honda RBPT]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2023|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2022}}
| {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Red Bull Powertrains|RBPT]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2022|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2021}}
| {{flaga|Francija}} [[Estebans Okons]]
| [[Alpine]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2021|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2020}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2020|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2019}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2019|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2018}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2018|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2017}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2017|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2016}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2016|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2015}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2015|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2014}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Daniels Rikardo]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2014|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2013}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2013|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2012}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2012|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2011}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2011|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2010}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2010|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2009}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2009|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2008}}
| {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2008|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2007}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2007|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2006}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
| [[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2006|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2005}}
| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2005|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2004}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2004|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2003}}
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| [[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2003|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2002}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2002|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2001}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2001|Ungārijas}}
|-
! {{f1|2000}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|2000|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1999}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1999|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1998}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1998|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1997}}
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1997|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1996}}
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1996|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1995}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1995|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1994}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Ford]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1994|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1993}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1993|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1992}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1992|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1991}}
| {{flaga|Brazīlija|1968}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1991|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1990}}
| {{flaga|Beļģija}} [[Tjerī Butsēns]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1990|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1989}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]]
| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1989|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1988}}
| {{flaga|Brazīlija|1968}} [[Airtons Senna]]
| [[McLaren]]-[[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1988|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1987}}
| {{flaga|Brazīlija|1968}} [[Nelsons Pikē]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1987|Ungārijas}}
|-
! {{f1|1986}}
| {{flaga|Brazīlija|1968}} [[Nelsons Pikē]]
| [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda F1|Honda]]
| [[Hungaroringa]]
| {{f1gp2|1986|Ungārijas}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[F1 Grand Prix saraksts]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.hungaroinfo.com/formel1/index_en.htm Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}, {{pl ikona}}, {{fi ikona}}, {{hu ikona}}, {{de ikona}}

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Ungārijas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>bdc0tukuqhiewywdkxprityj3314pno</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42181</id>
    <revision>
      <id>4499367</id>
      <parentid>4489281</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:15:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107337" sha1="ttotkxesmdo0k7uyiexkzzmlf1ew866" xml:space="preserve">[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]]
{{cita nozīme|Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu|Gunta Ulmaņa prezidentūru|Guntis Ulmanis#Latvijas Valsts prezidentūra{{!}}Guntis Ulmanis}}
'''Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms''' (arī '''Ulmaņa diktatūra''', '''Ulmaņa laiki''') bija [[autoritārisms|autoritārs]] režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] 1934. gada 15. maijā veiktā [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsuma]], kurš izbeidza [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Parlamentāro demokrātiju Latvijā]]. Savu neierobežoto varu Ulmanis nostiprināja 1936. gada 11. aprīlī, nelikumīgi pārņemot arī Valsts prezidenta pilnvaras. Ulmaņa diktatūra pastāvēja līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gada 17. jūnijā, lai gan formāli viņš [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pienākumus turpināja pildīt līdz [[Tautas Saeima]]s pirmajai sēdei 1940. gada 21. jūlijā.

Režīma trīs galvenie politiskie saukļi bija — Vadonība. Vienība. Nacionālisms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vadonis-nak-10485057 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307032821/http://www.diena.lv/arhivs/vadonis-nak-10485057 }}&lt;/ref&gt; Publikācijās, īpaši pēc 1936. gada 11. aprīļa, kad Ulmanis pārņēma Valsts prezidenta amatu, tika uzsvērts Vadonības un autoritārisma pozitīvais aspekts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_kain1939n10{{!}}article:DIVL196{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_kain1939n10{{!}}article:DIVL196{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Režīma ideoloģijas pamattēze bija, ka Vadoņa radītā 15. maija ''Atjaunotā Latvija'' ir devusi iespēju tautas vienotībai un uzplaukumam latviskā Latvijā.

Salīdzinājumā ar citiem Eiropas [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]] antidemokrātiskajiem režīmiem, Ulmaņa režīms bija unikāls, jo Latvijā nepastāvēja pat šķietamas un kontrolētas [[demokrātija]]s iezīmes. Netika izveidota viena valdošā partija, nepastāvēja nedemokrātisks likumdošanas orgāns vai pieņemta jauna režīma konstitūcija. Nenotika nekādas vēlēšanas vai referendumi. Ulmanis kļuva par vienpersonisku [[diktators|diktatoru]], kurš pats izlēma visus svarīgākos jautājumus. Ulmaņa vadītā [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās bija ne tikai izpildvara, bet arī likumdošana, un tas nekādā veidā nebija pakļauts sabiedrības kontrolei. Ikdienas tehniskajā darbā (valdības rīkojumu un likumu sagatavošanā) pilnā Ministru kabineta vietā regulāri sanāca ''Mazais ministru kabinets'', kuru izveidoja 1934. gada 18. maijā. Tā sākotnējā sastāvā bija Ministru prezidenta biedrs [[Marģers Skujenieks]], tieslietu ministrs [[Hermanis Apsītis]], Valsts kancelejas direktors [[Dāvids Rudzītis]] un tā resora vadītājs, kura likumprojektu apsprieda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n109{{!}}article:DIVL101{{!}}query:Ministru |title=kabinets mazo kabinetu mazā kabineta ministru{{!}}issueType:P Valdības lēmumi |access-date={{dat|2015|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1934n109{{!}}article:DIVL101{{!}}query:Ministru }}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīms, salīdzinot ar citiem tā laika autoritārajiem un totalitārajiem režīmiem, bija izteikti maigs. Nenotika oponentu slepkavības, un politisko ieslodzīto skaitam bija tendence samazināties. Režīms centās veidot modernu, dinamisku un nacionālu Latvijas valsti, sekojot tā laika autoritāro režīmu paraugiem pārējā Eiropā.

Daļā Latvijas sabiedrības, it sevišķi zemniecībā, Ulmaņa režīms bija populārs. Autoritārais režīms pārtrauca nebeidzamos daudzo partiju strīdus [[Saeima|Saeimā]], radot ilūziju par &quot;tautas vienotību&quot;. Grūti noteikt, cik lielā mērā 1930. gadu beigu Latvijas ekonomiskā labklājība ir tiešs režīma nopelns, jo brīdī, kad Ulmanis pārņēma varu, tautsaimniecība jau bija pārvarējusi viszemāko [[Lielā depresija|Lielās depresija]]s punktu. Režīms, veidojot [[Valsts kapitālisms|valsts kapitālisma]] sistēmu, veica lielus ieguldījumus infrastruktūrā, veidoja [[Nacionalizācija|nacionalizētus]] lieluzņēmumus. Pateicoties tam un aktīvai [[propaganda]]i, tautas apziņā Ulmaņa režīms saglabājis popularitāti kā ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa stabilizēšanās laiks.

== 15. maija apvērsums ==
{{pamatraksts|15. maija apvērsums Latvijā}}
[[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumbnail|right|Ulmanis, ģenerālis Balodis un ģenerālis Berķis parādes laikā]]
Naktī no 1934. gada 15. uz 16. maiju Ministru prezidents Ulmanis sadarbībā ar kara ministru [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]] veica valsts apvērsumu. Tika apturēta Saeimas un [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbība, valstī izsludināts izņēmuma (kara) stāvoklis, aizliegtas visas politiskās partijas, arestēti vairāki tūkstoši politisko oponentu, ierobežota [[preses brīvība]]. Lai arī Ulmaņa un Baloža parakstītajā deklarācijā tika solīta Satversmes reforma, pēc kuras varētu atsākties arī Saeimas darbs, jau pāris tuvāko mēnešu laikā par neapšaubāmu valsts vadoni kļuva Ulmanis, un līdz pat režīma beigām nekāds darbs demokrātijas atjaunošanā netika veikts.

=== Ulmaņa Ministru kabinets ===
[[Attēls:Ministru kabinets 1938.jpg|thumb|Ministru kabinets 1938. gada beigās]]
* Ministru prezidents — [[Kārlis Ulmanis]]
* Ministru prezidenta biedrs — [[Marģers Skujenieks]] (līdz 09.02.1938.)
* Kara ministrs — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (līdz 05.04.1940.)
* Kara ministrs — [[Krišjānis Berķis]] (no 06.04.1940.)
* Ārlietu ministrs — [[Kārlis Ulmanis]] (līdz 17.04.1936.)
* Ārlietu ministrs — [[Ludvigs Ēķis]] (no 18.04.1936. — 13.07.1936.)
* Ārlietu ministrs — [[Vilhelms Munters]] (no 14.07.1936.)
* Iekšlietu ministrs — [[Vilis Gulbis]] (no 18.05.1934. — 17.01.1939.)
* Iekšlietu ministrs — [[Kornēlijs Veidnieks]] (no 18.01.1939.)
* Finanšu ministrs — [[Ludvigs Ēķis]] (18.05.1934. — 15.06.1938.)
* Finanšu ministrs — [[Alfrēds Valdmanis]] (16.06.1938. — 25.10.1939.)
* Finanšu ministrs — [[Jānis Kaminskis]] (26.06.1939.)
* Tieslietu ministrs — [[Hermanis Apsītis]]
* Zemkopības ministrs — [[Jānis Kauliņš]] (līdz 11.07.1935.)
* Zemkopības ministrs — [[Jānis Birznieks]] (no 12.07.1935.)
* Satiksmes ministrs — [[Bernhards Einbergs]] (līdz 30.04.1940.)
* Satiksmes ministrs — [[Arturs Kāposts]] (no 01.05.1940.)
* Sabiedrisko lietu ministrs — [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]] (no 01.04.1937.)
* Tautas labklājības ministrs — [[Vladislavs Rubulis]] (līdz 26.06.1937.)
* Tautas labklājības ministrs — [[Hermanis Apsītis]] (27.06.1937. — 31.12.1937.)
* Tautas labklājības ministrs — [[Jānis Volonts]] (no 01.01.1938.)
* Tirdzniecības un rūpniecības ministrs — [[Jānis Blumbergs]] (no 25.10.1939.)
* Izglītības ministrs — [[Ludvigs Adamovičs]] (18.05.1934. — 10.07.1935.)
* Izglītības ministrs — [[Augusts Tentelis]] (11.07.1935. — 21.08.1938.)
* Izglītības ministrs — [[Jūlijs Auškāps]] (no 22.08.1938.)

== Režīma ideoloģija ==
[[Attēls:Kārlis Ulmanis ar bērniem.jpg|thumb|250px|Kārlis Ulmanis reģionu vizītes laikā]]

Vēsturnieks Ilgvars Butulis režīma [[ideoloģija]]s attīstību iedala trīs posmos:
# pamatnostādņu iezīmēšana (1934. gada maijs—1937. gads);
# ideoloģijas sistēmas veidošana, ideoloģiskās audzināšanas un propagandas centralizācija un kontrole (1937. gads—1939. gada oktobris);
# krīze (1939. gada oktobris—1940. gada jūnijs).&lt;ref name=&quot;arhivi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/106-148-VESTURE-Zelce.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909140746/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/106-148-VESTURE-Zelce.pdf }}&lt;/ref&gt;

Ideoloģija veidojās pakāpeniski, jau no režīma pirmajām dienām balstoties galvenokārt uz Ulmaņa publiskajās runās paustajiem uzskatiem un pārņemot vadonības kulta iezīmes no Itālijas, [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tās veidošanā aktīvi iesaistījās [[Ernests Blanks|E. Blanks]], A. Kroders, J. Lapiņš, [[Edvarts Virza|E. Virza]] u. c. kā arī 1937. gada 1. aprīlī izveidotā [[Sabiedrisko lietu ministrija]], kas nodarbojās ar kultūras dzīves, mediju darba un publisko pasākumu vadīšanu. Taču atšķirībā no dogmatiskā [[komunisms|komunisma]], [[nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] vai pat Musolīni nenoteikti definētā [[fašisms|fašisma]], Latvijā neizveidojās &quot;ulmanisms&quot; vai &quot;vadonisms&quot;. Vēstures notikumu izpratnē, skolu programmās, monumentālajā celtniecībā un literārajos sacerējumos, teātru un koncertu repertuārā bija jāvalda vadonības, pozitīvisma un nacionālisma garam.

=== Masu pasākumi ===
Līdzīgi kā citās diktatūrās, lielu lomu atvēlēja Vadoni slavinošiem masu pasākumiem. Tā kā Latvijā, atšķirībā no PSRS vai nacistiskās Vācijas, nenotika pompozi valdošās partijas kongresi, īpašu lomu spēlēja masu pasākumi — valsts svētki, dažādi kultūras pasākumi, zemkopības izstādes, gadadienas, militārās parādes. Tos var uzskatīt arī par rituāliem, ar kuru starpniecību tika veidota, uzturēta un leģitimizēta pastāvošā politiskā un sociālā iekārta.&lt;ref name=&quot;arhivi.lv&quot;/&gt;

No 1934. gada 21. līdz 24. jūlijam [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] notika pirmais lielais režīma organizētais masu pasākums — [[Atdzimšanas dziesma]], kura scenogrāfs [[Jānis Muncis]] vēlāk veidoja Pļaujas svētkus Koknesē (1935), kompozīciju &quot;Tev mūžam dzīvot, Latvija!&quot; uz peldošas skatuves Daugavā (1936), Pļaujas svētkus Rēzeknē (1936), &quot;Darba slava&quot; (1937) un Pļaujas svētkus Jelgavā (1937).&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/kd/maksla/janis-muncis-latvijas-zimola-atslega-13936637&lt;/ref&gt;

1938. gada 16.—19. jūnijā stingrā [[Sabiedrisko lietu ministrija]]s uzraudzībā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. Tie bija priekšvēstnesis valsts divdesmitās gadadienas svinībām 1938. gada 18. novembrī un Atjaunotās Latvijas piecu gadu svētkiem 1939. gada 15. maijā. Masu svinības tika organizētas arī 1936. gada 11. aprīlī, Ulmanim pārņemot Valsts prezidenta amatu, 1937. gada 4. septembrī atzīmējot viņa 60. dzimšanas dienu u. c.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Atdzimšanas dziesma 1934.JPG|Atdzimšanas dziesma, 1934
Attēls:Atdzimšanas dziesma 1934 2.JPG|Atdzimšanas dziesma, 1934
Attēls:Stradnieku svetki 1936.jpg|Otrie strādnieku svētki, 1936
Attēls:Plaujas svetki Rezekne 1936.jpg|Pļaujas svētki Rēzeknē, 1936
Attēls:Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts.jpg|9. Latviešu dziesmu svētku plakāts, 1938
&lt;/gallery&gt;

=== Vadoņa kults ===
[[Attēls:Latvia 50lati.jpg|thumb|Banknote ar Ulmaņa attēlu]]
Šī laika publikācijās uzsver vadonības principa pozitīvos aspektus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kade1935n02{{!}}article:DIVL108{{!}}page:12{{!}}query:vadonības |title=princips Ulmanis{{!}}issueType:P Vadonības principi valšķu dzīvē |access-date={{dat|2015|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kade1935n02{{!}}article:DIVL108{{!}}page:12{{!}}query:vadonības }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1939n82{{!}}article:DIVL80{{!}}query:Vadonības |title=Ulmanis{{!}}issueType:P Vadonības un vienības trīs gadi |access-date={{dat|2015|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1939n82{{!}}article:DIVL80{{!}}query:Vadonības }}&lt;/ref&gt;
&quot;''Vadonības metode arī valsts pār valdīšanā dod vislabākos panākumus, kas pamazām tiek atzīts visā pasaulē, atšķirībā no tām metodēm, kas bija uzbūvētas uz vairākuma lēmumiem, dažkārt nejaušiem gadījuma lēmumiem.''&quot; K.Ulmanis
&lt;ref&gt;http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_rits1935n134|article:DIVL88|query:maija {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1935n134{{!}}article:DIVL88{{!}}query:maija |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 15 maijs atjaunotā Latvijā|issueType:P&lt;/ref&gt;

Jau 1934. gadā Ulmani sāka saukt par Vadoni, bet režīmu par Atjaunoto Latviju. Masu medijos nepārtraukti tika kultivēts vadoņa kults. Pārspīlēti tika uzsvērta K.Ulmaņa zemnieciskā izcelsme, vispusīgie talanti un īpašā gudrība; cildinātas viņa rakstura īpašības — drosme, atbildība un pašupurēšanās. Plaši lietota frāze &quot;Dr. Kārlis Ulmanis&quot;, lai arī viņam bija piešķirts tikai goda doktorāts. Jau drīz pēc apvērsuma Ulmanis presē tika saukts par &quot;lielo sējēju&quot;, &quot;dubultģēniju&quot;. Pārspīlēta glaimošana vadonim kļuva par neatņemamu ikdienas daļu. Nepārtrauktā un salīdzinoši vienveidīgā valdības propaganda un Vadoņa slavināšana &quot;nāca nemitīgā straumē laikrakstos, radio un runās. Tā bija kā veca plate, kas cilvēkam drīz apnika, un vēlāk viņi to sāka nīst.&quot;&lt;ref name=&quot;arhivi.lv&quot;/&gt;

''Un kur viņš sper kāju, tur uzdīgst jauni asni, kur pieskaras viņa roka, tur raisās ziedi un ienākas augļi. Lai šodien to visi pārdomājam un lai uz visiem laikiem atminamies, ka viņš mums Dieva dots un Laimas sūtīts.''&lt;ref&gt;http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_lkar1936n110|article:DIVL297|query:15 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1936n110{{!}}article:DIVL297{{!}}query:15 |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} maijam Latvija 15 maija|issueType:P&lt;/ref&gt;

Ulmaņa portrets parādījās uz papīra naudas zīmēm, 1940. gadā bija plānots, ka sudraba &quot;Mildas&quot; 5 latu monētas vietā ieviesīs monētas ar Ulmaņa attēlu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2713 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305034931/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2713 }}&lt;/ref&gt;

=== Vadoņa emblēma ===
1935. gada maijā, atzīmējot apvērsuma pirmo gadadienu, Ulmanim pasniedza stilizētu [[Nameja gredzens (rotaslieta)|Nameja gredzenu]] ar vanagu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1935n133{{!}}article:DIVL663{{!}}page:17{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_rits1935n133{{!}}article:DIVL663{{!}}page:17{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Gredzena, vanaga simbola un [[Namejs|Nameja]] saistībai nav nekāda vēsturiska pamatojuma, tas balstīts Aleksandra Grīna romānā &quot;Nameja gredzens&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1928n134{{!}}article:DIVL327{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1928n134{{!}}article:DIVL327{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Režīma ideoloģija lika uzsvaru uz saikni starp vēsturisko zemgaļu ķēniņu [[Nameisis|Nameju]] un Zemgalē dzimušo vadoni Ulmani.

No 1937. gada publisko pasākumu dekorācijās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n91{{!}}article:DIVL155{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n91{{!}}article:DIVL155{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; jau plaši tika izmantota &quot;Vadoņa emblēma&quot; — Nameja gredzenu nagos satvēris balts vai zelta vanags vārpu vainagā lido pretim Saulei.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Vadoņa emblēma 1937 Atpūta.jpg|Vadoņa emblēma
Attēls:Ulmanis Valmiera 1938.jpg|Emblēma oficiālā pasākumā
Attēls:Vadoņa emblēma 1937 Sējējs.jpg|Vadoņa emblēmas zīmējums
Attēls:Vadoņa emblēma Atpūta 1938.jpg|15. maija četru gadu jubilejā
Attēls:Vadoņa emblēma Atpūta 1939.jpg|Idealizēta režīma saikne ar senlatviešiem
&lt;/gallery&gt;

=== Valsts prezidents ===
[[Attēls:Valsts Prezidenta amata likums 1936.JPG|thumbnail|right|Likums par Valsts Prezidenta amata izpildīšanu]]
Pēc 15. maija apvērsuma [[Alberts Kviesis]] palika Valsts prezidenta amatā līdz sava otrā pilnvaru termiņa beigām 1936. gada martā. 1936. gada 12. martā Ministru kabinets pieņēma un A. Kviesis izsludināja likumu par Valsts prezidenta amata pildīšanu, kas no 1936. gada 11. aprīļa līdz nenoteiktam brīdim, kad tiks izpildīts 1934. gada 18. maija deklarācijas paziņojums par Satversmes reformu, Valsts prezidenta amata pildīšanu uzticēja Ulmanim. Ulmaņa atvaļinājuma vai citu iemeslu gadījumā prezidenta funkcijas izpilda otrais cilvēks valstī — Kara ministrs Balodis. Šis likums arī atcēla visus esošos likumus, ciktāl tajos Valsts prezidenta amata pildīšanai noteikta citāda kārtība. Faktiski tas nozīmēja oficiālu, taču antikonstitucionālu Ulmaņa neierobežotas autoritārās vadonības ieviešanu.&lt;ref&gt;http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n65|article:DIVL10|query:Valsts {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n65{{!}}article:DIVL10{{!}}query:Valsts |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Prezidenta amatu Prezidents Ulmanis Prezidents Valsts Prezidenta amatu|issueType:P&lt;/ref&gt; Turpmākajos gados svinīgi atzīmēja ne tikai 18. novembri un 15. maiju, bet arī 11. aprīli.

=== Virspavēlnieks ===
Pēc Kara ministra Baloža negaidītās aiziešanas no visiem amatiem 1940. gada aprīļa sākumā, 15. maijā spēkā stājās jaunais Likums par valsts aizsardzību, kas cita starpā izveidoja Valsts aizsardzības komiteju, kura darbojās kā Valsts Prezidenta padomdevēja un nostiprināja Ulmaņa stāvokli. Valsts prezidents kļuva ne tikai par bruņoto spēku augstāko vadoni, bet arī par valsts aizsardzības augstāko vadoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n099{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Likums |title=par valsts aizsardzību Valsts likumu Valsts{{!}}issueType:P Likums par valsts aizsardzību |access-date={{dat|2015|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n099{{!}}article:DIVL20{{!}}query:Likums }}&lt;/ref&gt; Vienlaikus tika veiktas izmaiņas likumā par Valsts prezidentu, nosakot, ka viņa aizstājējs ir Kara ministrs, vairs nepieminot ģenerāli Balodi (reāli tas ir jaunieceltais Kara ministrs, 15. maija apvērsuma līdzgaitnieks [[Krišjānis Berķis]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1940n99{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1940n99{{!}}page:1{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savā ziņā šīs izmaiņas norāda uz Ulmaņa vienvaldības vājumu, jo nepastāvēja un nebija izstrādāts varas mantošanas vai turpināšanas mehānisms.

== Iekšpolitika ==

=== Nacionālā politika ===
[[Nacionālisms]] kā oficiālās valsts ideoloģijas pamatsastāvdaļa bija plaši izplatīts visā Eiropā, it sevišķi jaunajās [[Austrumeiropa]]s un [[Balkānu pussala|Balkānu]] valstīs. Latvijā, kurā [[latvieši]] 1935. gadā bija 75,5% no valsts iedzīvotājiem, Ulmaņa politika paredzēja spēcīgāku valsts pārvaldes, izglītības sistēmas un ekonomikas latviskošanu, mazinot [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], ebreju, krievu un poļu (Latgalē) ietekmi.

Oficiāli tika uzsvērts, ka vara Latvijā pieder nevis ''Latvijas tautai,'' bet pēc 15. maija vienotajai un sevi ieguvušajai ''latviešu tautai''. Ņemot vērā Ulmaņa paša uzskatus un lielākās iedzīvotāju daļas nodarbošanos, īpaši izcēla zemniecību kā latviešu valsts pamatu. Šai ideoloģijai tā izdevās paaugstināt latviešu tautas nacionālo pašapziņu, ka vācbaltu vēsturnieks [[Jirgens fon Hēns]] 1969. gadā rakstīja: &quot;šī pārspīlētā nacionālisma politika un ideoloģija ir ievērojami sekmējusi to, ka latviešu tauta ir izrādījusies apbrīnojami pretoties spējīga padomju nacionālajai politikai&quot;.&lt;ref&gt;Dr.Hist. Ilgvars Butulis. Ulmaņa apvērsumam — 70 gadi. // Lauku Avīze. 15. maijs (2004.)&lt;/ref&gt;

Latviskās Latvijas politika ierobežoja mazākumtautību ekonomisko un kultūras dzīvi, piemēram, valsts vairs nefinansēja mazākumtautību skolas, tika [[Nacionalizācija|nacionalizēti]] vācbaltiešu un ebreju kapitālam piederoši uzņēmumi. Taču šī politika bija sākusies jau parlamentārās republikas laikā, kad tika konfiscētas muižu zemes un ēkas, bet 1931. gadā vācu draudzei atņēma [[Rīgas Doms|Rīgas Domu]]. Vienlaikus Ulmaņa režīms atzina, ka &quot;Latvijas saule spīd pār visiem,&quot; stingri ierobežoja cittautiešu kritiku, nekultivēja [[antisemītisms|antisemītismu]], saglabāja kulturāli nacionālo [[autonomija|autonomiju]] un uzskatīja mazākumtautību pārstāvjus par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

=== Vācbaltiešu izceļošana ===
{{pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}}
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|thumb|Vāciešu izceļošana 1939. gadā.]]
Papildus [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktam]] 1939. gada 28. septembrī noslēdza PSRS un Vācijas līgumu par draudzību, kas noteica abpusējo robežu (pēc [[Polija]]s iekarošanas), kā arī protokolu, kas paredzēja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] netraucētu izbraukšanu no PSRS ietekmes sfēras Baltijā. Jau 6. oktobrī [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] pa radio translētā uzrunā [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāgam]] aicināja ārpus reiha dzīvojošos vāciešus atgriezties Vācijā (patiesībā nupat iekarotajā Polijā).

1939. gada 30. oktobrī noslēgtais Latvijas un Vācijas &quot;Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n247{{!}}article:DIVL60{{!}}issueType:P |title=Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n247{{!}}article:DIVL60{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; paredzēja izceļošanas pabeigšanu līdz 1939. gada 15. decembrim un noteica īpašumu kompensēšanas kārtību.&lt;ref&gt;http://www.roots-saknes.lv/Ethnicities/Germans/1939/VertragLett.htm&lt;/ref&gt;

Pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 62 144 vācieši, 3,19% no iedzīvotāju skaita. Viņi tradicionāli bija turīgākā pilsētnieku daļa un lielākie zemes īpašnieki. Izceļošana turpinājās līdz 1940. gada maijam, kad aizbrauca 53 000 vāciešu, no kuriem kādi 7 tūkstoši bija latvieši, kas vēlējās pamest valsti. Daļa latviešu aizbrauca cerot uz labāku dzīvi, citi neticēja Latvijas turpmākai neatkarībai pēc pirmo PSRS militāro bāžu izveidošanas 1939. gada oktobrī.&lt;ref&gt;http://www.letonika.lv/groups/?title=V%C4%81cie%C5%A1u%20repatri%C4%81cija/32473&lt;/ref&gt;
  
Par Latvijā atstāto īpašumu valsts izmaksāja kompensācijas, taču līdzņemamo mantu daudzums tika ļoti stingri regulēts. Nedrīkstēja izvest ārzemju valūtu, dārgmetālus, medicīnas iekārtas, automašīnas, vēsturiskus un mākslas priekšmetus, bibliotēkas. Vāciešus pirms iekāpšanas kuģos rūpīgi pārmeklēja, tika konfiscēta pat pārtika. Tas tika darīts arī racionālu iemeslu dēļ, jo pēc Otrā pasaules kara sākuma Latvijā sākās ekonomiskās grūtības; nevarēja pieļaut resursu nekontrolētu izvešanu.

1939. gada 13. decembrī iznāca laikraksta ''[[Rigasche Rundschau]]'' pēdējais numurs. Mazāku vācu grupu izceļošana turpinājās līdz pat vācu—padomju kara sākumam 1941. gada 22. jūnijā.

=== Vietvārdu un uzvārdu latviskošana ===
{{Pamatraksts|Uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)}}
Ulmaņa režīma gados vietvārdu latviskošana, kas tika uzsākta jau [[Agrārā reforma Latvijā|Agrārās reformas]] sākumā, tika pastiprināta un kļuva kampaņveidīga. Vietvārdus ar izskaņu &quot;-muiža&quot; parasti pārveidoja uz izskaņu &quot;-ciems&quot;. Latviskoja arī vāciskus, poliskus vai vienkārši &quot;nedaiļskanīgus&quot; vietvārdus. Līdz ar vācbaltiešu izceļošanu presē sākās aktīva [[Uzvārdu latviskošanas kampaņa (1939—1940)|uzvārdu latviskošanas kampaņa]]. 1939. gada 22. decembrī pieņem likumu par uzvārdu maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL37{{!}}issueType:P |title=Likums par uzvārdu maiņu |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n291{{!}}article:DIVL37{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lai novērstu pārspīlētu populārāko uzvārdu pieņemšanu, Iekšlietu ministrija regulāri pārtrauca to piešķiršanu, piedāvājot jaunus uzvārdus. 1940. gada 25. maijā tika ziņots, ka 10 084 cilvēki latviskojuši uzvārdus. Ministrija pārtraukusi piešķirt populāros uzvārdus — Aigars, Leja, Raits, Rasa un Ziemelis, bet piedāvā tādus jaunumus kā Ziedars, Silārs, Gundegs, Ive, Rūds, Algards, Danga, Senleja un Mežvids.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_brze1940n115{{!}}article:DIVL847{{!}}issueType:P |title=10.000 latviskojuši uzvārdus |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_001_brze1940n115{{!}}article:DIVL847{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lai atvieglotu uzvārdu izvēli, tika izveidoti un publicēti latvisku uzvārdu saraksti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kuva1940n6{{!}}article:DIVL377{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00001{{!}}issueType:P |title=Latvisko uzvārdu saraksts |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_kuva1940n6{{!}}article:DIVL377{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00001{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Uzvārda latviskošana kļuva par zināmu lojalitātes apliecinājumu režīmam. Pirmais oficiāli uzvārdu mainīja Ulmaņa sekretārs Cimermanis, kurš kļuva par Rudumu. Iekšlietu ministrs [[Kornēlijs Veitmanis]] 1940. gada februārī kļuva par Veidnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n27{{!}}article:DIVL103{{!}}issueType:P |title=Iekšlietu ministrs saucas jaunā uzvārdā |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1940n27{{!}}article:DIVL103{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Politiskās represijas ===
Līdz ar apvērsumu apturēja Saeimas un visu 103 politisko partiju darbību ([[4. Saeima|4. Saeimā]] bija pārstāvētas 27 partijas). Kopā ar [[LSDSP]] frakcijas deputātiem arestēja arī ilggadīgo [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]] [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Paulu Kalniņu]], desmit pilsonisko partiju deputātus un aptuveni 2000 sociāldemokrātus. 369 aktīvi sociāldemokrāti nonāca [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]]. Maijā apcietināja 831, jūnijā 659, jūlijā 587 cilvēkus, līdz decembrim [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]] skaits sasniedza 4091.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:43{{!}}issueType:B |title=Latvijas buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:43{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; Apcietinātos sociāldemokrātus sāka atbrīvot 1935. gada aprīlī, kamēr radikāli noskaņotie politieslodzītie — [[Latvijas Komunistiskā partija|komunisti]] un [[pērkonkrusts|pērkonkrustieši]] — palika apcietinājumā līdz 1940. gada jūnijam vai tika izraidīti no valsts. Pērkonkrusta līderim [[Gustavs Celmiņš|Gustavam Celmiņam]] nācās bēgt no Latvijas.

Slēdza gandrīz 1000 sabiedrisko biedrību, bet atļautajās atcēla to vadītāju ievēlēšanas principu. Partiju preses izdevumus slēdza, pārējos medijus pakļāva cenzūrai. Slēdza arī dažas izglītības iestādes, piemēram, [[Rīgas Tautas augstskola|Rīgas Tautas augstskolu]]. Vēlēto pašvaldību vadītāju vietā iecēla pagastu vecākos. Vēlētās amatpersonas aizstāja ar iekšlietu ministra ieceltiem cilvēkiem, kas bija atbildīgi valdības nevis vēlētāju priekšā. Daudzo valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju galvenais uzdevums bija īstenot režīma kontroli pār Latvijas sabiedrību. Aktīvi darbojās [[politiskā policija]]. Īpašu atbalstu saņēma režīma balsts, paramilitārajie [[Aizsargi (organizācija)|aizsargi]], kas veica kontroles un propagandas funkcijas reģionos.

Kreisās partijas nogāja pagrīdē. Sociāldemokrātu kreisais spārns nodibināja Sociālistisko strādnieku un zemnieku partiju, kas 1934. gada novembrī vienojās par sadarbību ar Komunistisko partiju. 1936. gadā abu partiju jaunatnes organizācijas apvienojās Latvijas Darba jaunatnes savienībā.

Politiski motivēti aresti turpinājās līdz pat režīma beigām. Pēc padomju vēsturnieku datiem, 1939. gada augustā arestēja 79 cilvēkus, septembrī 83, oktobrī 143, novembrī 149, decembrī 161. 1940. gada janvārī 166, februārī 186, aprīlī 307, maijā 252 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:94{{!}}issueType:B |title=Latvijas buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:94{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

=== Preses kontrole ===
Tūdaļ pēc apvērsuma slēdza 54 laikrakstus un žurnālus, ieviesa iepriekšēju [[Cenzūra|cenzūru]] (to atcēla 17. novembrī, bet atkal atjaunoja 1939. gada novembrī). Cenzūra aizliedza aptuveni 850 grāmatas. 1934. gada beigās slēdza pat [[Arveds Bergs|Arveda Berga]] izdoto laikrakstu &quot;[[Latvis (laikraksts)|Latvis]]&quot;, kas sākotnēji slavināja Ulmani, rakstot, ka nu reiz sociāldemokrāti novietoti īstā un tiem pienācīgā drošā vietā (cietumā). Bergs bija uzdrošinājies izteikt kritiskas piezīmes par Ulmaņa godkārību, pavēlot aizsargiem un policijai viņa vizīšu vietās celt goda vārtus un likt bērniem kaisīt puķes viņa ceļā.

Izglītību, kultūru, inteliģenci un kultūras dzīvi Latvijā centralizēja un vadīja 1937. gada 1. aprīlī izveidotā [[Sabiedrisko lietu ministrija]] režīma ''propagandas ministra'' [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] vadībā. Papildu kontroli veica Rakstu un Mākslas kamera, Profesiju kamera, Preses biedrība un Izglītības ministrija.

Samazinājās preses izdevumu skaits, lielu laikrakstu daļu aizņēma garas Ulmaņa un ministru runas, reģionu vizīšu un pasākumu atreferējumi. 1955. gadā [[Stokholma|Stokholmā]] izdotajā &quot;Latvju enciklopēdijā&quot; teikts: &quot;1934. — 1940. g. latviešu prese bija uniformēta, un tajā neparādījās nekāda valdības iestāžu kritika, bet gan prezidenta K. Ulmaņa slavināšana u. c. valdības loc. slavināšana, viņu runu atreferējumi, braucienu apraksti u. tml.&quot;

Lai nostiprinātu esošo stāvokli, 1938. gada februāri pieņēma jaunu, nedemokrātisku Preses likumu.&lt;ref&gt;Preses likums. ''Valdības Vēstnesis''. 14.02.1938.&lt;/ref&gt; 1924. gada likums&lt;ref&gt;Preses likums. ''Valdības Vēstnesis''. 12.02.1924.&lt;/ref&gt; paredzēja, ka ikvienam, kas vēlas laist klajā periodisku izdevumu, jāiesniedz ''pieteikums'', bet pēc jaunā likuma bija nepieciešama ''atļauja''. Redaktorus apstiprināja Sabiedrisko lietu ministrija, bet latviešu valodā izdodamam laikrakstam vai žurnālam par redaktoru vai izdevēju varēja būt tikai latvietis. Likuma 12. pantā bija noteikts, ka ikviena periodiska izdevuma uzdevums ir &quot;sekmēt tautas tieksmes pēc vienības un vienprātības, veicināt 15. maija ideju iesakņošanos tautā, atbalstīt valdības darbu valsts un tautas politiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves izkopšanā&quot;.

== Kameru sistēma ==
Ulmanis apgalvoja, ka Satversmes un Saeimas darbība ir apturēta tikai uz laiku līdz jaunas Satversmes izstrādāšanai. Tikmēr pēc [[Benito Musolīni]] vadītās [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]] parauga izveidoja profesiju kameras, kam vajadzēja aptvert visas tautas dzīves nozares un kalpot kā pārstāvniecības institūcijām sadarbībā ar valdību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1938n27{{!}}article:DIVL156{{!}}query:kameru |title=likumu par tirdzniecības un rūpniecības kameru un likumu par kameru{{!}}issueType:PJaunā Latvijas satversme veidojas |access-date={{dat|2015|08|31||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1938n27{{!}}article:DIVL156{{!}}query:kameru }}&lt;/ref&gt; Praktisku piemēru deva Igaunija, kurā [[Konstantīns Petss|Petsa]] režīms laikā no 1934. līdz 1936. gadam izveidoja [[Arodkameras Igaunijā|15 arodkameras]], kuru pārstāvjiem Igaunijas 1937. gada konstitūcija atvēlēja 16 no 40 vietām Igaunijas parlamenta augšpalātā.

Latvijā izveidoja sešas kameras, kuru locekļus uz 3 gadiem iecēla attiecīgās nozares ministrs:
* Četras saimiecisko nozaru kameras:
[[Tirdzniecības un rūpniecības kamera]] (1934), [[Lauksaimniecības kamera]] (1935), [[Amatniecības kamera]] (1935), [[Darba kamera]] (1936), kuru valdes kopā veidoja [[Valsts Saimnieciskā padome|Valsts Saimniecisko padomi]].
* Divas radošo nozaru kameras:
[[Rakstu un mākslu kamera]] (1938), [[Profesiju kamera]] (1938), kuru valdes kopā veidoja [[Valsts Kultūras padome|Valsts Kultūras padomi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_brze1939n19{{!}}article:DIVL497{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_brze1939n19{{!}}article:DIVL497{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Rakstu un mākslas kamera pārstāvēja rakstniekus, gleznotājus, tēlniekus, skatuves māksliniekus un grāmatniecību, bet Profesiju kamera — agronomus, arhitektus, ārstus, inženierus, farmaceitus, juristus, ķīmiķus, mērniekus, mežkopjus, ekonomistus, tehniķus un visu mācību iestāžu skolotājus.

Kameras ārēji atgādināja profesiju labāko pārstāvju apvienību, bet faktiski bija valdības kontrolētas konsultatīvas institūcijas, kas tieši pakļāvās nozares ministrijai. Kameru veidošana nozīmēja līdzšinējo tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšanu, kuru vietā stājās centralizētas un kamerai pakļautas apvienības. Tā, piemēram, Tirdzniecības un rūpniecības kamera pārzināja tirgotāju, rūpnieku un namnieku biedrības. Ulmanis deklarēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, bet vienlaikus lika saprast, ka kamerām jābūt valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājām. Tika norādīts, ka tām jāievēro Latvijas valsts specifiskie apstākļi un intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tiek vadīts, kā tas pilda pienākumus un valsts prasības. Katrai kamerai bija savi uzdevumi un tiesības, piemēram, Lauksaimniecības kamerai bija paredzēti 27 uzdevumi.

[[Valsts Saimnieciskā padome|Valsts Saimniecisko padomi]] izveidoja ar 1935. gada 30. decembra likumu. Padomi veidoja 22 Lauksaimniecības, 18 Tirdzniecības un rūpniecības, 17 Amatniecības, 15 Darba kameras pārstāvji. Tās uzdevums bija saskaņot visu saimniecisko kameru intereses un sniegt atbalstu valdībai likumdošanas darbā taču pirmo reizi to sasauca tikai 1938. gada 11. janvārī. Padomes uzdevums bija sniegt savu viedokli par ekonomiskā rakstura likumiem, ko pirms pieņemšanas tiem izvērtēšanai nosūtīja Ministru Kabinets. Padomi vadīja [[Latvijas Kredītbanka]]s vadītājs [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]].

1938. gada 5. maijā izveidoja Sabiedrisko lietu ministrijai pakļautu Rakstu un Mākslas kameru (apvienoja rakstniekus, māksliniekus, žurnālistus, grāmatu un laikrakstu izdevējus) un Izglītības ministrijai pakļauta Profesiju kameru (apvienoja agronomus, arhitektus, ārstus, skolotājus, inženierus, juristus, ķīmiķus, ekonomistus, veterinārārstus, zobārstus u. c.). Šo divu kameru pārstāvjus apvienoja jaunveidotajā Valsts Kultūras padomē, kas kopā ar jau iepriekš izveidoto Valsts Saimniecisko Padomi veidoja Ulmaņa režīmā pilnīgā kontrolē esošās sabiedrības pārstāvniecības sistēmas augstāko orgānu. 1939. un 1940. gadā kamerām sāka piešķirt nedaudz lielāku patstāvību, paredzot, ka to locekļus biedrības varēs ievēlēt pēc stingri regulētas proporciju sistēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_jazi1940n70{{!}}article:DIVL487{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_jazi1940n70{{!}}article:DIVL487{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kameru pārstāvniecības principu ieviesa arī pašvaldībās. Pēc valsts apvērsuma likvidēto demokrātiski ievēlēto pilsētas domju vietā 1939. gadā izveidoja pilsētu padomes. Atkarībā no pilsētas lieluma padomē bija no 12 līdz 36 locekļiem, kurus no kameru izvirzīto kandidātu vidus amatā uz trim gadiem iecēla Iekšlietu ministrs. Padomei bija konsultatīva loma, jo lēmējvara palika Pilsētas galvas rokās.&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n03{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n03{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ekonomiskā politika ==
&quot;Mūsu nācijas saimnieciskā dzīve, kas balstās uz plānsaimniecību autoritāras iekārtas aizsardzībā, ir pilnā mērā spējusi sekot Valsts Prezidenta Kārļa Ulmaņa norādītai darba programmai — darba racionalizācijai un ražošanas pacelšanai.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_taar1939n15{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_taar1939n15{{!}}article:DIVL12{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ulmanis lielā mērā balstījās uz visā Eiropā populārajām [[autarķija]]s, [[valsts kapitālisms|valsts kapitālisma]] un [[korporatīva valsts|korporatīvās valsts]] idejām, lai radītu nacionalizētu un plānveida saimniecisko dzīvi, kuru vada valdības kontrolētas nozaru kameras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_jazi1937n173{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_jazi1937n173{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dažos gados izveidoja ap 30 nacionālajām [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]] ar 95% valsts kapitālu, kas pārpirka un apvienoja mazos uzņēmumus. 1940. gada vasarā valsts kontrolēja ap 60% no rūpniecības. Savā ziņā tas sagatavoja un atviegloja padomju nacionalizācijas procesu.

=== Algas ===
Rūpnīcas strādnieki saņēma ap 100 latiem mēnesī. Pastāvēja ievērojamas atšķirības vīriešu un sieviešu ienākumos — kvalificēts darbinieks pilsētā vidēji pelnīja 179 latus mēnesī, bet sievietes tikai 90 latus. Puisis lauku saimniecībā vidēji saņēma 45,6 latus mēnesī (tiesa, miteklis un pārtika bija bez maksas), bet meita tikai 35,6 latus.

Ulmanis par Prezidenta pienākumu pildīšanu pēc nodokļiem saņēma 1920 latus mēnesī, taču viņam bija brīvi pieejami budžeta līdzekļi, ko &quot;ziedot&quot; dažādiem mērķiem savu reģionu vizīšu laikā. [[Latvijas Kredītbanka]]s un režīma ekonomikas galvenā figūra [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]] mēnesī saņēma 2500 latus un 350 latu piemaksu par dzīvokli. Salīdzināšanai — 1940. gada jūnijā Latvijas Kredītbankas 260 darbinieku vidējā alga bija 228 lati.&lt;ref name=&quot;bank.lv&quot;&gt;[http://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/citaspublikacijas/Krumins-2PK.pdf Tautsaimniecība un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados]&lt;/ref&gt;

=== Darbaspēka problēma ===
Pieaugot rūpniecības, celtniecības un lauksaimniecības apjomiem, valstī sāka trūkt darbaspēka. Tā kā režīms kontrolēja un vadīja ekonomiku, tam neizbēgami bija jāiesaistās arī darbaspēka regulēšanā. 1939. gada maijā izveidotā [[Latvijas Darba centrāle]], kontrolēja darbaspēka plūsmu un veicināja nodarbinātību lauksaimniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-099.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001142746/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-099.pdf }}&lt;/ref&gt; Tādējādi tika ierobežota brīva darbaspēka kustība valstī. Daži no ierobežojumiem: uzņēmumi Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Ventspilī bez īpašas Darba centrāles atļaujas nedrīkstēja nodarbināt cilvēkus, kas no pēdējiem pieciem gadiem trīs gadus nebūtu pavadījuši šajās pilsētās. Par 22 gadiem jaunākas sievietes drīkstēja pieņemt par kalponēm tikai tad, ja tās attiecīgajā ciemā vai pilsētā bez pārtraukuma bija dzīvojušas piecus gadus.&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;/&gt; Darbaspēka problēma kļuva kritiska pēc Otrā pasaules kara sākuma, kad vairs nevarēja paļauties uz gandrīz 50 000 lietuviešu un poļu sezonas laukstrādniekiem, un no valsts aizbrauca 50 000 vāciešu.

=== Kooperācija ===
1930. gadu gaitā valsts ekonomikā palielinājās valdības kontrole. Visās nozarēs uzsvaru lika uz lielāku uzņēmumu un [[Kooperatīvs|kooperatīvu]] veidošanu. Jau 1934. gada 29. maijā tika pieņemti &quot;Noteikumi par kooperatīvo sabiedrību un to savienību darbības ierobežošanu&quot;. Šie noteikumi Kooperatīvu revīzijas padomei vai [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministram]] deva tiesības atcelt organizāciju vēlētos valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļus, to vietā ieceļot sev tīkamas personas, kā arī tiesības kooperatīvās sabiedrībās iecelt pilnvarniekus, kuri šīm sabiedrībām bija jāalgo. Bez tam vairākām nelielām kooperatīvu savienībām tika liegtas tiesības veikt revīzijas savos kooperatīvos, ar ko šo savienību pārstāvji tika izslēgti no Kooperatīvu Revīzijas padomes, kas darbojas pie Tieslietu ministrijas. Sākās mērķtiecīga revīzijas tiesību atņemšana biedrību savienībām; pirmā šīs tiesības zaudēja Latvijas Kredītkooperatīvu savienība, tai sekoja Žīdu kredītkooperatīvu savienība, Vācu Kredītkooperatīvu sabiedrību revīzijas savienība, Kooperatīvu revīzijas savienība un Latgales Kooperatīvu revīzijas savienība. Līdz ar to šīs savienības pārtrauca savu darbību.

1936. gada 30. decembrī pieņēma likumu par Centrālās Kooperatīvu organizācijas nodibināšanu. 1931. gadā Latvijā bija reģistrēti 441 lauksaimnieku kooperatīvi, kas nodrošināja lielāko daļu lauksaimniecības produkcijas (nerunājot par devumu jaunu tehnoloģiju ieviešanā, zemnieku izglītošanā un provinces kultūras dzīvē), savukārt individuālo lauksaimnieku, kuri bija skaitliskais vairākums, devums nacionālajā kopproduktā nenovēršami mazinājās — 1934. gadā bija palikušas vairs tikai 40 privātas pienotavas (''moderniecības''), jo tās nespēja konkurēt ar kooperatīvu pienotavām (''kopmoderniecībām'').

Lai mazinātu konkurenci un ļautu izdzīvot nerentablajām saimniecībām, 1937. gadā pieņēma likumu &quot;Par kopdarbības sabiedrībām un to savienībām&quot;, kas paredzēja, ka esošajām biedrībām jāpāriet uz valdības izdotajiem normālstatūtiem. Atļauju piešķiršanu lauksaimniecības biedrību dibināšanai kontrolēja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Lauksaimniecības ministrija]]. Katrai biedrībai bija jābūt valdības apstiprinātā un kontrolētā kooperatīvu savienībā. Izslēgšana no savienības nozīmēja automātisku biedrības likvidēšanu. Tika veicināta tādu kooperatīvu izveidošana un darbība, kas apvienoja patērētāju biedrības, lauksaimnieku apgādes un noieta kooperatīvu funkcijas, tās nodēvējot par patērētāju biedrībām (pēc savas struktūras un darbības principiem tās atbilda vēlākajām padomju patērētāju biedrībām). Valdība postulēja, ka kooperācijas galvenais uzdevums ir atbalstīt un veicināt valsts saimniecisko politiku, nevis veicināt kooperatīvu biedru labklājību.{{nepieciešama atsauce}}

Izveidoja vairākas lielas nozaru apvienības, bieži vien ar monopoltiesībām.
* &quot;Latvijas centrālais sēklu eksports&quot;, izveidots 1935. gadā ar monopola tiesībām uz dažādu sēklu un kartupeļu importu un eksportu.
* Centrālā savienība &quot;Zvejnieks&quot; 1937. gadā. Zivju pārstrāde un eksports.
* [[Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība|Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība]] 1937. gadā. Tajā bija spiestas iestāties visas esošās piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības. No 1938. gada 1. janvāra tai tika piešķirtas sviesta, siera, olu un medus eksporta monopola tiesības.
* &quot;Bekona eksports&quot; — [[Bekons|bekona]] un konservu eksportam. Uzņēmumam bija trīs fabrikas. Valmierā un Jelgavā pārsvarā ražoja bekonu, bet Rīgā — konservus.
* Ādu un vilnas centrāle 1937. gada 20. janvārī — attiecīgo produktu tirdzniecībai un eksportam.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas Kokvilna 1938.jpg|AS Latvijas Kokvilna reklāma.
Attēls:Latvijas Koks 1938.jpg|AS Latvijas Koks reklāma. 
Attēls:Degviela 1940.jpg|AS Degviela reklāma.
Attēls:Rīgas Ģipss 1940.jpg|AS Rīgas Ģipss reklāma.
Attēls:LPCS 1940.jpg|Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības reklāma.
Attēls:AS Laima 1937.jpg|AS Laima reklāma.
Attēls:AS Ogle.jpg|AS Ogle reklāma.
Attēls:Vairogs 1940.jpg|AS Vairogs reklāma.
Attēls:Bekona Eksports 1940.jpg|AS Bekona Eksports reklāma.
&lt;/gallery&gt;

=== Nacionālās akciju sabiedrības ===
Oficiāli tika pausts viedoklis, ka ārzemju kapitāla īstermiņa mērķi ir destruktīvi un neatbilst Latvijas valsts attīstības ilgtermiņa mērķiem. Lai palielinātu valsts ietekmi un samazinātu cittautiešu un ārzemnieku daudzumu ekonomikā, valdība lielā mērā ierobežoja mazākumtautību uzņēmējdarbību — pamatā vācbaltus, ebrejus, krievu rūpniekus un tirgotājus. Pamatojoties ar slikti darbojošos uzņēmumu likvidēšanu, valsts vara piespiedu kārtā (izmantojot tiešus draudus, administratīvu un politisku spiedienu) nacionalizēja daudzas privātās bankas, eksporta un importa aģentūras, pārveidojot tās par valsts akciju sabiedrībām. Pārspīlētais nacionālisms izpaudās arī ekonomikas latviskošanā, ierobežojot vācu, krievu un ebreju rūpnieku un tirgotāju tiesības, piespiedu kārtā par simbolisku kompensāciju atņemot vai nacionalizējot to uzņēmumus. Rūpniecības nacionalizācija veicināja ārzemju kapitāla aizplūšanu no Latvijas, jaunā pārvaldes birokrātija bija nekustīgāka un mazāk pieredzējusi par vācu un ebreju uzņēmējiem. Īpaši izdevīgi tas bija Padomju Savienībai, kura pēc Latvijas okupācijas pārņēma iepriekš Ulmaņa nacionalizētos nelatviešu uzņēmumus kā valsts uzņēmumus, izvairoties no nepieciešamības maksāt kompensācijas ārvalstu īpašniekiem.

Nacionalizācijas īstenošanai 1935. gada 11. aprīlī tika nodibināta [[Latvijas Kredītbanka]]. Lai arī valsts izveidota, tā darbojās kā parasta komercbanka. Bankas mērķis bija būt valsts interešu instrumentam nestabilo un maksātnespējīgo uzņēmumu pārņemšanā, restrukturizācijā un darbības atjaunošanā. Sākotnēji tā veica tikai citu komercbanku pārņemšanu, taču vēlāk iesaistījās arī pārējās tautsaimniecības nozarēs, pārņemot uzņēmumus un veidojot jaunas akciju sabiedrības.

1936. gadā veica lata kursa devalvāciju, pazeminot to attiecībā pret [[Sterliņu mārciņa|Lielbritānijas mārciņu]] par 40%, līdz līmenim, kāds bija pirms 1931. gada. Tas ievērojami veicināja Latvijas preču eksportu, lai arī nedaudz palielināja cenu līmeni iekšējā tirgū.

Lai racionalizētu un plānveidīgāk attīstītu vietējo ražošanu, sākās [[Valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrību]] dibināšana, tai skaitā:
* &quot;Ogle&quot;, ar 0,5 milj. [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] 1936. gada 10. decembrī — ogļu, koka, malkas, kūdras un citu [[Kurināmais|degmateriālu]] tirdzniecībai.
* &quot;[[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]&quot;, ar 8,5 milj. pamatkapitālu 1936. gada 15. decembrī — [[metalurģija]], vagonbūve, transportlīdzekļu, kuģu, lauksaimniecības tehnikas ražošanai. 1937. gadā Vairogs vienojas ar [[Ford Motor Company]] par Ford automobiļu ražošanu Latvijā (automobiļi [[Ford-Vairogs]]).
* &quot;Ķiegelnieks&quot; 1937. gada 21. janvārī — ķieģeļu un [[Grunts drenāža|drena]] cauruļu ražošanai.
* &quot;[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]&quot; 1937. gada 30. aprīlī — [[alus brūvēšana]]i.
** Kredītbankai pārņemot dzērienu ražotājus &quot;Iļģeciems&quot;, &quot;Tanheizers&quot; un &quot;Waldschlößchen&quot;, 1937. gadā tiek izveidota AS &quot;[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]&quot;. Alus cenas tiek pazeminātas 1937. gada 13. februāri un 18. jūnijā.
* &quot;Degviela&quot; ar 4 miljonu pamatkapitālu 1937. gada 29. jūnijā — degvielas iegādei, pārstrādei un tirdzniecībai.
* &quot;Latvijas Koks&quot; 1937. gada 17. septembrī — kokmateriālu ieguvei, pārstrādei un pārdošanai.
* &quot;Kūdra&quot;, ar 3,5 miljonu pamatkapitālu 1938. gada 3. martā — kūdras ieguvei, pārstrādei un pārdošanai.
* &quot;Šīfers&quot;, ar 1,5 miljonu pamatkapitālu 1938. gada 1. aprīlī — [[Azbests|azbesta]]-[[Cements|cementa]] izstrādājumi jumtiem un celtniecībai. Sāka jaunas fabrikas celtniecību [[Brocēni|Brocēnos]].
* &quot;[[Tosmares kuģubūvētava|Tosmāre]]&quot;, ar 4 miljonu pamatkapitālu 1938. gada 22. jūnijā — metālizstrādājumu, lauksaimniecības tehnikas un kuģu būvēšanai. Pārņemot Liepājā jau pastāvošu kuģu būves un remonta uzņēmumu, ražoja lauksaimniecības tehniku un citus metāla izstrādājumus.
* &quot;Rīgas Ģipss&quot; (&quot;Rīgas ģipsis&quot;), ar 1,5 miljonu pamatkapitālu 1938. gada 8. jūlijā — [[Ģipsis|ģipša]] ieguvei un pārstrādei, betona un celtniecības materiālu ražošanai (ieskaitot [[Rīģipsis|riģipsi]]).
* Likvidējot šokolādes ražotājus a/s &quot;Th. Riegert&quot; un a/s &quot;E. Mežits&quot;, Kredītbanka 1936. gadā nopirka un izveidoja šokolādes ražotāju a/s [[Laima (zīmols)|Laima]] un uzsāka tās ražotnes modernizāciju, samazināja darbinieku skaitu un produkcijas cenas, uzcēla jauno fabrikas ēku Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]].
* Privātās AS &quot;Rīgas vilnas manufaktūra&quot; vietā 1937. gada 16. augustā tiek izveidota valsts AS &quot;Rīgas vilnas rūpnieks&quot; ar 2 miljonu pamatkapitālu, kas pazemina savas produkcijas cenas par 10-20%, spiežot citus darīt līdzīgi.
* Valdības uzdevumā Kredītbanka likvidēja septiņu kokvilnas ražotāju 1930. gadā izveidoto &quot;Latvijas kokvilnas ražojumi&quot;, tās vietā izveidojot valsts AS &quot;Latvijas kokvilna&quot; ar 3 miljonu pamatkapitālu, kas 1938. gada februārī samazināja savas produkcijas cenas par 10-20%.
* Kredītbanka nopirka &quot;1. Rīgas apdrošināšanas akciju sabiedrība dib. 1765&quot; un tās vietā izveidoja valsts AS &quot;Drošība&quot; ar 2,5 miljonu latu pamatkapitālu. 1938. gadā tā pazemināja ēku un mēbeļu apdrošināšanas cenas par 10%.

Nacionalizēja arī vislielāko no krājaizdevu sabiedrību centrālajām organizācijām – &quot;Tautas banku&quot;. Tā kā &quot;Tautas banka&quot; bija akciju sabiedrība, tai nevarēja piemērot iepriekš minēto likumu. Tāpēc akciju bankām nepieciešamo akciju kapitāla minimālo limitu palielināja līdz 3 000 000 latu. &quot;Tautas bankas&quot; akciju kapitāls bija 700 000 latu, un 1939. gada 30. aprīlī bankas akcionāru sapulcei nācās izbeigt savu darbību un pievienoties valstij piederošajai &quot;Vispārējai Lauksaimniecības bankai&quot;. 1940. gada 15. februārī Ministru kabinets pasludināja &quot;Vispārējo lauksaimniecības banku&quot; par krājaizdevu sabiedrību speciālo savienību, tādējādi krājaizdevu sabiedrības nonāca pilnīgā valdības kontrolē.

[[Attēls:Latvia foreign trade.jpg|thumb|300px|right|Ārējās tirdzniecības bilance pēdējos neatkarības gados.]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! !! 1933 !! 1934 !! 1935
|-
| Eksports uz Vāciju (no 100%) || 25,9% || 29,5% || 33,5%
|-
| Eksports uz Lielbritāniju (no 100%) || 42,5% || 35,8% || 30,2%
|-
| Imports no Vācijas || 24,5% || 24,5% || 36,8%
|-
| Imports no Lielbritānijas || 21,9% || 22,6% || 36,8%
|-
| Tirdzniecības apjoms ar Vāciju (milj. Ls) || 50,4 || 54,0 || 70,3
|-
| Tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju (milj. Ls)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101737{{!}}article:DIVL569{{!}}page:76{{!}}issueType:B |title=Dzimtenes nodevība |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101737{{!}}article:DIVL569{{!}}page:76{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; || 64,4 || 58,4 || 50,6
|}

Ārējā tirdzniecībā Vācija strauji apdzina Lielbritāniju, kļūstot par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri. Vācija to izmantoja, draudot pārtraukt sadarbību ar Latvijas valsts uzņēmumiem tik ilgi, kamēr turpināsies vāciešiem piederošu uzņēmumu nacionalizēšana. 1935. gada oktobrī Rīgā sākās sarunas par Latvijas-Vācijas tirdzniecības sarunas, kas noslēdzās 1935. gada 4. decembrī ar vienošanās parakstīšanu. 1938. gada 12. novembra Latvijas-Vācijas tirdzniecības līgums palielināja tirdzniecību par 50%, bet vienlaikus Latvija atteicās no turpmākas vāciešiem piederošu īpašumu pārņemšanas.

=== Lauksaimniecība ===
Latvijas lauksaimniecībai bija daudz problēmu: zemais darba ražīgums, hroniskais darbaroku trūkums (ko centās novērst ar lietuviešu un poļu viesstrādniekiem), daudz sīko jaunsaimniecību, samērā zemās ražas un izslaukumi, nepietiekamā lauksaimniecības tehnikas izmantošana.

Valsts piemaksāja lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, īstenoja plašas sociālas programmas, lai noturētu lauksaimniekus laukos. Lauksaimniecība nodrošināja uzņēmumus ar izejvielām, deva ievērojamu daudzumu produkcijas (galvenokārt sviestu un bekonu) eksportam un nodrošināja valsts iedzīvotājus ar lētiem pašu valstī ražotiem produktiem. Valsts subsidētās lētās pārtikas produktu cenas stabilizēja iedzīvotāju dzīves līmeni.

1934. gadā valdība izveidoja akciju sabiedrību &quot;Apvienotā sviesta eksporta apvienība&quot;, kurai 1935. gadā piešķīra eksporta monopoltiesības. Rezultātā mazinājās privāto eksportētāju loma un palielinājās kooperatīvu iespējas. 1937. gadā &quot;Apvienoto sviesta eksporta apvienību&quot; likvidēja un sviesta, siera, medus un olu eksporta monopoltiesības piešķīra &quot;Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai&quot;. Vienlaikus samazinājās privāto pienotavu skaits (1934. gadā darbojās 40 privātas pienotavas, bet 1937. gadā bija palikušas vairs tikai 27).

=== Racionalizācija ===
Racionalizācijas tēmu aktualizēta 1938. gada beigās, lai risinātu Lietuvas un Polijas sezonālo lauksaimniecības strādnieku problēmu. Sezonas strādnieku skaits no Polijas un Lietuvas turpināja pieaugt no 41 tūkstoša 1935. gadā līdz 46,4 tūkstošiem 1938. gadā. Vietējā darbaspēka trūkuma mazināšanai uzsāka racionalizācijas kampaņu ražošanas mehanizācijai, mazo uzņēmumu apvienošanai lielākos un valsts ekonomikas plānošanai. Lai atbrīvotu vietējos strādniekus no mazproduktīva darba, racionalizācijas uzdevums bija celt mehanizācijas līmeni ražošanā. 1938. gada decembrī izveidoja Ekonomikas Racionalizācijas Institūtu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n01{{!}}article:DIVL72{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n01{{!}}article:DIVL72{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kara ekonomika, 1939-1940 ==
1938. gada septembrī saasinoties politiskajai situācijai Eiropā, Latvijā sākas banku panika. Iedzīvotāji no bankām izņēma aptuveni 15 miljonus latu. Lai novērstu krīzi, [[Latvijas Banka]] palielināja naudas emisiju un bankām izsniedza kredītus. Līdzīga panika sākās 1939. gada septembrī, kad sākās karš. Lai arī valdība centās saglabāt stabilu situāciju, iesaldējot pārtikas preču cenas un izdalot kredītus. Ilgstoši tādu politiku uzturēt nebija iespējams.

Lai arī neitrāla, Latvija bija iesprostota Baltijas jūrā. Tirdzniecība ar Lielbritāniju apstājās. Taču Latvijas galvenie eksporta produkti — kokmateriāli, finieris, lini, sviests u. c. joprojām bija pieprasīti Vācijā un PSRS. Pat bez uzspiestajiem bāzu un tirdzniecības līgumiem ciešāki ekonomiskie sakari ar PSRS Latvijai bija izdevīgi. 1940. gada pirmajā pusgadā 52% no Latvijas sviesta eksporta bija uz PSRS.

Lai saglabātu tirdzniecības floti, 1939. gada 3. septembrī tika aizliegta Latvijas kuģu pārdošana, iznomāšana vai karoga maiņa bez īpašas Finanšu ministra atļaujas. Vāciešu izceļošanas dēļ flote zaudēja kompānijas &quot;Faulbaums&quot; sešus kuģus ar 12 961 kravnesības tonnu. 1940. gada sākumā [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] kara darbības dēļ tika nogremdēts tvaikonis &quot;Everene&quot;, bet &quot;Tautmīla&quot; smagi bojāts aviācijas uzlidojumā. Latvijas tirdzniecības flote zaudēja astoņus jūrniekus un 8158 kravnesības tonnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1940s01n02{{!}}article:DIVL130{{!}}issueType:P |title=Shipping |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1940s01n02{{!}}article:DIVL130{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Līdz ar Otrā pasaules kara sākumu samilza problēma ar degvielas un ogļu piegādi. Pēdējos neatkarības gados Latvija importēja aptuveni 600 000 tonnas ogļu gadā. Vācijai bloķējot Baltijas jūru, piegādes no Lielbritānijas kļuva neiespējamas. Pieauga šo materiālu iegāde PSRS. Tika pastiprināta [[mežu izciršana]] un kūdras izmantošana apkurē. Papildus visam 1939.-1940. gada ziemā iestājās aukstuma rekordi.

=== Cenu situācija ===
1939. gada 6. septembrī ieviesa visu produktu eksporta kontroli un ārējo tirdzniecību pilnībā pakļāva Finanšu ministrijai. Lai nodrošinātu valsti ar stratēģiskajām izejvielām, tika aizliegts eksportēt ogles, koku, dzelzi, tēraudu, varu, cinku, kaparu, alumīniju, vilnu, kokvilnu, gumiju, degvielu un eļļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n04{{!}}article:DIVL196{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n04{{!}}article:DIVL196{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Valsts noteica vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas gandrīz visiem produktiem. Lai novērstu sociālo un politisko spriedzi, valdība centās nepieļaut cenu celšanos. Degvielas, cukura un dažu citu preču pārdošanā ieviesa normas. Pārtiku joprojām varēja iegādāties brīvi par zemām, kontrolētām cenām. Latvijā bija viens no augstākajiem piena un piena produktu patēriņiem (566 litri gadā) un gaļas (85 kg gadā) patēriņiem Eiropā. Būvmateriālu iegādei ierobežojumu nebija, tika ierobežota metālu pārdošana.

Līdz ar kara sākšanos pieauga importēto energoresursu cenas. Akmeņogļu cena cēlās no 35 uz 73 latiem tonnā, bet benzīns no 50 uz 80 santīmiem litrā. Kā atsvars gada beigās sāka nākt elektrība no jaunā [[Ķeguma HES]]. 1940. gada 16. aprīlī noteica, ka visām lauku saimniecībām jāmaksā 5 santīmi par kilovatstundu. Apkures nodrošināšanai 1939./1940. gada ziemā visā valstī izvērsa plašu mežu ciršanas un malkas piegādes kampaņu. Lai aizstātu ogles, notika eksperimenti ar kūdras un brūnogļu izmantošanu.

=== Uzņēmumu subsidēšana ===
Lai palīdzētu grūtībās nonākušajai ekonomikai, Latvijas Banka un Latvijas Kredītbanka ievērojami palielināja kreditēšanu. Latvijas Kredītbankas kredīti 1940. gada 1. janvārī sasniedza 126,3 miljonus latu, gada laikā palielinoties par 41%. Latvijas Bankas kredīti 1940. gada 1. maijā bija 220,7 miljoni latu, gada laikā palielinoties par 49%. Gada laikā dubultojās Latvijas Krājbankas aizdevumi nacionālajām akciju sabiedrībām — no 35,9 miljoniem latu uz 70,3 miljoniem latu. Arī Latvijas Banka aktīvi kreditēja valsts uzņēmumus, un gada laikā kredītu apjoms kāpa no 73 miljoniem uz 117,1 miljonu latu. Bankas apmierināja 60%-84% no visiem kredītu pieprasījumiem. Var pieņemt, ka lielu daļu no tiem nebūtu izdevies atgūt un tos nāktos norakstīt zaudējumos. Tādējādi šī kreditēšana ir uzskatāma par valsts īstenotu ekonomikas subsidēšanu.&lt;ref name=&quot;bank.lv&quot;/&gt;

== Celtniecība ==
Režīms visā Latvijā izvērsa valsts finansētu celtniecību. Sevišķi aktīvi cēla skolas, sabiedriskās ēkas, pieminekļus (30. gadu beigās vidēji pat 94 skolu jaunceltnes gadā). Ievērojot 1930. gadu beigu arhitektūras formas, tās kalpoja režīma spēka un panākumu demonstrēšanai. No valsts budžeta celtniecībai atvēlētās summas nepārtraukti palielinājās. 1934./1935. budžeta gadā tie bija 28,1 miljoni latu, bet 1938./1939. budžeta gadā jau 69,8 miljoni. Kopumā celtniecībai režīma gados no budžeta piešķirti apmēram 240 miljonus latu. Šajā summā, visticamāk, nav iekļauti darbi, ko finansēja vai tieša valdības uzdevumā veica Latvijas Kredītbanka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n03{{!}}article:DIVL237{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n03{{!}}article:DIVL237{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1937. gada 22. maijā uzsāka [[Ķeguma HES]] celtniecību. Rīgā uzcelta Tiesu pils (tagadējā Ministru kabineta, Tieslietu ministrijas un Kancelejas ēka), [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] komplekss, [[Latvijas Kara muzejs]], [[Rīgas Brāļu kapi]], Armijas veikals (tagad [[Galerija Centrs]]), [[Ķemeru viesnīca]], [[Vienības nams]] Daugavpilī; tika plānota grandioza [[Uzvaras parks|Uzvaras laukuma]] izbūve Pārdaugavā un vispārēja Vecrīgas pārbūve, izveidots 15. maija (Doma) laukums Vecrīgā. Līdz ar monumentālā Uzvaras laukuma būvniecības darbiem tika plānota arī jauna tilta būvēšana aptuveni esošā Vanšu tilta vietā, kas jauno laukumu savienotu ar Valdemāra ielu. Tāpat tika apsvērta Daugavas tiltu būvniecība pie Katlakalna un Zaķusalas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n04{{!}}article:DIVL68{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1939s01n04{{!}}article:DIVL68{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vecrīgā plānoto administratīvo ēku lielie torņi lielā mērā līdzinājās nesen uzceltajai Stokholmas Domes ēkai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitstockholm.com/en/See--do/Attractions/the-city-hall/ |title=The City Hall |access-date={{dat|2015|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2015|08|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150807055740/http://www.visitstockholm.com/en/See--do/Attractions/the-city-hall/ }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Vienības nams 092011.jpg|Daugavpils Vienības nams
Attēls:LR MK.JPG|Tiesu pils ēka
Attēls:Latvijas Finanšu ministrija.jpg|Finanšu ministrijas sānu fasāde
Attēls:AEV Riga 1939.jpg|Armijas ekonomiskais veikals
Attēls:Cēsu Valsts ģimnāzija.jpg|Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija
Attēls:Liepajas Draudziga aicinajuma pamatskola.JPG|Liepājas Draudzīgā aicinājuma pamatskola
Attēls:Valsts Ķemeru viesnīca pēc 1936. gada.JPG|Valsts Ķemeru viesnīca
Attēls:Latvian War Museum01.JPG|Kara muzejs
Attēls:Latviesu biedribas nams Liepaja.jpg|15. maija nams Liepājā
Attēls:Ruhja linnavalitsuse hoone.JPG|Rūjienas pašvaldības nams
Attēls:Aizsargu nams Madona.jpg|Aizsargu nams Madonā
Attēls:Rīgas Brāļu kapi — ieejas vārti.jpg|Brāļu kapi
Attēls:KHES-1small.jpg|Ķeguma HES
Attēls:Uzvaras laukuma pārbūves projekts Rīgā.jpg|Uzvaras laukuma projekts
Attēls:Vecrigas parbuves plans.jpg|Vecrīgas pārbūves plāns
Attēls:Rigas pilsetas nams 1939.jpg|Rīgas pilsētas nama projekts
Attēls:Rīgas Pilsētas nams 1939 arka.jpg|Rīgas pilsētas nama arka, fonā Melngalvju nams
&lt;/gallery&gt;

== Izglītība un kultūra ==
1934. gada 24. jūlijā Ministru kabinets izveidoja [[Latvijas Kultūras fonds|Kultūras fondu]]. 1935. gada 28. janvārī Ulmanis aicina dāvināt grāmatas savām pirmajām skolām, aizsākot [[Draudzīgais aicinājums|Draudzīgā aicinājuma]] kustību. Līdz 1939. gada beigām saziedoti vairāk nekā 1,5 miljoni grāmatu.&lt;ref&gt;http://szf.lu.lv/files/Agora%206.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1939. gada 1. jūlijā izveidota [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]].

Izglītības un kultūras dzīvi Latvijā centralizēja un vadīja Sabiedrisko lietu ministrija, Rakstu un Mākslas kamera, Profesiju kamera, Preses biedrība un Izglītības ministrija. Šim laikam raksturīgas valsts atbalstītā Kultūras fonda aktivitātes, &quot;Draudzīgā aicinājuma&quot;, [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] un [[Tēvzemes balva]]s iedibināšana. Izglītībai atvēlēja 14,7% no Latvijas budžeta, un skolu nodrošinājumā ar skolotājiem un studentu skaita ziņā uz 10 000 iedzīvotājiem Latvija izvirzījās pirmajā vietā Eiropā. Teātris un mūzika, literatūra un tēlotāja māksla turpināja strauji attīstīties, visās jomās uzrādot sasniegumus.

== Ārpolitika ==
[[Attēls:Eiropa karte 1937.png|thumb|Eiropa 1937. gadā]]
Kopš režīma sākuma tika pieliktas pūles Baltijas valstu attiecību nostiprināšanai un uzlabošanai. 1934. gadā izveidota [[Baltijas Antante]]. 1936. gada rudenī Latviju uz trīs gadiem ievēlēja [[Tautu Savienība]]s padomē.

=== Attiecības ar Rietumvalstīm ===
Pēc Hitlera nākšanas pie varas, 1933. gada sākumā Latvija centās pastiprināt attiecības ar Lielbritāniju un Franciju, savām tradicionālajām aizstāvēm. Taču abas lielvalstis šajos gados centās rast kompromisus ar Vācijas jauno režīmu. Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija 1933. gada 7. jūnijā pēc [[Benito Musolīni|Musolīni]] ierosmes noslēdza &quot;četru valstu paktu&quot;, kas izraisīja satraukumu Austrumeiropas valstīs. Tā kā Francijas parlaments līgumu neratificēja, tas nestājās spēkā, taču tas demonstrēja Rietumvalstu gatavību novērsties no mazajām Eiropas valstīm par labu lielvalstu attiecībām. 1934. gadā Francija ierosināja noslēgt Austrumu paktu, kas iesaistītu PSRS jaunā paktā, kas ar dažādām drošības garantijām nodrošinātu Austrumeiropas drošību. Valstu dažādo viedokļu dēļ šī ideja izgāzās. 1935. gada 18. jūnijā Lielbritānija noslēdza līgumu ar Vāciju, kas vācu karaflotei ļāva sasniegt 35% no britu karaflotes tonnāžas. Tas nozīmēja, ka Vācija atkal kļūst par dominējošo spēku Baltijas ūdeņos. Sarunās ar Latvijas diplomātiem, 1936. gada pavasarī Lielbritānija un Francija norādīja, ka nav gatavas uzņemties militāras saistības Austrumeiropas aizstāvībai. Premjerministrs [[Nevils Čemberlens]] aizstāvēja samierināšanās politiku, piekāpjoties Vācijas prasībām. Austrumeiropas valstis tika pamestas savam liktenim, un sāka uzlabot attiecības ar Vāciju.

Ulmaņa režīma tuvošanos Vācijai traucēja latviešu vēsturiskā nepatika pret vāciešiem, [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] pieredze un pieaugošā nacisma ietekme vietējo vāciešu vidū. Jau 1933. gada 24. aprīlī Munters rakstīja: &quot;tagadējo Vācijas politisko vadoņu un režīma tieksmes Austrumeiropā un arī attiecībā uz Baltijas valstīm ir tādas, ka mums ar Vāciju nekādos apstākļos politiska sadarbība vai tuvošanās nav un nebūs iespējama&quot;. Šajos gados strauji pieauga Latvijas-Vācijas tirdzniecības apjoms, Vācijai aizvietojot Lielbritāniju kā Latvijas lielāko tirdzniecības partneri. Ekonomiskās ietekmes pieaugums Vācijai deva iespēju palielināt arī savu politisko ietekmi.

1938. gada rudenī Vācija uzsāka spiedienu pret Baltijas valstīm, lai drošības garantiju vietā tās izvēlētos neitralitāti. Septembra vidū Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija un citas valstis paziņoja, ka atsakās no Tautu Savienības 16. pantā paredzētās kolektīvas drošības. Septembra beigās noslēgtā [[Minhenes vienošanās]] demonstrēja Lielbritānijas un Francijas pilnīgu piekāpšanos Vācijai. Sabruka Francijas veidotā alianšu sistēma Austrumeiropā un Balkānos. Latvija nonāca Vācijas ietekmes zonā. 1939. gada 20. martā Vācija izvirzīja ultimātu Lietuvai par [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabala]] atdošanu. Lielbritānija un Francija paziņoja, ka nesniegs palīdzību Lietuvai. 22. martā Lietuva atteicās no Klaipēdas apgabala. 6. aprīlī Vācijas sūtnis Koce aicināja Latviju nosūtīt militārpersonu delegāciju uz Hitlera dzimšanas dienas svinībām 20. aprīlī. Uz Berlīni devās ģenerālštāba priekšnieks [[Mārtiņš Hartmanis]] un ģenerālis [[Oskars Dankers]]. 28. aprīlī Hitlers paziņoja, ka ir gatavs noslēgt neuzbrukšanas līgumus ar Skandināvijas un Baltijas valstīm. Vācija līguma parakstīšanu saistīja ar Rietumvalstu un padomju drošības piedāvājumu noraidīšanu, tādēļ Zviedrija un Norvēģija no līguma piedāvājuma atteicās. Sarunas noslēdzās 7. jūnijā ar [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|Latviju — Vācijas neuzbrukšanas līguma]] parakstīšanu Berlīnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n126{{!}}article:DIVL49{{!}}issueType:P |title=Berlīnē parakstīti Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumi |access-date={{dat|2018|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n126{{!}}article:DIVL49{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; 1939. gada 21. septembrī Latvija slēdza karā iznīcinātās Polijas vēstniecību Rīgā.

=== Attiecības ar PSRS ===
{{see also|Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)}}
1933. gada decembrī PSRS izvirzīja ideju par reģionāla Austrumu pakta noslēgšanu, kas būtu vērsts pret Vācijas agresiju. PSRS to piedāvāja noslēgt Francijai, Beļģijai, Čehoslovākijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai. 1934. gadā PSRS un Francija strādāja pie šī līguma teksta, tajā aicinot iesaistīties arī Vāciju. Pēc Vācijas atteikuma, arī Polija noraidīja šāda pakta ideju. 1935. gada aprīlī Vācija paziņoja, ka varētu noslēgt reģionālu neuzbrukšanas līgumu. Paralēli, 1935. gada maijā Francija un Čehoslovākija parakstīja savstarpējās palīdzības līgumus ar PSRS, atjaunojat ideju par Austrumu pakta noslēgšanu. Ņemot vērā Vācijas aprīlī pausto nostāju, Latvija paziņoja, ka ir gatava parakstīt šādu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:52{{!}}issueType:B |title=Latvijas buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:52{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; Aizbildinoties ar Francijas-PSRS līgumu, Vācija atteicās no turpmākām sarunām, un 21. maijā Hitlers ierosināja noslēgt tiešus neuzbrukšanas līgumus ar visām kaimiņvalstīm (izņemot Lietuvu). Ņemot vērā Vācijas neskaidro uzvedību, 1935. gada jūnijā Latvija pieņēma lēmumu sākt sarunas ar PSRS par līgumu, kurš būtu līdzīgs franču un čehoslovāku noslēgtajiem līgumiem. Jūnija beigās Rīgā notika Muntera vadīta Latvijas vēstnieku konference, kurā dominēja viedoklis par labu līgumam ar PSRS, jo tas samazinātu Vācijas radītos riskus valstij. Vienlaikus tika konstatēts, ka šāds līgums izraisītu ne tikai Vācijas, bet arī Polijas un Igaunijas neapmierinātību. Konferencē piedalījās arī Ulmanis, kurš atbalstīja līguma nepieciešamību, un 1935. gada 10. jūlijā Latvija informēja PSRS pusi par gatavību sākt sarunas. Latvijas armijas vadītāji apmeklēja 1936. gada 1. maija parādi Maskavā un izteica vēlmi novērot arī Sarkanās armijas manevrus. 1937. gada februārī atbildes vizītē ieradās Sarkanās armijas ģenerālštāba priekšnieks maršals [[Aleksandrs Jegorovs]], kuru drīz likvidēja Staļiniskā terora laikā. Summējot šo vizīti, padomju diplomāti uzskatīja, ka Latvijas virsnieki ir naidīgi Vācijai un pozitīvi noskaņoti par iespējamo sadarbību ar PSRS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:60{{!}}issueType:B |title=Latvijas buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL193{{!}}page:60{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; 1937. gada septembrī [[Hugo Rozenšteins|Hugo Rozenšteina]] vadīta Latvijas virsnieku delegācija apmeklēja Sarkanās armijas manevrus.

1937. gada pavasarī PSRS uzaicināja Munteru uz sarunām Maskavā, kas sākās jūlijā. Ļitvinovs atkārtoja PSRS ieinteresētību Latvijas drošības garantēšanā. 1937. gada jūnijā Munters devās uz Maskavu, kur tikās ar Staļinu, Molotovu, Ļitvinovu, Kaganoviču, Vorošilovu u. c. padomju vadības pārstāvjiem. Vizītes turpinājumā Munters apmeklēja Volgas-Maskavas kanālu, Dņepras HES, fabrikas un kolhozus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1937s01n07{{!}}article:DIVL324{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_lerq1937s01n07{{!}}article:DIVL324{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1939. gada 5. oktobrī Latvijas un PSRS pārstāvji parakstīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību]]. Latvijai šāds līgums nebija vajadzīgs, tas tika ultimatīvā kārtā uzspiests visām Baltijas valstīm, kuru autoritārie vadītāji nolēma piekāpties. Somija, kuras parlaments atteicās šādu līgumu parakstīt, kļuva par PSRS agresijas upuri, tomēr brīvību un neatkarību nosargāja.

=== Baltijas valstu situācija ===
{{pamatraksts|Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā}}
Baltijas valstu neatkarību līdz 1930. gadu vidum nodrošināja ne tik daudz uzvarējušo [[Antante]]s valstu atbalsts, cik abu reģionālo hegemonu — Vācijas un [[Padomju Savienība|PSRS]] militārais un politiskais vājums. Baltijas valstu neatkarība varēja pastāvēt tikai tik ilgi, cik abas reģiona lielvaras bija ieinteresētas saglabāt tās kā neitrālu buferzonu. [[Britu impērija|Lielbritānijas]] vienīgā praktiskā iespēja sniegt militāru atbalstu Baltijai bija cauri Skandināvijai, jo kara flotes piekļuvi Baltijas jūrai kontrolēja Vācija.

PSRS interese par Baltijas iegūšanu bija praktiska un politiska. Praktiskos apsvērumus diktēja lielvalsts ekonomiskā un militārā nepieciešamība pēc neaizsalstošajām Baltijas ostām Latvijā un Igaunijā. Uz to norāda arī sākotnējais [[Molotova—Ribentropa pakts]], kurā Lietuva ir atstāta Vācijas ietekmes sfērā. Politiski PSRS organizēja spiegu un komunistu pagrīdes darbu, lai sasniegtu savu ideoloģisko mērķi — vispasaules revolūciju.

1920. gados [[Somija]], ko līdz tam uzskatīja par Baltijas valsti, veica stratēģisku izvēli par labu Skandināvijai. Somija atradās nost no tradicionālajiem Eiropas kara laukiem; tā cerēja, ka PSRS būs vairāk ieinteresēta iegūt Baltijas un nevis Somijas kara flotes bāzes; [[Somu līcis]] tīri fiziski atdalīja to no pārējām Baltijas valstīm. Skandināvijas lielvalsts [[Zviedrija]] nevēlējās zaudēt savu neitralitāti, lai atbalstītu apdraudētās Baltijas valstis, ar kurām tai nebija pat ciešu ekonomisko saišu.

Otrs alianses virziens, kam reāli gatava bija vienīgi Igaunija, bija [[Polijas Otrā republika]] un tās sabiedrotā [[Rumānijas Karaliste]]. Taču tas nozīmētu iesaistīšanos Polijas konfliktos ar Vāciju, PSRS un Lietuvu Viļņas apgabala dēļ. Šī konflikta dēļ Lietuva uzstāja, ka jebkāda trīs Baltijas valstu savienība pirmkārt jāvērš pret Poliju.

Visu šo iemeslu dēļ līdz pat 1930. gadu beigām vienīgā militārā alianse pastāvēja tikai starp Latviju un Igauniju. Aizsardzības alianse balstījās uz 1921. gada 7. jūlija, 1923. gada 1. novembra un 1934. gada 17. februāra līgumiem. Ja neņem vērā savstarpējās virsnieku apmaiņas vizītes, konkrēts alianses rezultāts bija tikai 1930. un 1931. gada kopējie militārie manevri. Igauņi pamatoti uzskatīja savu virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Laidoneru]] par labāku kopējo spēku virspavēlnieku nekā [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Balodi]], kas nebija palīdzējis 1919. gada [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. Taču Latvijai bija divreiz lielāka armija.

Lai arī Latvijas un Igaunijas attiecības līgumu līmenī bija ciešas, ikdienā bieži valdīja regulāri konflikti (par Igaunijas tirdzniecības līgumu ar Somiju; siltajām attiecībām ar Poliju, kas traucēja Baltijas reģiona vienotībai; no Latvijas izraidītā O. Loonitsa siltā sagaidīšana Igaunijā u. c.). Abu valstu sadarbībai ar Lietuvu un Poliju traucēja neatrisinātā [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] problēma. Polijai draudzīgā Igaunija šajā jautājumā nevēlējās atbalstīt Lietuvu. Jāņem vērā, ka Polijas robežas līdz 1939. gadam bija citādas un Lietuvai nebija kopējas robežas ar PSRS.

Nacistu nākšana pie varas 1933. gadā Baltijai nozīmēja jaunus draudus no Rietumiem, pirmkārt jau Lietuvai ar anektēto Klaipēdas apgabalu. 1934. gada 12. septembrī trīs Baltijas valstis izveidoja [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]], kas gan vairāk darbojās kā ārlietu ministriju konsultatīvā padome, jo Latvija un Igaunija nevēlējās militāru sadarbību ar Lietuvu, kamēr tā neatrisinās Viļņas un Klaipēdas reģionu problēmas.

Neatkarību nosargāt spētu vienīgi ļoti cieša visu Baltijas valstu savienība. Taču katras Baltijas valsts politiku starpkaru periodā diktēja nevis centieni apvienot spēkus, bet bailes no lielajiem kaimiņiem un cerība, ka tieši viņu valstij izdosies izvairīties no agresijas. Politiķi nespēja pārkāpt mazo valstu robežām un strādāt kopējo interešu labā. Sākotnēji bailes no Polijas, bet vēlāk no Vācijas un PSRS noveda pie tā, ka Baltijas valstis neveidoja kopēju militāro aliansi. Tā vietā, lai veidotu vienu lielu reģiona armiju, katra valsts tērēja savus nelielos resursus neatkarīgas armijas uzturēšanai. Apvienojot spēkus, Baltijas valstis varēja mobilizēt līdz 550 000 lielu armiju, kas reģionā būtu ievērojams militārais spēks, ņemot vērā, ka ne Polija, ne Vācija vai PSRS pret Baltijas valstīm nekad nevērstu visus savus bruņotos spēkus.&lt;ref&gt;http://www.bdcol.ee/files/docs/bdreview/10bdr601.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Netika panākta pat vienošanās par kopēju ieroču iegādi vai munīcijas standartu: igauņi lietoja krievu, latvieši — angļu, bet lietuvieši — vācu munīciju. Vienādojot munīcijas standartu, rastos ekonomisks pamats bruņojuma, piemēram, artilērijas lādiņu, ražošanai pašu spēkiem, kā to darīja Somija.

Taču Baltijas militārās vienotības trūkumā nevar vainot tikai vietējos politiķus, līdzīgā situācijā nonāca arī Skandināvijas un Balkānu valstis, kas nespēja reāli sadarboties, lai kopīgi nosargātu sevi pret militāru uzbrukumu Otrajā pasaules karā.

=== Ceļš uz okupāciju ===
Visus režīma gadus turpinājās Baltijas valstu mēģinājumi panākt neuzbrukšanas un neitralitātes līgumus ar lielvarām, kas tika uzskatīti par neatkarības garantijām.

1938. gada 19. decembrī gandrīz vienlaikus ar Lietuvu un Igauniju Latvija pieņem neitralitātes likumu. Būtībā šāda neitralitāte tikai kaitēja, jo nepieslienoties nevienam no blokiem — Vācijai, Lielbritānijai ar Franciju vai PSRS —, Baltijas valstu intereses tika ignorētas un ar tām neviens nerēķinājās.

1939. gadā nedz Vācija, nedz Lielbritānija un Francija nevēlējās sniegt garantijas Baltijas neitralitātei, jo sadarbība ar PSRS bija daudz svarīgāka. Rietumvalstis Baltijas nokļūšanu PSRS ietekmes zonā uztvēra pozitīvāk nekā to nonākšanu Vācijas sfērā. Laiks starp [[Minhenes vienošanās|Čehoslovākijas sadalīšanu]] un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] noslēgšanu bija pēdējais posms, kad Baltija vēl varēja brīvprātīgi izvēlēties, kuram no lielvaru blokiem pieslieties.&lt;ref name=&quot;Jānis Taurēns 1934&quot;&gt;[[Jānis Taurēns]]. Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. -. 1940. gadā.&lt;/ref&gt;

Pēc incidenta ar poļu zemūdeni &quot;Orzel&quot; 1939. gada septembrī PSRS Igaunijai nekavējoties pieprasīja atļauju izvietot valstī savas militārās bāzes, noslēdzot [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|savstarpējās palīdzības paktu]]. Jau 29.-30. septembrī [[Fricis Kociņš]], Latvijas vēstnieks Maskavā, saņēma prasību pēc delegācijas, kas varētu noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS]].

Pēc PSRS karaspēka ienākšanas Baltijas valstis faktiski vairs nebija neitrālas un nekontrolēja savu ārpolitiku. Igaunijas teritoriju izmantoja [[Ziemas karš|PSRS karā pret Somiju]]. 1939. gada 14. decembra Tautu Savienības balsojumā par PSRS nosodīšanu par uzbrukumu Somijai Baltijas valstis atturējās.

Pēc bāžu izvietošanas Baltijas valstu ārlietu ministriju pārstāvji tikās gandrīz katru nedēļu, tāpēc savstarpējā informācija par pieaugošajām un nepamatotajām PSRS pretenzijām bija zināma, taču valstīm trūka spēka tām kopīgi pretoties. Lietuva no PSRS bija saņēmusi ilgi kāroto [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet Igaunijas Prezidents cerēja uz Vācijas un PSRS kara sākumu jau 1940. gadā.&lt;ref name=&quot;Jānis Taurēns 1934&quot;/&gt;

== Militārā situācija ==
Ieroču iegādi apgrūtināja klīringa līgumu tirdzniecības modelis, kas kļuva populārs 1930. gados. Valstis noslēdza līgumus par stingri noteiktu preču klāsta apmaiņu noteiktā apjomā, bet faktiski notika [[maiņas tirdzniecība]], jo valstis nevēlējās tirdzniecībai tērēt savas zelta un cietās valūtas rezerves. Francija un Lielbritānija uzstāja, ka tirgošanās ar tām nozīmē arī tikai viņu ražoto ieroču iegādi. Lai arī Zviedrijā bija labi attīstīta militārā rūpniecība, Zviedrijas tirdzniecība ar Baltijas valstīm bija niecīga, jebkādi zviedru ieroči būtu jāpērk par skaidru naudu, ko Baltijas valstis nevarēja atļauties.&lt;ref&gt;[https://www.bdcol.ee/files/docs/bdreview/10bdr601.pdf The Military situation in the Baltic States]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Grūtības bruņojuma iegādē radīja arī ražotāju nevēlēšanās to piegādāt uz kredīta. Tomēr 1938. gadā no Lielbritānijas izdevās iegādāties divdesmitdeviņas ''Gloster Gladiator'' lidmašīnas un [[Čehoslovākija]]s vieglos tankus (tanketes). 1939. gada pavasarī noritēja sarunas par bruņojuma iegādi, par kuru varētu norēķināties ar starpvalstu preču apmaiņu. Daļu līdzekļu izdevās iegūt, Spānijas republikai pārdodot Krievijas Impērijas laikā uzstādīto piekrastes artilēriju.&lt;ref&gt;http://books.google.lv/books/about/Alfred_Valdmanis_and_the_Politics_of_Sur.html?id=36g549bC_FYC&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt;

1939. gada sākumā, Vācijai vēršoties pret Lietuvu Klaipēdas apgabala dēļ, plāna līmenī pastāvēja varbūtība, ka tā okupēs visu Lietuvu un Latvijā Kurzemi ar Zemgali.

1939. gada pašās beigās izstrādātais 5. mobilizācijas plāns paredzēja veidot aizsardzības līnijas pret iebrucējiem gar [[Venta (upe)|Ventu]] un līnijā [[Pededze]]—[[Aiviekste]]—[[Lubāna]]—[[Līvāni]]. Taču tā kā 1940. gada jūnijā padomju karaspēks vispirms iegāja Lietuvā, valsts aizsardzība no visām pusēm nebija reāla. Pēc PSRS bāzu izvietošanas Latvijas neatkarības militārā aizsardzība kļuva gandrīz neiespējama. Papildus uzbrukumam no Austrumiem nāktos rēķināties ar uzbrukumu no Kurzemē izvietotajām bāzēm. Tika plānots, ka armija atkāpsies uz Lietuvu vai pat līdz Vācijai. Taču 1940. gada jūnijā tieši Lietuvu PSRS okupēja pirmo.

Pēc Vācijas un PSRS alianses noslēgšanas un PSRS bāzu izvietošanas Latvijā ieroču iegāde no Rietumiem kļuva neiespējama. Latvijas vēstnieks Lielbritānijā [[Kārlis Reinholds Zariņš]] 1939. gada 27. oktobrī centās britu ierēdņiem pierādīt, ka nauda par ieročiem jau ir pārskaitīta un ka ieroču ražotājs ''Vickers Armstrong'' ir gatavs kontraktu izpildīt. Jautājums bija par deviņu 75 mm lielgabalu, 250 ložmetēju, artilērijas munīcijas, lidmašīnu motoru rezerves daļu u. c. piegādi Latvijai. Taču ieroču piegādes iespējas tika noraidītas. Ierēdņu savstarpējā sarakste parāda, ka Lielbritānija vairs neticēja Latvijas neatkarības pastāvēšanai: &quot;''Latvija pēc dažām nedēļām var tikt pilnīgi okupēta. Mums jādara viss iespējamais, lai ieroču pasūtījumus neizpildītu. Tas var palīdzēt tikai Krievijai&quot;''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |title=Baltijas Valstis un Lielbritānija Otrā Pasaules Kara Gados (1939-1945) |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150504074954/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/75-82-VESTURE-Zunda.pdf |archivedate={{dat|2015|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Latvijas kara lidmašīnas 1938.JPG|Jauniegādātās ''Gloster Gladiator'' lidmašīnas aviācijas svētkos, 1938
Attēls:Ulmanis pie tanka 1938.JPG|Ulmanis pie Latvijas armijas tanka 1938. gada rudens manevros
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas tankete parādē, 1939
Attēls:Armijas manevri 1938 1.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Latvijas armija 1940 16 jun.jpg|Latvijas armijas izvietojums 1940. gada 16. jūnijā
&lt;/gallery&gt;

== Sabrukums ==
[[Attēls:LR Pilnvara Zarinam.jpg|thumb|Lēmums par ārkārtējām pilnvarām sūtnim Zariņam]]
[[Attēls:Riga 1940 Soviet Army.jpg|thumb|Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]

Ulmanis labi saprata Latvijas stratēģisko situāciju. Rietumu demokrātijas militāri palīdzēt nespēja, nesimpātiskā Vācija augustā bloķējās ar PSRS, Polija tika iznīcināta mēneša laikā. 1940. gadu Latvija sagaidīja kā izolēta, PSRS ietekmei pakļauta valsts.

{{cquote|Ar katru gadu mums kļuva aizvien skaidrāks, ka militārā palīdzība kara gadījumā no vecās antantes puses kļūst par ļoti problemātisku jautājumu. Nesenais piemērs ar Poliju pārspēja pašus pesimistiskākos paredzējumus. Bija tikai viena cerība, ka Anglijas un Francijas gudras, tālredzīgas politikas dēļ, prasmīgi, pareizi un bez aizspriedumiem novērtējot savstarpējo spēku samēru un iespējas, kopīgi ar citām lielvalstīm izdosies saglabāt mieru un novērst postošo karu uz iespējami ilgāku laiku. Lūk, tas arī ir viss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/piezimes.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121118092032/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/piezimes.htm# |archivedate={{dat|2012|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;|||}}

Vācijai 1939. gada sākumā iznīcinot Čehoslovākiju un atgūstot Klaipēdas apgabalu, saasinājās iedzīvotāju un valdošo aprindu pretvāciskais noskaņojums. Gan rietumu gan padomju diplomāti ziņoja, ka neformālās sarunās latvieši izsakās pret vāciešiem un ir gatavi pieņemt padomju Krievijas atbalstu. Ģenerālis Balodis padomju pārstāvim Zotovam 1939. gada 15. jūnijā teica: &quot;Vācieši labprāt gribētu pārņemt mūs savā protektorātā. Bet mums tas nozīmētu bojā eju.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:86{{!}}issueType:B |title=Latvijas Buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:86{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt;

Sešos pastāvēšanas gados režīms bija likvidējis gandrīz visas neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības institūcijas un pilsonisko iniciatīvu, to aizstādams ar režīma ideoloģiju reproducējošiem veidojumiem (sākot ar kamerām un beidzot ar režīmam padevīgu un cenzētu presi). Tā rezultātā sabiedrība vairs nebija spējīga neatkarīgai politiskai rīcībai (ne psiholoģiski, ne institucionāli). Autoritārisma gaisotnē neviens valsts ierēdnis vai militārpersona neuzdrošinājās pieņemt patstāvīgus lēmumus, nesaņemot atļauju no Vadoņa, bet Ulmanis pēc 1940. gada 16. jūnija [[Padomju Savienība|PSRS]] ultimāta nedeva pavēli pretoties Sarkanajai armijai un pakļāvās okupācijas varai. Uzreiz pēc valdības sēdes Kara ministrija informēja visu Latvijas armijas komandējošo sastāvu, ka Latvijā ar valdības piekrišanu tiek ievestas papildus padomju karaspēka daļas. &quot;Eiropas kara norises iespaidā Padomju Savienība nākusi pie atzinuma, ka nolūkā saglābt mieru Baltijas jūras austrumu piekrastē un vispār Eiropas Austrumos, nepieciešams savstarpējās palīdzības paktu paplašināt.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:100{{!}}issueType:B |title=Latvijas buržuāziskā diplomātija |access-date={{dat|2018|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308065984{{!}}article:DIVL443{{!}}page:100{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; Masu mediji bija cenzēti, un iedzīvotāji nebija informēti par patiesajām attiecībām ar PSRS. Kirhenšteina valdībai pārņemot varu, prese rakstīja ka ir notikusi &quot;sociālistiskā revolūcija&quot;.

Jau pāris dienas pēc Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas Ulmaņa valdībai bija zināms to slepeno pielikumu saturs, kas paredzēja Baltijas sadalīšanu ietekmes sfērās. No militārā viedokļa ir skaidrs, ka Latvijas armija nevarēja ilgstoši pretoties PSRS armijai, kas jau bija ieņēmusi Lietuvu un kuras bruņoto spēku bāzes kopš 1939. gada oktobra bija izvietotas Latvijā. Taču pretošanās izrādīšanai būtu bijusi simboliska nozīme. Iespējams, Latvijas iekļaušana PSRS nebūtu notikusi tik ātri, vai arī tās pēckara statusam Rietumu sabiedrotie pievērstu lielāku uzmanību.&lt;ref name=&quot;home.lu.lv&quot;&gt;http://home.lu.lv/~politics/raksti/Ulmanis/ulmanis.htm&lt;/ref&gt; Pat nepretošanās gadījumā valdība būtu varējusi sekot Dānijas piemēram, kas, nepretojoties Vācijas militārajai okupācijai, paziņoja, ka ir okupēta.

Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmums par [[17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)|ārkārtējo pilnvaru piešķiršanu]], ar kuru sakaru pārtraukuma (iebrukuma) gadījumā Latvijas valdības viedokli ārzemēs jāpārstāv Latvijas sūtnim Lielbritānijā [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlim Zariņam]] vai, ja viņš zaudētu rīcības spēju, sūtnim ASV [[Alfrēds Bīlmanis|Alfrēdam Bīlmanim]], tas nedeva tiesības veidot trimdas valdību. Sūtņiem nebija dotas nekādas instrukcijas, ko darīt okupācijas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/BLEIERE%20referats.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192037/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/BLEIERE%20referats.pdf# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas okupācija (1940)|PSRS ultimāta un militārās okupācijas]] rezultātā sagrūstot režīmam, izveidojās politiskais vakuums, ko aizpildīja personas, kas sadarbojās ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. Pamats ir apgalvojumam, ka autoritārais režīms sadarbībā ar okupantiem iegrūda daļu kreisi noskaņoto iedzīvotāju un sociāldemokrātu, kas pārmaiņas sākotnēji uztvēra pozitīvi — kā autoritārā režīma galu un nevis kā Latvijas neatkarības beigas.&lt;ref&gt;Lēbers D. A. Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti. // Latvijas valsts atjaunošana 1986.—1993. — Rīga, 1998., 31. lpp.&lt;/ref&gt; 1940. gada 17. jūnijā Ulmanis atteicās no Ministru prezidenta amata un līdz 21. jūlijam palika Valsts prezidenta amatā, brīvprātīgi sadarbojoties ar jauno iekārtu. Mēnesi sadarbojoties ar okupācijas spēkiem, Ulmanis sankcionēja šo okupāciju.&lt;ref name=&quot;home.lu.lv&quot;/&gt; Iespējams, ka baumas par t. s. &quot;[[Mongolijas Tautas Republika]]s variants&quot;, t. i., PSRS protektorāta statuss, bija ne tikai apzināta [[dezinformācija]], bet arī rezerves variants gadījumam, ja PSRS politiķiem neizdotos panākt izvirzīto mērķi — Baltijas valstu pilnīgu aneksiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/BLEIERE%20referats.pdf |title=Daina Bleiere. Latvijas politiskās elites sadarbība ar PSRS 1940. gada jūnijā-jūlijā |access-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192037/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/BLEIERE%20referats.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ulmaņa rīcība šajās liktenīgajās dienās netiek vērtēta viennozīmīgi, un diskusijas par viņa motīviem un iespējamām rīcības alternatīvām turpinās.

== Režīma novērtējums ==

=== Pozitīvie sasniegumi ===
Nevar noliegt Ulmaņa iekšpolitikas panākumus valsts un sabiedriskās dzīves dažādu sfēru loģiskā sakārtošanā. Par to liecina, piemēram, 1937. gada 28. janvārī pieņemtais [[Civillikums]], kas stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī un fundamentāli sakārtoja civiltiesību jomu.

Režīma izveidošana laika ziņā sakrita ar ''Lielās depresijas'' beigām Rietumu ekonomikā un lielvalstu sākto gatavošanos karam, kas pasaules tirgū strauji palielināja pieprasījumu pēc lauksaimniecības produkcijas un izejvielām, kas Latvijai kā agrāras saimniecības zemei bija ļoti izdevīgi un veicināja strauju ekonomikas uzplaukumu. To propaganda pasniedza kā autoritārā režīma nopelnu. Latvijā šajā laikā bija vieni no visstraujākajiem rūpnieciskās produkcijas pieauguma tempiem Eiropā. 1939. gadā, salīdzinot ar 1934. gadu, uzņēmumu skaits bija palielinājies par 41%, saražotās produkcijas vērtība — par 95%, rūpniecības strādnieku skaits — par 37%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/20117/0 |title=Ulmaņa apvērsumam — 70 gadi. // apollo.lv |access-date={{dat|2009|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090624164408/http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/20117/0 |archivedate={{dat|2009|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Šajā laikā tika uzcelti jauni [[Dzelzceļš|dzelzceļi]], sākta vietējo izrakteņu [[kūdra]]s un [[kaļķakmens]] plašāka izmantošana ražošanā un enerģētikā, modernizējās lauksaimniecība, paplašinājās eksports, stabilas bija finanses un nauda. Valsts piemaksāja lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, īstenoja plašas sociālas programmas, lai noturētu lauksaimniekus laukos. Tā nodrošināja uzņēmumus ar izejvielām, deva ievērojamu daudzumu produkcijas (galvenokārt sviestu un bekonu) eksportam un nodrošināja valsts iedzīvotājus ar lētiem pašu valstī ražotiem produktiem. Lētās pārtikas produktu cenas savukārt stabilizēja iedzīvotāju dzīves līmeni. Lauksaimniecības attīstību ievērojami bremzēja zemais darba ražīgums, hroniskais darbaroku trūkums, ko centās novērst ar lietuviešu un poļu viesstrādniekiem, sīksaimniecību kvantitatīvā dominante, samērā zemās ražas un izslaukumi, nepietiekamā lauksaimniecības tehnikas izmantošana.

Laika posms pēc 1934. gada 15. maija ir iegājis sarunvalodā ar nosaukumu &quot;Ulmaņa laiki&quot;. Saimnieciski tas bija ekonomiskās augšupejas laiks, dzīves un izglītības līmeņa celšanās, valstiskās kultūras dzīves pacēluma laiks.

=== Draugu būšana ===
[[Attēls:Karlis Ulmanis 1934.jpg|thumb|250px|Ulmanis 1937. gada Strādnieku svētkos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;]]
K.&amp;nbsp;Ulmanis pirms valsts apvērsuma bija nonācis naudas grūtībās. Būdams Zemnieku savienības vadītājs, viņš bija no valsts kases aizņēmies lielas summas, lai balstītu savu Zemnieku banku. Kopējais valsts aizdevums Zemnieku bankai bija no 1,5 līdz 2 miljoniem latu. Vekseļus bija parakstījis Ulmanis. Zemnieku savienībai tuvu stāvošām organizācijām bija izsniegtas lielas summas, Latvijas tranzītam aptuveni 13-15 miljoni latu. Valsts parādniekiem, tajā skaitā arī K. Ulmanim, pēc 1935. gada 15. maija parādi tika dzēsti.&lt;ref&gt;Bastjānis V. Gala sākums: vērojumi un vērtējumi. — Memento: Lidingö, 1964.&lt;/ref&gt;

Pēc apvērsuma visus Zemnieku savienības daudzmaz redzamākos biedrus iecēla atstādināto pašvaldību un citās vēlēto personu vietās un visos jaunradītos augstos amatos — kamerās, akciju sabiedrību valdēs, ministru un ministriju departamentu direktoru posteņos utt. Pati partija formāli tika likvidēta līdz ar citām, bet atsevišķa partija vairs nebija vajadzīga: tās pienākumus pildīja visas valsts un pašvaldības iestādes, lauku pagastvaldes ieskaitot, jo visu to priekšgalā atradās šīs partijas līderis ar saviem līdzgaitniekiem un draugiem.

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Literatūra ==

* Straume A. Kārlis Ulmanis un mazākumtautību politika Latvijā 1920.-1940. gadā. // Latvijas Vēsture. 1995., Nr.1(16), 23.—25. lpp.
* Zunda A. Kārlis Ulmanis un Zemnieku Savienība. // Latvijas Vēsture. 1997., Nr.3(27), 3.—8. lpp.
* Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. — Zinātne: Rīga, 1988.
* Dr.Hist. Ilgvars Butulis. Ulmaņa apvērsumam — 70 gadi. // Lauku Avīze. 15. maijs (2004.)

== Ārējās saites ==
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5afJZIQvrY Kārļa Ulmaņa radio runa 1934. gada 16. maijā]
* [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=56589 Treijs R. Vēlreiz par 15. maiju, bet nopietni. // Latvijas avīze. 17.06.2009.]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20140712152711/http://www.openminded.lv/kurss/karlis-ulmanis/ Pārvērtējot vadonismu Latvijā: Kārlis Ulmanis vēsturē, kultūrā un atmiņā]
* [https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4551/11085-Janis_Keruss_2009.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y Latvijas neitrālā politika un neitralitāte. 1933-1940. gadā]

[[Kategorija:1930. gadi]]
[[Kategorija:20. gadsimts Latvijā]]
[[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>ttotkxesmdo0k7uyiexkzzmlf1ew866</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pirags</title>
    <ns>3</ns>
    <id>42260</id>
    <revision>
      <id>4499480</id>
      <parentid>4497285</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:20:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4499480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="289436" sha1="q3reh37sn4hy1tncm620fdduu01w8gz" xml:space="preserve">== Laipni lūdzam ==
Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu &quot;iemest aci&quot; un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC)
:Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla  lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC)
:Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC)
::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC)
:::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC)
::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC)
::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Laudons vai Ļaudons ?==
Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Hāpsala==

*Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija.
*Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC)

** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. &quot;Latviešu konversācijas vārdnīcu&quot;). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs.
***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es &quot;savu&quot; Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā &quot;pirmatnējā&quot; nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC)
*** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums &quot;Hāpsalu&quot; manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs
*** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu &quot;iet cauri&quot;, ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par &quot;igauniskošanu&quot; (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav &quot;mūsu sala&quot;), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt &quot;bez autortiesībām&quot;. Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC)


== [[de:Abraham_Isaak_Kook]] ==
Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]]

== Tania Russof ==

Hello Pirags,

I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&amp;diff=40788751&amp;oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her &quot;real&quot; name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC)

== Brīvmūrnieki ==

Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
:Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC)

==Raksts Zemgale==
Skat. [[Diskusija:Zemgale]]

==Ieteikums==
Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''&quot;Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā&quot;'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC)

==Ložas==
Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis &quot;drey&quot;, kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu &quot;Pie trīs kronētiem zobeniem&quot;‎ un vācu valodā tas skan nevis &quot;Zu den drey gekrönten Schwerdtern&quot;, bet gan &quot;Zu den drei gekrönten Schwerdtern&quot; (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC)
:Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC)

==CAPS LOCK==
Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC)

== Pāradresācijas ==

Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -&gt; Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -&gt; Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC)


== Jaunie novadi rakstos ==

Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot &quot;bijušās ietilpstošās administratīvās vienības&quot;, jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC)

==tipa Pareizrakstība==
Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. &lt;nowiki&gt;[[1950]]. gads&lt;/nowiki&gt; (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet &lt;nowiki&gt;[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]&lt;/nowiki&gt;. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :)  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC)

== Kategorijas ==

Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC)

==Ignore==
Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC)
:Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC)
::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC)

== Dear friend! ==

PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC)

Man ir ideja kā varētu nodibināt &quot;pirmo kontaktu&quot; ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC)
:Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC)
::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC)
Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir.  Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC)
Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs
::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!'''  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC)

''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''&lt;br /&gt;
Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC)
::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC)
:::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC)

==raksts par Rīgu==
Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;Digital1&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC)

== Sveiks! ==

Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC)

== Lietuvas valdnieki ==

Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC)

== Par kņaziem ==

Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC)

==Vēsture==
Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

:Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC)
::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

== Engures novads? ==

Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

== Attēls ==

Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC)

== Džedajs ==

Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC)

== Indriķa hronika ==

Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC)
: Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC)
::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC)
:::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC)

==Translation of a short story==

Hi my friend!

I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there.  Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]]

::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC)

== Upes ==

Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas &quot;Xxxx rajona upes&quot; nomainīt pret attiecīgajām &quot;Yyyyy novada upes&quot; kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC)

== Par amatniekiem ==

Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie &quot;Brālībām&quot; un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā&quot;, jo &quot;Brīvmūrnieku ložas Latvijā&quot; tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC)

== [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] ==

Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]]

== Pāradresācijas ==

Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:Ar šo &quot;botu&quot; nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes &quot;jāuzlabo&quot; vai varbūt kādu &quot;spešl&quot; veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet &quot;Šīs nodaļas valoda ... &quot;. Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la &quot;kari ar igauņiem&quot; un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā &quot;Karagājiens uz Ugauniju&quot;? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC)

== Tas ir nopietni ==

Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC)

== Citāti ==

Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC)
:Avots ir veidnē &quot;quotation&quot; kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: &lt;nowiki&gt;{{citāts|bla-bla-bla|avots}}&lt;/nowiki&gt;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC)
::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā].  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC)
Ja liek &lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC)
:Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu &quot;dubultformatēšanu&quot; ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC)
== [[Bārta (upe)|Bārta]] ==
Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC)

== Attēli ==

Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC)

Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC)


== Veselības jautājums ==

Tu mēdz arī skatīties kā tavi &quot;raksti&quot; izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC)

== Uztveres problēmas ==

Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa &quot;Parādīt pirmskatu&quot; nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC)


== Dzēsanas veidnes ==
{{aizrādījums}}
Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 15:26, 18 martā, 2010 (UTC)

===Vispārīgie noteikumi===
* 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu.
* 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem.
* 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus.

===Esoša raksta rediģēšana===

Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu.

* 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju.
* 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms.

* 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku

===Diskusijas===
Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas.

* 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
* 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC)
:To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus &quot;kvalitatīvos&quot; rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC)
::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši.  --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC)
:::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC)
::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC)

== Autortiesības ==

Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC)
:JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC)
::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC)

== Tulkojuma autortiesības ==

Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::Kas &lt;u&gt;tev&lt;/u&gt; atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu
:::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) ''
:::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu &quot;edijs no 7c ir pimpis&quot; - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC)
::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC)
Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== [[Mindaugs]] ==

Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&amp;curid=9382&amp;diff=943696&amp;oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC)

== Pāvestu lēmumi par Livoniju ==

Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== Brīvmūrnieku saraksti ==

Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC)

== Latviešu vārdi ==

Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии.

Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий &quot;Латышская антропонимия: Фамилии&quot; (1981) и &quot;Ономастическая лексикография&quot; (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!).

Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) 
:Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways.  Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ?
:::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&amp;latvian annotation plus manual about &quot;how to use the monography and what it is about&quot; written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) 
::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET)
:::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET)
:: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET)
:::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET)
::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET)

== Jānis Ruberts ==

Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC)
:Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC)

== Pilsētvalsts ==

Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC)

== Raksti par vēsturi ==

{| class=&quot;messagebox plainlinks&quot; style=&quot;padding:2px;&quot;
| [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]]
| &lt;font size=&quot;5px&quot;&gt;'''Pateicība'''&lt;/font&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;font size=&quot;2px&quot;&gt;Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!&lt;/font&gt;
|}
Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC)

Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC)
:Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC)
::'''Diskusijas'''
:: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
:: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.
:::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC)

== Sloboda ==

Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) &lt;br /&gt; Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
:Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC)

== Latvijas apriņķi ==

Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC)
:Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC)
::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: &lt;small&gt;(jautājums)&lt;/small&gt; kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; &lt;small&gt;(iebilde) &lt;/small&gt;boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC)

Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC)
: Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC)
::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā &quot;guberņas pilsēta&quot; neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC)
'''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC)

== Numerācija ==

Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC)

== Sarakstu noformējums ==

Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju &lt;nowiki&gt;{{columns}}&lt;/nowiki&gt;? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC)

== Ēdoles pils ==

Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC)

:Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC)
::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC)

== Saites no muižām uz pagastiem ==
Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC)

== Baldones Baltā pils ==

Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
:Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai &quot;pilnvērtīgās&quot; muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC)

== [[Jūlijs Madernieks]] ==

Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC)

== Zudusī Latvija ==

Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot;. Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC)
:Gandrīz visi manis izmantotie vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot; attēli klasificējami kā &quot;bāreņu fotogrāfijas&quot; (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB  digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC)
::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: &quot;[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks
--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC)

== Aktuāls balsojums ==
Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;144b66&quot;&gt;D&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;175473&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1a5e80&quot;&gt;g&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1c678c&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1f7099&quot;&gt;t&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;217aa6&quot;&gt;a&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;2483b3&quot;&gt;l&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;268cbf&quot;&gt;1&lt;/font&gt;]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC)

== SUL ==

Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē?

Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par &quot;Bermontiāde&quot;: [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC)

:Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC)
::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

:: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

: Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz &quot;Jarlis&quot;. Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

== http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg ==

Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā.

== Rūrika dzimtas valdnieki ==

Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC)

== 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ ==
Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486084&amp;oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486085&amp;oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija?  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC)
:Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC)
::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :)  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC)

== senā Sēlpils: novads un vieta ==
sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' (&quot;Sēlenes pils&quot;) vai vēlāk - ''castrum Selonum'' (&quot;Sēļu pils&quot;). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC)
::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC)
ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC)

== 1208. gada Sēlpils aplenkums ==

Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC)

== Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža ==

Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC)
:Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC)

== Gadu skaitļi raksta nosaukumos ==
Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC)
:Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC)
::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC)
:::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC)
::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC)
:Vienīgais varu pateikt, ka &quot;Mindauga karagājiens uz Cēsīm&quot; ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu &quot;Cēsu kauja (1262)&quot; --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC)

== atvainojos ==
atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC)
:Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC)
::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC)

== Militārā misija ==

Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC)
:Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

== R1.VĢ ==

Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC)
==Jānis Kalniņš.jpg==
Ačiū! Prašome nukreipti -&gt;commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC)

== Vietu pieraksts ==
Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz &quot;tagadējo vietu&quot;.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
:::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas &quot;cīņu&quot;? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu &quot;saulaino bērnību&quot;, kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par &quot;nesaulainu bērnību&quot;. Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par &quot;čekistu zvērībām Dievzemītē&quot;. Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to &quot;karodziņu slimību&quot;)? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot &quot;Kuldīgas apriņķa «Dapatās»&quot; daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::&quot;Saulainā bērnība&quot; ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja &quot;dzimis {{USSR}}&quot; [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::::Ja aiz &quot;saulainās bērnības&quot; uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai &quot;Kurzemītē, Dievzemītē&quot;. Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&amp;diff=1295188&amp;oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā &quot;antipatriotiskajam viedoklim&quot; PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1295254&amp;oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1293165&amp;oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) 
::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC)

== Article translation/collaboration request ==

Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade?

If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded.

Would you be interested in such a &quot;trade&quot;? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC)
:It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

== 3. Saeima ==
Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &amp;nbsp;&lt;span style=&quot;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;middot;&lt;/span&gt;&amp;#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC)

== Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem ==

Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC)

== Virsnieki  ==

:Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC)

== [[Lasenbekas muiža]] ==

Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC)
: Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen'').  Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - &quot;Lašu muižas kalns&quot;  un Lasenbekas - &quot;Lašu muižas leja&quot; sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi ==

Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC)
::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir &quot;tā&quot; mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī  t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Aleksandrs Vēbers]] ==

Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto.

''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā''

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC)

::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&amp;pg=PA126&amp;lpg=PA126&amp;dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&amp;source=bl&amp;ots=BOd9Dxs9sI&amp;sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&amp;sqi=2&amp;ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&amp;f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC)

== Rakstu apvienošana ==

Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC)

Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC)

== [[Valters fon Eberharts]] ==

Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC)
: Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC)

== Zālīši ==
Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET)
: Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}}
::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET)

== dublējošas kategorijas ==
ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET)

== Kārķu muiža ==
Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET)

:''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&amp;pg=PA373&amp;dq=karkel+Hagemeister&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&amp;sqi=2&amp;ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&amp;q=karkel%20Hagemeister&amp;f=false

Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET)

== [[Kārlis Bergs]] ==
šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
:::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST)

== [[Nereta]] ==
iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas   :)  --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST)
:Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST)

== Dzēšana ==

Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt &lt;nowiki&gt;{{dzēst}}&lt;/nowiki&gt;), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST)

== [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] ==
Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST)

[[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST)

:1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas &quot;view the original image&quot; - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&amp;repo=panoramio&amp;user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST)

== Nošu pieraksts ==

Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). 
&lt;source lang=&quot;XML&quot;&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;
&lt;/source&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;

--[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST)
::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST)

== Latvian and Notifications ==

Greetings!

Thank you for helping with translations.  It is invaluable work!  I was wondering if you could help out with a small translation project.

We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible:
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-echo&amp;action=proofread&amp;filter= Echo on translatewiki for user interface]
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-thanks&amp;action=proofread&amp;filter= Thanks on translatewiki for user interface] 
*[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]].  This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia.
:*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]]

If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST)

== Attēls ==

Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET)

== 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju 
|}
:Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET)
::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET)
:::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET)
::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET)

== Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro ==

Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET)

== Defaultsort ==

Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -&gt; Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 15:39, 10 februārī, 2014 (EET)
:Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&amp;curid=252027&amp;diff=2173751&amp;oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST)

== Krima ==
Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET)

== valstis vs. valdnieki ==
sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET)
: Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET)

== Kategorijas ==

Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 09:04, 30 martā, 2014 (EEST)

== Request ==

Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

== Par Vitebskas apgabalu ==

Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo:

a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu
b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto.

Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās.

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST)

== LKV ==

Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|&lt;&lt;sējuma numurs&gt;&gt;|&lt;&lt;sleju numuri&gt;&gt;}}&lt;/nowiki&gt;}} ({{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|20|41 529.—41 530}}&lt;/nowiki&gt;}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST)

== Odesas karte ==

Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST)
:: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Kārlis Reinholds Zariņš ==

Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu &quot;Kārlis Reinholds Zariņš&quot;, bet pārdēvēji par &quot;[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST)
:Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST)

== Daugavpils ==

Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds &quot;Kants dzimis Kaļiņingradā&quot;. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST)
:Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST)
::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST)

== Neliela neskaidrība ==

Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST)
:Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST)

== Перевод ==

Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее:
: Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961.
Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&amp;action=edit&amp;section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST)
:To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST)

== Дикое Поле ==
Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST)
:Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST)

== kategorijas ==
sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST)

== Heinrihs fon Heimburgs ==

Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST)
:Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST)

== [[:en:Do not buy Russian goods!]]  ==

Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST)

== Konsultācija ==

Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET)
: Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET)
::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET)

== Dzimums ==

Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā &quot;Internacionalizācija&quot; ķeksi pie &quot;Viņa labo viki lapas&quot; uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET)

== Vikimaratons ==

Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET)
:Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET)
::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET)
:::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET)

== Digamels ==

Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Bildes no Igaunijas arhīviem ==

[https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST)
:Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST)

== Varbūt ir idejas? ==

Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' 

Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST)
: [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел &quot;Linnuse häving&quot;
: &quot;Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь.&quot; - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров.
: Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST)
:: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST)

== Par Iskolatu ==

Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu &quot;Oficiālā valoda.&quot; Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

== Lībiešu valoda ==

Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas.
*Kas ir domāts statusa &quot;izmirusi&quot; nomaiņu uz &quot;gandrīz izzudusi&quot;? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.)
*Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST)
:Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir &quot;mirusi valoda&quot; (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda),  gan arī &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot; (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot;. Teikums &quot;auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti&quot; ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var &quot;pārstāvēt kultūru&quot;?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

== Terminoloģija ==

Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
: Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST)

== Kokles ==

Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums &quot;Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]&quot;, taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST)
:Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā &quot;[[Historia Lettica]]&quot;.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST)
::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST)
::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST)

== ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' ==

Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST)
:Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST)
::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST)
:::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST)

== Pārvietošana ==

Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST)
:Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST)

== Vecās topenes ==

Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET)

== [[Pietālava]] ==

Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&amp;action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET)

== TZO Vilim Biļkinam ==
Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas &quot;Triju Zvaigžņu gaismā&quot; alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET)

== Tartu Universitātes konkurss ==

Sveiks!  Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET)

== Zasas muižas pagasts ==

Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET)
:Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē:   https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg  Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET)

== Eiro ieviešana Latvijā ==

Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET)

== Ķeizars pret imperators ==

Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET)
:Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET)
::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET)
::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta &quot;Viskrievijas imperators un patvaldnieks&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET)

== Pilskunga tiesa vs Apriņķis ==

Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST)
:Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST)
::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST)
:::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST)

== Kurzemes guberņa ==

Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
:Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST)

== Tautas Saeimas deputāti ==

Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST)

== Miršanas gada kategorijas ==

Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST)

== CEE Spring 2016 Survey ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Kolēģis no Igaunijas... ==

...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST)

==The picture in the Commons==
Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET)
::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET)

== Rietumeiropas vēsture ==

[[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET)
:Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET)
:: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET)

== Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? ==

Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no &quot;vārds&quot; uz &quot;vārds (personvārds)&quot;, piemēram, &quot;Māris&quot; uz &quot;Māris (personvārds)&quot;. Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET)
:Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda &quot;[[Māris (personvārds)|Māris]]&quot; gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda &quot;Māris&quot; rakstības forma &quot;Maris&quot;, kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET)
::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET)
:::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET)
:::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās &quot;Māris (personvārds)&quot;. Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no &quot;Māris (personvārds)&quot; uz &quot;Māris&quot;. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET)
::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET)
::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums &quot;Liesma (personvārds)&quot;. Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums &quot;Liesma (nozīmju atdalīšana)&quot;. Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET)
:::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET)
::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET)
::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET)
:::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET)
:::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET)
::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu &quot;Maris&quot;, nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&amp;rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&amp;espv=2&amp;biw=1396&amp;bih=669&amp;source=lnms&amp;tbm=isch&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&amp;dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET)
Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
: Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET)
: Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET)

== Sofija un citi sieviešu personvārdi ==
Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET)
: Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET)
:: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET)

== [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas ==
Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&amp;diff=2642567&amp;oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr  Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
: Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET)
:: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET)
::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET)

== Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums ==

Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc &quot;Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums&quot; ir precīzāks par &quot;Latvijas prezidentu uzskaitījumu&quot;. Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET)
: Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET)
::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds &quot;valsts&quot; tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt &quot;Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET)
::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET)

== Pārvietošana ==

Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī  saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks &quot;Norādes uz šo lapu&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET)

== Hermanis Šells ==

Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET)
:Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET)

== Emīls Dārziņš ==

Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}}
: Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET)

== Viļāni ==

Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET)

== Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 

--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Brīvie attēli ==

Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST)
:Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST)

== Par muižām ==

Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem?

Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET)
:Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa &quot;Muižu nosaukumi&quot;, norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET)
::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET)
== [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)
== [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Livonijas ordenis ==

Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&amp;curid=2138&amp;diff=2876347&amp;oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST)
:Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST)
== Iekavas (20.08.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[&lt;p&gt;Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;fa
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;|lines=0}}

== [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST)

== BBLD ==

Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&amp;diff=2955190&amp;oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST)
::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST)
:::Sakarā ar oriģināla licenci &quot;Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence.&quot;--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST)
::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== E-pasts ==

Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET)
== Iekavas (24.12.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pilskunga iecirknis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET)

== [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== [[Diskusija:Spilves lidosta]] ==

Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET)

== [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (20.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;simka….jpg
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST)

== Simeons Bekbulatovičs ==

На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST)
:Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST)
== Iekavas (10.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&amp;lt;&lt;p&gt;krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

==Photos into the WikiCommons==
Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST)
:do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST)
::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST)

== [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Konsultācija ==

Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST)
:[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST)
== Iekavas (05.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas &quot;Padomju varas atjaunošana Latvijā&quot;. 49., 50. lpp.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET)

== Ieteikums ==

[[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]]
Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku &quot;highlightDisambig&quot;. Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET)
== Iekavas (01.03.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}}
== Iekavas (02.03.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&amp;lt;/ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET)

== Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] ==

Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET)
: Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET)

== Uploading files ==
Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]].

I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. 

When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including:
* A description so we know what it is
* A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!)
* An author so we know who created the file
* A date so we know how old it is

I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be.

The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -&gt; copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST)

== &quot;..novads (2021)&quot; - vai ir jēga? ==

Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa &quot;..novads (2021)&quot;? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar &quot;Republikas pilsētām&quot;, to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - &quot;Valstspilsētas&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST)
:Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST)
::Rakstā [[Ādažu novads]] &quot;Vēstures&quot; sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST)
::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST)
:::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST)
::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)
== Iekavas (23.06.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Jug91.jpg&amp;#124;Kalnciema iela 1A (arh. &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Jānis Alksnis&amp;#93;, 1910)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)

== [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (14.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Maroku&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Nīderlande&amp;#124;Nīderlandi&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Šveice&amp;#124;Šveici&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vācija&amp;#124;Vāciju&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Itālija&amp;#124;Itāliju&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Ārlietu dienesta darbinieki ==
Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p
[[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST)

== [[Voldemārs Bastjānis]] ==
Pardon my English.  I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years.  A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born.  Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations.  (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}}

== [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

==Email ==

Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil.
== Iekavas (03.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (26.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Sainbulats&amp;#124;Sainbulata&amp;#93;&amp;#93; vadībā ieņēma &amp;#91;&amp;#91;Veisenšteinas pils&amp;#124;Veisenšteinas&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Paide&amp;#93;&amp;#93;s) cietoksni&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &amp;#91;&amp;#91;Lodes pils&amp;#93;&amp;#93;.&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām ==

Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&amp;diff=prev&amp;oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET)
: Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET)
::..un kāpēc šis būtu &quot;izņēmuma gadījums&quot;? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET)

== Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas ==

Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET)
:Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET)

== [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

== 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET)
|}

:Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET)
::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET)

== [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET)
== Iekavas (28.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (26.03.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc Latvijas okupācija (1940)&amp;#124;Latvijas okupācijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt; 1940. gadā Kūla uzņēmās &amp;#91;&amp;#91;Latvijas PSR&amp;#93;&amp;#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET)
== [[Johans Karls Brušvits]] ==
[[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]]
Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST)
:Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&amp;gid=1&amp;pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST)
::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST)
:::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега!  Еще раз спасибо за дополнение  и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)?  Второй - В книге  имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC)
:::Johann Karl Bruschwit по-немецки =  Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST)
:::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли?  [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST)
::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST)
::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)
:::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST)

== Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto ==

Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST)

{{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST)

== [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (29.06.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &amp;#91;&amp;#91;kurši&amp;#124;kuršu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;latgaļi&amp;#124;latgaļu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;sēļi&amp;#124;sēļu&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; un &amp;#91;&amp;#91;zemgaļi&amp;#124;zemgaļu&amp;#93;&amp;#93; sentautu, kā arī &amp;#91;&amp;#91;lībieši&amp;#124;lībiešu&amp;#93;&amp;#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (18.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Artemīda&amp;#93;&amp;#93;s templis atradās &amp;#91;Efesa&amp;#124;Efesa&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; mūsdienu &amp;#91;&amp;#91;Turcija&amp;#93;&amp;#93;s teritorijā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (19.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Viņu kronēja kā &quot;grieķu karali&quot; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Georgs I (Grieķija)&amp;#124;Georgu I&amp;#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli,
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== Ahemenīdu dinastijas valdnieki ==
Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par &quot;karali&quot; latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par &quot;caru&quot;. ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības  latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST)
== Iekavas (04.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;section end=bracket /&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST)

== [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (25.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Vīlandes viduslaiku pils&amp;#124;Vilian&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Tarvastas pils&amp;#124;Iarvas&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Pērnava&amp;#124;Pernava antiqua, &amp;amp; nova&amp;#93;&amp;#93;''&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST)
== Iekavas (31.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&amp;#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&amp;#93;&amp;#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val-la&amp;#124;arx Kurslovia&amp;#125;&amp;#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas hronika&amp;#93;&amp;#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST)
== Iekavas (15.10.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pasaules karš&amp;#124;Otrā pasaules kara&amp;#93;&amp;#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &amp;#91;&amp;#91;Rīga&amp;#93;&amp;#93;s &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;miris 1968. gadā &amp;#91;&amp;#91;Čikāga&amp;#124;Čikāgā&amp;#93;&amp;#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &amp;#91;&amp;#91;Majori&amp;#93;&amp;#93;em (mirusi 1975. gadā
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (11.12.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;1905. gada revolūcija Latvijā&amp;#124;1905. gada revolūcijas&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET)
== Iekavas (09.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas—Lietuvas karš&amp;#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&amp;#93;&amp;#93; tās pakļāva &amp;#91;&amp;#91;Maskavas lielkņazs&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;&amp;#91;Joans III&amp;#93;&amp;#93;.* Boriss Vjačeslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Борис Вячеславич, (&amp;#91;&amp;#91;1077&amp;#93;&amp;#93;)* Oļegs Svjatoslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Олег Святославич, (&amp;#91;&amp;#91;1078&amp;#93;&amp;#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET)
== Iekavas (10.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc &amp;#91;Latvijas neatkarības atgūšana&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA  Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (22.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Pievolgas tautas&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET)

== 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET)

:Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET)

== Stefania Turkewich ==

Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]?  Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera.  If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET)
== Iekavas (18.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Rolands Rikards&amp;#93;&amp;#93; (mehānika, 1942—2022), LZA&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, RTU
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST)

== Mohiļeva ==

Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST)
: Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST)
== Iekavas (17.02.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* Mīlgrāvis, galastacija &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Мюльграбен'', tagad senā &amp;#91;&amp;#91;Mangaļi (stacija)&amp;#124;Mangaļu stacijas&amp;#93;&amp;#93; ēka atrodas slēgtā ostas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (19.03.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      dz_vieta = &amp;#91;&amp;#91;Taurupes pagasts&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vidzemes guberņa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;tagad &amp;#123;&amp;#123;LAT&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET)

== Adding info when uploading files ==
Hello! 

You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]].

You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST)
:This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)
:: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST)

== Mainīt vārdu ==
Sveiki!
Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST)
: Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST)

== Skaits ==

Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]&lt;/ref&gt;|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403)        |red|24.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (39 939)                           |black|1.9}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658)                     |yellow|1.1}}
{{bar percent|Cita tautība (67 112)                       |purple|3.3}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (52 042)                       |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST)
: tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST)

== Литературный перевод статьи ==

Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&amp;oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (01.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Lutera baznīca&amp;#124;Rīgas Lutera baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Rīgas Jēzus baznīca&amp;#124;Rīgas Jēzus baznīcā&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&amp;#124;Rīgas Jaunajā
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST)
== Iekavas (03.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mācījās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Vidzemes skolotāju seminārs&amp;#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&amp;#123;&lt;/span&gt;* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST)

== Kannst Du vielleicht helfen? ==

Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]],

an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-)

Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. 

Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST)
: Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST)
== Iekavas (03.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &amp;#91;&amp;#91;Intu muiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &amp;#91;&amp;#91;Āraišu mācītājmuiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 13
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST)
== Iekavas (18.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;04&amp;#124;&amp;#124;bez&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &amp;#91;&amp;#91;Kuldīgas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (22.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&quot; (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST)

== [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET)

== 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET)

:Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Labojumi ==

Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET)

== GFDL with disclaimers ==
Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&amp;min_days=14&amp;badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Čeļabinskas apgabals ==

Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā?

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET)

== Translation request ==

Hello, Pirags.

Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia?

Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET)

:Hello, Pirags.

:I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request.

:Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET)

== [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) ==
{{Gada citi notikumi|1699}}
Man ir divi jautājumi:
# Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām &quot;{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)&quot;, piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]?
# Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot &quot;1699&quot;, nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni &lt;nowiki&gt;{{Gada citi notikumi|1699}}&lt;/nowiki&gt; (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem.
Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums &quot;1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā&quot; būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET)

Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot &quot;18. gadsimta notikumi Vācijā&quot; uz &quot;18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā&quot; vai  &quot;notikumi Itālijā&quot; uz &quot;notikumi Itālijas teritorijā&quot;, jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas ==

Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST)
: Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības &quot;Zelta ābele&quot; grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== upright=1.0  ==

Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]&lt;/nowiki&gt;, bet, ievadot &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]&lt;/nowiki&gt;, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&amp;curid=585552&amp;diff=4296639&amp;oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST)

== [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== Citāti ==

Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja).
{{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}}
{{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST)
:Man, starp citu, viņi abi bez rāmjiem rādās, tikai vienam datums kursīvā (telefonā vispār identiski). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.27 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Cēsu skolas ap 1910.jpg|Cēsu skolas ap 1910.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Cēsu skolas ap 1910.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Itālijas basketbola izlase 1937.jpg|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Saljut -&gt; Saļut ==

Neapspriežoties esi pārdēvējis Saljut par Saļut. Gribētu zināt, pēc kādiem noteikumiem vai standartiem vadījies, izvēloties šo nosaukumu. Es neesmu atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus), tādēļ izmantoju ANO GOST 1983 transliterāciju, kas ir vistuvākā latviešu valodai (skatīt [[Krievu alfabēta transliterācija]]).

Pagaidām es atcelšu šīs izmaiņas. Ja ir pamatoti argumenti, apspriedīsim.

Starp citu, Latvijas padomju presē šo orbitālo staciju dēvēja par &quot;Salūts&quot;. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.10 (EEST)

:Liekas, ka noderīgi palūkoties [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]] — ukraiņu (šajā gadījumā arī krievu) īpašvārdu atveide un atjaunot izdzēstoː--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.30 (EEST)
{| class=&quot;wikitable&quot;
|Burti
|IPA
|Atveide latviski
|Piemēri
|-
|''' лю'''
|[l], [lʲ]
|'''ļu'''
|'''''Лю'''ботин'' — '''Ļu'''botina
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''''Лю'''бовь'' —  '''Ļu'''bova
|}
:Pie kam [[Krievu alfabēta transliterācija]] ir par [[kirilica]]s transliterāciju latīņu, nevis latviešu valodā, tādēļ arī iznācis '''Saljut'''.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.36 (EEST)

::Šajā gadījumā mēs neapspriežam personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus, bet gan specifiskus nosaukumus, ko transliterē nevis fonētiski atveido. Ja ir kāda krievu -&gt; latviešu valodas transliterācijas tabula, izmantosim to. Vienīgā man zināmā, kas ir tuvākā latviešu valodai, ir ANO GOST 1983. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.40 (EEST)
::: Vai tad tiešām vārds &quot;salūts&quot; ir specifisks nosaukums, kuru no krievu valodas transliterē nevis fonētiski atveido?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.45 (EEST)
:::: ''Салют'' ir kosmiskais aparāts, tātad specifisks nosaukums. Piemēram, ''Мир'' būs &quot;Miers&quot; vai &quot;Pasaule&quot;? 
:::: Vikipēdijā svešvārdu atveidošanā ir jābalstās uz skaidri definētiem noteikumiem, kas ir oficiāli publicēti, nevis uz izjūtām. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.03 (EEST)
:::: Tādu skaidri definētu noteikumu šajā gadījumā nav, pats taču atzini, ka neesi atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus). Aizrādījums par izjūtām šeit nav vietā. Tev jāpārkāpj savām izjūtām un jāatzīst, ka ANO GOST 1983 transliterācijas arguments nav pareizi pielietots.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.14 (EEST)

Pārcēlos uz [[Saļut-1]] lapas diskusiju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.16 (EEST)

== [[:Attēls:Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Paplakas stacijas projekts.png|Paplakas stacijas projekts.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Paplakas stacijas projekts.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== UNESCO Memory of the World ==

Hi Pirags, I've sent you emails about this but I don't know if you've seen them. You were one of the prize winners in the Memory of the World wiki challenge. If you want your prize, please get in touch with me at m.l.poulter@bris.ac.uk to give address/email/phone details. Alternatively, there is someone with a lower score who doesn't want your prize (the book '''[https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000377412/ Let’s Explore the Memory of the World]''' ); if you're not interested, would you be happy for them to have it? [[Dalībnieks:MartinPoulter|MartinPoulter]] ([[Dalībnieka diskusija:MartinPoulter|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== Varbūt varam vienoties? ==

Varbūt varētu vienoties, ka, ja jau esam aicināti uz diskusiju par kādu jautājumu (kā lasu raksta diskusijā), tad uzreiz nemainīt daudzus rakstus, katrā izvirzot vienu un to pašu jautājumu. Var taču izdiskutēt pie viena raksta, atrast konsensu (nu, vai neatrast) un tad iet uz priekšu. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 00.55 (EET)

== [[:Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST)

== Iekavas (22.06.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4485390 šis labojums] lapā [[Maurju impērija]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Maurju impērija|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
nodibināja [[Indo-grieķu valsts{{!}}Indo-grieķu valsti]].

&amp;lt;gallery&amp;gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg{{!}}Austrumu &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Satraps{{!}}satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png{{!}}
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST)

== Iekavas (09.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492655 šis labojums] lapā [[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
turaidiešu karaspēka aplenkumu.
&amp;lt;gallery&amp;gt;
Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG{{!}}2&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; “Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā”
Mūks Teoderihs briesmās no
Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā”
Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG{{!}}3&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; “Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā”
Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā
briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā”
Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg{{!}}4&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; “Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā”
Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš
līviem 1198. ɡadā”
Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG{{!}}8&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; “[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā”
&amp;lt;/gallery&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-4, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.40 (EEST)

== Iekavas (11.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4493527|page=Zlēku pamatskola|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}}seal_image             = 
{{!}}image                  = Zlēku skola (1884) - panoramio - Laima Gūtmane &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;simka….jpg
{{!}}image size             = 250px
{{!}}caption                = 
{{!}}location               = [[|lines=4}}

== Iekavas (12.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4494087 šis labojums] lapā [[Jūlija Sviridenko]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jūlija Sviridenko|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&amp;#123;&amp;#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&amp;#125;&amp;#125; {{!}}language=uk&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt;

2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts
MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&amp;#123;&amp;#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&amp;#125;&amp;#125; {{!}}language=uk}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;

2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts
03999a0f26d3&amp;amp;title=UkrainaTaVelika {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&amp;#123;&amp;#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&amp;#125;&amp;#125; {{!}}language=uk&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt;

2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla &amp;#x27;&amp;#x27;[[Time]]&amp;#x27;&amp;#x27; ikgadējā &amp;#x27;&amp;#x27;TIME100 Next&amp;#x27;&amp;#x27;
03999a0f26d3&amp;amp;title=UkrainaTaVelika {{!}}website=me.gov.ua {{!}}accessdate=&amp;#123;&amp;#123;dat{{!}}2025{{!}}7{{!}}16{{!}}{{!}}bez&amp;#125;&amp;#125; {{!}}language=uk}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;

2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla &amp;#x27;&amp;#x27;[[Time]]&amp;#x27;&amp;#x27; ikgadējā &amp;#x27;&amp;#x27;TIME100 Next&amp;#x27;&amp;#x27;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 22.20 (EEST)

== Iekavas (16.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4495177 šis labojums] lapā [[Alūksnes vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Alūksnes vēsture|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Impērijas sastāvā ==
[[Attēls:Alūksne Broce 1805.jpg{{!}}thumb{{!}}270px{{!}}Alūksnes pilsmuiža un ordeņa pilsdrupas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;[[Broce]] (1805).]]
[[Attēls:AluksneNeuesSchloss.png{{!}}thumb{{!}}270px{{!}}Alūksnes pilsmuižas kungu māja.]]
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 14.00 (EEST)

== Iekavas (22.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497261 šis labojums] lapā [[Doroteja fon Mēdema]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Doroteja fon Mēdema|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
ceļojums. / žurnāls &amp;quot;Bizness-Klass&amp;quot;(kr.val.), 2011. gada aprīlis, Nr.3, 43.—47.lpp. //ISSN 1691-0362.&amp;lt;/ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; Hercogs mira 1800. gadā, atstājot atraitnei milzu mantojumu.
1805. gadā savā Kurzemes pilī (&amp;#x27;&amp;#x27;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 14.00 (EEST)

== Iekavas (26.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4499464 šis labojums] lapā [[Edgars Meļķisis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Meļķisis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā]”.&amp;lt;ref&amp;gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/
Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;”.&amp;lt;ref&amp;gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. jūlijs, plkst. 23.20 (EEST)</text>
      <sha1>q3reh37sn4hy1tncm620fdduu01w8gz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GIMP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42375</id>
    <revision>
      <id>4499425</id>
      <parentid>4410037</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4499425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3344" sha1="5p0md0fhrmonbdyi0cr24keteabts2o" xml:space="preserve">{{Programmatūras infokaste
 | name = GIMP
 | logo = File:The GIMP icon - v3.0.svg
 | screenshot = [[Attēls:GIMP-3.png|250px]]
 | caption = GIMP 3.0
 | developer =  The GIMP Team
 | latest_release_version = 3.4.2
 | latest_release_date = {{dat|2026|4|19}}
 | latest_preview_version = 
 | latest_preview_date = 
 | operating_system = 
 | platform = [[Vairākplatformu programmatūra|Vairākplatformu]] ([[Linux]], [[Microsoft Windows|MS Windows]], [[Mac OS X]], u.c.)
 | genre = [[Rastra grafikas redaktors]]
 | license = [[GPL]]
 | website = [http://www.gimp.org www.gimp.org]
}}

'''GIMP''' jeb '''GNU Image Manipulation Program''' ir [[rastra grafika]]s redaktors, ko lieto fotogrāfiju un citu attēlu apstrādei un izveidei. Tas pieejams visām populārākajām [[Operētājsistēma|operētājsistēmām]]. GIMP bieži tiek izmantots [[Tīmekļa lappuse|tīmekļa lappušu]] grafikas elementu un logotipu, izdrukas materiālu izveidei, attēlu lieluma mainīšanai, griešanai, krāsu maiņai, vairāku attēlu apvienošanai, defektu novēršanai un konvertēšanai no viena formāta uz citu. Ar GIMP var izveidot arī vienkāršas [[gif]] animācijas. Tas bieži tiek izmantots kā bezmaksas alternatīva populārajam rastra grafikas redaktoram [[Adobe Photoshop]], taču tas nav veidots kā Photoshop klons.

GIMP ir iekļauts daudzu populāru [[Linux distributīvs|Linux distributīvu]] bāzes komplektācijā.

== Vēsture ==
GIMP projekts tika iesākts 1995. gadā. Sākotnēji tā nosaukums bija paredzēts kā akronīms no vārdiem ''General Image Manipulation Program''. Tā autori, Spensers Kimbals un Peters Matiss, sāka GIMP kā viena semestra projektu Kalifornijas universitātē. 1997. gadā, pēc universitātes absolvēšanas, abi autori nolēma mainīt programmas nosaukumu uz ''GNU Image Manipulation Program'', jo tā bija kļuvusi par oficiālu [[GNU|GNU projekta]] daļu. Otrā versija ar daudziem nozīmīgiem jaunievedumiem tika pabeigta 2006. gadā.

== Izstrāde ==

GIMP lietotāja saskarne ir veidota, izmantojot [[GTK+]], kas tika izveidots speciāli šai programmai. GTK+ jeb ''the GIMP Toolkit'' sākotnēji tika izstrādāts GIMP projekta ietvaros, bet vēlāk kļuva par patstāvīgu projektu, jo izrādījās ļoti noderīgs citu programmu veidošanā. GIMP un GTK+ sākotnēji bija paredzēts X logu sistēmai [[Unix]] tipa operētājsistēmām, bet vēlāk tika pielāgots darbībai arī [[Microsoft Windows]], [[OS/2]] un [[SkyOS]].

Nākotnē plānots aizstāt GTK+ ar [[GEGL]], lai paplašinātu GIMP iespējas, piemēram, [[CMYK]] krāsu atbalsta ziņā.

== Ārējās saites ==
{{commons|GIMP}}
* [http://www.gimp.org/ GIMP oficiālā mājaslapa]
* [http://ftp.linux.edu.lv/pub/latvian/materiali/GIMP-2.4-lietotaja-rokasgramata.pdf GIMP v2.4.3. lietotāja rokasgrāmata latviešu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160208035715/http://ftp.linux.edu.lv/pub/latvian/materiali/GIMP-2.4-lietotaja-rokasgramata.pdf |date={{dat|2016|02|08||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090830042005/http://meetthegimp.org/ GIMP video apmācības] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150203033616/http://www.gimpppa.org/ GIMP Professional Presets Archives] {{en ikona}}
{{IT-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grafikas programmatūra]]
[[Kategorija:Akronīmi]]</text>
      <sha1>5p0md0fhrmonbdyi0cr24keteabts2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Melanhtons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42479</id>
    <revision>
      <id>4499575</id>
      <parentid>4443636</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Melanchton_sig.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Melanchton_sig_(transparent).png&quot; (iemesls:&quot;Use transparent background for signature image&quot;).</comment>
      <origin>4499575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3268" sha1="5hxu8jzftnzxxjlg6rg44vork41uqsq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Filips Melanhtons
|          vārds_orig = Philip Melanchthon
|              attēls = PhilippMelanchthon.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = Filipa Melanhtona portrets, ko gleznojis [[Lūkass Krānahs Vecākais]] (1532. gads)
|             dz_gads = 1497
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 16
|            dz_vieta = [[Bretene]], [[Kūrpfalca]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Bādene-Virtemberga]], {{GER}})
|              m_gads = 1560
|           m_mēnesis = 4
|             m_diena = 19
|             m_vieta = [[Vitenberga]], [[Saksijas kūrfirstiste]], [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Saksija-Anhalte]], {{GER}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[vācieši|vācietis]]
|            paraksts = Melanchton sig (transparent).png
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Filips Melanhtons''' ({{val-de|Philipp Melanchthon}}, dzimis kā ''Philipp Schwartzerd''; {{dat|1497|2|16}}, miris {{dat|1560|4|19}}) bija vācu akadēmiskais darbinieks, teologs, nozīmīga persona [[luterisms|luteriskajā]] Reformācijā, [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] draugs, domubiedrs un līdzgaitnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1497. gadā Bretenē, [[Karlsrūe]]s tuvumā ieroču meistara ģimenē. Jau agrā skolas vecumā atklājās viņa spējas valodu apguvē. Studēja [[Heidelbergas Universitāte|Heidelbergas]] un [[Tībingenes Universitāte|Tībingenes Universitātēs]]. Nokļuva [[humānisms|humānisma]] ietekmē un dedzīgi atbalstīja izglītošanās ideālus. Ieradās [[Vitenberga|Vitenbergā]] kā latīņu un grieķu valodas speciālists un pievienojās [[Reformācija]]i. Mārtiņa Lutera dzīves laikā viņu uzskatīja par otro nozīmīgāko personu Vitenbergas Reformācijas teoloģijā.

Tā kā pēc rakstura viņš bija mieru meklējošs, tad pēc Mārtiņa Lutera nāves padevās oponentu spiedienam, par ko izpelnījās lielu kritiku. Dzīves nogalē vadīja vienu no luterāņu teoloģijas daļām. Pēc Mārtiņa Lutera nāves sarakstītajos darbos ievērojama novirze no paša Lutera un vēlāko luterāņu mācības jautājumos par cilvēka gribas līdzdarbošanos cilvēka [[Pestīšana|pestīšanā]] un par Jēzus Kristus miesas un asiņu patieso klātbūtni Svētajā Vakarēdienā.

== Bibliogrāfija ==
Filips Melanhtons sarakstīja tādus nozīmīgus [[luterisms|luteriskās]] teoloģijas darbus kā [[Augsburgas ticības apliecība]], [[Augsburgas ticības apliecības aizstāvība (Apoloģija)]], [[Par pāvesta varu un primātu (Traktāts)]] (pievienotas [[Vienprātības grāmata]]i), kā arī sistemātiskās teoloģijas darbus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melanhtons Filips}}

[[Kategorija:Luterāņu teologi]]
[[Kategorija:Vācijas teologi]]
[[Kategorija:Vācijas astrologi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas filologi]]
[[Kategorija:Humānisti]]
[[Kategorija:Protestantu reformatori]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]</text>
      <sha1>5hxu8jzftnzxxjlg6rg44vork41uqsq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Scuderia Ferrari</title>
    <ns>10</ns>
    <id>46349</id>
    <revision>
      <id>4499410</id>
      <parentid>4017821</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:44:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4532" sha1="3i7e04p3hhfwhpjv3bfb7qs50wfgekx" xml:space="preserve">{{Navbox
 | state = autocollapse
 | name = Scuderia Ferrari
 | title = {{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;''[[Scuderia Ferrari|&lt;span style=&quot;color:white&quot;&gt;Scuderia Ferrari&lt;/span&gt;]]''
 | titlestyle = background:#CC0000; color:white;

 | group1 = Dibinātājs
 | list1 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Enco Ferrāri]]
&lt;/div&gt;

 | group2 = Prezidents
 | list2 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džons Elkans]]
&lt;/div&gt;

 | group3 = Personāls
 | list3 = &lt;div&gt;
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Frederiks Vasērs]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Pjēro Ferrari]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Benedeto Vinja]]{{·}}
&lt;/div&gt;

 | group4 = Bijušais personāls
 | list4 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džeimss Alisons]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Mauricio Arivabene]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Luka Baldiseri]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džons Bārnards]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Ross Brons]]{{·}} 
{{flaga|Austrija}}&amp;nbsp;[[Gustavs Brunners]]{{·}}  
{{flaga|DĀR}}&amp;nbsp;[[Rorijs Bīrns]]{{·}}  
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Karlo Kiti]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džioakino Kolombo]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Čezare Fiorio]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Mauro Forgieri]]{{·}}  
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Vitorio Jano]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Aurelio Lampredi]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Hārvijs Postletveits]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Simone Resta]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Massimo Rivola]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Lorenco Sassi]]{{·}}
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Žils Simons (Formula 1)|Žils Simons]]{{·}}
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Žans Tots]]
&lt;/div&gt;

 | group5 = Piloti
 | list5 = &lt;div&gt;
{{flaga|Monako}}&amp;nbsp;[[Šarls Leklērs]]{{·}}
{{flaga|Spānija}}&amp;nbsp;[[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]]{{·}}
&lt;small&gt;{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Antonio Džovinaci]]{{·}}
{{flaga|Izraēla}}&amp;nbsp;[[Roberts Švarcmans]]&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;

 | group6 = Pasaules čempioni
 | list6 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Alberto Askari]]{{·}}
{{flaga|Argentīna}}&amp;nbsp;[[Huans Manuels Fanhio]]{{·}} 
{{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Fils Hills]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Maiks Hotorns]]{{·}} 
{{flaga|Austrija}}&amp;nbsp;[[Nikijs Lauda]]{{·}}  
{{flaga|Somija}}&amp;nbsp;[[Kimi Reikenens]]
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džons Sertīss]]{{·}}
{{flaga|DĀR|1928}}&amp;nbsp;[[Džodijs Šekters]]{{·}} 
{{flaga|Vācija}}&amp;nbsp;[[Mihaels Šūmahers]]{{·}}  
&lt;/div&gt;

 | group7 = Modeļi
 | list7 = &lt;div&gt;
[[Ferrari 125 F1|125]]{{·}}
[[Ferrari 212 F1|212]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|275]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|340]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|375]]{{·}}
[[Ferrari Tipo 500|500]]{{·}}
[[Ferrari 553 F1 |553]]{{·}}
[[Ferrari 625 F1|625]]{{·}}
[[Ferrari 555 F1|555]]{{·}}
[[Ferrari D50 F1|D50]]{{·}}
[[Ferrari 801 F1|801]]{{·}}
[[Ferrari 246 F1|246]]{{·}}
[[Ferrari 256 F1|256]]{{·}}
[[Ferrari 246 P F1|246 P]]{{·}}
[[Ferrari 156 F1|156]]{{·}}
[[Ferrari 158 F1|158]]{{·}}
[[Ferrari 1512 F1|1512]]{{·}}
[[Ferrari 246 F1-66|246 F1-66]]{{·}}
[[Ferrari 312|312]]{{·}}
[[Ferrari 312B|312B]]{{·}}
[[Ferrari 312T|312T]]{{·}}
[[Ferrari 126C|126C]]{{·}}
[[Ferrari 156/85|156/85]]{{·}}
[[Ferrari F1/86|F1/86]]{{·}}
[[Ferrari F1/87|F1/87]]{{·}}
[[Ferrari F1 640|640]]{{·}}
[[Ferrari F1 641|641]]{{·}}
[[Ferrari F1 642|642]]{{·}}
[[Ferrari F1 643|643]]{{·}}
[[Ferrari F92A|F92A]]{{·}}
[[Ferrari F93A|F93A]]{{·}}
[[Ferrari 412 T1|412 T1]]{{·}}
[[Ferrari 412 T2|412 T2]]{{·}}
[[Ferrari F310|F310]]{{·}}
[[Ferrari F300|F300]]{{·}}
[[Ferrari F399|F399]]{{·}}
[[Ferrari F1-2000|F1-2000]]{{·}}
[[Ferrari F2001|F2001]]{{·}}
[[Ferrari F2002|F2002]]{{·}}
[[Ferrari F2003-GA|F2003-GA]]{{·}}
[[Ferrari F2004|F2004]]{{·}}
[[Ferrari F2005|F2005]]{{·}}
[[Ferrari 248 F1|248 F1]]{{·}}
[[Ferrari F2007|F2007]]{{·}}
[[Ferrari F2008|F2008]]{{·}}
[[Ferrari F60|F60]]{{·}}
[[Ferrari F10|F10]]{{·}}
[[Ferrari 150° Italia|150° Italia]]{{·}}
[[Ferrari F2012|F2012]]{{·}}
[[Ferrari F138|F138]]{{·}}
[[Ferrari F14 T|F14 T]]{{·}}
[[Ferrari SF15-T|SF15-T]]{{·}}
[[Ferrari SF16-H|SF16-H]]{{·}}
[[Ferrari SF70H|SF70H]]{{·}}
[[Ferrari SF71H|SF71H]]{{·}}
[[Ferrari SF90|SF90]]{{·}}
[[Ferrari SF1000|SF1000]]{{·}}
[[Ferrari SF21|SF21]]{{·}}
[[Ferrari F1-75|F1-75]]{{·}}
[[Ferrari SF-23|SF-23]]{{·}}
[[Ferrari SF-24|SF-24]]{{·}}
[[Ferrari SF-25|SF-25]{{·}}
[[Ferrari SF-26|SF-26]]{{·}}
&lt;/div&gt;

 | group8 = Saistītie raksti
 | list8 = &lt;div&gt;
''[[Ferrari]]''{{·}}
''[[Fiat]]''
&lt;/div&gt;

}}&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3i7e04p3hhfwhpjv3bfb7qs50wfgekx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499411</id>
      <parentid>4499410</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:45:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4533" sha1="6xfkibxg2l05p73jbx1nlfs6hctdrnx" xml:space="preserve">{{Navbox
 | state = autocollapse
 | name = Scuderia Ferrari
 | title = {{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;''[[Scuderia Ferrari|&lt;span style=&quot;color:white&quot;&gt;Scuderia Ferrari&lt;/span&gt;]]''
 | titlestyle = background:#CC0000; color:white;

 | group1 = Dibinātājs
 | list1 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Enco Ferrāri]]
&lt;/div&gt;

 | group2 = Prezidents
 | list2 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džons Elkans]]
&lt;/div&gt;

 | group3 = Personāls
 | list3 = &lt;div&gt;
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Frederiks Vasērs]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Pjēro Ferrari]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Benedeto Vinja]]{{·}}
&lt;/div&gt;

 | group4 = Bijušais personāls
 | list4 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džeimss Alisons]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Mauricio Arivabene]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Luka Baldiseri]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džons Bārnards]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Ross Brons]]{{·}} 
{{flaga|Austrija}}&amp;nbsp;[[Gustavs Brunners]]{{·}}  
{{flaga|DĀR}}&amp;nbsp;[[Rorijs Bīrns]]{{·}}  
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Karlo Kiti]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Džioakino Kolombo]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Čezare Fiorio]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Mauro Forgieri]]{{·}}  
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Vitorio Jano]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Aurelio Lampredi]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Hārvijs Postletveits]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Simone Resta]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Massimo Rivola]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Lorenco Sassi]]{{·}}
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Žils Simons (Formula 1)|Žils Simons]]{{·}}
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Žans Tots]]
&lt;/div&gt;

 | group5 = Piloti
 | list5 = &lt;div&gt;
{{flaga|Monako}}&amp;nbsp;[[Šarls Leklērs]]{{·}}
{{flaga|Spānija}}&amp;nbsp;[[Karloss Sainss jaunākais|Karloss Sainss]]{{·}}
&lt;small&gt;{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Antonio Džovinaci]]{{·}}
{{flaga|Izraēla}}&amp;nbsp;[[Roberts Švarcmans]]&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;

 | group6 = Pasaules čempioni
 | list6 = &lt;div&gt;
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Alberto Askari]]{{·}}
{{flaga|Argentīna}}&amp;nbsp;[[Huans Manuels Fanhio]]{{·}} 
{{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Fils Hills]]{{·}} 
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Maiks Hotorns]]{{·}} 
{{flaga|Austrija}}&amp;nbsp;[[Nikijs Lauda]]{{·}}  
{{flaga|Somija}}&amp;nbsp;[[Kimi Reikenens]]
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džons Sertīss]]{{·}}
{{flaga|DĀR|1928}}&amp;nbsp;[[Džodijs Šekters]]{{·}} 
{{flaga|Vācija}}&amp;nbsp;[[Mihaels Šūmahers]]{{·}}  
&lt;/div&gt;

 | group7 = Modeļi
 | list7 = &lt;div&gt;
[[Ferrari 125 F1|125]]{{·}}
[[Ferrari 212 F1|212]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|275]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|340]]{{·}}
[[Ferrari 375 F1|375]]{{·}}
[[Ferrari Tipo 500|500]]{{·}}
[[Ferrari 553 F1 |553]]{{·}}
[[Ferrari 625 F1|625]]{{·}}
[[Ferrari 555 F1|555]]{{·}}
[[Ferrari D50 F1|D50]]{{·}}
[[Ferrari 801 F1|801]]{{·}}
[[Ferrari 246 F1|246]]{{·}}
[[Ferrari 256 F1|256]]{{·}}
[[Ferrari 246 P F1|246 P]]{{·}}
[[Ferrari 156 F1|156]]{{·}}
[[Ferrari 158 F1|158]]{{·}}
[[Ferrari 1512 F1|1512]]{{·}}
[[Ferrari 246 F1-66|246 F1-66]]{{·}}
[[Ferrari 312|312]]{{·}}
[[Ferrari 312B|312B]]{{·}}
[[Ferrari 312T|312T]]{{·}}
[[Ferrari 126C|126C]]{{·}}
[[Ferrari 156/85|156/85]]{{·}}
[[Ferrari F1/86|F1/86]]{{·}}
[[Ferrari F1/87|F1/87]]{{·}}
[[Ferrari F1 640|640]]{{·}}
[[Ferrari F1 641|641]]{{·}}
[[Ferrari F1 642|642]]{{·}}
[[Ferrari F1 643|643]]{{·}}
[[Ferrari F92A|F92A]]{{·}}
[[Ferrari F93A|F93A]]{{·}}
[[Ferrari 412 T1|412 T1]]{{·}}
[[Ferrari 412 T2|412 T2]]{{·}}
[[Ferrari F310|F310]]{{·}}
[[Ferrari F300|F300]]{{·}}
[[Ferrari F399|F399]]{{·}}
[[Ferrari F1-2000|F1-2000]]{{·}}
[[Ferrari F2001|F2001]]{{·}}
[[Ferrari F2002|F2002]]{{·}}
[[Ferrari F2003-GA|F2003-GA]]{{·}}
[[Ferrari F2004|F2004]]{{·}}
[[Ferrari F2005|F2005]]{{·}}
[[Ferrari 248 F1|248 F1]]{{·}}
[[Ferrari F2007|F2007]]{{·}}
[[Ferrari F2008|F2008]]{{·}}
[[Ferrari F60|F60]]{{·}}
[[Ferrari F10|F10]]{{·}}
[[Ferrari 150° Italia|150° Italia]]{{·}}
[[Ferrari F2012|F2012]]{{·}}
[[Ferrari F138|F138]]{{·}}
[[Ferrari F14 T|F14 T]]{{·}}
[[Ferrari SF15-T|SF15-T]]{{·}}
[[Ferrari SF16-H|SF16-H]]{{·}}
[[Ferrari SF70H|SF70H]]{{·}}
[[Ferrari SF71H|SF71H]]{{·}}
[[Ferrari SF90|SF90]]{{·}}
[[Ferrari SF1000|SF1000]]{{·}}
[[Ferrari SF21|SF21]]{{·}}
[[Ferrari F1-75|F1-75]]{{·}}
[[Ferrari SF-23|SF-23]]{{·}}
[[Ferrari SF-24|SF-24]]{{·}}
[[Ferrari SF-25|SF-25]]{{·}}
[[Ferrari SF-26|SF-26]]{{·}}
&lt;/div&gt;

 | group8 = Saistītie raksti
 | list8 = &lt;div&gt;
''[[Ferrari]]''{{·}}
''[[Fiat]]''
&lt;/div&gt;

}}&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6xfkibxg2l05p73jbx1nlfs6hctdrnx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:WilliamsF1</title>
    <ns>10</ns>
    <id>46421</id>
    <revision>
      <id>4499503</id>
      <parentid>4480882</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2928" sha1="46h7tkdcps88zfxrdvamkrtdvcmkxv8" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
 | state  = autocollapse
 | name  = WilliamsF1
 | title = {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[WilliamsF1|&lt;span style=&quot;color: white&quot;&gt;WilliamsF1&lt;/span&gt;]]
 | titlestyle = background:darkblue; color:white; 
 | VDEcolor = white

 | group1 = Personāls
 | list1 = 
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džensons Batons]]
* {{flaga|Beļģija}}&amp;nbsp;[[Svens Smets]]
* {{flaga|Vācija}}&amp;nbsp;[[Villijs Rampfs]]

 | group2 = Bijušais personāls
 | list2 = 
* {{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Loiks Biguā]]
* {{flaga|Vācija}}&amp;nbsp;[[Jergs Canders]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Gevins Fišers]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Patriks Heds]]
* {{flaga|Austrālija}}&amp;nbsp;[[Sems Maikls]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Adrians Ņūvijs]]
* {{flaga|Argentīna}}&amp;nbsp;[[Serhio Rinlands]]
* {{flaga|Argentīna}}&amp;nbsp;[[Enrike Skalabroni]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džefs Viliss]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Frenks Viljamss]]

 | group3 = Piloti
 | list3 = 
* {{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Logans Sārdžents]]
* {{flaga|Taizeme}}&amp;nbsp;[[Aleksandrs Albons]]

 | group4 = Pasaules čempioni
 | list4 = 
* {{flaga|Austrālija}}&amp;nbsp;[[Alans Džonss]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Deimons Hills]]
* {{flaga|Brazīlija}}&amp;nbsp;[[Nelsons Pikē]]
* {{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Alēns Prosts]]
* {{flaga|Somija}}&amp;nbsp;[[Keke Rosbergs]]
* {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Naidžels Mensels]]
* {{flaga|Kanāda}}&amp;nbsp;[[Žaks Vilnēvs]]

 | group5 = Modeļi
 | list5 = 
* [[Williams FW06|FW06]]
* [[Williams FW07|FW07]]
* [[Williams FW07|FW07B]]
* [[Williams FW07|FW07C]]
* [[Williams FW08|FW08]]
* [[Williams FW08|FW08C]]
* [[Williams FW09|FW09]]
* [[Williams FW09|FW09B]]
* [[Williams FW10|FW10]]
* [[Williams FW10B|FW10B]]
* [[Williams FW11|FW11]]
* [[Williams FW11|FW11B]]
* [[Williams FW12|FW12]]
* [[Williams FW12|FW12C]]
* [[Williams FW13|FW13]]
* [[Williams FW13|FW13B]]
* [[Williams FW14|FW14]]
* [[Williams FW14|FW14B]]
* [[Williams FW15C|FW15C]]
* [[Williams FW16|FW16]]
* [[Williams FW16|FW16B]]
* [[Williams FW17|FW17]]
* [[Williams FW17|FW17B]]
* [[Williams FW18|FW18]]
* [[Williams FW19|FW19]]
* [[Williams FW20|FW20]]
* [[Williams FW21|FW21]]
* [[Williams FW22|FW22]]
* [[Williams FW23|FW23]]
* [[Williams FW24|FW24]]
* [[Williams FW25|FW25]]
* [[Williams FW26|FW26]]
* [[Williams FW27|FW27]]
* [[Williams FW28|FW28]]
* [[Williams FW29|FW29]]
* [[Williams FW30|FW30]]
* [[Williams FW31|FW31]]
* [[Williams FW32|FW32]]
* [[Williams FW33|FW33]]
* [[Williams FW34|FW34]]
* [[Williams FW35|FW35]]
* [[Williams FW36|FW36]]
* [[Williams FW37|FW37]]
* [[Williams FW38|FW38]]
* [[Williams FW40|FW40]]
* [[Williams FW41|FW41]]
* [[Williams FW42|FW42]]
* [[Williams FW43|FW43]]
* [[Williams FW43B|FW43B]]
* [[Williams FW44|FW44]]
* [[Williams FW45|FW45]]
* [[Williams FW46|FW46]]
* [[Williams FW47|FW47]]
* [[Williams FW48|FW48]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>46h7tkdcps88zfxrdvamkrtdvcmkxv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Infiniti Red Bull Racing</title>
    <ns>10</ns>
    <id>46422</id>
    <revision>
      <id>4499491</id>
      <parentid>4477250</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1767" sha1="mmnx34oku18xg0m6b0icpe8l8i6m1dk" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
 | state = autocollapse
 | name = Infiniti Red Bull Racing
 | title = {{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Racing|&lt;span style=&quot;color: red&quot;&gt;Red Bull Racing&lt;/span&gt;]]''
 | titlestyle = background:purple; color:#F0C000; border:1px solid #F0C000; 
 | VDEcolor = #F0C000;
 | group1 = Personāls
 | list1 = 
* {{flaga|Austrija}} [[Dītrihs Matešics]]
* {{flaga|Francija}} [[Pjērs Waché]]
* {{flaga|Austrija}} [[Helmuts Marko]]
 | group2 = Bijušais personāls
 | list2 = 
* {{flaga|Lielbritānija}} [[Kristians Horners]]
* {{flaga|Lielbritānija}} [[Adrians Ņūvijs]]
* {{flaga|Lielbritānija}} [[Džefs Viliss]]
 | group3 = Piloti
 | list3 = 
* {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
* {{flaga|Francija}} [[Izaks Hadžars]]
* &lt;small&gt;{{flaga|Japāna}} [[Juki Cunoda]]&lt;/small&gt;
 | group4 = Pasaules čempions
 | list4 = 
* {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
* {{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
 | group5 = Modeļi
 | list5 = 
* [[Red Bull RB1|RB1]]
* [[Red Bull RB2|RB2]]
* [[Red Bull RB3|RB3]]
* [[Red Bull RB4|RB4]]
* [[Red Bull RB5|RB5]]
* [[Red Bull RB6|RB6]]
* [[Red Bull RB7|RB7]]
* [[Red Bull RB8|RB8]]
* [[Red Bull RB9|RB9]]
* [[Red Bull RB10|RB10]]
* [[Red Bull RB11|RB11]]
* [[Red Bull RB12|RB12]]
* [[Red Bull RB13|RB13]]
* [[Red Bull Racing RB14|RB14]]
* [[Red Bull Racing RB15|RB15]]
* [[Red Bull Racing RB16|RB16]]
* [[Red Bull Racing RB16|RB16B]]
* [[Red Bull Racing RB18|RB18]]
* [[Red Bull Racing RB19|RB19]]
* [[Red Bull Racing RB20|RB20]]
* [[Red Bull Racing RB21|RB21]]
* [[Red Bull Racing RB22|RB22]]
 | group6 = Saistītie raksti
 | list6 = 
* [[Jaguar Racing]]
* [[Red Bull]]
* [[Scuderia Toro Rosso]]
* [[Stewart Grand Prix]]
}}&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mmnx34oku18xg0m6b0icpe8l8i6m1dk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:McLaren</title>
    <ns>10</ns>
    <id>46428</id>
    <revision>
      <id>4499453</id>
      <parentid>4288731</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:25:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4228" sha1="m89yt3i013cd627cejaekmeyar55bws" xml:space="preserve">{{Navbox
 | state  = autocollapse
 | name = McLaren
 | title = {{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[McLaren|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;McLaren&lt;/span&gt;]]
 | titlestyle = background:orange; color:black; border:1px solid red; 

 | group1 = Dibinātājs
 | list1 = &lt;div&gt;
{{flaga|Jaunzēlande}}&amp;nbsp;[[Brūss Maklārens]]
&lt;/div&gt;

 | group2 = Personāls
 | list2 = &lt;div&gt;
{{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Zaks Brauns]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Robs Māršals]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Nīls Outlijs]]{{·}}
{{flaga|Kipra}}&amp;nbsp;[[Pīters Prodromou]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Toms Stalards]]{{·}}
{{flaga|Itālija}}&amp;nbsp;[[Andrea Stella]]
&lt;/div&gt;

 | group3 = Bijušais personāls
 | list3 = &lt;div&gt;
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džons Bārnards]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Rons Deniss]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Robins Herds]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Pedijs Lavs]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Sems Maikls]]
{{flaga|Dienvidāfrika}}&amp;nbsp;[[Gordons Marijs]]{{·}}
{{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Tedijs Meijers]]{{·}}
{{flaga|ASV}}&amp;nbsp;[[Stīvs Nikolss]]{{·}}
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Adrians Ņūvijs]]{{·}}
{{flaga|Meksika}}&amp;nbsp;[[Ho Ramiress]]
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Mārtins Vitmāršs]]
&lt;/div&gt;

 | group4 = Piloti
 | list4 = &lt;div&gt;
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Lando Noriss]]{{·}}
{{flaga|Austrālija}}&amp;nbsp;[[Oskars Piastri]]{{·}}
&lt;small&gt;{{flaga|Japāna}}&amp;nbsp;[[Rjo Hirakava]]{{·}}
{{flaga|Meksika}}&amp;nbsp;[[Pato Ouvards]]&lt;/small&gt;
&lt;/div&gt;

 | group5 = Pasaules čempioni
 | list5 = &lt;div&gt;
{{flaga|Brazīlija}}&amp;nbsp;[[Emersons Fitipaldi]]{{·}}  
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Luiss Hamiltons]]
{{flaga|Lielbritānija}}&amp;nbsp;[[Džeimss Hants]]{{·}}
{{flaga|Somija}}&amp;nbsp;[[Mika Hekinens]]{{·}} 
{{flaga|Austrija}}&amp;nbsp;[[Nikijs Lauda]]{{·}} 
{{flaga|Francija}}&amp;nbsp;[[Alēns Prosts]]{{·}} 
{{flaga|Brazīlija}}&amp;nbsp;[[Airtons Senna]]{{·}} 
&lt;/div&gt;

 | group6 = Modeļi
 | list6 = &lt;div&gt;
[[McLaren M2B|M2B]]{{·}}
[[McLaren M4B|M4B]]{{·}}
[[McLaren M5A|M5A]]{{·}}
[[McLaren M7A|M7A]]{{·}}
[[McLaren M7B|M7B]]{{·}}
[[McLaren M7C|M7C]]{{·}}
[[McLaren M7D|M7D]]{{·}}
[[McLaren M9A|M9A]]{{·}}
[[McLaren M14A|M14A]]{{·}}
[[McLaren M14D|M14D]]{{·}}
[[McLaren M19A|M19A]]{{·}}
[[McLaren M19C|M19C]]{{·}}
[[McLaren M23|M23]]{{·}}
[[McLaren M26|M26]]{{·}}
[[McLaren M28|M28]]{{·}}
[[McLaren M29|M29]]{{·}}
[[McLaren M29B|M29B]]{{·}}
[[McLaren M29C|M29C]]{{·}}
[[McLaren M29F|M29F]]{{·}}
[[McLaren M30|M30]]{{·}}
[[McLaren MP4/1|MP4 (MP4/1)]]{{·}}
[[McLaren MP4/1|MP4B (MP4/1B)]]{{·}}
[[McLaren MP4/1|MP4/1C]]{{·}}
[[McLaren MP4/1|MP4/1E]]{{·}}
[[McLaren MP4/2|MP4/2]]{{·}}
[[McLaren MP4/2|MP4/2B]]{{·}}
[[McLaren MP4/2|MP4/2C]]{{·}}
[[McLaren MP4/3|MP4/3]]{{·}}
[[McLaren MP4/4|MP4/4]]{{·}}
[[McLaren MP4/5|MP4/5]]{{·}}
[[McLaren MP4/5|MP4/5B]]{{·}}
[[McLaren MP4/6|MP4/6]]{{·}}
[[McLaren MP4/6|MP4/6B]]{{·}}
[[McLaren MP4/7A|MP4/7A]]{{·}}
[[McLaren MP4/8|MP4/8]]{{·}}
[[McLaren MP4/9|MP4/9]]{{·}}
[[McLaren MP4/10|MP4/10]]{{·}}
[[McLaren MP4/10|MP4/10B]]{{·}}
[[McLaren MP4/10|MP4/10C]]{{·}}
[[McLaren MP4/11|MP4/11]]{{·}}
[[McLaren MP4/11|MP4/11B]]{{·}}
[[McLaren MP4/12|MP4/12]]{{·}}
[[McLaren MP4/13|MP4/13]]{{·}}
[[McLaren MP4/14|MP4/14]]{{·}}
[[McLaren MP4/15|MP4/15]]{{·}}
[[McLaren MP4-16|MP4-16]]{{·}}
[[McLaren MP4-17|MP4-17]]{{·}}
[[McLaren MP4-17|MP4-17D]]{{·}}
[[McLaren MP4-19|MP4-19]]{{·}}
[[McLaren MP4-19|MP4-19B]]{{·}}
[[McLaren MP4-20|MP4-20]]{{·}}
[[McLaren MP4-21|MP4-21]]{{·}}
[[McLaren MP4-22|MP4-22]]{{·}}
[[McLaren MP4-23|MP4-23]]{{·}}
[[McLaren MP4-24|MP4-24]]{{·}}
[[McLaren MP4-25|MP4-25]]{{·}}
[[McLaren MP4-26|MP4-26]]{{·}}
[[McLaren MP4-27|MP4-27]]{{·}}
[[McLaren MP4-28|MP4-28]]{{·}}
[[McLaren MP4-29|MP4-29]]{{·}}
[[McLaren MP4-30|MP4-30]]{{·}}
[[McLaren MP4-31|MP4-31]]{{·}}
[[McLaren MCL32|MCL32]]{{·}}
[[McLaren MCL33|MCL33]]{{·}}
[[McLaren MCL34|MCL34]]{{·}}
[[McLaren MCL35|MCL35]]{{·}}
[[McLaren MCL35M|MCL35M]]{{·}}
[[McLaren MCL36|MCL36]]{{·}}
[[McLaren MCL60|MCL60]]{{·}}
[[McLaren MCL38|MCL38]]{{·}}
[[McLaren MCL39|MCL39]]{{·}}
[[McLaren MCL40|MCL40]]
&lt;/div&gt;

}}&lt;noinclude&gt;[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>m89yt3i013cd627cejaekmeyar55bws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49803</id>
    <revision>
      <id>4499508</id>
      <parentid>4498069</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T21:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25480" sha1="6v8s9uxwqizwyd0wkazgd5dxjs66gs3" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| official_name = Carnikava
| image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg
| image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā
| image_shield = 
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| established_title1 = Pirmoreiz minēta
| established_date1 = {{dat|1211}}
| established_title2 = Pilsētas statuss
| established_date2 = {{dat|2026}}
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = * {{val|liv|Sarnikau}}
* {{val|de|Zarnikau, Koivemund}}
| area_total_km2 = 7,32
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| population_as_of = 2025
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 5183
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 57
| latm = 08
| lats = 
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 17
| longs = 
| longEW = E
| elevation_m = 6
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = LV-2163
| website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv]
| footnotes = 
| settlement_type = novada pilsēta
}}
'''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk '''Sānkaule'''&lt;ref&gt;Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;&gt;[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Rihgas leela Bihbeles-beedriba&quot;, ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; &quot;Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā.&quot; (Pielikums &quot;Baznīcas un skolas ziņas&quot;), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā.

== Vēsture ==
Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža&lt;ref&gt;Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.&lt;/ref&gt; — pirmo reizi minēta [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā kā [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta kā “Gaujas ɡrīva” (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot; 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',&lt;ref&gt;&quot;Righē 27tā Oktobera&quot;, ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp&lt;/ref&gt; bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.&lt;ref&gt;[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&amp;id=284&amp;l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]&lt;/ref&gt; Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;&gt;Stryk, L. von. ''Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands.'' Teil 2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69.&lt;/ref&gt; [[Sigismunds II Augusts]] piešķīra Carnikavu [[Lēnis|lēnī]] kādreizējam [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] prāvestam [[Johans Minsters|Johanam Minsteram]] (''Johannes von Münster''), bet 1588. gada 19. martā&lt;ref name=&quot;Stryk, L 1885&quot;/&gt; to nopirka [[Brinkeni|Ludolfs fon der Brinkens]].&lt;ref&gt;Hagemeister, Heinrich von. ''Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands.'' Teil 1. Riga: Eduard Franzen's Buchhandlung, 1836. S.52-53&lt;/ref&gt;

1626. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā [[Allods|allodu]] (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (''Neyhoff, Zarneko, Penners'') tika nodota kā lēnis majoram [[Vulfi|Paulam Vulfam]], esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par {{sk|11000}} specija [[Dālderis|Alberta dālderiem]] ieguva landrāts [[Mengdeni|Gustavs fon Mengdens]], bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu&lt;ref&gt;Dunsdorfs, E. Gaŗezera senraksti. ''Garezera raksti'', Nr.5. 1934. gada 1. janvārī, 9.lpp&lt;/ref&gt;; 1678. gadā karalis [[Kārlis XI]] izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.&lt;ref&gt;Hupel, August Wilhelm. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62.&lt;/ref&gt;

Pirmo [[dainas|tautasdziesmu]] latviešu valodā publicēja Carnikavas mācītājs, ķecerīgais&lt;ref&gt;Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. ''Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia.'' Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., ''Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur.'' Holmiaw, Sumptibus &amp; Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.&lt;/ref&gt; [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Meins]].&lt;ref&gt;Fridericus Menius. &quot;Syntagma de origine Livonorum&quot;. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: ''Scriptores rerum Livonicarum''. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.&lt;/ref&gt; Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4544874/nodedzis-carnikavas-koka-dievnams-sigulos |title=Nodedzis Carnikavas koka dievnams Siguļos |date=2017. gada 10. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2017|12|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],&lt;ref&gt;August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.&lt;/ref&gt; pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]&lt;ref&gt;Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,&lt;ref&gt;[https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi Carnikavas kapi] celotajs.lv&lt;/ref&gt; šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.&lt;ref&gt;Dzintars, Jānis. Okupētās Latvijas dienas grāmata: 1944.--1972. Latviešu nacionālais fonds, 1976. 159. lpp&lt;/ref&gt; 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,&lt;ref name=&quot;Hupel, August Wilhelm 1782&quot;/&gt; 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].&lt;ref&gt;Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228&lt;/ref&gt; 1849. gada 8. janvārī [[Kristians Panders]] par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja [[Carnikavas pils|muižu]] savam brālim [[Pēteris Ernsts fon Panders|Pēterim Panderam]], kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.

Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Carnikava ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] (dažviet tiek pieminēts Carnikavas jeb Meņģeles pagasts, kas arī radīts ap to laiku, taču par to informācija ir nepilnīga). Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārējos Dziesmu svētkos]]. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju. 1906. gada 14. maijā ''[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]'' ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.&lt;ref&gt;Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38.lpp.&lt;/ref&gt; 1917. gada 30. septembrī, [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Pirmā pasaules kara]] laikā, nodega Carnikavas muižas pils, iespējams — [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīru tīšas vai netīšas rīcības dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/22.09.2018-par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2024-07-04|date=2018-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam [[Rīgas operācija]]s ietvaros Carnikavu ieņem [[Vācijas Impērija|vācu]] armija.

[[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gada janvārī Carnikavu ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]. No 24. līdz 27. maijam komunistus no Carnikavas padzina [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] 1. kavalērijas divizions [[Aleksandrs Loevings-Lēvings|Aleksandra Loevinga-Lēvinga]] vadībā kopā ar [[Baltijas landesvērs|Landesvēru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=972|title=LKOK nr.3/1136 : Loevings-Lēvings, Aleksandrs|website=lkok.com|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Latvie%C5%A1u_atsevi%C5%A1%C4%B7%C4%81s_brig%C4%81des_1._j%C4%81tnieku_divizions|title=Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt; Kad varu pēc tam apkārtnē pārņem provāciskā [[Niedras valdība]], 1919. gada jūnijā un jūlijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavu atbrīvoja apvienotais igauņu-latviešu karaspēks. Starpkaru laikā ciemā darbojās 1875. gadā dibinātā Carnikavas labdarības biedrība un citas organizācijas, kā arī 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā labdarības biedrības vajadzībām uzcēla Tautas namu &quot;Ozolaine&quot;, bet tā paša gada rudenī līdz Carnikavai sāka kursēt vilciens no Rīgas. 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma]] laikā 1941. gada 28. un 30. jūnijā pie dzelzceļa tilta notika kaujas starp Sarkanās armijas karavīriem un [[Latvijas nacionālie partizāni|latviešu nacionālajiem partizāniem]], kas novērsa tilta uzspridzināšanu un Carnikavas stacijā pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2020/01/carnikavas-kapos-1941-gada-junija.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2024-07-04|date=otrdiena, 2020. gada 14. janvāris}}&lt;/ref&gt;
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada rudenī [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēks]] pēc sākotnējas veiksmīgas aizstāvēšanās gar Gauju Carnikavas apkārtnē atkāpās bez kaujas uz Rīgu, saspridzinot dzelzceļa tiltu, kuru pēc kara atjaunoja līdzīgā izskatā. Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs &quot;Carnikava&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Carnikavas pagasts]] [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvā izveidoja 1992. gada 2. aprīlī, kad no 1990. gadā atjaunotā Ādažu pagasta atdalīja zvejnieku [[Kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemus gar šoseju [[Autoceļš P1|P1]]. Pagasta sastāvā ietilpa arī līdz 1949. gadam pastāvējušā [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] rietumu daļa (līdz [[Garupe (ciems)|Garupei]]). 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par [[Novads|novadu]], kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]] pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}&lt;/ref&gt;

2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 18. jūnijā 14. Saeimas deputāti [[Daiga Mieriņa]], [[Oļegs Burovs]], [[Ingmārs Līdaka]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Jānis Grasbergs]], [[Ināra Mūrniece]], [[Raimonds Čudars]] un [[Andrejs Ceļapīters]] ierosināja piešķirt Carnikavai pilsētas tiesības, grozot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu&lt;ref&gt;[https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1431/Lp14 titania.saeima.lv]&lt;/ref&gt;.
15. jūlijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, Nēģu svētku dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu-Skultes dzelzceļam]] un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo Gauja. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga - Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē Sautiņu mikrorajonā atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas - tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu  pusē - vairāki mikrorajoni: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&amp;regionaID=0&amp;rajonaID=0&amp;veidi=&amp;nosaukDala=Carnikava&amp;nosExact=false&amp;citataDala=false&amp;nosOficial=false&amp;nosNonAccent=false&amp;nosLGIAApproved=false&amp;sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}&lt;/ref&gt; Carnikavas rietumpusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā - Sala 2 un Atpūta 3.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|1110
|1970|1107
|1979|1569
|1989|3337
|2000|3340
|2006|3700
|2011|3892
|2021|4537
}}

== Izglītība un kultūra ==
Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs &quot;Abi divi&quot;, pirmskolas bērnu deju grupa &quot;Dālderītis&quot;, vidējās paaudzes deju kolektīvs &quot;Arnika&quot;. Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] &quot;Ozolaine&quot; (atklāts 1933. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams &quot;Ozolaine&quot;|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt; No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Personības ==

Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.&lt;ref&gt;The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii&lt;/ref&gt; Carnikavas muižas centra izdzīvojušajā pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz savai nāvei dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja vairāku Saeimas sasaukumu deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]].

Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem [[Ojārs Vācietis]] ar dzīvesbiedri dzejnieci — [[Ludmila Azarova|Ludmilu Vācieti (Azarovu)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]], kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}&lt;/ref&gt; Carnikavā no 1990. gadu vidus līdz savai nāvei 2024. gadā dzīvoja metālmākslinieks un viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Carnikavas nēģi ==

[[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par &quot;nēģu karalisti&quot;. Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja
Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela
Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas
Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju
Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai
Attēls:Draudzes nams.jpg|&quot;Laivu māja&quot; — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Carnikavas ielu uzskaitījums]]
* [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa]
{{Carnikavas pagasta ciemi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Carnikava| ]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>6v8s9uxwqizwyd0wkazgd5dxjs66gs3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49855</id>
    <revision>
      <id>4499599</id>
      <parentid>4311760</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4499599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3643" sha1="foaiijx5utlm0cwv9j3qazos4i8sj1n" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste|atklāts=|atrašanās vieta={{vieta|Turcija|Stambula}}|attēls=Fatih sultan mehmet köprüsü (cropped).jpg|augstums=105 m|garums=1510 m|latNS=N|latd=41|latm=5|lats=28.68|longEW=E|longd=29|longm=3|longs=43.2|map=Stambula|nosaukums=Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts|nosauk oriģinālval=''Fatih Sultan Mehmet Köprüsü''|transporta veids=[[Automašīna]]s|šķērso=[[Bosfora šaurums|Bosfora šaurumu]]}}[[Attēls:Most Sułtana Mehmeta Zdobywcy Istambuł RB1.jpg|thumb|400px|Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]]
[[Attēls:Fatih Sultan Mehmet Bridge panorama.jpg|thumb|400px|Skats uz tiltu no Āzijas]]
'''Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts''' ({{val|tr|Fatih Sultan Mehmet Köprüsü}}), arī '''Otrais Bosfora tilts''' (''2. Boğaziçi Köprüsü''), ir [[tilts]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], pāri [[Bosfors|Bosfora]] jūras šaurumam (''Boğaziçi''). Tilts nosaukts [[Osmaņu dinastija|sultāna]] [[Mehmeds II|Mehmeda Iekarotāja]] vārdā. Mehmeds Iekarotājs [[1453]]. gadā iekaroja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] (tag. Stambula, sk. [[Konstantinopoles krišana]]), līdz ar to pilnībā sagraujot [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]] un, pasludinot to par [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētu.

== Atrašanās vieta ==
Tilts atrodas starp Hisarīstī ([[Eiropa|Eiropā]]) un Kavadžiku ([[Āzija|Āzijā]]). Tas ir vanšu tilts, kas turas uz tērauda balstiem un ieliektiem āķiem. Aerodinamiskais klājs ir iekārts divās pusēs tērauda vantīs. Tilta garums ir 1.501 m un klāja platums ir 39 m. Attālums starp balstiem ir 1.090 m (14. garākais pasaulē) un to augstums virs brauktuves virsmas ir 105 m. Brauktuves augstums virs jūras līmeņa ir 64 m. Tilts, kad tas tika uzbūvēts ([[1988]]), bija 6. garākais vanšu tilts pasaulē.

== Būvniecība ==
Tilta būvniecību veica starptautisks uzņēmumu konsorcijs, kurā ietilpa trīs [[Japāna]]s, viens [[Itālija]]s un viens [[Turcija]]s uzņēmums. Projektu tiltam izstrādāja [[Lielbritānija|britu]] uzņēmums „Freeman Fox &amp; Partners”, kas iepriekš projektēja arī [[Bosfora tilts|Bosfora tiltu]]. Tilta celtniecība tika pabeigta {{Dat|1988|7|3}} un to atklāja Turcijas premjers [[Turguts Ezals]], pārbraucot pār tiltu pats ar savu oficiālo automašīnu. Tilta būvniecība izmaksāja 130 miljonus ASV dolāru (apmēram 59 miljoni latu).

== Satiksme ==
Pār tiltu iet Transeiropas ātrgaitas lielceļš [[Edirne]]—[[Ankara]]. Tiltam katrā virzienā ir četras joslas autotransportam un viena josla operatīvajiem transportlīdzekļiem. Joslu virziens ir mainīgs un no rīta piecas joslas ir [[Eiropa]]s virzienā, bet vakaros — [[Āzija]]s virzienā. Tiltu nevar lietot gājēji. Mūsdienās diennaktī tiltu pārbrauc apmēram 150 000 automašīnas abos virzienos.

Par braukšanu pār tiltu ir jāmaksā un maksu iekasē posteņi Eiropas pusē. Maksa tiek iekasēta par braukšanu vienā virzienā. Kopš [[1999]]. gada vairāki maksas posteņi (kreisajā pusē) nav aprīkoti ar barjerām un tie automātiski fiksē transportlīdzekļus ar skeneri no attāluma (turku: ''OGS''). Kopš [[2005. gads|2005]]. gada papildus ''OGS'' sistēmai, ieviesta arī magnētisko karšu sistēma (turku: ''KGS'').

== Skatīt arī ==
{{Portāls2|Turcija}}
* [[Bosfora tilts]]
* [[Bosfors]]
* [[Marmaraja]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://maps.google.com/maps?f=q&amp;hl=en&amp;ie=UTF8&amp;t=k&amp;om=0&amp;ll=41.090737,29.058666&amp;spn=0.018307,0.03931 Google attēls no satelīta]

[[Kategorija:Tilti Stambulā]]
[[Kategorija:Vanšu tilti]]
[[Kategorija:Piekartilti]]</text>
      <sha1>foaiijx5utlm0cwv9j3qazos4i8sj1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktorija (karaliene)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49904</id>
    <revision>
      <id>4499635</id>
      <parentid>4443574</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:20:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41921-05</username>
        <id>148401</id>
      </contributor>
      <comment>Nau nekādu izmaiņu 67 gados nevis 63</comment>
      <origin>4499635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8728" sha1="7rbslxdsffd7nn54pgadd8y6d0slark" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
 | vārds               = Viktorija
 | vārds_orģ           = ''Victoria''
 | attēls              = Queen Victoria by Bassano.jpg
 | mazs_att            = 
 | apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 | amats               = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Apvienotās Karalistes karaliene]]
 | term_sākums         = {{dat|1837|6|20|N}}
 | term_beigas         = {{dat|1901|1|22|N}}
 | priekštecis         = [[Viljams IV]]
 | pēctecis            = [[Eduards VII]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 | amats2              = [[Britu Indija|Indija]]s imperatore
 | term_sākums2        = {{dat|1876|5|1|N}}
 | term_beigas2        = {{dat|1901|1|22|N}}
 | priekštecis2        = ''amats izveidots''
 | pēctecis2           = [[Eduards VII]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 | dzim_dati           = Kentas princese Aleksandrīna Viktorija {{dat|1819|5|24}}
 | dzim_vieta          = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Kensingtonas pils}}
 | dzīves_vieta        = 
 | mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1901|1|22|1819|5|24}}
 | mir_vieta           = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Vaita|Osbornas nams|2s=Vaitas sala}}
 | apglabāts           = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Vindzora (Anglija)|Karaliskais mauzolejs}} 
 | tautība             = 
 | partija             = 
 | dinastija           = [[Hannoveres dinastija]]
 | tēvs                = [[Princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs]]
 | māte                = [[Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princese Viktorija]]
 | dzīvesb             = [[Princis Alberts|Alberts, Saksijas, Koburgas un Gotas princis]] (p. 1840.; miris 1861.)
 | bērni               = {{ubl|[[Viktorija, Vācijas ķeizariene]]|[[Eduards VII|Eduards VII, Apvienotās Karalistes karalis]]|[[Princese Alise|Alise, Hesenes lielhercogiene]]|[[Alfreds, Saksijas, Koburgas un Gotas hercogs]]|[[Helēna, Šlēsvigas-Holšteinas princese]]|[[Luīze, Ārgilas hercogiene]]|[[Artūrs, Konautas un Straternas hercogs]]|[[Leopolds, Albanijas hercogs]]|[[Beatrise, Batenbergas princese]]}}
 | profesija           = 
 | alma_mater          = 
 | reliģija            = 
 | paraksts            = Queen Victoria Signature.svg
 | paraksts_izm        = 
 | dzimums             = siev
 | piezīmes            = 
|coronation={{dat|1838|6|28}}|cor-type1=Imperiālais durbars|coronation1={{dat|1877|1|1}}}}

'''Viktorija''' jeb vintcja '''Viktorija''' ({{val|en|Alexandrina Victoria}}; dzimusi {{dat|1819|5|24}}, mirusi {{dat|1901|1|22}}) bija [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]] [[karaliene]] no {{dat|1837|6|20|Ģ|bez}} līdz {{dat|1901|1|22|D|bez}}. No {{dat|1876|5|1|Ģ|bez}} Viktorija bija arī [[Britu Indija|Indijas]] imperatore. [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Apvienotās Karalistes monarha]] tronī viņa bija 67 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas – tajā laikā visilgāk valdījušais monarhs britu vēsturē. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā [[Viktorijas laikmets]]. Šis periods ir iezīmējies ar industriālām, politiskām, zinātniskām un militārām piermaiņām Apvienotajā Karalistē, kā arī ar plašu [[Britu impērija]]s ekspansiju. Viktorija bija pēdējais [[Hannoveres dinastija]]s monarhs Apvienotajā Karalistē.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1819. gadā [[Kensingtonas pils|Kensingtonas pilī]] Londonā [[Džordžs III|karaļa Džordža III]] ceturtā dēla Eduarda un Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Pēc tēva un vectēva nāves 1820. gadā viņu audzināja māte un viņas auditors [[Džons Konrojs]]. Viktorija mantoja troni 18 gadu vecumā, būdama [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], Viktorija tiecās iespaidot valdības politiku un ministru izvēles; publiski viņa kļuva par nacionālu ikonu, kuru asociēja ar stingriem personīgās [[morāle]]s standartiem.

1840. gadā Viktorija apprecēja savu pirmās pakāpes brālēnu [[Princis Alberts|Saksijas-Koburgas un Gotas princi Albertu]]. Viņu bērni ieprecējās daudzās Eiropas karaliskajās un dižciltīgajās ģimenēs. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gadā Viktorija ieslīga dziļās sērās un izvairījās no iziešanas sabiedrībā. Viktorijas noslēgtības dēļ īslaicīgi spēkā pieņēmās [[Republikāniskās kustības Apvienotajā Karalistē|republikāniskās kustības]], bet viņa atguva popularitāti vadīšanas laika otrajā pusē. Viņas [[Karalienes Viktorijas zelta jubileja|zelta]] un [[Karalienes Viktorijas dimanta jubileja|dimanta]] [[jubileja]]s bija publisku svinību laiki.

Viktorija nomira [[Vaitas sala|Vaitas salā]] 1901. gadā. Viņas pēctecis bija [[Eduards VII]] no [[Saksijas Koburgas un Gotas dzimta|Saksijas-Koburgas un Gotas dinastijas]]. Viktorija bija pēdējais [[Apvienotās Karalistes monarhija|britu monarhs]] no [[Hannoveres dinastija]]s, viņas mazdēls [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] pretvācu noskaņojuma dēļ izveidoja [[Vindzoras dinastija]]s nosaukumu.

== Ģimene ==
{{nepilnīga nodaļa}}
Viktorijas tēvs bija [[princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs]], Apvienotās Karalistes valdošā [[Džordžs III|karaļa Džordža III]] ceturtais dēls. Līdz 1817. gadam Eduarda brāļa meita [[Velsas princese Šarlote]] bija vienīgais leģitīmais Džordža III mazbērns. Viņas nāve 1817. gadā izraisīja [[Pēctecības krīze|pēctecības krīzi]]. 1818. gadā Kentas hercogs Eduards apprecēja [[Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princese Viktorija|Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princesi Viktoriju]], atraitni ar diviem bērniem ‒ [[Karls, Leiningenas firsts (1804-1856)|Karlu]] (1804-1856) un [[Leiningenas princese Feodora|Feodoru]] (1807-1872) ‒ no pirmās laulības ar [[Emihs Karls, otrais Leiningenas firsts|Emihu Karlu, otro Leiningenas firstu]]. Viņas brālis [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolds]] bija princeses Šarlotes atraitnis. Kentas hercoga un hercogienes vienīgais 1819. gada 24. maijā

== Ārējās saites ==

{{sisterlinks-inline}}

{{enciklopēdiju ārējās saites}}

* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.bbc.co.uk/timelines/ztn34j6 | title= Queen Victoria: The woman who redefined Britain’s monarchy | publisher= bbc.co.uk | language= en}}
&lt;!-- * [http://www.archive.org/details/lettersofqueenvi01victuoft ''The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861'': published by authority of His Majesty the king (1907) Volume I at archive.org]
* [http://www.archive.org/details/lettersofqueenvi02victuoft ''The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861'': published by authority of His Majesty the king (1907) Volume II at archive.org]
* [http://www.archive.org/details/lettersofqueenvi03victuoft'' The letters of Queen Victoria: a selection from Her Majesty's correspondence between the years 1837 and 1861'': published by authority of His Majesty the king (1907) Volume III at archive.org]
* [http://www.curiouschapbooks.com/Catalog_of_Curious_Chapbooks/Victoria_s_Dark_Secrets/body_victoria_s_dark_secrets.html &quot;Victoria's Dark Secrets&quot; (online chapbook)]
* [http://www.archive.org/details/speechesinparlia00victuoft ''Speeches in Parliament, from her accession to the present time : a compendium of the history of Her Majesty's reign told from the throne'' (1882) at archive.org]
* [http://www.archive.org/details/leavesfromjouran00victuoft ''Leaves from the journal of our life in the Highlands, from 1848-1861: To which are prefixed and added extracts from the same journal giving an account of earlier visits to Scotland, and tours in England and Ireland, and yachting excursions'' (1868) at archive.org]
* [http://www.archive.org/details/moreleavesfromjo00victuoft ''More leaves from the journal of a life in the Highlands, from 1862 to 1882'' (1885) at archive.org]
* [http://www.antiquestopic.com/victorian-style-1837-1901/ Viktoriānisma stils 1837-1901] --&gt;

{{kastes sākums}}
{{Hanoveres dzimtas valdnieki}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Viljams IV]]
| virsraksts = [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās&lt;br /&gt;Karalistes karaliene]]
| periods = 1837.-1901.
| pēc = [[Eduards VII]]
}}
{{Amatu secība
| pirms = ''amats izveidots''
| virsraksts = [[Britu Indija|Indija]]s imperatore
| periods = 1876.-1901.
| pēc = [[Eduards VII]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{Lielbritānijas monarhi}}

{{Īrijas karaļi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1819. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1901. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]]
[[Kategorija:Hannoveres dinastija]]</text>
      <sha1>7rbslxdsffd7nn54pgadd8y6d0slark</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59960</id>
    <revision>
      <id>4499502</id>
      <parentid>4499142</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */ :</comment>
      <origin>4499502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5440" sha1="ird0wskne64b28zlwsz9ca3ggr5luoj" xml:space="preserve">'''15. jūnijs''' ir gada 166. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (167. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 199 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Baņuta]], [[Vilija (personvārds)|Vilija]], [[Vits]], [[Žermēna (personvārds)|Žermēna]]

== Notikumi ==
* [[1215. gads]] — [[Anglija]]s karalis [[Džons Bezzemis|Džons]] parakstīja [[Lielā brīvības harta|Lielo brīvības hartu]].
* [[1341. gads]] — par [[Austrumromas impērija]]s imperatoru kļuva [[Joanns V Paleologs]].
* [[1808. gads]] — [[Žozefs Bonaparts]] kļuva par [[Spānijas monarhu uzskaitījums|Spānijas karali]].
* [[1836. gads]] — [[Ārkanzasa]] kļuva par 25. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1883. gads]] — [[Oto fon Bismarks]] izveidoja pasaulē pirmās [[slimo kase]]s.
* [[1888. gads]] — kroņprincis [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms]] kļuva par Vilhelmu II, kurš bija pēdējais [[Vācijas Impērija]]s imperators.
* [[1920. gads]] — [[Dānija]] no [[Vācija]]s ieguva [[Ziemeļšlēsviga]]s apgabalu.
* [[1954. gads]] — dibināta [[Eiropa]]s [[futbols|futbola]] asociāciju savienība [[UEFA]].
* [[1991. gads]] — Filipīnās izvirda [[Pinatubo]]; tas bija otrs lielākais 20. gadsimta vulkāna izvirdums, kurā bojā gāja vairāk kā 800 cilvēku.
* [[1994. gads]] — [[Izraēla]] un [[Vatikāns]] nodibināja pilnvērtīgas [[diplomātiskās attiecības]].
* [[2004. gads]] — par [[Slovākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]], nomainot [[Rudolfs Šusters|Rudolfu Šusteru]].

== Dzimuši ==
* [[1594. gads]] — [[Nikolā Pusēns]] (''Nicolas Poussin''), franču gleznotājs (miris 1665. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Džons Adamss (zinātnieks)|Džons Adamss]] (''John Adams''), britu matemātiķis un astronoms (miris 1892. gadā)
* [[1843. gads]] — [[Edvards Grīgs]] (''Edvard Grieg''), norvēģu komponists un pianists (miris 1907. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Konstantīns Baļmonts]] (''Константин Бальмо́нт''), krievu dzejnieks (miris 1942. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Tomass Bērdžess]] (''Thomas Burgess''), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1950. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Margareta Ebota]] (''Margaret Abbott''), amerikāņu golfere (mirusi 1955. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Jons Antonesku]] (''Ion Antonescu''), rumāņu politiķis (miris 1946. gadā)
* [[1914. gads]]:
** [[Jurijs Andropovs]] (''Юрий Андропов''), PSRS vadītājs (miris 1984. gadā)
** [[Eduards Berklavs]], latviešu komunists, neatkarības kustības dalībnieks (miris 2004. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Herberts Saimons]] (''Herbert Simon''), ASV politologs (miris 2001. gadā)
* [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Alvis Vītoliņš]], latviešu šahists (miris 1997. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Mišels Lotito]] (''Michel Lotito''), franču izklaides jomas darbonis
* [[1954. gads]]:
** [[Džims Beluši]] (''Jim Belushi''), ASV aktieris, mūziķis, dziedātājs un komiķis
** [[Aivars Stranga]], latviešu vēsturnieks
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]], latviešu ekonomists un politiķis (miris 2024. gadā)
* [[1964. gads]]:
** [[Kortnija Koksa]] (''Courteney Cox''), amerikāņu aktrise un režisore
** [[Mikāls Laudrups]] (''Michael Laudrup''), dāņu futbolists
* [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Vējonis]], Latvijas prezidents
* [[1969. gads]]:
** ''[[Ice Cube]]'', ASV reperis, aktieris un kinorežisors
** [[Olivers Kāns]] (''Oliver Kahn''), Vācijas futbolists
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Jānis Domburs]], latviešu žurnālists
* [[1973. gads]] — [[Nīls Patriks Heriss]] (''Neil Patrick Harris''), amerikāņu aktieris, dziedātājs un režisors
* [[1991. gads]] — [[Paskāls Gross]] (''Pascal Groß''), vāciešu futbolists
* [[1992. gads]] — [[Mohameds Salāhs]] (محمد صلاح), ēģiptiešu futbolists
* [[1994. gads]] — [[Injaki Viljamss]] (''Iñaki Williams''), Ganas futbolists

== Miruši ==
* [[1849. gads]] — [[Džeimss Polks]] (''James Polk''), ASV prezidents (dzimis 1795. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Frīdrihs III Hoencollerns|Frīdrihs III]] (''Friedrich III''), Vācijas imperators (dzimis 1831. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Mihajs Eminesku]] (''Mihai Eminescu''), rumāņu dzejnieks (dzimis 1850. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner''), vācu mākslinieks (dzimis 1880. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Telemahs Karakals]] (''Τηλέμαχος Καράκαλος''), grieķu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[1992. gads]] — [[Ļevs Gumiļovs]] (''Лев Гумилёв''), krievu vēsturnieks (dzimis 1912. gadā)
* [[1993. gads]] — [[Džeimss Hants]] (''James Hunt''), britu autosportists (dzimis 1947. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Ella Ficdžeralda]] (''Ella Fitzgerald''), ASV dziedātāja (dzimusi 1917. gadā)
* [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Jānis Grodums]], latviešu mūziķis (dzimis 1958. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Vladimirs Šatalovs]] (''Владимир Александрович Шаталов''), PSRS kosmonauts, lidotājs (dzimis 1927. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā)

&lt;!--
== Svētku un piemiņas dienas ==
--&gt;

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>ird0wskne64b28zlwsz9ca3ggr5luoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas Grand Prix</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65843</id>
    <revision>
      <id>4499486</id>
      <parentid>4499055</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts......</comment>
      <origin>4499486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10160" sha1="a09jd427fdsepxg9nwx7fr3qbdp39ka" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Austrija]]s ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Austrija |
  Trase        = ''[[Red Bull Ring]]'' |
  Att          = Spielberg bare map numbers contextless 2021 corner names.svg | 
  Apl          = 71 |
  Tgar         = 4,326 |
  Sgar         = 307,026 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (4) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|ITA}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[McLaren]]''&lt;br /&gt;{{flaga|DEU}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' (7) |
  Gads         = 2026 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]  |
  Uzv_kom      = {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |
  Uzv_laik     = 1:26:37.979 | 
  Pole_pil     = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] |
  Pole_kom     = {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''  |
  Pole_lai     = 1:06.113 | 
  AA_pil       = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  AA_kom       = {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' |
  AA_laik      = 1:10.374 | 
}}
'''Austrijas ''Grand Prix''''' ({{val|de|Großer Preis von Österreich}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionēta ''[[Formula 1]] [[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa, kas notika {{f1|1964}}., {{f1|1970}}.—{{f1|1987}}. un {{f1|1997}}.—{{f1|2003}}. gadā. {{f1|2014}}. gadā tas atgriezās ''[[Formula 1]]'' kalendārā. Pirmo reizi (1964) tas notika [[Hinterštoisera gaisa spēku bāze|Celtvēgas gaisa spēku bāzē]]. No 1970. līdz 1987. gadam sacīkstes norisinājās ''Österreichring'' trasē, no 1997. gada tās pašas trases saīsinātajā variantā, ko pārsauca par ''A1-Ring'', kas mūsdienās zināma kā ''[[Red Bull Ring]]'', jo tā pieder [[Red Bull|tāda paša nosaukuma]] [[Austrija]]s dzērienu uzņēmumam. Pēc 16 gadu pagarinājuma ''Formula 1'' sacīkstes Austrijā norisināsies līdz 2041. gadam.&lt;ref name=ext&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-to-race-in-austria-through-to-2041-with-new-extension.HgOK1qQjX444utFdp1A6J |title=Formula 1 to race in Austria through to 2041 with new extension |date=29 June 2025 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

{{f1|2001}}. un {{f1|2002}}. gadā izcēlās skandāli sakarā ar komandu pavēlēm. Pirmoreiz ''[[Scuderia Ferrari]]'' pilotam [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] lika palaist [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]], lai pēdējais iegūtu otro vietu, tomēr gadu vēlāk Barikello vajadzēja padoties jau cīņā par uzvaru.

== Uzvarētāji ==

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 4
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2021}}, {{f1|2023}}
|-
! 3
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| {{f1|1983}}, {{f1|1985}}, {{f1|1986}}
|-
!rowspan=&quot;7&quot;| 2
| {{flaga|Zviedrija}} [[Ronijs Petersons]]
| {{f1|1973}}, {{f1|1978}}
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Alans Džonss]]
| {{f1|1977}}, {{f1|1979}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1998}}, {{f1|2000}}
|-
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|2002}}, {{f1|2003}}
|-
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| {{f1|2024}}, {{f1|2026}}
|-
| {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]
| {{f1|2017}}, {{f1|2020}}
|-
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
!rowspan=&quot;3&quot;| 7
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[McLaren]]''
| {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1986}}, {{f1|1998}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2025}}
|-
| {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| {{f1|1964}}, {{f1|1965}}, {{f1|1970}}, {{f1|1999}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2022}}
|-
| {{flaga|GER}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2020}}, {{f1|2024}}, {{f1|2026}}
|-
! 4
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Team Lotus|Lotus]]''
| {{f1|1972}}, {{f1|1973}}, {{f1|1978}}, {{f1|1982}}
|-
! 3
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Williams F1|Williams]]''
| {{f1|1979}}, {{f1|1987}}, {{f1|1997}}
|-
! 2
| {{flaga|Francija}} ''[[Renault F1|Renault]]''
| {{f1|1980}}, {{f1|1983}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
! {{f1|2026}}
| {{flaga|Vācija}} [[Džordžs Rasels]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| rowspan=&quot;13&quot; | ''[[Red Bull Ring]]''
| {{f1gp2|2026|Austrijas}}
|-
|! {{F1|2025}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2025|Austrijas}}
|-
! {{F1|2024}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2024|Austrijas}}
|-
! {{F1|2023}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda RBPT]]''
| {{f1gp2|2023|Austrijas}}
|-
! {{F1|2022}}
| {{flaga|MON}} [[Šarls Leklērs]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| {{f1gp2|2022|Austrijas}}
|-
! {{F1|2021}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda F1|Honda]]''
| {{f1gp2|2021|Austrijas}}
|-
! {{F1|2020}}
| {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2020|Austrijas}}
|-
! {{F1|2019}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| ''[[Red Bull Racing]]''-''[[Honda F1|Honda]]''
| {{f1gp2|2019|Austrijas}}
|-
! {{F1|2018}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| ''[[Red Bull Racing]]''-''[[TAG Heuer]]''
| {{f1gp2|2018|Austrijas}}
|-
! {{F1|2017}}
| {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2017|Austrijas}}
|-
! {{F1|2016}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2016|Austrijas}}
|-
! {{F1|2015}}
| {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2015|Austrijas}}
|-
! {{F1|2014}}
| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]
| ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2014|Austrijas}}
|-
|- style=&quot;background:#ddd;&quot;
! 2004&lt;br /&gt;—&lt;br /&gt;2013
|align=center colspan=4| ''Nenotika''
|-
! {{f1|2003}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| rowspan=&quot;7&quot; | ''[[Red Bull Ring|A1-Ring]]''
| {{f1gp2|2003|Austrijas}}
|-
! {{f1|2002}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| {{f1gp2|2002|Austrijas}}
|-
! {{f1|2001}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Deivids Kulthārds]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes-Benz|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2001|Austrijas}}
|-
! {{f1|2000}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes-Benz|Mercedes]]''
| {{f1gp2|2000|Austrijas}}
|-
! {{f1|1999}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Edijs Ērvains]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| {{f1gp2|1999|Austrijas}}
|-
! {{f1|1998}}
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes-Benz|Mercedes]]''
| {{f1gp2|1998|Austrijas}}
|-
! {{f1|1997}}
| {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]]
| ''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Renault F1|Renault]]''
| {{f1gp2|1997|Austrijas}}
|- bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot;
! 1996&lt;br /&gt;-&lt;br /&gt;1988
|COLSPAN=4| ''Netika aizvadītas''
|-
! {{f1|1987}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Naidžels Mensels]]
| ''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Honda F1|Honda]]''
| rowspan=&quot;18&quot; | ''[[Red Bull Ring|Österreichring]]''
| {{f1gp2|1987|Austrijas}}
|-
! {{f1|1986}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]''
| {{f1gp2|1986|Austrijas}}
|-
! {{f1|1985}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]''
| {{f1gp2|1985|Austrijas}}
|-
! {{f1|1984}}
| {{flaga|Austrija}} [[Nikijs Lauda]]
| ''[[McLaren]]''-''[[Techniques d'Avant Garde|TAG]]''
| {{f1gp2|1984|Austrijas}}
|-
! {{f1|1983}}
| {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]]
| ''[[Renault F1|Renault]]''
| {{f1gp2|1983|Austrijas}}
|-
! {{f1|1982}}
| {{flaga|Itālija}} [[Elio de Andželiss]]
| ''[[Team Lotus|Lotus]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1982|Austrijas}}
|-
! {{f1|1981}}
| {{flaga|Francija}} [[Žaks Lafits]]
| ''[[Ligier]]''-''[[Matra]]''
| {{f1gp2|1981|Austrijas}}
|-
! {{f1|1980}}
| {{flaga|Francija}} [[Žans Pjērs Žabulī]]
| ''[[Renault F1|Renault]]''
| {{f1gp2|1980|Austrijas}}
|-
! {{f1|1979}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Alans Džonss]]
| ''[[Williams F1|Williams]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1979|Austrijas}}
|-
! {{f1|1978}}
| {{flaga|Zviedrija}} [[Ronijs Petersons]]
| ''[[Team Lotus|Lotus]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1978|Austrijas}}
|-
! {{f1|1977}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Alans Džonss]]
| ''[[Shadow Racing Team|Shadow]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1977|Austrijas}}
|-
! {{f1|1976}}
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džons Vatsons (F1 pilots)|Džons Vatsons]]
| ''[[Roger Penske|Penske]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1976|Austrijas}}
|-
! {{f1|1975}}
| {{flaga|Itālija}} [[Vitorio Brambilja]]
| ''[[March Engineering|March]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1975|Austrijas}}
|-
! {{f1|1974}}
| {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]]
| ''[[Brabham]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1974|Austrijas}}
|-
! {{f1|1973}}
| {{flaga|Zviedrija}} [[Ronijs Petersons]]
| ''[[Team Lotus|Lotus]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1973|Austrijas}}
|-
! {{f1|1972}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]]
| ''[[Team Lotus|Lotus]]''-''[[Cosworth|Ford]]''
| {{f1gp2|1972|Austrijas}}
|-
! {{f1|1971}}
| {{flaga|Šveice}} [[Džo Ziferts]]
| ''[[British Racing Motors|BRM]]''
| {{f1gp2|1971|Austrijas}}
|-
! {{f1|1970}}
| {{flaga|Beļģija}} [[Žakijs Ikss]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| {{f1gp2|1970|Austrijas}}
|- bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot;
! 1969&lt;br /&gt;—&lt;br /&gt;1965
|COLSPAN=4| ''Nenotika''
|-
! {{f1|1964}}
| {{flaga|Itālija}} [[Lorenco Bandīni]]
| ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Hinterštoisera gaisa spēku bāze|Celtvēgas lidlauks]]
| {{f1gp2|1964|Austrijas}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Austrijas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>a09jd427fdsepxg9nwx7fr3qbdp39ka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>29. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67763</id>
    <revision>
      <id>4499564</id>
      <parentid>4499255</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:00:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ :</comment>
      <origin>4499564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5399" sha1="slkss2jeciwoc41wv34halzzulhr2n1" xml:space="preserve">'''29. oktobris''' ir gada 302. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (303. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 63 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Elva (personvārds)|Elva]], [[Elvijs]], [[Elvis (personvārds)|Elvis]], [[Laimis]], [[Laimonis]]

== Notikumi ==
* [[1911. gads]] — notika pirmā [[Luksemburgas futbola izlase]]s spēle, kurā tā sacentās pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]].
* [[1918. gads]] — Horvātijas, Slavonijas un Dalmācijas karaliste (tagad [[Horvātija]]) pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s.
* [[1923. gads]] — [[Turcija]] kļuva par [[republika|republiku]] pēc [[Osmaņu impērija]]s likvidēšanas; par pirmo [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|prezidentu]] kļuva [[Mustafa Kemals Ataturks]].
* [[1929. gads]] — ar [[Ņujorkas fondu birža]]s sabrukumu (&quot;melnā otrdiena&quot;) [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[Lielā depresija]].
* [[1956. gads]]:
** [[Izraēla]] iebruka [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] un atspieda [[Ēģipte]]s spēkus uz [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]];
** [[Tanjēra]]s pilsēta tika atkal pievienota [[Maroka]]i;
** [[IBM]] izveidoja pirmo [[cietais disks|cieto disku]] (5 [[megabaits|MB]]).
* [[1998. gads]] — [[STS-95]]: [[Džons Glenns]] kļuva par vecāko cilvēku (77 gadu vecumā), kas devies kosmosā.
* [[2004. gads]] — [[Eiropas Savienība]]s valstu vadītāji [[Roma|Romā]] parakstīja [[Eiropas konstitūcija|līgumu par Eiropas Konstitūciju]].

== Dzimuši ==
* [[1816. gads]] — [[Fernandu II]] (''Fernando II''), Portugāles karalis (miris 1885. gadā)
* [[1831. gads]] — [[Otniēls Čārlzs Māršs]] (''Othniel Charles Marsh''), amerikāņu paleontologs (miris 1899. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Francis fon Pāpens]] (''Franz von Papen''), Vācijas kanclers (miris 1969. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Žans Žirodū]] (''Jean Giraudoux''), franču rakstnieks (miris 1944. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Jozefs Gebelss]] (''Joseph Goebbels''), vācu politiķis, propagandas ministrs (miris 1945. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Akims Tamirofs]] (''Akim Tamiroff''), amerikāņu-armēņu aktieris (miris 1972. gadā)
* [[1903. gads Latvijā|1903. gads]] — [[Boriss Ingsters]] (''Boris Ingster''), Latvijā dzimis amerikāņu kinorežisors un scenārists (miris 1978. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Fredriks Brauns]] (''Fredric Brown''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1972. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Jevgeņijs Primakovs]] (''Евгений Примаков''), PSRS un Krievijas politiķis (miris 2015. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Ričards Dreifūss]] (''Richard Dreyfuss''), amerikāņu aktieris
* [[1950. gads]] — [[Abdullahs Gils]] (''Abdullah Gül''), 11. Turcijas prezidents
* [[1962. gads]] — [[Jahja Sinvars]] (يحيى السنوار), ''Hamās'' militārais līderis (miris 2024. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Rufuss Sjūels]] (''Rufus Sewell''), britu aktieris
* [[1970. gads]]:
** [[Filips Koku]] (''Phillip Cocu''), Nīderlandes futbolists
** [[Edvīns van der Sars]] (''Edwin van der Sar''), Nīderlandes futbolists
* [[1971. gads]] — [[Vinona Raidere]] (''Winona Ryder''), amerikāņu aktrise
* [[1973. gads]] — [[Robērs Piress]] (''Robert Pires''), franču futbolists
* [[1975. gads]] — [[Ruslans Stefančuks]] (''Руслан Стефанчук''), ukraiņu jurists, valstsvīrs, tiesību zinātņu doktors, profesors
* [[1977. gads]] — [[Aiste Smilgevičūte]] (''Aistė Smilgevičiūtė-Radzevičienė''), Lietuvas dziedātāja
* [[1981. gads]] — [[Žoau Paulu Batista]] (''João Paulo Batista''), Brazīlijas basketbolists

== Miruši ==
* [[1543. gads]] — [[Hanss Holbeins Jaunākais]] (''Hans Holbein der Jüngere''), vācu mākslinieks (dzimis 1497. vai 1498. gadā)
* [[1783. gads]] — [[Žans Lerons Dalambērs]] (''Jean le Rond d'Alembert''), franču matemātiķis (dzimis 1717. gadā)
* [[1829. gads]] — [[Marija Anna Mocarte]] (''Maria Anna Mozart''), Austrijas muzikante (dzimusi 1751. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Džozefs Pulicers]] (''Joseph Pulitzer''), ASV žurnālists un preses magnāts (dzimis 1847. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Frederiks Vernons]] (''Frédéric Vernon''), franču medaļu tēlnieks un grafiķis (dzimis 1858. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Sesils Kventins]] (''Cecil Quentin''), britu burātājs (dzimis 1852. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Pols Penlevē]] (''Paul Painlevé''), franču politiķis un matemātiķis (dzimis 1863. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Arends Buhholcs]] (''Arend Buchholtz''), vācbaltiešu bibliotekārs (dzimis 1857. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (dzimis 1858. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Luijs B. Meiers]] (''Louis B. Mayer''), ASV kino producents (dzimis 1882. gadā)
* [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Lipmans Berss]] (''Lipman Bers''), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (dzimis 1914. gadā)
* [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Aloizs Brenčs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
* [[2006. gads Latvijā|2006. gads]] — [[Juris Lejaskalns]], latviešu aktieris (dzimis 1935. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Terija Gāra]] (''Teri Garr''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1944. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Republikas diena ([[Turcija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>slkss2jeciwoc41wv34halzzulhr2n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69703</id>
    <revision>
      <id>4499563</id>
      <parentid>4499252</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T06:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ :</comment>
      <origin>4499563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6992" sha1="ohq71yvy6e8qw6mgos1ith4wm4ip9ak" xml:space="preserve">'''17. novembris''' ir gada 320. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (321. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 45 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Hugo (personvārds)|Hugo]], [[Uga]], [[Uģis]]

== Notikumi ==
* [[1558. gads]] — pēc tam, kad iepriekšējā gadā tika izpildīts [[nāvessods]] karalienei [[Marija I Stjuarte|Marijai Stjuartei]], par [[Anglijas karaliene|Anglijas karalieni]] tika kronēta viņas pusmāsa [[Elizabete I]].
* [[1869. gads]] — atklāts [[Suecas kanāls]] [[Ēģipte|Ēģiptē]], kas savienoja [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ar [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]].
* [[1903. gads]]:
** [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] sadalījās [[boļševiki|boļševikos]] un [[meņševiki|meņševikos]];
** [[Benina|Dahomeja]] (tagad [[Benina]]) kļuva par [[Francija]]s protektorātu.
* [[1918. gads]] — izveidota [[Tautas padome|Latvijas Tautas padome]], kura nākamajā dienā proklamēja Latvijas valsti.
* [[1922. gads]] — pēdējais [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns]] [[Mehmeds VI]] devās trimdā uz [[Itālija|Itāliju]].
* [[1983. gads]] — dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]].
* [[1989. gads]] — [[Aukstais karš]]: sākās [[Samta revolūcija]]: [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] armija apspieda studentu demonstrāciju [[Prāga|Prāgā]]. Tas izraisīja sacelšanos pret komunistisko valdību (tā guva panākumu 29. decembrī).
* [[2013. gads]] — par [[Gruzija]]s 4. prezidentu kļuva [[Giorgijs Margvelašvili]].
* [[2020. gads]]:
** pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|55000000}};
** uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[9. gads]] — [[Vespasiāns]] (''Vespasianus''), Romas imperators (miris 79. gadā)
* [[1503. gads]] — [[Anjolo Brondzīno]] (''Agnolo Bronzino''), Florences mākslinieks (miris 1572. gadā)
* [[1587. gads]] — [[Josts van den Vondels]] (''Joost van den Vondel''), nīderlandiešu dzejnieks (miris 1679. gadā)
* [[1749. gads]] — [[Nikolā Apērs]] (''Nicolas Appert''), franču šefpavārs un izgudrotājs (miris 1841. gadā)
* [[1755. gads]] — [[Luijs XVIII]] (''Louis XVIII''), Francijas karalis (miris 1824. gadā)
* [[1765. gads]] — [[Žaks Makdonalds]] (''Jacques Macdonald''), Francijas maršals (miris 1840. gadā)
* [[1849. gads]] — [[Edvards Hors]] (''Edward Hore''), britu burātājs (miris ''nav zināms'')
* [[1851. gads]] — [[Aleksandrs Buhholcs]] (''Alexander Buchholtz''), vācbaltiešu vēsturnieks (miris 1893. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Ežēns Mužēns]] (''Eugène Mougin''), franču loka šāvējs (miris 1923. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Frederiks Vernons]] (''Frédéric Vernon''), franču medaļu tēlnieks un grafiķis (miris 1912. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Ežēns Bess]] (''Eugène Besse''), franču vieglatlēts (miris 1919. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''), britu feldmaršals (miris 1976. gadā)
* [[1895. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|5}}) — [[Mihails Bahtins]] (''Михаил Бахтин''), krievu filozofs, literatūrzinātnieks un mākslas teorētiķis (miris 1975. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Ļevs Vigotskis]] (''Лев Выго́тский''), krievu psihologs (miris 1934. gadā)
* [[1901. gads]]:
** [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (miris 1982. gadā)
** [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), amerikāņu teātra pedagogs (miris 1982. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Roks Hadsons]] (''Rock Hudson''), amerikāņu aktieris (miris 1985. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Mārtins Skorsēze]] (''Martin Scorsese''), ASV kinorežisors
* [[1944. gads]] — [[Denijs DeVito]] (''Danny DeVito''), amerikāņu aktieris, komiķis, režisors un producents
* [[1961. gads]] — [[Mihails Labkovskis]] (''Михаи́л Лабко́вский''), Krievijas psihologs
* [[1967. gads]] — [[Domeniko Skiatarella]] (''Domenico Schiattarella''), Itālijas autosportists
* [[1983. gads]]:
** [[Edijs Brahmanis]], latviešu hokejists
** [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sportiste, šāvēja
* [[1986. gads]] — [[Nani]] (''Nani''), portugāļu futbolists

== Miruši ==
* [[1231. gads]] — [[Ungārijas Elizabete]] (''Heilige Elisabeth von Thüringen''), katoļu svētā (dzimusi 1207. gadā)
* [[1494. gads]] — [[Džovanni Piko della Mirandola]] (''Giovanni Pico della Mirandola''), itāļu filozofs (dzimis 1463. gadā)
* [[1592. gads]] — [[Juhans III]] (''Johan III''), Zviedrijas karalis (dzimis 1537. gadā)
* [[1624. gads]] — [[Jākobs Bēme]] (''Jakob Böhme''), vācu mistiķis (dzimis 1575. gadā)
* [[1796. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|6}}) — [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] (''Екатерина II''), Krievijas imperatore (dzimusi 1729. gadā)
* [[1808. gads]] — [[Mustafa IV]] (مصطفى رابع), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1779. gadā)
* [[1818. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]] (''Charlotte of Mecklenburg-Strelitz''), Lielbritānijas karaliene (dzimusi 1744. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Georgs Armitsteds]] (''George Armitstead''), britu izcelsmes Rīgas pilsētas galva (dzimis 1847. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Ogists Rodēns]] (''Auguste Rodin''), franču tēlnieks (dzimis 1840. gadā)
* [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Jēkabs Timme]], latviešu revolucionārs, boļševiks (dzimis 1894. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Ernsts Udets]] (''Ernst Udet''), vācu lidotājs (dzimis 1896. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Helmuts Veidlings]] (''Helmuth Weidling''), vācu ģenerālis (dzimis 1891. gadā)
* [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Andrejs Upīts]], latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks (dzimis 1877. gadā)
* [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Ausma Pormale]], latviešu dzejniece (dzimusi 1939. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Ferencs Puškāšs]] (''Puskás Ferenc''), ungāru futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Dorisa Lesinga]] (''Doris Lessing''), britu rakstniece (dzimusi 1919. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Freds Brukss]] (''Fred Brooks''), ASV programmatūras inženieris un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Kārlis Bardelis]], latviešu piedzīvojumu meklētājs un pasaules apceļotājs (dzimis 1985. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Starptautiskā [[students|studentu]] diena

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>ohq71yvy6e8qw6mgos1ith4wm4ip9ak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autobusu satiksme Rīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71101</id>
    <revision>
      <id>4499363</id>
      <parentid>4493228</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:49:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180173" sha1="gye87ndqstu7smbl9b7ujksm9wzklpi" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parks &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Tika nolemts, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004, 2006
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2019
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
| align=&quot;center&quot;|  2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  22/12/2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004, 2014
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2018
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| align=&quot;center&quot;|  2022
| align=&quot;center&quot;|  2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2003
| align=&quot;center&quot;|  2005—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| align=&quot;center&quot;|  2004
| align=&quot;center&quot;|  2004—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001, 2002
| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  4
| Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;| 
|rowspan=&quot;2&quot;| align=&quot;center&quot;|  ap 200
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;|  līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001—2003
| align=&quot;center&quot;|  2001—2011
| align=&quot;center&quot;|  27
|
|-
| MAN
| SL200
| align=&quot;center&quot;|  1982
| align=&quot;center&quot;|  1995—2004 (?)
|
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997
| align=&quot;center&quot;|  1997—2014
| align=&quot;center&quot;|  4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  2000
| align=&quot;center&quot;|  2000—2013
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 1999
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 2000
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| align=&quot;center&quot;|  2002
| align=&quot;center&quot;|  2004 — 2019
| align=&quot;center&quot;|  1
|Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2022
| align=&quot;center&quot;|  34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| align=&quot;center&quot;|  1981—1983
| align=&quot;center&quot;|  1997—2004
| align=&quot;center&quot;|  8 (?)
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Ķengarags]]
| [[Dārziņi]] - Ķengarags
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ |title=No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu |access-date={{dat|2013|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142107/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ }}&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| [[Autoosta]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| [[Planetārijs]]
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
| [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40b
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40r
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 57
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 59
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
| Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| [[Brāļu kapi]]
| [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 826
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vangaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 827
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 829
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ropaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Juglas iecirknis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 831
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kākciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 835
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 843
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 844
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 852
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 853
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 854
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 859
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 863
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 959
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kalnciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 991
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Tekstilnieks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija slēgts, aizstāts ar 45.maršrutu (no 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;).&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti līdz sunīšiem.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz &quot;Ķīpsala - Torņakalna stacija&quot;.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>gye87ndqstu7smbl9b7ujksm9wzklpi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499595</id>
      <parentid>4499363</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <origin>4499595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180105" sha1="10wl1tqe5bw5k415nouzle3azrkwfu7" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni ''Shell''. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam bija atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, un pārvadāti 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur uzbūvēja vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados iepirka [[Ungārija|Ungārijā]] ražotos ''[[Ikarus]]'' markas autobusus, kā arī pilnveidoja un optimizēja autobusu maršrutus. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai izveidoja divus atsevišķus pašvaldības uzņēmumus — autobusu parku &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parku &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Un nolēma, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmos [[Eiropa|Eiropā]] ražotos autobusus saņēma no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 ''[[Mercedes-Benz]]'' autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā atklāja pirmo komercekspreša maršrutu, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004, 2006
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2019
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
| align=&quot;center&quot;|  2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  22/12/2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004, 2014
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2018
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| align=&quot;center&quot;|  2022
| align=&quot;center&quot;|  2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2003
| align=&quot;center&quot;|  2005—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| align=&quot;center&quot;|  2004
| align=&quot;center&quot;|  2004—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001, 2002
| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  4
| Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;| 
|rowspan=&quot;2&quot;| align=&quot;center&quot;|  ap 200
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;|  līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001—2003
| align=&quot;center&quot;|  2001—2011
| align=&quot;center&quot;|  27
|
|-
| MAN
| SL200
| align=&quot;center&quot;|  1982
| align=&quot;center&quot;|  1995—2004 (?)
|
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997
| align=&quot;center&quot;|  1997—2014
| align=&quot;center&quot;|  4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  2000
| align=&quot;center&quot;|  2000—2013
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 1999
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 2000
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| align=&quot;center&quot;|  2002
| align=&quot;center&quot;|  2004 — 2019
| align=&quot;center&quot;|  1
|Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2022
| align=&quot;center&quot;|  34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| align=&quot;center&quot;|  1981—1983
| align=&quot;center&quot;|  1997—2004
| align=&quot;center&quot;|  8 (?)
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Ķengarags]]
| [[Dārziņi]] - Ķengarags
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ |title=No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu |access-date={{dat|2013|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142107/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ }}&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Preču-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| [[Autoosta]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| [[Planetārijs]]
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
| [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40b
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40r
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 57
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 59
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
| Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| [[Brāļu kapi]]
| [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 826
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vangaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 827
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 829
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ropaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Juglas iecirknis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 831
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kākciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 835
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 843
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 844
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 852
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 853
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 854
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 859
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 863
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 959
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kalnciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 991
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Tekstilnieks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940.  gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle 
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle 
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas TEC-2|TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija slēgts, aizstāts ar 45.maršrutu (no 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;).&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti līdz sunīšiem.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz &quot;Ķīpsala - Torņakalna stacija&quot;.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>10wl1tqe5bw5k415nouzle3azrkwfu7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499606</id>
      <parentid>4499595</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:18:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Bijušie maršruti */ dažādi sīkumi.....</comment>
      <origin>4499606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180120" sha1="f8eplhd9vu1rqtu1d3z78vciosn1jtj" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}}
{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā
| fona krāsa = #007C06
| logo = 
| karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png
| valsts = {{karogs|Latvija}}
| pilsēta = [[Rīga]]
| atklāts = {{dat|1924}}
| izmaksas = 
| kopējais garums = 883 km &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;
| līniju skaits = 50
| staciju skaits = 
| pieturu skaits = 1275 (2014)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
| transporta vienīb = 432 (2010) &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
| depo = 2
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) &lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
| mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv]
| apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
| Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]]
| kartes izmērs = 300px
}}

'''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;. 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]].

2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]]
Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā &quot;Ilustrets Wadons pa Rīgu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas &quot;Roma&quot;, brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam.

Pirmais īstais automobilis-omnibuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}&lt;/ref&gt; vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu.

Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni ''Shell''. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija.
 
1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam bija atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, un pārvadāti 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur uzbūvēja vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju.

1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu.

1960. gados iepirka [[Ungārija|Ungārijā]] ražotos ''[[Ikarus]]'' markas autobusus, kā arī pilnveidoja un optimizēja autobusu maršrutus. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s.

1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai izveidoja divus atsevišķus pašvaldības uzņēmumus — autobusu parku &quot;[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]&quot; un autobusu parku &quot;[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]&quot;. Un nolēma, ka autobusu parks &quot;Imanta&quot; apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks &quot;Tālava&quot; apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmos [[Eiropa|Eiropā]] ražotos autobusus saņēma no [[Skandināvija]]s valstīm.

Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 ''[[Mercedes-Benz]]'' autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā atklāja pirmo komercekspreša maršrutu, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu modeļi ==

=== Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|[[Mercedes-Benz]]
| [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004, 2006
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  58
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Neoplan]] (Polska)
| [[Solaris Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss)
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai.
|-
| [[Solaris Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  8
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2001
| align=&quot;center&quot;|  2001 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  13
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| rowspan=&quot;7&quot; | [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  52
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2019
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  175
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
|[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]]
| align=&quot;center&quot;|  2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  22/12/2023—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  35
|2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem.
|-
| [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  39
|Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]]
| align=&quot;center&quot;|  2002—2004, 2014
| align=&quot;center&quot;|  2002—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  79
|I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti.
|-
| align=&quot;center&quot;|  2017—2018
| align=&quot;center&quot;|  2018—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  70
| Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā
|-
| align=&quot;center&quot;|  2022
| align=&quot;center&quot;|  2022. gada 9. aprīlis — pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  18
| No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.&lt;ref&gt;https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ikarus]]
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  E95.51 2001—2002
E91.54: 2003—2004, 2006

| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  75
| Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos.
2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei.
No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti.
|}

=== Dienesta autobusi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
| [[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]
| [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]]
| align=&quot;center&quot;|  2003
| align=&quot;center&quot;|  2005—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Ikarus]]
| [[Ikarus E13|E13]]
| align=&quot;center&quot;|  2004
| align=&quot;center&quot;|  2004—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001, 2002
| align=&quot;center&quot;|  2001—pašlaik
| align=&quot;center&quot;|  4
| Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā
|}

=== Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;130&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ražotājs
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Modelis
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Izlaiduma gads
!width=&quot;80&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Ekspluatācija
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Daudzums
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Papildinformācija
|-
|rowspan=&quot;3&quot;| [[Ikarus]]
| [[Ikarus 260|260]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;| 
|rowspan=&quot;2&quot;| align=&quot;center&quot;|  ap 200
|
|-
| [[Ikarus 280|280]]
| align=&quot;center&quot;| 
| align=&quot;center&quot;|  līdz 2005
|
|-
| [[Ikarus E91|E91]]
| align=&quot;center&quot;|  2001—2003
| align=&quot;center&quot;|  2001—2011
| align=&quot;center&quot;|  27
|
|-
| MAN
| SL200
| align=&quot;center&quot;|  1982
| align=&quot;center&quot;|  1995—2004 (?)
|
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Vācijas.
|-
|rowspan=&quot;2&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997
| align=&quot;center&quot;|  1997—2014
| align=&quot;center&quot;|  4 (?)
|
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  2000
| align=&quot;center&quot;|  2000—2013
| align=&quot;center&quot;|  1
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot; | [[Mercedes-Benz]] (Türk)
| [[Mercedes-Benz O345|O345]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 1999
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  62 (?)
|2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Mercedes-Benz O345G|O345G]]
| align=&quot;center&quot;|  1997, 2000
| align=&quot;center&quot;|  1997—2019
| align=&quot;center&quot;|  25
|2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā.
|-
| [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]]
| align=&quot;center&quot;|  2002
| align=&quot;center&quot;|  2004 — 2019
| align=&quot;center&quot;|  1
|Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Mercedes-Benz]] (Citaro)
|[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]]
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2004
| align=&quot;center&quot;|  2002 — 2022
| align=&quot;center&quot;|  34
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196&lt;/ref&gt;savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi.
|-
|[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]]
|2001 — 2004
|2001 — 2024
|25
|Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem.
|-
| Den Oudsten
|
| align=&quot;center&quot;|  1981—1983
| align=&quot;center&quot;|  1997—2004
| align=&quot;center&quot;|  8 (?)
| align=&quot;center&quot;|  Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes.
|}

=== Izmēģinājuma modeļi ===
[[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]]
* 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 &quot;Rīgas satiksme&quot; 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
* 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12.
* 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen.
* 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Autobusu maršruti ==
[[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]]
[[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]]
[[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]]

=== Esošie autobusu maršruti ===
Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Pļavnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Biķeri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]]
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| [[Rīga Preču|Preču 2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]]
| [[Ķengarags]]
| [[Dārziņi]] - Ķengarags
|-
| align=&quot;center&quot; | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Pētersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Lidosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Langstiņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Daugavgrīva]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]]
| [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]]
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Saulīši]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Vakarbuļļi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]]
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|[[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]]
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Getliņi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]]
| [[Pļavnieku kapi]]
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]]
| [[Daudersala]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]]
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]]
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]]
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]
| [[Daugavgrīva]]
| [[Ziepniekkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]]
| [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]]
| [[Ķīpsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]]
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Šampēteris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |N1
|Centrs - Teika - Jugla 
|Mežciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N2
|Centrs - Sarkandaugava
|Vecmilgrācis
|-
| align=&quot;center&quot; |N3
|Centrs - Iļģuciems
|Daugavgrīva
|-
| align=&quot;center&quot; |N4
|Centrs - Imanta - Zolitūde
|Āgenskalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N6
|Centrs - Purvciems - Pļavnieki
|Dārzciems - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N7
|Centrs - Ķengarags
|Latgales iela - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N10
|Centrs - Āgenskalns
|Ziepniekkalns - Centrs
|-
| align=&quot;center&quot; |N22
|Centrs
|Rīgas Lidosta
|}

No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]].

No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ |title=No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu |access-date={{dat|2013|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142107/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ }}&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija &quot;Vecdaugava&quot; — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.)

{{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,&lt;ref&gt;[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]&lt;/ref&gt; kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]].

No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; ar mikroautobusiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi.

No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]].

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā  : Aktualitātes :         Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}&lt;/ref&gt;

No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots.

No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]].

* [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}&lt;/ref&gt;)
* [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}})
Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kad SIA &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;

== Bijušie maršruti ==
'''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.'''''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Sākums
! width=&quot;190&quot; |Beigas
!Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
| [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |3e
|[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|[[Vakarbuļļi]]
|Vasaras sezonā kursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| [[Zolitūde]]
| [[TEC-2|TEC]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| [[Zolitūde]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| [[Autostacija]]
| [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| [[Autostacija]]
| [[Zvēru ferma]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| [[Autoosta]]
| [[Rāmava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Rīga Preču|Preču-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Zvēraudzētava]]
|Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| [[Autoosta]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Jaunciema kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| [[Autoosta]]
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot;]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| [[Autostacija]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27e
| [[Autoosta]]
| [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| [[Autoosta]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| [[Autoosta]]
| [[Iļģuciems|Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| [[&quot;Aeroflot&quot; aģentūra]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| [[Autoosta]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| [[Planetārijs]]
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
| [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Hipermarkets &quot;Maxima&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Pārveidots par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Pārveidots par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40b
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40r
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| [[Katedrāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Bulduri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 57
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 59
| [[Latvijas Universitāte]]
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]
| Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| [[Brāļu kapi]]
| [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]]
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 826
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vangaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 827
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 829
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ropaži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Juglas iecirknis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 831
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kākciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 835
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Upeslejas apkalpos]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 843
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 844
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķekava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 852
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 853
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 854
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 859
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežsētas]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 863
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skultes pagasts|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 959
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kalnciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 991
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Tekstilnieks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
|
|}
{| class=&quot;wikitable collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā
|-
! width=&quot;40&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;180&quot;|Beigas
! Gadi, kuros maršruts pieminēts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/9
| Zolitūde
| TEC
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4/16
| Zolitūde
| VEF
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4ae
| Autostacija
| Vārnu krogs
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6e
| Operas teātris
| Pleskodāle
| pēc 1970.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12a
| Autostacija
| Mangaļi
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]]
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/6a
| Šķirotava
| Zolitūdes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20/8
| Šķirotava
| Apūzes iela
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26a
| Autostacija
| Katlakalns
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts
| Langstiņi
| 1968.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Vidzemes tirgus
| [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]]
| 1959.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30a
| Raiņa bulvāris
| Rumbula
| 1964.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Autobusu parks
| 1963.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Stacijas laukums
| Kleistu iela
| pēc 1970.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1930. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam)
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Viestura dārzs]]
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| Brauca pa Dzirnavu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Operas laukums
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Operas laukums
| [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]]
| Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Operas laukums
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]]
| Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Eksporta osta
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Operas laukums
| Buļļu iela
| Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Operas laukums
| Jelgavas šoseja
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Galvenais pasts
| [[Mīlgrāvis]]
| Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Miera ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Bolderājas stacija
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
| Brauca pa Aspazijas bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Tēriņu iela
| Brauca pa tagadējo Altonavas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| Hanzas iela — Centrāltirgus
| Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām.
|-
|
|
|
| Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1936. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936&quot; Rīgas pilsētas valdes izdevums&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Brauca pa Brīvības ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
| Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viestura dārzs]]
| Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
| Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]]
| Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Raudas iela
| Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
| Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi
| Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Bolderāja]]
| Brauca pa Daugavgrīvas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]]
| [[Kastrānes iela]]
| Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Daugavpils iela
| Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| Ziemeļblāzma
| Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1940. gadā&lt;ref&gt;&quot;1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums&quot; Izdevniecība &quot;Leta&quot; Rīgā&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| I. [[Biķernieku iela]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts &quot;Ķeguma iela&quot;.
|-
|
|
| II. [[Čiekurkalns]]
| Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts &quot;Čiekurkalns&quot;.
|-
|
|
| III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
|
|
| IV. Brīvdabas muzeja ceļš
| Autobuss apzīmēts ar zīmi &quot;B&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21a
| Autoosta
| Bajāru iela
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
| [[Viestura dārzs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Autoosta
| [[Torņakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27E
| Autoosta
| Līvciema iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Autoosta
| Liepājas iela / Raudas iela
| Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autoosta
| [[Iļģuciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29b
| Autoosta
| [[Nordeķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| [[Anniņmuiža]]
| Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai.
|-
|
| Imantas 8. līnija
| Beberbeķu iela
| Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Eksportosta
| A. Deglava iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33a
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
| Kastrānes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Zvaigžņu iela
| Lauvas iela
| Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Autoosta
| [[Bišumuiža]]
| Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1954. gadā&lt;ref&gt;Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| [[Bieriņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
| Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela)
| Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Graudu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10a
| Autoosta
| [[Rāmava]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autoosta
| [[Vecāķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| Buļļu iela
| Kursēja pa Uzvaras bulvāri.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Biķernieki
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autoosta
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
|
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1960. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1960., 1963.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 1a
| Autostacija
| Juglas zvēraudzētava
| Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autostacija
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Tvaika ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autostacija
| [[Bolderāja]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| Autostacija
| [[Buļļuciems]]
| Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela)
| Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| [[Pleskodāle]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Liepājas iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
| Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autostacija
| [[Čiekurkalns]]
| Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Graudu iela — Autostacija
| Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Kursēja pa Pontonu tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autostacija
| [[Zaķumuiža]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autostacija
| Ūnijas iela
| Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Autostacija
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Autostacija
| [[Ropaži]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autostacija
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autostacija
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autostacija
| Annasmuiža
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Ķekava]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align&quot;center&quot; | 27
| Autostacija
| [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|
|
| Maršruts nekursēja.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autostacija
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29a
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Autostacija
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autostacija
| [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| Kļuva par piepilsētas maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Autostacija
| Vestienas iela
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Tilta iela
| [[Kundziņsala]]
| Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1966. gadā&lt;ref&gt;&quot;Shema gorodskogo transporta Rigi&quot; (krievu valodā) &quot;Liesma&quot;, Rīga 1966.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Berģuciems
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Autoosta
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Autoosta
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Liepājas iela / Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| [[Čiekurkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]] — Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Autoosta
| Zvērsaimniecība &quot;Jugla&quot;
| Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a
| Autoosta
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Ūnijas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ūnijas iela
| Lopkautuves iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Autoosta
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autoosta
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Kūdras rūpnīca &quot;Baloži&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| Volguntes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras uz Rumbulu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu rūpnīca
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Buļļuciems]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1970. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga — īsas ziņas&quot; 1970.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| Autoosta
| Parādes iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Kūdras fabrika &quot;Mārupe&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autoosta
| [[Pleskodāle]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| Autoosta
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| [[Apuzes iela|Apūzes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Autoosta
| Ezermalas iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela
| Mangaļi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Autoosta
| Rūpnīca &quot;VEF&quot;
| Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Juglas papīrfabrika — Autoosta
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Autoosta
| Rikšotāju iela
| Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| Baložu kūdras fabrika
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Autoosta
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Lidosta &quot;Spilve&quot;
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| Autoosta
| Sējas iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Autoosta
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Grīvas iela
| Vēlāk brauca līdz Spilves ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; |35
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Silikātu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu rūpnīca
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1975. gadā&lt;ref&gt;Rīgas plāns, 1975.&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| EZP 3. ciemats
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autoosta
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autoosta
| Rikšotāju iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autoosta
| Jelgavas šosejas 9. km.
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autoosta
| Tēriņi
| Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autoosta
| Apūzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autoosta
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk kursēja no Autoostas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]])
| [[Mangaļsala|Mangaļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autoosta
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14a/21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autoosta
| [[Ķīpsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17b
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17l
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — Autoosta
| Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF).
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| Autoosta
| [[Bolderāja]], Parādes iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21/14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava &quot;Jugla&quot; — Stacijas laukums
| Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autoosta
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autoosta
| [[Mārupe|Kolhozs &quot;Mārupe&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autoosta
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Spilve
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Juglas iela
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| Juglas iela
| Spilves iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34ae
| Planetārijs
| Juglas iela
| Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autoosta
| Silikātu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Silikātu iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4
| Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 39e
| Autoosta
| Kooperatīva iela
| Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1979. gadā&lt;ref&gt;Rīgas transporta shēma 1979&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autostacija
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 3. ciemats
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.).
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Bolderāja]]
| Katlakalna iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Autostacija
| Beberbeķu iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| Autostacija
| Rikšotāju iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Autostacija
| Jelgavas šosejas 9. km.
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Autostacija
| Preču 2
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Autostacija
| Kantora iela
| Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7a
| Autostacija
| Zvēru ferma
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Autostacija
| Apūzes iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Autostacija
| Brūkleņu iela
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autostacija
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Vēlāk kursēja līdz Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Autostacija
| [[Rāmava]]
| Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Autostacija
| Putnu ferma
| Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Autostacija
| [[Ķīpsala]]
| Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autostacija
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot; — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]]
| Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai &quot;Jugla&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Ļeņina iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| [[13. janvāra iela]]
| Parādes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Autostacija
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| Vēlāk kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, pēc tam no Planetārija.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] ([[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]])
| Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Autostacija
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Autostacija
| Kolhozs &quot;Mārupe&quot;
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Autostacija
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela (TEC-2)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
| Vēlāk kursēja no veikala &quot;Starts&quot; līdz Dzirciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| &quot;Aeroflot&quot; aģentūra
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Spilves iela
| Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Autostacija
| Lielā iela
| Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Lielā iela
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| Planetārijs
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1988. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Autoosta
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 2a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| 3. ciemats
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Tīraine
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kantora iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas).
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Sējas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Autoosta
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12A
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu
|-
|12
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|Katlakalna kapi
|Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Kleisti
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Kinoteātris &quot;Maskava&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela)
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Autoosta
| Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[VEF|Rūpnīca &quot;VEF&quot;]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20e
| 13. janvāra iela
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Arhitektu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela)
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Granīta iela
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — Juglas tilts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Dzirciema iela
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ķīpsala]]
| Rumbula
| Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31e
| Autoosta
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.)
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 34e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Lielā iela
| [[13. janvāra iela]]
| Maršruta tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 39e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bulduri]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #F3DDDD;&quot; | 40b
| Arhitektu iela
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 45
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Pļavnieki]]
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| Sākotnēji maršruts kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48e
| [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]]
| [[Pļavnieki]]
| Sākotnēji kursēja no &quot;Aeroflot&quot; aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Sarkandaugava]]
| [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.)
| Katlakalna iela
| Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
| Jaunceltnes (Mucenieki)
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Lāčplēša iela
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 1995. gadā&lt;ref&gt;&quot;Rīga un apkārtne&quot; SIA &quot;Karšu izdevniecība Jāņa sēta&quot;&lt;/ref&gt;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Berģuciems
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
| Birzes iela
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Preču — 2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Saules dārzs
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
| Brauca pa Akmens tiltu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika
| Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Juglas tilts
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Katedrāle
| [[Gaiļezers]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Arhitektu iela
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Mangaļsala]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]]
| [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
| Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ķīpsala]]
| Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 31a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dārziņi]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| [[Kundziņsala]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|[[Ozolciema iela]]
| Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum.
|-
|[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]]
|Abrenes iela
|Robota Rūpnīca
|Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| Katedrāle
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas iela
| Keramika
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
| TEC-2
| Vēlāk kursēja no Abrenes ielas.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2001. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
| Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Beberbeķu iela
| Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Atjaunots kādreizējais maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Preču — 2
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 6a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
| Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
| Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunciema kapi
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalna kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Eksperimentālā bāze
| Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Višķu iela
| Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta Rīga]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Birzes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vārnukrogs]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| Ulbrokas kapi
| Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| &quot;MAN — TESS&quot;
| &quot;Kvadrāts&quot;
| Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC — 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| Katedrāle
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 101
| Brāļu kapi
| Centrs
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 103
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 104
| Jugla-3
| Rumbula
| Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 105
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 107
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| &quot;Lido&quot;
| Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 136
| [[Dzirnavu iela (Rīga)]]
| [[13. janvāra iela]]
| Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]&lt;/ref&gt;
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2004. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Voleri]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Babītes stacija
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;
| No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Upesgrīvas iela
| 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Brūkleņu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
| 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems).
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Kleisti
| Preču-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| Kleisti
| Ulbrokas kapi
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13e
| Kleisti
| Preču-2
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Višķu iela
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pļavnieki]]
| Rūpniecības iela
| Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Bērnu slimnīca
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Tagad iebrauc pie &quot;Latvijas pasta&quot; un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| Katedrāle
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Baloži
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 24e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
| 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Katlakalns
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37a
| Katedrāle
| Hipermarkets &quot;Maxima&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| Lāčupes kapi
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 39.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| Nordeka
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 38.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| Centrālais tirgus
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| Katedrāle
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| Katedrāle
| T/c &quot;Domina shopping&quot;
| Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Pļavnieki]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Ulbrokas kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| Višķu iela
| &quot;MAN TESS&quot;
| 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC-2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbrokas kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Maršruts tika pārdēvēts par 51.
|-
| align=&quot;center&quot; | 52ae
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Ulbroka
| Eksprešmaršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Zolitūde]]
| Katedrāle
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 715e
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 716e
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals &quot;Nelda&quot;)
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2006. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bolderāja]]
| [[Pļavnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13a
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| [[Ulbrokas kapi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15b
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Rumbula]]
| 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 15d
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17e
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
| Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]]
| 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Jaunciema kapi]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Pētersalas iela]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Katedrāle]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| Ekspresis.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Langstiņi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32e
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Bolderāja]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36a
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Lāčupes kapi]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 38b
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
| Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40e
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41e
| [[Katedrāle]]
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 47e
| [[Katedrāle]]
| [[Pļavnieki]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| [[Sarkandaugava]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| MAN-TESS
| [[Rumbula]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| TEC 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbrokas kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53e
| [[Katedrāle]]
| [[Zolitūde]]
| Maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7715
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7716
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
| [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]]
| Sezonas ekspresis brīvdienās.
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2008. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3a
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu.
|-

| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Mucenieki / Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Atpūtas centrs &quot;lido&quot;
| Slēgts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19a
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Jaunciema kapi
| Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22a
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 22b
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecāķi]]
| 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts.
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| Beberbeķi
| Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
| 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[https://www.ntz.lv/dazadi/riga-sak-kurset-jauns-autobusa-marsruts-uz-bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], ntz.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
| Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40a
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
| Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52a
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
| 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2009. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunmārupe]]
| 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei.
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
| 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
| No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
| No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Piņķi]]
| Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā.
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī.
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
| Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
| 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu.
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2010. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Saules dārzs
| 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/23759-no-1-junija-9-marsruta-autobuss-kurses-lidz-mezaparkam.htm No 1.jūnija 9. maršruta autobuss kursēs līdz Mežaparkam] nra.lv &lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 24a
| [[Sarkandaugava]]
| [[Vecāķi]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Vecmīlgrāvis]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūdes iela]]
| No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz &quot;Abrenes iela — [[Pleskodāle]]&quot;.
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background: #B7E4B5;&quot; | 45
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Carnikava]]
| Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru.
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Voleri]]
| 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]].
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
|}

{| class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! colspan=&quot;4&quot; | Autobusu maršruti 2011. gadā
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Sākums
! width=&quot;190&quot;|Beigas
! Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pansionāts
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pļavnieki]]
| [[Bolderāja]]
| Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem.
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-

| align=&quot;center&quot; | 4z
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai.
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Stīpnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
| Preču 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Zvēraudzētava
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Garkalnes Mucenieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Sarkandaugava]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3896 No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu]{{Novecojusi saite}} www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pļavnieku kapi
| [[Pētersalas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mangaļsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Mārupe]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| Langstiņi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
| [[Vecmīlgrāvis]]
| 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
| [[Daugavgrīva|Bolderāja]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
| [[Dārziņi]] 2
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Piņķi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Kundziņsala]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Pļavnieki]]
| Saulīši
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Pleskodāle]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Vakarbuļļi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Lāčupes kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Ziepniekkalns]]
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos.
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 46
| [[Zolitūde]]
| [[Ziepniekkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 47
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 48
| Pļavnieku kapi
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 49
| [[Rumbula]]
| MAN-TESS
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 50
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[TEC-2]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 51
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Ulbroka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 52
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Pļavnieku kapi
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 53
| [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]
| [[Zolitūde]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 54
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| [[Voleri]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 55
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
| Jaunmārupe
|
|}&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2016. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2010. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1. janvāris&quot;&gt;1&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Rīga&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Dārzciems&quot;&gt;Pansionāts&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;kapeika&quot;&gt;4z&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Imanta (autobusu parks)&quot;&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pārdaugava&quot;&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;Eiropa&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Skandināvija&quot;&gt;5&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Pasaules Banka&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Dreiliņi&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Bišumuiža]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;14&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Zvēraudzētava]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]/Mucenieki/Sunīši&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;19&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]/[[Tīraine]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em.
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;35&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pleskodāle]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika &quot;uz laiku&quot; slēgts&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;40&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td&gt;2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]&lt;td&gt;2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. novembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;59&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]]

Slēgts 2022. gada 1. septembrī
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2022. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;5T&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Sarkandaugava&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Mīlgrāvis&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos
No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]]
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. &lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Rumbula]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[MAN-TESS]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Brīvības gatve
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā &lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2023. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;2a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[5T. autobusu maršruts|5T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Iļģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Krasta masīvs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em
&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersalas iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem&lt;tr&gt;&lt;td&gt;24a&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]]

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]] — [[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]]
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģuciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Brīvības gatve]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

&lt;table class=&quot;wikitable mw-collapsible collapsible collapsed&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;th colspan=&quot;4&quot;&gt;Autobusu maršruti 2024. gadā&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;th width=&quot;30&quot; href=&quot;Sabiedriskais transports Rīgā&quot;&gt;Nr.&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;2003. gads&quot;&gt;Sākums&lt;/th&gt;&lt;th width=&quot;190&quot; href=&quot;20. februāris&quot;&gt;Beigas&lt;/th&gt;&lt;th href=&quot;Rīgas Satiksme&quot;&gt;Papildinformācija&lt;/th&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1852&quot;&gt;2&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1901.&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1913&quot;&gt;[[Vecmīlgrāvis]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;1922&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;26. aprīlī&quot;&gt;3&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1924&quot;&gt;[[Pļavnieki]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1938&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v &quot;Krustpils iela 53&quot;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2. pasaules karš&quot;&gt;4&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1944&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Ungārija&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1996&quot;&gt;6&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1997&quot;&gt;Biķeri&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;7&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Stīpnieki]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;8&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;9&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;1999&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;10&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345G&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]].

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;1997&quot;&gt;11&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2000. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Suži (Rīga)|Suži]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;12&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Ziedonis (Katlakalns)|Ziedonis]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;13&lt;td&gt;[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]&lt;td&gt;[[Rīga Preču|Preču 2]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;15&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija slēgts, aizstāts ar 45.maršrutu (no 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;).&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;16&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika &quot;Jugla&quot;]]&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz Citaro O530L&quot;&gt;4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti līdz sunīšiem.
&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;18&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārziņi]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;20&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2006. gads&quot;&gt;[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;21&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;Neoplan&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;22&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Rīgas lidosta|Lidosta &quot;Rīga&quot;]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;23&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;24&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mangaļsala]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;25&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 18&quot;&gt;[[Mārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v &quot;Sējas iela&quot;
&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;26&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;28&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 12&quot;&gt;[[Langstiņi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2002&quot;&gt;29&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]] — [[Vecāķi]]&lt;td&gt;Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]]
Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em.

&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;30&lt;td&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]&lt;td href=&quot;Solaris Urbino 15&quot;&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em
&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;31&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]] &lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;[[Dārziņi]] &lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot; un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;32&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Piņķi]]&lt;td href=&quot;2002&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;33&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Jugla (Rīga)|Jugla]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;34&lt;td&gt;[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]&lt;td&gt;[[Saulīšu ciems|Saulīši]]&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]].
&lt;/td&gt;&lt;tr href=&quot;2001. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;36&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Vakarbuļļi]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i
Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;37&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;38&lt;td href=&quot;Solaris Bus &amp; Coach&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Solaris Vacanza 12&quot;&gt;[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;39&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Lāčupes kapi]]&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2004&quot;&gt;41&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Imanta (Rīga)|Imanta]] &lt;td href=&quot;2004&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;2002&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;43&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]&lt;td&gt;Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]
&lt;/tr&gt;&lt;tr href=&quot;2007. gads&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot; href=&quot;2009. gads&quot;&gt;44&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;46&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;td&gt;&lt;tr href=&quot;Ikarus&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;47&lt;td href=&quot;Ikarus 260&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Getliņi]]&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v &quot;A.Saharova iela&quot;.
&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;48&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td&gt;[[Sarkandaugava]]&lt;td href=&quot;Ikarus 280&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;49&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;td href=&quot;2005&quot;&gt;[[Daudersala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;50&lt;td href=&quot;Ikarus E91&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[TEC-2]]&lt;td href=&quot;2003. gads&quot;&gt;&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;51&lt;td href=&quot;2001. gads&quot;&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ulbroka]]&lt;td&gt;Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;52&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td&gt;[[Pļavnieku kapi]]&lt;td href=&quot;1982&quot;&gt;Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.&lt;/td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;53&lt;td href=&quot;1995&quot;&gt;[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Zolitūde]]&lt;td&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;54&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz&quot;&gt;[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]&lt;/td&gt;&lt;td href=&quot;Mercedes-Benz O345&quot;&gt;[[Voleri]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v &quot;Cementa iela&quot;. No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam.
&lt;tr href=&quot;1997&quot;&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;55&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;td href=&quot;2014&quot;&gt;[[Jaunmārupe]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;56&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Daugavgrīva]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;57&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķīpsala]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz &quot;Ķīpsala — Torņakalna stacija&quot;.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;58&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]])
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Vecmīlgrāvis]]
&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em.
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;60&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ziepniekkalns]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Ķengarags]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam.

&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;tr&gt;&lt;td align=&quot;center&quot;&gt;63&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;[[Šampēteris]]&lt;/td&gt;&lt;td&gt;Kursē tikai darba dienās
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt;

'''Piezīmes:'''
* e — Ekspresis
* {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}}
* {{legend|#F3DDDD|Spec.}}

== Interesanti fakti ==

=== Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas ===
* Galapunkts &quot;Zolitūdes tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Zolitūde&quot;.
* Galapunkts &quot;Ziepniekkalna tirgus&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalns&quot;.
* Galapunkts &quot;Eksperimentālā bāze&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kleisti&quot;.
* Galapunkts &quot;Dārziņi-2&quot; tika pārdēvēts par &quot;Dārziņi&quot;.
* Galapunkts &quot;Ulbrokas kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pļavnieku kapi&quot;.
* Galapunkts &quot;Katedrāle&quot; tika pārdēvēts par &quot;Esplanāde&quot;.
* Galapunkts &quot;13. janvāra iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Centrālā Stacija&quot;, bet pēc tam — &quot;Stacijas laukums&quot;.
* Galapunkts &quot;Birzes iela&quot; Bolderājā tika pārdēvēts par &quot;Bolderāja&quot;, bet pēc tam — &quot;Daugavgrīva&quot;.
* Galapunkts &quot;NORDEKA&quot; Dzirciemā tika pārdēvēts par &quot;Dzirciema iela&quot;.
* Galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot; tika pārdēvēts par &quot;Pētersala&quot;.
* Galapunkts &quot;Katlakalna kapi&quot; tika pārdēvēts par &quot;Kooperatīvs Ziedonis&quot;, bet pēc tam — &quot;Ziedonis&quot;.
* Pietura &quot;94.vidusskola&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziepniekkalna vidusskola&quot;.
* Pietura &quot;Zvēraudzetava&quot; tika pārdēvēts par &quot;Mazā Juglas iela&quot;.

=== Reģionālie maršruti ===
Līdz 2009. gada 1. janvārim &quot;Rīgas satiksme&quot; apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991.
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+Reģionālie maršruti
!Nr.
!Nosaukums
|-
|826
|Rīga — Vangaži
|-
|827
|Rīga — Saurieši
|-
|829
|Rīga — Ropaži
|-
|830
|Rīga — Juglas iecirknis
|-
|831
|Rīga — Kākciems
|-
|835
|Rīga — Upeslejas apkalpos
|-
|843
|Rīga — Ķekava
|-
|844
|Rīga — Ķekava
|-
|852
|Rīga — Mežsētas
|-
|853
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|854
|Rīga — Jaunmārupe
|-
|859
|Rīga — Mežsētas
|-
|863
|Rīga — Skulte
|-
|959
|Rīga — Kalnciems
|}
2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem

== Autobusu parki ==
[[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]]
[[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]]

=== 6. autobusu parks — &quot;Imanta&quot; ===
* Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]])
* Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

=== 7. autobusu parks — &quot;Tālava&quot; ===
* Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]])
* Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]].

== Bijušo RPPU &quot;Imanta&quot; / RPPU &quot;Tālava&quot; un līdz 2008. gadam &quot;Rīgas satiksmes&quot; apkalpotie maršruti ==

=== RPPU &quot;Imanta&quot; / 6. autobusu parks ===

* Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716.

=== RPPU &quot;Tālava&quot; / 7. autobusu parks ===
* Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems)
* Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]].

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura &quot;Dārziņi&quot;
Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|&quot;[[Rīgas satiksme]]s&quot; autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]
Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]]
File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]
Attēls:49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|Galapunkts &quot;MAN-TESS&quot;
Attēls:14. autobuss galapunktā &quot;Zvēraudzētava&quot; (2).jpg|Galapunkts &quot;Zvēraudētava&quot;
Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts &quot;Berģuciems&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Sunīši&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Sunīši&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Kantoris&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Kantoris&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Katlakalns&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Katlakalns&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;Vakarbuļļi&quot;
Attēls:Autobusa pietura &quot;TEC-2&quot;.jpg|Autobusu pietura &quot;TEC-2&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}}
* {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}}
* {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}}

{{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]]</text>
      <sha1>f8eplhd9vu1rqtu1d3z78vciosn1jtj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras Viestura vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>76102</id>
    <revision>
      <id>4499378</id>
      <parentid>3890365</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T14:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ugfans</username>
        <id>99101</id>
      </contributor>
      <origin>4499378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6380" sha1="aiwypx0ia4v2qmja9e1b3hsiecrrtqd" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Valmieras Viestura vidusskola
|logo                   =
|logo_size              = 100px
|seal_image             = 
|image                  = Valmieras Viestura vidusskola.jpg
|image size             = 
|caption                = Valmieras Viestura vidusskola, 2009. gadā
|location               = [[Viestura aleja]] 3, [[Valmiera]], [[Valmieras novads]], LV-4201, {{LAT}}
|schooltype             = 
|fundingtype            = 
|type                   = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 57 | latm  = 33 | lats  = 1 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 25 | longs = 59 | longEW = E
|established           = 1938
|headmaster             = Uldis Jansons 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 
|employees              = 
|grades                 =
|years                  = 
|students               = 808 (2022)
|language               = latviešu
|revenue                = 
|homepage               = {{URL|http://viesturi.edu.lv}}
}}

'''Valmieras Viestura vidusskola''' ir vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde [[Valmiera]]s pilsētā. Tā atrodas [[pilsēta]]s ziemeļu daļā Viestura alejā 3. Skola darbojas kopš 1938. gada.&lt;ref name=&quot;VVv vēsture&quot;&gt;[http://viesturi.edu.lv/skolas-vesture/VVv vēsture], viesturi.edu.lv, {{dat|2015|4|12|SK}}&lt;/ref&gt;

Valmieras Viestura vidusskolā ir iespējams mācīties 2 dažādos novirzienos - uzņēmējdarbības, komunikāciju tehnoloģijas un teātra un mediju.

== Skolas vēsture ==
1725. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] tika izveidota pirmā pagastskola. Šajā laikā arī meklējami Valmieras Viestura vidusskolas pirmsākumi.&lt;ref name=&quot;skolas vēsture&quot;&gt;[http://www.prog.lv/vvv/vesture.html/ Skolas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171002113821/http://www.prog.lv/vvv/vesture.html |date={{dat|2017|10|02||bez}} }}, http://www.prog.lv/, {{dat|2015|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Viestura skolas sākums Valmiermuižā (1923—1928) ===

1920. gadā neatkarīgās [[Latvija]]s [[valdība]] pieņēma [[Izglītības likumu]]. Saskaņā ar to visiem bērniem vecumā no 9 — 15 gadiem jābeidz sešklasīgā pamatskola. Pirms šī likuma pieņemšanas lauku rajonos bija četrklasīgās 1. pakāpes (1.-4. klase) un 2. pakāpes (5.-8. klase) skolas jeb draudzes skolas. Saskaņā ar jaunizveidoto likumu 1923. gadā Valmieras pagastā darbību sāka Valmieras pagasta sešklasīgā pamatskola, kas ierīkota bijušajā [[Valmiermuiža]]s pilī. Pirmie absolventi skolu beidza 1925. gadā. 1926. gadā skolai piešķīra latviešu virsaiša [[Viestards|Viestura]] vārdu — Viestura sešklasīgā pamatskola. Sākotnēji ik gadu skolu absolvēja ap 20 audzēkņiem, taču 1939. gadā absolventu skaits jau bija paaudzies līdz 107.&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

=== Jaunā Viestura sešklasīgā pamatskola (1938—1944) ===

Sakarā ar augošo skolēnu skaitu radās vajadzība būvēt jaunu skolas ēku. Tika uzsākta tagadējās Valmieras Viestura vidusskolas būvniecība. 1936. gada 15. novembrī jaunajai skolas ēkai tika ielikts pirmais pamatakmens. Jaunā skolas ēka tika būvēta vietā, kur krustojas Valkas, Rūjienas un Burtnieku ceļi. Skolu projektēja arhitekts [[Arnolds Nikolajs Čuibe]].&lt;ref name=&quot;VVv vēsture&quot;/&gt; 1938. gada 1. septembrī jaunajā skolas ēkā tika uzsāktas mācības. Tai laikā skolā mācījās 200 skolēni un strādāja 7 skolotāji. 1939. gada 10. decembrī jaunā skolas ēka tika iesvētīta un tika saņemts skolas karogs.&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

=== Viestura skola pēckara gados (1944—1956) ===

1947. gadā skolu pārdēvēja par Viestura septiņklasīgo skolu. Skolēnu skaits nemitīgi pieauga, skolā mācījās jau apmēram 250 audzēkņu. 1949. gadā skolas nosaukums atkārtoti tika pārveidots, šoreiz uz Viestura septiņgadīgo skolu. 1949. gadā skola tika pievienota pilsētai, audzēkņu skaits turpināja augt — 1949./1950. mācību gadā skolā bija 11 klašu komplekti un strādāja vairāk kā 10 skolotāji.&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

=== Viestura vidusskola (1956—1971) ===

1956. gadā Viestura septiņgadīgā skola tika pārveidota par Valmieras Viestura vidusskolu. Skolēnu skaits skolā joprojām turpināja augt, mācījās aptuveni 500 skolēnu un strādāja aptuveni 30 skolotāji. 1957. gadā par Viestura vidusskolas direktori kļuva Vera Kupča, pateicoties viņai 1957. gadā skolā tika ieviesta kabinetu sistēma. Valmieras Viestura vidusskola bija viena no pirmajām skolām Latvijā, kurā tika ieviesta šī sistēma. 1958. gadā skolā darbību uzsāka skolēnu [[teātris]] &quot;Sprīdītis&quot;. 1959. gadā Valmieras Viestura vidusskola saņēma jaunu karogu. 1967. gada 4. februārī norisinājās pirmais vidusskolnieku salidojums Viestura vidusskolas vēsturē. 1968. gadā teātris &quot;Sprīdītis&quot; svinēja savu 10 gadu jubileju un teātra dzimšanas dienā tam tika piešķirts tautas teātra nosaukums. 1970. gadā skolā tika pabeigta sporta zāles un ķīmijas kabineta celtniecība.&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

=== Viestura 3. vidusskola (1971—1989) ===

1970. gadā savu darbību uzsāka [[Valmieras 4. vidusskola]], līdz ar to Valmieras Viestura vidusskolai 1971. gadā mainījās nosaukums uz Valmieras Viestura 3. vidusskolu. 1975. gadā skolā tika izveidota pirmā klase ar teātra novirzienu. Klasē tika uzņemti 35 jauni skolēni no visas Latvijas. 1982. gadā skolu sāka vadīt [[Kārlis Greiškalns]], 1984. gadā viņu nomainīja [[Ivars Briedis]]. Tā kā audzēkņu skaits turpināja augt, 1989. gada 13. janvārī skolā uzsāka darbību jaunāko klašu skolēniem paredzēta skolas piebūve.&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

=== Valmieras Viestura vidusskola (1989—2014) ===

1989. gadā skola atjaunoja iepriekšējo nosaukumu — Valmieras Viestura vidusskola, šis nosaukums nav mainījies līdz pat mūsdienām. 2010. gadā tika svinēta skolas 70. dzimšanas diena, pensijā aizgāja ilggadējais direktors Ivars Briedis, pēc viņa skolu vadīja Mudīte Grava (no 2010) un Uldis Jansons (no 2014).&lt;ref name =&quot;skolas vēsture&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Valmieras novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Valmierā]]
[[Kategorija:Valmieras Viestura vidusskola| ]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>aiwypx0ia4v2qmja9e1b3hsiecrrtqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Busko apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79870</id>
    <revision>
      <id>4499506</id>
      <parentid>2986316</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T21:05:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2260" sha1="kkndsutn5j0lp253yuy0dz0g87dnpxq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Busko apriņķis
| native_name = Powiat buski
| image_skyline = JKRUK 20080223 BALICE S-VIEW DSC04274.jpg
| imagesize = 300px
| image_caption = Busko apriņķa ainava
| settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Powiat buski flaga.svg
| image_shield = POL powiat Busko COA.svg
| image_map = Powiat busko.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Apriņķis
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = Vojevodiste
| subdivision_name1 = [[Sventokšiskas vojevodiste]]
| area_total_km2 = 967.39
| population_total = 73940| population_as_of = 2006
| population_density_km2 =auto
| population_urban = 
| population_blank1_title = Pilsētās
| population_blank1 = 17297
| population_blank2_title = Laukos
| population_blank2 = 56643
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Buskozdroja]]
| parts_type = Gminas
| parts = 8
| p1 = [[Buskozdroja]] (pilsētas-lauku)
| p2 = [[Gnojno]] (lauku)
| p3 = [[Novi Korčina]] (lauku)
| p4 = [[Pacanova]] (lauku)
| p5 = [[Soleczdroja]] (lauku)
| p6 = [[Stopņica]] (lauku)
| p7 = [[Tučempi]] (lauku)
| p8 = [[Vislica (gmina)|Vislica]] (lauku)
| blank_name = 
| blank_info = 
| website = http://www.powiat.busko.pl }}

'''Busko apriņķis''' ({{val-pl|powiat buski}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Sventokšiskas vojevodiste]]s dienvidos. Robežojas ar Sventokšiskas vojevodistes [[Kazimežas apriņķis|Kazimežas]], [[Piņčovas apriņķis|Piņčovas]], [[Kelces apriņķis|Kelces]] un [[Stašovas apriņķis|Stašovas apriņķiem]] un [[Mazpolijas vojevodiste]]s [[Dombrovas apriņķis|Dombrovas apriņķi]].

==Apskates objekti==
*[[Vislicas bazilika]] (''Bazylika kolegiacka Narodzenia Najświętszej Marii Panny w Wiślicy'')

==Galerija==
&lt;gallery&gt;
Wislica_Basilica_20060325_1125.jpg|Vislicas bazilika
&lt;/gallery&gt;

==Ārējās saites==
*[http://www.parwislica.kielce.opoka.org.pl/ Vislicas bazilika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190111074813/http://www.parwislica.kielce.opoka.org.pl/ |date={{dat|2019|01|11||bez}} }}

{{polija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sventokšiskas vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>kkndsutn5j0lp253yuy0dz0g87dnpxq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>In God We Trust</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87302</id>
    <revision>
      <id>4499601</id>
      <parentid>2164651</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:08:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4499601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="867" sha1="6o8kxscv5kipwlggtrw40mtkpy4er12" xml:space="preserve">[[Attēls:1in god we trust.jpg|thumb|235px|Devīze uz 20 [[ASV dolārs|dolāru]] banknotes]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''In God We Trust''''' (no [[angļu valoda]]s — 'Mēs ticam [[Dievs|Dievam]]') ir oficiālā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[devīze]]. Pirmo reizi šī devīze tika izmantota 1866. gadā, kad tā bija atrodama uz jauna veida [[monēta|monētām]]. Šie vārdi ir aizgūti no [[ASV himna]]s pēdējiem vārdiem:
&lt;blockquote&gt;''Then conquer we must, when our cause it is just,''&lt;br /&gt;
''And this be our motto: &quot;In God is our trust.&quot;''&lt;/blockquote&gt;

Par oficiālo valsts devīzi tā kļuva 1956. gadā. Kopš 1957. gada tā vienmēr ir bijusi uz Amerikas Savienoto Valstu [[banknote|banknotēm]].

2001. gadā šī frāze oficiāli kļuva arī par [[Florida]]s štata devīzi.

{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV]]</text>
      <sha1>6o8kxscv5kipwlggtrw40mtkpy4er12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E-talons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89658</id>
    <revision>
      <id>4499614</id>
      <parentid>4489622</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11649" sha1="l73bwofac47wxypivywptapoeez1wqs" xml:space="preserve">[[Attēls:E talona viedk lasitajs.jpg|thumb|150px|E-talonu validators.]]

'''E-talons''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] elektroniskā biļete. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās [[2007. gads|2007]]. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. [[2007. gads|2007]]. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija ''ACS'' jeb ''Affiliated Computer Services, Inc.''. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī [[Parīze|Parīzē]], [[Liona|Lionā]], [[Tulūza|Tulūzā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Monreāla|Monreālā]] un [[Melburna|Melburnā]].&lt;ref&gt;[http://rigassatiksme.lv/index.php?id=1075&amp;sadala=516 SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ieviešanas vēsture ==
[[Attēls:E talons logo.png|thumb|right|150px|E-talons logo.]]

No [[2008. gads|2008]]. gada [[1. oktobris|1. oktobra]] tika uzsākta pieteikšanās E-talonam, aizpildot anketu un nosūtot to [[Rīgas satiksme]]i pa pastu vai iesniedzot to jebkurā Rīgas satiksmes kasē. Pieteikšanās bija obligāta iedzīvotājiem, kuriem bija piešķirti [[Rīgas dome]]s atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanai. Lai atvieglotu pieteikšanos E-talonam, no [[1. oktobris|1. oktobra]] Rīgas satiksme atvēra klientu apkalpošanas centrus, kuros bija iespējams iegūt nepieciešamo informāciju par E-talonu, aizpildīt pieteikuma anketas, kā arī nofotografēties un bez maksas iegūt anketai nepieciešamo fotogrāfiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=1456 |title=SIA Rīgas satiksme - Ziņas&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111018094408/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=1456 }}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji tika plānots, ka elektroniskā biļete [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā tiks ieviesta [[2009. gads|2009]]. gada [[1. marts|1. martā]], tomēr Rīgas satiksme nolēma noteikt pārejas laiku E-talona ieviešanai, jo uzņēmums saprata, ka vēl ir daudz neskaidrību gan pasažieriem, gan sabiedriskā transporta vadītājiem. Tas nozīmē, ka no [[1. marts|1. marta]] sabiedriskajā transportā vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/vilna-e-talonu-ievies-krietni-letak-neka-riga Viļņā e-talonu ievieš krietni lētāk nekā Rīgā], diena.lv, {{dat|2009|02|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[2009. gads|2009]]. gada [[1. marts|1. martā]] visos [[Rīga]]s sabiedriskā transporta veidos pakāpeniski sāka ieviest vienoto elektronisko biļeti jeb E-talonu. Jaunās sistēmas ieviešana tika sadalīta vairākos posmos. E-talona projekta 1. posms tika ieviests no [[1. marts|1. marta]]. No šīs dienas pie tramvaju un trolejbusu vadītājiem vairs nevarēja nopirkt vecā parauga braukšanas biļeti, bet viņi biļeti drukāja paši no īpašām uzstādītām pultīm.

Nākamais posms tika ieviests no [[1. aprīlis|1. aprīļa]], kad paralēli jau esošajai norēķinu sistēmai sāka darboties arī jaunie viedkaršu lasītāji. Daudzviet pilsētā tika izvietoti viedbiļešu — kartona bezkontakta biļešu — tirdzniecības automāti. No [[1. aprīlis|1. aprīļa]] tajos varēja iegādāties un papildināt biļetes, kas der 5, 10 vai 20 braucieniem vai arī konkrētam dienu skaitam.

[[Attēls:E-talons.jpg|thumb|Pesonalizētais un nepersonalizētais E-talons.]]
Tomēr jaunās sistēmas ieviešana neiztika arī bez starpgadījumiem. [[1. aprīlis|1. aprīlī]] pasažieri daudzviet nevarēja apmaksāt braucienus ar viedbiļeti — dzelteno E-talonu, kurā glabājas biļete 5, 10 vai 20 braucieniem. Problēma radās tādēļ, ka līdz [[31. marts|31. martam]] karšu lasītājiem bija uzlikts aizliegums noskaitīt samaksu par braucienu, taču [[1. aprīlis|1. aprīlī]], kad elektroniskajiem norēķiniem vajadzēja sākt strādāt, pretēji plānotajam, aizliegums automātiski neatcēlās. Kļūme gadījās tiem transportiem, kas izgāja pirmajā maiņā, tiem, kas izbrauca otrajā, tā jau tika novērsta. Arī [[2. aprīlis|2. aprīlī]] pasažieriem radās līdzīga rakstura problēmas atsevišķos transportlīdzekļos, taču dienas laikā tās novērstas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/e-talona-sistema-pilniba-nedarbojas-ari-sodien?comments=2 E-talona sistēma pilnībā nedarbojas arī šodien], diena.lv, {{dat|2009|4|2|SK}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.db.lv/a/2009/04/04/Daudz_iebildumu_par_viedk Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā]{{Novecojusi saite}}, db.lv, {{dat|2009|4|4|SK}}&lt;/ref&gt;

Visi E-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no [[2009. gads|2009]]. gada [[1. maijs|1. maija]]. No šī datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=335329 E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta], tvnet.lv, {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tarifs netika mainīts un palika 0.40 Ls par vienu braucienu.

Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni [[Lats|latu]], un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 5,5 miljoni latu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; E-talonu iegādāties un papildināt var vairāk nekā 300 tirdzniecības vietās visā [[Rīga|Rīgā]]. Pakāpeniski pilsētā tiek izvietoti arī 46 biļešu automāti.&lt;ref&gt;[http://www.bizness.lv/logistika-transports/id/4847 Elektroniskā viedbiļete jau aprīlī, bet mēnešbiļetes vēl papīra]{{Novecojusi saite}}, bizness.lv, {{dat|2009|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;

No {{dat|2013|10|01|Ģ}} ar e-talonu varēja norēķināties arī [[Vilciens|vilcienos]] [[Rīga]]s robežās, tas ir, no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s līdz [[Vecāķi (stacija)|Vecāķu]], [[Jugla (stacija)|Juglas]], [[Dārziņi (stacija)|Dārziņu]], [[Baloži (stacija)|Baložu]] un [[Babīte (stacija)|Babītes]] stacijām.&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/480708-no_1_oktobra_vilcienos_vares_braukt_ar_etalonu No 1.oktobra vilcienos varēs braukt ar e-talonu]{{Novecojusi saite}} Financenet.tvnet.lv, 30.09.2013&lt;/ref&gt; To varēja izdarīt tikai tie, kuriem ir piešķirts kāds no braukšanas atvieglojumiem [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskajā transportā]], piemēram, skolēni, [[Students|studenti]], pensionāri vai [[Invalīds|invalīdi]]. Atšķirībā no autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, kur e-talona nolasītājs ir piestiprināts noteiktā vietā, vilcienos e-talonu varēja reģistrēt pie konduktora-[[sabiedriskā transporta kontrolieris|kontroliera]]. Starp PV un [[Rīgas dome|Rīgas domi]] tika noslēgts līgums līdz {{dat|2014|08|31|D}}, kas paredzēja, ka RD katru mēnesi maksās PV 41 500 € par e-talonu lietošanu vilcienos. Tā kā pēc līguma beigām 2014. gada 31. augustā vienošanās starp PV un Rīgas domi par e-talonu turpmāku lietošanu netika panākta, no {{dat|2014|09|13|Ģ}} e-talonu lietošana vilcienos tika pārtraukta.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/525098-pv_no_13septembra_vilcienos_nevares_izmantot_rigas_etalonus_rigas_dome_neizpratne PV: No 13.septembra vilcienos nevarēs izmantot Rīgas e-talonus; Rīgas dome neizpratnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140915163709/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/525098-pv_no_13septembra_vilcienos_nevares_izmantot_rigas_etalonus_rigas_dome_neizpratne |date={{dat|2014|09|15||bez}} }} tvnet.lv, 04.09.2014&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās [[kvadrātkods|QR koda]] biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo Rīgas satiksmes lietotni vai arī ''[[Mobilly]]'' lietotni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes |url=https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ |website=TV3 Ziņas |date={{dat|2021|10|9||bez}} |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021115545/https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ }}&lt;/ref&gt; No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusu maršruts]], kur vadītāji vēl joprojām pārdod biļetes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vadītāji biļetes netirgo un &quot;koda&quot; biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/rigas-sabiedriskaja-transporta-bilete-pie-vaditaja--tikai-22-autobusa-uz-lidostu.a437508/ |website=[[Lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ }}&lt;/ref&gt;

== E-talona biļešu klāsts un cenas ==
=== Biļešu klāsts sākot ar 2023. gadu ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
| colspan=&quot;2&quot; |
== Laika biļetes ==
|-
|90 minūšu biļete
|1.50
|-
|24 stundu biļete
|5.00
|-
|3 dienu biļete
|8.00
|-
|5 dienu biļete
|10.00
|-
|Mēneša biļete atlaižu saņemējiem
|15.00
|-
|Mēneša biļete
|30.00
|}

=== Biļešu klāsts pirms 2023. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
| colspan=&quot;2&quot; |
== Biļete noteiktam braucienu skaitam ==
|-
|1 studentu braucienam**
|0.30
|-
|1 brīvdienu braucienam*
|0.60
|-
|1 braucienam
|1.15
|-
|2 braucieniem
|2.30
|-
|4 braucieniem
|4.60
|-
|5 braucieniem
|5.75
|-
|10 braucieniem
|10.90
|-
|20 braucieniem
|20.70
|-
|50 braucieniem**
|50.60
|}
* ''*biļeti var ielādēt tikai Rīdzinieka kartē;''
* ''**biļeti var ielādēt tikai zilajos e talonos un Rīdzinieka kartē.''

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;80px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:New 'E-talons' ticket readers.jpg|E-talona karšu lasītājs autobusā
Attēls:E-talona mobilā tirdzniecība.JPG|E-talona mobilā tirdzniecības vieta
Attēls:Vienreizējā papīra biļete.jpg|Vienreizējā papīra biļete
Attēls:Vienreizējā papīra biļete 0.20Ls.jpg|E-talona priekštecis
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110306114034/http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/sakums Oficiālā E-talona mājas lapa]

[[Kategorija:Elektronisko norēķinu sistēmas]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>l73bwofac47wxypivywptapoeez1wqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dreiliņi (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92288</id>
    <revision>
      <id>4499555</id>
      <parentid>4412642</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T05:00:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6665" sha1="qrlhg7um4smfem5zg5ztb8qimt7e9gs" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{cita nozīme|Rīgas pilsētas apkaimi|apdzīvotu vietu Stopiņu pagastā|Dreiliņi (Stopiņu pagasts)}}
{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Dreiliņi
| attels = [[Attēls:Ēvalda Valtera iela.JPG|250px]]
| paraksts = Dreiliņi, [[Ēvalda Valtera iela]], [[2014. gads]]
| karte = [[Attēls:Dreilini karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 4,155 km²
| iedzivotaju_skaits = 7 325 ([[2025. gads|2025]])
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = [[Piķurga]]&lt;br /&gt;[[Dreiliņupīte]]
| parki = 
| autobuss = {{Rīga sab|t=a|6|34|51|52}}
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = 
| areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/dreilini/ apkaimes.lv]
}}
'''Dreiliņi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Dreiliņu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā. Tā robežojas ar [[Pļavnieki|Pļavnieku]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] un [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimēm, kā arī ar [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] austrumu daļā. Dreiliņu apkaimes robežas ir [[Dzelzavas iela]], [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]], [[Biķernieku iela]], pilsētas robeža, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]].

== Raksturojums ==
[[Attēls:Dreiliņi Dzilnas iela 2009.jpg|thumb|left|250px|Dreiliņi, Dzilnas iela, [[2009. gads|2009]]. gads]]
Dreiliņu apkaimes kopējā platība ir 4,155 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 247 metri. Šo rādītāju būtiski ietekmē apkaimes austrumu daļā esošais piedēklis — meža teritorija, kas telpiski vairāk pieder [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimei vai [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] esošajai Dreiliņu teritorijai, jo ar Dreiliņu apkaimi to savieno vien Biķernieku ielas trase. Noteiktās Dreiliņu apkaimes robežas dabā nolasīt nav tik vienkārši, izņemot robežu ar Pļavnieku apkaimi, kas iet pa A. Deglava ielu un ziemeļrietumu robežu, kur Mežciema apkaimes pusē ir mežs. Dreiliņu apkaimes ziemeļu robežas skaidra identificēšana ir apgrūtināta pašreiz līdzīgā apbūves rakstura dēļ (mazstāvu dzīvojamā apbūve) abpus Biķernieku ielai), savukārt austrumu robežu juridiski veido [[Rīga|Rīgas pilsētas]] robeža, lai gan izteikta pāreja nav redzama. Tomēr, atskaitot iepriekšminēto meža piedēkli, Dreiliņu apkaimes robežas ir noteiktas pietiekoši racionāli, lai to varētu uztvert un attīstīt kā telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi. [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plāns dod lielas iespējas Dreiliņu apkaimes attīstībai kā daudzfunkcionālam dzīvojamam rajonam, pietiekoši skaidri nodalot šīs apkaimes rietumu daļā esošās dažāda rakstura komercdarbības zonas no dienvidaustrumiem un austrumu daļā attīstošās [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|dzīvojamās apbūves]]. Kā potenciālais apkaimes lokālais centrs ir noteiktas teritorijas apkaimes dienvidu daļā uz rietumiem no [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas ielas]] (ap jaunveidojamu ielu). Savukārt apkaimes atsevišķu daļu savstarpējo saikņu un vienotības veicināšanai nākotnē būtiska ir tranzīta satiksmes intensitātes samazināšana pa [[Kaivas iela|Kaivas ielu]], izbūvējot alternatīvu tiešu ceļa savienojumu ar atbilstošu šķērsprofilu no Kaivas ielas rotācijas apļa līdz [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielai]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Dreylingsbush 1876.jpg|thumb|left|250px|Rīgas pilsētas [[Dreiliņmuiža]]s ēkas (''Stadtgut Dreylingsbusch'', pilsētas muiža Dreiliņbuša) pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnija]]s izveides un [[Kuzņecova porcelāna fabrika]]s uzcelšanas (1878. gada karte).]]
Uzskata, ka Dreiliņu nosaukums radies no Rīgas rātskunga Melhiora Dreilinga ārpilsētas muižiņas (''Dreylingsbusch'') nosaukuma, kuras zemes šeit bijušas kopš 17. gadsimta. Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu]] un [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils ielu]] tagadējā [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas apkaimē]]. Tajā krievu feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu &quot;labprātīga padošanās&quot;]] Krievijas caram.

Pēc Pirmā pasaules kara uz agrākās [[Dreiliņmuiža]]s zemes atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība.
[[1924]]. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ap Dreiliņmuižu pievienoja [[Rīga]]i. [[1934]]. gadā Dreiliņiem pievienoja bijušo Burharda muižas zemi, bet [[1974]]. gadā visa tagadējā Dreiliņu apkaimes teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā. 2024. gadā [[Ēvalda Valtera iela|Ēvalda Valtera]] un Aronas ielas rajonā sāka būvēt jaunu 15 daudzdzīvokļu māju rajonu Valterciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/bonava-latvija-saks-otras-majas-buvniecibu-projekta-valterciems-521817|title=Bonava Latvija sāks otrās mājas būvniecību projektā Valterciems|website=Dienas Bizness|access-date=2025-10-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate/new-projects-for-sale/riga-dreilini-evalda-valtera-iela/7180646|title=Pārdod dzīvokļus - Valterciems - jaunais projekts - Rīga, Dreiliņi, Ēvalda Valtera iela 44 - 41.1 - 81.7 m², 96 000 - 199 000 € - City24.lv nekustamo īpašumu sludinājumu portāls|website=City24.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/dreilini/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].

{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Dreiliņi| ]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>qrlhg7um4smfem5zg5ztb8qimt7e9gs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linda Leen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95059</id>
    <revision>
      <id>4499631</id>
      <parentid>4463742</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:15:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Minialbumi (EP) */</comment>
      <origin>4499631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10457" sha1="85ekzdx25jo313xuwfczlrnvi0ijfz7" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Linda Leen
|          Attēls = Linda_Feldberga.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Linda - “Dejo ar zvaigzni” dalībniece 2008. gadā
|        Dz_vārds = Linda Lezdiņa (Feldberga)
|      Pseidonīms = Linda Leen
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|07|26}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[džezs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = [[1999]]–''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]&lt;br /&gt;[[Mikrofona Ieraksti]]
|   Darbojies_arī = [[Šokolāde (duets)|Šokolāde]], [[Arnis Mednis]]
|           Mlapa = [https://www.lindaleenshop.com/ lindaleenshop.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki =
|         Dzimums = S 
}}
'''Linda Lezdiņa''' (dzimusi {{dat|1979|07|26}} [[Cēsis|Cēsīs]]), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''Linda Leen''', ir [[Latvija|latviešu]] dziedātāja, komponiste&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/aktuali/ja-muzika-nav-patiesibas-tas-loti-atri-ir-jutams-viesos-dziedataja-linda-leen/|title=“Ja mūzikā nav patiesības, tas ļoti ātri ir jūtams” – viesos dziedātāja Linda Leen|last=Beatrise|website=Radio SWH|access-date=2026-05-04|date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un modes dizainere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/miluli/374547-linda-leen-atklaj-kas-vinai-saja-laika-visvairak-palidz.htm|title=Linda Leen atklāj, kas viņai šajā laikā visvairāk palīdz|website=nra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Cēsīs, pēc tam dzīvojusi [[Baldone|Baldonē]], [[Mālpils|Mālpilī]] un [[Talsi|Talsos]]. Mācījās [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledža]]s vokālajā nodaļā.

2000. gadā ieguva [[LNT]] &quot;Mūzikas balvu 2000&quot; kā labākā dziedātāja. Šī paša gada 29. decembrī iznāca arī Lindas Leen debijas albums ''Let's Go Insane''. 2001. gadā viņa uzvarēja divās nominācijās [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]] 2000 - par labāko pop &amp; roka albumu un labāko debiju.

Pēc pirmā albuma izdošanas vairākus gadus soloalbumi netika ierakstīti, tomēr Linda Leen piedalījās [[Prāta Vētra]]s dziesmas ''Reality Show'' un ''[[Мумий Тролль]]'' dziesmas ''Медведица'' ierakstos, kā arī sadarbojās ar vairākiem citiem māksliniekiem. Dziesmas, kas tapušas šajā sadarbībā, apkopotas izlasē &quot;Divi&quot;. Līdz 2004. gadam Linda vadīja pārraides [[Radio SWH]].

Otrais albums ''Chameleon'', kura stilu ietekmējis džezs un kura dziesmas aranžētas orķestrim, iznāca {{dat|2008|09|12}}. Tas nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā labākais gada pop albums, dziesma &quot;Chameleon&quot; nominēta kā gada labākā dziesma.
Ziemassvētku albums ''Ziemasskaņas'' iznāca 2009. gada nogalē.

2011. gada Mūzikas ierakstu gada balvu Linda Leen ieguva nominācijā &quot;Labākais koncertieraksts video&quot; - par DVD &quot;Live at Arena&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|title= Gada Balva 2011 rezultāti|accessdate= 2019. gada 15. novembrī|publisher= www.zeltamikrofons.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20191021015440/http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|archivedate= 2019. gada 21. Oktobris}}&lt;/ref&gt;

2016. gada nogalē ar singlu &quot;''Beyond Velvet Skin''&quot; tika pieteikts trešais dziedātājas soloalbums &quot;''Digital Church''&quot;, kas iznāca nākamā gada janvārī. Dziesmas videoklips izraisīja [[Valmieras Sīmaņa luterāņu draudze]]s protestus, jo tas filmēts baznīcā, tās skatus vēlāk montējot ar citviet filmētām erotiskām ainām.&lt;ref&gt;Linda Leen izraisa skandālu Valmieras luterāņu draudzē. Kas Jauns, 2016, 1. dec. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161204034622/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze |date={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dziesma nominēta [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā gada labākā dziesma.&lt;ref&gt;Nosaukti &quot;Zelta Mikrofons 2017&quot; nominanti. Diena, 2017, 16. janv. http://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927&lt;/ref&gt; Albums &quot;''Digital Church''&quot; nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā labākais popmūzikas albums.

Privātā dzīve - bijušas ilgstošas attiecības ar dīdžeju un raidījuma &quot;Prāta Banka&quot; vadītāju Eduardu Švānu un politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]].

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Let's Go Insane'' 
|
* Izdots: 2000. gada 29. decembrī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
| LV: Zelts
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Chameleon''
|
* Izdots: 2008. gada 12. septembrī
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ziemasskaņas''
|
* Izdots: 2009. gada 2. decembrī
* Izdevējs: &quot;Meduza&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Digital Church''
|
* Izdots: 2017. gada 11. janvārī
* Izdevējs: &quot;Chameleon Sound&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== Minialbumi (EP) ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Waves'', I, II, III
|
* Izdots: I - 2026. gada 21. janvārī, II - 2026. gada 19. maijā
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: digitāls
|
|}

=== Izlases ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Divi''
|
* Izdots: 2010. gada 7. decembrī
* Labākie dueti. 2000–2010
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== DVD ===
* ''Live at Opera'' (2009)
* ''Live at Arena'' (2011)
* ''Klasika'' (2014)

=== Radio singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Singls
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Vieta {{Ref label|note_a|A|}}
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|2000
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Hold Me Tight'' (Tune-L feat. Linda Leen)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''In da`Mix Braithouse &amp; Tune- L''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|25
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Let’s Go Insane''
!rowspan=&quot;6&quot;|''Let’s Go Insane''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|5
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''What is Your Answer''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|6
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''New Life''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Not to Fall Again'' (Linda Leen &amp; Arnis Mednis)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2001
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Positive Emotion'' (Linda Leen &amp; Tune-L)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|17
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''I Was A Lonely Girl''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Noktirne'' (ar Arni Medni un Sonoru Vaici)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|11
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2002
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stop The War'' (Linda Leen &amp; Horens)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2003
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stick Together''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|21
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2004
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica'' (Mumiy Troll feat Linda Leen &amp; Yana Key)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pohititeli knyg''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Feel So Good''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|24
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|33
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''My Baby’s Back Again''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|49
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pamosties'' (Linda Leen &amp; Renārs Kaupers)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Ziemasskaņas''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|31
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Dziesmiņa par lāčiem''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2010
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica LV'' (Linda Leen &amp; Mumiy Troll)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Divi''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2011
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Wild and Free'' (Linda Leen &amp; Alain Clark)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2013
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pink Glasses''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Digital Church''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|22
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2016
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Beyond Velvet Skin''
|rowspan=&quot;7&quot;|n/a
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Who's in Charge?''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2019
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Uzar mani kā zemi''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2021
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Blue Monday''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2024
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Magnētiskā vētra ''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2025
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Līgo Live''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Total Affection''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;|
{{Ref label|note_a|A|}} Latvian Airplay Top
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180708102245/https://www.lindaleenshop.com/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}/{{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>85ekzdx25jo313xuwfczlrnvi0ijfz7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499632</id>
      <parentid>4499631</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:15:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Minialbumi (EP) */</comment>
      <origin>4499632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10458" sha1="k5grp2lyptcy7qso6s7wasrx34f5pub" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Linda Leen
|          Attēls = Linda_Feldberga.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Linda - “Dejo ar zvaigzni” dalībniece 2008. gadā
|        Dz_vārds = Linda Lezdiņa (Feldberga)
|      Pseidonīms = Linda Leen
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|07|26}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[džezs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = [[1999]]–''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]&lt;br /&gt;[[Mikrofona Ieraksti]]
|   Darbojies_arī = [[Šokolāde (duets)|Šokolāde]], [[Arnis Mednis]]
|           Mlapa = [https://www.lindaleenshop.com/ lindaleenshop.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki =
|         Dzimums = S 
}}
'''Linda Lezdiņa''' (dzimusi {{dat|1979|07|26}} [[Cēsis|Cēsīs]]), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''Linda Leen''', ir [[Latvija|latviešu]] dziedātāja, komponiste&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/aktuali/ja-muzika-nav-patiesibas-tas-loti-atri-ir-jutams-viesos-dziedataja-linda-leen/|title=“Ja mūzikā nav patiesības, tas ļoti ātri ir jūtams” – viesos dziedātāja Linda Leen|last=Beatrise|website=Radio SWH|access-date=2026-05-04|date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un modes dizainere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/miluli/374547-linda-leen-atklaj-kas-vinai-saja-laika-visvairak-palidz.htm|title=Linda Leen atklāj, kas viņai šajā laikā visvairāk palīdz|website=nra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Cēsīs, pēc tam dzīvojusi [[Baldone|Baldonē]], [[Mālpils|Mālpilī]] un [[Talsi|Talsos]]. Mācījās [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledža]]s vokālajā nodaļā.

2000. gadā ieguva [[LNT]] &quot;Mūzikas balvu 2000&quot; kā labākā dziedātāja. Šī paša gada 29. decembrī iznāca arī Lindas Leen debijas albums ''Let's Go Insane''. 2001. gadā viņa uzvarēja divās nominācijās [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]] 2000 - par labāko pop &amp; roka albumu un labāko debiju.

Pēc pirmā albuma izdošanas vairākus gadus soloalbumi netika ierakstīti, tomēr Linda Leen piedalījās [[Prāta Vētra]]s dziesmas ''Reality Show'' un ''[[Мумий Тролль]]'' dziesmas ''Медведица'' ierakstos, kā arī sadarbojās ar vairākiem citiem māksliniekiem. Dziesmas, kas tapušas šajā sadarbībā, apkopotas izlasē &quot;Divi&quot;. Līdz 2004. gadam Linda vadīja pārraides [[Radio SWH]].

Otrais albums ''Chameleon'', kura stilu ietekmējis džezs un kura dziesmas aranžētas orķestrim, iznāca {{dat|2008|09|12}}. Tas nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā labākais gada pop albums, dziesma &quot;Chameleon&quot; nominēta kā gada labākā dziesma.
Ziemassvētku albums ''Ziemasskaņas'' iznāca 2009. gada nogalē.

2011. gada Mūzikas ierakstu gada balvu Linda Leen ieguva nominācijā &quot;Labākais koncertieraksts video&quot; - par DVD &quot;Live at Arena&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|title= Gada Balva 2011 rezultāti|accessdate= 2019. gada 15. novembrī|publisher= www.zeltamikrofons.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20191021015440/http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|archivedate= 2019. gada 21. Oktobris}}&lt;/ref&gt;

2016. gada nogalē ar singlu &quot;''Beyond Velvet Skin''&quot; tika pieteikts trešais dziedātājas soloalbums &quot;''Digital Church''&quot;, kas iznāca nākamā gada janvārī. Dziesmas videoklips izraisīja [[Valmieras Sīmaņa luterāņu draudze]]s protestus, jo tas filmēts baznīcā, tās skatus vēlāk montējot ar citviet filmētām erotiskām ainām.&lt;ref&gt;Linda Leen izraisa skandālu Valmieras luterāņu draudzē. Kas Jauns, 2016, 1. dec. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161204034622/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze |date={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dziesma nominēta [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā gada labākā dziesma.&lt;ref&gt;Nosaukti &quot;Zelta Mikrofons 2017&quot; nominanti. Diena, 2017, 16. janv. http://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927&lt;/ref&gt; Albums &quot;''Digital Church''&quot; nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā labākais popmūzikas albums.

Privātā dzīve - bijušas ilgstošas attiecības ar dīdžeju un raidījuma &quot;Prāta Banka&quot; vadītāju Eduardu Švānu un politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]].

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Let's Go Insane'' 
|
* Izdots: 2000. gada 29. decembrī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
| LV: Zelts
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Chameleon''
|
* Izdots: 2008. gada 12. septembrī
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ziemasskaņas''
|
* Izdots: 2009. gada 2. decembrī
* Izdevējs: &quot;Meduza&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Digital Church''
|
* Izdots: 2017. gada 11. janvārī
* Izdevējs: &quot;Chameleon Sound&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== Minialbumi (EP) ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Waves'', I, II, III
|
* Izdots: I - 2026. gada 21. janvārī, 
II - 2026. gada 19. maijā
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: digitāls
|
|}

=== Izlases ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Divi''
|
* Izdots: 2010. gada 7. decembrī
* Labākie dueti. 2000–2010
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== DVD ===
* ''Live at Opera'' (2009)
* ''Live at Arena'' (2011)
* ''Klasika'' (2014)

=== Radio singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Singls
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Vieta {{Ref label|note_a|A|}}
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|2000
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Hold Me Tight'' (Tune-L feat. Linda Leen)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''In da`Mix Braithouse &amp; Tune- L''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|25
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Let’s Go Insane''
!rowspan=&quot;6&quot;|''Let’s Go Insane''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|5
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''What is Your Answer''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|6
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''New Life''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Not to Fall Again'' (Linda Leen &amp; Arnis Mednis)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2001
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Positive Emotion'' (Linda Leen &amp; Tune-L)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|17
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''I Was A Lonely Girl''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Noktirne'' (ar Arni Medni un Sonoru Vaici)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|11
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2002
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stop The War'' (Linda Leen &amp; Horens)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2003
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stick Together''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|21
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2004
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica'' (Mumiy Troll feat Linda Leen &amp; Yana Key)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pohititeli knyg''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Feel So Good''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|24
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|33
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''My Baby’s Back Again''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|49
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pamosties'' (Linda Leen &amp; Renārs Kaupers)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Ziemasskaņas''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|31
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Dziesmiņa par lāčiem''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2010
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica LV'' (Linda Leen &amp; Mumiy Troll)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Divi''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2011
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Wild and Free'' (Linda Leen &amp; Alain Clark)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2013
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pink Glasses''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Digital Church''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|22
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2016
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Beyond Velvet Skin''
|rowspan=&quot;7&quot;|n/a
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Who's in Charge?''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2019
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Uzar mani kā zemi''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2021
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Blue Monday''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2024
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Magnētiskā vētra ''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2025
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Līgo Live''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Total Affection''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;|
{{Ref label|note_a|A|}} Latvian Airplay Top
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180708102245/https://www.lindaleenshop.com/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}/{{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>k5grp2lyptcy7qso6s7wasrx34f5pub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499633</id>
      <parentid>4499632</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:17:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Minialbumi (EP) */</comment>
      <origin>4499633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10469" sha1="rboen6r6vw90qke4nkqb8o6g588wnuo" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Linda Leen
|          Attēls = Linda_Feldberga.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Linda - “Dejo ar zvaigzni” dalībniece 2008. gadā
|        Dz_vārds = Linda Lezdiņa (Feldberga)
|      Pseidonīms = Linda Leen
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|07|26}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[džezs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = [[1999]]–''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]&lt;br /&gt;[[Mikrofona Ieraksti]]
|   Darbojies_arī = [[Šokolāde (duets)|Šokolāde]], [[Arnis Mednis]]
|           Mlapa = [https://www.lindaleenshop.com/ lindaleenshop.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki =
|         Dzimums = S 
}}
'''Linda Lezdiņa''' (dzimusi {{dat|1979|07|26}} [[Cēsis|Cēsīs]]), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''Linda Leen''', ir [[Latvija|latviešu]] dziedātāja, komponiste&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/aktuali/ja-muzika-nav-patiesibas-tas-loti-atri-ir-jutams-viesos-dziedataja-linda-leen/|title=“Ja mūzikā nav patiesības, tas ļoti ātri ir jūtams” – viesos dziedātāja Linda Leen|last=Beatrise|website=Radio SWH|access-date=2026-05-04|date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un modes dizainere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/miluli/374547-linda-leen-atklaj-kas-vinai-saja-laika-visvairak-palidz.htm|title=Linda Leen atklāj, kas viņai šajā laikā visvairāk palīdz|website=nra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Cēsīs, pēc tam dzīvojusi [[Baldone|Baldonē]], [[Mālpils|Mālpilī]] un [[Talsi|Talsos]]. Mācījās [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledža]]s vokālajā nodaļā.

2000. gadā ieguva [[LNT]] &quot;Mūzikas balvu 2000&quot; kā labākā dziedātāja. Šī paša gada 29. decembrī iznāca arī Lindas Leen debijas albums ''Let's Go Insane''. 2001. gadā viņa uzvarēja divās nominācijās [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]] 2000 - par labāko pop &amp; roka albumu un labāko debiju.

Pēc pirmā albuma izdošanas vairākus gadus soloalbumi netika ierakstīti, tomēr Linda Leen piedalījās [[Prāta Vētra]]s dziesmas ''Reality Show'' un ''[[Мумий Тролль]]'' dziesmas ''Медведица'' ierakstos, kā arī sadarbojās ar vairākiem citiem māksliniekiem. Dziesmas, kas tapušas šajā sadarbībā, apkopotas izlasē &quot;Divi&quot;. Līdz 2004. gadam Linda vadīja pārraides [[Radio SWH]].

Otrais albums ''Chameleon'', kura stilu ietekmējis džezs un kura dziesmas aranžētas orķestrim, iznāca {{dat|2008|09|12}}. Tas nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā labākais gada pop albums, dziesma &quot;Chameleon&quot; nominēta kā gada labākā dziesma.
Ziemassvētku albums ''Ziemasskaņas'' iznāca 2009. gada nogalē.

2011. gada Mūzikas ierakstu gada balvu Linda Leen ieguva nominācijā &quot;Labākais koncertieraksts video&quot; - par DVD &quot;Live at Arena&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|title= Gada Balva 2011 rezultāti|accessdate= 2019. gada 15. novembrī|publisher= www.zeltamikrofons.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20191021015440/http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|archivedate= 2019. gada 21. Oktobris}}&lt;/ref&gt;

2016. gada nogalē ar singlu &quot;''Beyond Velvet Skin''&quot; tika pieteikts trešais dziedātājas soloalbums &quot;''Digital Church''&quot;, kas iznāca nākamā gada janvārī. Dziesmas videoklips izraisīja [[Valmieras Sīmaņa luterāņu draudze]]s protestus, jo tas filmēts baznīcā, tās skatus vēlāk montējot ar citviet filmētām erotiskām ainām.&lt;ref&gt;Linda Leen izraisa skandālu Valmieras luterāņu draudzē. Kas Jauns, 2016, 1. dec. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161204034622/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze |date={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dziesma nominēta [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā gada labākā dziesma.&lt;ref&gt;Nosaukti &quot;Zelta Mikrofons 2017&quot; nominanti. Diena, 2017, 16. janv. http://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927&lt;/ref&gt; Albums &quot;''Digital Church''&quot; nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā labākais popmūzikas albums.

Privātā dzīve - bijušas ilgstošas attiecības ar dīdžeju un raidījuma &quot;Prāta Banka&quot; vadītāju Eduardu Švānu un politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]].

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Let's Go Insane'' 
|
* Izdots: 2000. gada 29. decembrī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
| LV: Zelts
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Chameleon''
|
* Izdots: 2008. gada 12. septembrī
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ziemasskaņas''
|
* Izdots: 2009. gada 2. decembrī
* Izdevējs: &quot;Meduza&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Digital Church''
|
* Izdots: 2017. gada 11. janvārī
* Izdevējs: &quot;Chameleon Sound&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== Minialbumi (EP) ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Waves'', I, II, III
|
* Izdots: I - 2026. gada 21. janvārī, 
II - 2026. gada 19. maijā,
III - TBA
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: digitāls
|
|}

=== Izlases ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Divi''
|
* Izdots: 2010. gada 7. decembrī
* Labākie dueti. 2000–2010
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== DVD ===
* ''Live at Opera'' (2009)
* ''Live at Arena'' (2011)
* ''Klasika'' (2014)

=== Radio singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Singls
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Vieta {{Ref label|note_a|A|}}
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|2000
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Hold Me Tight'' (Tune-L feat. Linda Leen)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''In da`Mix Braithouse &amp; Tune- L''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|25
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Let’s Go Insane''
!rowspan=&quot;6&quot;|''Let’s Go Insane''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|5
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''What is Your Answer''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|6
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''New Life''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Not to Fall Again'' (Linda Leen &amp; Arnis Mednis)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2001
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Positive Emotion'' (Linda Leen &amp; Tune-L)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|17
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''I Was A Lonely Girl''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Noktirne'' (ar Arni Medni un Sonoru Vaici)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|11
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2002
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stop The War'' (Linda Leen &amp; Horens)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2003
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stick Together''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|21
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2004
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica'' (Mumiy Troll feat Linda Leen &amp; Yana Key)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pohititeli knyg''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Feel So Good''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|24
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|33
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''My Baby’s Back Again''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|49
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pamosties'' (Linda Leen &amp; Renārs Kaupers)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Ziemasskaņas''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|31
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Dziesmiņa par lāčiem''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2010
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica LV'' (Linda Leen &amp; Mumiy Troll)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Divi''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2011
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Wild and Free'' (Linda Leen &amp; Alain Clark)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2013
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pink Glasses''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Digital Church''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|22
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2016
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Beyond Velvet Skin''
|rowspan=&quot;7&quot;|n/a
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Who's in Charge?''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2019
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Uzar mani kā zemi''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2021
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Blue Monday''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2024
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Magnētiskā vētra ''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2025
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Līgo Live''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Total Affection''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;|
{{Ref label|note_a|A|}} Latvian Airplay Top
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180708102245/https://www.lindaleenshop.com/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}/{{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>rboen6r6vw90qke4nkqb8o6g588wnuo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499649</id>
      <parentid>4499633</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10461" sha1="ecbcwbib8922d86j0wk6rb7ai4hd8ti" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Linda Leen
|          Attēls = Linda_Feldberga.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Linda - “Dejo ar zvaigzni” dalībniece 2008. gadā
|        Dz_vārds = Linda Lezdiņa (Feldberga)
|      Pseidonīms = Linda Leen
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|07|26}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[džezs]], [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = [[1999]]–''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Platforma Records]]&lt;br /&gt;[[Mikrofona Ieraksti]]
|   Darbojies_arī = [[Šokolāde (duets)|Šokolāde]], [[Arnis Mednis]]
|           Mlapa = [https://www.lindaleen.com/ lindaleen.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki =
|         Dzimums = S 
}}
'''Linda Lezdiņa''' (dzimusi {{dat|1979|07|26}} [[Cēsis|Cēsīs]]), plašāk pazīstama ar savu skatuves vārdu '''Linda Leen''', ir [[Latvija|latviešu]] dziedātāja, komponiste&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/aktuali/ja-muzika-nav-patiesibas-tas-loti-atri-ir-jutams-viesos-dziedataja-linda-leen/|title=“Ja mūzikā nav patiesības, tas ļoti ātri ir jūtams” – viesos dziedātāja Linda Leen|last=Beatrise|website=Radio SWH|access-date=2026-05-04|date=2025-12-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un modes dizainere.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/tautaruna/miluli/374547-linda-leen-atklaj-kas-vinai-saja-laika-visvairak-palidz.htm|title=Linda Leen atklāj, kas viņai šajā laikā visvairāk palīdz|website=nra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Cēsīs, pēc tam dzīvojusi [[Baldone|Baldonē]], [[Mālpils|Mālpilī]] un [[Talsi|Talsos]]. Mācījās [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledža]]s vokālajā nodaļā.

2000. gadā ieguva [[LNT]] &quot;Mūzikas balvu 2000&quot; kā labākā dziedātāja. Šī paša gada 29. decembrī iznāca arī Lindas Leen debijas albums ''Let's Go Insane''. 2001. gadā viņa uzvarēja divās nominācijās [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]] 2000 - par labāko pop &amp; roka albumu un labāko debiju.

Pēc pirmā albuma izdošanas vairākus gadus soloalbumi netika ierakstīti, tomēr Linda Leen piedalījās [[Prāta Vētra]]s dziesmas ''Reality Show'' un ''[[Мумий Тролль]]'' dziesmas ''Медведица'' ierakstos, kā arī sadarbojās ar vairākiem citiem māksliniekiem. Dziesmas, kas tapušas šajā sadarbībā, apkopotas izlasē &quot;Divi&quot;. Līdz 2004. gadam Linda vadīja pārraides [[Radio SWH]].

Otrais albums ''Chameleon'', kura stilu ietekmējis džezs un kura dziesmas aranžētas orķestrim, iznāca {{dat|2008|09|12}}. Tas nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai kā labākais gada pop albums, dziesma &quot;Chameleon&quot; nominēta kā gada labākā dziesma.
Ziemassvētku albums ''Ziemasskaņas'' iznāca 2009. gada nogalē.

2011. gada Mūzikas ierakstu gada balvu Linda Leen ieguva nominācijā &quot;Labākais koncertieraksts video&quot; - par DVD &quot;Live at Arena&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|title= Gada Balva 2011 rezultāti|accessdate= 2019. gada 15. novembrī|publisher= www.zeltamikrofons.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20191021015440/http://www.zeltamikrofons.lv/par-balvu/apbalvosanas-ceremonijas/2011|archivedate= 2019. gada 21. Oktobris}}&lt;/ref&gt;

2016. gada nogalē ar singlu &quot;''Beyond Velvet Skin''&quot; tika pieteikts trešais dziedātājas soloalbums &quot;''Digital Church''&quot;, kas iznāca nākamā gada janvārī. Dziesmas videoklips izraisīja [[Valmieras Sīmaņa luterāņu draudze]]s protestus, jo tas filmēts baznīcā, tās skatus vēlāk montējot ar citviet filmētām erotiskām ainām.&lt;ref&gt;Linda Leen izraisa skandālu Valmieras luterāņu draudzē. Kas Jauns, 2016, 1. dec. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161204034622/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237708/pusplika-lesbiete-linda-leen-izraisa-skandalu-valmieras-luteranu-draudze |date={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dziesma nominēta [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā gada labākā dziesma.&lt;ref&gt;Nosaukti &quot;Zelta Mikrofons 2017&quot; nominanti. Diena, 2017, 16. janv. http://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927&lt;/ref&gt; Albums &quot;''Digital Church''&quot; nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Mūzikas ierakstu gada balvai]] kā labākais popmūzikas albums.

Privātā dzīve - bijušas ilgstošas attiecības ar dīdžeju un raidījuma &quot;Prāta Banka&quot; vadītāju Eduardu Švānu un politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]].

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Let's Go Insane'' 
|
* Izdots: 2000. gada 29. decembrī
* Izdevējs: Platforma Records
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
| LV: Zelts
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Chameleon''
|
* Izdots: 2008. gada 12. septembrī
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ziemasskaņas''
|
* Izdots: 2009. gada 2. decembrī
* Izdevējs: &quot;Meduza&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Digital Church''
|
* Izdots: 2017. gada 11. janvārī
* Izdevējs: &quot;Chameleon Sound&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== Minialbumi (EP) ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Waves'', I, II, III
|
* Izdots: I - 2026. gada 21. janvārī, 
II - 2026. gada 19. maijā,
III - TBA
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: digitāls
|
|}

=== Izlases ===

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Divi''
|
* Izdots: 2010. gada 7. decembrī
* Labākie dueti. 2000–2010
* Izdevējs: Chameleon Sound
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

=== DVD ===
* ''Live at Opera'' (2009)
* ''Live at Arena'' (2011)
* ''Klasika'' (2014)

=== Radio singli ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Singls
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Vieta {{Ref label|note_a|A|}}
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|2000
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Hold Me Tight'' (Tune-L feat. Linda Leen)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''In da`Mix Braithouse &amp; Tune- L''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|25
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Let’s Go Insane''
!rowspan=&quot;6&quot;|''Let’s Go Insane''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|5
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''What is Your Answer''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|6
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''New Life''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Not to Fall Again'' (Linda Leen &amp; Arnis Mednis)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2001
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Positive Emotion'' (Linda Leen &amp; Tune-L)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|17
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''I Was A Lonely Girl''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Noktirne'' (ar Arni Medni un Sonoru Vaici)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|11
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2002
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stop The War'' (Linda Leen &amp; Horens)
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|1
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2003
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Stick Together''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|21
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2004
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica'' (Mumiy Troll feat Linda Leen &amp; Yana Key)
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pohititeli knyg''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|7
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Feel So Good''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|24
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Chameleon''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|33
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2009
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''My Baby’s Back Again''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|49
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pamosties'' (Linda Leen &amp; Renārs Kaupers)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Ziemasskaņas''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|31
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Dziesmiņa par lāčiem''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2010
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Medvedica LV'' (Linda Leen &amp; Mumiy Troll)
!rowspan=&quot;2&quot;|''Divi''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2011
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Wild and Free'' (Linda Leen &amp; Alain Clark)
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|3
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2013
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Pink Glasses''
!rowspan=&quot;3&quot;|''Digital Church''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|22
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2016
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Beyond Velvet Skin''
|rowspan=&quot;7&quot;|n/a
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2017
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Who's in Charge?''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2019
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Uzar mani kā zemi''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2021
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Blue Monday''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2024
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Magnētiskā vētra ''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2025
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Līgo Live''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|-
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Total Affection''
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Waves''
|align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;|
|-
|align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; style=&quot;font-size: 8pt&quot;|
{{Ref label|note_a|A|}} Latvian Airplay Top
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180708102245/https://www.lindaleenshop.com/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}/{{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>ecbcwbib8922d86j0wk6rb7ai4hd8ti</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Ļimonovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100477</id>
    <revision>
      <id>4499628</id>
      <parentid>4219907</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2696" sha1="ltv3iqew2lyht4i8qw5lnm9pkey1ynm" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Eduards Ļimonovs
| vārds_orig = ''Эдуард Лимонов''
| attēls = Eduard Limonov 2016.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Eduards Ļimonovs 2016. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1943
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Dzeržinska|3s=Dzeržinska (Krievija)}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2020
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 17
| m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{RUS}}
| tautība = [[krievs]]
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[Krievu valoda|krievu]]
| periods = 
| žanri = novele , dzeja, īsais stāsts, autbiogrāfija, politiskā eseja
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Harkivas Nacionālā Pedagoģiskā Universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Eduards Ļimonovs''' ({{val-ru|Эдуард Лимонов}}, īstajā vārdā '''Eduards Savenko''' ({{val-ru|Эдуард Вениаминович Савенко}}); dzimis {{dat|1943|02|22}} [[Dzeržinska (Krievija)|Dzeržinskā]], miris {{dat|2020|3|17}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Krievija]]s [[rakstnieks]] un [[politiķis]], Krievijas [[Nacionālboļševiku partija]]s līderis. 

2009. gada 2. martā Limonovs paziņoja par savu nodomu kļūt par vienoto opozīcijas kandidātu 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, taču viņa kandidatūra tika noraidīta. Miris 2020. gada 17. martā Maskavā ķirurģiskas operācijas izraisītu komplikāciju dēļ.  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120814154222/http://nazbol.info/ Nacionālboļševiku partija] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090122065905/http://nbp-info.com/ Nacionālboļševiku partija] {{ru ikona}}
* [http://ed-limonov.livejournal.com/ Eduards Ļimonovs] {{ru ikona}}
* [http://limonov2012.ru/ Eduards Ļimonovs] {{ru ikona}}
* [http://limonow.de/ Eduards Ļimonovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110905051923/http://www.limonow.de/ |date={{dat|2011|09|05||bez}} }}

{{īss aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ļimonovs, Eduards}}

[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu rakstnieki]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Sociālisti]]
[[Kategorija:Nacionālisti]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Ņižņijnovgorodas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>ltv3iqew2lyht4i8qw5lnm9pkey1ynm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas futbola Meistarlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101150</id>
    <revision>
      <id>4499634</id>
      <parentid>4360649</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:18:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2024. gada sezonas komandas */</comment>
      <origin>4499634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" sha1="i954p67hjwnl3kh5gmur37rygiiepzm" xml:space="preserve">{{Sporta līga
| nosaukums      = Meistriliiga
| aktuāla_sezona = 
| logo           = Meistriliiga.png
| pikseļi        = 150px
| apraksts       = Meistriliiga logo
| sports         = [[Futbols]]
| dibin          = {{dat|1992}}
| moto           = 
| valsts         = {{EST}}
| komandas       = 10
| izkr           = [[Esiliiga]]
| starpt_turn    = [[UEFA Čempionu līga]] &lt;br /&gt; [[UEFA Konferences līga]]
| viet_turn      = [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kauss]]
| čempions       = ''[[FC Flora|Flora]]''&lt;br /&gt;(2025)
| čempions_visv  = ''[[FC Flora|Flora]]'' (16 tituli)
| mlapa          = [http://www.jalgpall.ee jalgpall.ee]
}}

'''Meistriliiga''' ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Igaunija|Igaunijā]]. Līga dibināta [[1991]]. gadā. Kopš 2020. gada tā ir pilnībā profesionāla, agrāk  vairākām komandām bija pusprofesionāļu statuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/6973141/eesti-jalgpalli-meistriliiga-jatkub-teisipaeval-uue-formaadiga |title=Eesti jalgpalli meistriliiga jätkub teisipäeval uue formaadiga |language=et |date=14 May 2020 |access-date={{dat|2024|4|6||bez}} |website=postimees.ee}}&lt;/ref&gt;

Kā vairumā valstu ar zemām temperatūrām ziemā, sezona sākas martā un ilgst līdz novembrim. Līgā piedalās 10 komandas, katra ar katru spēlējot 4 reizes. Pēc katras sezonas pēdējā komanda izkrīt uz zemāko līgu un to aizvieto ''[[Esiliiga]]'' uzvarētājkomanda (ja vien tā nav kādas Meistriliigas komandas rezerves komanda; šādā gadījumā tiek paaugstināta nākamā komanda) un priekšpēdējā Meistriliigas komanda aizvada divas pārspēles ar 2. Esiliigas komandu par palikšanu vai iekļūšanu augstākajā līgā.

== 2026. gada sezonas komandas ==
{{Location map+|Igaunija|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Igaunija |lat=59.421292 |long=24.73205 |label=[[FCI Levadia|Levadia]]&lt;br/&gt;[[FC Flora|Flora]]&lt;br/&gt;{{nobr|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]}}&lt;br/&gt;{{nobr|[[FC Nõmme United|Nõmme United]]}}|position=top}}
{{location map~ |Igaunija |lat=58.25 |long=22.483333 |label=[[FC Kuressaare|Kuressaare]]|position=top}}
{{location map~ |Igaunija |lat=59.375833 |long=28.196111 |label=[[Narvas &quot;Trans&quot;|Narva Trans]]|position=left}}
{{location map~ |Igaunija |lat=58.883333 |long=25.557222 |label=[[Paide Linnameeskond|Paide]]|position=left}}
{{location map~ |Igaunija |lat=58.383333 |long=26.716667 |label=[[Tartu JK Tammeka|Tammeka]]|position=top}}
{{Location map~ |Igaunija |lat=58.4100   |long=24.5000   |label=[[Pērnavas &quot;Vaprus&quot;|Vaprus]]|position=top}}
{{Location map~ |Igaunija |lat=59.3505263|long=24.6173840|label=[[Harju JK Laagri|Harju]]|position=bottom}}
|width=300}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;150px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;150px&quot;|Vieta 2025. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FCI Levadia]]''||[[Tallina]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Flora|Flora]]''||[[Tallina]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Harju JK Laagri|Harju]]''||[[Lāgri]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Kuressaare|Kuressaare]]''||[[Kuresāre]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]''||[[Tallina]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Nõmme United|Nõmme United]]''||[[Tallina]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (''Esiliiga'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Paide Linnameeskond]]''||[[Paide]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Tartu &quot;Tammeka&quot;|Tammeka]]''||[[Tartu]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Narvas &quot;Trans&quot;|Trans]]''||[[Narva]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Pērnavas &quot;Vaprus&quot;|Vaprus]]''||[[Pērnava]]||6.
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!width=100|Klubs
!Čempioni
!Vicečempioni
!Uzvarētās sezonas
|-
|align=left|[[FC Flora Tallinn|Flora]]
|16
|7
|align=left|1993–94, 1994–95, 1997–98, 1998, 2001, 2002, 2003, 2010, 2011, 2015, 2017, 2019, 2020, 2022, 2023, 2025
|-
|align=left|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]
|11
|12
|align=left|1999, 2000, 2004, 2006, 2007, 2008, 2009, 2013, 2014, 2021, 2024
|-
|align=left|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]
|2
|3
|align=left|2012, 2018
|-
|align=left|[[FC Lantana Tallinn|Lantana]]
|2
|1
|align=left|1995–96, 1996–97
|-
|align=left|[[FC Norma Tallinn|Norma]]
|2
|1
|align=left|1992, 1992–93
|-
|align=left|[[FC TVMK|TVMK]]
|1
|3
|align=left|2005
|-
|align=left|[[FCI Tallinn]]
|1
|0
|align=left|2016
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://jalgpall.ee/voistlused/52/premium-liiga Oficiālā tīmekļa vietne] {{et ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/premium-liiga/startseite/wettbewerb/EST1 Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Igaunija-aizmetnis}}

{{Futbols Igaunijā}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbols Igaunijā]]</text>
      <sha1>i954p67hjwnl3kh5gmur37rygiiepzm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>TOPLYGA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101838</id>
    <revision>
      <id>4499643</id>
      <parentid>4412573</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:33:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2022. gada sezonā */</comment>
      <origin>4499643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8274" sha1="mcp25w4fw09m74gp3fg4iigpgx5jqps" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līga
| nosaukums      = ''Toplyga''
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 200px
| apraksts       = ''Toplyga'' logo
| sports         = [[Futbols]]
| dibin          = {{dat|1922}}
| moto           = 
| valsts         = {{LTU}}
| komandas       = 10
| izkr           = [[Lietuvas futbola 1. līga|Pirmā līga]]
| viet_turn      = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kauss]]&lt;br /&gt;[[Lietuvas superkauss futbolā|Lietuvas superkauss]]
| starpt_turn    = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions       = [[FK Kauno Žalgiris]]&lt;br /&gt;(2025; 1. tituls)
| čempions_visv  = [[FK Žalgiris]],&lt;br /&gt;(11 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.toplyga.lt/}}
}}

'''''Toplyga''''', iepriekš '''A līga''' ({{val|lt|A lyga}}), ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Lietuva|Lietuvā]], kas tika dibināta {{dat|1922}}. To organizē [[Lietuvas Futbola federācija]].

Turnīra dalībieku skaits pēdējos gados svārstījies no 8 līdz 12 komandām; 2023. gada sezonā līgā spēlēja 10 komandas.

Visvairāk čempiona titulu (11) izcīnījusi komanda [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]].

== Klubi 2026. gada sezonā ==
{{Location map+|Lietuva|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Lietuva |lat=55.712778 |long=21.403333 |label=[[FK Banga Gargždai|Banga]]|position=right}}
{{Location map~ |Lietuva |lat_deg=55|lat_min=59|lon_deg=22|lon_min=15|position=right |label=[[Telšu &quot;Džiugas&quot;|Džiugas]]}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.91 |long=23.899167 |label=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno&amp;nbsp;Žalgiris]]&lt;br /&gt;[[FC Hegelmann Litauen|Hegelmann&amp;nbsp;Litauen]]|position=left}}
{{Location map~ |Lietuva |lat_deg=55|lat_min=17|lon_deg=23|lon_min=59|position=right |label=[[Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot; (futbols)|Nevėžis]]}}
{{location map~ |Lietuva |lat=55.739167 |long=24.359444 |label=[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|position=top}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.668611 |long=25.294444 |label=[[FK Riteriai|Riteriai]]&lt;br /&gt;[[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;|Žalgiris]]|position=bottom}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.574547 |long=23.365392 |label=[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;|Sūduva]]|position=bottom}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.806  |long=25.166  |label='''[[FK Transinvest|TransInvest]]''' |position=top}}
|width=350}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;150px&quot;|Vieta 2025.&lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Gargždu &quot;Banga&quot;|Banga]]||[[Gargždi]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Telšu &quot;Džiugas&quot;|Džiugas]]||[[Telši]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]||[[Kauņa]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]||[[Kauņa]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FA Šiauliai|Šiauliai]]||[[Šauļi]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]||[[Panevēža]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Riteriai|Riteriai]]{{efn|Izslēgta no līgas, nepabeidzot sezonu.}}||[[Viļņa]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;|Sūduva]]||[[Marijampole]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Transinvest|Transinvest]]||[[Galine]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (''Pirmajā līgā'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;|Žalgiris]]||[[Viļņa]]||3.
|}
{{notelist}}

== Čempioni ==

=== 1922—1939 ===
{| cellpadding=&quot;4&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| width=&quot;200&quot; |
* 1922 : [[LFLS Kaunas]]
* 1923 : [[LFLS Kaunas]]
* 1924 : [[Kovas Kaunas]]
* 1925 : [[Kovas Kaunas]]
* 1926 : [[Kovas Kaunas]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1927 : [[LFLS Kaunas]]
* 1928 : [[KSS Klaipėda]]
* 1929 : [[KSS Klaipėda]]
* 1930 : [[KSS Klaipėda]]
* 1931 : [[KSS Klaipėda]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1932 : [[LFLS Kaunas]]
* 1933 : [[Kovas Kaunas]]
* 1934 : [[MSK Kaunas]]
* 1935 : [[Kovas Kaunas]]
* 1936 : [[Kovas Kaunas]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1937 : [[KSS Klaipėda]]
* 1937—38 : [[KSS Klaipėda]]
* 1938—39 : [[LGSF Kaunas]]
|}

=== 1990— ===
{| cellpadding=&quot;4&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| width=&quot;300&quot; |
* 1990: [[Sirijus Klaipėda]] (1)
* 1991: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (1)
* 1991/92: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (2)
* 1992/93: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (1)
* 1993/94: [[FC ROMAR]] (1)
* 1994/95: [[FK Inkaras]] (1)
* 1995/96: [[FK Inkaras]] (2)
* 1996/97: [[FK Kareda]] (1)
* 1997/98: [[FK Kareda]] (2)
* 1998/99: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (3)
* 1999: [[FBK Kaunas|FK Žalgiris Kaunas]] (FBK Kaunas) (1)
* 2000: [[FBK Kaunas]] (2)
| width=&quot;300&quot; |
=== A līga 2001 ===
* [[A lyga 2001|2001]]: [[FBK Kaunas]] (3)
* [[A lyga 2002|2002]]: [[FBK Kaunas]] (4)
* [[A lyga 2003|2003]]: [[FBK Kaunas]] (5)
* [[A lyga 2004|2004]]: [[FBK Kaunas]] (6)
* [[A lyga 2005|2005]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (1)
* [[A lyga 2006|2006]]: [[FBK Kaunas]] (7)
* [[A lyga 2007|2007]]: [[FBK Kaunas]] (8)
* [[A lyga 2008|2008]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (2)
* [[A lyga 2009|2009]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (3)
* [[A lyga 2010|2010]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (4)
* [[A lyga 2011|2011]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (5)
* [[A lyga 2012|2012]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (6)
| width=&quot;300&quot; |
* [[A lyga 2013|2013]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (4)
* [[A lyga 2014|2014]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (5)
* [[A lyga 2015|2015]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (6)
* [[A lyga 2016|2016]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (7)
* [[A lyga 2017|2017]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (1)
* [[A lyga 2018|2018]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (2)
* [[A lyga 2019|2019]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (3)
* [[A lyga 2020|2020]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (8)
* [[A lyga 2021|2021]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (9)
* [[A lyga 2022|2022]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (10)
* [[A lyga 2023|2023]]: [[FK Panevėžys]] (1)
* 2024: [[FK Žalgiris]] (11)
* 2025: [[FK Kauno Žalgiris]] (1)
|}

== Visu laiku A līgas uzvarētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;180px&quot;| Klubs
! Uzvarētājs
! Gadi
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[Žalgiris Vilnius]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|11
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;| [[1991 LFF Lyga|1991]], [[1991–92 LFF Lyga|1991—92]], [[1998–99 LFF Lyga|1998—99]], [[2013 A Lyga|2013]], [[2014 A Lyga|2014]], [[2015 A Lyga|2015]], [[2016 A Lyga|2016]], 2020, 2021, 2022, 2024
|-
|''[[FBK Kaunas]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|8
|[[1999 LFF Lyga|1999]], [[2000 LFF Lyga|2000]], [[2001 LFF Lyga|2001]], [[2002 LFF Lyga|2002]], [[2003 LFF Lyga|2003]], [[2004 LFF Lyga|2004]], [[2006 LFF Lyga|2006]], [[2007 LFF Lyga|2007]]
|-
|''[[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|7
|[[1992-93 LFF Lyga|1992—93]], [[2005 LFF Lyga|2005]], [[2008 A Lyga|2008]], [[2009 A Lyga|2009]], [[2010 A Lyga|2010]], [[2011 A Lyga|2011]], [[2012 A Lyga|2012]]
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Sūduva Marijampolė|Sūduva]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|3
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|[[2017 A Lyga|2017]], [[2018 A Lyga|2018]], 2019
|-
|''[[FK Kareda]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|2
|[[1996–97 LFF Lyga|1996—97]], [[1997–98 LFF Lyga|1997—98]]
|-
|''[[FK Inkaras]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|2
|[[1994-95 LFF Lyga|1994—95]], [[1995–96 LFF Lyga|1995—96]]
|-
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Kauno Žalgiris]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|2025
|-
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Panevėžys]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|2023
|-
|''[[Sirijus Klaipėda]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|1
|[[1990 LFF Lyga|1990]]
|-
|''[[FC ROMAR]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|1
|[[1993–94 LFF Lyga|1993—94]]
|}
* '''treknrakstā''' iezīmēts klubs spēlē A līga.
* &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; — Bijušais klubs.

== Ārējās saites ==
* [https://alyga.lt/ alyga.lt oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/ lietuvosfutbolas.lt (A Lyga) oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100922034600/http://www.lff.lt/lt/a_lyga A līgas sadaļa Lietuvas Futbola fererācijas tīmekļa vietnē] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080727045100/http://www2.omnitel.net/almis/ Lietuvas futbola vēsture un statistika, apkopojis Almantas Lauzadis]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
{{UEFA līgas}}
{{Futbols Lietuvā}}

[[Kategorija:Futbols Lietuvā]]</text>
      <sha1>mcp25w4fw09m74gp3fg4iigpgx5jqps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499644</id>
      <parentid>4499643</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8268" sha1="rq497gy8p7dgvugd33uz0oh0i8tkbix" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līga
| nosaukums      = ''Toplyga''
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 200px
| apraksts       = ''Toplyga'' logo
| sports         = [[Futbols]]
| dibin          = {{dat|1922}}
| moto           = 
| valsts         = {{LTU}}
| komandas       = 10
| izkr           = [[Lietuvas futbola 1. līga|Pirmā līga]]
| viet_turn      = [[Lietuvas kauss futbolā|Lietuvas kauss]]&lt;br /&gt;[[Lietuvas superkauss futbolā|Lietuvas superkauss]]
| starpt_turn    = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions       = [[FK Kauno Žalgiris]]&lt;br /&gt;(2025; 1. tituls)
| čempions_visv  = [[FK Žalgiris]],&lt;br /&gt;(11 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.toplyga.lt/}}
}}

'''''Toplyga''''', iepriekš '''A līga''' ({{val|lt|A lyga}}), ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Lietuva|Lietuvā]], kas tika dibināta {{dat|1922}}. To organizē [[Lietuvas Futbola federācija]].

Turnīra dalībieku skaits pēdējos gados svārstījies no 8 līdz 12 komandām; 2023. gada sezonā līgā spēlēja 10 komandas.

Visvairāk čempiona titulu (11) izcīnījusi komanda [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]].

== Klubi 2026. gada sezonā ==
{{Location map+|Lietuva|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Lietuva |lat=55.712778 |long=21.403333 |label=[[FK Banga Gargždai|Banga]]|position=right}}
{{Location map~ |Lietuva |lat_deg=55|lat_min=59|lon_deg=22|lon_min=15|position=right |label=[[Telšu &quot;Džiugas&quot;|Džiugas]]}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.91 |long=23.899167 |label=[[FK Kauno Žalgiris|Kauno&amp;nbsp;Žalgiris]]&lt;br /&gt;[[FC Hegelmann Litauen|Hegelmann&amp;nbsp;Litauen]]|position=left}}
{{Location map~ |Lietuva |lat_deg=55|lat_min=17|lon_deg=23|lon_min=59|position=right |label=[[Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot; (futbols)|Nevėžis]]}}
{{location map~ |Lietuva |lat=55.739167 |long=24.359444 |label=[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|position=top}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.668611 |long=25.294444 |label=[[FK Riteriai|Riteriai]]&lt;br /&gt;[[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;|Žalgiris]]|position=bottom}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.574547 |long=23.365392 |label=[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;|Sūduva]]|position=bottom}}
{{location map~ |Lietuva |lat=54.806  |long=25.166  |label=[[FK Transinvest|TransInvest]] |position=top}}
|width=350}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;150px&quot;|Vieta 2025.&lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Gargždu &quot;Banga&quot;|Banga]]||[[Gargždi]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Telšu &quot;Džiugas&quot;|Džiugas]]||[[Telši]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]||[[Kauņa]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]||[[Kauņa]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FA Šiauliai|Šiauliai]]||[[Šauļi]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]||[[Panevēža]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Riteriai|Riteriai]]{{efn|Izslēgta no līgas, nepabeidzot sezonu.}}||[[Viļņa]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;|Sūduva]]||[[Marijampole]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Transinvest|Transinvest]]||[[Galine]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (''Pirmajā līgā'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;|Žalgiris]]||[[Viļņa]]||3.
|}
{{notelist}}

== Čempioni ==

=== 1922—1939 ===
{| cellpadding=&quot;4&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| width=&quot;200&quot; |
* 1922 : [[LFLS Kaunas]]
* 1923 : [[LFLS Kaunas]]
* 1924 : [[Kovas Kaunas]]
* 1925 : [[Kovas Kaunas]]
* 1926 : [[Kovas Kaunas]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1927 : [[LFLS Kaunas]]
* 1928 : [[KSS Klaipėda]]
* 1929 : [[KSS Klaipėda]]
* 1930 : [[KSS Klaipėda]]
* 1931 : [[KSS Klaipėda]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1932 : [[LFLS Kaunas]]
* 1933 : [[Kovas Kaunas]]
* 1934 : [[MSK Kaunas]]
* 1935 : [[Kovas Kaunas]]
* 1936 : [[Kovas Kaunas]]
| width=&quot;200&quot; |
* 1937 : [[KSS Klaipėda]]
* 1937—38 : [[KSS Klaipėda]]
* 1938—39 : [[LGSF Kaunas]]
|}

=== 1990— ===
{| cellpadding=&quot;4&quot;
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
| width=&quot;300&quot; |
* 1990: [[Sirijus Klaipėda]] (1)
* 1991: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (1)
* 1991/92: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (2)
* 1992/93: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (1)
* 1993/94: [[FC ROMAR]] (1)
* 1994/95: [[FK Inkaras]] (1)
* 1995/96: [[FK Inkaras]] (2)
* 1996/97: [[FK Kareda]] (1)
* 1997/98: [[FK Kareda]] (2)
* 1998/99: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (3)
* 1999: [[FBK Kaunas|FK Žalgiris Kaunas]] (FBK Kaunas) (1)
* 2000: [[FBK Kaunas]] (2)
| width=&quot;300&quot; |
=== A līga 2001 ===
* [[A lyga 2001|2001]]: [[FBK Kaunas]] (3)
* [[A lyga 2002|2002]]: [[FBK Kaunas]] (4)
* [[A lyga 2003|2003]]: [[FBK Kaunas]] (5)
* [[A lyga 2004|2004]]: [[FBK Kaunas]] (6)
* [[A lyga 2005|2005]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (1)
* [[A lyga 2006|2006]]: [[FBK Kaunas]] (7)
* [[A lyga 2007|2007]]: [[FBK Kaunas]] (8)
* [[A lyga 2008|2008]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (2)
* [[A lyga 2009|2009]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (3)
* [[A lyga 2010|2010]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (4)
* [[A lyga 2011|2011]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (5)
* [[A lyga 2012|2012]]: [[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]] (6)
| width=&quot;300&quot; |
* [[A lyga 2013|2013]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (4)
* [[A lyga 2014|2014]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (5)
* [[A lyga 2015|2015]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (6)
* [[A lyga 2016|2016]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (7)
* [[A lyga 2017|2017]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (1)
* [[A lyga 2018|2018]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (2)
* [[A lyga 2019|2019]]: [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]] (3)
* [[A lyga 2020|2020]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (8)
* [[A lyga 2021|2021]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (9)
* [[A lyga 2022|2022]]: [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] (10)
* [[A lyga 2023|2023]]: [[FK Panevėžys]] (1)
* 2024: [[FK Žalgiris]] (11)
* 2025: [[FK Kauno Žalgiris]] (1)
|}

== Visu laiku A līgas uzvarētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;180px&quot;| Klubs
! Uzvarētājs
! Gadi
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[Žalgiris Vilnius]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|11
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;| [[1991 LFF Lyga|1991]], [[1991–92 LFF Lyga|1991—92]], [[1998–99 LFF Lyga|1998—99]], [[2013 A Lyga|2013]], [[2014 A Lyga|2014]], [[2015 A Lyga|2015]], [[2016 A Lyga|2016]], 2020, 2021, 2022, 2024
|-
|''[[FBK Kaunas]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|8
|[[1999 LFF Lyga|1999]], [[2000 LFF Lyga|2000]], [[2001 LFF Lyga|2001]], [[2002 LFF Lyga|2002]], [[2003 LFF Lyga|2003]], [[2004 LFF Lyga|2004]], [[2006 LFF Lyga|2006]], [[2007 LFF Lyga|2007]]
|-
|''[[Panevēžas &quot;Ekranas&quot;]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|7
|[[1992-93 LFF Lyga|1992—93]], [[2005 LFF Lyga|2005]], [[2008 A Lyga|2008]], [[2009 A Lyga|2009]], [[2010 A Lyga|2010]], [[2011 A Lyga|2011]], [[2012 A Lyga|2012]]
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Sūduva Marijampolė|Sūduva]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|3
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|[[2017 A Lyga|2017]], [[2018 A Lyga|2018]], 2019
|-
|''[[FK Kareda]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|2
|[[1996–97 LFF Lyga|1996—97]], [[1997–98 LFF Lyga|1997—98]]
|-
|''[[FK Inkaras]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|2
|[[1994-95 LFF Lyga|1994—95]], [[1995–96 LFF Lyga|1995—96]]
|-
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Kauno Žalgiris]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|2025
|-
|-
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|'''[[FK Panevėžys]]'''
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|1
|bgcolor=&quot;#F4DC93&quot;|2023
|-
|''[[Sirijus Klaipėda]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|1
|[[1990 LFF Lyga|1990]]
|-
|''[[FC ROMAR]]''&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
|align=center|1
|[[1993–94 LFF Lyga|1993—94]]
|}
* '''treknrakstā''' iezīmēts klubs spēlē A līga.
* &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; — Bijušais klubs.

== Ārējās saites ==
* [https://alyga.lt/ alyga.lt oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/ lietuvosfutbolas.lt (A Lyga) oficiālā vietne] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100922034600/http://www.lff.lt/lt/a_lyga A līgas sadaļa Lietuvas Futbola fererācijas tīmekļa vietnē] {{lt ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080727045100/http://www2.omnitel.net/almis/ Lietuvas futbola vēsture un statistika, apkopojis Almantas Lauzadis]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
{{UEFA līgas}}
{{Futbols Lietuvā}}

[[Kategorija:Futbols Lietuvā]]</text>
      <sha1>rq497gy8p7dgvugd33uz0oh0i8tkbix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>66. Kinoakadēmijas balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108912</id>
    <revision>
      <id>4499571</id>
      <parentid>4499337</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:25:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Labākā oriģinālmūzika */ :</comment>
      <origin>4499571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22299" sha1="ek8j8hrsbuttv7vz3fqz8ob5s96u850" xml:space="preserve">{{Kinoakadēmijas balvas infokaste
| nosaukums             = 66. Kinoakadēmijas balva
| attēls                = 66. Kinoakadēmijas balvas plakāts.jpg
| attēla izmērs         = 
| paraksts              = 
| datums                = Pirmdien,&lt;br /&gt;[[1994]]. gada [[21. marts|21. martā]]
| vieta                 = &quot;[[Dorothy Chandler Pavilion]]&quot;, [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| vadītājs              = Vūpija Goldberga
| producents            = 
| režisors              = 
| labākā filma          = &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;
| visvairāk balvas      = &quot;Šindlera saraksts&quot; (7)
| visvairāk nominācijas = 
| garums                = 3 stundas 18 minūtes
| tv                    = ABC
| tv lv                 = 
| auditorija            = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 46,26 miljoni
| iepriekšējā           = 65.
| nākamā                = 67.
}}
'''66. Kinoakadēmijas balvas''' tika pasniegtas {{Dat|1994|3|21}} &quot;Dorothy Chandler Pavilion&quot;, Losandželosā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Balvu pasniegšanu vadīja aktrise [[Vūpija Goldberga]].

Visvairāk balvu (septiņas) saņēma filma &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;.

== Galvenās balvas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imdb.com/Sections/Awards/Academy_Awards_USA/1994 |title=IMDB 66. Kinoakadēmijas balvas ieguvēji (angļu val.)  |access-date={{dat|2010|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090117024813/http://www.imdb.com/Sections/Awards/Academy_Awards_USA/1994 }}&lt;/ref&gt; ==
Uzvarētājs atzīmēts treknrakstā.

=== [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā 
|-
| '''[[Šindlera saraksts]]''' || [http://www.imdb.com/title/tt0108052 '''Schindler's list''']
|-
| [[Bēglis (filma)|Bēglis]] || [http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]
|-
| [[Tēva vārdā]] || [http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]
|-
| [[Klavieres (filma)|Klavieres]] || [http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]
|-
| [[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]|| [http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]
|}

=== [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Stīvens Spīlbergs]]''' || [http://www.imdb.com/name/nm0000229 '''Steven Spielberg'''] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|-
| [[Džims Šeridans]] || [http://www.imdb.com/name/nm0006487 Jim Sheridan] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'')
|-
| [[Džeina Kempione]] || [http://www.imdb.com/name/nm0001005 Jane Campion] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| [[Džeimss Aivorijs]] || [http://www.imdb.com/name/nm0412465 James Ivory] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'')
|-
| [[Roberts Oltmans]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000265 Robert Altman] || Īsceļi (''[http://www.imdb.com/title/tt0108122 Short cuts]'')
|}

=== [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Toms Henkss]]''' || '''[http://www.imdb.com/name/nm0000158 Tom Hanks]''' || Filadelfija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107818 Philadelphia]'')
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000358 Daniel Day-Lewis] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'')
|-
| [[Entonijs Hopkinss]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000164 Anthony Hopkins] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'')
|-
| [[Liams Nīsons]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000553 Liam Neeson] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|-
| [[Lorenss Fišberns]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000401 Lorence Fishburne] || Kāds mīlestībai ar to sakars (''[http://www.imdb.com/title/tt0108551 What's love got to do with it]'')
|}

=== [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Hollija Hantere]]''' || [http://www.imdb.com/name/nm0000456 '''Holly Hunter'''] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| [[Emma Tompsone]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000668 Emma Thompson] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'')
|-
| [[Debra Vingere]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000700 Debra Winger] || Ēnu valstība (''[http://www.imdb.com/title/tt0108101 Shadowlands]'')
|-
| [[Stokarda Čaninga]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000330 Stockard Channing] || (''[http://www.imdb.com/title/tt0108149 Six degrees of seperation]'')
|-
| [[Andžela Baseta]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000291 Angela Bassett] || Kāds mīlestībai ar to sakars (''[http://www.imdb.com/title/tt0108551 What's love got to do with it]'')
|}

=== [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Tomijs Lī Džonss]]''' || [http://www.imdb.com/name/nm0000169 '''Tommy Lee Jones'''] || Bēglis (''[http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]'')
|-
| [[Džons Malkovičs]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000518 John Malkovich] || Uguns līnija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107206 In the line of fire]'')
|-
| [[Pīts Postletvaits]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000592 Pete Postletwaite] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'')
|-
| [[Reifs Fainss]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000146 Ralph Fiennes] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000138 Leonardo DiCaprio] || Kas nomāc Gilbertu Greipu? (''[http://www.imdb.com/title/tt0108550 What's eating Gilbert Grape]'')
|}

=== [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Anna Pakvina]]''' || [http://www.imdb.com/name/nm0001593 '''Anna Paquin'''] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| [[Vinona Raidere]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000213 Winona Ryder] || Nevainības laikmets (''[http://www.imdb.com/title/tt0106226 The age of innocence]'')
|-
| [[Rozija Pereza]] || [http://www.imdb.com/name/nm0001609 Rossie Perez] || Bezbailīgais (''[http://www.imdb.com/title/tt0106881 Fearless]'')
|-
| [[Hollija Hantere]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000456 Holly Hunter] || Firma (''[http://www.imdb.com/title/tt0106918 The firm]'')
|-
| [[Emma Tompsone]] || [http://www.imdb.com/name/nm0000668 Emma Thompson] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'')
|}

----

=== [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Džeina Kempione]]''' || [http://www.imdb.com/name/nm0001005 '''Jane Campion'''] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| Gerijs Ross || [http://www.imdb.com/name/nm0002657 Garry Ross] || Deivs (''[http://www.imdb.com/title/tt0106673 Dave]'')
|-
| Džefs Magvairs || [http://www.imdb.com/name/nm0536587 Jeff Maguire] || Uguns līnija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107206 In the line of fire]'')
|-
| Rons Nīsvaners || [http://www.imdb.com/name/nm0638913 Ron Nyswaner] || Filadelfija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107818 Philadelphia]'')
|-
| Nora Efrona, Deivids Vards, Džefs Arčs || [http://www.imdb.com/name/nm0001188 Nora Ephron], [http://www.imdb.com/name/nm0911486 David Ward], [http://www.imdb.com/name/nm0033578 Jeff Arch] || Bezmiegs Sietlā (''[http://www.imdb.com/title/tt0108160 Sleepless in Seattle]'')
|}

=== [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma !! Oriģinālavots 
|-
| '''Stīvens Zailians''' || '''[http://www.imdb.com/name/nm0001873 Steven Zailian]''' || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'') || Tomasa Kenelija stāsts &quot;Šindlera šķirsts&quot;
|-
| Džejs Koks, [[Mārtins Skorsēze]] || [http://www.imdb.com/name/nm0168379 Jay Cocks], [http://www.imdb.com/name/nm0000217 Martin Scorsese] || Nevainības laikmets (''[http://www.imdb.com/title/tt0106226 The age of innocence]'') || Edītes Vartones grāmata &quot;Nevainības laikmets&quot;
|-
| Terijs Džordžs, Džims Šeridans || [http://www.imdb.com/name/nm0313623 Terry George], [http://www.imdb.com/name/nm0006487 Jim Sheridan] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'') || Gerija Konlona autobiogrāfija &quot;Attaisnotais&quot;
|-
| Ruta Prolere Džabvala || [http://www.imdb.com/name/nm0695609 Ruth Prawler Jhabvala] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'') || Kazuo Išiguro stāsts &quot;Dienas atlikusī daļa&quot;
|-
| Viljams Nikolsons || [http://www.imdb.com/name/nm0629933 William Nicholson] || Ēnu valstība (''[http://www.imdb.com/title/tt0108101 Shadowlands]'') || TV raidluga un teātra uzvedums &quot;Ēnu valstība&quot;
|}

=== [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Nosaukums (angliski)/(oriģinālvalodā)
|-
| '''Skaistuma laikmets''' ({{Karogs|Spānija}}) || (''[http://www.imdb.com/title/tt0103791 '''The age of beauty''']'') / (Belle epoque)
|-
| Ardievu mana konkubīne ({{Karogs|Honkonga}}) || (''[http://www.imdb.com/title/tt0106332 Farewell my concubine]'') / (Ba wang bie ji)
|-
| Heds Vinns ({{Karogs|Lielbritānija}}) || (''[http://www.imdb.com/title/tt0104403 Hedd Wyn]'')
|-
| Zaļās papaijas smarža ({{Karogs|Vjetnama}}) || (''[http://www.imdb.com/title/tt0107617 Mùi du du xanh - L'odeur de la papaye verte]'') / (The scent of green papaya)
|-
| Kāzu bankets ({{Karogs|Taivāna}}) || (''[http://www.imdb.com/title/tt0107156 Xi yan]'') /(The wedding banquet)
|}

== Otrā plāna balvas ==

=== [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''[[Džons Viljamss]]''' || '''John Williams''' || &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;
|-
| [[Elmers Bērnstīns]] || ''Elmer Bernstein'' || &quot;[[Nevainības laikmets]]&quot;
|-
| [[Deivs Grusins]] || ''Dave Grusin'' || &quot;[[Firma (filma)|Firma]]&quot;
|-
| [[Džeimss Ņūtons Hauards]] || ''James Newton Howard'' || &quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot;
|-
| [[Ričards Robinss]] || ''Richard Robins'' || &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot; (''The remains of the day'')
|}

=== [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Autori !! Filma 
|-
| '''Streets of Philadelphia''' || Brūss Springstīns || Filadelfija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107818 Philadelphia]'')
|-
| The Day I Fall in Love || Kerola Baijere Sāgere, Džeimss Ingrams, Klifs Magness || Bēthovens 2 (''[http://www.imdb.com/title/tt0106375 Beethovens 2nd]'')
|-
| Philadelphia || Neils Jangs || Filadelfija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107818 Philadelphia]'')
|-
| Again || Dženeta Džeksone, Džeimss Heriss, Terijs Lūiss || Poētiskais taisnīgums (''[http://www.imdb.com/title/tt0107840 Poetic justice]'')
|-
| A Wink and a Smile || Marks Šaimans, Remzijs Maklīns || Bezmiegs Sietlā (''[http://www.imdb.com/title/tt0108160 Sleepless in Seattle]'')
|}

=== [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums oriģinālvalodā 
|-
| '''[http://www.imdb.com/title/tt0108598 Wallace &amp; Gromit in the wrong trousers]'''
|-
| [http://www.imdb.com/title/tt0106428 Blindscape]
|-
| [http://www.imdb.com/title/tt0107574 Le fleuve aux grandes eaux]
|-
| [http://www.imdb.com/title/tt0108165 Small talk]
|-
| [http://www.imdb.com/title/tt0108494 The village]
|}

=== [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Nosaukums (angliski)/(oriģinālvalodā)
|-
| '''Melnais pasažieris''' ({{Karogs|Vācija}}) || ([http://www.imdb.com/title/tt0108056 '''Schwarzfahrer'''])
|-
| Lejā pie krastmalas ({{Karogs|ASV}}) || ([http://www.imdb.com/title/tt0106766 Down on the waterfront])
|-
| Nīderlandiešu meistars ({{Karogs|ASV}}) || ([http://www.imdb.com/title/tt0112917 The dutch master])
|-
| Partneri ({{Karogs|ASV}}) || ([http://www.imdb.com/title/tt0110781 Partners])
|-
| ''La vis'' ({{Karogs|Francija}}) || ([http://www.imdb.com/title/tt0108498 La vis])
|}

=== [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā 
|-
| '''Es esmu solījums. Stentonas pamastkolas bērni''' || [http://www.imdb.com/title/tt0107177 '''I am a promise: The children of Stanton elementary school''']
|-
| Doktora Pītera pārraižu ieraksti || [http://www.imdb.com/title/tt0106485 The broadcast tapes of Dr. Peter]
|-
| Likteņa bērni: Dzīve un nāve sicīliešu ģimenē || [http://www.imdb.com/title/tt0106556 Children of fate: Life and death in a sicilian family]
|-
| Labāk vai sliktāk || [http://www.imdb.com/title/tt0106939 For better or for worse]
|-
| Kara istaba || [http://www.imdb.com/title/tt0108515 The war room]
|}

=== [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Nosaukums !! Nosaukums oriģinālvalodā 
|-
| '''Aizsargājot savas dzīvības''' || [http://www.imdb.com/title/tt0106694 '''Defending our lifes''']
|-
| Asinssaites: Sallijas Manna dzīve un darbs || [http://www.imdb.com/title/tt0106431 Blood ties: The life and work of Sally Mann]
|-
| Meičas baltā satīnā || [http://www.imdb.com/title/tt0106555 Chicks in white satin]
|}

== Tehniskās balvas ==

=== [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma
|-
| '''Janušs Kaminskis''' || [http://www.imdb.com/name/nm0001405 '''Janusz Kaminski'''] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'') 
|-
| Čangvejs Gū || [http://www.imdb.com/name/nm0345146 Changwei Gu] || Ardievu mana konkubīne (''[http://www.imdb.com/title/tt0106332 Farewell my concubine]'')
|-
| Maikls Čepmens || [http://www.imdb.com/name/nm0152469 Michael Chapman] || Bēglis (''[http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]'')
|-
| Stjuarts Draiburs || [http://www.imdb.com/name/nm0238698 Stuart Dryburgh] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| Konrāds Hols || [http://www.imdb.com/name/nm0005734 Conrad Hall] || Meklējot Bobiju Fišeru (''[http://www.imdb.com/title/tt0108065 Searching for Bobby Fischer]'')
|}

=== [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''Alans Starskis''', '''Eva Brauna''' || [http://www.imdb.com/name/nm0823649 '''Allan Starski'''], [http://www.imdb.com/name/nm0105754 '''Ewa Braun'''] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|-
| Kens Adams, Mārvins Marčs || [http://www.imdb.com/name/nm0010553 Ken Adam], [http://www.imdb.com/name/nm0545322 Marvin March] || Adamsu ģimenes dārgumi (''[http://www.imdb.com/title/tt0106220 Addams family values]'')
|-
| Dante Fereti, Roberts Franko || [http://www.imdb.com/name/nm0274721 Dante Feretti], [http://www.imdb.com/name/nm0290634 Robert Franco] || Nevainības laikmets (''[http://www.imdb.com/title/tt0106226 The age of innocence]'')
|-
| Bens van Oss, Jans Relfs || [http://www.imdb.com/name/nm0651470 Ben van Os], [http://www.imdb.com/name/nm0736360 Jan Roelfs] || Orlando (''[http://www.imdb.com/title/tt0107756 Orlando]'')
|-
| Lučiana Aridži, Īans Vitakers || [http://www.imdb.com/name/nm0002186 Luciana Arrighi], [http://www.imdb.com/name/nm0926434 Ian Whittaker] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'')
|}

=== [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma 
|-
| '''Maikls Kāns''' || [http://www.imdb.com/name/nm0434883 '''Michael Kahn'''] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|-
| Deniss Virklers, Deivids Finfers, Dīns Gudhils, Dons Brošu, Ričards Nords, Dovs Henigs || [http://www.imdb.com/name/nm0899398 Dennis Virkler], [http://www.imdb.com/name/nm0277722 David Finfer], [http://www.imdb.com/name/nm0328924 Dean Goodhill], [http://www.imdb.com/name/nm0110519 Don Brochu], [http://www.imdb.com/name/nm0634943 Richard Nord], [http://www.imdb.com/name/nm0388516 Dov Hoenig] || Bēglis (''[http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]'')
|-
| Anne Koutsa || [http://www.imdb.com/name/nm0167613 Anne Coates] || Uguns līnija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107206 In the line of fire]'')
|-
| Gerijs Hemblings || [http://www.imdb.com/name/nm0357421 Garry Hambling] || Tēva vārdā (''[http://www.imdb.com/title/tt0107207 In the name of the father]'')
|-
| Veronika Dženeta || [http://www.imdb.com/name/nm0353074 Veronika Jenet] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|}

=== [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma
|-
| '''Gabriela Peskuči''' || [http://www.imdb.com/name/nm0675951 '''Gabriela Pescucci'''] || Nevainības laikmets (''[http://www.imdb.com/title/tt0106226 The age of innocence]'')
|-
| Sendija Pauela || [http://www.imdb.com/name/nm0694309 Sandy Powell] || Orlando (''[http://www.imdb.com/title/tt0107756 Orlando]'')
|-
| Dženeta Patersone || [http://www.imdb.com/name/nm0666253 Jenet Patterson] || Klavieres (''[http://www.imdb.com/title/tt0107822 The piano]'')
|-
| Dženija Bīvana, Džons Braits || [http://www.imdb.com/name/nm0064746 Jenny Beavan], [http://www.imdb.com/name/nm0109149 John Bright] || Dienas atlikusī daļa (''[http://www.imdb.com/title/tt0107943 The remains of the day]'')
|-
| Anna Šeparda || [http://www.imdb.com/name/nm0081318 Anna Shepard] || Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'')
|}

=== [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Filma !! Vārdi
|-
| '''Mūžīgā aukle''' (''[http://www.imdb.com/title/tt0107614 Mrs. Doubtfire]'') || Gregs Kanoms, Vē Neils, Jolanda Tusinga
|-
| Filadelfija (''[http://www.imdb.com/title/tt0107818 Philadelphia]'') || Karls Fullertons, Alans Danžerio
|-
| Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'') || Kristīna Smita, Metjū Mangls, Džudita Korija
|}

=== [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Filma !! Vārdi 
|-
| '''Juras laikmeta parks''' (''[http://www.imdb.com/title/tt0107290 Jurassic park]'') || Gerijs Sammers, Gerijs Raidstroms, Šons Mērfijs, Rons Džadkins
|-
| Klinšu kāpējs (''[http://www.imdb.com/title/tt0106582 Cliffhanger]'') || Maikls Minklers, Bobs Bīmers, Tims Kūnijs
|-
| Bēglis (''[http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]'') || Donalds Mičels, Maikls Herbiks, Frenks Montano, Skots Smits
|-
| Džeronimo: Amerikāņu leģenda (''[http://www.imdb.com/title/tt0107004 Geronimo: An american legend]'') || Kriss Kārpenters, Dags Hemfils, Bils Bentons, Lī Orlofs
|-
| Šindlera saraksts (''[http://www.imdb.com/title/tt0108052 Schindler's list]'') || Endijs Nelsons, Stīvs Pedersons, Skots Milans, Rons Džadkins
|}

=== [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Filma !! Vārdi 
|-
| '''Juras laikmeta parks''' (''[http://www.imdb.com/title/tt0107290 Jurassic park]'')  || Gerijs Raidstroms, Ričards Haimns
|-
| Klinšu kāpējs (''[http://www.imdb.com/title/tt0106582 Cliffhanger]'') || Vailijs Steitmans, Gregs Baksters
|-
| Bēglis (''[http://www.imdb.com/title/tt0106977 The fugitive]'') || Džons Levekjē, Brūss Stamblers
|}

=== [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left&quot;
|-
! Filma !! Vārdi 
|-
| '''Juras laikmeta parks''' (''[http://www.imdb.com/title/tt0107290 Jurassic park]'') || Deniss Mjurens, Stens Vinstons, Fils Tipets, Maikls Lantjeri
|-
| Klinšu kāpējs (''[http://www.imdb.com/title/tt0106582 Cliffhanger]'') || Neils Krepela, Džons Ričardsons, Džons Bruno, Pamela Īzlija
|-
| Murgs pirms Ziemassvētkiem (''[http://www.imdb.com/title/tt0107688 The nightmare before Christmas]'') || Pīts Kozačiks, Ēriks Leitons, Ariela Velasko Šova, Gordons Beikers
|}

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Oskara_balva}}

[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]]</text>
      <sha1>ek8j8hrsbuttv7vz3fqz8ob5s96u850</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzidra Uztupe-Karamiševa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110847</id>
    <revision>
      <id>4499559</id>
      <parentid>4493192</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T06:13:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11530" sha1="lyi9r5i8tf3skxyofoth1t0al6iaqft" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dzidra Uztupe-Karamiševa
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1930|5|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Smiltene}}
 |          mir_dat = {{mdv|2014|12|27|1930|5|2}}
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latviete]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=170}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=60}}
 |              poz = {{basket poz|1}}&lt;ref name=&quot;godazale&quot; /&gt;
 |          kar_sāk = 1947
 |         kar_beig = 1963
 |             alga = 
 |          iesauka = &quot;Cālis&quot;&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot; /&gt;
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas 5. vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = Institūts
 |   izgl iest1_nos = [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|LVFKI]]
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1947—1958
 |          klubs 1 = [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 1958—1963
 |          klubs 2 = [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bkw|Latvijas PSR}}
 |       taut_sez 2 = 
 |           taut 2 = {{Bkw|PSRS}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver2|[[1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Brazīlija 1957]]}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1952. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|PSRS 1952]]}}
{{MedalGold2|[[1954. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Dienvidslāvija 1954]]}}
{{MedalGold2|[[1956. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Čehoslovākija 1956]]}}
{{MedalGold2|[[1962. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Francija 1962]]}}
}}
'''Dzidra Uztupe-Karamiševa''' (dzimusi '''Dzidra Uztupe''' {{dat|1930|5|2}} [[Smiltene|Smiltenē]], mirusi {{dat|2014|12|27}})&lt;ref name=&quot;lsm - mirusi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/aizsaule-devusies-latvijas-sievieshu-basketbola-legjenda-uztupe-.a111617/|title=Aizsaules gaitās devusies Latvijas basketbola leģenda Dzidra Karamiševa|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]] un trenere. Trīskārtēja Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, četrkārtēja PSRS čempione [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]] sastāvā, Pasaules čempionāta sudraba un četru Eiropas čempionātu zelta medaļas ieguvēja [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi {{dat|1930|5|2||bez}} [[Smiltene|Smiltenē]], bērnību pavadīja [[Pārdaugava|Pārdaugavā]].&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Mežavilks|first1=Zigurds|authorlink1=Zigurds Mežavilks|last2=Slēde|first2=Egons|authorlink2=Egons Slēde|title=TTT|year=1977|publisher=Liesma|location=Rīga|pages=33.—35}}&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas 5. vidusskola|Rīgas 5. vidusskolā]], 1946. gadā iestājās bērnu un jaunatnes sporta skolā,&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; trenējās volejbolā, vieglatlētikā, bija Latvijas čempione augstlēkšanā un volejbolā.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; Spēlēja republikas un Rīgas jaunatnes izlasē volejbolā.&lt;ref name=&quot;ttt1977&quot; /&gt; 1949. gadā absolvēja mācības un studēja [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], ko absolvēja 1955. gadā.&lt;ref name=&quot;gramata&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gramata21.vip.lv/users/karamiseva_dzidra|title=DZIDRA UZTUPE - KARAMIŠEVA|publisher=Gramata21.vip.lv|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1947. gadā sāka spēlēt basketbola komandā [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]] (1947—1958), tās sastāvā izcīnīja piecus Latvijas čempiones titulus,&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; 1956. gadā izcīnīja 2. vietu un 1958. gadā — 3. vietu,&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot; /&gt; trīs Eiropas čempionvienību kausus.&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; 1956. gadā kļuva par [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars|PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari]].&lt;ref name=&quot;sc80&quot; /&gt; Tad kļuva par [[Rīgas TTT (1958—1991)|Rīgas TTT]]&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; komandas kapteini (1958—1963). Aizvadīja 84 spēles [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas PSR izlasē]]. TTT sastāvā viņa izcīnīja četrus PSRS čempiones titulus, izlases sastāvā startēja [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādē]] — 1963. gadā izcīnot 1. vietu, 1956. gadā — 2. vietu (vēl 7. vieta 1959. gadā).&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; Kā pirmā no Latvijas spēlēja [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā.&lt;ref name=&quot;basketdz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/02052011-sveicam_dzimsanas_diena_dzidru_karamisevu|title=Sveicam dzimšanas dienā Dzidru Karamiševu|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2013|9|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110504032521/http://basket.lv/02052011-sveicam_dzimsanas_diena_dzidru_karamisevu|archivedate={{dat|2011|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Latvijas sporta vēsture|last= |first= |authorlink= |year= 1994|publisher= Latvijas izglītības fonds|isbn= |pages= 110}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā izcīnīja otro vietu Pasaules čempionātā, vēl četras reizes uzvarēja Eiropas čempionātā.

Pēc karjeras beigām no 1965. līdz 1979. gadam bija TTT galvenā trenera [[Raimonds Karnītis|Raimonda Karnīša]] palīdze. Trenēja TTP komandu, kas trīs reizes viņas vadībā izcīnīja uzvaru Latvijas čempionātā (1965, 1967, 1968).&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt; Bija TTP sporta skolas direktore, RRR sporta skolas mācību daļas vadītāja.&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot; /&gt;
1973. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu, 1979. gadā — PSRS Nopelniem bagātās treneres goda nosaukumu.&lt;ref name=&quot;lbv&quot; /&gt;

1998. gada oktobrī viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 1. pakāpes goda zīmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225 |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs apbalvošanas secībā, sākot no 1994.gada - 2004.gadam. |access-date={{dat|2016|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227011014/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2225 |archivedate={{dat|2017|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Viņas brālis Ēriks Uztups bija viens no basketbola iedibinātājiem Lielbritānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=245|title=Dzidrai Karamiševai 80|publisher=Laikraksts.com|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130502094117/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=245}}&lt;/ref&gt; Autosportista [[Aleksandrs Karamiševs|Aleksandra Karamiševa]] dzīvesbiedre.

== Attēlojums mākslā un kino ==
2025. gada [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā &quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot; Dzidras Uztupes-Karamiševas lomu atveido aktrise [[Agnese Budovska]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/|title=Filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; pirmizrāde jau 6. novembrī|website=tv3.lv|access-date={{dat|2025|10|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251106094653/https://tv3.lv/izklaide/kino/filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-pirmizrade-jau-6-novembri/}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;Rīgas &quot;Daugava&quot; un Rīgas TTT sastāvā
* 3× [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja]] (1960—1962)
* 4× PSRS čempione (1960—1963)
** vicečempione (1956)
** bronzas medaļa (1958)
* 2× PSRS ziemas sacensību čempione (1959, 1963)
* 5× Latvijas čempione (1950, 1951, 1956, 1959, 1965)

;Latvijas PSR sastāvā
* [[PSRS Tautu spartakiāde]]s čempione (1963)
** vicečempione (1956)

;PSRS sastāvā
* [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules vicečempione]] (1957)
* 4× [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempione]] (1952, 1954, 1956, 1962)
* 3× [[Universiāde|Pasaules studentu un jaunatnes festivālu sacensību čempione]] (1953, 1955, 1957)

;Citi sporta veidi
* 2× Latvijas PSR čempione [[volejbols|volejbolā]] (1948, 1949)

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;godazale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/|title=Dzidra Uztupe-Karamiševa|publisher=Latvijas basketbola Goda zāle|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140920131345/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/|archivedate={{dat|2014|09|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;sc80&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/02052010-ttt_legendai_dzidrai_karamisevai_sodien_8|title=&quot;TTT&quot; leģendai Dzidrai Karamiševai šodien 80 gadu jubileja|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lbv&quot;&gt;{{LBV|312.—313}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;zelts-gr&quot;&gt;{{Zelta meitenes|56}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;sa&quot;&gt;{{Sporta Avīze|first= Ivars|last= Ošiņš|date= {{dat|2010|5|18||bez}}|title= Tolai, kad ''Cālis'' bija jauns...|volume= 20|issue= 745|pages= 32.—35}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140920131345/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/2/dzidra-uztupe-karamiseva/ Latvijas basketbola Goda zāles profils]
* [https://web.archive.org/web/20141129030906/http://www.latvijaslaudis.lv/users/karamiseva_dzidra &quot;Latvijas ļaudis&quot; informācija]


{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{DEFAULTSORT:Uztupe-Karamiševa, Dzidra}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:PSRS basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmju saņēmēji]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>lyi9r5i8tf3skxyofoth1t0al6iaqft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odiseja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111217</id>
    <revision>
      <id>4499625</id>
      <parentid>4496894</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie tēli */</comment>
      <origin>4499625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6366" sha1="s4cbgtw4w6m6f27jkrs6w9q9e99e3lj" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|poēmu|Odyssey|Odyssey}}
[[Attēls:Beginning Odyssey.svg|thumbnail|upright=1.2|Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas]]
[[attēls:The inset map of Ulysses' wanderings (Errores) assigns locations for various episodes of the Homeric account, all presented in an ornate &quot;frame&quot;.jpg|thumbnail|upright=1.2|Odiseja maldīšanās karte (''Ulyssis Errores'', [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlijs]], 1624).]]
'''“Odiseja”''' ({{val|grc|Ὀδύσσεια}}, ''Odýsseia'') ir viena no divām nozīmīgākajām [[Senā Grieķija|sengrieķu]] episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku [[Homērs|Homēru]] un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] eposs — “[[Iliāda]]”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par [[Trojas karš|Trojas karu]]. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta [[daktils|daktila]] [[heksametrs|heksametrā]]. Tajā tiek stāstīts par [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieku [[Odisejs|Odiseju]], par viņa atgriešanos mājās no [[Trojas karš|Trojas kara]]. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/Odiseja:1 | title= Odiseja | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2022-5-31}}&lt;/ref&gt; Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva [[Pēnelope]] un dēls [[Telemahs]] ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseju” iztulkoja latviešu valodā — Jelgavā iespieda [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] tulkojumu, bet Rīgā [[Ernests Dinsbergs|Ernesta Dinsberga]] tulkojumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra | title= Iesveriet lūdzu mazliet heksametra | publisher= satori.lv | author= P. Bankovskis | date= 2018-1-19 | access-date= 2022-05-31 | archive-date= 2022-11-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221128060345/https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{nepilnīga sadaļa}}
=== Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) ===
Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais [[Trojas karš]], no kura Itakas valdnieks [[Odisejs]] neatgriežas mājās, jo pret viņu vēršas jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] dusmas. Pirmajos dziedājumos stāstīts, kas notiek Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla [[Telemahs|Telemaha]] gaitas. Odiseju uzskata par bojā ɡājušu, tāpēc pie viņa sievas [[Pēnelope]]s ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Odiseja aizbildne ɡudrības dieviete [[Atēna]] lūdz, lai [[Zevs]] ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Atēna nodod ziņu arī dēlam Telemaham, lai viņš turpina meklēt ziņas par tēvu.

=== Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums) ===
[[Attēls:Eginks Odisejs un Nausikaja.jpg |thumbnail|upright=1.0|[[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] glezna “Odisejs un Nausikaja”]]
Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa [[Kalipso]] ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie [[faiāki|faiāku]] salas, kur viņu atrod valdnieka meita [[Nausikaja]], kas tālāk viņu nodod tēvam [[Alkinojs|Alkinojam]].

=== Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) ===
Odiseju viesmīlīgi uzņem Alkinoja pilī, kur viņš izstāsta savus piedzīvojumus

=== Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) ===
Odisejs ar faiāku palīdzību atgriežas Itakā. Uzticīgais cūku gans Eimajs viņu uzņem un apraksta situāciju pilī. Tāpēc Odisejs noslēpjas ganu mājā. Lai aizsargātu Odiseju, Atēna piešķir viņam ubaga veidolu. Tikmēr Tēlemahs atstāj Spartu un atgriežas Itakā. Viņš spēj izbēgt no precinieku slazdiem, par kuriem Atēna viņu brīdināja. Viņš dodas pie Eimaja un satiek savu tēvu Odiseju.

=== Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums) ===
Odiseju sākumā atpazīst vienīgi vecais mirstošais suns Argoss un vēlāk arī vecā kalpone Eirikleja. Slepus Odisejs gatavojas cīņai ar preciniekiem, visus ieročus ieslēdzot kamerā. Precinieki ņirgājas par šķietamo ubagu un smejas par gaišreģi Teoklimenu, kurš brīdina viņus par nelaimi, kas viņiem draud.

=== Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums) ===
Pēnelope atzīst viņu par savu vīru, tad Odisejs apciemo savu veco tēvu Lāertu. 
Penelope sola preciniekiem, ka viņa vairs neliks viņiem gaidīt, bet kļūs par sievu tam, kurš uzvarēs sacensībās ar Odiseja loku. Taču nevienam neizdodas uzvilkt loku – izņemot pašu Odiseju. Pēc veiksmīgā šāviena viņš beidzot atklājas un ar Tēlemaha un Eimaja palīdzību nogalina pielūdzējus, kā arī kalpones un kalpus, kas izrādījušies neuzticīgi.
Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

== Galvenie tēli ==
Eposā galvenais tēls ir [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieks [[Odisejs]]. Vēl nozīmīgi tēli ir [[Pēnelope]] (viņa sieva) un [[Telemahs]] (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — [[Atēna|Atēnu]] (Odiseja aizgādni), [[Poseidons|Poseidonu]] un [[Zevs|Zevu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3atext%3a1999.01.0135 Odiseja sengrieķu valodā]


{{Literatūra-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>s4cbgtw4w6m6f27jkrs6w9q9e99e3lj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499641</id>
      <parentid>4499625</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:29:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) */ pap</comment>
      <origin>4499641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6699" sha1="eybdn7yyzgisal6rgavj412r9hy8duv" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|poēmu|Odyssey|Odyssey}}
[[Attēls:Beginning Odyssey.svg|thumbnail|upright=1.2|Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas]]
[[attēls:The inset map of Ulysses' wanderings (Errores) assigns locations for various episodes of the Homeric account, all presented in an ornate &quot;frame&quot;.jpg|thumbnail|upright=1.2|Odiseja maldīšanās karte (''Ulyssis Errores'', [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlijs]], 1624).]]
'''“Odiseja”''' ({{val|grc|Ὀδύσσεια}}, ''Odýsseia'') ir viena no divām nozīmīgākajām [[Senā Grieķija|sengrieķu]] episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku [[Homērs|Homēru]] un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] eposs — “[[Iliāda]]”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par [[Trojas karš|Trojas karu]]. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta [[daktils|daktila]] [[heksametrs|heksametrā]]. Tajā tiek stāstīts par [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieku [[Odisejs|Odiseju]], par viņa atgriešanos mājās no [[Trojas karš|Trojas kara]]. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/Odiseja:1 | title= Odiseja | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2022-5-31}}&lt;/ref&gt; Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva [[Pēnelope]] un dēls [[Telemahs]] ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseju” iztulkoja latviešu valodā — Jelgavā iespieda [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] tulkojumu, bet Rīgā [[Ernests Dinsbergs|Ernesta Dinsberga]] tulkojumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra | title= Iesveriet lūdzu mazliet heksametra | publisher= satori.lv | author= P. Bankovskis | date= 2018-1-19 | access-date= 2022-05-31 | archive-date= 2022-11-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221128060345/https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{nepilnīga sadaļa}}
=== Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) ===
Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais [[Trojas karš]], no kura Itakas valdnieks [[Odisejs]] neatgriežas mājās, jo pret viņu vēršas jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] dusmas. Pirmajos dziedājumos stāstīts, kas notiek Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla [[Telemahs|Telemaha]] gaitas. Odiseju uzskata par bojā ɡājušu, tāpēc pie viņa sievas [[Pēnelope]]s ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Odiseja aizbildne ɡudrības dieviete [[Atēna]] lūdz, lai [[Zevs]] ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Atēna nodod ziņu arī dēlam Telemaham, lai viņš turpina meklēt ziņas par tēvu.

=== Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums) ===
[[Attēls:Eginks Odisejs un Nausikaja.jpg |thumbnail|upright=1.0|[[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] glezna “Odisejs un Nausikaja”]]
Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa [[Kalipso]] ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie [[faiāki|faiāku]] salas, kur viņu atrod valdnieka meita [[Nausikaja]], kas tālāk viņu nodod tēvam [[Alkinojs|Alkinojam]].

=== Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) ===
Odiseju viesmīlīgi uzņem Alkinoja pilī, kur viņš izstāsta savus piedzīvojumus.  Vēju dievs [[Eols]] dāvina Odisejam ādas maisu ar sasietiem vējiem, bet netālu no dzimtajām salām Odiseja biedri ādu atraisīja, un vētra viņus atmeta atpakaļ. Odiseja kuģis piestāja burves [[Kirke]]s salā, kura pārvērta Odiseja biedrus par cūkām. Pārvarējis burvestību, Odisejs gadu pavadīja kopā ar Kirki.

=== Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) ===
Odisejs ar faiāku palīdzību atgriežas Itakā. Uzticīgais cūku gans Eimajs viņu uzņem un apraksta situāciju pilī. Tāpēc Odisejs noslēpjas ganu mājā. Lai aizsargātu Odiseju, Atēna piešķir viņam ubaga veidolu. Tikmēr Tēlemahs atstāj Spartu un atgriežas Itakā. Viņš spēj izbēgt no precinieku slazdiem, par kuriem Atēna viņu brīdināja. Viņš dodas pie Eimaja un satiek savu tēvu Odiseju.

=== Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums) ===
Odiseju sākumā atpazīst vienīgi vecais mirstošais suns Argoss un vēlāk arī vecā kalpone Eirikleja. Slepus Odisejs gatavojas cīņai ar preciniekiem, visus ieročus ieslēdzot kamerā. Precinieki ņirgājas par šķietamo ubagu un smejas par gaišreģi Teoklimenu, kurš brīdina viņus par nelaimi, kas viņiem draud.

=== Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums) ===
Pēnelope atzīst viņu par savu vīru, tad Odisejs apciemo savu veco tēvu Lāertu. 
Penelope sola preciniekiem, ka viņa vairs neliks viņiem gaidīt, bet kļūs par sievu tam, kurš uzvarēs sacensībās ar Odiseja loku. Taču nevienam neizdodas uzvilkt loku – izņemot pašu Odiseju. Pēc veiksmīgā šāviena viņš beidzot atklājas un ar Tēlemaha un Eimaja palīdzību nogalina pielūdzējus, kā arī kalpones un kalpus, kas izrādījušies neuzticīgi.
Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

== Galvenie tēli ==
Eposā galvenais tēls ir [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieks [[Odisejs]]. Vēl nozīmīgi tēli ir [[Pēnelope]] (viņa sieva) un [[Telemahs]] (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — [[Atēna|Atēnu]] (Odiseja aizgādni), [[Poseidons|Poseidonu]] un [[Zevs|Zevu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3atext%3a1999.01.0135 Odiseja sengrieķu valodā]


{{Literatūra-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>eybdn7yyzgisal6rgavj412r9hy8duv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499645</id>
      <parentid>4499641</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:40:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) */ pap</comment>
      <origin>4499645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7225" sha1="2innafmlp8v8qo0gi90iigojhtyx3iw" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|poēmu|Odyssey|Odyssey}}
[[Attēls:Beginning Odyssey.svg|thumbnail|upright=1.2|Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas]]
[[attēls:The inset map of Ulysses' wanderings (Errores) assigns locations for various episodes of the Homeric account, all presented in an ornate &quot;frame&quot;.jpg|thumbnail|upright=1.2|Odiseja maldīšanās karte (''Ulyssis Errores'', [[Abrahams Ortēlijs|Ortēlijs]], 1624).]]
'''“Odiseja”''' ({{val|grc|Ὀδύσσεια}}, ''Odýsseia'') ir viena no divām nozīmīgākajām [[Senā Grieķija|sengrieķu]] episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku [[Homērs|Homēru]] un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] eposs — “[[Iliāda]]”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par [[Trojas karš|Trojas karu]]. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta [[daktils|daktila]] [[heksametrs|heksametrā]]. Tajā tiek stāstīts par [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieku [[Odisejs|Odiseju]], par viņa atgriešanos mājās no [[Trojas karš|Trojas kara]]. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/Odiseja:1 | title= Odiseja | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2022-5-31}}&lt;/ref&gt; Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva [[Pēnelope]] un dēls [[Telemahs]] ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseju” iztulkoja latviešu valodā — Jelgavā iespieda [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] tulkojumu, bet Rīgā [[Ernests Dinsbergs|Ernesta Dinsberga]] tulkojumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra | title= Iesveriet lūdzu mazliet heksametra | publisher= satori.lv | author= P. Bankovskis | date= 2018-1-19 | access-date= 2022-05-31 | archive-date= 2022-11-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221128060345/https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{nepilnīga sadaļa}}
=== Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) ===
Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais [[Trojas karš]], no kura Itakas valdnieks [[Odisejs]] neatgriežas mājās, jo pret viņu vēršas jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] dusmas. Pirmajos dziedājumos stāstīts, kas notiek Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla [[Telemahs|Telemaha]] gaitas. Odiseju uzskata par bojā ɡājušu, tāpēc pie viņa sievas [[Pēnelope]]s ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Odiseja aizbildne ɡudrības dieviete [[Atēna]] lūdz, lai [[Zevs]] ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Atēna nodod ziņu arī dēlam Telemaham, lai viņš turpina meklēt ziņas par tēvu.

=== Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums) ===
[[Attēls:Eginks Odisejs un Nausikaja.jpg |thumbnail|upright=1.0|[[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] glezna “Odisejs un Nausikaja”]]
Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa [[Kalipso]] ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie [[faiāki|faiāku]] salas, kur viņu atrod valdnieka meita [[Nausikaja]], kas tālāk viņu nodod tēvam [[Alkinojs|Alkinojam]].

=== Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) ===
Odiseju viesmīlīgi uzņem Alkinoja pilī, kur viņš izstāsta savus piedzīvojumus.  Vēju dievs [[Eols]] dāvina Odisejam ādas maisu ar sasietiem vējiem, bet netālu no dzimtajām salām Odiseja biedri ādu atraisīja, un vētra viņus atmeta atpakaļ. Odiseja kuģis piestāja burves [[Kirke]]s salā, kura pārvērta Odiseja biedrus par cūkām. Pārvarējis burvestību, Odisejs gadu pavadīja kopā ar Kirki. Odisejs nokļūst mirušo valstībā, kur sarunājas ar savas mātes un kritušo draugu ēnām.
Odisejs kuģo gar [[Sirēnas (mitoloģija)|sirēnu]] krastu, kuras ar savām maģiskajām dziesmām pievilina un iznīcina jūrniekus, tad viņš izbrauc starp divām klintīm, kurās dzīvo briesmoņi Scilla un Haribda. Saules dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] salā Odiseja biedri nogalina dieva buļļus, un Zevs sūta vētru, kas iznīcina Odiseja kuģi un visus viņa biedrus. Odisejs izɡlābjas uz [[Kalipso]] salas.

=== Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) ===
Odisejs ar faiāku palīdzību atgriežas Itakā. Uzticīgais cūku gans Eimajs viņu uzņem un apraksta situāciju pilī. Tāpēc Odisejs noslēpjas ganu mājā. Lai aizsargātu Odiseju, Atēna piešķir viņam ubaga veidolu. Tikmēr Tēlemahs atstāj Spartu un atgriežas Itakā. Viņš spēj izbēgt no precinieku slazdiem, par kuriem Atēna viņu brīdināja. Viņš dodas pie Eimaja un satiek savu tēvu Odiseju.

=== Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums) ===
Odiseju sākumā atpazīst vienīgi vecais mirstošais suns Argoss un vēlāk arī vecā kalpone Eirikleja. Slepus Odisejs gatavojas cīņai ar preciniekiem, visus ieročus ieslēdzot kamerā. Precinieki ņirgājas par šķietamo ubagu un smejas par gaišreģi Teoklimenu, kurš brīdina viņus par nelaimi, kas viņiem draud.

=== Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums) ===
Pēnelope atzīst viņu par savu vīru, tad Odisejs apciemo savu veco tēvu Lāertu. 
Penelope sola preciniekiem, ka viņa vairs neliks viņiem gaidīt, bet kļūs par sievu tam, kurš uzvarēs sacensībās ar Odiseja loku. Taču nevienam neizdodas uzvilkt loku – izņemot pašu Odiseju. Pēc veiksmīgā šāviena viņš beidzot atklājas un ar Tēlemaha un Eimaja palīdzību nogalina pielūdzējus, kā arī kalpones un kalpus, kas izrādījušies neuzticīgi.
Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

== Galvenie tēli ==
Eposā galvenais tēls ir [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieks [[Odisejs]]. Vēl nozīmīgi tēli ir [[Pēnelope]] (viņa sieva) un [[Telemahs]] (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — [[Atēna|Atēnu]] (Odiseja aizgādni), [[Poseidons|Poseidonu]] un [[Zevs|Zevu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3atext%3a1999.01.0135 Odiseja sengrieķu valodā]


{{Literatūra-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>2innafmlp8v8qo0gi90iigojhtyx3iw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125532</id>
    <revision>
      <id>4499458</id>
      <parentid>3302760</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:39:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <origin>4499458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6680" sha1="iave9bnh1ww5ia9f66074fnx4sjz52b" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ivars Lācis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ivars Lacis.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Ivars Lācis 2007. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1949
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vandzene}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
|        zinātne = [[Fizika]], [[matemātika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
}}

'''Ivars Lācis''' (dzimis {{dat|1949|02|11}} [[Vandzenes pagasts|Vandzenē]]) ir Latvijas zinātnieks, [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (2000—2007).  [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==
Ivars Lācis dzimis 1949. gada 11. februārī [[Vandzene|Vandzenē]]. Mācījās [[Vandzenes skola|Vandzenes skolā]], pēc tam [[Rīgas 1. Valsts ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, pēc studiju beigām 1971. gadā viņš turpināja strādāt LVU Fizikas un matemātikas fakultātē par docētāju. 1977. gadā Ivars Lācis iestājās aspirantūrā un 1980. gadā ieguva Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, disertācijas tēma: “Sārmjzemju metālu oksīdu monokristālisko kārtiņu sintēze un optiskās īpašības”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; 
1989. gadā Ivars Lācis papildinājās [[Kaizerslauterna]]s universitātē Vācijā, 1991. gadā viņš kļuva par [[Latvijas Universitāte|LU]] docentu, 1993. gadā ieguva habilitētā fizikas doktora grādu par darbu “Kompozītā nesakārtotība un pseidobināru platzonas materiālu optiskās īpašības”. 1993. gadā strādāja [[Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē|Cīrihes Tehniskajā augstskolā]] Šveicē, 1995. gadā kļuva par LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas un LU CFI Optisko materiālu laboratorijas vadītāju. 1996. gadā Lāci ievēlēja par LU profesoru, 1998. gadā par LU Zinātnes padomes priekšsēdētāju. Viņa zinātniskie pētījumi bija par kristālu augšanu, stikla struktūru un redzes uztveri.

2000. gada maijā LU Satversmes sapulce Ivaru Lāci ievēlēja par Latvijas Universitātes rektoru, 2003. gadā viņš tika pārvēlēts rektora amatā. Pēc tam, kad 2007. gadā beidzās I.Lāča rektora pilnvaru termiņš, viņš turpināja strādāt Latvijas Universitātē kā Fizikas un Matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītājs un LU Fonda valdes priekšsēdētājs.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Francijas Goda leģiona ordeņa virsnieks, 2001. 
* Portugāles Nopelnu ordenis, 2003.
* Itālijas Nopelnu ordenis, 2004.
* Nīderlandes Goda ordenis, 2006.

== Zinātniskās publikācijas ==
* R Bischof, E Kaldis, I Lacis. Crystal growth of ytterbium dihydride and the phase relations in the Yb-H system. Journal of the Less Common Metals, 1983, vol. 94(1), pp.&amp;nbsp;117–121
* A. Schmidt, M. Kunz, I. Lacis, A. Daunois, C. Klingshirn. Photothermal and electrooptic nonlinearities in ZnSe and ZnTe and their application in bistable devices. Zeitschrift für Physik B Condensed Matter, 1992, Volume 86, Number 3, pp.&amp;nbsp;337–344
* M Ozolinsh, KI Daae, D Bruenech, I Lacis. Studies of time response of the vision binocularity by use of dynamic suppressing of retinal images, SPIE proceedings series, 1999, vol.3863, pp.&amp;nbsp;214–218
* I Lacis, M Ozolinsh Dynamic detection of binocular disparity using electrooptically tuneable light scattering. Lasers and Electro-Optics, 1999.
* G. Papelba, I. Lacis, M. Ozolinsh, Stereoresistance – a new characterization of stereothreshold under external influence. - Proceedings of 6th International Meeting of American Academy of Optometry, Madrid, 2000, p.&amp;nbsp;13.
* M. Ozolinsh; I. Lacis; R. Paeglis; A. Sternberg; S. Svanberg; S. Andersson-Engels; J. Swartling. Electrooptic PLZT Ceramics Devices for Vision Science Applications. Ferroelectrics, 2002, vol. 273(1), pp.&amp;nbsp;131–136 
* R. Paeglis, A. Spunde, A. Klavinsh, L. Vilkausha, I. Lacis. Eye Kinematics of Athletes in Non-Familiar Sports Situations. IFMBE Proceedings, 1, Volume 20, 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, 2008, Part 3, Pages 146-149
* R.Paeglis, A. Kotelnikovs, A. Podniece, I. Lacis. What Conclusions does Rapid Image Classification by Eye Movements Provide for Machine Vision? IFMBE Proceedings, 1, Volume 20, 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics, 2008, Part 4, Pages 299-302
* K. Bagucka, R. Paeglis, I. Lacis. Efficiency of eye movements at different reading speeds. Developments in Optics and Communications, 2006
* I Lacis, M Ozolinsh. PLZT ceramics as optical phantom for simulation of light scattering in eye segments and other biological tissues. Developments in Optics and Communications, 2006
* R Paeglis, I Gorshanova, K Bagucka, I Lacis. Latvian and Russian textbooks: eye movements in reading text formatted in two columns. Proceedings of SPIE, 2008, Vol. 7142, 714219

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100909063149/http://www.lza.lv/scientists/LacisI.htm LZA mājas lapa]
* [http://diena.lv/lat/politics/none/president/candidates/ivars_laacis Curriculum vitae]{{Novecojusi saite}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Juris Zaķis]]  | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[2000. gads|2000]]—[[2007. gads|2007]] | pēc = [[Mārcis Auziņš]]}}
{{kastes beigas}}
{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lacis, Ivars}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>iave9bnh1ww5ia9f66074fnx4sjz52b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serhio Peress</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140560</id>
    <revision>
      <id>4499450</id>
      <parentid>4153460</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:23:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28636" sha1="qoiwd226a5pqbuij6ot7t2a5h68t3w2" xml:space="preserve">{{atjaunināt}}
{{papildu atsauces+}}

{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Serhio Peress
 |       vārds_oriģ = ''Sergio Pérez''
 |           attēls = Sergio Pérez 2019 (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Serhio Peress 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|26}}
 |          dz_viet = {{vieta|Meksika|Gvadalahara|2s=Gvadalahara (Meksika)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{MEX}}
 |           garums = 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |          komanda = {{flaga|USA}} [[Cadillac F1|Cadillac-Ferrari]]
 |           numurs = 11
 |           veids0 = ''[[Formula 1]]''
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Formula 1]]''
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = {{f1|2011}}—''pašlaik''
 |        sacīkstes = 296 (292 starti)
 |           tituli = 0
 |          uzvaras = 6
 |       pjedestāli = 39
 |       p_position = 3
 |           ā_apļi = 12
 |       p_sacīkste = {{f1|2011}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
 |         p_uzvara = {{f1|2020}}. gada {{f1gp|Sahiras}}
 |     pēd_sacīkste = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
 |       pēd_uzvara = {{f1|2023}}. gada {{f1gp|Azerbaidžānas}}
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = {{f1|2011}}—{{f1|2012}}
 |           klubs1 = ''[[Sauber]]''
 |          kl_sez2 = {{f1|2013}}
 |           klubs2 = ''[[McLaren]]''
 |          kl_sez3 = {{f1|2014}}—{{f1|2018}}
 |           klubs3 = ''[[Sahara Force India|Force India]]''
 |          kl_sez4 = {{f1|2018}}—{{f1|2020}}
 |           klubs4 = ''[[Racing Point]]''
 |          kl_sez5 = {{f1|2021}}—{{F1|2024}}
 |           klubs5 = ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]''
 |          kl_sez6 = {{f1|2026}}—''pašlaik''
 |           klubs6 = ''[[Cadillac F1|Cadillac-Ferrari]]''
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2026|07|26}}
}}
'''Serhio Mičels Peress Mendosa''' ({{val|es|	Sergio Michel Pérez Mendoza}}; dzimis {{dat|1990|1|26}} [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharā]], [[Meksika|Meksikā]]) ir meksikāņu autosportists. 2022. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' sacensībās ''[[Cadillac F1|Cadillac-Ferrari]]'' komandas sastāvā. F1 sacīkstēs debitēja {{f1|2011}}. gadā ''[[Sauber]]'' komandā, pārstāvējis arī ''[[McLaren]]'', ''[[Sahara Force India|Force India]]'' un ''[[Racing Point]]'', ''[[Red Bull Racing]]'' komandas.

== Karjera ==
Peress sacīkšu karjeru sāka 2004. gadā ASV [[Formula Dodge]] sacīkstēs. 2005. gadā pārcēlās uz Eiropu, kur piedalījās [[Formula BMW]] sacīkstēs. Nākamo gadu aizvadīja A1 sacīkšu Meksikas komandā. 2007. gadā Peress piedalījās Britu F3 čempionāta nacionālajā klasē, kurā izcīnīja uzvaru kopvērtējumā. 2008. un 2009. gadā piedalījās [[GP2]] sacīkstēs, kā komandas biedrs startējot kopā ar tagadējo F1 pilotu [[Vitālijs Petrovs|Vitāliju Petrovu]].

== F1 karjera ==
{{dat|2010|10|4}} ''Sauber'' komanda paziņoja par Peresa pilotu vietu komandā nākamajā sezonā. Peresa iesaistīšana komandā nodrošina ''Sauber'' komandai Meksikas lielākās komunikāciju kompānijas &quot;Telmex&quot; finansējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/87193|title=Sauber komandas sastāvs|accessdate={{dat|2011|1|31}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Peress ir piektais meksikāņu autosportists, kurš piedalās F1 čempionātā, un pirmais kopš {{f1|1981}}. gada, kad F1 sacīkstēs piedalījās [[Hektors Rebaks]].

=== 2011 ===
{{f1|2011}}. gada sezonas kopvērtējumā Peress ieņēma 16. vietu ar 14 punktiem, atpaliekot no komandas biedra [[Kamui Kobajaši]] (kopvērtējumā 12. vieta ar 30 punktiem). [[2011. gada Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] kvalifikācijas trešajā sesijā Peress cieta smagā avārijā, zaudējot kontroli pār formulu posmā pēc tuneļa. Peress nepiedalījās nākamās dienas sacīkstēs, kā arī izlaida nākamo posmu, [[2011. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]. Sezonas labāko rezultātu, 7. vietu, viņš sasniedza {{f1gp3|2011|Lielbritānijas}}.

=== 2012 ===
Arī {{f1|2012}}. gada sezonā viņš startē kopā ar Kobajaši. [[Attēls:Sergio Perez 2012 Malaysia Qualify.jpg|thumb|Serhio Peress 2012. gada Malaizijas GP]] Jau sezonas otrajā posmā, [[2012. gada Malaizijas Grand Prix|Malaizijas ''Grand Prix'']], viņš sasniedza karjeras līdz šim augstāko F1 posma rezultātu, pēdējos apļos iesaistoties saspringtā cīņā par uzvaru ar [[Fernando Alonso]], tomēr nevarot apdzīt Alonso. Vēlāk sezonā sekoja vēl divi finiši pjedestāla vietās, [[2012. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] sasniedzot trešo vietu (startējot no 15. vietas) un otro vietu [[2012. gada Itālijas Grand Prix|Moncā]].

Lai gan sezonas gaitā dažādos medijos tika izteikti minējumi, ka nākamajā sezonā Peress varētu ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā aizstāt vāju sniegumu demonstrējošo [[Felipe Masa|Felipi Masu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.eurosport.yahoo.com/news/motorhead-day-perez-replaced-massa-192040077.html|publisher=Yahoo! / Eurosport|title=Motorhead: The day Perez replaced Massa at Ferrari|date={{dat|2012|3|25}}|accessdate={{dat|2012|9|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnstar.com/motorsport/f1/news/detail/item847393/Perez-to-decide-on-Sauber-future/|publisher=ESPN STAR Sports|title=Perez to decide on Sauber future|date={{dat|2012|8|30}}|accessdate={{dat|2012|9|28}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120905111106/http://www.espnstar.com/motorsport/f1/news/detail/item847393/Perez-to-decide-on-Sauber-future/|archivedate={{dat|2012|09|05||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2012. gada 28. septembrī, līdz ar paziņojumu, ka [[Luiss Hamiltons]] nākamajā, {{f1|2013}}. gada sezonā pāriet no ''[[McLaren]]'' uz ''[[Mercedes Grand Prix|Mercedes]]'' komandu, vienlaikus tika paziņots, ka Serhio Peress noslēdzis vairāku gadu līgumu ar ''McLaren'', kur startēs kopā ar [[Džensons Batons|Džensonu Batonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/19755616|publisher=BBC|title=Lewis Hamilton: Sergio Perez joins McLaren from Sauber|date={{dat|2012|9|28}}|accessdate={{dat|2012|9|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/19755236|publisher=BBC|title=Lewis Hamilton to leave McLaren after signing Mercedes contract|date={{dat|2012|9|28}}|accessdate={{dat|2012|9|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Formula 1 rezultāti ==
{{F1 rezultati tabula}}
* Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas.
* Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
! Gads
! Komanda
! Šasija
! Dzinējs
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
! 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! 22
! Vieta
! Punkti
|-
| {{f1|2011}}
! [[Sauber]]
! [[Sauber]] [[Sauber C30|C30]]
! [[Ferrari]] 056 2.4 [[V8 dzinējs|V8]]
|bgcolor=white| [[2011. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;A&lt;/small&gt;
|bgcolor=&quot;#000000&quot; style=&quot;color:white&quot;| [[2011. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;DK&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;17&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|bgcolor=white| [[2011. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;NS&lt;/small&gt;
|bgcolor=#F1F8FF| [[2011. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;TR&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;7&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2011. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;16&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2011. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2011. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;13&lt;/small&gt;
|
|
! 16.
! 14
|-
| {{f1|2012}}
! [[Sauber]]
! [[Sauber]] [[Sauber C31|C31]]
! [[Ferrari]] 056 2.4 [[V8 dzinējs|V8]]
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;8&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2012. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| ''[[2012. gada Monako Grand Prix|MON]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#FFDF9F| [[2012. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;3&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;9&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;6&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;14&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFDFDF| [[2012. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;2&lt;/small&gt;
|bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;10&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;15&lt;/small&gt;
|bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;11&lt;/small&gt;
|bgcolor=#EFCFFF| [[2012. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Izst&lt;/small&gt;
|
|
! 10.
! 66
|-
|id=2013R| {{F1|2013}}
! [[McLaren|Vodafone McLaren Mercedes]]
! McLaren MP4-28
! Mercedes FO 108Z 2.4 V8
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2013. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]''&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|16&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{small|20&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Korejas Grand Prix|KOR]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2013. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Indijas Grand Prix|IND]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2013. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|6}}
|
|
|
! 11.
! 49
|-
|id=2014R| {{F1|2014}}
! [[Sahara Force India]]
! Force India VJM07
! Mercedes PU106A Hybrid 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| [[2014. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;{{small|NS}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2014. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2014. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2014. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|11&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2014. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]''&lt;br /&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2014. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2014. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2014. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2014. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2014. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|
|
|
! 10.
! 59
|-
|id=2015R rowspan=&quot;2&quot;| {{F1|2015}}
!rowspan=&quot;2&quot;| [[Sahara Force India]]
!Force India VJM08
!rowspan=&quot;2&quot;| Mercedes PU106B Hybrid 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
!rowspan=&quot;2&quot;|9.
!rowspan=&quot;2&quot;|78
|-
!Force India VJM08B
|
|
|
|
|
|
|
|
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2015. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2015. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2015. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2015. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|
|
|
|-
|id=2016R| {{F1|2016}}
! [[Sahara Force India]]
! Force India VJM09
! Mercedes PU106C Hybrid 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br /&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]&lt;br /&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{small|17&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br /&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br /&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br /&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{small|8}}
|
! 7.
! 101
|-
|id=2017R| {{F1|2017}}
! [[Sahara Force India]]
! Force India VJM10
! Mercedes M08 EQ Power+ 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|''[[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]''&lt;br&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;| [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|17&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|
|
!7.
!100
|-
|id=2018R rowspan=&quot;2&quot; |{{F1|2018}}
! [[Sahara Force India]]
!rowspan=&quot;2&quot; | Force India VJM11
!rowspan=&quot;2&quot; | Mercedes M09 EQ Power+ 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#FFDF9F&quot;| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
!rowspan=&quot;2&quot; | 8.
!rowspan=&quot;2&quot; | 62
|-
![[Racing Point|Racing Point Force India F1 Team]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|Ret}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|
|-
|id=2019R| {{F1|2019}}
! [[Racing Point|SportPesa Racing Point F1 Team]]
! Racing Point RP19
! Mercedes M10 EQ Power+ 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|17}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|
! 10.
! 52
|-
|id=2020R| {{F1|2020}}
![[Racing Point|BWT Racing Point F1 Team]]
!Racing Point RP20
!Mercedes M11 EQ Performance 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| [[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|AT}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| [[70. jubilejas Grand Prix|70A]]
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|18&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|
|
|
|
|
! 4.
! 125
|-
|id=2021R|{{F1|2021}}
![[Red Bull Racing]]
!Red Bull Racing RB16B
!Honda RA621H 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| ''[[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''&lt;br&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|19}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|15&lt;sup&gt;{{dagger}}&lt;/sup&gt;}}
! 4.
! 190
|}
&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; - Pašreizējā sezona.&lt;br /&gt;
† - Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances.&lt;br /&gt;
&lt;!-- ‡ Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes.  --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://sergioperezf1.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110124004415/http://sergioperezf1.com/ |date={{dat|2011|01|24||bez}} }} {{es ikona}}, {{en ikona}}
* {{twitter|schecoperez}} {{es ikona}}, {{en ikona}}
* [http://www.driverdb.com/drivers/4615/career/ Karjeras informācija] {{en ikona}}

{{F1 piloti}}
{{McLaren}}

{{DEFAULTSORT:Peress, Serhio}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Meksikas autosportisti]]</text>
      <sha1>qoiwd226a5pqbuij6ot7t2a5h68t3w2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzilnu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145310</id>
    <revision>
      <id>4499560</id>
      <parentid>4134846</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T06:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18907" sha1="042mfpb8pg1204trcftb34wk30h90nj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Buntspecht Dendrocopos major-2.jpg
|    att_izmērs = 220px
| att_nosaukums = [[Dižraibais dzenis]] (''Dendrocopos major'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = Piciformes
|      kārta_lv = Dzilnveidīgie
|    apakškārta = Pici
| apakškārta_lv = Dzilnu apakškārta
|        dzimta = Picidae
|     dzimta_lv = Dzilnu dzimta 
|      binomial = Picidae &lt;small&gt;([[Nicholas Aylward Vigors|Vigors]], 1825)&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
*[[Antiļu dzenītis|Antiļu dzenīšu apakšdzimta]] (''Nesoctitinae'')
*[[Dzenīšu apakšdzimta]] (''Picumninae'')
*[[Dzilnu apakšdzimta]] (''Picinae'')
*[[Tītiņu apakšdzimta]] (''Jynginae'')
|   kategorijas = nē
}}
'''Dzilnu dzimta''' jeb '''dzeņu dzimta''' (''Picidae'') ir lielākā [[dzilnveidīgie|dzilnveidīgo]] (''Piciformes'') [[putni|putnu]] dzimta, kas apvieno 236 putnu [[suga]]s un kas tiek iedalītas 35 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]] un 4 apakšdzimtās.&lt;ref&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/woodpeckers/ World Bird List: Woodpeckers, 2020]&lt;/ref&gt; Dzilnu dzimtas putni sastopami gandrīz visā pasaulē, izņemot [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Jaungvineja|Jaungvineju]], [[Madagaskara|Madagaskaru]] un polāros reģionus. Lielākā daļa sugu mājo [[mežs|mežos]], lai gan dažas sugas piemērojušās videi bez [[koks|kokiem]].&lt;ref name=pic&gt;[http://press.princeton.edu/birds/unwin/kingfishers.pdf Piciformes: woodpeckers, toucans, allies]&lt;/ref&gt;

Līdz ar [[Mežu izciršana|mežu izciršanu]] un izplatības areālu sadrumstalotību vairāku sugu izdzīvošana ir apdraudēta. Viena no šīm sugām — [[karaliskais dzenis]] (''Campephilus imperialis'') pēdējo reizi novērots 1956. gadā, lai gan pēc 2004. un 2005. gada, kad pēc 60 gadu pārtraukuma tika atkal novērots [[baltknābja dzenis]] (''Campephilus principalis''),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=41 |title=Ziemeļamerikā atrasta par izmirušu uzskatīta dzeņu suga |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014341/http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=41 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; dabas vērotāji ar jaunu entuziasmu atsāka karaliskā dzeņa meklējumus, bet pagaidām nesekmīgi.&lt;ref name=imp&gt;[http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=718 BirdLife: Imperial Woodpecker]&lt;/ref&gt;

==Latvijā==
[[Attēls:Picus viridis 001.jpg|thumb|left|220px|[[Zaļā dzilna]] (''Picus viridis'') ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā]]
[[Attēls:Mulleripicus pulverulentus.jpg|thumb|left|220px|[[Lielā pelēkā dzilna]] (''Mulleripicus pulverulentus'') ir viens no lielākajiem putniem dzilnu dzimtā]]
[[Latvija|Latvijā]] sastopamas 9 dzilnu dzimtas sugas: [[baltmugurdzenis]] (''Dendrocopos leucotos''), [[dižraibais dzenis]] (''Dendrocopus major''), [[mazais dzenis]] (''Dryobates minor''), [[vidējais dzenis]] (''Dendrocoptes medius''), [[melnā dzilna]] (''Dryocopus martius''), [[trīspirkstu dzenis]] (''Picoides tridactylus''), [[pelēkā dzilna]] (''Picus canus''), [[zaļā dzilna]] (''Picus viridis'') un [[tītiņš]] (''Jynx torquilla'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&amp;k=Putni%2Fdzilnas%2F&amp;t=1 |title=Latvijas daba: dzilnveidīgie |access-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306222736/http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&amp;k=putni%2Fdzilnas%2F&amp;t=1 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/picidae/ Latvijas Daba: Dzilnu dzimta]&lt;/ref&gt; Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.&lt;ref name=av/&gt;

No deviņām sugām [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] ierakstītas 4 sugas: zaļā dzilna, baltmugurdzenis, vidējais dzenis un trīspirkstu dzenis.&lt;ref name=av&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v158 |title=Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes) |access-date={{dat|2014|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v158 }}&lt;/ref&gt;

==Izskats==
Dzilnu dzimtas sugas ir vidēji lieli, retāk mazi putni. Mazākie ir [[zeltpieres pundurdzenis]] (''Picumnus aurifrons'')&lt;ref name=picid&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vulkaner.no/n/birds/spett/woodp.html |title=Woodpeckers, Picidae |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140212142643/http://www.vulkaner.no/n/birds/spett/woodp.html |archivedate={{dat|2014|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[rudais dzenītis]] (''Sasia abnormis'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ibc.lynxeds.com/video/rufous-piculet-sasia-abnormis/came-across-pair-rufous-piculets-panti-video-male-yellow-forehea |title=IBC: Rufous Piculet (Sasia abnormis) |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130731222834/http://ibc.lynxeds.com/video/rufous-piculet-sasia-abnormis/came-across-pair-rufous-piculets-panti-video-male-yellow-forehea }}&lt;/ref&gt; Abu sugu ķermeņa garums ir apmēram 8 [[centimetrs|cm]], svars 7 [[grams|grami]].&lt;ref name=picid/&gt;&lt;ref&gt;Woodpeckers: An Identification Guide to the Woodpeckers of the World by Hans Winkler, David A. Christie &amp; David Nurney. Houghton Mifflin (1995), {{ISBN|978-0395720431}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://worldbirds.eu/abcr/rufous_piculet.htm |title=Rufous Piculet |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313030533/http://worldbirds.eu/abcr/rufous_piculet.htm |archivedate={{dat|2016|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ja [[karaliskais dzenis]] joprojām nav izmiris, tad tas ir dzimtas lielākais putns, kura ķermeņa garums ir apmēram 60&amp;nbsp;cm&lt;ref name=imp/&gt; un svars vairāk kā 600 g.&lt;ref name=picid/&gt; Nedaudz mazāki par to ir [[baltknābja dzenis]], kura ķermeņa garums ir 53&amp;nbsp;cm,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/ivory-billed-woodpecker/campephilus-principalis/ |title=ARKive: Ivory-billed woodpecker (Campephilus principalis) |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140204011349/http://www.arkive.org/ivory-billed-woodpecker/campephilus-principalis/ |archivedate={{dat|2014|02|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140204011349/http://www.arkive.org/ivory-billed-woodpecker/campephilus-principalis/ |date={{dat|2014|02|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; svars 570 g,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Campephilus_principalis/ |title=AWD: Campephilus principalis |access-date={{dat|2014|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130922213426/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Campephilus_principalis/ |archivedate={{dat|2013|09|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un [[lielā pelēkā dzilna]] (''Mulleripicus pulverulentus''), kuras ķermeņa garums ir apmēram 50&amp;nbsp;cm, svars 560 g.&lt;ref&gt;[http://www.oiseaux.net/birds/great.slaty.woodpecker.html Oiseaux: Great Slaty Woodpecker]&lt;/ref&gt; No Latvijā sastopamajām sugām lielākā ir [[melnā dzilna]],&lt;ref name=av/&gt; kuras lielākajiem īpatņiem ķermeņa garums var būt 54&amp;nbsp;cm,&lt;ref&gt;[http://www.avibirds.com/euhtml/Black_Woodpecker.html Avibirds: Black Woodpecker]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; svars apmēram 370 g.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |title=ARKive: Black woodpecker (Dryocopus martius) |access-date={{dat|2014|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140204013647/http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |archivedate={{dat|2014|02|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140204013647/http://www.arkive.org/black-woodpecker/dryocopus-martius/ |date={{dat|2014|02|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vairākām sugām ir raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], kas izpaužas ķermeņa lieluma, [[knābis|knābja]] garuma un masas atšķirībās. Mazajām sugām [[mātīte]]s parasti ir lielākas, bet lielā auguma sugām [[tēviņš|tēviņi]].

Lielākajai daļai sugu ir raibs apspalvojums un kopumā apspalvojumā atkarībā no sugas dominē [[Baltā krāsa|baltas]], [[Melnā krāsa|melnas]], [[Zaļā krāsa|zaļas]], [[ruds|rudas]] un [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] [[krāsa]]s spalvas. Daudzām sugām pakauši ir koši sarkani vai [[Dzeltenā krāsa|dzelteni]]. Tumšajām [[spalva|spalvām]] bieži ir metālisks spīdums. Lai arī apspalvojums visbiežāk abiem dzimumiem ir vienāds, tēviņiem košie laukumi mēdz būt lielāki nekā mātītēm.

===Knābis un galvaskauss===
[[Attēls:Ladder-back Woodpecker on Cactus.jpg|thumb|180px|Tuksnesī dzīvojošas sugas dobumu ligzdošanai izkaļ kaktusā, attēlā [[Teksasas dzenis]] (''Picoides scalaris'')]]
Dzilnu dzimtas putniem ir raksturīga liela [[galva]], spēcīgs [[knābis]] un [[aste]], un gara [[mēle]].&lt;ref name=av/&gt; Ar saviem spēcīgajiem knābjiem dzilnu sugas izcērt kokos dobumus. [[Dzilnu apakšdzimta]]s sugām knābis salīdzinoši ar citu apakšdzimtu sugām ir spēcīgāks, garāks un asāks, lai gan visu grupu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]] ir ļoti līdzīga.&lt;ref name=win&gt;Winkler, Hans &amp; Christie, David A. (2002), &quot;Family Picidae (Woodpeckers)&quot; in del Hoyo, J.; Elliot, A. &amp; Sargatal, J. (editors). (2002). Handbook of the Birds of the World. Volume 7: Jacamars to Woodpeckers. Lynx Edicions. {{ISBN|84-87334-37-7}}&lt;/ref&gt; Dzilnu dzimtas sugu knābji, nemitīgi cērtot koku, ir kā noslīpēti. Izņēmums ir sugas, kas pārmeklē [[augsne|augsni]], lai atrastu barību. To knābji ir gari un izliekti.

Lielākā daļa dzilnu sugu ne tikai kokos kaļ dobumus, lai meklētu barību un lai izveidotu ligzdošanas vietu, bet arī sit ar knābi pa stumbru, lai savstarpēji sazinātos.&lt;ref&gt;Gibson L. (2006). &quot;Woodpecker pecking: how woodpeckers avoid brain injury&quot;. Journal of Zoology 270 (3): 462–465. doi:10.1111/j.1469-7998.2006.00166.x&lt;/ref&gt; Lai [[smadzenes]] neciestu no satricinājuma, šīs dzimtas putniem ir attīstījušies vairāki aizsardzības mehānismi — to smadzenēm ir neliels izmērs, smadzeņu novietojums [[galvaskauss|galvaskausā]] ir tāds, lai atsitiens smadzenēm pret galvaskausu būtu minimāls un kontakts ļoti īslaicīgs. Turklāt mirkli pirms knābis atsitas pret koku acis nosedz blīva membrāna, kas pasargā tās no skaidām.&lt;ref&gt;Schwab I (2002). &quot;Cure for a headache&quot;. British Journal of Ophthalmology 86 (8): 843. doi:10.1136/bjo.86.8.843&lt;/ref&gt; Arī nāsis ir aizsargātas pret skaidām — tās veidotas kā iegriezums, kā arī tās nosedz apspalvojums.

===Pēdas un aste===
Lielākajai daļai dzilnu dzimtas putniem [[pēda|pēdām]] ir 4 [[pirksti]], no kuriem divi vidējie ir vērsti uz priekšu, bet divi malējie uz aizmuguri. Pirkstu [[nagi]] ir ļoti spēcīgi un asi. Šādas pēdas ir piemērotas, lai aptvertu koku zarus un pieķertos pie koku mizas izcēluniem. Dzilnu sugas spēj brīvi pārvietoties pa koku stumbriem vertikāli uz augšu. Dzilnu [[kāja]]s turklāt ir īsas, kas arī atvieglo staigāšanu pa koku stumbriem. Lielākajai daļai sugu astes spalvas ir stingras un putns, kaļot kokā dobumu, pret to atbalstās.&lt;ref name=win/&gt;

==Uzvedība==
Dzilnu dzimtas putni atkarībā no sugas var būt vientuļnieki un ļoti agresīvi pret citiem sugas brāļiem vai sabiedriski un dzīvot baros. Sabiedriskajām sugām ir raksturīga ligzdošana kolonijās un barošanās laikā tās arī labprāt piebiedrojas citu sugu bariem. Tādējādi putni sevi aizsargā pret ienaidniekiem.&lt;ref&gt;Kimberly, Sullivan (1984). &quot;Information Exploitation By Downy Woodpeckers in Mixed-Species Flocks&quot;. Behavior 91 (4): 294–311. doi:10.1163/156853984X00128&lt;/ref&gt; Dzilnu dzimtas putni ir aktīvi dienas gaišajā laikā, bet naktīs tie guļ koku dobumos. Lielākajai daļai sugu naktsguļas dobumi vairošanās sezonas laikā kļūst par ligzdošanas dobumiem.

==Barība==
Lielākā daļa dzilnu dzimtas sugu barojas ar [[kukaiņi]]em, kurus atrod gan dzīvos, gan nokaltušos kokos. Ir sugas, kas barojas arī ar [[augļi]]em, [[rieksti]]em un koku sulu. Ekoloģiski dzilnas un dzeņi ir nozīmīgi putni koku un meža aizsardzībai pret kukaiņiem un dažādām [[slimība|slimībām]]. Visbiežāk šīs dzimtas sugas kukaiņus meklē zem koku mizas, koku stumbru iekšpusē. Iecienītākā barība ir [[vaboles]], to [[kāpuri]], [[skudras]], [[termīti]], [[zirnekļi]] un [[tauriņi|tauriņu]] kāpuri. Dzilnas ar knābjiem izcērt dobumu un kukaini aizsniedz ar savu garo mēli.&lt;ref name=win/&gt;

==Ligzdošana==
Visas dzilnu dzimtas sugas ligzdo dobumos. Lielākā daļa ligzdo koku dobumos, bet sugas, kas piemērojušās dzīvei [[tuksnesis|tuksnesī]], kur neaug koki, ligzdo [[katuss|kaktusu]] dobumos vai alā, kas izrakta zemē. [[Dzilnu apakšdzimta|Dzilnas, dzeņi]] un [[Dzenīšu apakšdzimta|pundurdzeņi]] dobumus ligzdošanai izkaļ paši, bet [[tītiņi]] to nedara. Ligzda parasti tiek izklāta ar koku skaidām. Daudzas sugas katrā ligzdošanas sezonā kaļ jaunu dobumu. Lai izkaltu piemērotu ligzdošanas dobumu, putnam nepieciešams apmēram viens mēnesis laika. Pamestos dobumus ieņem citu putnu sugas vai mazie [[zīdītāji]], kas dzīvo kokos. Tā kā uz dzeņu un dzilnu izkaltajiem dobumiem pretendē daudzas dzīvnieku sugas, putniem tie ir agresīvi jāaizsargā. Dažas sugas izmanto arī citus paņēmienus cīņā ar dobumu konkurentiem, piemēram, [[sarkangalvas dzenis]] (''Melanerpes rubricapillus'') dobumu kaļ nelielu zaru apakšējā plaknē. Tādējādi lielāku sugu putni nespēj ieņemt dobumu.&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/wilson/v091n01/p0016-p0028.pdf Burdens of the Picid Hole-Excavating Habit]&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa dzilnu dzimtas sugas veido monogāmus pārus, tomēr dažas sugas ir [[poligāmija|poligāmas]],&lt;ref&gt;Wiktander, Ulf; Ola Olsson &amp; Sven G. Nilsson, (2000). &quot;Parental care and social mating system in the Lesser Spotted Woodpecker Dendrocopos minor&quot;. Journal of Avian Biology 31 (4): 447–456. doi:10.1034/j.1600-048X.2000.310003.x&lt;/ref&gt; kā arī ir novērota [[poliandrija]], piemēram, [[Vestindijas dzenis|Vestindijas dzenim]] (''Melanerpes superciliaris'').&lt;ref&gt;[http://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/wilson/v103n01/p0124-p0125.pdf Classical polyandry in the West Indian woodpecker on Abaco, Bahamas]&lt;/ref&gt; Ligzdojošais pāris kopīgi kaļ ligzdošanas dobumu, perē olas un audzina mazuļus. Tomēr dobumu pamatā izkaļ tēviņš un olas tas parasti perē nakts laikā. Dējumā parasti ir 2—5 baltas [[ola]]s. Tās tiek perētas apmēram 11—14 dienas un mazuļi atkarībā no sugas izaug apmēram 18—30 dienās.

== Sistemātika ==
[[Attēls:PICA-PAU-ANÃO-DE-COLEIRA (Picumnus cirratus ).jpg|thumb|220px|[[Cekulainais dzenītis]] (''Picumnus cirratus'')]]
[[Attēls:Ivory-billed Woodpecker by Jerry A. Payne.jpg|thumb|220px|[[Baltknābja dzenis]] (''Campephilus principalis'')]]
[[Attēls:BlackWoods.jpg|thumb|220px|[[Melnā dzilna]] (''Dryocopus martius'')]]
[[Attēls:Jynx torquilla vlaskop cropped.jpg|220px|thumb|[[Tītiņš]] (''Jynx torquilla'')]]
'''Dzilnu dzimta''' (''Picidae'')&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/woodpeckers/ World Bird List: Woodpeckers]&lt;/ref&gt;
* ''Bāzes grupa''&lt;!--Basal (phylogenetics)--&gt;
** †''[[Palaeopicus]]'' 
*[[Antiļu dzenītis|Antiļu dzenīšu apakšdzimta]] (''Nesoctitinae'')
**ģints: [[Antiļu dzenītis|Antiļu dzenīši]] (''Nesoctites'')
* [[Dzenīšu apakšdzimta]] (''Picumninae'')
**ģints: [[Āfrikas un Āzijas dzenīši]] (''Sasia'')
**ģints: [[Pundurdzeņi]] (''Picumnus'')
*[[Dzilnu apakšdzimta]] (''Picinae'') 
**cilts: ''Dendropicini''
***ģints: [[Amerikas dzeņi]] (''Leuconotopicus'')
***ģints: [[Āfrikas bārdainie dzeņi]] (''Chloropicus'')
***ģints: [[Āfrikas dzeņi]] (''Dendropicos'')
***ģints: [[Āzijas dzeņi]] (''Yungipicus'')
***ģints: [[Dienvidamerikas dzeņi]] (''Veniliornis'')
***ģints: [[Raibie dzeņi]] (''Dendrocopos'')
***ģints: [[Indijas dzeltengalvas dzenis|Indijas dzeltengalvas dzeņi]] (''Leiopicus'')
***ģints: [[Kubas zaļā dzilna|Kubas zaļās dzilnas]] (''Xiphidiopicus'')
***ģints: [[Mazie dzeņi]] (''Dryobates'')
***ģints: [[Melnmuguras dzeņi]] (''Melanerpes'') 
***ģints: [[Suldziri]] (''Sphyrapicus'')
***ģints: [[Trīspirkstu dzeņi]] (''Picoides'')
***ģints: [[Vidējie dzeņi]] (''Dendrocoptes'')
**cilts: ''Malarpicini''
***ģints: [[Āfrikas punktotie dzeņi]] (''Campethera'') 
***ģints: [[Dzeltenbrūnie dzeņi]] (''Meiglyptes'')
***ģints: [[Indoķīnas dzeņi]] (''Dinopium'')
***ģints: [[Īsastes dzeņi]] (''Hemicircus'')
***ģints: [[Rudais dzenis|Rudo dzeņi]] (''Micropternus'')
***ģints: [[Zemes dzenis|Zemes dzeņi]] (''Geocolaptes'')
**cilts: ''Megapicini''
***ģints: [[Baltknābja dzilnas]] (''Campephilus'')
***ģints: [[Bambusa dzeņi]] (''Gecinulus'')
***ģints: [[Brūnie dzeņi]] (''Blythipicus'')
***ģints: [[Rudmuguras dzenis|Rudmuguras dzeņi]] (''Reinwardtipicus'')
***ģints: [[Sultāndzeņi]] (''Chrysocolaptes'')
**cilts: ''Picini''
***ģints: [[Āzijas pelēkās dzilnas]] (''Mulleripicus'')
***ģints: [[Dienvidamerikas dzilnas]] (''Celeus'')
***ģints: [[Īlenknābja dzilnas]] (''Colaptes'')
***ģints: [[Melnās dzilnas]] (''Dryocopus'')
***ģints: [[Raibvēdera dzilnas]] (''Piculus'')
***ģints: [[Tropu dzilnas]] (''Chrysophlegma'')
***ģints: [[Zaļās dzilnas]] (''Picus'')
** ''Incertae sedis''
*** †''[[Palaeonerpes]]'' 
*** †''[[Pliopicus]]''
* [[Tītiņu apakšdzimta]] (''Jynginae'')
**ģints: [[Tītiņi]] (''Jynx'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{Commonscat|Picidae|Dzilnu dzimta}}
*[http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/13/1331848190.pdf Dzeņveidīgo putnu noteicējs]
*[http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DP_Engures-ez_11_pie_07_putni.pdf Apdraudētie un aizsargājamie putni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232042/http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DP_Engures-ez_11_pie_07_putni.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
*[http://ibc.lynxeds.com/family/woodpeckers-picidae IBC: Woodpeckers (Picidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160411193645/http://ibc.lynxeds.com/family/woodpeckers-picidae |date={{dat|2016|04|11||bez}} }}
*[https://web.archive.org/web/20141006143112/http://www.allaboutbirds.org/Guide/browse_tax.aspx?family=45 All About Birds: Woodpeckers and Allies]
*[https://web.archive.org/web/20080510021924/http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCprop263Raty.html Comments on woodpecker classification by Laurent Raty]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzilnu dzimta| ]]
[[Kategorija:Dzilnveidīgie]]</text>
      <sha1>042mfpb8pg1204trcftb34wk30h90nj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Universiāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160429</id>
    <revision>
      <id>4499360</id>
      <parentid>4290403</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:41:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4499360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6950" sha1="twaqb4pd29sxmzxd4yaxgyhg8xet0yn" xml:space="preserve">[[Attēls:AIN logo.png|thumb|250x250px|Universiādes karogs]]
'''Universiāde''' (arī '''Pasaules studentu spēles''') ir starptautisks sporta pasākums, kurā piedalās [[universitāte|universitātēs]] studējoši sportisti. Vārds &quot;Universiāde&quot; ir radīts, apvienojot vārdus &quot;universitāte&quot; un &quot;olimpiāde&quot;. Universiādes  organizē [[Starptautiskā universitāšu sporta federācija]] (''International University Sports Federation'', FISU). Pirmā Universiāde notika 1959. gadā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Sākotnēji Universiāde tika rīkota katru gadu — vienu gadu notika Vasaras Universiāde, otru — Ziemas Universiāde. Taču kopš 1981. gada vienā gadā tiek rīkotas abas Universiādes un tās notiek ik pēc diviem gadiem.

== Norises vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Vasaras Universiāde
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Ziemas Universiāde
|-
| 1959 ||style=&quot;width: 20px;| [[1959. gada Vasaras Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1960 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — ||style=&quot;width: 20px;| [[1960. gada Ziemas Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|FRA}} [[Šamonī]]
|-
| 1961 || [[1961. gada Vasaras Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|BUL|1946}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1962 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1962. gada Ziemas Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|CHE}} [[Villāra]]
|-
| 1963 || [[1963. gada Vasaras Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|BRA|1960}} [[Portualegri]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1964 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1964. gada Ziemas Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1965 || [[1965. gada Vasaras Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|HUN|1957}} [[Budapešta]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1966 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1966. gada Ziemas Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|ITA}} [[Sestrjēra]]
|-
| 1967 || [[1967. gada Vasaras Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|JPN}} [[Tokija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1968 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1968. gada Ziemas Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]
|-
| 1970 || [[1970. gada Vasaras Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || [[1970. gada Ziemas Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|FIN}} [[Rovaniemi]]
|-
| 1972 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1972. gada Ziemas Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|USA}} [[Leikplesida]]
|-
| 1973 || [[1973. gada Vasaras Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|URS|1955}} [[Maskava]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1975 || [[1975. gada Vasaras Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Roma]] || [[1975. gada Ziemas Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Livinjo]]
|-
| 1977 || [[1977. gada Vasaras Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1978 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1978. gada Ziemas Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1979 || [[1979. gada Vasaras Universiāde|10]] || {{flaga|MEX}} [[Mehiko]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1981 || [[1981. gada Vasaras Universiāde|11]] || {{flaga|ROM|1965}} [[Bukareste]]|| [[1981. gada Ziemas Universiāde|10]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1983 || [[1983. gada Vasaras Universiāde|12]] || {{flaga|CAN}} [[Edmontona]] || [[1983. gada Ziemas Universiāde|11]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1985 || [[1985. gada Vasaras Universiāde|13]] || {{flaga|JPN}} [[Kobe]] || [[1985. gada Ziemas Universiāde|12]] || {{flaga|ITA}} [[Belluno]]
|-
| 1987 || [[1987. gada Vasaras Universiāde|14]] || {{flaga|YUG}} [[Zagreba]] || [[1987. gada Ziemas Universiāde|13]] || {{flaga|TCH}} [[Štrbske Pleso]]
|-
| 1989 || [[1989. gada Vasaras Universiāde|15]] || {{flaga|DEU}} [[Dīsburga]] || [[1989. gada Ziemas Universiāde|14]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1991 || [[1991. gada Vasaras Universiāde|16]] || {{flaga|GBR}} [[Šefīlda]] || [[1991. gada Ziemas Universiāde|15]] || {{flaga|JPN}} [[Saporo]]
|-
| 1993 || [[1993. gada Vasaras Universiāde|17]] || {{flaga|USA}} [[Bufalo]] || [[1993. gada Ziemas Universiāde|16]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 1995 || [[1995. gada Vasaras Universiāde|18]] || {{flaga|JPN}} [[Fukuoka]] || [[1995. gada Ziemas Universiāde|17]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1997 || [[1997. gada Vasaras Universiāde|19]] || {{flaga|ITA}} [[Sicīlija]] || [[1997. gada Ziemas Universiāde|18]] || {{flaga|KOR}} [[Mudžu]]
|-
| 1999 || [[1999. gada Vasaras Universiāde|20]] || {{flaga|ESP}} [[Palma (pilsēta)|Palma]] || [[1999. gada Ziemas Universiāde|19]] || {{flaga|SVK}} [[Poprada]]
|-
| 2001 || [[2001. gada Vasaras Universiāde|21]] || {{flaga|CHN}} [[Pekina]] || [[2001. gada Ziemas Universiāde|20]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 2003 || [[2003. gada Vasaras Universiāde|22]] || {{flaga|KOR}} [[Tegu]] || [[2003. gada Ziemas Universiāde|21]] || {{flaga|ITA}} [[Tarvisa]]
|-
| 2005 || [[2005. gada Vasaras Universiāde|23]] || {{flaga|TUR}} [[Izmira]] || [[2005. gada Ziemas Universiāde|22]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]/[[Zēfelde]]
|-
| 2007 || [[2007. gada Vasaras Universiāde|24]] || {{flaga|THA}} [[Bangkoka]] || [[2007. gada Ziemas Universiāde|23]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]]
|-
| 2009 || [[2009. gada Vasaras Universiāde|25]] || {{flaga|SRB}} [[Belgrada]] || [[2009. gada Ziemas Universiāde|24]] || {{flaga|CHN}} [[Harbina]]
|-
| 2011 || [[2011. gada Vasaras Universiāde|26]] || {{flaga|CHN}} [[Šeņdžeņa]] || [[2011. gada Ziemas Universiāde|25]] || {{flaga|TUR}} [[Erzuruma]]
|-
| 2013 || [[2013. gada Vasaras Universiāde|27]] || {{flaga|RUS}} [[Kazaņa]] || [[2013. gada Ziemas Universiāde|26]] || {{flaga|ITA}} [[Trento]]
|-
| 2015 || [[2015. gada Vasaras Universiāde|28]] || {{flaga|KOR}} [[Kvandžu]] || [[2015. gada Ziemas Universiāde|27]] || {{flaga|ESP}} [[Granada]], {{flaga|SVK}} [[Osrblie]]/[[Štrbske Pleso]]
|-
| 2017 || [[2017. gada Vasaras Universiāde|29]] || {{flaga|TPE}} [[Taibei]] || [[2017. gada Ziemas Universiāde|28]] || {{flaga|KAZ}} [[Almati]]
|-
| 2019 || [[2019. gada Vasaras Universiāde|30]] || {{flaga|ITA}} [[Neapole]] || [[2019. gada Ziemas Universiāde|29]] || {{flaga|RUS}} [[Krasnojarska]]
|-
| 2023 || [[2023. gada Vasaras Universiāde|31]] || {{flaga|CHN}} [[Čendu]] || [[2023. gada Ziemas Universiāde|30]] || {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Sporta veidi Universiādēs]]

== Ārējās saites ==
{{commons category|Universiade|Universiāde}}
* [http://www.fisu.net/ FISU mājaslapa] {{en ikona}}
{{Universiāde}}

{{Sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Daudzu sporta veidu sacensības]]
[[Kategorija:Studentu sports]]</text>
      <sha1>twaqb4pd29sxmzxd4yaxgyhg8xet0yn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499362</id>
      <parentid>4499360</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4499362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7105" sha1="mepdyue1pyiuylpu5v4cx9notlexbat" xml:space="preserve">[[Attēls:AIN logo.png|thumb|250x250px|Universiādes karogs]]
'''Universiāde''' (arī '''Pasaules studentu spēles''') ir starptautisks sporta pasākums, kurā piedalās [[universitāte|universitātēs]] studējoši sportisti. Vārds &quot;Universiāde&quot; ir radīts, apvienojot vārdus &quot;universitāte&quot; un &quot;olimpiāde&quot;. Universiādes  organizē [[Starptautiskā universitāšu sporta federācija]] (''International University Sports Federation'', FISU). Pirmā Universiāde notika 1959. gadā [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Sākotnēji Universiāde tika rīkota katru gadu — vienu gadu notika Vasaras Universiāde, otru — Ziemas Universiāde. Taču kopš 1981. gada vienā gadā tiek rīkotas abas Universiādes un tās notiek ik pēc diviem gadiem.

== Norises vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Vasaras Universiāde
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 280px; | Ziemas Universiāde
|-
| 1959 ||style=&quot;width: 20px;| [[1959. gada Vasaras Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1960 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — ||style=&quot;width: 20px;| [[1960. gada Ziemas Universiāde|{{0}}1]] || {{flaga|FRA}} [[Šamonī]]
|-
| 1961 || [[1961. gada Vasaras Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|BUL|1946}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1962 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1962. gada Ziemas Universiāde|{{0}}2]] || {{flaga|CHE}} [[Villāra]]
|-
| 1963 || [[1963. gada Vasaras Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|BRA|1960}} [[Portualegri]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1964 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1964. gada Ziemas Universiāde|{{0}}3]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1965 || [[1965. gada Vasaras Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|HUN|1957}} [[Budapešta]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1966 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1966. gada Ziemas Universiāde|{{0}}4]] || {{flaga|ITA}} [[Sestrjēra]]
|-
| 1967 || [[1967. gada Vasaras Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|JPN}} [[Tokija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1968 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1968. gada Ziemas Universiāde|{{0}}5]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]
|-
| 1970 || [[1970. gada Vasaras Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] || [[1970. gada Ziemas Universiāde|{{0}}6]] || {{flaga|FIN}} [[Rovaniemi]]
|-
| 1972 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1972. gada Ziemas Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|USA}} [[Leikplesida]]
|-
| 1973 || [[1973. gada Vasaras Universiāde|{{0}}7]] || {{flaga|URS|1955}} [[Maskava]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1975 || [[1975. gada Vasaras Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Roma]] || [[1975. gada Ziemas Universiāde|{{0}}8]] || {{flaga|ITA}} [[Livinjo]]
|-
| 1977 || [[1977. gada Vasaras Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1978 || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | — || [[1978. gada Ziemas Universiāde|{{0}}9]] || {{flaga|TCH}} [[Špindlerūva Mlīna]]
|-
| 1979 || [[1979. gada Vasaras Universiāde|10]] || {{flaga|MEX}} [[Mehiko]] || colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; | —
|-
| 1981 || [[1981. gada Vasaras Universiāde|11]] || {{flaga|ROM|1965}} [[Bukareste]]|| [[1981. gada Ziemas Universiāde|10]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1983 || [[1983. gada Vasaras Universiāde|12]] || {{flaga|CAN}} [[Edmontona]] || [[1983. gada Ziemas Universiāde|11]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1985 || [[1985. gada Vasaras Universiāde|13]] || {{flaga|JPN}} [[Kobe]] || [[1985. gada Ziemas Universiāde|12]] || {{flaga|ITA}} [[Belluno]]
|-
| 1987 || [[1987. gada Vasaras Universiāde|14]] || {{flaga|YUG}} [[Zagreba]] || [[1987. gada Ziemas Universiāde|13]] || {{flaga|TCH}} [[Štrbske Pleso]]
|-
| 1989 || [[1989. gada Vasaras Universiāde|15]] || {{flaga|DEU}} [[Dīsburga]] || [[1989. gada Ziemas Universiāde|14]] || {{flaga|BUL|1971}} [[Sofija]]
|-
| 1991 || [[1991. gada Vasaras Universiāde|16]] || {{flaga|GBR}} [[Šefīlda]] || [[1991. gada Ziemas Universiāde|15]] || {{flaga|JPN}} [[Saporo]]
|-
| 1993 || [[1993. gada Vasaras Universiāde|17]] || {{flaga|USA}} [[Bufalo]] || [[1993. gada Ziemas Universiāde|16]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 1995 || [[1995. gada Vasaras Universiāde|18]] || {{flaga|JPN}} [[Fukuoka]] || [[1995. gada Ziemas Universiāde|17]] || {{flaga|ESP}} [[Haka (pilsēta)|Haka]]
|-
| 1997 || [[1997. gada Vasaras Universiāde|19]] || {{flaga|ITA}} [[Sicīlija]] || [[1997. gada Ziemas Universiāde|18]] || {{flaga|KOR}} [[Mudžu]]
|-
| 1999 || [[1999. gada Vasaras Universiāde|20]] || {{flaga|ESP}} [[Palma (pilsēta)|Palma]] || [[1999. gada Ziemas Universiāde|19]] || {{flaga|SVK}} [[Poprada]]
|-
| 2001 || [[2001. gada Vasaras Universiāde|21]] || {{flaga|CHN}} [[Pekina]] || [[2001. gada Ziemas Universiāde|20]] || {{flaga|POL}} [[Zakopane]]
|-
| 2003 || [[2003. gada Vasaras Universiāde|22]] || {{flaga|KOR}} [[Tegu]] || [[2003. gada Ziemas Universiāde|21]] || {{flaga|ITA}} [[Tarvisa]]
|-
| 2005 || [[2005. gada Vasaras Universiāde|23]] || {{flaga|TUR}} [[Izmira]] || [[2005. gada Ziemas Universiāde|22]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]]/[[Zēfelde]]
|-
| 2007 || [[2007. gada Vasaras Universiāde|24]] || {{flaga|THA}} [[Bangkoka]] || [[2007. gada Ziemas Universiāde|23]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]]
|-
| 2009 || [[2009. gada Vasaras Universiāde|25]] || {{flaga|SRB}} [[Belgrada]] || [[2009. gada Ziemas Universiāde|24]] || {{flaga|CHN}} [[Harbina]]
|-
| 2011 || [[2011. gada Vasaras Universiāde|26]] || {{flaga|CHN}} [[Šeņdžeņa]] || [[2011. gada Ziemas Universiāde|25]] || {{flaga|TUR}} [[Erzuruma]]
|-
| 2013 || [[2013. gada Vasaras Universiāde|27]] || {{flaga|RUS}} [[Kazaņa]] || [[2013. gada Ziemas Universiāde|26]] || {{flaga|ITA}} [[Trento]]
|-
| 2015 || [[2015. gada Vasaras Universiāde|28]] || {{flaga|KOR}} [[Kvandžu]] || [[2015. gada Ziemas Universiāde|27]] || {{flaga|ESP}} [[Granada]], {{flaga|SVK}} [[Osrblie]]/[[Štrbske Pleso]]
|-
| 2017 || [[2017. gada Vasaras Universiāde|29]] || {{flaga|TPE}} [[Taibei]] || [[2017. gada Ziemas Universiāde|28]] || {{flaga|KAZ}} [[Almati]]
|-
| 2019 || [[2019. gada Vasaras Universiāde|30]] || {{flaga|ITA}} [[Neapole]] || [[2019. gada Ziemas Universiāde|29]] || {{flaga|RUS}} [[Krasnojarska]]
|-
| 2023 || [[2023. gada Vasaras Universiāde|31]] || {{flaga|CHN}} [[Čendu]] || [[2023. gada Ziemas Universiāde|30]] || {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]]
|-
| 2025 || [[2025. gada Vasaras Universiāde|32]] || {{flaga|GER}} [[Reina-Rūra]] || [[2025. gada Ziemas Universiāde|31]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Sporta veidi Universiādēs]]

== Ārējās saites ==
{{commons category|Universiade|Universiāde}}
* [http://www.fisu.net/ FISU mājaslapa] {{en ikona}}
{{Universiāde}}

{{Sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Daudzu sporta veidu sacensības]]
[[Kategorija:Studentu sports]]</text>
      <sha1>mepdyue1pyiuylpu5v4cx9notlexbat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Treimanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162921</id>
    <revision>
      <id>4499499</id>
      <parentid>4457861</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="643" sha1="2bmtjo78oyj20lv5uw3qf1r2rrzxj29" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}}
'''Treimanis''' ({{val|de|Treumann}}; sieviešu dzimtē [[Treimane]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Augusts Treimanis]] (1894—1934) — latviešu karavīrs un virsnieks;
* [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]] (1866—1950) — latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs;
* [[Edžus Treimanis]] (1988) — latviešu bijušais  BMX riteņbraucējs;
* [[Jēkabs Treimanis]] (1875—1924) — latviešu revolucionārs;
* [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — latviešu revolucionārs.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>2bmtjo78oyj20lv5uw3qf1r2rrzxj29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A1 Rings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163145</id>
    <redirect title="Red Bull Ring" />
    <revision>
      <id>4499438</id>
      <parentid>1429822</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:54:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Red Bull Rings]] uz [[Red Bull Ring]]</comment>
      <origin>4499438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Red Bull Ring]]</text>
      <sha1>kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Hopkinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167281</id>
    <revision>
      <id>4499572</id>
      <parentid>4499331</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:26:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4499572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23318" sha1="damrvir09zzo09xqy2b3702v8eoifpp" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Entonijs Hopkinss
 | vārds_orig              = ''Anthony Hopkins''
 | attēls                  = Anthony Hopkins Red Sea Festival 2025 Portrait.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Entonijs Hopkinss 2025. gadā
 | dz. vārds               = Filips Entonijs Hopkinss
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1937|12|31}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Lielbritānija|Velsa|Porttolbota}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, režisors, producents, gleznotājs, komponists
 | darbības gadi           = 1960—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[64. Kinoakadēmijas balva|1991]]: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]] (&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;)
* [[93. Kinoakadēmijas balva|2020]]: &quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot; (&quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;)
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
* 1991: &quot;Labākais aktieris&quot; (&quot;Jēru klusēšana&quot;)
* 1993: &quot;Labākais aktieris&quot; (&quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;)
* 2020: &quot;Labākais aktieris&quot; (&quot;Tēvs&quot;)
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
* 1976: &quot;Balva par izcilu sniegumu galvenajā lomā miniseriālā vai filmā&quot; (''[[The Lindbergh Kidnapping Case]]'')
* 1981: &quot;Balva par izcilu sniegumu galvenajā lomā miniseriālā vai filmā&quot; (''[[The Bunker]]'')
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 1985: &quot;Balva par izciliem sasniegumiem&quot; (''[[Pravda (luga)|Pravda]]'')
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
* 2003: [[Holivudas Slavas aleja]]
* 2006: [[Sesila Demilla balva]]
 | dzimums                 = V
}}
'''Sers Filips Entonijs Hopkinss''' ({{val|en|Philip Anthony Hopkins}}; dzimis {{dat|1937|12|31}}) ir velsiešu [[aktieris]].

Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem dzīvajiem aktieriem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/wales/4155326.stm |title=Hopkins 'greatest British actor' |publisher=News.bbc.co.uk |date=16 August 2005 |accessdate=29 October 2008 | location=London}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tiscali.co.uk/entertainment/film/biographies/anthony_hopkins_biog.html |title=Anthony Hopkins Biography |publisher=Tiscali.co.uk |date=29 October 2008 |accessdate=29 October 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090207085820/http://www.tiscali.co.uk/entertainment/film/biographies/anthony_hopkins_biog.html |archivedate={{dat|2009|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://film.guardian.co.uk/Player/Player_Page/0,,-3689,00.html |title=Anthony Hopkins |work=The Guardian |location=UK |accessdate=29 October 2008 }}&lt;/ref&gt; Par [[Hanibāls Lekters|Hanibāla Lektera]] lomu filmā &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; (1991) Hopkinss saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais aktieris ([[64. Kinoakadēmijas balva|1991]]). Otru reizi šo balvu saņēmis par lomu filmā &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; (2020) 83 gadu vecumā, kļūdams par vecāko aktieri, kas apbalvots ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/feature/anthony-hopkins-oscar-nominations-screen-time-1204182057/|title=Anthony Hopkins: How long is each of his Oscar-nominated performances?|publisher=goldderby.com}}&lt;/ref&gt;

== Jaunības gadi ==
Entonijs Hopkinss dzimis 1937. gada 31. decembrī [[Velsa|Velsā]], [[Porttolbota]]s piepilsētā Margamā maiznieka Ričarda Artura Hopkinsa un Mjūrielas Enas (dzimusi Jeitsa) ģimenē.

Skolas gados Hopkinsam vairāk interesēja māksla, gleznošana, zīmēšana, klavierspēle. 1949. gadā vecāki Hopkinsu nosūtīja uz ''Jones' West Monmouth'' zēnu skolu [[Pontipūla|Pontipūlā]], Velsā, kur viņš mācījās 5 gadus. Vēlāk Hopkinss mācības turpināja Kaubridžas gramatikas skolā [[Veilofglamorgana|Veilofglamorganā]], Velsā.

Hopkinsu ietekmēja tikšanās ar slaveno aktieri [[Ričards Bērtons|Ričardu Bērtonu]], kas arī bija pēc izcelsmes velsietis. Hopkinss viņu satika 15 gadu vecumā. Pēc tam Hopkinss iestājās Karaliskajā Velsas mūzikas un teātra koledžā (''Royal Welsh College of Music &amp; Drama'') [[Kārdifa|Kārdifā]], Velsā, ko pabeidza 1957. gadā.

Pēc diviem dienesta gadiem [[Britu armija|Britu armijā]], Hopkinss pārcēlās uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās [[Karaliskajā teātra mākslas akadēmijā]] (''Royal Academy of Dramatic Art'').

== Karjera ==
Hopkinss sāka savu aktiera karjeru 1960. gadā Pils teātrī, [[Svonzi]] (''Palace Theatre, Swansea'').

1965. gadā Hopkinsu pamanīja sers [[Lorenss Olivjē]] un uzaicināja uz [[Karalisko Nacionālo teātri]] (''Royal National Theatre''). Lai gan Hopkinss guva panākumus, viņu tomēr nesaistīja darbs teātrī, tēlojot vienas un tās pašas lomas. Hopkinsu vairāk interesēja darbs televīzijā un kino. Un jau pēc dažām lomām, Hopkinss 1968. gadā tika nominēts [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] lomā filmā &quot;[[Lauva ziemā]]&quot;. Lai gan Hopkinss turpināja arī darbu teātrī, viņš arvien vairāk sāka filmēties TV un kinofilmās, gūstot arvien lielākus panākumus.

2000. gadā aktieris kļuva par ASV pilsoni, saglabādams Apvienotās Karalistes pilsonību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Anthony Hopkins&amp;nbsp;– A role to sink his teeth into| url = http://www.talktalk.co.uk/entertainment/film/interviews/anthony_hopkins/2| accessdate =11 February 2010| quote = I have dual citizenship, it just so happens I live in America.}}&lt;/ref&gt;

Hopkinss ir filmējies dažāda žanra filmās — no ģimenes filmām līdz šausmu filmām. Aktieris vislabāk pazīstams kā kanibālistiska [[sērijveida slepkava]]s [[Hanibāls Lekters|Hanibāla Lektera]] atveidotājs filmās &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;, &quot;[[Hanibāls (2001. gada filma)|Hanibāls]]&quot; (''Hannibal'') un &quot;[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]&quot;. Par lomām filmās &quot;Jēru klusēšana&quot; un &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; (2020) Hopkinss saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais aktieris. Bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai arī par lomām filmās &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot; (1993), ''[[Nixon (filma)|Nixon]]'' (1995), &quot;[[Amistada]]&quot; (1997) un ''[[The Two Popes]]'' (2019). Hopkinss ir saņēmis arī četras BAFTA kino balvas, divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]].

== Goda balvas ==
* 1993. gadā karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] iecēla Entoniju Hopkinsu [[Britu impērijas ordenis|bruņinieku kārtā]].
* 2003. gadā Entonijam Hopkinsam piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].
* 2006. gadā Hopkinss saņēma [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]] par mūža ieguldījumu.
* 2008. gadā sers Entonijs Hopkinss saņēma [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]s balvu ''[[BAFTA Fellowship]]''.&lt;ref name=&quot;baft&quot;&gt;[http://news.bbc.co.uk/1/hi/7191143.stm Bafta Film Awards 2008: The winners] ''[[BBC News]]'' (10 February 2008)&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Gads
! Nosaukums
! Piezīmes
! Nominācijas un apbalvojumi
|-
| 1965 || ''[[The Man in Room 17]]''&lt;br /&gt;1. sezona, 8. sērija ''[[A Minor Operation]]'' || TV seriāls ||
|-
| rowspan=2| 1967 || ''[[A Flea in Her Ear]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[Red, White and Zero]]''&lt;br /&gt;Oriģinālais nosaukums''[[The White Bus]]'' ||  ||
|-
| rowspan=2| 1968 || &quot;[[Lauva ziemā]]&quot; (''The Lion in Winter'') ||  || Nominēts — [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris otrā plāna lomā
|-
| ''[[The Company of Five]]''&lt;br /&gt;1. sezona, 4. sērija ''[[This Isn't Just One of Those Physical Things]]'' || TV seriāls ||
|-
| rowspan=3| 1969 || ''[[ITV Sunday Night Theatre]]''&lt;br /&gt;2.sezona, 4. sērija ''[[A Walk Through the Forest]]'' || TV seriāls ||
|-
| ''[[The Looking Glass War]]'' ||  ||
|-
| &quot;[[Hamlets (1969. gada filma)|Hamlets]]&quot; || ||
|-
| rowspan=6| 1970 || ''[[Department S]]''&lt;br /&gt;2. sezona, 13. sērija ''[[A Small War of Nerves]]''|| TV seriāls ||
|-
| ''[[Great Performances]]''&lt;br /&gt;Sērija ''[[The Arcata Promise]]'' || TV seriāls ||
|-
| ''[[The Great Inimitable Mr. Dickens]]'' || TV filma || rowspan=&quot;4&quot;|Nominēts — [[BAFTA televīzijas balva]]i kā labākais aktieris
|-
| ''[[Play of the Month]]''&lt;br /&gt;Sērija ''[[Uncle Vanya]]'' || TV seriāls
|-
| ''[[Play for Today]]''&lt;br /&gt;1. sezona, 8. sērija ''[[Hearts and Flowers]]'' || TV seriāls
|-
| ''[[Biography]]''&lt;br /&gt;Sērija ''[[Danton (sērija)|Danton]]'' || TV seriāls
|-
| 1971 || ''[[When Eight Bells Toll (1971. gada filma)|When Eight Bells Toll]]'' ||  ||
|-
| rowspan=4| 1972 || ''[[Young Winston]]''||  ||
|-
| ''[[War and Peace (1972. gada TV seriāls)|War and Peace]]'' || TV seriāls || BAFTA televīzijas balva kā labākajam aktierim
|-
| ''[[Poet Game]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[A Doll's House (1973. gada Garlanda filma)|A Doll's House]]'' ||  ||
|-
| rowspan=5| 1974 || ''[[Play for Today]]''&lt;br /&gt;Sērija ''[[The Childhood Friend]]'' || TV seriāls ||
|-
| ''[[The Girl from Petrovka]]'' ||  ||
|-
| ''[[QB VII]]'' ||  ||
|-
| ''[[Juggernaut (filma)|Juggernaut]]'' ||  ||
|-
| ''[[All Creatures Great and Small (filma)|All Creatures Great and Small]]'' || TV filma ||
|-
| rowspan=3| 1976 || ''[[Dark Victory]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[The Lindbergh Kidnapping Case]]'' ||  || [[Emmy balva|''Emmy'' balva]] par izcilu sniegumu galvenajā lomā miniseriālā vai filmā
|-
| ''[[Victory at Entebbe]]'' ||  ||
|-
| rowspan=2| 1977 || &quot;[[Pēdējais tilts (1977. gada filma)|Pēdējais tilts]]&quot; (''A Bridge Too Far'') || ||
|-
| ''[[Audrey Rose (filma)|Audrey Rose]]'' ||  || Nominēts — [[Saturna balva]]i kā labākais aktieris
|-
| rowspan=2| 1978 || ''[[Magic (1978. gada filma)|Magic]]'' ||  || Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Nominēts — [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmas filmā
|-
| ''[[International Velvet (filma)|International Velvet]]'' ||  ||
|-
| 1979 || ''[[Mayflower: The Pilgrims' Adventure]]'' || TV filma ||
|-
| rowspan=2| 1980 || &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot; (''The Elephant Man'') ||  ||
|-
| ''[[A Change of Seasons (filma)|A Change of Seasons]]'' ||  ||
|-
| rowspan=3| 1981 || ''[[The Bunker (1981. gada filma)|The Bunker]]'' ||  || ''Emmy'' balva par izcilu sniegumu galvenajā lomā miniseriālā vai filmā
|-
| ''[[Peter and Paul]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[Othello (1981. gada TV filma)|Othello]]'' || TV filma ||
|-
| 1982 || ''[[The Hunchback of Notre Dame (1982. gada filma)|The Hunchback of Notre Dame]]'' ||  || Nominēts — ''Emmy'' balvai par izcilu sniegumu galvenajā lomā miniseriālā vai filmā
|-
| 1983 || ''[[A Married Man]]'' || TV seriāls ||
|-
| 1984 || ''[[The Bounty]]'' ||  ||
|-
| rowspan=5| 1985 || ''[[Hollywood Wives]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[Arch of Triumph (TV filma)|Arch of Triumph]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[Guilty Conscience (filma)|Guilty Conscience]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[Mussolini and I]]'' || TV filma || Balva ''[[CableACE Award]]'' par lomu filmā vai miniseriālā
|-
| ''[[The Good Father]]'' ||  ||
|-
| 1987 || ''[[84 Charing Cross Road (filma)|84 Charing Cross Road]]'' ||  || [[15. Maskavas starptautiskā kinofestivāls|15. Maskavas starptautiskā kinofestivāla]] balva labakajam aktierim
|-
| rowspan=4| 1988 || ''[[The Dawning]]'' ||  ||
|-
| ''[[Across the Lake]]'' || TV filma ||
|-
| ''[[A Chorus of Disapproval]]'' ||  ||
|-
| ''[[The Tenth Man (1988. gada filma)|The Tenth Man]]'' ||  || Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris miniseriālā vai TV filmā
|-
| 1989 || &quot;[[Lielās cerības (miniseriāls)|Lielās cerības]]&quot; (''Great Expectations'') || TV miniseriāls || Nominēts — ''Emmy'' balvai par izcilu sniegumu otrā plāna lomā miniseriālā vai filmā
|-
| 1990 || ''[[Desperate Hours]]'' ||  ||
|-
| rowspan=2| 1991 || &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; (''The Silence of the Lambs'') ||  || [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] kā labākajam aktierim galvenajā lomā&lt;br /&gt;BAFTA kino balva kā labākajam aktierim galvenajā lomā&lt;br /&gt;[[Bostonas kinokritiķu biedrības balva]] kā labākajam aktierim otrā plāna lomā&lt;br /&gt;[[Čikāgas kinokritiķu asociācijas balva]] kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''[[Dallas-Fort Worth Film Critics Association Award]]'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''[[Kansas City Film Critics Circle Award]]'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''[[National Board of Review Award]]'' kā labākajam aktierim otrā plāna lomā&lt;br /&gt;Balva ''[[New York Film Critics Circle Award]]'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Saturna balva kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris drāmas filmā&lt;br /&gt;Nominēts — balvai ''[[London Film Critics Circle Award]]'' kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Balva ''[[Sant Jordi Award]]'' ka labākajam ārzemju aktierim
|-
| ''[[One Man's War]]'' || TV filma ||
|-
| rowspan=5| 1992 || ''[[Freejack]]'' ||  ||
|-
| ''[[Spotswood (filma)|Spotswood]]'' ||  ||
|-
| &quot;[[Hovardsenda (filma)|Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'') || ||
|-
| &quot;[[Drakula (filma)|Drakula]]&quot; (''Bram Stoker's Dracula'') ||  || Nominēts — Saturna balva kā labākais aktieris otrā plāna lomā
|-
| &quot;[[Čaplins (filma)|Čaplins]]&quot; ||  ||
|-
| rowspan=4| 1993 || ''[[The Trial (1993. gada filma)|The Trial]]'' ||  ||
|-
| ''[[The Innocent (1993. gada filma)|The Innocent]]'' ||  ||
|-
| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot; (''The Remains of the Day'') || ||Balva ''[[David di Donatello award]]'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''Kansas City Film Critics Circle Award'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''London Film Critics Circle Award'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris drāmas filmā&lt;br /&gt;[[Losandželosas kinokritiķu asociācijas balva]] kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''National Board of Review Award'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;[[Sautīsternas kinokritiķu asociācijas balva]] kā labākajam aktierim
|-
| ''[[Shadowlands (filma)|Shadowlands]]'' ||  ||BAFTA kino balva kā labākajam aktierim galvenajā lomā&lt;br /&gt;Losandželosas kinokritiķu asociācijas balva kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Balva ''National Board of Review Award'' kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;Sautīsternas kinokritiķu asociācijas balva kā labākajam aktierim
|-
| rowspan=2| 1994 || &quot;[[Ceļš uz Velvilu (filma)|Ceļš uz Velvilu]]&quot; (''The Road to Wellville'') || ||
|-
| &quot;[[Rudens leģendas]]&quot; (''The Legends Of The Fall'') || ||Balva ''[[Bronze Wrangler for Theatrical Motion Picture]]''&lt;br /&gt;{{small|(kopā ar [[Edvards Cviks|Edvardu Cviku]], [[Viljams Vitlifs|Viljamu Vitlifu]] un [[Breds Pits|Bredu Pitu]])}}
|-
| 1995 || ''[[Nixon (filma)|Nixon]]'' ||  ||Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris drāmas filmā&lt;br /&gt;Nominēts — [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i par izcilu aktiera sniegumu galvenajā vīriešu lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Ekrāna aktieru ģildes balvai par izcilu aktieru ansambļa sniegumu kinofilmā {{small|(kopā ar citiem ansambļa aktieriem)}}
|-
| rowspan=2| 1996 || ''[[August (filma)|August]]'' || arī režisors ||
|-
| &quot;[[Pārciešot Pikaso]]&quot; (''Surviving Picasso'') || ||
|-
| rowspan=2| 1997 || &quot;[[Uz robežas (filma)|Uz robežas]]&quot; (''The Edge'') || ||
|-
| &quot;[[Amistada]]&quot; ||  ||Balva ''[[Kritiķu izvēles kino balva|Broadcast Film Critics Association Award]]'' kā labākajam aktierim otrā plāna lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā kinofilmā&lt;br /&gt;Nominēts — balvai ''[[Online Film Critics Society Award]]'' kā labākais aktieris otrā plāna lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Ekrāna aktieru ģildes balvai par izcilu aktiera sniegumu otrā plāna vīriešu lomā
|-
| rowspan=2| 1998 || &quot;[[Zorro maska]]&quot; (''The Mask of Zorro'') || ||
|-
| &quot;[[Iepazīstieties, Džo Bleks]]&quot; (''Meet Joe Black'') || || Nominēts — Saturna balvai kā labākais aktieris
|-
| rowspan=3| 1999 || &quot;[[Instinkts (filma)|Instinkts]]&quot; (''Instinct'') || ||
|-
| ''[[Siegfried &amp; Roy: The Magic Box]]''|| balss ||
|-
| &quot;[[Tits (filma)|Tits]]&quot; (''Titus'') || || Nominēts — balvai ''London Film Critics' Circle Award'' kā gada labākais britu aktieris
|-
| rowspan=2| 2000 || &quot;[[Neiespējamā misija 2]]&quot; || titros nav minēts ||
|-
| &quot;[[Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus]]&quot; || balss ||
|-
| rowspan=2| 2001 || &quot;[[Hanibāls (2001. gada filma)|Hanibāls]]&quot; (''Hannibal'') || || Nominēts — Saturna balvai kā labākais aktieris
|-
| &quot;[[Sirds Atlantijā (filma)|Sirds Atlantijā]]&quot; (''Hearts in Atlantis'') || ||
|-
| rowspan=2| 2002 || ''[[Bad Company (2002. gada filma)|Bad Company]]'' ||  ||
|-
| &quot;[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]&quot; (''Red Dragon'') ||  ||
|-
| 2003 || &quot;[[Cilvēka traips (filma)|Cilvēka traips]]&quot; (''The Human Stain'') || || [[Holivudas kinofestivāla balva]] par izcilu sasniegumu tēlojumā, vīriešu lomās
|-
| 2004 || &quot;[[Aleksandrs Lielais (filma)|Aleksandrs Lielais]]&quot; (''Alexander'') || ||
|-
| rowspan=2| 2005 || &quot;[[Pierādījums (2005. gada filma)|Pierādījums]]&quot; ||  ||
|-
| &quot;[[Sapnis par ātrumu]]&quot; (''The World's Fastest Indian'') || || [[Jaunzēlandes ekrāna balva]] par labāko aktiera sniegumu galvenajā lomā
|-
| rowspan=2| 2006 ||&quot;[[Bobijs (filma)|Bobijs]]&quot; ||  || Holivudas kinofestivāla balva par gada labāko aktieru ansambli&lt;br /&gt;Nominēts — Ekrāna aktieru ģildes balvai par izcilu aktieru ansambļa sniegumu kinofilmā {{small|(kopā ar citiem ansambļa aktieriem)}}
|-
| &quot;[[Visi karaļa vīri]]&quot; (''All the King's Men'') || ||
|-
| rowspan=6| 2007 || &quot;[[Daniels Vebsters un velns]]&quot; (''Shortcut to Happiness'') || TV filma ||
|-
| &quot;[[Amerikāņu meistari]]&quot; (''American Masters'') || balss;&lt;br /&gt;TV seriāls ||
|-
| &quot;[[Slipstrīm (2007. gada filma)|Slipstrīm]]&quot; (''Slipstream'') || arī rakstnieks, režisors ||
|-
| &quot;[[Lūzums (2007. gada filma)|Lūzums]]&quot; (''Fracture'') || ||
|-
| &quot;[[Beovulfs (filma)|Beovulfs]]&quot; ||  ||
|-
| &quot;[[Pēdējā pietura (filma)|Pēdējā pietura]]&quot; (''The City of Your Final Destination'') || ||
|-
| rowspan=2| 2008 || ''[[Where I Stand: The Hank Greenspun Story]]'' || balss ||
|-
| ''[[Immutable Dream of Snow Lion]]'' ||  ||
|-
| rowspan=2| 2010 || &quot;[[Vilkatis (filma)|Vilkatis]]&quot; (''The Wolfman'') ||  ||
|-
| &quot;[[Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati]]&quot; (''You Will Meet a Tall Dark Stranger'') || ||
|-
| rowspan=2| 2011 || &quot;[[Rituāls (2011. gada filma)|Rituāls]]&quot; (''The Rite'') || ||
|-
| &quot;[[Tors (filma)|Tors]]&quot; (''Thor'') ||  ||
|-
| rowspan=2| 2012 || ''[[360 (filma)|360]]'' ||  ||
|-
| &quot;[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]&quot; ||  || [[Sentluisas kinokritiķu asociācijas balva]] par īpašiem nopelniem&lt;br /&gt;Nominēts — Sentluisas kinokritiķu asociācijas balvai kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Nominēts — [[Fīniksas kinokritiķu apvienības balva]]i kā labākais aktieris
|-
| rowspan=2| 2013 || &quot;[[RED aģenti 2]]&quot; ||  ||
|-
| &quot;[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]&quot; ||  ||
|-
| 2014 || &quot;[[Noass (filma)|Noass]]&quot; ||  ||
|-
| rowspan=4| 2015 || &quot;[[Mierinājums]]&quot; (''Solace'') || ||
|-
| ''[[Kidnapping Mr. Heineken]]''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Chitwood|first=Adam|title=Anthony Hopkins speelt Heineken in nieuwe film over ontvoering|url=http://www.ad.nl/ad/nl/1022/Celebs/article/detail/3440056/2013/05/13/Anthony-Hopkins-speelt-Heineken-in-nieuwe-film-over-ontvoering.dhtml|accessdate=May 13, 2013|date=May 13, 2013}}&lt;/ref&gt; ||  ||
|-
| ''[[Blackway]]'' ||  ||
|-
| ''[[The Dresser]]'' || TV filma ||
|-
| rowspan=2| 2016 || &quot;[[Neuzticība]]&quot; (''Misconduct'') || ||
|-
| &quot;[[Trieciens (filma)|Trieciens]]&quot; (''Collide'') || ||
|-
| 2016—2018 || &quot;[[Mežonīgo rietumu pasaule]]&quot; (''Westworld'') || TV seriāls ||  Nominēts — [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] par izcilu sniegumu galvenajā lomā drāmas seriālā&lt;br /&gt;Nominēts — Ekrāna aktieru ģildes balvai par izcilu aktieru ansambļa sniegumu drāmas seriālā {{small|(kopā ar citiem ansambļa aktieriem)}}&lt;br /&gt;Nominēts — Saturna balvai kā labākais viesaktieris TV seriālā
|-
| rowspan=3| 2017 || ''[[Brian Pern: A Tribute]]'' || TV filma; titros nav minēts ||
|-
| &quot;[[Transformeri: Pēdējais bruņinieks]]&quot; ||  ||
|-
| &quot;[[Tors: Ragnarjoks]]&quot; ||  ||
|-
| rowspan=2| 2018 || &quot;[[Karalis Līrs (TV filma)|Karalis Līrs]]&quot; (''King Lear'') || TV filma ||
|-
| ''[[The Two Popes]]'' ||  || Nominēts — [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais aktieris otrā plāna lomā&lt;br /&gt;Nominēts — [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmas filmā&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris otrā plāna lomā&lt;br /&gt;
|-
| 2019 || ''[[Now Is Everything]]'' || ||
|-
| rowspan=2| 2020 || &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; (''The Father'') || || [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] kā labākajam aktierim&lt;br /&gt;BAFTA kino balva kā labākajam aktierim galvenajā lomā&lt;br /&gt;Nominēts — [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmas filmā
|-
| ''[[Elyse]]'' || ||
|-
| rowspan=4| 2021 || ''[[Mythic Quest: Raven's Banquet]]'' || TV seriāls ||
|-
| ''[[The Virtuoso]]'' || ||
|-
| ''[[Where Are You]]'' || ||
|-
| ''[[Zero Contact]]'' || ||
|-
| rowspan=2| 2022
|&quot;[[Armagedona laiks]]&quot; (''Armadeddon Time'') || ||
|-
|&quot;[[Dēls (filma)|Dēls]]&quot; (''The Son'') || ||
|-
| rowspan=3| 2023
| &quot;[[Viena dzīvība]]&quot; (''One Life'') || ||
|-
| &quot;[[Freida pēdējā sesija]]&quot; (''Freud's Last Session'') || ||
|-
| ''[[Rebel Moon]]'' || balss ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|''[[Rebel Moon – Part Two: The Scargiver]]''
|balss
|
|-
|''[[Mary (filma)|Mary]]''
|
|
|-
|2025
|&quot;[[Slazds (2025. gada filma)|Slazds]]&quot; (''Locked'')
|
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}
{{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hopkinss, Entonijs}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsiešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>damrvir09zzo09xqy2b3702v8eoifpp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inese Lībiņa-Egnere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170212</id>
    <revision>
      <id>4499462</id>
      <parentid>4487297</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:45:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4499462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10979" sha1="qovhld94lp38mq9q5w5b6g37yj0zuwp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Inese Lībiņa-Egnere
| attēls = Attēls:Eiropas lietu komisijas sēde. Inese Lībiņa-Egnere.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Inese Lībiņa-Egnere 2023. gadā 
| amats = [[Latvijas Republikas tieslietu ministre]]
| term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|}}
| term_beigas = {{dat|2026|5|28|N|}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Jānis Bordāns]]
| pēctecis = [[Edvards Smiltēns]]
| amats2 = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|}}
| term_sākums3 = {{dat|2026|06|11|N|}}
| term_beigas3 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Egils Levits]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers3 = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats4 = [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedre
| term_sākums4 = {{dat|2012|6|14|N|}}
| term_beigas4 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = [[Inga Bite]]
| pēctecis4 = [[Jānis Grasbergs]]
| amats5 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums6 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| term_beigas6 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| prezidents6 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| amats7 = [[11. Saeima]]s deputāte
| term_sākums7 = {{dat|2011|10|17|N|}}
| term_beigas7 = {{dat|2014|11|4|N|}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| prezidents7 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers7 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|09|25}}
| dzim_vieta =  {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[Latvieši|latviete]]
| partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Jans Hendriks Egners
| alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]]
* [[Freiburgas Universitāte]]
| profesija = [[jurisprudence|juriste]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Inese Lībiņa-Egnere''' (dzimusi '''Inese Lībiņa''' {{dat|1977|9|25}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ineselibina/status/424621481625014274|title=Esmu dzimusi Rīgā, uzaugusi Liepājā, esmu laimīga, ka mana dzīve ir dota Latvijā:)|last=Lībiņa-Egnere|first=Inese|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|10|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[juriste]] un [[politiķe]], pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;. [[14. Saeima]]s deputāte. Bijusi [[Latvijas tieslietu ministre]], ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedra amatā.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1977. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. 1996. gadā pabeidza mācības [[Liepājas 5. vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]], tad studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] un [[Freiburgas Universitāte|Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes]] Juridiskajā fakultātē [[Vācija|Vācijā]]. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu [[doktora grāds|doktora grādu]]. Disertācijas tēma: “Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

I. Lībiņa-Egnere bija zvērināta advokāte birojā &quot;Liepa, Skopiņa/BORENIUS&quot;. Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] juridiskā padomniece.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Prezidenta komandai pievienojas Kukule un advokāte Lībiņa-Egnere |url=https://www.apollo.lv/5066301/prezidenta-komandai-pievienojas-kukule-un-advokate-libina-egnere |website=Apollo |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}} |language=latviešu |date={{dat|2026|7|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2011. gadā pievienojās [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijai]]. No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], kur ievēlēta no Kurzemes apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[CVK]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}&lt;/ref&gt; Darbojas Juridiskajā komisijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.likumi.lv/doc.php?id=238487|title= Par Saeimas komisiju sastāvu|accessdate= {{dat|2011|11|11||bez}}|author= |date= |publisher= Likumi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20131230232819/http://likumi.lv/doc.php?id=238487|archivedate= {{dat|2013|12|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/amatus-saeimas-komisiju-vadiba-saglaba-cepane-druviete-un-latkovskis.d?id=41291159 Amatus Saeimas komisiju vadībā saglabā Čepāne, Druviete un Latkovskis] Delfi.lv&lt;/ref&gt; Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/C2E4D8A65279B7F3C22579100046C665?OpenDocument&amp;lang=LV|title= Informācija par deputātu, Inese Lībiņa-Egnere|accessdate= |author= |date= |publisher= Saeima.lv}}&lt;/ref&gt; I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.&lt;ref&gt;[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/StarptaustiskasOrganizacijas/EP/pa-delegacija/ Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Saeima - Inese Lībiņa-Egnere.jpeg|thumb|left|225px|Inese Lībiņa-Egnere Saeimas sēdē 2014. gadā]]

{{dat|2012|06|14||bez}} I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre [[Inga Bite]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-saeimas-priekssedetajas-biedri-ievel-libinu-egneri.d?id=42432860 Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Lībiņu-Egneri] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai &quot;[[Vienotība]]&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/astoni-rp-politiki-oficiali-iestajusies-vienotiba-tostarp-divi-ministri.d?id=44512034  Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies &quot;Vienotībā&quot;; tostarp divi ministri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703134246/http://www.delfi.lv/news/national/politics/astoni-rp-politiki-oficiali-iestajusies-vienotiba-tostarp-divi-ministri.d?id=44512034 |date={{dat|2015|07|03||bez}} }} Delfi.lv&lt;/ref&gt; no kuras saraksta [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-nacionalas-drosibas-komisiju-vadis-libina-egnere.a264602/|title=Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs Lībiņa-Egnere|access-date=2018-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; Rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz [[Satversmes tiesa]]s tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.

2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot;. Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]].

2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc valdības demisijas 2026. gada jūnijā atjaunojusi Saeimas deputātes mandātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Inese Lībiņa-Egnere}}
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=75293132496 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018122348/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&amp;cbutton=75293132496 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}
* [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/C2E4D8A65279B7F3C22579100046C665?OpenDocument&amp;lang=LV Saeimas profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Bordāns]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministre]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2026|05|28|N}}| pēc = [[Edvards Smiltēns]]}}
{{kastes beigas}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Lībiņa-Egnere, Inese}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>qovhld94lp38mq9q5w5b6g37yj0zuwp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lidosta &quot;Jūrmala&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177124</id>
    <revision>
      <id>4499471</id>
      <parentid>4421793</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41756-39</username>
        <id>148389</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11851" sha1="49kyqfiypzg626bkkjuun7d8gp3ru41" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                 =
| nosaukums                 = Lidosta &quot;Jūrmala&quot;
| nosaukums_originalvaloda  = 
| attels                    = Jūrmalas lidostas terminālis (centrs).jpg
| attela-platums             = 246px
| paraksts                   = Lidostas pasažieru terminālis (2014)
| IATA                      =QUJ  
| ICAO                      = EVJA
|lat_deg=56|lat_min=56|lat_sec=33|lat_dir=N
|lon_deg=23|lon_min=13|lon_sec=26|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips             = civilā
| operators                 = 
| ipasnieks                 = SIA &quot;Tukums Airport&quot;
| atrasanas_vieta           = [[Smārdes pagasts]],&lt;br /&gt;
[[Tukuma novads]], [[Latvija]]
| metric-elev                = 
| elevation-f                = 232
| elevation-m                = 71
| metric-rwy                = 
| r1-number                 = 13/31
| r1-length-f               = 
| r1-length-m               = 2502
| r1-surface                = [[betons]]
| pasazieru_skaits          =   
| majas_lapa                 = {{URL|http://jurmalaairport.com}}{{Infobox mapframe |wikidata=yes |marker=airport |zoom=12|frame-height=260 | stroke-width=1 |coord={{WikidataCoord|display=i}}}}
}}
'''Lidosta &quot;Jūrmala&quot;''' (ICAO: '''EVJA'''; iepriekš — '''Tukuma lidosta''', ICAO: '''EVTA''', '''EVTJ''') ir nesertificēts gaisa pārvadājumu [[lidlauks]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}&lt;/ref&gt; [[Tukuma novads|Tukuma novadā]] {{nobr|4 km}} no [[Tukums|Tukuma]] centra. Izveidots bijušajā militārajā lidlaukā, kas agrāk bija viens no galvenajiem [[Padomju Savienība|PSRS]] militārajiem lidlaukiem Latvijā.  Bija sertificēts &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt; vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.&lt;ref&gt;[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVJA-en-GB.html#AD-2.EVJA Latvian AIP]&lt;/ref&gt; Lidlaukā ir viens {{nobr|2502 m}} garš un {{nobr|45 m}} plats betona plātņu seguma skrejceļs. 2010. gadā lidostā uzbūvēts termināls pasažieru lidostas vajadzībām, kurš savu darbību tā arī nav uzsācis. 2015. vasarā pēc ilgstošām grūtībām ar ietekmi uz vidi novērtējuma apstiprināšanu lidostai tika atņemta sertifikācija. Tas notika iespējamas lidostas īpašnieku un patiesā labuma guvēju saistības ar nelikumīgām darbībām un kontrabandas riska dēļ.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = «Jurmala Airport» anulēts lidlauka sertifikāts | first = Madara | last = Fridrihsone| publisher = lsm.lv | date = 2015. gada 18. augustā | accessdate = 2015. gada 31. septembrī | url = http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/jurmala-airport-anulets-lidlauka-sertifikats.a141950/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Militārais lidlauks ===
Tukuma lidlauks iekārtots pirms 1939. gada. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja Vācijas kara aviācijas ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvianaviation.com/Aero_Tukums.html |title=AERODROME - TUKUMS |access-date={{dat|2012|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181231142924/http://latvianaviation.com/Aero_Tukums.html }}&lt;/ref&gt; 1944. gada rudenī tajā bija stacionēts aviācijas leģions ''Luftwaffen-Legion Lettland''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |title=The Latvian Squadrons in the Luftwaffe |access-date={{dat|2014|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140715115227/http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |archivedate={{dat|2014|07|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] netālu no lidlauka tika izveidota armijas priekšpilsēta [[Jauntukums]], kur dzīvoja Tukuma gaisa bāzē dienošie [[padomju armija]]s virsnieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/898568/lv/Jauntukums|title=Jauntukums - Tukums|website=wikimapia.org|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Otrā pasaules kara PSRS Jūras kara spēki šeit iekārtoja militāro lidlauku un kara aviācijas pulku, kura uzdevums bija aizsargāt valsts gaisa telpu virs [[Baltijas jūra]]s un robežas pārkāpuma gadījumā veikt uzlidojumus objektiem Baltijas jūras reģionā.

Lidlaukā bāzējās Baltijas kara flotes 668. bumbvedēju aviācijas pulks (''668-й бомбардировочный авиационный полк, 668-й БАП'') ar bumvedējiem ''Jak-28I'' un ''Jak-28L'', kas atradās angāros un bija neredzami no augšas. 1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukos stacionētās lidmašīnas veica kaujas operāciju pret [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] esošo pretzemūdeņu kuģi &quot;''Сторожевой''&quot;, uz kura bija sākusies pret PSRS vadību vērsta sacelšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://wapkin.livejournal.com/648653.html |title=Вооруженный мятеж - современная история (krieviski) |access-date={{dat|2012|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250116183400/https://wapkin.livejournal.com/648653.html }}&lt;/ref&gt; Līdz 1989. gadam lidlauka noliktavās glabājās 24 kodolgalviņas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat padomju karaspēka izvešanai (t.i. no 1991. līdz 1993. gadam) Tukuma lidlaukā bija stacionēts 240. Sevastopoles-Berlīnes Jūras triecienaviācijas pulks (''240-й гвардейский морской штурмовой авиационный Севастопольско-Берлинский полк,  240-й МШАП ВВС'') ar 29 virsskaņas bumbvedējiem ''[[Su-24]]''.&lt;ref name=SAF&gt;{{Grāmatas atsauce| title = Aircraft, Strategy and Operations of the Soviet Air Force | url = https://archive.org/details/aircraftstrategy00maso | last = Mason | first = R. A. | publisher = Jane's Publishing Company Limited | date = 1986 | isbn = 0710603738}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ser-sarajkin.narod2.ru/ALL_OUT/AiKOut10/GvOstaf/GvOstaf002.htm ser-sarajkin.narod2.ru]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Aviatsiya VMF | publisher = Aviabaza KPOI | url = http://airbase.ru/squad/russia/sea/}}&lt;/ref&gt;

Pēc Padomju karaspēka izvešanas lidlauku pārņēma [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]. Lidlauku bija plānots izmantot kā rezerves lidlauku gadījumam, ja Rīgas lidosta tiktu bloķēta. Daļa no teritorijas, kuru nebija plānots izmantot militārajām vajadzībām, tika nodota vietējām pašvaldībām (Smārdes, Slampes u.c. pagastiem). Daļa zemes tika privatizēta, bet daļu paturēja pašvaldības savām vajadzībām, piemēram, Smārdes pagasts izmantoja teritorijas daļu, kur atradās daudzdzīvokļu nami, industriālā parka izveidei. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki, atsakoties no sākotnējām iecerēm, veica teritorijas privatizācijas procesu un tā nokļuva privātpersonu rokās.


=== Pasažieru lidosta ===
2005. gadā Tukuma lidlauka atjaunošanai dibināja uzņēmumu SIA &quot;Tukums Airport&quot;, kurā 50% piederēja [[Smārdes pagasts|Smārdes pagastam]], bet otra puse - &quot;[[K.S. AVIA]]&quot;. Pagasts uzņēmuma izveidē investēja zemi, bet &quot;K.S.AVIA&quot; līdzekļus lidlauka atjaunošanai. Pēc &quot;Lursoft&quot; datiem Tukuma lidlauks pastarpināti caur uzņēmumu &quot;K.S.AVIA&quot; gandrīz pilnībā piederēja Latvijas uzņēmējiem Konstantīnam Soloduham un Sergejam Ščukinam.&lt;ref&gt;[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/tukuma-lidostai-tomer-bus-jaiziet-ietekmes-uz-vidi-vertesanas-procedura.d?id=40633057 Tukuma lidostai tomēr būs jāiziet ietekmes uz vidi vērtēšanas procedūra. bizness.delfi.lv, 2011. gada 15. septembris]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

SIA &quot;Tukums Airport&quot; bijušajā militārajā lidlaukā 2010. gada janvārī sāka celt pasažieru termināli. Kopējās investīcijas līdz 2010. gada vidum sasniedza četrus miljonus latu. 2010. gada rudenī lidostas skrejceļš aprīkoja ar īpašu gaismas signālu sistēmu, kas lidmašīnām ļauj pacelties diennakts tumšajā laikā. 
Lidostas &quot;Jūrmala&quot; attīstības plānā bija zema budžeta aviokompāniju (piemēram, ''Ryanair, Norwegian, Wizz Air'') piesaiste no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]].&lt;ref&gt;[http://zinas.nra.lv/latvija/39721-tukuma-lidosta-cer-uz-ryanair.htm Kristaps Kārkliņš. Tukuma lidosta cer uz Ryanair. zinas.nra.lv, 2011. gada 19. janvāris]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Šī plāna īstenošanu ilglaicīgi ierobežoja nespēja saskaņot lidostas attīstības ietekmes uz vidi izvērtējumu un vietējo iedzīvotāju pretestība, bet 2015. gada vasarā lidostai atņēma sertifikāciju tās īpašnieku iespējamu nelikumīgu darbību risku dēļ.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

2017. gadā notika uzņēmuma SIA &quot;Sky Port&quot; (iepriekšējais nosaukums - SIA &quot;Tukuma lidosta&quot;) īpašnieku maiņa un par lidostas stratēģisko investoru kļuva uzņēmējs [[Raimonds Kisiels]]. Līdz ar to uzņēmumam mainījās valde, par kuras priekšsēdētāju kļuva [[Juris Rekšņa]].&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/tukuma-lidostai-jauns-strategiskais-investors-un-jauna-valde-460865 Tukuma lidostai jauns stratēģiskais investors un jauna valde] Dienas bizness. 2017. gada 13. marts&lt;/ref&gt;

== Negadījumi un incidenti ==
* 2008. gada 16. augustā pirms Tukuma aviošova ''AirTraining'' lidmašīna ''Piper PA-31-310 Navajo'' ar reģistrācijas numuru YL-CCX (cn 31-647) avarēja Tukumā [[Tukuma dārzniecības lauki|Laustiķu pļavā]]. Bojā gāja lidmašīnas pilots un ievainojumus guva septiņi pasažieri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/58933|title=aviation-safety raksts par AirTraining Piper PA-31-310 Navajo avāriju}}&lt;/ref&gt;
* 2008. gada 27. aprīlī ''SIA „PLAZMA-AB”'' lidaparāts ''Lilienthal X-32 Bekas (cn 0378)'' ar reģistrācijas numuru YL-PHW paceļoties Jūrmalas lidostā izcēlās sānslīde, un lidmašīna sāka strauji zaudēt augstumu. Palielinot dzinēja jaudu līdz maksimumam, lidaparāts palika grūti vadāms, sānslīde kļuva vēl lielāka, un ar lielu vertikālo ātrumu lidmašīna sadūrās ar zemi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=351893|title=aviation-safety raksts par Lilienthal X-32 Bekas}}&lt;/ref&gt;
* 1986. gada 1. jūlijā [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] ''[[Su-24]]'' lidmašīna no 668 BAP ekipāžas avarēja dzinēja aizdegšanās dēļ 6 km uz ziemeļrietumiem no [[Tukums|Tukuma]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/196258|title=aviation-safety raksts 196258}}&lt;/ref&gt;
* 1985. gada 9. janvārī ''Su-24'' lidmašīna veica [[avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/196339|title=aviation-safety raksts 196339}}&lt;/ref&gt;
* 1979. gada 10. oktobrī avārijas nosēšanās laikā [[PSRS]] [[Baltijas kara flote]]s ''Su-24'' nolūza lidmašīnas kreisais ritenis un lidmašīna sadega.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://testpilot.ru/russia/sukhoi/su/24/su24_crash.php|title=testpilot.ru raksts par su24 avāriju (raksts atrodas tabulā)}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20150508200958/http://myairfields.com/item/tukumsjurmala-1331/ Myairfields.com Tukums/Jurmala]

{{Latvijas lidostas}}

{{DEFAULTSORT:Jūrmala}}
[[Kategorija:Transports Jūrmalā|Lidosta]]
[[Kategorija:Tukuma novads]]
[[Kategorija:Smārdes pagasts]]
[[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]]</text>
      <sha1>49kyqfiypzg626bkkjuun7d8gp3ru41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rihards Kūlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192242</id>
    <revision>
      <id>4499455</id>
      <parentid>4031597</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:32:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4499455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11965" sha1="895u3ul2x1qby6hy3hseugostd8bc3e" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds =Rihards Kūlis
|          vārds_orig = 
|              attēls =Rihards_Kulis.jpg
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums =Rihards Kūlis 2008. gadā
|             dz_gads =1945
|          dz_mēnesis =4
|            dz_diena =21 
|            dz_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis}}
|              m_gads =
|           m_mēnesis = 
|             m_diena =
|             m_vieta =
|           pilsonība =[[Latvija]]s
|             tautība =[[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|               skola =
|           intereses =[[Imanuels Kants]], [[Martins Heidegers]], [[filozofijas vēsture]], [[kultūras vēsture]], [[eksistenciālisms]]
|              idejas =
|          alma_mater =[[Latvijas Universitāte]]
|           skolotājs =
|           skolnieks =
|          ietekme_no =[[Imanuels Kants]], [[Martins Heidegers]], [[Vilhelms Diltejs]]
|          ietekmējis =
|               darbi =Filosofija (1996, 1997, 1998)&lt;br /&gt;Filosofiskās klasikas - L. Feierbaha, I. Kanta, E. Huserla, M. Heidegera, M. Vēbera darbu tulkojumi
|              valoda =[[latviešu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas =nē
}}

'''Rihards Kūlis''' (dzimis {{dat|1945|2|15}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]].

== Dzīvesɡājums ==
[[1967]]. gadā absolvēja mācības Cēsu mūzikas vidusskolā un turpināja strādāt Valmieras mūzikas skolā par vijoles spēles skolotāju. Pēc diviem gadiem, [[1969]]. gadā iestājās [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru absolvēja [[1974]]. gadā. 1976.–1979. gadā turpināja studēt aspirantūrā , disertācijas tēma: “Vēsturisma problēma vācu iracionālismā (No Dilteja līdz Heidegeram)”. 1986. gadā ieguva filoz. zin. kand. grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; LVU sākumā strādāja par lektoru, tad docentu, asociēto profesoru un profesoru.

Riharda Kūļa galvenās intereses un darbi filozofijā saistās ar kultūras filozofiju, [[Eiropa]]s un Latvijas filosofijas un kultūras vēsturi, [[fenomenoloģija|fenomenoloģiju]], [[eksistenciālisms|eksistenciālismu]], [[Imanuels Kants|I. Kanta]], [[Martins Heidegers|M. Heidegera]] filozofiju.

Rihards Kūlis vairāk kā 30 gadus veltīja filozofiskās klasikas tulkošanai latviešu valodā, darinot jaunu terminoloģiju, izstrādājot sistēmisku pieeju filozofijas klasikas tulkojumiem, īpaši I. Kanta, E. Huserla un M. Heidegera gadījumā. Savienoja praktisko tulkošanas darbu ar komentāru izstrādi un tulkojamo autoru filozofisko uzskatu interpretācijām un skaidrojumiem.

Rihards Kūlis [[1990]]. gadu sākumā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s aktivitātēs un bija [[Jūrmalas Dome]]s deputāts. Rihards Kūlis ir arī aizrautīgs dārznieks - Cēsīs un Lejasciemā eksperimentē un audzē dažādu šķirņu melones, arbūzus, vīnogas, fizāļus, tomātus, ābolus u.c.&lt;ref&gt;http://www.gulbene24.lv/zinas/57/98976{{Novecojusi saite}} Vidzemes TV, sākot no 10:36&lt;/ref&gt; Peoniju un tulpju kolekcionārs. Ilgstoši darbojies Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrībā.

== Nodarbošanās ==
[[Attēls:Rihards_Kulis_Roma.jpg|thumb|right|180px|Rihards Kūlis pie Pontifikālās Laterāna universitātes Romā, 2011.g.]]
[[Latvijas Universitāte]]s profesors, LU Filozofijas vēstures katedras vadītājs, LU aģentūras [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] vadošais pētnieks (vada LZP projektu &quot;Rietumu filosofijas klasika: tulkojumi un interpretācija&quot;).
R.Kūļa vadībā doktora darbus izstrādāja A.Šuvajeva, Ž.Narkeviča, I.Bernova, R.Bičevskis, L.Gediņa, I.Nātriņa. Kopš 2009. gada 3 promocijas darbu vadītājs (I.Pirktiņa, E.Šimfa, A.Ikavnieks).

=== Plaģiātisma skandāls ===
2010. gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura programmas students Armands Leimanis ar segvārdu Gojko Mitičs Internetā izplatīja publisku vēstuli,&lt;ref&gt;http://www.satori.lv/raksts/3305 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304130432/http://www.satori.lv/raksts/3305 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Satori - Publiska studentu vēstule par filozofiju Latvijā&lt;/ref&gt; kurā vērsa sabiedrības uzmanību uz iespējamajiem pārkāpumiem finansējuma piešķiršanā un apsūdzēja trīs profesorus – Rihardu Kūli, Igoru Šuvajevu un Andri Rubeni plaģiātismā, uzdodot filozofa [[Otto Rolavs|Otto Rolava]] Imanuela Kanta darbu tulkojumus par saviem.

Vēstule izsauca plašu rezonansi, un mēnesi pēc tās publicēšanas Latvijas Universitātē tika izveidota ekspertu komisija, kas izvērtēja iespējamo plaģiātu profesoru tulkojumos. Komisija konstatēja, ka, lai gan Kūļa tulkojums nav plaģiāts tādā nozīmē, ka tas būtu precīza kopija, tas nav uzskatāms par oriģinālu darbu, bet gan terminoloģiski konceptuāli pārstrādātu Rolava tulkojumu.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/etikas-komisijas-locekle-kula-darbu-nevar-saukt-par-plagiatu-730958 Ētikas komisijas locekle: Kūļa darbu nevar saukt par plaģiātu&lt;/ref&gt; Sekojot ekspertu komisijas atzinumam, [[Latvijas Universitāte]] 2010. gada 30. aprīlī vērsās Gulbenes tiesā, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar Rihardu Kūli.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/papildinata-lu-ir-versusies-tiesa-lai-atlaistu-kuli-734703 LU ir vērsusies tiesā, lai atlaistu Kūli&lt;/ref&gt;

Tiesas process Kūļa pārstāvju neierašanās dēļ vairākas reizes tika atlikts,&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/tiesa-lu-prasibu-atbrivot-no-amata-filozofijas-profesoru-kuli-skatis-oktobri-746459 Tiesa LU prasību atbrīvot no amata filozofijas profesoru Kūli skatīs oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lu-iesniegto-prasibu-tiesa-pret-profesoru-kuli-par-darba-attiecibu-izbeigsanu-izskatis-nakamgad-754197 LU iesniegto prasību tiesā pret profesoru Kūli par darba attiecību izbeigšanu izskatīs nākamgad&lt;/ref&gt; līdz 2012. gada 29. maijā tika panākts izlīgums.&lt;ref&gt;http://www.apollo.lv/zinas/filozofijas-profesora-kula-un-lu-strida-panakts-izligums/517197 Filozofijas profesora Kūļa un LU strīdā panākts izlīgums&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==

=== Monogrāfijas ===
* Filosofija. Līdzautore [[Maija Kūle]], Rīga: Burtnieks, 1996, 1997, 653 lpp.; jauns izdevums – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998 un turpmāk katru gadu atkārtots izdevums, 656 lpp., tulkojums krievu val., Rīga: Zvaigzne ABC, 1998, 716 lpp.
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:filosofija1998.gif
&lt;/gallery&gt;

=== Nozīmīgākie raksti Latvijas zinātniskos izdevumos kopš 2000. gada ===
* Reflections on the Everlasting and the Transient or the Road to the Freed of Light. – Analecta Husserliana, vol. 67, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 2000, pp. 243–257. 
* Kant und Rahner (Karl Rahners und Immanuel Kants geteiltes Schicksal der westlichen Rationalitaet). Grāmatā: „Die Grenze des Menschen ist goettlich“, Parerga Verlag, Berlin, 2007, 283 – 301 S.
* Kants un dzīvespasaules (Lebenswelt) problēma. Grāmatā: „Vērotājs un sabiedrība“, LU Akadēmiskais apgāds, 2008., 91. – 101. lpp.
* Kultūra un ētika. Grāmatā: „Augusts Milts: patība un ētika“, Raka, 2008., 217 – 230. lpp.

=== Zinātniskie tulkojumi ===
* L.Feierbahs. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati. Rīga: Zvaigzne, 1983, 214 lpp. Priekšvārds 5.- 20.lpp.
* I.Kants. Praktiskā prāta kritika. Rīga: Zvaigzne, 1988, 202 lpp. Priekšvārds 5.- 30.lpp. kopā ar M. Kūli. 
* I.Kants. Prolegomeni. Rīga: Zvaigzne, 1990, 158 lpp. Priekšvārds 5.-18. lpp.
* M.Heidegers. Malkasceļi. R.Kūļa tulkojums. Rīga: Intelekts, 1998. 19. a. l.
* E.Huserls. Fenomenoloģija. R.Kūļa un A.Dāboliņa tulkojums. R.Kūļa kā tulkotāja piezīmes un komentāri. Rīga: LU FSI, 2002, 25 a.l.
* M.Vēbers. Reliğijas socioloğija. R.Kūļa tulkojums. R.Kūļa kā tulkotāja piezīmes un komentāri. Rīga: FSI, 2004, 26 a.l.
* I.Kants. Prolegomeni. Praktiskā prāta kritika. R.Kūļa tulkojums, pēcvārds un komentāri, Rīga, Zinātne, 2006., 22 a.l.
* I.Kants. Tīrā prāta kritika. R.Kūļa tulkojums, piezīmes, priekšmetu rādītājs, 40 a. l. Rīga: Zinātne, 2011.
&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:kristietibas_butiba_1983.gif
Attēls:praktiska_prata_kritika_1988.jpg
Attēls:prolegomeni_1990.jpg
Attēls:malkasceli_1998.gif
Attēls:fenomenologija_2002.jpg
Attēls:religijas_sociologija_2004.jpg
Attēls:prolegomeni_ppk_2006.jpg
Attēls:tira_prata_kritika_2011.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Kvalifikācijas celšana ārzemju universitātēs un pētniecības iestādēs, starptautiskā sadarbība ==
* Insbrukas Universitātes Teoloģijas fakultāte, Austrija (2011)
* Zinātniski pētnieciskais darbs Vīnes Universitātes filosofijas institūtā sadarbībā ar prof. Ludvigu Nāglu, Austrija (2005–2008)
* Zinātniski pētnieciskais darbs sadarbībā ar Vīnes katoļu akadēmiķu apvienību (piedalīšanās semināros, referāti), Austrija (2005–2007)
* Stažēšanās Altenburgā un Melkā, projekts: K.Rānera darba tulkojums un interpretācija, Austrija (2004–2005)
* Paula Selāna stipendija Vīnē &quot;Cilvēka zinātņu institūtā&quot;, Austrija (2000)

== Profesionālās aktivitātes ==
* Žurnāla &quot;Zvaigžņotā debess&quot; redkolēģijas loceklis.&lt;ref&gt;http://www.lu.lv/zvd/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120802025426/http://www.lu.lv/zvd/ |date={{dat|2012|08|02||bez}} }} Žurnāls &quot;Zvaigžņotā debess&quot;&lt;/ref&gt;
* Almanaha &quot;Filosofija&quot; redkolēģijas loceklis.
* LU Rakstu &quot;Filosofija&quot; redkolēģijas loceklis.
* LZA Terminoloģijas komisijas filosofijas apakškomisijas vadītājs.
* LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas vēstures katedras vadītājs.
* LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domes loceklis.
* LZP eksperts filosofijā.
* Izdevumu sērijas &quot;Filosofijas lekcijas Rīgā&quot; vadītājs LU FSI.

== Studiju darbs Latvijas Universitātē ==
Akadēmiskie kursi:
* Ievads kultūras teorijā un pasaules kultūras vēsturē.
* Ievads kultūras fenomenoloģijā.
* Viduslaiku kultūra un filozofija.
* Kanta filozofija.
* Izvēles kurss: I. Kanta filosofijas problēmas.
* Izvēles kurss: Mūsdienu vācu filozofija.

== Apbalvojumi ==
* [[Spīdolas balva]] par labāko darbu humanitārajās zinātnēs – par grāmatu &quot;Filosofija&quot;, kopā ar [[Maija Kūle|Maiju Kūli]] (1996)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fsi.lv Filozofijas un socioloģijas institūts]
* [https://web.archive.org/web/20100608085435/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/32191/ Informācija Latvijas Universitātes mājaslapā]
* [https://web.archive.org/web/20090423112202/http://filozofija.lu.lv/rk_intervija.html Kā mūsdienu apstākļos savienot Es pašrealizāciju ar Mēs: intervija ar Rihardu Kūli]
* [https://web.archive.org/web/20100527124253/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/197929 Rihards Kūlis: Vai patiešām plaģiāts?]
* [https://web.archive.org/web/20140902095342/http://www.fsi.lu.lv/?sadala=98&amp;id=298 Rihards Kūlis: Latviskā identitāte un sociālā prakse]
* [https://web.archive.org/web/20131208032836/http://www.satori.lv/raksts/4907/Raitis_Iljenkovs/Sifiliss_ka_baudas_avots Raitis Iļjenkovs: Sifiliss kā baudas avots. Recenzija par Rihards Kūļa rakstu &quot;Latviskā identitāte un sociālā prakse&quot;]

{{DEFAULTSORT:Kulis, Rihards}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]
[[Kategorija:20. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:21. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>895u3ul2x1qby6hy3hseugostd8bc3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eolika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194996</id>
    <revision>
      <id>4499636</id>
      <parentid>4086821</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1966. - 1970. */</comment>
      <origin>4499636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9552" sha1="gt0fzhhhp0x33yymgdfcn1d8p5hwfxb" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Eolika
|Attēls = Grupa Eolika.jpg
|Att_izm =250
|Apraksts =Grupa Eolika 
|Fons = grupa
|Vieta =  {{flaga|Latvia}} [[Rīga]], [[Latvija]]
|Žanrs = [[popmūzika]],&lt;br /&gt;[[rokmūzika]] &lt;small&gt;(līdz 1977. gadam)&lt;/small&gt;
|Gadi = 1967–1989; kopš 1996
|Izdevējkompānija =[[Mikrofona Ieraksti]] 
|Mlapa = 
|Dalībnieki =*[[Olga Rajecka]]
*[[Ilona Stepanova]]
*[[Dainis Dobelnieks]]
*[[Viktors Zemgals]] 
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''Eolika''' ir latviešu popgrupa, kas dažādos sastāvos pastāv no 1966. gada. Populārākais tās sastāvs ir 1980. gadu pirmajā pusē koncertējušais ansamblis ar vokālo [[Kvartets|kvartetu]]. No 1972. līdz 1992. gadam tās vadītājs bija [[Boriss Rezņiks]].

== Vēsture ==
=== 1966. - 1970. ===
Grupa &quot;Eolika&quot; dibināta 1966. gada martā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas nosaukums atvasināts no [[Eols|Eola]] - vēju valdnieka sengrieķu mitoloģijā, tādēļ kādā avīžrakstā grupas dalībnieki nosaukti par &quot;vēju dieva bērniem&quot;.&lt;ref name=&quot;Gammers, J 1968&quot;&gt;Gammers, J. Ģitāras dzied par draudzību. Rīgas Balss, 1968, 13. marts.&lt;/ref&gt; To veidoja [[Emīls Dārziņš|E. Dārziņa]] mūzikas vidusskolas audzēkņi, kas sākotnēji spēlēja ārzemju dziesmas angļu valodā, piemēram, &quot;[[The Beach Boys]]&quot; daudzbalsīgās dziesmas. Grupas pirmajā sastāvā bija [[Boriss Rezņiks]] (balss, [[taustiņinstrumenti]]), [[Zigismunds Lorencs]] (balss, ģitāra), Juris Griņevs (balss, [[ģitāra]]), Jurijs Kuzminovs (balss, [[basģitāra]]) un Eduards Novikovs (balss, [[bungas]]). Vēlāk bungas spēlēja Einārs Raibais (kurš 1969. gada sākumā gan pārgāja uz grupu [[Katedrāle (grupa)|&quot;Katedrāle&quot;]]) un Vladimirs Plotkins.

1967. gada sākumā [[Raimonds Pauls]] uzaicināja grupu piedalīties Rīgas estrādes orķestra koncertos,&lt;ref&gt;Pečerskis, Pēteris. Jauna REO programma. Literatūra un Māksla, 1967, 17. jūn.&lt;/ref&gt; grupa kopā ar orķestri devās tūrēs pa Padomju Savienību. Radās grupas dalībnieku oriģināldziesmas, repertuārā bija arī nedaudzas R. Paula dziesmas. 1968. gada februārī grupa ieguva pirmo vietu Vissavienības vokāli instrumentālo ansambļu konkursā &quot;Big-bit-’68&quot; Kijivā.&lt;ref name=&quot;Gammers, J 1968&quot;/&gt;

1968. gadā grupa sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu, pavadot tērpu demonstrāciju skates. Par šo sadarbību žurnāls &quot;Zvaigzne&quot; rakstīja: &quot;Rīgas Modeļu namam īsts atradums ir Vissavienības džeza konkursa «Big-bit-68» laureāts — vokāli instrumentālais ansamblis «Eolika». Tā sastāvā spēlē apdāvinātais mūziķis, Starptautiskā Tallinas un Vissavienības Maskavas džeza festivālu laureāts, sitamo instrumentu virtuozs Einars Raibais. Ansambļa puiši izpildīja veselu virkni veiksmīgu improvizāciju par Baha tēmām, atskaņojot pavadījumu modeļiem, kas veidoti pēc svinīgajiem viduslaiku motīviem. Afrikāņu džungļu melodiju ritmi tika veltīti modeļu demonstrējumiem karstām vasaras dienām, raiti priecīgie piesitieni bērnu modeļu demonstrējumiem un džeza improvizācijas par 17. un 18. gadsimta komponistu tēmām, kad tika demonstrēti romantiskā stila tērpi, kuru veidošanā mākslinieki vadījušies pēc Rembranta motīviem.&quot; &lt;ref&gt;Dubovskaja, R. Modeļi + mūzika. Zvaigzne, 1968, Nr. 10, 32. lpp.&lt;/ref&gt;

Tālaika prese rakstīja: &quot;&quot;Eolikas&quot; repertuārs ir daudzveidīgs — gan senas krievu tautas dziesmas un krievu klasiķu skaņdarbi, gan politiski pamfleti, padomju un demokrātisko zemju komponistu skaņdarbi.&quot;&lt;ref&gt;Bērziņš, J. Skan jauns &quot;Spīdolas&quot; vilnis. Rīgas Balss, 1968, 5. jūnijā.&lt;/ref&gt; Repertuārā ir arī Z. Lorenca pret Vjetnamas karu vērsta dziesma ar  N. Matvejevas vārdiem &quot;Скоро начнут прибывать домой гробы&quot;. Grupa ierakstījusi Ģ. Ramana dziesmu pavadījumus H. Gulbja lugas &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot; izrādei Nacionālajā teātrī (1968),&lt;ref&gt;Muške, Vija. Mūzika teātra izrādēm. Māksla, 1968, Nr. 3,  32. lpp.&lt;/ref&gt; kā arī mūziku Valda Kroģa dokumentālajai filmai &quot;Re, kur Ro!&quot; (1969).

Kad mūziķi sāka studēt [[Latvijas Valsts konservatorija|Latvijas Valsts konservatorijā]], viņi bija spiesti pārtraukt sadarbību ar REO un atkal kļūt par ballīšu mūziķiem. Šajā laikā tika ierakstītas divas EP (mazās skaņuplates) - vienā no tām bija komponista [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]] dziesmas, bet otrā pašu grupas dalībnieku dziesmas, kā arī viena R. Paula dziesma, ko grupa ierakstīja kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]]. &quot;Eolikas&quot; iespēlētais instrumentālais R. Paula skaņdarbs &quot;Melodija no kinofilmas 235 miljoni seju&quot; iekļauts R. Paula pirmajā popdziesmu albumā &quot;[[Tev, mana labā]]&quot; (1969).

1970. gadā [[Mikrofona aptauja|&quot;Mikrofona&quot; aptaujā]] ceturto vietu ieņēma Z. Lorenca &quot;Vecāmāte un runcis&quot;. Deviņpadsmitgadīgā autora izpildījumā šī dziesma uz ilgu laiku ieguva lielu popularitāti.&lt;ref&gt;Romance uz bruģa. Liesma, 1979, Nr. 7.&lt;/ref&gt;

Z. Lorenca sacerētā kompozīcija &quot;Varam sintezēt visu bez riska&quot; 1968. gadā tika iekļauta koncertfilmā &quot;[[Muzikālais kokteilis]]&quot;. Pēc kādas no grupas parādīšanās reizēm TV, spēlējot atbrīvotu [[Bigbīts|bigbītu]], sekoja feļetons laikrakstā &quot;[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]&quot;, kas izsmēja grupas stilu.&lt;ref&gt;...ka tik ģitāra. Cīņa, 1970, 29. janv.&lt;/ref&gt; Šī sastāva darbībai beigas pienāca 1970. gadā, kad &quot;Eolikas&quot; dalībniekiem bija jādodas dienēt [[Padomju armija|Padomju armijā]].

=== 1972. - 1977. ===
Pēc atgriešanās no armijas B. Rezņiks, Z. Lorencs un V. Plotkins spēlēja padomju dziesmu izpildītāja, filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. Viņi piedalījās arī A. Sotikova mazās [[skaņuplate]]s ierakstā, tā izdota 1974. gadā. Sotikovs savu muzikālo darbību beidza 1977. gadā.

=== 1977. - 1980. ===
1977. gadā B. Rezņiks dibināja patstāvīgu grupu, kurai atkal tika dots &quot;Eolikas&quot; vārds. Tajā dziedāja pazīstamā 60.-70. gadu dziedātāja [[Ilona Dreģe|Ilona Bāliņa]] un Ilona Stepanova, kas agrāk darbojusies Rīgas pašdarbības kolektīvos. 1979. gadā grupa uzvarēja Vissavienības estrādes ansambļu konkursā, sekoja koncerti Krievijā un dažādās sociālistiskajās valstīs. Tika ierakstīts pirmais grupas albums &quot;Rīgas sapņi&quot; ar dziesmām krievu valodā.

=== 1980. - 1985. ===
1980. gadā notika lūzums grupas darbībā - tika pieņemti dziedātāji Viktors Burakovs-Zemgals un Dainis Dobelnieks, bet Bāliņu nomainīja jaunā [[Olga Rajecka]]. Turpmākos piecus gadus &quot;Eolika&quot; bija viena no populārākajām Latvijas grupām, labi pazīstama arī [[Padomju Savienība|PSRS]]. Šajā laikā tapa grupas lielākie hiti - &quot;[[Pasaule, pasaulīt]]&quot;, &quot;Zemeņu lauks&quot;, &quot;Lielā zive&quot;, &quot;[[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu popūrijs&quot; un citas.

Iznāca otrā lielā skaņuplate &quot;Pasaule, pasaulīt&quot;, kurā apkopotas vairākas populāras grupas dziesmas.

=== 1986. - 1989. ===

1986. gadā O. Rajecka pieņēma [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] piedāvājumu un kļuva par grupas &quot;[[Turaidas Roze (grupa)|Turaidas roze]]&quot; solisti. Viņas vietā tika pieņemta dziedātāja Ruta Saleniece, taču ansambļa popularitāte kritās. Tika izdota trešā skaņuplate &quot;Robinsons Krūzo&quot; ar dziesmām krievu valodā. Savukārt latviešu auditorijai domāta 1987. gada dziesma &quot;Daugava&quot;, kas iekļuva &quot;Mikrofona&quot; aptaujas populārāko dziesmu vidū.

Pēdējais grupas hits bija Borisa Rezņika un [[Valdis Pavlovskis|Valda Pavlovska]] 1989. gada dziesma &quot;[[Atmostas Baltija]]&quot;, kuru dziedāja trīs solisti no visām Baltijas valstīm - Viktors Burakovs-Zemgals, Žilvins Bubēlis un Tarmo Pihlaps. Taču drīz pēc tam grupas darbība apsīka.

=== kopš 1996. ===
Deviņdesmitajos gados &quot;Eolika&quot; atsāka koncertēt populārākajā sastāvā un izdeva vairākas dziesmu izlases.
1996. gadā izlasē &quot;Kolekcija&quot; iekļauta Borisa Rezņika jaunā dziesma &quot;Eņģelis&quot;, taču vēlāk jaunas dziesmas vairs nesekoja.

2017. gada 3. maijā, B. Rezņika jubilejas koncertā uzstājās pirmais &quot;Eolikas&quot; sastāvs (B. Rezņiks, Z. Lorencs un J. Griņevs) ar dziesmām &quot;Vecāmāte un runcis&quot; un &quot;Saule un jūra&quot;, kā arī 1980. gadu &quot;Eolikas&quot; sastāvs.

== Diskogrāfija ==
=== Albumi ===
* ''[[Сны Риги]]'' (1980)
* ''[[Pasaule, pasaulīt]]'' (1985)
* ''Robinsons Kruzo'' (1987)

=== Dalītie albumi ===
* Eolika un solisti - ''Mežrozīte: deju virkne'' (1969, Latvian Music, Vācijā) &lt;small&gt;(dziesmas &quot;Lielais lācis&quot;, &quot;Minikleitiņa&quot;, &quot;Naktīs&quot; (&quot;Noktirne&quot;), &quot;Kokteilis&quot;, &quot;Ābeles zied&quot;)&lt;/small&gt;
* Eolika un [[Vjačeslavs Mitrohins|V. Mitrohina]] ansamblis - ''Mūzika diskoklubos'' (1983, Melodija) &lt;small&gt;(dziesmas &quot;Es atgriezīšos&quot;, &quot;Āgenskalna tirgus rīts&quot;, &quot;Pie melnas maizes, pie baltas raizes&quot;, &quot;Aicinājums&quot; un &quot;Eolika&quot;)&lt;/small&gt;
* [[Melodiju stafete]] 3 (1985, Melodija) &lt;small&gt;(dziesmas &quot;Eolika&quot;, &quot;Pienenīte&quot;, &quot;Visbīstamākais kukainis&quot;, &quot;Aicinājums&quot; un &quot;Tava atnākšana&quot;)&lt;/small&gt;

=== EP un singli ===
* ''[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]'' (1969)
* ''[[Saule un jūra (EP)|Saule un jūra]]'' (1970)
* ''[[Рыбакaм Атлантики]]. Поет Александр Сотиков'' (kā VIA B. Rezņika vadībā, 1974)
* ''Сны Риги EP'' (1980)
* ''Noktirne'' / ''Rokenrols'' (1982)
* ''Palīdziet nosargāt'' / ''Atmiņu ēna'' (1986)

=== Izlases ===
* ''Kolekcija'' (1996)
* ''Mēs tev dāvinām'' (2005)
* ''Jubilejas izlase'' (2010)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]</text>
      <sha1>gt0fzhhhp0x33yymgdfcn1d8p5hwfxb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dursupe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198557</id>
    <revision>
      <id>4499538</id>
      <parentid>4438750</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:35:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>maz kas palicis vairs no bijušās infrastruktūras.</comment>
      <origin>4499538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2746" sha1="c86vkjm66r2vbigmegj0izny7prs4mg" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Dursupe (upe)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dursupe
| settlement_type = Vidējciems
| image_skyline = Dursupe no putna lidojuma.jpg
| image_caption = Dursupe no putna lidojuma
| pushpin_map = Latvija#Talsu novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Talsu novads]]
| subdivision_name2 = [[Balgales pagasts]]
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = {{dat|1390}}
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 0,73
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2006
| population_footnotes = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=22200&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 396
| population_density_km2 = auto
| latd = 57
| latm = 11
| lats = 29
| latNS = N
| longd = 22
| longm = 52
| longs = 28
| longEW = E
| elevation_m = 30
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-3287 Balgale
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Dursupe''' ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Balgales pagasts|Balgales pagastā]]. Tas atrodas pie autoceļa [[P128]] un [[Dursupe (upe)|Dursupes upes]], {{nobr|22 km}} no novada centra [[Talsi]]em un {{nobr|89 km}} no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Dursupes muiža]]s (''Dursuppen, Groß-Dursuppen'') centra.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; Izaugusi padomju gados kā Balgales ciema padomes un kolhoza «Dursupe» (vēlāk — «Vilis Lācis» un «Kurzeme») centrālais ciemats. Dursupē atrodas pagasta pārvalde, Balgales brīvā laika pavadīšanas centrs, bibliotēka, aptieka, veikals.&lt;ref&gt;[http://www.talsi.lv/balgales-pagasts Balgales pagasts]&lt;/ref&gt; Dursupes muižas komplekss (pils celta 1820. gadā) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|61
|1979|161
|1989|441
|2000|399
|2011|357
|2021|312
}}

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Dursupes pils 2002-04-20.jpg|Dursupes pils 2002. gadā
Dursupes dibināšanas piemiņas akmens 1999-11-26.jpg|Dursupes dibināšanas piemiņas akmens
View from air.jpg|Gaisa skats uz Dursupes pili 2024. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Balgales pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>c86vkjm66r2vbigmegj0izny7prs4mg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luksemburgas Nacionālā divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200190</id>
    <revision>
      <id>4499629</id>
      <parentid>4366772</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1950" sha1="qg6o1z3h9zrw88wps21en3bnnfbffbw" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Luksemburgas Nacionālā divīzija
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1910}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 16
| valsts          = {{LUX}}
| reģions         = [[UEFA]]
| kvalif          = 
| izkr            = [[Luksemburgas Goda divīzija]]
| viet_turn       = [[Luksemburgas kauss futbolā|Luksemburgas kauss]]
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]],&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 1. tituls)
| čempions_visv   = ''[[Jenusse Esch]]''&lt;br /&gt;(28 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = 
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Luksemburgas Nacionālā divīzija''' (līdz [[2011]]. gadam - BGL līga) ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Pirmais čempionāts notika [[1910]]. gadā, un ir noticis katru gadu, izņemot [[1913]]. gadu un [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] periodu.

== Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]''
* ''[[FC Differdange 03|Differdange 03]]''
* ''[[FC Etzella Ettelbruck|Etzella Ettelbruck]]''
* ''[[F91 Dudelange]]''
* ''[[US Hostert|Hostert]]''
* ''[[Jeunesse Esch]]''
* ''[[UN Käerjéng 97]]''
* ''[[US Mondorf-les-Bains|Mondorf-les-Bains]]''
* ''[[FC Progrès Niederkorn|Progrès Niederkorn]]''
* ''[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]''
* ''[[FC Résidence Walferdange|Résidence Walferdange]]''
* ''[[FC Swift Hesperange|Swift Hesperange]]''
* ''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]''
* ''[[US Rumelange]]''
* ''[[FC Victoria Rosport|Victoria Rosport]]''
* ''[[FC Wiltz 71|Wiltz 71]]''

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Luksemburgā]]</text>
      <sha1>qg6o1z3h9zrw88wps21en3bnnfbffbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Vēstnesis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201571</id>
    <revision>
      <id>4499600</id>
      <parentid>4327984</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41835-41</username>
        <id>148400</id>
      </contributor>
      <origin>4499600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3840" sha1="5hb5grdannnm8oj09w33fcws2bzb1i9" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title          = &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;
| image_file     = Latvijas Vestnesis logo 2025.svg
| image_size     = 225px
| image_caption  = 
| editor         = 
| staff_writer   = 
| frequency      = Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena
| category       = 
| company        = VSIA &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;
| founded        = 1993. gada 2. februāris
| firstdate      = {{dat|1993|02|25|N}}
| country        = [[Latvija]]
| language       = [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| website        = {{URL|http://www.vestnesis.lv}}
| issn           = 
|headquarters=Raiņa bulvāris 15, Riga}}
{{infokaste+}}
[[Attēls:LV_Nr.1.JPG|thumb|Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 1. laidiena vāks]]

'''&quot;Latvijas Vēstnesis&quot;''' ir [[Latvijas Republika]]s oficiālais izdevums. Tas ir periodisks elektroniskais izdevums.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ Latvijas Republikas oficiālais izdevums]&lt;/ref&gt; Iepriekš tika izdots kā drukātais laikraksts, pirmais tā laidiens iznāca 1993. gada 25. februārī.

Oficiālā izdevuma un tā satura tiesiskie aspekti noteikti Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas [[likums|likumā]]&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=249322/ Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums (OPTIL)]&lt;/ref&gt;. Tā izdošana ir saistīta ar [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 90. panta&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p-7062/ Latvijas Republikas Satversmes 90. pants]&lt;/ref&gt; īstenošanu.

Oficiālais izdevums iznāk darba dienās un nepieciešamības gadījumā arī [[brīvdiena|brīvdienās]].

== Izdevuma saturs ==
“Latvijas Vēstnesī” publicē&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=249322/ OPTIL 3. un 10. pants]&lt;/ref&gt;:
* ārējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus;
* [[pašvaldība|pašvaldību]] saistošos noteikumus likumā “Par pašvaldībām”&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/ta/id/57255-par-pasvaldibam#p-566288/ Likums &quot;Par pašvaldībām&quot;]&lt;/ref&gt; noteiktajā apjomā;
* [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]], [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] vispārējas nozīmes informāciju;
* oficiālos paziņojumus (publisko reģistru ierakstus, publisko tiesību subjektu, to amatpersonu un privātpersonu sludinājumus, paziņojumus vai informāciju), ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti&lt;ref&gt;[http://lv.lv/?menu=oficiala_publikacija&amp;sid=81/ Tiesību normas par obligātajām publikācijām &quot;Latvijas Vēstnesī&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. Piemēram, amatu konkursus, izsoles, mantojuma ziņas, Komercreģista ziņas u.c.

== Izdevējs ==
[[Latvija|Latvijas Republikas]] oficiālo izdevumu izdod VSIA “[[Latvijas Republikas oficiālais izdevējs|Latvijas Vēstnesis]]”&lt;ref&gt;[http://lv.lv// Latvijas Republikas oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”]&lt;/ref&gt;, kas vienlaikus ir arī [[Jurista Vārds|žurnāla &quot;Jurista Vārds&quot;]] izdevējs un tiesību aktu vietnes [[Likumi.lv]] un [[LV portāls|LV portāla]] uzturētājs.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#periodicalItems;periodicalId=23528680715801443154623780321643590545 Visi ''LV'' numuri (1993.g. 25. II – 2008.g. 30. XII)] vietnē ''periodika.lv''
* [http://likumi.lv// likumi.lv: Latvijas Republikas tiesību akti]
* [http://www.lvportals.lv// lvportals.lv: informatīvs palīgs tiesību aktu normās]
* [https://web.archive.org/web/20160619103252/http://www.juristavards.lv/ juristavards.lv: žurnāls/portāls juristiem]

[[Kategorija:Valsts pārvalde]]
[[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]]
[[Kategorija:Laikraksti latviešu valodā]]
[[Kategorija:Tīmekļa vietnes]]</text>
      <sha1>5hb5grdannnm8oj09w33fcws2bzb1i9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rita Kukaine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208739</id>
    <revision>
      <id>4499448</id>
      <parentid>4056627</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5888" sha1="olo7rky1bdg7nv36p3k861tcsj2i9be" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Rita Kukaine
|     vārds_orig = 
|         attēls = Rita Kukaine.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1922
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Petrograda|Petrogradā]]
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2011
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Rīga|Rīgā]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = [[Viktors Kalnbērzs]]
|          bērni = [[Konstantīns Kalnbērzs]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts]],&lt;br /&gt;[[LZA Mikrobioloģijas institūts]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[virusoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = Poliomelīta vakcinēšanas ieviešana Latvijā, vīrusu molekulārās bioloģijas pamatlicēja.
|    apbalvojumi = A. Kirhenšteina prēmija (1973), PSRS Valsts prēmija (1979),&lt;br /&gt;Triju Zvaigžņu ordenis (2010).
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Rita Kukaine''' (dzimusi {{dat|1922|11|09}} [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], mirusi {{dat|2011|01|29}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvietis|latviešu]] [[virusoloģe]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķe, ilggadēja [[LZA Mikrobioloģijas institūts|LZA Mikrobioloģijas institūta]] direktore. Rita Kukaine bija [[Latvijas Universitāte]]s Goda doktore. Viņa bija arī pensionēto zinātnieku kluba &quot;Emeritus&quot; valdes priekšsēdētāja.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Petrograda|Petrogradā]] 1922. gada 9. novembrī [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanā strēlnieka]] Aleksandra Kukaiņa ģimenē. 1946. gadā viņa pabeidza studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti]] un ieguva [[Ārsts|ārsta]] specialitāti. 1948. gadā iestājās [[PSKP]]. No 1947. līdz 1950. gadam studēja [[aspirantūra|aspirantūrā]] Medicīnas fakultātē, disertācijas tēma: “Materiāli par liesas lomu asinsradīšanas procesos (normālā veidā un pie dažām eksper. anēmijām)”, 1951. gadā ieguva ''med. zin. kand.'' grādu.   
No 1950. līdz 1952. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas institūtā]]. No 1952. līdz 1962. gadam bija LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietniece. 1961. gadā Rīgas Medicīnas institūtā aizstāvēja doktora [[disertācija|disertāciju]] par [[Poliomielīts|poliomielīta]] jeb bērnu triekas novēršanu [[Latvijas PSR|Latvijā]]. 1962. gadā kļuva par Mikrobioloģijas institūta direktori, 1968. gadā par profesori. Par līdzdalību programmas &quot;Revertāze&quot; izstrādāšanā 1979. gadā tika apbalvota ar [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]]. Saņēma arī [[A. Kirhenšteina prēmija|A. Kirhenšteina prēmiju]] 1973. gadā.

1980. gadu vidū viņa tika ievēlēta par [[PSRS Augstākā padome|PSRS Augstākās padomes]] tautas deputāti. 
[[Dziesmotā revolūcija|Atmoda]]s kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā no 1989. gada līdz 1991. gadam PSRS Augstākajā padomē pārstāvēja [[LTF|Latvijas Tautas fronti]]. 2010. gada 4. maijā kļuva par [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieci.

Mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā ([[Kremācija|kremēta]] 4. februārī).

== Zinātniskā darbība ==
Viens no profesores Kukaines zinātniskās darbības virzieniem bija poliomielīta [[virusoloģija]]s un [[imunoloģija]]s pētījumi, pretpoliomielīta [[imunitāte]]s veidošana, nonāvētās un dzīvās pretpolimielīta vakcīnas efektivitātes pētījumi un praktisko pasākumu sistēma [[vakcīna]]s ieviešanai Latvijā pret poliomielītu.

Mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja to, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta [[Vīruss|vīrusu]] izplatība Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies.

Laika posmā no 1969.gada līdz 1980.gadam zinātniece pētījusi arī govju leikozes virusālo etioloģiju, endogēnos retrovīrusus, to raksturojumu un nozīmi patoloģijā. Viņa tika iedibinājusi jaunu virzienu [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]] - [[vīrusu molekulārā bioloģija]].

Savas dzīves laikā viņa ir sarakstījusi 579 [[publikācija]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1168&amp;Itemid=47 Zinātnes Vēstnesis]
* [http://www.barikadopedija.lv/raksti/Rita_Kukaine Ritas Kukaines politiskā darbība 1988. - 1991. gados]

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kukaine, Rita}}
[[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]</text>
      <sha1>olo7rky1bdg7nv36p3k861tcsj2i9be</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499449</id>
      <parentid>4499448</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:21:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4499449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5898" sha1="7pw5k2qf32y82n9i25vrozytt7dz35y" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Rita Kukaine
|     vārds_orig = 
|         attēls = Rita Kukaine.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1922
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = [[Petrograda|Petrogradā]]
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2011
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Rīga|Rīgā]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = [[Viktors Kalnbērzs]]
|          bērni = [[Konstantīns Kalnbērzs]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts]],&lt;br /&gt;[[LZA Mikrobioloģijas institūts]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[virusoloģija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = Poliomelīta vakcinēšanas ieviešana Latvijā, vīrusu molekulārās bioloģijas pamatlicēja.
|    apbalvojumi = A. Kirhenšteina prēmija (1973), PSRS Valsts prēmija (1979),&lt;br /&gt;Triju Zvaigžņu ordenis (2010).
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Rita Kukaine''' (dzimusi {{dat|1922|11|09}} [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], mirusi {{dat|2011|01|29}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvietis|latviešu]] [[virusoloģe]], [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķe, ilggadēja [[LZA Mikrobioloģijas institūts|LZA Mikrobioloģijas institūta]] direktore. Rita Kukaine bija [[Latvijas Universitāte]]s Goda doktore. Viņa bija arī pensionēto zinātnieku kluba &quot;Emeritus&quot; valdes priekšsēdētāja.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Petrograda|Petrogradā]] 1922. gada 9. novembrī [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanā strēlnieka]] Aleksandra Kukaiņa ģimenē. 1946. gadā viņa pabeidza studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti]] un ieguva [[Ārsts|ārsta]] specialitāti. 1948. gadā iestājās [[PSKP]]. No 1947. līdz 1950. gadam studēja [[aspirantūra|aspirantūrā]] Medicīnas fakultātē, disertācijas tēma: “Materiāli par liesas lomu asinsradīšanas procesos (normālā veidā un pie dažām eksperimentālām anēmijām)”, 1951. gadā ieguva ''med. zin. kand.'' grādu.   
No 1950. līdz 1952. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas institūtā]]. No 1952. līdz 1962. gadam bija LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietniece. 1961. gadā Rīgas Medicīnas institūtā aizstāvēja doktora [[disertācija|disertāciju]] par [[Poliomielīts|poliomielīta]] jeb bērnu triekas novēršanu [[Latvijas PSR|Latvijā]]. 1962. gadā kļuva par Mikrobioloģijas institūta direktori, 1968. gadā par profesori. Par līdzdalību programmas &quot;Revertāze&quot; izstrādāšanā 1979. gadā tika apbalvota ar [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]]. Saņēma arī [[A. Kirhenšteina prēmija|A. Kirhenšteina prēmiju]] 1973. gadā.

1980. gadu vidū viņa tika ievēlēta par [[PSRS Augstākā padome|PSRS Augstākās padomes]] tautas deputāti. 
[[Dziesmotā revolūcija|Atmoda]]s kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā no 1989. gada līdz 1991. gadam PSRS Augstākajā padomē pārstāvēja [[LTF|Latvijas Tautas fronti]]. 2010. gada 4. maijā kļuva par [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieci.

Mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā ([[Kremācija|kremēta]] 4. februārī).

== Zinātniskā darbība ==
Viens no profesores Kukaines zinātniskās darbības virzieniem bija poliomielīta [[virusoloģija]]s un [[imunoloģija]]s pētījumi, pretpoliomielīta [[imunitāte]]s veidošana, nonāvētās un dzīvās pretpolimielīta vakcīnas efektivitātes pētījumi un praktisko pasākumu sistēma [[vakcīna]]s ieviešanai Latvijā pret poliomielītu.

Mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja to, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta [[Vīruss|vīrusu]] izplatība Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies.

Laika posmā no 1969.gada līdz 1980.gadam zinātniece pētījusi arī govju leikozes virusālo etioloģiju, endogēnos retrovīrusus, to raksturojumu un nozīmi patoloģijā. Viņa tika iedibinājusi jaunu virzienu [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]] - [[vīrusu molekulārā bioloģija]].

Savas dzīves laikā viņa ir sarakstījusi 579 [[publikācija]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1168&amp;Itemid=47 Zinātnes Vēstnesis]
* [http://www.barikadopedija.lv/raksti/Rita_Kukaine Ritas Kukaines politiskā darbība 1988. - 1991. gados]

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kukaine, Rita}}
[[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]</text>
      <sha1>7pw5k2qf32y82n9i25vrozytt7dz35y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rauls Lopess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212039</id>
    <revision>
      <id>4499454</id>
      <parentid>4499185</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:29:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4499454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6526" sha1="kr44scszcjpq7dey7gbb8u0hlsx1j8n" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Rauls Lopess
 |       vārds_orig = ''Raül López''
 |           attēls = RaulLopezBCKhimki.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Rauls Lopess 2010. gadā &quot;Himki&quot; sastāvā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|4|15}}
 |          dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Vika|3s=Vika (Spānija)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[Katalāņi|katalānis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 2016
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 24., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1998–2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000–2002
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2002|start}}–{{nbay|2004|start}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2005–2006
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Žironas &quot;Akasvayu&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2006–2009
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2009–2011
 |          klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2011–2016
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao &quot;Basket&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2000–2010
 |           taut 1 = {{Bk|Spānija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Spānijas ACB līga]]s čempions &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[ULEB kauss|ULEB kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}}
{{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}}
}}
'''Rauls Lopess i Molists''' ({{val|ca|Raül López i Molist}}; dzimis {{dat|1980|4|15}} [[Vika (Spānija)|Vikā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā kļuvis par [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionu]] un olimpiskās sudraba medaļas ieguvēju.

== Karjera ==
R. Lopess ir [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] sistēmas audzēknis. No katalāņu kluba nokļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] sistēmā, bet [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu draftēja [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] ar kopējo 24. numuru pirmajā kārtā. R. Lopess bija otrais katalāņu basketbolists (pēc [[Pau Gazols|Pau Gazola]]), kas nokļuva [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]].{{nepieciešama atsauce}} Kopā šajā līgā nospēlējis tikai divas sezonas (pēcdrafta sezonā nespēlēja [[ceļgals|ceļgala]] traumas dēļ), piedalījies 113 regulārā čempionāta spēlēs, gūstot 733 punktus (6,5 punkti vidēji spēlē). [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada NBA sezonā]] nospēlēja visas 82 regulārā čempionāta spēles (pārsvarā kā otrais saspēles vadītājs, mainot [[Karloss Aroijo|Karlosu Aroijo]]), toties savu rezultatīvāko spēli aizvadīja sezonu iepriekš, kad guva 25 punktus pret [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]. 2005. gada augustā plaša maiņas darījuma starp piecām komandām ietvaros R. Lopess nonāca [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]], taču tika atbrīvots no komandas pirms sezonas sākuma.

Pēc tam spēlējis [[Krievija|Krievijā]] un [[Spānija|Spānijā]], kur 2016. gadā noslēdzis karjeru [[Bilbao &quot;Basket&quot;]] sastāvā.

Spānijas junioru izlašu sastāvā kļuvis gan par Pasaules, gan Eiropas čempionu. [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas pieaugušo izlasē]] R. Lopess tika iekļauts pirms {{oss|V=2000|L=d}}. Šajās Olimpiskajās spēlēs Spānija palika bez medaļas, toties [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā]] viņš kļuva par sudraba medaļnieku Spānijas izlases sastāvā. Tāpat izcīnīja čempiontitulu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], kas notika [[Polija|Polijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=raul_lopez/ NBA profils] {{en ikona}}


{{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}}

{{DEFAULTSORT:Lopess, Rauls}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Katalonijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Jūtas &quot;Jazz&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>kr44scszcjpq7dey7gbb8u0hlsx1j8n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499456</id>
      <parentid>4499454</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4499456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6704" sha1="5yb3msbqpy6wpwitlcflze1nl62qxjn" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Rauls Lopess
 |       vārds_orig = ''Raül López''
 |           attēls = RaulLopezBCKhimki.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Rauls Lopess 2010. gadā &quot;Himki&quot; sastāvā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|4|15}}
 |          dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Vika|3s=Vika (Spānija)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[Katalāņi|katalānis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 1998
 |         kar_beig = 2016
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 24., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1998–2000
 |          klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2000–2002
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2002|start}}–{{nbay|2004|start}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2005–2006
 |          klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Žironas &quot;Akasvayu&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2006–2009
 |          klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2009–2011
 |          klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;Himki&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2011–2016
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao &quot;Basket&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2000–2010
 |           taut 1 = {{Bk|Spānija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Spānijas ACB līga]]s čempions &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[ULEB kauss|ULEB kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}}
{{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}}
}}
'''Rauls Lopess i Molists''' ({{val|ca|Raül López i Molist}}; dzimis {{dat|1980|4|15}} [[Vika (Spānija)|Vikā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā kļuvis par [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionu]] un olimpiskās sudraba medaļas ieguvēju.

== Karjera ==
R. Lopess ir [[Badalonas &quot;Joventut&quot;]] sistēmas audzēknis. No katalāņu kluba nokļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] sistēmā, bet [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu draftēja [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] ar kopējo 24. numuru pirmajā kārtā. R. Lopess bija otrais katalāņu basketbolists (pēc [[Pau Gazols|Pau Gazola]]), kas nokļuva [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]].{{nepieciešama atsauce}} Kopā šajā līgā nospēlējis tikai divas sezonas (pēcdrafta sezonā nespēlēja [[ceļgals|ceļgala]] traumas dēļ), piedalījies 113 regulārā čempionāta spēlēs, gūstot 733 punktus (6,5 punkti vidēji spēlē). [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada NBA sezonā]] nospēlēja visas 82 regulārā čempionāta spēles (pārsvarā kā otrais saspēles vadītājs, mainot [[Karloss Aroijo|Karlosu Aroijo]]), toties savu rezultatīvāko spēli aizvadīja sezonu iepriekš, kad guva 25 punktus pret [[Fīniksas &quot;Suns&quot;]]. 2005. gada augustā plaša maiņas darījuma starp piecām komandām ietvaros R. Lopess nonāca [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]], taču tika atbrīvots no komandas pirms sezonas sākuma.

Pēc tam spēlējis [[Krievija|Krievijā]] un [[Spānija|Spānijā]], kur 2016. gadā noslēdzis karjeru [[Bilbao &quot;Basket&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://acb.com/redaccion.php?id=120784|title=ACB.COM - Raül López se retirará al final de temporada|website=acb.com|access-date=2026-07-26}}&lt;/ref&gt;

Spānijas junioru izlašu sastāvā kļuvis gan par Pasaules, gan Eiropas čempionu. [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas pieaugušo izlasē]] R. Lopess tika iekļauts pirms {{oss|V=2000|L=d}}. Šajās Olimpiskajās spēlēs Spānija palika bez medaļas, toties [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā]] viņš kļuva par sudraba medaļnieku Spānijas izlases sastāvā. Tāpat izcīnīja čempiontitulu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], kas notika [[Polija|Polijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=raul_lopez/ NBA profils] {{en ikona}}


{{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}}

{{DEFAULTSORT:Lopess, Rauls}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Katalonijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Jūtas &quot;Jazz&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>5yb3msbqpy6wpwitlcflze1nl62qxjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/2. jūlijs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>212250</id>
    <revision>
      <id>4499598</id>
      <parentid>3809345</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1250" sha1="efxzg4w7uvkjz5xdy07063up73zc5yv" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Ole Peter Hansen Balling - James Garfield - Google Art Project.jpg|150x150px|Džeimss Gārfīlds]]
&lt;/div&gt;
* [[1777. gads|1777]]. — [[Vērmonta]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV štati|štatu]], kurā atcēla [[verdzība|verdzību]].
* [[1853. gads|1853]]. — [[Krievijas Impērijas armija]] iebruka [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], sākot [[Krimas karš|Krimas karu]].
* [[1881. gads|1881]]. — [[Vašingtona|Vašingtonā]] psihiski slims jurists atentātā sašāva [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; {{dat||9|19}} viņš nomira.
* [[1900. gads|1900]]. — [[Vācija|Vācijā]] virs [[Bodenezers|Bodenezera]] notika pirmais [[dirižablis|cepelīna]] lidojums.
* [[1976. gads|1976]]. — apvienojās kopš [[1954. gads|1954]]. gada sadalītā [[Ziemeļvjetnama]] un [[Dienvidvjetnama]], izveidojot [[Vjetnamas Sociālistiskā Republika|Vjetnamas Sociālistisko Republiku]].


{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=2}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-02]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>efxzg4w7uvkjz5xdy07063up73zc5yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/27. jūlijs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>212461</id>
    <revision>
      <id>4499557</id>
      <parentid>3809369</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T05:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>normālākas kvalitātes bilde</comment>
      <origin>4499557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1224" sha1="0er7uxv9hkjptdx7c4ks7g2icsrv2kq" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Richard Nixon presidential portrait (2).jpg|150x150px|Ričards Niksons]]
&lt;/div&gt;
* [[1953. gads|1953]]. — beidzās [[Korejas karš]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļkoreja]]i un [[Ķīna]]i noslēdzot pamieru.
* [[1955. gads|1955]]. — [[Austrija]] ieguva neatkarību no [[Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].
* [[1974. gads|1974]]. — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV Pārstāvju palāta]] nobalsoja par [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rekomendēšanu [[impīčments|impīčmenta]] precedūrai.
* [[1990. gads|1990]]. — [[Baltkrievija]] pasludināja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]].
* [[2002. gads|2002]]. — aviošova laikā [[Ļviva|Ļvivā]], [[Ukraina|Ukrainā]] avarēja lidmašīna ''[[Su-27]]'', bojā gāja 77 un vairāk nekā 100 ievainoti (lielākā aviošova katastrofa vesturē).
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=27}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-27]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0er7uxv9hkjptdx7c4ks7g2icsrv2kq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Osterraihringa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212916</id>
    <redirect title="Red Bull Ring" />
    <revision>
      <id>4499439</id>
      <parentid>1901660</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:54:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Red Bull Rings]] uz [[Red Bull Ring]]</comment>
      <origin>4499439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Red Bull Ring]]</text>
      <sha1>kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas Gaisa patrulēšanas misija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225618</id>
    <revision>
      <id>4499379</id>
      <parentid>4485475</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T14:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57165" sha1="cg5cnwtso9q5oun9gygpea9hnjdicfw" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|image=[[Attēls:Russian SU-27 Flanker with RAF Typhoon MOD 45157730.jpg|300px|]]
|caption=Britu iznīcinātājs ''[[Eurofighter 2000 Typhoon]]'' (lejā) eskortē krievu ''[[Su-27]]'' (auɡšā) virs [[Baltijas jūra]]s 2014. gada jūnijā
|conflict=''Baltic Air Policing''
|date={{dat|2004|03|30|N}} - pašreiz
|place=[[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]]
|result=notiek
}}

'''Baltijas Gaisa patrulēšanas misija''' ({{val|en|Baltic Air Policing}}) ir [[NATO]] misija [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s gaisa telpas aizsardzībai, kurā NATO valstu gaisa spēku [[iznīcinātāji]] patrulē Baltijas valstu gaisa telpā.

== Izvietotās lidmašīnas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:left; font-size:95%&quot;
|-
! class=&quot;unsortable&quot;|Sākuma datums&lt;ref&gt;[http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air — policing mission, Lithuanian Armed Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }} kariuomene.kam.lt&lt;/ref&gt;||Valsts ||Gaisa spēki, lidmašīnas||class=&quot;unsortable&quot;|Atsauces
|----
|2004. gada 30. marts || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm |title=Belgium Baltic Air Policing |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100920192357/http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm }}&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 1. jūlijs || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2004/news_archive_2004_-_06/air-police_functions_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_danish_personnel.html?pbck=0 Air-police functions in the Baltic States to be taken over by Danish personnel]&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 30. oktobris || {{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Panavia Tornado ADV|Panavia Tornado F.3]] ||&lt;ref&gt;[http://www.publications.parliament.uk/pa/ld200405/ldhansrd/vo041214/text/41214w01.htm Hansard, 14/12/04]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 1. janvāris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[[Norwegian Ministry of Defence]]:[http://odin.dep.no/fd/english/news/news/010051-990082/dok-bn.html Norwegian fighter aircraft on a temporary NATO mission in the baltic]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. marts || {{NED}} || [[Karaliskie Nīderlandes Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2005/news_archive_2005_-_03/air_policing_mission_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_dutch_troops Air policing mission in the Baltic States to be taken over by Dutch troops]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.baltictimes.com/news/articles/12956/ Germans takes over Baltic NATO mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 12. oktobris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-16|F-16CJ Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;[http://www.globalsecurity.org/military/library/news/2005/11/mil-051104-afpn05.htm 23rd EFS protects Baltic skies]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. janvāris || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 Zakończenie misji AIR POLICING przez Siły Powietrzne RP.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100218042058/http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 |date={{dat|2010|02|18||bez}} }} mon.gov.pl&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 31. marts || {{TUR}} || [[Turcijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;&gt;[http://www.siyahgribeyaz.com/2006/03/turkish-military-personnel-to-take-over.html Turkish Military Personnel to Take Over Execution of NATO Air Policing Mission Over the Baltic States.]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. augusts || {{ESP}} || [[Spānijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1M]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://english.people.com.cn/200607/25/eng20060725_286458.html Spain to carry out NATO patrol in Baltic countries]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. decembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2007. gada 1. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf Estonian Review, Volume 17 No 13 Mar28-Apr3, 2007, p.3: French Take over Baltic Air Policing Mission] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080227152341/http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf |date={{dat|2008|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. augusts || {{ROU}} || [[Rumānijas Gaisa spēki]], [[MiG-21|MiG-21 LanceR 'C']] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |title=Romania Performs Air Police Service In The Baltic Countries. |access-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |archivedate={{dat|2012|08|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |date={{dat|2012|08|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. novembris || {{POR}} || [[Portugāles Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.f-16.net/news_article2453.html Portuguese F-16s to defend Baltic skies]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |title=A participação dos Jaguares na missão Baltics Air Policing 2007 (Portuguese Air Force 301 Squadron) |access-date={{dat|2008|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |archivedate={{dat|2008|04|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |date={{dat|2008|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 16. decembris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.alfa.lt/straipsnis/161206/?Oro.policijos.misija.Baltijos.valstybese.is.portugalu.perima.norvegai=2007-12-13_13-26 Oro policijos misiją Baltijos valstybėse iš portugalų perima norvegai]&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 15. marts || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[[Gazeta.pl]]: [http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html Prezydent podpisał postanowienie o użyciu wojska w dwóch zagranicznych operacjach] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120525173323/http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html# |date={{dat|2012|05|25||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2008. gada 30. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |title=U.S. Forces begin air policing mission in Baltics |access-date={{dat|2008|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081014211457/http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |archivedate={{dat|2008|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 2. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2009. gada 1. maijs || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2009/news_archive_2009_-_05/air_contingent_of_the_czech_republic_took_over_the_nato_baltic_air-policing_mission.html Air Contingent of the Czech Republic took over the NATO Baltic Air-policing mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 1. septembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;luftwaffe.de_09&quot;&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYvLCsIwEEX_aCYpqOhOKxY3uqvWXWyHMJAX6dRu_HiThffA2RwuvrAQzIetEY7BOHziMPLhvYJbIWWaZwLPIsRuCZYCNErt8VFvE8EYA0m1UBAuttlIzJBiFlfLknMpwBMOSp9Paqv-099d37Z91-jN9Xa5Y_L--APtCs0O/ German Air Force to conduct once more NATO Air Policing over Baltic States]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 3. novembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2010. gada 4. janvāris || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |title=Air Baltic 2010 – France takes over |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173324/www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |title=Dalyvauti oro policijos misijoje atvyksta Lenkijos naikintuvai |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |title=US Air contingent take over Baltic Air-policing mission |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173335/http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 5. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYu7CgIxEEX_aCZRfGCnK4IW2ggau5hd40geyzC72_jxJoX3wGkOFx9YSHYkb4VysgHvaBxtnhOECTJ7CMNLInz8SoNl96YRZkprvNVj24HLqZNq6ZJQsWcrmaHPLKGWgbkUoBaN0vudWqr_9HfdXE-mWaj58Xy4YB_j9gdbBvcU/ Richthofengeschwader sichert baltischen Luftraum] {{de icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 28. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.kam.lt/lt/naujienos_874/aktualijos_875/siauliuose_leisis_prancuzijos_naikintuvai.html Šiauliuose leisis Prancūzijos naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 2. septembris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |title=NATO oro policijos misiją Baltijos šalyse perims Danijos kariai |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140810191431/http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |archivedate={{dat|2014|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 4. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/siauliuose-nusileido-vokietijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai.d?id=53650495 Šiauliuose nusileido Vokietijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 26. aprīlis || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku Orlik 4 na posterunku, sp.mil.pl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121018092134/http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku |date={{dat|2012|10|18||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 1. septembris || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3adb5b992c-17dc-491b-a036-c00a5a719fd4 Czech Gripen Baltic Airspace Policing Encore]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.balsas.lt/naujiena/707712/baltijos-erdveje-patruliuos-danijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai Baltijos erdvėje patruliuos Danijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 30. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1CR]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/nato-oro-policijos-misijoje-danus-keicia-prancuzijos-kariniu-oro-pajegu-kariai-56-330612 NATO oro policijos misijoje danus keičia Prancūzijos karinių oro pajėgų kariai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. septembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponents]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgium To Take Over Baltic Air Policing|author=Nicholas Fiorenza|url=http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3a3e0b8697-ccea-47c6-a0ab-ab825bdca318|date=17 June 2013|accessdate=17 June 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Baltic Air Policing|author=Belgian Air Force|url=http://www.mil.be/aircomp/news/index.asp?LAN=nl&amp;ID=3895|date=2 July 2013|accessdate=3 August 2013}} {{nl icon}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgian F-16s take on Baltic Air Policing|author=AIRheads/MB|url=http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|date=26 July 2013|accessdate=3 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131211070247/http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|archivedate={{dat|2013|12|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|----
|2014. gada 3. janvāris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/current_issues/u.s._air_contingent_to_take_over_natos_baltic_air_policing_mission_from_belgian_troops.html  U.S. air contingent took over NATO’s Baltic Air Policing mission from Belgian troops]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.scmp.com/news/world/article/1441963/us-add-six-f-15-jet-fighters-nato-baltic-patrols-lithuania-says US to add six F-15 jet fighters to Nato Baltic patrols, Lithuania says]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 28. aprīlis — 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, Lotnicza Polska] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141224050231/http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, |date={{dat|2014|12|24||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|{{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.fmn.dk/nyheder/Pages/Wammen-Danske-F-16-klar-til-Baltic-Air-Policing.aspx Wammen: Danske F-16 klar til Baltic Air Policing]&lt;/ref&gt;
|----
|{{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.ibtimes.com/uk-sends-typhoon-fighters-baltic-states-guard-against-russia-1561859 UK Sends Typhoon Fighters to Baltic States To Guard Against Russia]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 1. septembris || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Responsibility for the security of the Baltic airspace will be passed on to Portugal and Canada at the Lithuanian Air Force Base in Šiauliai |url=http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |date=31 August 2014 |access-date=1 September 2018 |archive-date=2 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180902045339/http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Kanāda}} || [[Attēls:Roundel of Canada.svg|17px]] 4 x [[McDonnell Douglas CF-18 Hornet|CF-188 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| 2015. gada 1. janvāris|| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=End of 2014 Marks Hand-Over of NATO's Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/end-of-2014-marks-handover-of-natoE28099s-baltic-air-policing |date=1 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 2. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Second Participation of Spanish Air Force in NATO Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/second-participation-of-spanish-air-force-in-nato-baltic-air-policing |date=2 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 5. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[MiG-29]]A ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2015. gada 1. maijs || {{flag|Norvēģija}} || [[Attēls:Roundel of Norway.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Norway takes the lead in NATO's Baltic Air Policing mission|url=http://www.nato.int/cps/en/natolive/news_119113.htm?selectedLocale=en|access-date=30 April 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy ended its NATO Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/page5931922/italy-ended-its-nato-baltic-air-policing-mission |date=28 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;
|----
| 2015. gada 25. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF hands over NATO Air Policing to Luftwaffe at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/page5931922/raf-hands-over-its-air-policing-tasks-to-luftwaffe-at-amari--estonia |date=25 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 31. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/page5931922/hungary-takes-over-lead-role-in-baltic-air-policing |date=31 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2016. gada 7. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain and Belgium ensure Safe Skies over the Baltic Region |url=https://ac.nato.int/archive/2016/spain-and-belgium-ensure-safe-skies-over-the-baltic-region |date=7 January 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;
|----
| 2016. gada 28. aprīlis || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Augmenting Baltic Air Policing Nations hand over responsibility |url=https://ac.nato.int/archive/2016/augmenting-baltic-air-policing-nations-hand-over-responsibility |date=28 April 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2016. gada 4. maijs || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal assumes lead over Baltic Air Policing at Šiauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2016/portugal-assumes-lead-over-baltic-air-policing-at-Siauliai |date=4 May 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2016. gada 31. auɡusts || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lead in Baltic Air Policing handed over to France at Šiauliai, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2016/lead-in-baltic-air-policing-handed-over-to-france-at-siauliai |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing augmenting nations pass baton at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2016/baltic-air-policing-augmenting-nations-pass-baton-at-amari--estonia |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2017. gada 5. janvāris|| {{flag|Nīderlande}} ||  [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France hands over lead in Baltic Air Policing to the Netherlands at Siauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2017/france-hands-over-lead-in-baltic-air-policing-to-the-netherlands-at-siauliai |date=5 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany continues augmenting Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/germany-continues-augmenting-baltic-air-policing |date=6 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 2. maijs || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing mission changes lead nation at Šiauliai Air Base |url=https://ac.nato.int/archive/2017/baltic-air-policing-mission-changes-lead-nation-at-Siauliai-air-base |date=2 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 3. maijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spanish F-18 jets to augment NATO Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/spanish-f18-jets-to-augment-nato-baltic-air-policing |date=3 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 30. auɡusts || {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 4 x [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=US Air Force assumes lead of 45th rotation of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/us-air-force-assumes-lead-of-45th-rotation-of-baltic-air-policing |date=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 5. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=First Ally to conduct Baltic Air Policing, Belgium, back at Ämari |url=https://ac.nato.int/archive/2017/first-ally-to-conduct-baltic-air-policing--belgium--back-at-amari |date=5 September 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 8. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltics continues with Denmark in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltics-continues-with-denmark-in-lead |date=8 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 10. janvāris || {{flag|Itālija}}|| [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy welcomed in Estonia to augment NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/archive/2018/italy-arrives-in-estonia-to-augment-natos-baltic-air-policing-mission |date=10 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2018. gada 2. maijs|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal to take over lead of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2018/portugal-to-take-over-lead-of-baltic-air-policing |date=2 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;
|----
| 2018. gada 3. maijs|| {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air Force takes up NATO mission in Baltics |url=https://ac.nato.int/archive/2018/french-air-force-begins-their-nato-mission-in-baltics |date=3 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 30. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany starts Baltic Air Policing mission in Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2018/germany-starts-baltic-air-policing-mission-in-estonia |date=30 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 31. auɡusts || {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltic region continues with Belgium in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltic-region-continues-with-belgium-in-lead |date=31 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2019. gada 3. janvāris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland first Ally to safeguard Baltic Airspace in 2019 |url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019
|date=3 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019|title=Poland first ally to safeguard baltic airspace in 2019|publisher=ac.nato.int|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 1. maijs || {{flag|Ungārija}} ||  [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_165751.htm |date=1 May 2019}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| | {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 3. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Belgium, Czech Republic, Denmark take up NATO air-policing duties |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_168489.htm |date=25 October 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/defense/czechs-and-belgians-take-over-in-latest-baltic-air-police-rotation.a330782/|access-date=25 October 2019|title=Czechs and Belgians take over in latest Baltic air police rotation}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|access-date=25 October 2019|title=Denmark takes over NATO Air Policing in the Baltics|archive-date=8 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808151705/https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Defense-News/2019/09/06/NATO-announces-change-in-Baltic-air-policing-duties/8921567621706/|access-date=25 October 2019|title=NATO announces change in Baltic air policing duties}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 2. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland takes over Baltic Air Policing in Estonia, Belgium continues to lead from Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/poland-takes-over-baltic-air-policing-in-estonia--belgium-continues-to-lead-from-lithuania|date=17 January 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/estonian_parlt_speaker_to_welcome_personnel_of_polish_air_forces_at_amari_air_base/|title=Estonian parlt speaker to welcome personnel of Polish Air Forces at Amari air base|publisher=baltictimes.com|date=28 January 2020|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 30. aprīlis || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France to Take Over NATO Baltic Air Policing Duties at Ämari |url=https://www.defense-aerospace.com/articles-view/release/3/210829/france-to-take-over-nato-baltic-air-policing-duties-at-amari.html |date=3 June 2020 |access-date={{dat|2026|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704031238/https://www.defense-aerospace.com/articles-view/release/3/210829/france-to-take-over-nato-baltic-air-policing-duties-at-amari.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Meet Flight Lieutenant Quentin, a French fighter pilot protecting the Baltic skies |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176161.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2020. gada 1. maijs || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF Typhoons begin NATO Air Policing mission in Lithuania |url=https://www.gov.uk/government/news/raf-typhoons-begin-nato-air-policing-mission-in-lithuania |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO and European Security signalled through Joint Expeditionary Force Readiness Declaration and Baltic Air Policing deployment |url=https://www.raf.mod.uk/news/articles/nato-and-european-security-signalled-through-joint-expeditionary-force-readiness-declaration-and-baltic-air-policing-deployment/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain successfully completes first month leading NATO's Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176088.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain, France and UK take up Baltic air policing second 2020 rotation |url=http://en.aviation-report.com/spain-france-and-uk-take-up-baltic-air-policing-second-2020-rotation/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 15. jūlijs || rowspan=&quot;2&quot; | {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 July 2020 |title=German fighter jets join RAF Baltic Air Policing detachment at Šiauliai qirbase, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/german-fighter-jets-join-raf-baltic-air-policing-detachment-at-siauliai-airbase--lithuania |access-date=26 November 2024 |website=NATO Allied Air Command}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 31. auɡusts || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany to fly NATO Air Policing sorties out of Estonia|url=https://ac.nato.int/archive/2020/germany-to-fly-nato-air-policing-sorties-out-of-estonia |date=31 August 2020|access-date=13 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|title=German Air Force back again Nato-Partners in the Baltics|publisher=tallinn.diplo.de|date=31 August 2020|access-date=12 September 2020|archive-date=5 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205212127/https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 4. septembris|| rowspan=&quot;2&quot;| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2020/italy-assumes-lead-for-baltic-air-policing-2|title=Italy Assumes Lead For Baltic Air Policing|publisher=ac.nato.int|date=1 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2020/09/12/the-italian-typhoons-supporting-nato-baltic-air-policing-in-lithuania-intercept-a-russian-il-20m-elint-aircraft/|title=The Italian Typhoons Supporting NATO Baltic Air Policing in Lithuania Intercept A Russian Il-20M ELINT Aircraft|publisher=theaviationist.com|date=12 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 30. aprīlis || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/f-35-makes-baltic-air-policing-debut|title=F-35 makes Baltic air policing debut|publisher=janes.com|access-date=13 May 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 7 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain takes the lead within NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |date=7 July 2021 |access-date=7 June 2021 |archive-date=9 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509064341/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 31. auɡusts || {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||Rowspan=&quot;2&quot;|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/denmark_and_portugal_take_over_nato_s_baltic_air_policing_mission_from_spain/|title=Denmark and Portugal take over NATO's Baltic Air Policing Mission from Spain |website=baltictimes.com|access-date= August 31, 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]
|----
| 2021. gada 15. septembris || {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italian-air-force-deploys-eurofighter-in-support-of-enhanced-air-policing|title=Italian Air Force Deploys Eurofighter in Support of Enhanced Air Policing|publisher=ac.nato.int|access-date=28 September 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 30. novembris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/polish-troops-deploy-to-lithuania-to-carry-out-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states/|title=Polish troops deploy to Lithuania to carry out NATO Air Policing Mission in the Baltic states|website=kam.lt|date=25 November 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 1. decembris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy passes Baltic air policing responsibility at Ämari to Belgium |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italy-passes-baltic-air-policing-responsibility-at-amari-to-belgium- |date=5 December 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 26. janvāris|| {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 6 x [[McDonnell Douglas F-15E Strike Eagle|F-15E Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airforcemag.com/f-15es-deploy-to-estonia-to-aid-nato-air-policing-amid-russian-tensions/ |title=F-15Es Deploy to Estonia to Aid NATO Air Policing Amid Russian Tensions |website=airforcemag.com |date=26 January 2022|access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 29. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2022/DNK_prep_eAP_22|title=Danish Jets Prepare to Return to Nato's Air Mission in the Baltic Sea Region |website=ac.nato.int|access-date=24 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelocal.dk/20220129/danish-f-16-jets-arrive-in-lithuania-to-bolster-baltic-defence/|title=Danish F-16 jets arrive in Lithuania to bolster Baltic defence |website=thelocal.dk|date=29 January 2022 |access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 13. marts || {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air and Space Force employs assets for NATO's Deterrence and Defence |url=https://ac.nato.int/archive/2022/FRA_EVA |date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France deploys four fighter jets to Estonia |url=https://estonianworld.com/security/france-deploys-four-fighter-jets-to-estonia/ |website=estonianworld.com| date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. aprīlis || {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 5 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saab.com/newsroom/stories/2022/january/czech-gripens-to-guard-baltic-airpace-this-year|title=Czech Gripens to Guard Baltic Airpace This Year|website=saab.com|access-date=8 February 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|title=Spain Leads Nato's Air Policing Mission In The Baltics|website=emad.defensa.gob.es|access-date=15 April 2022|archive-date=1 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401215825/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=August_2022&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_198102.htm|accessdate=1 August 2022|website=ac.nato.int|title=Germany, Hungary, Italy take up NATO's Baltic air policing}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref name=August_2022 /&gt;
|----
| 2022. gada 1. oktobris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.pl/web/national-defence/baltic-air-policing-mission|title=Baltic Air Policing Mission|website=gov.pl|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/en/politics/polish-air-force-personnel-deploys-to-lithuania-to-support-nato-air-policing-mission.d?id=91398851|title=Polish Air Force personnel deploys to Lithuania to support NATO Air Policing Mission|website=delfi.lt|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 6. oktobris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brusselstimes.com/301606/belgian-f-16s-to-carry-out-new-nato-mission-from-estonian-base|title=Belgian F-16s to carry out new NATO mission from Estonian base|website=brusselstimes.com|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|2022. gada 1. decembris || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32381-france-rafale-lithuania-baltic-air-policing|title=France to deploy Rafales to Lithuania for the first time|website=aerotime.aero/|date=12 October 2022 |accessdate=29 November 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.avionslegendaires.net/2022/11/actu/larmee-de-lair-et-de-lespace-deploie-enfin-ses-rafale-f3-r-vers-la-lituanie/ | title=L'Armée de l'Air et de l'Espace déploie (Enfin) ses Rafale F3-R vers la Lituanie | date=25 November 2022 }}&lt;/ref&gt;
|----
|2023. gada 1. marts || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2023/03/02/first-raf-typhoon-lands-in-estonia-to-join-german-detachment-supporting-nato-baltic-air-policing/|title=First RAF Typhoon Lands In Estonia To Join German Detachment Supporting NATO Baltic Air Policing|website=theaviationist.com|date=2 March 2023 |page=1|accessdate=2 March 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euro-sd.com/2023/03/news/30126/joint-raf-luftwaffe-baltic-air-policing-goes-live/|title=Joint RAF/Luftwaffe Baltic Air Policing Goes Live|website=euro-sd.com|date=8 March 2023 |accessdate=18 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 31. marts|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/portugal-and-romania-are-incoming-to-lithuania-for-their-baltic-air-policing-rotation|title=Portugal And Romania Are Incoming To Lithuania For Their Baltic Air Policing Rotation|website=nato.int|accessdate=25 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense-aerospace.com/romania-to-deploy-f-16s-to-lithuania-for-baltic-air-policing/|title=Carpathian Vipers Receive Operational Order|website=defense-aerospace.com|date=20 March 2023|accessdate=21 March 2023|archive-date={{dat|2024|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203052711/https://www.defense-aerospace.com/romania-to-deploy-f-16s-to-lithuania-for-baltic-air-policing/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/BAP_LTU_HOTO_Bl62|title=Portugal And Romania Begin 62nd Rotation Of Nato Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=2 April 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 3. auɡusts || {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbus.com/en/newsroom/stories/2023-07-always-ready-to-defend-baltic-air-policing-with-the-eurofighter-typhoon|title=Always ready to defend: Baltic Air Policing with the Eurofighter Typhoon|website=airbus.com|date=17 July 2023|accessdate=18 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_217870.htm|accessdate=5 August 2023|website=nato.int|title=Italy and Spain take lead of NATO's Baltic Air Policing mission}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defensenews.com/global/europe/2023/07/26/baltic-nations-bet-big-on-natos-regional-defense-designs/|title=Baltic nations bet big on NATO's regional defense designs|website=defensenews.com|date=26 July 2023|accessdate=28 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets /&gt;
|----
|Rowspan=&quot;3&quot; | 2023. gada 30. novembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_220956.htm|title=Five Allies deploy jets to NATO's eastern flank for air policing|website=nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |first= |date=30 November 2023 |title=Belgium and France to defend Baltic airspace for the next four months |url=https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127183409/https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-date=27 November 2024 |access-date=27 November 2024 |website=[[The Brussels Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/Block64_HOTO|title=Belgian Air Force Leads Nato Baltic Air Policing With France Augmenting the Mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;/&gt;
|----
| 2024. gada 1. marts || {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 5 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/LVA_prep_BAP_takeover|title=Latvia Prepares Nato Baltic Air Policing Take-over|website=nato.int|accessdate=12 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/DEU_arrival_Lielvarde#:~:text=Feb%2027%202024-,German%20jets%20land%20in%20Latvia%20for%20NATO%20enhanced%20Air%20Policing,States%20in%20the%20coming%20months.|title=German jets land in Latvia for NATO enhanced Air Policing mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2024. gada 1. aprīlis
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airforce-technology.com/news/natos-baltic-air-policing-mission-enters-20th-year-as-spanish-f-18s-rotate-to-estonia/|title=Nato's Baltic Air Policing mission enters 20th year as Spanish F-18s rotate to Estonia|website=airforce-technology.com|accessdate=1 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/ESP_PRT-BAP_eAP|title=Spain, Portugal Now Securing The Skies On Baltic Sea, First Mission Achieved|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/portuguese-scrambles-first-time-under-baltic-air-policing|title=Portuguese Scrambles First Time Under Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2024. gada 30. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/allies-continue-to-safeguard-nato-skies-as-italy-take-over-baltic-air-policing-in-lithuania-|title=Allies continue to safeguard NATO skies as Italy take over Baltic Air Policing in Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2024|accessdate=31 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2024. ɡada 1. decembris
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/italy--france-ready-to-police-baltic-skies-from-lithuania|title=Italy, France ready to police Baltic skies from Lithuania|website=ac.nato.int|date=29 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32781-rafale-lithuania-observation-mission|title=French Rafales deployed to Lithuania to conduct diversified missions?|website=aerotime.aero|date=28 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Nīderlande}} || [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/reopened-amari-air-base-provides-nato-with-modernized-key-infrastructure|title=Reopened Ämari Air Base Provides Nato With Modernized Key Infrastructure|website=ac.nato.int|date=8 November 2024|accessdate=8 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/fixed-wing/dutch-f-35s-arrive-in-estonia-for-nato-air-policing-mission/160949.article|title=Dutch F-35s arrive in Estonia for NATO air policing mission|website=aflightglobal.com|date=2 December 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. marts
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/portuguese-jets-arrive-in-amari--estonia-continuing-natos-enhanced-air-policing-mission-|title=Portuguese Jets Arrive In Ämari, Estonia Continuing Nato's Enhanced Air Policing Mission|website=ac.nato.int|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 31. marts
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/detachments-conducting-the-nato-baltic-air-policing-mission-will-change-over/|title=Detachments conducting the NATO Baltic Air Policing Mission will change over|date=28 March 2025|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hotnews.ro/carpathian-vipers-romania-trimite-4-avioane-f-16-in-lituania-pentru-misiuni-de-politie-aeriana-in-tarile-baltice-1925132|title=&quot;Carpathian Vipers&quot; – România trimite 4 avioane F-16 în Lituania pentru misiuni de poliție aeriană în Țările Baltice|work=[[HotNews]]|language=ro|date=14 March 2025|accessdate=17 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/italian-eurofighters-complete-enhanced-air-policing-mission-in-romania--redeploying-to-estonia-for-the-next-months-2|title=Italian Eurofighters complete enhanced Air Policing mission in Romania, deploying simultaneously F-35A to Estonia for the next months|website=ac.nato.int|date=28 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 30. jūlijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/spanish-air-and-space-force-deploy-to-lithuania-for-nato-air-policing-|title=Spanish Air and Space Force deployed Eurofighter Typhoon jets to Šiauliai Air Base, Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hungarytoday.hu/hungary-to-undertake-nato-baltic-air-policing-for-fourth-time/|title=Hungary to Undertake NATO Baltic Air Policing for Fourth Time|accessdate=26 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 1. oktobris || {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609809753/italy-extends-air-defense-systems-rotation-in-estonia-after-russian-airspace-incursion/|title=Italy extends air defense systems rotation in Estonia after Russian airspace incursion|website=news.err.ee|date=23 September 2025|accessdate=4 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 27. novembris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 11 x [[EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/air-detachments-conducting-the-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states-changed-over-spain-starts-its-70th-rotation/|title=Air detachments conducting the NATO Air Policing Mission in the Baltic states changed over: Spain starts its 70th rotation|website=kam.lt|date=27 November 2025|accessdate=28 November 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/36_Persistent_Effort/36.4_Enhanced_Air_Policing/noticias/listado/250804-ni-relevo-DAT-Vilkas.html|title=Spain resumes leadership of NATO Air Policing in Lithuania|website=emad.defensa.gob.es|date=1 December 2025|accessdate=11 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 |2026. gada 31. marts || {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.rfi.fr/ru/%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F/20260319-%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%B2%D1%80%D0%B0%D1%89%D0%B0%D0%B5%D1%82%D1%81%D1%8F-%D0%BA-%D0%BE%D1%85%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B5-%D0%BD%D0%B5%D0%B1%D0%B0-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B8 |title=Франция возвращается к охране неба стран Балтии|language=ru|work=[[Radio France Internationale]]|date=19 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://presamil.ro/baltica-2026-carpathian-vipers-pregatiti-pentru-o-noua-misiune/|title=Baltica 2026 – Carpathian Vipers, pregătiți pentru o nouă misiune!|language=ro|website=presamil.ro|date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NATO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/french-rafales-deploy-to-lithuania-for-nato-BAP-2|title=French Rafales deploy to Lithuania for NATO’s Baltic Air Policing|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/portuguese-f16s-take-over-nato-air-policing-mission-in-amari--estonia|title=Portuguese F-16s take over NATO Air Policing Mission in Ämari, Estonia|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
|}

== Negadījumi ==
* 2011. gada 30. augustā franču Mirage gaisā saskrējās ar [[Lietuvas Gaisa spēki|Lietuvas Gaisa spēku]] reaktīvo mācību lidmašīnu [[L-39]], kas nogāzās purvā. Abi piloti katapultējās.&lt;ref&gt;[http://www.flightglobal.com/articles/2011/08/30/361399/lithuanian-l-39-crashes-after-collision-with-french.html Lithuanian L-39 crashes after collision with French Mirage]&lt;/ref&gt;
* 2013. gada 29. aprīlī dāņu F-16 veica [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] [[Lenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta|Tallinas lidostā]] pēc saskriešanās ar putnu baru, kas radīja nelielus dzinēja bojājumus.&lt;ref&gt;[http://news.postimees.ee/1219214/danish-jets-make-unscheduled-landing-after-bird-collision-in-estonian-airspace/ Danish jets make unscheduled landing after bird collision in Estonian airspace.]&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 25. aprīlī [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] Šauļos veica amerikāņu F-15C aizdomu par šasijas bojājumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Zinas/Baltija/2014/04/25-01.aspx |title=Šauļos avārijas nolaišanos veicis Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītais ASV iznīcinātājs |accessdate=2014-05-04 |work= |publisher=LR Aizsardzības ministrija |date=2013-04-25 }}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:NATO-F-15C-Eagle-Baltic-Air-Policing-2008.jpg|ASV Gaisa spēku F-15C Eagle netālu no Viļņas (2008. gada 10. novembris).
Attēls:Baltic Air Policing.jpg|Beļģijas Gaisa komponenta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon eskadriļa.
Attēls:Royal-Danish-Air-Force-F16-landing-at-Vilnius-airport-Mar27-2009.jpg|Karalisko Dānijas Gaisa spēku F-16 Fighting Falcon netālu no Viļņas (2009. gada 27. marts).
Attēls:French Mirage 2000s during a Baltic Air Policing deployment in 2010-2.jpg|Franču Mirage 2000 2010. gadā.
Image:German F-4F Phantom II landing at Zokniai Lithuania 2011-01-04.jpeg|Vācu Luftwaffe's McDonnell Douglas F-4F Phantom II nosēžoties Zokņu lidlaukā Lietuvā (2011. gada 4. janvāris).
French Air Contingent, NATO Baltic Air-policing.jpg|Divi Francijas iznīcinātāji ''Mirage 2000'' misijas laikā 2010. gadā
File:Czech JAS-39 Gripen over the Curonian Spit in 2012.jpg|Čehu [[Saab JAS 39 Gripen]] iznīcinātāji 2012. ɡadā
File:Romanian and Portuguese F-16s in formation.jpg|Rumāņu un portuɡāļu ''F-16'' 2023. ɡadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air - policing mission - Lietuvas aizsardzības ministrija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }}

{{LV-aizmetnis}}
{{nepilnigs kars}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Militārisms Igaunijā]]
[[Kategorija:Militārisms Latvijā]]
[[Kategorija:Militārisms Lietuvā]]
[[Kategorija:NATO]]</text>
      <sha1>cg5cnwtso9q5oun9gygpea9hnjdicfw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Plotnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225726</id>
    <revision>
      <id>4499484</id>
      <parentid>4333564</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4499484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7618" sha1="9prxkzbap03w7brrdedvq8my8idkote" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Plotnieks
| attēls              = 
| att_izm             = 
| amats               = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes deputāts]]
| term_sākums         = 1990
| term_beigas         = 1993
| prezidents          = 
| premjers            = 
| dzim_dati           = {{ddv|1938|6|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| partija             = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|LNKP/LDDP]]&lt;br /&gt;Republikāņu partija
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija           = [[jurisprudence|jurists]] 
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Plotnieks''' (dzimis {{dat|1938|6|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurisprudence|jurists]] un politiķis, profesors vairākās Latvijas augstskolās, kā arī [[Valsts drošības komiteja|VDK]] virsnieks, štata darbinieks. Viens no [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm |title= Latvijas Republikas Augstākās Padomes  pirmās sesijas 4. sēde |accessdate=2013-06-05 |work= |publisher=cvk.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt; [[LZA]] korespondētājloceklis (1990).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] strādnieku ģimenē. No [[1958. gads Latvijā|1958.]] līdz [[1963. gads Latvijā|1963. gadam]] strādāja tiesībsargājošā iestādē. [[1962. gads Latvijā|1962. gadā]] beidza [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]], no [[1964. gads Latvijā|1964. gada]] bija LVU pasniedzējs, [[1968. gads Latvijā|1968. gadā]] ieguva juridisko zinātņu kandidāta grādu par tēmu “P. Stučkas loma marksistiski-ļeņiniskās vispārīgās tiesību teorijas izveidošanā”, bet [[1979. gads Latvijā|1979. gadā]]  PSRS ZA Valsts un tiesību institūtā Maskavā aizstāvēja doktora disertāciju par darbu “Vispārīgās tiesību teorijas attīstība sociālisma pamatu celtniecības periodā PSRS”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Vairākus gadus bija LVU Juridiskās fakultātes dekāns. [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs, ievēlēts par [[Rīga]]s [[Centra rajons (Rīga)|Kirova rajona]] Tautas deputātu padomes deputātu.

Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] šķelšanās Plotnieks darbojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Neatkarīgajā komunistiskajā partijā]] un [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.barikadopedija.lv/raksti/613718 |title= Kurp ej, Tautas fronte! |accessdate= 2013-06-06 |author= [[Ilmārs Bišers]], &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; |work=  |publisher= barikadopēdija.lv |date= 1989-09-12 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130929041448/http://www.barikadopedija.lv/raksti/613718 |archivedate= 2013-09-29 }}&lt;/ref&gt;
Iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Atmoda]]s kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt;

[[1989. gads Latvijā|1989. gada]] pavasarī ievēlēts par [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākās Padomes deputātu no [[Jelgava]]s 304. vēlēšanu apgabala (saskaņā ar virtuālās enciklopēdijas &quot;Latvijas ļaudis&quot; datiem, ievēlēts kā LTF kandidāts&lt;ref&gt;[http://latvijaslaudis.lv/users/plotnieks_andris?language=en Andris Plotnieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305000235/http://latvijaslaudis.lv/users/plotnieks_andris?language=en |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Latvijas ļaudis&lt;/ref&gt;). 
Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

[[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] viņu ievēlēja par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 133. Kalnciema vēlēšanu apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/|title=Latvijas Republikas Augstākā Padome|website=saeima.lv|access-date=2020-05-01|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/|archivedate=2019-12-23}}&lt;/ref&gt; AP darbojās kā neatkarīgais deputāts, bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/4663A86D7DFCCB62C225781D003DA1E7/$FILE/plotnieks.htm |title= Andris Plotnieks  |accessdate=2013-06-06 |author=  |work= |publisher=saeima.lv  |date= |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

Nesekmīgi piedalījās [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no saraksta &quot;Republikas platforma&quot;, vēlāk vadīja &quot;Republikāņu partiju&quot;, kas 1996. gadā pievienojās [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|DPS]].

2000. gadā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs [[Indulis Zālīte]] paziņoja, ka Andris Plotnieks ir bijis [[Valsts drošības komiteja|PSRS VDK]] štata darbinieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/arhivs/23-par-neatkaribu-balsojusie-sadarbojusies-ar-vdk-10636846 |title= 23 par neatkarību balsojušie sadarbojušies ar VDK |accessdate=2013-06-06 |author=[[Nellija Ločmele]]  |work= |publisher=diena.lv  |date=2000-03-02 |archiveurl= |archivedate= }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2000)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plotnieks, Andris}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>9prxkzbap03w7brrdedvq8my8idkote</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābijas Lorenss (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>234784</id>
    <revision>
      <id>4499433</id>
      <parentid>4281821</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4222" sha1="f777v9lfkj3k713xa4ql1ggmw7wpq1o" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Arābijas Lorenss
| attēls = Lawrence of arabia ver3 xxlg.jpg
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Lawrence of Arabia''
| žanrs = episka piedzīvojumu drāma
| režisors = [[Deivids Līns]]
| producents = [[Sems Spīgels]]
| scenārija autors = * [[Roberts Bolts]]
* [[Maikls Vilsons]]
| galvenajās lomās = * [[Pīters O'Tūls]]
* [[Aleks Giness]]
* [[Entonijs Kvinns]]
* [[Džeks Hokinss]]
* [[Omārs Šarifs]]
* [[Entonijs Kveils]]
* [[Klods Reinss]]
* [[Hosē Ferrers]]
* [[Arturs Kenedijs]]
| mūzika = [[Moriss Žārs]]
| operators = [[Fredijs Jangs]]
| montāža = [[Enna Kotsa]]
| studija = ''[[Horizon Pictures]]''
| izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1962|12|10}}
| ilgums = 216 minūtes {{small|(oriģinālā versija)}}&lt;br /&gt;228 minūtes {{small|(1989. gadā atjaunotā versija)}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=''Lawrence of Arabia (restored version)'' (PG)|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0|work=Britu filmu klasifikācijas padome|date=31 March 1989|access-date={{dat|2013|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2019|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190911233630/https://bbfc.co.uk/releases/lawrence-arabia-restored-version-0}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{GBR}}
| valoda = * [[angļu valoda|angļu]]
* [[arābu valoda|arābu]]
* [[turku valoda|turku]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|70 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 0056172
}}
'''&quot;Arābijas Lorenss&quot;''' ({{val|en|Lawrence of Arabia}}) ir 1962. gada Apvienotās Karalistes episka [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskā]] [[drāmas filma]], kura balstīta uz reāliem britu armijas virsnieka [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] dzīves notikumiem. Šī filma tiek uzskatīta par vienu no dižākajām un ietekmīgākajām filmām kino vēsturē. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu nosaucis par visu laiku [[AFI 10 Top 10#10 labākās episkās filmas|labāko episkā žanra filmu]].&lt;ref name=&quot;Top 10&quot;&gt;{{ziņu atsauce | publisher = ''American Film Institute'' | title = AFI's 10 Top 10 | date = 2008-06-17 | url = http://www.afi.com/10top10/ | accessdate=2008-11-16}}&lt;/ref&gt;

Scenāriju filmai sarakstījuši [[Roberts Bolts]] un [[Maikls Vilsons]], izmantojot T. E. Lorensa autobiogrāfiskos aprakstus par viņa piedalīšanos [[Arābu sacelšanās]] notikumos. Filmas režisors ir [[Deivids Līns]], galvenās lomas atveido [[Pīters O'Tūls]], [[Aleks Giness]], [[Entonijs Kvinns]], [[Džeks Hokinss]], [[Omārs Šarifs]], [[Entonijs Kveils]], [[Klods Reinss]], [[Hosē Ferrers]] un [[Arturs Kenedijs]].

Filma ieguva 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un 3 nominācijas. Filma tika atzīta par gada labāko filmu, tika apbalvots filmas režisors [[Deivids Līns]], operators [[Fredijs Jangs]], oriģinālās mūzikas autors [[Moriss Žārs]]. Filma saņēma balvas arī par labāko mākslinieka darbu, montāžu un skaņu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html |title=The 35th Academy Awards (1963) Nominees and Winners |accessdate=23 August 2011 |work=oscars.org |archive-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006071252/http://www.oscars.org/awards/academyawards/legacy/ceremony/35th-winners.html }}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Peter O'Toole in Lawrence of Arabia.png|thumb|left|[[Pīters O'Tūls]] [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensa]] lomā filmā &quot;Arābijas Lorenss&quot;]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}
{{Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)}}
{{Labākā filma (BAFTA kino balva)}}
{{Deivids Līns}}

[[Kategorija:1962. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Kara drāmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Deivida Līna filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvējas drāmas filmas]]</text>
      <sha1>f777v9lfkj3k713xa4ql1ggmw7wpq1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edijs Riekstiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241514</id>
    <revision>
      <id>4499620</id>
      <parentid>3873358</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:07:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3699" sha1="d2gch00r7uwvdlv7papuf229bc95bk2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Edijs Riekstiņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = Edijs Riekstiņš.jpg
|     att_izmērs = 120px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1972
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 17
|       dz_vieta = [[Rīga]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1991
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 20
|        m_vieta = [[Rīga]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Latvietis
|   nodarbošanās = skolnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

[[Attēls:Edijs Riekstins monument.JPG|thumb|270px|Edija Riekstiņa piemiņas akmens [[Kanālmalas apstādījumi|Kanālmalas apstādījumos]]]]
'''Edijs Riekstiņš''' (dzimis {{dat|1972|12|17}} Rīgā, miris {{dat|1991|1|20}} Rīgā) bija viens no [[1991. gada janvāra barikādes|1991. gada janvāra barikāžu]] laika upuriem, nošauts [[Kanālmalas apstādījumi|Kanālmalas apstādījumos]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgā, vecāki šķīrušies, kad viņam bija pieci gadi. Mācījās Rīgas 65. vidusskolā [[Ķengarags|Ķengaragā]], pēc 8. klases mācības vairs neturpināja. Nodarbojies ar [[džudo]], mācījies ķīniešu un japāņu valodu.&lt;ref&gt;[http://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:m%C4%ABlest%C4%ABba/ Mīļie, kas neatgriezās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140131084329/http://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:m%C4%ABlest%C4%ABba |date={{dat|2014|01|31||bez}} }} Aiva Kanepone 2011. gada 25. janvārī&lt;/ref&gt; Pēc mātes vārdiem 1991. gada 20. janvāra vakarā Edijs esot devies uz Vecrīgu, nošauts tiešā tēmējumā 1991. gada 20. janvāra vakarā pie [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s ēkas Raiņa bulvārī 6 [[Rīgas OMON]] un pagaidām nezināmu kaujinieku uzbrukuma laikā.&lt;ref&gt;[http://gazeta.zn.ua/POLITICS/troyanskiy_kon_osobogo_naznacheniya.html Владимир Вигман. ТРОЯНСКИЙ КОНЬ ОСОБОГО НАЗНАЧЕНИЯ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140224205149/http://gazeta.zn.ua/POLITICS/troyanskiy_kon_osobogo_naznacheniya.html |date={{dat|2014|02|24||bez}} }} no gazeta.zn.ua, 1996. gada 6 martā (krieviski)&lt;/ref&gt;

[[Kanālmalas apstādījumi|Kanālmalas apstādījumos]] starp Bastejkalnu un Raiņa bulvāri atrodas akmens ar uzrakstu Edija Riekstiņa piemiņai. Informācija par viņu atrodama 1991. gada barikāžu muzejā.

== Apbalvojums ==
2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Ediju Riekstiņu pēc nāves apbalvoja ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 Viestura ordeņa nodošana glabāšanā. Valsts prezidents varoņu tuviniekiem nodot nopelnītos apbalvojumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920235925/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=826 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 119., 2010. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.barikades.lv/ barikades.lv], 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa

{{DEFAULTSORT:Riekstinzsz, Edijs}}

[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1991. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Barikāžu laika upuri]]</text>
      <sha1>d2gch00r7uwvdlv7papuf229bc95bk2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lupita Ņono</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245745</id>
    <revision>
      <id>4499393</id>
      <parentid>4498209</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7135" sha1="ofn3v2wjikzekflj8givni6zg4k3gf4" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Lupita Ņono
| vārds_orig = ''Lupita Nyong'o''
| attēls = LupitaNyongo-byPhilipRomano3.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Lupita Ņono 2026. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|1}}
| dz. vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, kinorežisore, mūzikas video režisore
| darbības gadi = 2004—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Lupita Amondi Ņono''' (''Lupita Amondi Nyong'o''; dzimusi {{dat|1983|3|1}} [[Mehiko]]) ir [[Kenija]]s aktrise, kinorežisore un mūzikas video režisore.

Plašākai publikai kļuva pazīstama ar lomu [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīva Makvīna]] 2013. gada drāmā &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;. Par lomu šajā filmā viņa saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], tāpat tika nominēta [[Zelta globusa balva|Zelta globusa]] un [[BAFTA kino balva]]i. Attēlojusi lomas arī filmās &quot;[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]&quot; (2015), &quot;[[Dāma no Katves]]&quot; (''Queen of Katwe'', 2016), &quot;[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]&quot; (2017), &quot;[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]&quot; (2018), &quot;[[Mēs (filma)|Mēs]]&quot; (2019), &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot; (2019), ''[[Little Monsters]]'' (2019), &quot;[[Aģentes 355]]&quot; (2022) un &quot;[[Odiseja (filma)|Odiseja]]&quot; (2026). Ņono izvēlēta par [[74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|74. Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla]] žūrijas prezidenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Academy Award Winner Lupita Nyong'o to Be Jury President of the Berlinale 2024 |url=https://www.berlinale.de/en/2024/news-press-releases/247299.html |access-date=2023-12-12 |website=www.berlinale.de |language=en}}&lt;/ref&gt;

Žurnāls ''[[People]]'' Lupitu Ņono nosauca par 2014. gada skaistāko cilvēku pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/izveleta-si-gada-skaistaka-sieviete-pasaule.d?id=44426564 Izvēlēta šī gada skaistākā sieviete pasaulē] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Kino ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot; | Piezīmes
! class=&quot;unsortable&quot; | {{piezīme|Ats.|Atsauce(s)}}
|-
| 2008
| ''East River''
| F
| īsfilma
|
|-
| 2013
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; (''12 Years a Slave'')
| Petsija
|
|
|-
| 2014
| &quot;[[Non-Stop: tiešais reiss]]&quot; (''Non-Stop'')
| Gvena Loida
|
|
|-
| 2015
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]&quot; (''Star Wars: The Force Awakens'')
| [[Maz Kanata]]
| (balss)
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 2016
| &quot;[[Džungļu grāmata (2016. gada filma)|Džungļu grāmata]]&quot; (''The Jungle Book'')
| Rakša
| (balss)
|
|-
| ''[[Queen of Katwe]]''
| Naku Harieta
|
|
|-
| 2017
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi]]&quot; (''Star Wars: The Last Jedi'')
| Maz Kanata
| (balss)
|
|-
| 2018
| &quot;[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]&quot; (''Black Panther'')
| Nakia
|
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | 2019
| ''[[Little Monsters]]''
| Odrijas Kerolainas jaunkundze
|
|
|-
| &quot;[[Mēs (filma)|Mēs]]&quot; (''Us'')
| Adelaida Vilsone
|
|
|-
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]&quot; (''Star Wars: The Rise of Skywalker'')
| Maz Kanata
| (balss)
|
|-
| rowspan=2| 2022
| &quot;[[Aģentes 355]]&quot; (''The 355'')
| Kadija Adijeme
|
|
|-
| &quot;[[Melnā Pantera: Vakanda mūžam]]&quot; (''Black Panther: Wakanda Forever'')
| Nakia
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2024
| &quot;[[Klusā pasaule: Pirmā diena]]&quot; (''A Quiet Place: Day One'')
| Sema
|
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kroll |first=Justin |date=2022-11-01 |title='A Quiet Place: Day One' At Paramount Taps Lupita Nyong'o To Star |url=https://deadline.com/2022/11/a-quiet-place-day-one-paramount-lupita-nyongo-1235159475/ |access-date=2023-01-22 |website=Deadline |language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| &quot;[[Robots savā vaļā]]&quot; (''The Wild Robot'')
| Roza
| (balss)
|
|-
|2026
|&quot;[[Odiseja (filma)|Odiseja]]&quot; (''The Odyssey'')
|[[Helena (mitoloģija)|Helena]] / [[Klitemnestra]]
|
|
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot; | Piezīmes
|-
| 2009—2012
| ''[[Shuga]]''
| Ajira
|5 sērijas
|-
| 2017—2018
|''[[Star Wars Forces of Destiny]]''
|rowspan=2| Maz Kanata (balss)
|32 sērijas
|-
| 2018
|&quot;[[Zvaigžņu kari: Dumpinieki]]&quot; (''Star Wars Rebels'')
| arhīva ieraksti;&lt;br /&gt;sērija: ''A World Between Worlds''
|-
| 2019
|''Warrior Women with Lupita Nyong'o''
|vadītāja
|dokumentālā
|-
| 2019—pašlaik
|''Serengeti''
|teicēja
|dokumentālā
|-
| 2021
| ''Martha Knows Best''
| sevi
| sērija: ''Paths''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hgtv.com/shows/martha-knows-best/episodes/paths|title = ''HGTV'',&quot;Paths&quot;}}&lt;/ref&gt;
|-
| 2021
| ''Super Sema''
| Sema
| izpildproducente, balss (4 sērijas)
|-
| 2021
| ''Who Are You, Charlie Brown?''
| teicēja
| dokumentālā
|-
| 2022
| ''[[Human Resources]]''
| Eša (balss)
| sērija: ''International Creature Convention''
|-
| 2023
| ''[[Big Mouth]]''
| Eša (balss)
| sērija: ''The International Show''
|}

=== Videospēles ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Nosaukums
! balss loma
! class=&quot;unsortable&quot;|Piezīmes
! class=&quot;unsortable&quot; | {{piezīme|Ats.|Atsauce(s)}}
|-
| 2016
| ''[[Lego Star Wars: The Force Awakens]]''
| Maz Kanata
|
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=McMillan |first=Graeme |date=4 May 2016 |title='Lego Star Wars: The Force Awakens' Writer Talks New Mythology and Celebrity Voices |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/lego-star-wars-force-awakens-890283 |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20181116033430/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/lego-star-wars-force-awakens-890283 |archive-date=16 November 2018 |access-date=9 December 2016 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

=== Cits ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Nosaukums
! Amats
! class=&quot;unsortable&quot; | Piezīmes
|-
| 2005
| &quot;[[Uzticīgais dārznieks]]&quot; (''The Constant Gardener'')
| rowspan=&quot;3&quot; | ražošanas asistente
|
|-
| 2006
| ''[[The Namesake]]''
|
|-
| 2007
| ''[[Where God Left His Shoes]]''
|
|-
| rowspan = &quot;2&quot; | 2009
| ''[[In My Genes]]''
| režisore, scenāriste, producente un montāžiste
| dokumentālā filma
|-
| ''The Little Things You Do''
| režisore
| mūzikas klips
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ņono, Lupita}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kenijiešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Meksikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]</text>
      <sha1>ofn3v2wjikzekflj8givni6zg4k3gf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavs Dalens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246505</id>
    <revision>
      <id>4499573</id>
      <parentid>3424833</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:26:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Gustaf_Dalén_signature.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Gustaf_Dalén_signature_(transparent).png&quot; (iemesls:&quot;Use transparent background for signature image&quot;).</comment>
      <origin>4499573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4766" sha1="ecgdq1bjb6mdry4n4e1454bugu62ff3" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =''Gustaf Dalén''
| attēls =Gustaf Dalén.jpg
| att_izmērs =150px
| att_nosaukums =ap 1895. gadu
| dz_gads =1869
| dz_mēnesis =11
| dz_diena =30
| dz_vieta =Stēnstorpa,&lt;br&gt;[[Vesterjētlande]] (''Västergötland''),&lt;br&gt;[[Zviedrija]]
| m_gads =1937
| m_mēnesis=12
| m_diena=9
| m_vieta =[[Līdinge]] (''Lidingö''), [[Stokholma]], [[Zviedrija]]
| pilsonība ={{SWE}}
| tautība =
| darba_vietas =''[[AGA]]''
| alma_mater =[[Čalmersa tehniskā universitāte]]&lt;br&gt;''Eidgenössisches Polytechnikum'' [[Cīrihe|Cīrihē]]
| zinātne =[[fizika]], [[inženierija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =[[saules vārsts]] un citi [[bāka|bāku]] gaismas avotu regulatori
| apbalvojumi =1912. gada [[Nobela prēmija fizikā]]
| paraksts =Gustaf Dalén signature (transparent).png
| piezīmes = 
}}

'''Nilss Gustavs Dalens''' ({{val|sv|Nils Gustaf Dalén}}, dzimis {{dat|1869|11|30}}, miris {{dat|1937|12|9}}) bija [[zviedri|zviedru]] [[fizika|fiziķis]] un [[inženieris]]. 1912. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par automātisko regulatoru izgudrošanu un tā pielietojumu [[gāzu akumulators|gāzu akumulatoros]] [[bāka|bāku]] un [[boja|boju]] apgaismojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1912 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1912/index.html}}&lt;/ref&gt;

Dalens bija arī uzņēmējs, dibinājis zviedru industriālo gāzes kompāniju ''AGA''. Ir daudzu izgudrojumu autors, piemēram, ''AGA'' plīts (''Aga cooker''), Dalena bākas gaismas avots (''Dalén light'').

== Dzīves sākuma posms ==
Dalens piedzima 1869. gadā Stēnstorpā, [[Vesterjētlande|Vesterjētlandē]] (''Västergötland''). Jaunībā viņš vadīja ģimenes [[zemnieku saimniecība|saimniecību]], kur bija izveidojis arī pienotavu. Viņš mācījās lauksaimniecības skolā. 1892. gadā viņš izgudroja piena tauku testēšanas ierīci, ar ko pārbaudīt piena kvalitāti. Dalens savu izgudrojumu parādīja [[Gustavs de Lavals|Gustavam de Lavalam]] [[Stokholma|Stokholmā]]. Lavals bija pārsteigts par Dalena izgudrotāja talantu, ieteica viņam pievērsties [[inženierija]]i. Dalens iestājās [[Čalmersa tehniskā universitāte|Čalmersa tehniskajā universitātē]], ko pabeidza 1896. gadā. Pēc tam Dalens vienu gadu studēja [[Šveice|Šveicē]] ''Eidgenössisches Polytechnikum''. Vēlāk viņš atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]].

1901. gadā Dalens apprecējās ar Elmu Pērsoni. Ģimenē piedzima četri bērni.

== Karjera ==
[[Attēls:Järls sjö fyren 2013.jpg|thumb|left|Dalena bāka ''Järls'' ezerā]]
Dalens 1901. gadā sāka strādāt par tehnisko vadītāju kompānijā ''Swedish Carbide and Acetylene''. 1906. gadā Dalens kļuva par galveno inženieri [[gāzu akumulators|gāzu akumulatoru]] kompānijā. 1909. gadā sāka strādāt par vadošo direktoru kompānijā ''[[AGA]]'' (''Svenska Aktiebolaget Gasaccumulator''). Ražošanā tika ieviesti daudzi Dalena izgudrojumi.

Dalens daudzos no saviem izgudrojumiem lietoja gāzi kā enerģijas avotu. Viņš strādāja ar [[Acetilēns|acetilēna]] gāzi, lietojot to kā degvielu [[bāka|bāku]] gaismas avotiem. 1912. gadā izmēģinājuma laikā Dalens smagi cieta no acetilēna eksplozijas un zaudēja redzi. Kad viņam šajā pašā gadā piešķīra [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]], viņa vietā to saņēma brālis.

Kaut arī Dalens bija kļuvis akls, līdz mūža beigām (1937) viņš turpināja gan strādāt pie jauniem izgudrojumiem, gan vadīt ''AGA'' kompāniju. Viņš ieguva kontraktu par [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] aprīkošanu ar gaismām. Vēlāk Dalens pievērsās siltumtehnikas ierīcēm un izgudroja plaši pazīstamo ''AGA'' plīti (''Aga cooker'').

Savas dzīves laikā Dalens saņēma vairāk kā 100 patentus. 1913. gadā viņš kļuva par [[Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija|Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas]] locekli, bet 1919. gadā arī par [[Zinātnes un inženierijas akadēmija]]s locekli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1912/dalen-bio.html Nilsa Gustava Dalena biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en}}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms Vīns]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1912]] | pēc = [[Heike Kamerlings Oness]] }}
{{kastes beigas}}


{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dalens, Gustavs}}

[[Kategorija:Zviedru fiziķi]]
[[Kategorija:Zviedru izgudrotāji]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]</text>
      <sha1>ecgdq1bjb6mdry4n4e1454bugu62ff3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Sjerraleone</title>
    <ns>10</ns>
    <id>251074</id>
    <revision>
      <id>4499619</id>
      <parentid>4122430</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:05:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Milenioscuro</username>
        <id>33594</id>
      </contributor>
      <comment>svg</comment>
      <origin>4499619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="286" sha1="te96rqwmkfk130mzibe9gmp8xr75yq6" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Sjerraleone
|top    = 10.2
|bottom = 6.8
|left   = -13.5
|right  = -10.1
|image  = Sierra Leone adm location map.svg
|image1 = Sierra Leone physical map.svg
}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}

[[Category:Atrašanās vietas veidnes|Sjerraleone]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>te96rqwmkfk130mzibe9gmp8xr75yq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gunta Vaičule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258571</id>
    <revision>
      <id>4499657</id>
      <parentid>4493497</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:33:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4499657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13906" sha1="nke76udyiwrlct0gxmmg5riezfnudz2" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Gunta Vaičule
| vārds_orig = 
| attēls = Gunta Vaičule in athletics awarding in Carnikava, 24.07.2024.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Gunta Vaičule 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = Gunta Latiševa-Čudare
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = {{mērvienība|cm=179}}
| svars = {{mērvienība|kg=65}}
| iesauka = 
| izglītība = [[Latvijas Universitāte]]&lt;br /&gt;
[[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]
| disc = [[200 metri|200 m]], [[400 metri|400 m]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Edvīns Krūms]]&lt;br&gt;Pēteris Stripkāns
| trenē = &lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = &lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 
| PR1_d = 
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = &lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}}
{{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|Bidgošča 2017]]|400 m}}
{{Medal|Competition|Universiāde}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Universiāde|Taibei 2017]]|200 m}}
}}
'''Gunta Vaičule''' (dzimusi '''Gunta Latiševa-Čudare''' {{dat|1995|3|9}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startē sprinta distancēs, īpaši specializējoties [[200 m]] un [[400 m]] disciplīnai. 2017. gada Eiropas U-23 čempione šajā distancē.

== Karjera ==
2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījusi 4. vietu 200 m distancē ar rezultātu 24,24 s. Tā paša gada Pasaules čempionātā jauniešiem 100 m izcīnīja 26. vietu, savukārt divreiz garākā distancē — 15. vietu. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 32. vietu 400 m/b distancē. 2013. gada Eiropas U-20 čempionātā uzstādījusi Latvijas rekordu junioriem 400 m distancē (52,76 s). 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 13. vietu 400 m distancē.

Kvalificējās [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātam]], kur bija jaunākā sportiste Latvijas komandā.&lt;ref name=&quot;lat-ath&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|title=XXII Eiropas čempionāts Cīrihē|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311005632/http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|archivedate={{dat|2016|03|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gada jūlijā Eiropas U-23 čempionātā Tallinā uzrādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (52,60), kas tomēr nepietika, lai kvalificētos sacensību finālam.&lt;ref&gt;[http://sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ Latiševa-Čudare ar personisko rekordu nesasniedz U-23 Eiropas čempionāta finālu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180507153427/http://www.sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ |date={{dat|2018|05|07||bez}} }} Sportazinas.cm&lt;/ref&gt; Tai pašā mēnesī [[Somija]]s pilsētā [[Joensū]] uzlaboja personisko rekordu līdz 52,29. 2015. gada augustā [[Pekina|Pekinā]] notiekošajā [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] G. Latiševa-Čudare ar jaunu personisko rekordu (52,17 s, arī uzstādīts Latvijas junioru (U-23) rekords) izcīnīja 30. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/skrejeja-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-iegust-30.vietu-pasaules-cempionata.a142674/|title=Skrējēja Latiševa-Čudare ar personisko rekordu iegūst 30. vietu pasaules čempionātā|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada jūnijā Valsts Prezidenta kausa izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] G. Latiševa-Čudare uzvarēja 200 m distancē ar jaunu personisko rekordu 23,50 sekundes.&lt;ref&gt;[http://skriesim.lv/athletes?id=16243 Latiševa-Čudare Gunta]{{Novecojusi saite}} skriesim.lv&lt;/ref&gt; {{dat|2017|7|13||bez}} [[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Eiropas U-23 čempionātā]] [[Bidgošča|Bidgoščā]] Gunta Latiševa-Čudare kļuva par čempioni ar rezultātu 52,00 s (pirms tam pusfinālā viņa bija uzstādījusi jaunu personisko rekordu 51,80 s). Jūlijā [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Ogre|Ogrē]] uzstādīja arī jaunu personisko rekordu 100 m sprinta distancē — 11,53 s, kas deva zelta medaļu, apsteidzot [[Sindija Bukša|Sindiju Bukšu]].

G. Latiševa-Čudare startēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]. Ar jaunu personisko rekordu 51,37 sekundes viņa kvalificējās sacensību pusfinālam (iepriekšējais rekords labots par 0,43 sekundēm; šis ir otrais ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē aiz [[Vineta Ikauniece|Vinetas Ikaunieces]] 1988. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-gunta-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-ieskrien-pasaules-cempionata-pusfinala.a245758/ VIDEO: Gunta Latiševa-Čudare ar personisko rekordu ieskrien pasaules čempionāta pusfinālā] LSM&lt;/ref&gt; Viņa nekvalificējās finālskrējienam, ieņemot 12. vietu kopvērtējumā (rezultāts pusfinālā 51,57 s), kas bija augstākā vieta no Eiropas sportistēm 400 m distancē, kā arī otrā augstākā vieta starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-pasaules-cempionata-atraka-eiropiete-latiseva-cudare-izcina-12.vietu-400-metros.a245893/ VIDEO: Pasaules čempionātā ātrākā eiropiete Latiševa-Čudare izcīna 12.vietu 400 metros] LSM&lt;/ref&gt;

Augustā G. Latiševa-Čudare piedalījās [[Universiāde|Universiādē]] [[Taibei]], kur startēja 200 m skrējienā, sasniedza finālu un tajā ar jaunu personisko rekordu (23,15 s) ieguva sudraba medaļu.

[[2019. gada Eiropas čempionāts viegatlētikā telpās|2019. gada Eiropas čempionātā telpās]] Glāzgovā 400 m distances priekšskrējienā pārspēja 43 gadus veco [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|valsts rekordu]] telpās (52,66 s), kas iepriekš piederēja [[Inta Kļimoviča-Drēviņa|Intai Kļimovičai]] (52,8 s).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01032019-vaicule_tiek_eiropas_cempionata_pusfinala|title=Vaičule labo 43 gadus seno valsts rekordu un tiek EČ pusfinālā|last=Strungs|first=Vilis|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-02|date=2019-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; G. Vaičule piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur ieņēma 30. vietu kopvērtējumā 200 m distancē.

Pēc bērna piedzimšanas 2020. gadā G. Vaičule 2021. gadā atgriezās profesionālajā sportā. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] G. Vaičule startēja 400 m distancē, kur ar rezultātu 52,21 s ieņēma 25. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-vaicule-sakotneji-biju-vilusies-bet-rezultats-pasaules-cempionata-ir-loti-labs.a465954/|title=Skrējēja Vaičule: Sākotnēji biju vīlusies, bet rezultāts pasaules čempionātā ir ļoti labs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] 400 m pusfinālā laboja personisko rekordu, veicot distanci 51,25 sekundēs, un kopvērtējumā ieņēma desmito vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082022-vaicule_400_metru_pusfinala_labo_savu_per |title=Vaičule ar karjeras ātrāko skrējienu 400 metros iegūst desmito vietu EČ |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|17||bez}}|date={{dat|2022|8|16|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] priekšskrējienā 400 metru distanci veica 51,36 sekundēs, uzstādot savu sezonas labāko rezultātu. Līdz iekļūšanai pusfinālā pietrūka 0,09 sekundes, un sacensības G. Vaičule noslēdza 27. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082023-vaiculei_sezonas_rekords_400_metros_un_ja |title=Vaičulei sezonas rekords 400 metros un 0,09 sekundes aiz pusfināla svītras |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|20||bez}}|date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada Eiropas čempionātā viņa startēja 200 m distancē un pārvarēja pirmo kārtu, bet pusfināla skrējiens nebija sekmīgs un G. Vaičule ieņēma 24. vietu kopvērtējumā. Latvijas čempionātā Valmierā viņa uzstādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (50,83 s), kas deva ne vien zelta medaļu, bet arī izpildītu kvalifikācijas normatīvu startam [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/29.06.2024-skrejeja-vaicule-ar-personisko-rekordu-nodrosina-celazimi-uz-parizes-olimpiskajam-spelem.a559792/|title=Skrējēja Vaičule ar personisko rekordu nodrošina ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] ieguva 26. vietu, gandarījuma skrējienu noskrienot 50,93 sekundēs, kas ir otrais augstākais rezultāts viņas karjerā, bet par 0,12 sekundēm atpalika no robežas iekļūšanai pusfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/06.08.2024-sprintere-vaicule-lepojos-ar-parize-piepildito-sapni-vasaras-beigas-izbaudisu-ar-gimeni.a564094/|title=Sprintere Vaičule: Lepojos ar Parīzē piepildīto sapni, vasaras beigas izbaudīšu ar ģimeni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vaičule kopā ar [[Ernests Zēbolds|Ernestu Zēboldu]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/|title=“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles|website=tv3.lv|access-date=2024-08-12|date=2024-08-12|language=lv|archive-date=2024-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240812005303/https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/}}&lt;/ref&gt;

Pirms 2026. gada Latvijas čempionāta G. Vaičule paziņoja, ka šis būs viņas pēdējais [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionāts]]. 200 m distances finālā viņa guva uzvaru, pārspējot jauno skrējēju [[Ieva Malnača|Ievu Malnaču]] un 7. reizi kļūstot par čempioni šajā distancē.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[100 metri|100 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 11,53 s || {{dat|2017|7|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}}
|-
| [[200 metri|200 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 22,94 s || {{dat|2018|6|16|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}}
|-
| [[400 metri|400 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 50,83 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}}|| {{Vieta|Latvija|Valmiera }}
|}

== Privātā dzīve ==
Gunta ārpus sporta nodarbojas ar tautas dejām, ar Rēzeknes deju kolektīvu &quot;Dziga&quot; piedaloties [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/04072018-dziesmu_un_deju_svetku_dalibniece_latisev/|title=Dziesmu un deju svētku dalībniece Latiševa-Čudare patlaban dzīvo skolā|publisher=sportacentrs.com|date={{dat|2018|7|4}}|accessdate={{dat|2018|10|2}}}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 28. septembrī salaulājusies ar lauksaimnieku Mārtiņu Vaičuli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/01102018-ka_uz_paplates_apprecejusies_vieglatlete_?|first=Ints|last=Megnis|title=KĀ UZ PAPLĀTES: APPRECĒJUSIES VIEGLATLĒTE LATIŠEVA-ČUDARE|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|10|2}}|date={{dat|2018|10|1}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā ģimenē piedzima meita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20042021-vaicule_pec_gimenes_pieauguma_atgriezas_m|title=Vaičule: &quot;Ticība saviem spēkiem ir atgriezusies un labi iesakņojusies manās šūnās&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-19|date=2021-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada martā absolvēja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]] un juristes kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/322590-skrejeja-gunta-vaicule-kluvusi-par-diplometu-juristi|title=Skrējēja Gunta Vaičule kļuvusi par diplomētu juristi|website=Jauns.lv|access-date=2019-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140225180248/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=158 LOV profils]

{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Vaičule, Gunta}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>nke76udyiwrlct0gxmmg5riezfnudz2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kriss Prats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263416</id>
    <revision>
      <id>4499500</id>
      <parentid>4499121</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:44:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4499500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11670" sha1="8mmelnudmwdav2o0e4a5pxnocc9iydn" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Kriss Prats
 | vārds_orig              = ''Chris Pratt''
 | attēls                  = Chris Pratt Jurassic World Fallen Kingdom Japan Premiere Red Carpet (3x4 cropped).jpg
 | attēla izmērs           = 220px
 | komentārs               = Prats 2018. gadā
 | dz. vārds               = Kristofers Maikls Prats
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1979|6|21}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Minesota|Virdžīnija|3s=Virdžīnija (Minesota)}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, balss aktieris, kinoproducents
 | darbības gadi           = 2000—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}

'''Kriss Prats''' ({{val|en|Chris Pratt}}), pilnā vārdā '''Kristofers Maikls Prats''' (''Christopher Michael Pratt''; dzimis {{dat|1979|6|21}}), ir [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas [[aktieris]] un [[kinoproducents]], kurš pazīstams arī ar [[animācijas filma|animācijas filmu]] tēlu ieskaņošanu. Viņš plašu atpazīstamību guvis ar lomām [[televīzijas komēdija|televīzijas komēdijās]], [[supervaroņu filma|supervaroņu filmās]], [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un lielbudžeta [[asa sižeta filma|asa sižeta]] [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu filmās]].&lt;ref name=&quot;biography.com&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot;/&gt; Prata pirmā ekrāna loma bija režisores [[Reja Dona Čonga|Rejas Donas Čongas]] 2000. gada īsfilmā ''[[Cursed Part 3]]'', bet profesionālu atpazīstamību viņš sākotnēji ieguva [[televīzija|televīzijā]]. No 2002. līdz 2006. gadam viņš atveidoja Braitonu Ebotu seriālā ''[[Everwood]]'', bet pēc tam piedalījās seriāla ''[[The O.C.]]'' ceturtajā un pēdējā sezonā.&lt;ref name=&quot;biography.com&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rotten Tomatoes&quot;/&gt; Plašāku atpazīstamību televīzijas auditorijā Prats ieguva ar Endija Dvaiera lomu [[NBC]] komēdijseriālā ''[[Parks and Recreation]]'' (2009—2015). Sākotnēji tēls bija paredzēts kā vairāku sēriju viesloma, taču pēc pirmās sezonas Prats kļuva par pastāvīgu seriāla aktieru sastāva dalībnieku un tajā darbojās līdz noslēguma sezonai. Loma nostiprināja viņa komiskā aktiera reputāciju, savukārt darbi filmās “[[Naudas spēle]]” un “[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]” paplašināja viņa lomu loku pirms pārejas uz lielbudžeta filmu galvenajām lomām.&lt;ref name=&quot;biography.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Chris Pratt |url=https://www.biography.com/actors/chris-pratt |website=biography.com |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Chris Pratt Biography |url=https://www.tvguide.com/celebrities/chris-pratt/bio/3000382756/ |website=tvguide.com |publisher=TV Guide |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Par starptautiski pazīstamu galveno lomu aktieri Prats kļuva pēc [[Pīters Kvils|Pītera Kvila]] jeb ''[[Star-Lord]]'' atveidošanas ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmā “[[Galaktikas sargi (filma)|Galaktikas sargi]]” (2014). Vēlāk viņš šo lomu atkārtoja filmās “[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]” (2017), “[[Atriebēji: Bezgalības karš]]” (2018), “[[Atriebēji: Noslēgums]]” (2019), “[[Tors: Mīla un Pērkons]]” (2022) un “[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]” (2023), kā arī televīzijas īpašajā izlaidumā ''[[The Guardians of the Galaxy Holiday Special]]'' (2022).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Guardians of the Galaxy |url=https://www.marvel.com/movies/guardians-of-the-galaxy |website=marvel.com |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Guardians of the Galaxy Vol. 3 |url=https://www.marvel.com/movies/guardians-of-the-galaxy-volume-3/ |website=marvel.com |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Guardians of the Galaxy on Screen Members, Enemies, Powers |url=https://www.marvel.com/teams-and-groups/guardians-of-the-galaxy/on-screen |website=marvel.com |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Prats nostiprinājās arī kā lielbudžeta piedzīvojumu un asa sižeta filmu aktieris, atveidojot Ouenu Greidiju “[[Juras laikmeta parks (filmu cikls)|Juras laikmeta parks]]” triloģijā — filmās “[[Juras laikmeta pasaule]]” (2015), “[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]” (2018) un “[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]” (2022). Citu ievērojamu viņa filmu vidū ir [[sporta filma|sporta drāma]] “Naudas spēle” (2011), [[kara filma|kara drāma]] “Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;” (2012), zinātniskās fantastikas romantiskā filma “[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]” (2013), [[vesterns]] “[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]” (2016), kā arī zinātniskās fantastikas filmas “[[Pasažieri (2016. gada filma)|Pasažieri]]” (2016) un “[[Rītdienas karš]]” (2021).&lt;ref name=&quot;biography.com&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rotten Tomatoes&quot;/&gt; Prats regulāri darbojas arī kā animācijas filmu tēlu [[balss aktieris|ieskaņotājs]]. Viņš ieskaņoja Emetu filmās “[[LEGO filma]]” (2014) un “[[LEGO filma 2]]” (2019), Bārliju Laitfutu filmā “[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]” (2020), [[Mario]] filmā “[[Super Mario brāļi: Filma]]” (2023) un [[Gārfīlds|Gārfīldu]] filmā “[[Gārfīlds (2024. gada filma)|Gārfīlds]]” (2024).&lt;ref name=&quot;biography.com&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Illumination and Nintendo Announce Theatrical Release Date and Voice Cast for the Super Mario Bros. Animated Film |url=https://www.nintendo.co.jp/corporate/release/en/2021/210924.html |website=do.co.jp |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Garfield Movie |url=https://www.sonypictures.com/movies/thegarfieldmovie |website=sonypictures.com |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Papildus aktiera darbam Prats ir darbojies kā producents un [[izpildproducents]]. Viņš bija filmas “Rītdienas karš” izpildproducents un seriāla ''[[The Terminal List]]'' galvenās lomas atveidotājs un izpildproducents. Viņa karjeru raksturo pāreja no televīzijas komēdijas lomām uz galvenajām lomām pasaules mēroga supervaroņu un piedzīvojumu filmu [[mediju franšīze|franšīzēs]], vienlaikus turpinot darboties televīzijā, [[animācija|animācijā]] un dažādu žanru [[spēlfilma|spēlfilmās]].&lt;ref name=&quot;Rotten Tomatoes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Chris Pratt |url=https://www.rottentomatoes.com/celebrity/chris_pratt |website=rottentomatoes.com |publisher=Rotten Tomatoes |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Conversation: Chris Pratt &amp; David DiGilio |url=https://www.televisionacademy.com/features/news/online-originals/conversation-chris-pratt-david-digilio |website=televisionacademy.com |publisher=Television Academy |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The cast and creators of The Terminal List: Dark Wolf on why audiences were craving a prequel |url=https://advertising.amazon.com/library/news/the-terminal-list-dark-wolf-interview |website=advertising.amazon.com |publisher=Amazon Ads |accessdate={{dat|2026|7|26||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! gads
! Nosaukums
! Loma
!Piezīmes
|-
|2000
|''Cursed Part 3''
|Devons
|īsfilma
|-
|2003
|&quot;[[X komanda]]&quot; (''The Extreme Team'')
|Kīnans
|
|-
|2005
|''[[Strangers with Candy]]''
|Breisons
|
|-
|2007
|''[[Walk the Talk]]''
|Kams
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2008
|''[[Wieners]]''
|Bobijs
|
|-
|&quot;[[Meklēšanā]]&quot; (''Wanted'')
|Barijs
|
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2009
|&quot;[[Līgavu kari]]&quot; (''Bride Wars'')
|Flečers
|
|-
|''[[Deep in the Valley]]''
|Lesters Vats
|
|-
|&quot;[[Dženiferas augums]]&quot; (''Jennifer's Body'')
|Romans Duda
|
|-
|''The Multi-Hyphenate''
|Kriss
|īsfilma
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2011
|&quot;[[Aizved mani mājās]]&quot; (''Take Me Home Tonight'')
|Kails Mastersons
|
|-
|&quot;[[Naudas spēle]]&quot; (''Moneyball'')
|Skots Hatebergs
|
|-
|&quot;[[Kurš pēc kārtas?]]&quot; (''What's Your Number?'')
|Donalds
|
|-
|''[[10 Years]]''
|Kalijs
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2012
|&quot;[[Piecu gadu saderināšanās]]&quot; (''The Five-Year Engagement'')
|Alekss Eilhauers
|
|-
|&quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot; (''Zero Dark Thirty'')
|Džastins
|
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2013
|&quot;[[Filma 43]]&quot;
|Dugs
|
|-
|&quot;[[Papucis]]&quot; (''Delivery Man'')
|Brets
|
|-
|''Mr. Payback''
|Darens
|īsfilma
|-
|&quot;[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]&quot; (''Her'')
|Pauls
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2014
|&quot;[[LEGO filma]]&quot; (''The Lego Movie'')
|Emets Brikovskis
|balss
|-
|&quot;[[Galaktikas sargi (filma)|Galaktikas sargi]]&quot; (''Guardians of the Galaxy'')
|Pīters Kvils
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Juras laikmeta pasaule]]&quot; (''Jurassic World'')
|Ouens Greidijs
|
|-
|''[[Jem and the Holograms]]''
|Viņš pats
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2016
|&quot;[[Pasažieri (2016. gada filma)|Pasažieri]]&quot; (''Passengers'')
|Džims Prestons
|
|-
|&quot;[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]&quot; (''The Magnificent Seven'')
|Džošua Faradejs
|
|-
|2017
|&quot;[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]&quot; (''Guardians of the Galaxy Vol. 2'')
| rowspan=&quot;2&quot; |Pīters Kvils
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2018
|&quot;[[Atriebēji: Bezgalības karš]]&quot; (''Avengers: Infinity War'')
|
|-
|&quot;[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]&quot;
|Ouens Greidijs
|
|-
|''Emmet's Holiday Party''
|Emets Brikovskis
|balss
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2019
|&quot;[[LEGO filma 2]]&quot; (''The Lego Movie 2: The Second Part'')
|Emets Brikovskis
|balss
|-
|''[[The Kid (2019. gada filma)|The Kid]]''
|Grānts Katlers
|
|-
|&quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot; (''Avengers: Endgame'')
|Pīters Kvils
|
|-
| 2020
| &quot;[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]&quot; (''Onward'')
|Bārlijs
|balss
|-
| 2021
|&quot;[[Rītdienas karš]]&quot; (''The Tomorrow War'' )
|Dens Foresters
| arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2022
| &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]&quot; (''Jurassic World Dominion'')
|Ouens Greidijs
|
|-
| &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; (''Thor: Love and Thunder'')
| Pīters Kvils
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2023
| &quot;[[Super Mario brāļi: Filma]]&quot; (''The Super Mario Bros. Movie'')
| [[Mario]]
|balss
|-
| &quot;[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]&quot; (''Guardians of the Galaxy Vol. 3'')
| Pīters Kvils
| 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2024
| &quot;[[Gārfīlds (2024. gada filma)|Gārfīlds]]&quot; (''The Garfield Movie'')
| [[Gārfīlds (tēls)|Gārfīlds]]
| balss
|-
| &quot;[[Elektriskā valsts]]&quot; (''The Electric State'')
| Kīts
| pēcapstrādē
|-
| 2026
| &quot;[[Žēlastība (2026. gada filma)|Žēlastība]]&quot; (''Mercy'')
| Kriss
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Prats, Kriss}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>8mmelnudmwdav2o0e4a5pxnocc9iydn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dersu Uzala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268509</id>
    <revision>
      <id>4499523</id>
      <parentid>3937828</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4739" sha1="s7e7gdhkpwjwbebvrawuvtezy31q351" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Dersu Uzala
| attēls                   = Dersu Uzala afisa.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 
* ''Дерсу Узала''
* デルス・ウザーラ
| žanrs                    = piedzīvojumu filma
| režisors                 = [[Akira Kurosava]]
| producents               = 
* [[Joiči Macue]]
* [[Nikolajs Sizovs]]
| scenārija autors         = 
* [[Jurijs Nagibins]]
* [[Akira Kurosava]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Maksims Munzuks]]
* [[Jurijs Solomins]]
| mūzika                   = [[Īzaks Švarcs]]
| operators                = 
* [[Jurijs Gantmans]]
* [[Fjodors Dobronravovs]]
* [[Asakazu Nakai]]
| montāža                  = Valentīna Stepanova
| studija                  = 
| izplatītājs              = 
* ''[[Mosfilm]]'' (PSRS)
* ''[[Daiei Film]]'' (Japāna)
* ''[[New World Pictures]]'' (ASV)
| izdošanas laiks          = 
* 1975. gada jūlijs (PSRS)
* {{dat|1975|8|2|N|bez}} (Japāna)
| ilgums                   = 144 minūtes
| valsts                   = 
* {{URS}}
* {{JAP}}
| valoda                   = [[Krievu valoda|krievu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|4 miljoni}}
| ienākumi =
| imdb = 0071411
}}
'''&quot;Dersu Uzala&quot;''' ({{val|ja|‘デルス·ウザーラ’}}, {{val|ru|Дерсу Узала}}) ir 1975. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Japāna]]s [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Akira Kurosava]].&lt;ref&gt;Anderson, Joseph L.; Richie, Donald; [http://books.google.com/books?id=C2z3otM-y5kC&amp;pg=PA460 ''The Japanese Film: Art and Industry''], p.460&lt;/ref&gt; Sižeta pamatā ir krievu ceļotāja [[Vladimirs Arseņjevs|Vladimira Arseņjeva]] uzrakstītās grāmatas &quot;Dersu Uzala&quot; (trīs reizes izdota arī latviski) un &quot;Pa Usūrijas novadu&quot;. Filma saņēma zelta balvu 9. [[Maskava]]s starptautiskajā filmu festivālā un [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma svešvalodā]] 1976. gadā.

== Sižets ==
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā [[topogrāfija|topogrāfs]] Vladimirs Arseņjevs krievu karaspēka vienības sastāvā izlūko [[Usūrija]]s ieleju pie [[Ķīna]]s robežas. [[Taiga|Taigā]] ekspedīcija satiek [[nanaji|nanaju]] mednieku vārdā Dersu Uzala, kas kļūst par viņu pavadoni. Starp Arseņjevu un veco vīru veidojas cieša draudzība. Vienreiz, kad abi atrodas tālu no nometnes, saceļas [[sniegputenis]] un tikai Dersu pieredze palīdz viņiem neaiziet bojā. Ekspedīcijai beidzoties, Arseņjevs aizbrauc prom.

Pēc pieciem gadiem viņš atkal nokļūst Usūrijā un satiek savu draugu. Viņu sadarbība atsākas līdz dienai, kad mednieks neveiksmīgi sašauj [[Amūras tīģeris|tīģeri]]. Ievainot dzīvnieku, nenogalinot to, ir ļauna pareģojums [[Mongoļi|mongoļu]] ticībā un vecais Dersu gaida likteņa sodu. Īsā laikā viņš it kā noveco, zaudē veiklību un beidzot piekrīt Arseņjeva piedāvājumam braukt viņam līdzi un apmesties [[Habarovska|Habarovskā]].

Nepieradis pie pilsētas dzīves, Dersu nespēj pielāgoties jauniem apstākļiem un lūdz aizvest viņu atpakaļ uz taigu. Arseņjevs nelabprāt piekrīt un uzdāvina viņam kā atvadu dāvanu savu moderno bisi. Kādu dienu viņš saņem ziņojumu, ka nenoskaidrotas personas līķis ar viņa adresi kabatā ir atrasts netālu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] līnijas. Arseņjevs izbrauc uz vietas un konstatē, ka tas patiešām ir viņa draugs Dersu un ka bise ir pazudusi. Kad Arseņjevs ierodas tur pašu pēdējo reizi, 1910. gadā, mežs ir nozāģēts, bet Dersu kapa vieta vairs nav atrodama.&lt;ref name=&quot;watchuzala&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chadgracia.com/dersu-uzala/|title=Watching Dersu Uzala.|publisher=chadgracia.com|accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}|archive-date={{dat|2012|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120619010002/http://www.chadgracia.com/dersu-uzala/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;akirauzala&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.printculture.com/index.php?itemid=2461|title=What Was Kurosawa Silent About in Dersu Uzala?|publisher=Culture, Film and Theater. October 27, 2009|accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://publ.lib.ru/ARCHIVES/A/ARSEN%27EV_Vladimir_Klavdievich/_Arsen%27ev_V.K..html Владимир Клавдиевич Арсеньев.]

[[Kategorija:1975. gada filmas]]
[[Kategorija:Japānas filmas]]
[[Kategorija:PSRS filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas svešvalodā]]
[[Kategorija:Akiras Kurosavas filmas]]</text>
      <sha1>s7e7gdhkpwjwbebvrawuvtezy31q351</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:EdgarsBot</title>
    <ns>3</ns>
    <id>279147</id>
    <revision>
      <id>4499526</id>
      <parentid>4496255</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:00:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66264" sha1="87sv3boq7o1w991crcwabsp1yjz93le" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>87sv3boq7o1w991crcwabsp1yjz93le</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499528</id>
      <parentid>4499526</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66428" sha1="oxf42tx1yyuibq5stxf2pzau4r8lvjz" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>oxf42tx1yyuibq5stxf2pzau4r8lvjz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499529</id>
      <parentid>4499528</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66589" sha1="fe2m2y6wduyr78z0ixjoieszydoy6nh" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>fe2m2y6wduyr78z0ixjoieszydoy6nh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499530</id>
      <parentid>4499529</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:00:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66749" sha1="n9lvo04916wstrbojhgfdoukbwrfc37" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>n9lvo04916wstrbojhgfdoukbwrfc37</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499532</id>
      <parentid>4499530</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66912" sha1="eyrc6t9ocgralpy0mg7htobmpxqnjru" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>eyrc6t9ocgralpy0mg7htobmpxqnjru</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499533</id>
      <parentid>4499532</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4499533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67076" sha1="eiau2jkc5393tgifnfvk3d2srf6tq5o" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>eiau2jkc5393tgifnfvk3d2srf6tq5o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4499516</id>
      <parentid>4499103</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4499516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="109868" sha1="d824wb2s0kyx9938gc9n6nsdv97i0ob" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>d824wb2s0kyx9938gc9n6nsdv97i0ob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Gulaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289120</id>
    <revision>
      <id>4499608</id>
      <parentid>4214832</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:18:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5873" sha1="knpgjlx8r0awd3v26588ba4lktg5h81" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džordžs Gulaks
 |       piktogramma_1 = Gymnastics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Vingrošana
 |          vārds_orig = ''George Gulack''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1905|5|12}}
 |             dz_viet = {{Vieta|Krievijas Impērija|Rīga}}
 |             mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1987|7|22|1905|5|12}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Bokaretona}}
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{USA}}
 |        sporta veids = [[Vingrošana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |           partneris = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medaļu infodaļa
|[[Olimpiskās spēles]]|1|0|0
}}
}}
'''Džordžs Džuljuss Gulaks''' ({{val|en|George Julius Gulack}}; dzimis {{dat|1905|5|12}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1987|7|22}}), arī '''Georgs Gulaks''',&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|2|678}}&lt;/ref&gt; bija Latvijas ebreju izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vingrotājs]]. Dažkārt tiek uzskatīts par ASV vingrošanas &quot;tēvu&quot;.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogi/no-vingrotaju-ielas-nr-1-riga-lidz-losandzelosas-olimpiskajam-zeltam-604921|title=No Vingrotāju ielas Nr.1 Rīgā līdz Losandželosas olimpiskajam zeltam|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|7|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Dzimis Rīgā, 1921. gadā kļuva par Latvijas čempionu daudzcīņā.&lt;ref name=&quot;jewish&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jewishsports.net/BioPages/GeorgeGulack.htm|title=GEORGE GULACK|publisher=Jewishsports.net|accessdate={{dat|2015|7|25||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210414233707/http://www.jewishsports.net/BioPages/GeorgeGulack.htm}}&lt;/ref&gt; 1922. gadā kopā ar ģimeni [[emigrācija|emigrējis]] uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;kam zelts&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|date=11.07.1984|title=Kam zelta medaļa|journal=Laiks|issue=55.|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1984n055{{!}}article:DIVL342{{!}}query:Gulaku%20Gulaks{{!}}issueType:P|access-date=25.07.2015|archive-date=28.04.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1984n055{{!}}article:DIVL342{{!}}query:Gulaku%20Gulaks{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Pēc emigrācijas turpināja trenēties eiropiešu izcelsmes klubos Ņujorkā.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|date=22.08.1987|title=Dažos vārdos|journal=Laiks|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1987n067{{!}}article:DIVL468{{!}}query:Gulaks{{!}}issueType:P|access-date=25.07.2015|archive-date=28.04.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1987n067{{!}}article:DIVL468{{!}}query:Gulaks{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt; Četras reizes kļuva par ASV amatieru čempionu vingrošanā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Piedalījās {{oss|V=1932|L=L}} [[Losandželosa|Losandželosā]], kur izcīnīja zelta medaļu vingrošanas riņķu disciplīnā. Losandželosā arī kļuva par pirmo vingrotāju pasaulē, kas riņķu vingrojumā izpilda krusta vingrinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/raksti/2559|title=Olimpiādes spēles un Latvija|publisher=Laikraksts.com|accessdate={{dat|2015|7|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160303200845/http://www.laikraksts.com/raksti/2559}}&lt;/ref&gt; Šī bija vienīgā ASV vingrotāju izcīnītā medaļa vingrošanā vīriešiem līdz {{oss|V=1976|L=D}}.&lt;ref name=&quot;jewish&quot; /&gt;

Pēc vingrotāja karjeras beigām bija ASV Olimpiskās komitejas loceklis, [[FIG]] viceprezidents, ieņēma vēl vairākus citus amatus dažādās vingrošanas organizācijās.&lt;ref name=&quot;jewish&quot; /&gt; FIG ir bijis arī goda viceprezidents. Kā FIG pārstāvis piedalījies desmit olimpiskajās spēlēs, arī {{oss|V=1980|L=L}} Maskavā. 174 sportistiem olimpiskajās spēlēs pasniedzis zelta medaļu. Federācijas uzdevumā apmeklējis vairāk nekā 30 valstis, 1972. gadā apmeklējis Latviju.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1984. gadā uzņemts Starptautiskajā ebreju sporta slavas zālē.&lt;ref name=&quot;jewish&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni vingrošanā — vingrošanas riņķi vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Gulaks, Džordžs}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1987. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vingrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>knpgjlx8r0awd3v26588ba4lktg5h81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Buruli čūla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289502</id>
    <revision>
      <id>4499505</id>
      <parentid>3480429</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T21:00:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5181" sha1="pv2cndjxzxgtkq7afntjm25lksmu4th" xml:space="preserve">[[Attēls:Buruli ulcer left ankle EID.jpg|thumb|250px|Buruli čūla [[Gana]]s iedzīvotāja kreisajā potītē]]
'''Buruli čūla''' (pazīstama arī kā '''Bērnsdeila čūla''', '''Sērla čūla''', vai '''Deintrija čūla'''&lt;ref name=&quot;Andrews&quot;&gt;{{cite book |author=James, William D.; Berger, Timothy G. |title=Andrews' Diseases of the Skin: clinical Dermatology |url=https://archive.org/details/andrewsdiseasess00mdwi_659 |publisher=Saunders Elsevier |location= |year=2006 |pages=[https://archive.org/details/andrewsdiseasess00mdwi_659/page/340 340] |isbn=0-7216-2921-0 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Bolognia&quot;&gt;{{cite book |author=Rapini, Ronald P.; Bolognia, Jean L.; Jorizzo, Joseph L. |title=Dermatology: 2-Volume Set |publisher=Mosby |location=St. Louis |year=2007 |at=Chapter 74 |isbn=1-4160-2999-0 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal |author=Lavender CJ, Senanayake SN, Fyfe JA |title=First case of ''Mycobacterium ulcerans'' disease (Bairnsdale or Buruli ulcer) acquired in New South Wales |journal=Med. J. Aust. |volume=186 |issue=2 |pages=62–3 |date=January 2007 |pmid=17223764 |url=http://www.mja.com.au/public/issues/186_02_150107/lav10784_fm.html |access-date={{dat|2015|07|30||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110405073417/http://www.mja.com.au/public/issues/186_02_150107/lav10784_fm.html }}&lt;/ref&gt;) ir [[infekcijas slimība]], ko izraisa ''[[Mycobacterium ulcerans]]''.&lt;ref name=WHO2013&gt;{{cite web|title=Buruli ulcer  (''Mycobacterium ulcerans'' infection)  Fact sheet N°199|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs199/en/|work=World Health Organization|accessdate=23 February 2014|date=June 2013}}&lt;/ref&gt; Infekcijas agrīno stadiju raksturo nesāpīgs [[mezgls (medicīna)| mezglveida izaugums]] vai pietūkusi vieta.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Šis mezglveida izaugums var kļūt par [[čūla|čūlu]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Čūla var būt lielāka iekšpusē nekā [[āda]]s virsmā,&lt;ref name=Nak2013/&gt; visapkārt var būt pietūkums.&lt;ref name=Nak2013/&gt; Slimībai pasliktinoties, var tikt inficēti [[kauls|kauli]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Buruli čūlas visbiežāk skar rokas vai kājas,&lt;ref name=WHO2013/&gt; parasti nav drudža.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

== Etioloģija ==
''M. ulcerans'' izdala [[toksīns|toksīnu]], pazīstamu kā [[mikolaktons]] (''mycolactone''), kas traucē [[imūnsistēma]]s darbību un izraisa audu [[apoptoze|nāvi]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Baktērijas no tās pašas dzimtas arī izraisa [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un [[lepra|lepru]] (attiecīgi ''[[Tuberkulozes mikobaktērija|M. tuberculosis]]'' un ''[[Mycobacterium leprae|M. leprae]]'').&lt;ref name=WHO2013/&gt; Nav zināms, kā slimība izplatās.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Ūdens avoti varētu būt saistīti ar tās izplatīšanos.&lt;ref name=Nak2013/&gt; Līdz 2013. gadam nav atrasta efektīva [[vakcīna]].&lt;ref name=WHO2013/&gt;&lt;ref name=Ein2011/&gt;

== Ārstēšana ==
Ja ārstēšanās sākta laikus, 80% gadījumu ir efektīvs astoņu nedēļu ilgs [[antibiotika|antibiotiku]] kurss. Ārstēšanā bieži lieto zāles [[rifampicīns|rifampicīnu]] un [[steptomicīns|streptomicīnu]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Dažreiz lieto [[klaritromicīns|klaritromicīnu]] vai [[moksifloksacīns|moksifloksacīnu]] streptomicīna vietā.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Cita ārstēšanas metode ir  čūlas [[Ķirurģija|izgriešana]].&lt;ref name=WHO2013/&gt;&lt;ref name=Siz2006&gt;{{cite journal | author=Sizaire V, Nackers F, Comte E, Portaels F | title=''Mycobacterium ulcerans'' infection: control, diagnosis, and treatment | journal=Lancet Infect Dis |year=2006 | volume=6 | issue=5 | pages=288–296 | pmid=16631549 | doi=10.1016/S1473-3099(06)70464-9 | url=http://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S1473-3099(06)70464-9 }}&lt;/ref&gt; Pēc infekcijas izārstēšanas čūlas vietā parasti paliek [[rēta]].&lt;ref name=Ein2011&gt;{{cite journal |author=Einarsdottir T, Huygen K |title=Buruli ulcer |journal=Hum Vaccin |volume=7 |issue=11 |pages=1198–203 |date=November 2011 |pmid=22048117 |doi=10.4161/hv.7.11.17751 |url=http://www.landesbioscience.com/journals/hv/abstract.php?id=17751}}&lt;/ref&gt;

== Epidemioloģija ==
Buruli čūlas visbiežāk sastopamas lauku apvidos [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], jo īpaši [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], bet var arī izpausties Āzijā, Klusā okeāna rietumu daļā un Amerikas kontinentos.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Gadījumi ir konstatēti vairāk nekā 32 valstīs.&lt;ref name=Nak2013&gt;{{cite journal|last=Nakanaga|first=K|author2=Yotsu, RR |author3=Hoshino, Y |author4=Suzuki, K |author5=Makino, M |author6= Ishii, N |title=Buruli ulcer and mycolactone-producing mycobacteria.|journal=Japanese journal of infectious diseases|year=2013|volume=66|issue=2|pages=83–8|pmid=23514902}}&lt;/ref&gt; Katru gadu notiek apmēram pieci līdz seši tūkstoši inficēšanās gadījumu.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Ar Buruli čūlu var slimot arī vairākas dzīvnieku sugas.&lt;ref name=WHO2013/&gt; [[Alberts Raskins Kuks]] 1897. gadā bija pirmais, kas aprakstīja Buruli čūlas.&lt;ref name=Nak2013/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Ādas slimības]]
[[Kategorija:Baktēriju izraisītās slimības]]</text>
      <sha1>pv2cndjxzxgtkq7afntjm25lksmu4th</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm</title>
    <ns>102</ns>
    <id>289537</id>
    <revision>
      <id>4499527</id>
      <parentid>4496249</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:00:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="230003" sha1="qtl9l5pnh12cs24lnjjb3sn3rsvai4r" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām.

__TOC__

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/2951]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 27. jūlijs plkst. 03:00:41
* Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5682
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu
|-
| [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[Aizsargs (basketbols)]] || 27 || 2 || 27
|-
| [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Zemessardze]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Moro]] || 25 || 1 || 25
|-
| [[Ass]] || 20 || 1 || 20
|-
| [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 20 || 2 || 20
|-
| [[Baltezers]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Bērziņš]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Programma]] || 19 || 1 || 19
|-
| [[Punkts]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Harmonija]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Kustība]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 16
|-
| [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Soda]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Zāle]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Terehova]] || 15 || 1 || 15
|-
| [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Čečenijas kari]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15
|-
| [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Balodis]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Eirolīga]] || 12 || 2 || 13
|-
| [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Berģi]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[Kesona]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[Dubultzvaigzne]] || 12 || 2 || 12
|-
| [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12
|-
| [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12
|-
| [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 12
|-
| [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Grunts]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Konstrukcija]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Hart]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11
|-
| [[Ogle]] || 9 || 1 || 11
|-
| [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11
|-
| [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11
|-
| [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11
|-
| [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jānis Bērziņš]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Mērķis]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Rīgas birža]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10
|-
| [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Kruki]] || 9 || 2 || 10
|-
| [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10
|-
| [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10
|-
| [[Leons]] || 5 || 2 || 10
|-
| [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10
|-
| [[Benedikts]] || 3 || 3 || 10
|-
| [[Atpūta]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Goba]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Landrāts]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Membrāna]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Panteons]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Robežu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Sakari]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skala]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skujas]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Puslode]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Straume]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Vabole]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9
|-
| [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 9
|-
| [[Zalktis]] || 6 || 2 || 9
|-
| [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9
|-
| [[Inocents]] || 5 || 5 || 9
|-
| [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9
|-
| [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Aleksandrs I]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Armija]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bāze]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Domēns]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ella]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ferdinands I]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Lācis]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas Futbola skola]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas reālskola]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Spāre]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Vizbuļi]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Žokļi]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Adamova]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8
|-
| [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8
|-
| [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Rāzna]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[ASK]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Limburga]] || 7 || 3 || 8
|-
| [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8
|-
| [[Klements]] || 5 || 2 || 8
|-
| [[Līči]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Solaris]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Gregors]] || 3 || 2 || 8
|-
| [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8
|-
| [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8
|-
| [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 8
|-
| [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Asari]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Borovka]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Dole]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Figūra]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Fokuss]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Griķi]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Imantas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Izlāde]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lotoss]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Mazjumpravas muiža]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Meža iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Meža prospekts]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[RPI]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Salas]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Austrumu fronte]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Briedis]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kauss]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Leona]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Pilskalnes pagasts]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Plēve]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Turaida]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Džunšaņa]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Ohaio]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7
|-
| [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Brasla]] || 6 || 2 || 7
|-
| [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7
|-
| [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7
|-
| [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 7
|-
| [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Apgaismība]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Apollo]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Baznīcas iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Berengars]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Darbs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Edesa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Eduards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Edvards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Elements]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Emisija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Filma]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Grupa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Integrācija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kantors]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Konstante]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Krona]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lotus]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Misa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrova]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Skulte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zunds]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ņūkāsla]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Ceplis]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Filips]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Kariņa Ministru kabinets]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Karloss]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Leģions]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Rase]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Stradi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Viškova]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Aleksandrs Dimā]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Santafē]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6
|-
| [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Liepa]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Tors]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Franks]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6
|-
| [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[Rojālists]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[Karijs]] || 3 || 2 || 6
|-
| [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6
|-
| [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Augstums]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Elektro-L]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Emburga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Hidra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ilza ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kamera]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kastīlija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kings]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Liepu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Linga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lisa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līgo]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Marta]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mercury]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Motīvs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Muižnieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Plato]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pēterupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sun]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sātiņi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vējava]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ziedu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķīšupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grāds]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Indrica]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jersika]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jugla]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Misisipi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māra]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māršals]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silene]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Valters]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Juzefova]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Maskavas &quot;Spartak&quot;]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Misūri]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Rietumu konference]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Čerska]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Balda]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Martins]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Rīva]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Sarkaņi]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Svēte]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Čērčils]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Madrides &quot;Real&quot;]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kondors]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Venera]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5
|-
| [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Hiperions]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Stefans]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Akmeņsala]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alberts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Annas]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Auns]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Balkāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bikova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Birze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[CSI]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Columbia]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Deglis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Denominācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzilnupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzimta]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dāvids]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fever]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Filips II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Frunze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaismas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hermes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hindu]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Historisms]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Horda]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[I386]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Irbe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jordan]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kobra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Laši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Linezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madonna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mara]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Marka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Migrācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mucenieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Murāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ods]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Papardes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poruka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Princips]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pērkons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rauza]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūpnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sari]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Senators]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skaists]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Solo]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sublimācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[The Game]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tritons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upmale]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upuris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārme]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Aba]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Birži]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērze]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Cena]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dubulti]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Frīdrihs III]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Garoza]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jura Alunāna iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lada]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lira]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Maķedonija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Medņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolaine]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Prusts]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Riki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Rusifikācija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Susēja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tūja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Urga]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Valensija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Čači]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bresta]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Degļi]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Grifins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lenons]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lukna]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Normandija]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Teksasas Universitāte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Maierss]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Siksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Cekule]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mandele]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Patria]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ronis]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Atlass]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pijs]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Brants]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[FA]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Spice]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alksnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apinis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asko]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Astra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Avoti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bakalaurs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baranova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Barovka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Berģuciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borussia]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Britānija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[CSKA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cenzors]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dakota]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Davis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Delna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Depresija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Drosele]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[EST]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Elejas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Enigma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ferma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Focus]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gailova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gemini]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gobu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gružupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hāna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Istra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaive]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kama]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Klase]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kodols]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kosa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krasti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis V]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Madaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mangaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Meldra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Miezis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Min]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Modra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Musa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Māris Ziediņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mētru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[NCIS]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Natrons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedre]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Novinki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[OM]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oracle]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Orion]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oto]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Panemune]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Peso]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Planck]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Prince]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pāce]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rails]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revidents]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revolver]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riba]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Roberts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rude]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Santos]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Seneka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Serie A]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sila iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Skatuve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spilve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strazds]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suraža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētā Terēze]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Taivāna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Teodors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Terminators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ugra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Urāns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vieta]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vilki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vindzora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vinils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vītols]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Williams]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zuji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvaigznes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[AK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Austrums]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bihava]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brebems]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Drakula]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Emo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Falanga]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Fenrirs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[GT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Garanči]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Godēns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IOC]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Itālijas Karaliste]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[JO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jazz]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kalni]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kolima]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kordova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maiers]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Marija]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Merida]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Minskas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mičels]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Monro]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nora]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Odumova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Oskars]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[RSA]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Reihstāgs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ruži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SCO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SI]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seims]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Staudži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strodi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Telma]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Tilde]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[UK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Varka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[45. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Abaks]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Biži]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Blūms]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Grodņas &quot;Neman&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gubina]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kursa]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lists]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Luāra]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Pūces]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Reigans]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Springfīlda]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Viktors]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Moda]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Nīls]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Piklers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ksena]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Arājs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot;]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Polijas karaliste]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[ATV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adzele]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ak Bars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anrī]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aronija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atvari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aurora]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ausma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldones]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Banga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Barauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Basku zeme]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baznīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bieči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bondari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borisova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Boļeslavs III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burbulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Butāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzaine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzkrogs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Būri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CARE]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CZ]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Candy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Capri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[David]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daļēji iegremdējams kuģis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Denims]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Depo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Družba]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fox]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Francis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gorki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Graši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Green]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grendze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ha]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hainds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Herma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hofa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[IRR]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ikona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imanta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imantu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jao]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Java]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Briedis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[KEV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kangari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karasu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karmena]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katrīna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korpuss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krusti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[L1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[LNB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Landaus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvijas okupācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lauri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liepziedu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lipski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lobe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Logini]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loka iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MER]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MOM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MRO]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MTB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maarja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Magone]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mangaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Markova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maya]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediators]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Medze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Milzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mičela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mori]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Morics]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Müller]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūza]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naumova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Neto]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[OMA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orlova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oto III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Padure]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palmer]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Para]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pastiprinātājs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patriks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paulista]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Petrova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pionieris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Po]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ports]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Poči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Producents]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RAF]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[REM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RFK]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rausis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reiki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reke]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Repši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ribački]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rikards]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rio]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robeža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rotas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzupuķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rutki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salājs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saturn]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Savienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sesavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Seski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sharp]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silamala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smilškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Snova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sol]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Song]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spartak]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strumica]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suži]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sārts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sōla]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Taylor]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tempels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[The Wash]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tilti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Triko]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tēce]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[USA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uzvara]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vakara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varšavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veldres]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienoti Latvijai]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Volkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[X-1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziedonis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zujova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zunda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bloks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CE]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CET]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Departaments]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[FAO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Falcon]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gibons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[HR]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hati]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Heidens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kanzassitija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LA]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lavs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leha]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lemurs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MP]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mark II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mena]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modelis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modulis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[NI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikola]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[OMON]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Olivers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oša]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PT]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pedālis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Petrs Svoboda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Qt]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Red]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rota]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[SC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Saigas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Salo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Seti]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stolons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svešais]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TAU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tallinas &quot;Kalev&quot;]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Toms]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tuči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[VAN]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vanda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vesels]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vita]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vudss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zaira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zenit]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čivava]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žukova]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Abāss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Agasi]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bangora]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Eilers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Errera]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Erīda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Furkads]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Fērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Glorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Laval]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Mahs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Malons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Margarita de Valuā]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Menings]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neirats]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Niksons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Old School]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pero]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Piorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Puderova]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rēti]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Santaana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Stretforda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Trido]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[US]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vladimirs Nabokovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šlēsviga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[AS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ASP]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Agapets]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[CM]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Friedland]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ID]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[IO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[KY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kaļķi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[LY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leu]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Manta]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Nešs]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SIN]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SU]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Seilema]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Sīga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[TZ]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vendi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ATF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aivars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ajax]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andrejs Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Animators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ardatovas rajons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asiņainā svētdiena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atmoda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BAR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BEN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BSA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barneta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barona iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baseins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beagle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berezina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berniški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Binde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blankas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Borovije]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Branti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Broka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bronki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buferis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bunge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CAF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CK]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[COM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CST]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Columba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Comet]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Commons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Corona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Crosby]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DSS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DTM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DZ]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dago]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daiga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daile]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Danski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Demo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duboviki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dāla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs V]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EDS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ETH]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eifels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eivona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eižens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elstes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Estonia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Europa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Explorer]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[F1]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FAI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fokina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Forth]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foster]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frailty]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franklins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Froli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frolova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fulda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GB]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GBA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GPU]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaismas prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galileo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garbari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gatves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golcs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golf]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gothards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grafa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grasis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grave]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Greisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grozas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundega]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Guta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[H2O]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hauss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Helena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hess]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holiday]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hop]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hull]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hērts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ITU]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ieva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[If]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilza]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iridium]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irvine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izabella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Japets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Junkers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Nīmanis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalngales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapitolijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karteča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauja pie Saules]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (futbols)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kibo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[King]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Knuts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkasraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Križovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kross]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kupers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[L2]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LCD]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LLA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LPSR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LV]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labradora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laibach]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lambert]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Landau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laube]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leitis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lem]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lidija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liedags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais dzintars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Loborži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Locupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Louzi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugano]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līves]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MDA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MIPS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maija Eglīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makarova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makuši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[March]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Markovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maslova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Massa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masson]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ziedu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Menzies]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrozīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mir]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Misas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mitau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mol]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murray]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Māris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naturālisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Next]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Niša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noah]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OBE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OSC]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obama]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Okinava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oktets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Online]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[PDF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pantera]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Passat]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paul]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pereira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peterss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piparmētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Planica]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Populus]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Priede]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progress]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prokops]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pugači]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pulkarne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pušča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārība]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rabova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rasas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reims]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Revenge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riesti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rieva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rimši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rinda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ripa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rite]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rosme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roņsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Runči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rush]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ryle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SLO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SVN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salamanka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanfernando]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satori]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saturns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saūds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Signum]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silagals]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silavas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simon]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skuki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilškalnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Snow]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sperga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spilva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spole]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stihija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strauti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stučka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāmerienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Miķelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[TNT]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tarna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taro]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Terors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Texas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tiesību bils]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tor]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tovša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trauma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trepe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tu]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tumba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tutini]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Undīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Unguri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upmala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VFR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vads]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valmieras ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valverde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Victoria]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virsis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīgriežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zepi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziedoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zinta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zundi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zēlande]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[¥]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Āres]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čandra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Černova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čikste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīpsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[A1]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ABC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ALG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ARA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ada]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akbars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akcija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aru]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atletico]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BAM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Balzams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Belgradas &quot;Partizan&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bērza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C8H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CAR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[COS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cēzars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Drams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džinna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džoja]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EPO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ET]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ebots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elektra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Galindez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gazele]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gould]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HAP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Halloween]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ham]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hel]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heršels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IBA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Isana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Izolators]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[JE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Juárez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kamara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kapteinis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kori]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[København]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LAC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LPP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Laplata]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lasels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas armija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leina]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leonards]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MAC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ME]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ML]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MON]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MUS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MX]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manats]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Māni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mēza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NIC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[OS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Oniši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PER]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plutons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pols]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pop]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Portlenda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Primorska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[QA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rot]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rumba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ST]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saite]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[San Martín]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Satversme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Spa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[St Albans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TEL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TIB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Thr]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Utis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vafa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vents]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Veremi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[West]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[XC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[YE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zonde]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ābels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ērls]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Švitene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Problēmas ==
Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!):
* Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav
* Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>qtl9l5pnh12cs24lnjjb3sn3rsvai4r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cyclorrhapha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290691</id>
    <revision>
      <id>4499510</id>
      <parentid>4464708</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T23:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5079" sha1="0b3f4w3v5im9ikv15sixmqn6k19e342" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| nosaukums = ''Cyclorrhapha''
| attēls =Musca_domestica_housefly.jpg
| att_nosaukums =[[Mājas muša]] (''Musca domestica'')
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| klase =Insecta
| klase_lv =Kukaiņi
| virskārta = Endopterygota
| virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi
| kārta =Diptera
| kārta_lv =Divspārņi
| apakškārta = Brachycera
| apakškārta_lv = Mušveidīgie
| infrakārta = Muscomorpha
| infrakārta_lv = Mušu infrakārta
| kategorijas =nē
| binomial = &lt;small&gt;([[Friedrich Moritz Brauer|Brauer]], 1863)&lt;/small&gt;
| iedalījums =
* sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}}
* sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}}
}}

'''''Cyclorrhapha''''' ir bez nosaukuma taksona grupa, kas kopīgi ar [[dejotājmušu virsdzimta|dejotājmušu virsdzimtu]] (''Empidoidea'') veido lielāko [[mušu infrakārta]]s (''Muscomorpha'') grupu - ''[[Eremoneura]]''.&lt;ref name=musc&gt;[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&amp;id=43733&amp;lvl=3&amp;p=mapview&amp;p=has_linkout&amp;p=blast_url&amp;p=genome_blast&amp;lin=f&amp;keep=1&amp;srchmode=1&amp;unlock NCBI: Muscomorpha]&lt;/ref&gt; Šī mušu grupa tiek iedalīta divās sekcijās: {{TaksoSaite|Aschiza}} un {{TaksoSaite|Schizophora}}. Šīs ir evolucionāri visattīstītākās mušas visā [[mušveidīgie|mušveidīgo]] apakškārtā (''Brachycera''). To [[kāpuri]] atgādina tauriņu kāpurus, lielākā daļa šīs grupas mušu ir īsas un druknas, kuru ķermeni sedz īsi matiņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.earthlife.net/insects/cyclorrhapha.html |title=The Cyclorrhapha :- Houseflies, Dungflies etc |access-date={{dat|2015|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116172504/http://www.earthlife.net/insects/cyclorrhapha.html }}&lt;/ref&gt;

''Cyclorrhapha'' mušām raksturīgs, ka to kāpuriem ir samazināta galvas kapsula un tiem ir īpatnēja kūniņa – pupārijs, kas veidojas, kāpura ādai paliekot kā papildsegai uz kūniņas apvalka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ |title=Latvijas Daba: Divspārņi |access-date={{dat|2015|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015713/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ }}&lt;/ref&gt; Kad kāpurs metamorfozes ceļā ir kļuvis par pieaugušu īpatni, tas izlien no pupārija, galvgalī saraujot vāji veidotu cirkulāru šuvi.&lt;ref&gt;[http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Cyclorrhapha Encyclopedia: Cyclorrhapha]&lt;/ref&gt; ''Cyclorrhapha'' mušas vairojas vai nu augu, vai dzīvnieku materiālā, kas var būt gan dzīvs organisms, gan trūdu formā.&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/animal/Cyclorrhapha Encyclopedia Britannica: Cyclorrhapha]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
: ''Pamatraksts: [[divspārņu sistemātika]]''
* {{TaksoSaite|Cyclorrhapha}}&lt;ref&gt;[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&amp;id=480117&amp;lvl=3&amp;p=has_linkout&amp;lin=f&amp;keep=1&amp;srchmode=1&amp;unlock NCBI: Cyclorrhapha]&lt;/ref&gt;
:*sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}}
::* {{TaksoSaite|Platypezoidea|Sēņmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Phoridae|Kuprmušu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:::* {{TaksoSaite|Platypezidae|Sēņmušu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:::* {{TaksoSaite|Lonchopteridae|Smailspārnmušu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:::* dzimta {{TaksoSaite|Ironomyiidae}}
:::* dzimta {{TaksoSaite|Sciadoceridae}}
::* {{TaksoSaite|Syrphoidea|Ziedmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Pipunculidae|Cikāžmušu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:::* {{TaksoSaite|Syrphidae|Ziedmušu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:* sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}}
::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Acalyptratae}}
:::* {{TaksoSaite|Sciomyzoidea|Gliemežmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Nerioidea|Kaktusmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Diopsoidea|Kātiņacu mušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Ephydroidea|Krastmalmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Conopoidea|Lielgalvmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Lauxanioidea|Mežumušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Carnoidea|Putnumušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Tephritoidea|Raibspārnmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Opomyzoidea|Slaidmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Sphaeroceroidea|Trūdmušu virsdzimta}}
::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Calyptratae}}
:::* {{TaksoSaite|Hippoboscoidea|Kaulmušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Muscoidea|Mušu virsdzimta}}
:::* {{TaksoSaite|Oestroidea|Spindeļu virsdzimta}}

Piezīme: [[Latvija|Latvijā]] sastopamās dzimtas apzīmētas ar &lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://web.archive.org/web/20160305031020/http://leb.daba.lv/46Karpa.pdf Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)]
*[http://phorid.net/zadbi/education/how-to-identify-flies/how-to-identify-flies-antennae-shape/how-to-identify-flies-cyclorrhapha-test/ How to Identify Flies – Cyclorrhapha]{{Novecojusi saite}}


[[Kategorija:Mušveidīgie]]</text>
      <sha1>0b3f4w3v5im9ikv15sixmqn6k19e342</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dendrolimus superans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>292722</id>
    <revision>
      <id>4499521</id>
      <parentid>3161173</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8521" sha1="6qj0nh7cxfsaouf1fvrn06aidxw6ouq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls = Siberian silk moth.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| apakšklase = Pterygota
| apakšklase_lv = Spārneņi
| kārta = Lepidoptera
| kārta_lv = Zvīņspārņi
| apakškārta = Glossata
| apakškārta_lv = Sūcējsnuķaiņi
| virsdzimta = Lasiocampoidea
| virsdzimta_lv = Vērpēju virsdzimta
| dzimta = Lasiocampidae
| dzimta_lv = Vērpēju dzimta 
| apakšdzimta = Lasiocampinae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Dendrolimus
| ģints_lv = 
| suga = Dendrolimus superans
| suga_lv = 
| binomial = Dendrolimus superans &lt;small&gt;Butler, 1877&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Dendrolimus aino'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus albata'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus albida'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus albofascia'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus albolineatus'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus brunneata'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus brunneo-pallida'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus brunnescens'' Vnukowsky, 1926
* ''Dendrolimus centro-zonalis'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus centropallida'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus concolorata'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus frequens'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus fusco-latifascia'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus fusilineata'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus ichinosawana'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus infuscata'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus isshikii'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus jezoensis'' Matsumura, 1917
* ''Dendrolimus kiminensis'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus kurilensis'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus nigrescens'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus nigribasalis'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus nigrofasciata'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus nohirae'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus obsoleta'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus ochroleuca'' Nagano, 1917
* ''Dendrolimus olivacea'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus pallescens'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus sibiricus'' Tschetverikov, 1908
* ''Dendrolimus submarginata'' Matsumura, 1926
* ''Dendrolimus tenuilinea'' Matsumura, 1921
* ''Dendrolimus tomaiensis'' Matsumura, 1929
* ''Eutricha dolosa'' Butler, 1881
* ''Eutricha fentoni'' Butler, 1881
* ''Eutricha zonata'' Butler, 1881
* ''Odonestis superans'' Butler, 1877
| iedalījums =
* pasuga: ''Dendrolimus superans sibiricus'' (Tschetverikov, 1908) 
* pasuga: ''Dendrolimus superans superans'' (Butler, 1877) 
|   kategorijas = nē
}}
'''''Dendrolimus superans''''' ir [[Zvīņspārņi|zvīņspārņu]] suga no [[vērpēju dzimta]]s.

== Izplatība ==
''Dendrolimus superans sibiricus'' pasuga ir izplatīta [[Krievija|Krievijā]], [[Mongolija|Mongolijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]], ka arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. ''Dendrolimus superans superans'' sastopama Krievijā un [[Japāna|Japānā]].

== Pieaugušo īpatņu apraksts ==
''Dendrolimus superans sibiricus'' [[Tēviņš|tēviņu]] [[spārnu plētums]] ir 40–60 mm, [[Mātīte|mātītēm]] — 60–80 mm. Mātītes ir lielākas par tēviņiem; mātīšu ķermeņa garums sasniedz līdz 39 mm, bet tēviņu — līdz 31 mm. Apakšējiem spārniem nav zīmējuma un ir no gaiši brūnas līdz sarkanbrūnam; uz augšējiem spārniem frontāli ir trīs labi redzamās melnas šķērseniskas melnas līnijas un baltie traipi pa antemediālu līniju (pret krūtīm šīs trīs līnijas ir nosauktas par antemediālu, postmediālu un subterminālu līniju). Ir neizteikta krāsu variācija pieaugušiem īpatniem, kas saistītās populācijas ģeogrāfisko izplatību. Visparastākā augšējo spārnu nokrāsa tumši pelēcīga Krievijas rietumu populācijai. Austrumu [[Sibīrija]]s un [[Krievija]]s [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] populācijai ir vienkrāsu brūni spārni. Populācijas ar melniem spārniem sastopamas [[Burjatija|Burjatijā]] un [[Altaja Republika|Altajā]].&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt; ''Dendrolimus superans superans'' taureņi ir līdzīgi ''Dendrolimus superans sibiricus'', taču atšķiras ar lielāku spārnu plētumu: mātītēm spārnu plētums ir 80–110 mm (ķermeņa garums 28–45 mm), un tēviņiem — 70–75 mm (ķermeņa garums 24–37 mm).&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt;

== Preimaginālo stadiju apraksts ==
[[Ola]]s ir iegarenas un ovālas, garumā 2,2 mm un apkārtmērā 1,9 mm. Tikko izdētas olas ir gaiši zaļas vēlāk pakāpeniski nobriestot paliek tumši. Mātītes dēj olas čupiņās uz [[Lapas|lapām]] vai [[Zars|zariņiem]].&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt;

''Dendrolimus superans sibiricus'' pēdēja [[Kāpurs|kāpuru]] stadija ir mazāka par ''Dendrolimus superans superans'' pēdējas stadijas kāpuriem; ''Dendrolimus superans sibiricus'' pēdējas stadijas kāpuru garums ir 50–80 mm, ''Dendrolimus superans superans'' — 60–82 mm. Abām pasugām kāpuri ir mataini, ar izteikti ziliem matiņu čupiņām aiz pirmā un otrā krūšu segmenta.&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt;

''Dendrolimus superans sibiricus'' mātīšu kūniņa ir tumši brūna, 33–39 mm gara, 10–11 mm plaša; tēviņu kūniņa ir 28–34 mm gara. Kokons ir pelēks, līdz 70 mm garš, 12–15 mm plašs.&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt; ''Dendrolimus superans superans'' pasugas kūniņa un kokons pēc ārēja izskata ir līdzīgi tiem ''Dendrolimus superans sibiricus'' pasugai.&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;/&gt;

== Ekoloģija ==
''Dendrolimus superans'' ir agresīvs [[kaitēklis]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas nopietni kaitē jauniem un veciem [[Mežs|mežiem]].&lt;ref name=&quot;CABI&quot;/&gt; Šī suga kaitē vairāk nekā 20 koku sugām, tai skaitā [[priedes]] ([[Pinus sibirica|Sibīrijas ciedrupriede]], [[Pinus koraiensis|Korejas ciedrupriede]], [[Pinus pumila|klājeniskā ciedrupriede]]), [[baltegles]] ([[Abies sibirica|Sibīrijas baltegle]], [[Abies nephrolepis|baltmizas baltegle]], [[Abies sachalinensis|Sahalīnas baltegle]]), [[lapegles]] ([[Larix gmelinii|Daurijas lapegle]], [[Larix sibirica|Sibīrijas lapegle]]), [[egles]] ([[Picea obovata|Sibīrijas egle]], ''[[Picea ajanensis]]''), [[sausserži]] ([[Lonicera kamtschatica|Kamčatkas sausserdis]]).

=== Ienaidnieki ===
''[[Sarcophaga albiceps]]'' [[Gaļasmušu dzimta|gaļasmušas]] kāpuri medī lapkoku balteņa [[Kāpurs|kāpurus]].&lt;ref name=&quot;Castro.etal2010&quot;/&gt; Ir aprakstīti ''Dendrolimus superans'' parazitoīdi, kas parazitē uz tās olām: ''[[Anastatus japonicus]]'' (''[[Eupelmidae]]''), ''[[Telenomus gracilis]]'', ''[[Telenomus tetratomus]]'' (''[[Platygastridae]]''), ''[[Trichogramma dendrolimi]]'' (''[[Trichogrammatidae]]''); uz kāpuriem un kūniņām parazitē ''[[Ooencyrtus pinicolus]]'' (''[[Encyrtidae]]'') un ''[[Rhogas dendrolimi]]'' (''[[Eupelmidae]]'').&lt;ref name=&quot;Menga.etal2011&quot;/&gt; Šī suga var arī inficēties ar dažām [[Baktērijas|baktērijām]] (''[[Bacillus dendrolimus]]'', ''[[Bacillus thuringiensis]]''), [[Sēnes|sēnītēm]] (''[[Beaureria bassiana]]'') un dažiem [[vīrusi]]em.&lt;ref name=&quot;EPPO2005&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;HardinSuazo2012&quot;&gt;Jesse A. Hardin &amp; Alonso Suazo. ''New Pest Response Guidelines: Dendrolimus Pine Moths''. United States Department of Agriculture, First Edition Issued 2012&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CABI&quot;&gt;''The CABI Encyclopedia of Forest''. September, 2013. {{ISBN|9781780642369}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Castro.etal2010&quot;&gt;C. Pedro e Castro, M. D. García, M.I. Arnaldos &amp; D. González-Mora. ''Sarcophagidae (Diptera) attracted to piglet carcasses including new records for Portuguese fauna''. Graellsia, 66(2): 285-294. 2010. ISSN 0367-5041&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Menga.etal2011&quot;&gt;Zhao Jun Menga, Shan Chun Yana, Chuan Ping Yanga, Hu Jina &amp; Xiao Hu. ''Behavioural responses of Dendrolimus superans and Anastatus japonicus to chemical defences induced by application of jasmonic acid on larch seedlings''. Scandinavian Journal of Forest Research, Volume 26, Issue 1, 2011, pages 53-60. {{doi|10.1080/02827581.2010.533689}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;EPPO2005&quot;&gt;European and Mediterranean Plant protection Organization (EPPO). 2005. ''Data sheets on quarantine pests''. Bullentin OEPP/EPPO, 35(3): 1-438.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.gbif.org/species/1733415 Dendrolimus superans Butler, 1877]''. GBIF.org
* ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id572082/ Dendrolimus superans (Butler, 1877)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305025514/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id572082/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz

[[Kategorija:Vērpēju dzimta]]</text>
      <sha1>6qj0nh7cxfsaouf1fvrn06aidxw6ouq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvis Ikaunieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300730</id>
    <revision>
      <id>4499574</id>
      <parentid>4496342</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4499574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6713" sha1="22h1126gg7vndipb94epa1bxxl4d05j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Dāvis Ikaunieks
| image = Dāvis Ikaunieks LVA.jpg
| image_size = 
| caption = Dāvis Ikaunieks 2022. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|7}}
| birth_place = {{vieta|Latvija|Kuldīga}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 185
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| clubnumber = 19
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2012—2013
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps1 = 18
| goals1 = 2
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| caps2 = 68
| goals2 = 26
| years3 = 2016
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas &quot;Vysočina&quot;]]
| caps3 = 16
| goals3 = 3
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas &quot;Vysočina&quot;]]
| caps4 = 41
| goals4 = 16
| years5 = 2018—
| clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec]]
| caps5 = 44
| goals5 = 3
| years6 = 2019
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[RFS]]
| caps6 = 12
| goals6 = 6
| years7 = 2020
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Zlīnas &quot;Fastav&quot;]]
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| years8 = 2020
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav]]
| caps8 = 10
| goals8 = 0
| caps9 = 16
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| goals9 = 3
| years9 = 2021
| years10 = 2024
| clubs10 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| caps10 = 34
| goals10 = 18
| years11 = 2025
| clubs11 = {{flaga|BRU}} [[DPMM FC|DPMM]]
| caps11 = 14
| goals11 = 14
| years12 = 2025
| clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]]
| caps12 = 7
| goals12 = 1
| years13 = 2026
| clubs13 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]]
| caps13 = 18
| goals13 = 5

| years14 = 2026–
| clubs14 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| caps14 = 4
| goals14 = 0

| club-update = {{dat|2026|07|27|SK|bez}}
| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2016—
| nationalteam1 = {{fb|LVA}}
| nationalcaps1 = 48
| nationalgoals1 = 6
| ntupdate = {{dat|2024|10|18|SK|bez}}
}}
'''Dāvis Ikaunieks''' (dzimis {{dat|1994|1|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] futbolists, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks, var spēlēt gan [[Pussargs (futbols)|pussarga]], gan [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Ikaunieks pārstāv [[FA Šiauliai]]. 2018. gadā atzīts par labāko Latvijas futbolistu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19122018-davis_ikaunieks_gaz_no_trona_andri_vaninu|title=Dāvis Ikaunieks gāž no troņa Andri Vaņinu|last=Suveizda|first=Agris|website=Sportacentrs.com|access-date=2018-12-19|date=2018-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Arī viņa brālis [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis]] ir futbolists.

== Karjera klubos ==
D. Ikaunieks karjeru sācis [[Liepāja|Liepājā]], vispirms [[FK Liepājas Metalurgs]] sastāvā. Virslīgā debitēja 2012. gadā, kad aizvadīja 3 spēles. Veiksmīgākā ir bijusi [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezona]], kad [[FK Liepāja]] sastāvā kļuva par Latvijas čempionu un pats D. Ikaunieks ar gūtiem 15 vārtiem kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju.

2016. gada jūnijā Dāvis Ikaunieks tika izīrēts [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubam [[Jihlavas &quot;Vysočina&quot;]]. 2017. gada janvārī klubs izmantoja tiesības noformēt pilnu pāreju un parakstīja ar D. Ikaunieku divarpus gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28012017-davis_ikaunieks_paraksta_2_5_gadu_ligumu_ |title=Dāvis Ikaunieks paraksta divarpus gadu līgumu ar &quot;Vysocina&quot; |date={{dat|2017|1|28|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā pārgāja uz citu Čehijas klubu [[FK Jablonec]]. 2019. gada jūlijā tika izīrēts Latvijas Virslīgas klubam [[RFS]]. Pēc sezonas beigām atgriezās Čehijā, bet 2019.—2020. gada sezonas otrajā pusē tika izīrēts citam Čehijas klubam [[Zlīnas &quot;Fastav&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/20122019-ikaunieks_atgriezas_cehija_pievienojoties |title=Dāvis Ikaunieks atgriežas Čehijā, pievienojoties Zlīnas &quot;Fastav&quot; |date={{dat|2019|12|20|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada jūlijā tika izīrēts citam Čehijas klubam ''[[FK Mladá Boleslav]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/7028393/davis-ikaunieks-izirets-cehijas-futbola-virsligas-klubam-mlada-boleslav |title=Dāvis Ikaunieks izīrēts Čehijas futbola virslīgas klubam &quot;Mlada Boleslav&quot; |date={{dat|2020|7|29|N|bez}} |website=apollo.lv|accessdate={{dat|2020|8|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā arī uz īres līguma pamata atgriezās ''[[FK Liepāja]]'' sastāvā. Pēc sezonas beigām atgriezās ''Jablonec'' rindās.

2025. gadā jūnijā atgriezās Latvijā, pievienojoties čempionvienībai [[RFS]], kur tobrīd spēlēja arī viņa brālis Jānis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062025-ikaunieku_brali_atkal_kopa_lietuva_un_azi|title=Ikaunieku brāļi atkal kopā - Lietuvā un Āzijā daudz situšais Dāvis atgriežas RFS|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-17|date=2025-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
Pārstāvējis vairākas Latvijas jaunatnes izlases. Latvijas izlasē D. Ikaunieks debitēja 2016. gada 1. jūnijā [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], kad 65. minūtē nomainīja savu brāli Jāni. Pirmos vārtus izlases sastāvā viņš guva 2. septembrī pārbaudes spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]].

2018. gada 19. decembrī atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas gada futbolistu]], pārtraucot [[Andris Vaņins|Andra Vaņina]] trīs gadu dominanci.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība|pirms=[[Andris Vaņins]]|virsraksts=[[Latvijas gada labākais futbolists]]|periods=2018|pēc=[[Pāvels Šteinbors]]}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Ikaunieks, Dāvis}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Zlín spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]]
[[Kategorija:Jihlavas &quot;Vysočina&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>22h1126gg7vndipb94epa1bxxl4d05j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malaizijas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305903</id>
    <revision>
      <id>4499570</id>
      <parentid>4325976</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:23:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Seal_of_Kuala_Lumpur_(1992-2019).svg&quot; aizvietots ar &quot;Coat_of_Arms_of_Kuala_Lumpur.svg&quot; (iemesls:&quot;Replace with latest logo&quot;).</comment>
      <origin>4499570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7398" sha1="77ea4xsc2jvwqwdr7i6e7q6efaq77ux" xml:space="preserve">[[Attēls:Malaysia on the globe (Southeast Asia centered).svg|250px|thumbnail|[[Malaizija]]s novietojums]]
'''[[Malaizija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''13 štati''' un '''3 federālās teritorijas'''.

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis
|-
| 13 štati&lt;br /&gt; 3 federālās teritorijas || 139 distrikti
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=800px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Malaysia location map.svg|width=800|float=none}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.29|scale=800|text=[[Džohora]]}}
{{Image label small|x=0.06|y=0.10|scale=800|text=[[Kedaha]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.14|scale=800|text=[[Kelantana]]}}
{{Image label small|x=0.14|y=0.275|scale=800|text=[[Melaka]]}}
{{Image label small|x=0.11|y=0.255|scale=800|text=[[Negerisembilana]]}}
{{Image label small|x=0.15|y=0.20|scale=800|text=[[Pahana]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.16|scale=800|text=[[Peraka]]}}
{{Image label small|x=0.05|y=0.08|scale=800|text=[[Perlisa]]}}
{{Image label small|x=0.04|y=0.13|scale=800|text=[[Pulaupinana]]}}
{{Image label small|x=0.85|y=0.14|scale=800|text=[[Sabaha]]}}
{{Image label small|x=0.68|y=0.255|scale=800|text=[[Saravaka]]}}
{{Image label small|x=0.09|y=0.215|scale=800|text=[[Selanora]]}}
{{Image label small|x=0.176|y=0.155|scale=800|text=[[Terenganu]]}}
{{Image label small|x=0.13|y=0.235|scale=800|text=[[Kualalumpura|1]]}}
{{Image label small|x=0.77|y=0.13|scale=800|text=[[Labuana|2]]}}
{{Image label small|x=0.13|y=0.245|scale=800|text=[[Putradžaja|3]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.11|scale=800|text=[[Kualalumpura|1 — Kualalumpuras federālā teritorija]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.13|scale=800|text=[[Labuana|2 — Labuanas federālā teritorija]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.15|scale=800|text=[[Putradžaja|3 — Putradžajas federālā teritorija]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Federālās teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Federālā teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;malajiešu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²)&lt;ref name=&quot;statistics&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |title=Laporan Kiraan Permulaan 2010 |publisher=Jabatan Perangkaan Malaysia |page=27 |accessdate=24 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227065717/http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2010)&lt;ref name=&quot;statistics2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |title=Laporan Kiraan Permulaan 2010 |publisher=Jabatan Perangkaan Malaysia |page=iv |accessdate=24 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227065717/http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Kuala Lumpur in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Kuala Lumpur, Malaysia.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kuala Lumpur.svg|50px]] || [[Kualalumpura]] || ''Kuala Lumpur''|| [[Kualalumpura]] || {{nts|243}} || {{nts|1627172}} || MY-14
|-
| [[Attēls:Labuan in Malaysia (special marker).svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Labuan.svg|80px]] || [[Attēls:Seal of Labuan.svg|50px]] || [[Labuana]] || ''Labuan''|| [[Bandarviktorija]]|| {{nts|91.64}} || {{nts|86908}} || MY-15
|-
| [[Attēls:Putrajaya in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Putrajaya.svg|80px]] ||[[Attēls:Coat of arms of Putrajaya.svg|left|frameless|60x60px]]|| [[Putradžaja]] || ''Putrajaya''|| [[Putradžaja]] || {{nts|49}} || {{nts|67964}} || MY-16
|}

=== Štati ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Štats !! Nosaukums&lt;br /&gt;malajiešu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²)&lt;ref name=&quot;statistics&quot; /&gt; !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2010)&lt;ref name=&quot;statistics2&quot; /&gt; !! Distriktu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|- 
| [[Attēls:Johor in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Johor.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Johor.svg|50px]] || '''[[Džohora]]''' || ''Johor Darul Ta'zim''|| [[Džohorbahru]] || {{nts|19210}} || {{nts|3348283}} || 10 || MY-01
|-
| [[Attēls:Kedah in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Kedah.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kedah.svg|50px]] || '''[[Kedaha]]''' || ''Kedah Darul Aman''|| [[Alorsetara]] || {{nts|9427}} || {{nts|1890098}} || 12 || MY-02
|-
| [[Attēls:Kelantan in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Kelantan.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kelantan.svg|50px]] || '''[[Kelantana]]''' || ''Kelantan Darul Naim''|| [[Kotabharu]] || {{nts|14922}} || {{nts|1459994}} || 15 || MY-03
|-
| [[Attēls:Malacca in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Malacca.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Malacca New.svg|50px]] || '''[[Melaka]]''' || ''Melaka'' || [[Melaka (pilsēta)|Melaka]] || {{nts|1650}} || {{nts|788706}} || 3 || MY-04
|-
| [[Attēls:Negeri Sembilan in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Negeri Sembilan.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Negeri Sembilan.svg|50px]] || '''[[Negerisembilana]]''' || ''Negeri Sembilan''|| [[Serembana]] || {{nts|6645}} || {{nts|997071}} || 7 || MY-05
|-
| [[Attēls:Pahang in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Pahang.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Pahang.svg|left|frameless|65x65px]]|| '''[[Pahana]]''' || ''Pahang'' || [[Kuantana]] || {{nts|35964}} || {{nts|1443365}} || 11 || MY-06
|-
| [[Attēls:Perak in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Perak.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Perak.svg|50px]] || '''[[Peraka]]''' || ''Perak Darul Ridzuan''|| [[Ipoha]] || {{nts|21035}} || {{nts|2258428}} || 11 || MY-08
|-
| [[Attēls:Perlis in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Perlis.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Perlis.svg|50px]] || '''[[Perlisa]]''' || ''Perlis''|| [[Kanara]] || {{nts|821}} || {{nts|227025}} || 23 || MY-09
|-
| [[Attēls:Penang in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Penang (Malaysia).svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Penang.svg|50px]] || '''[[Pulaupinana]]''' || ''Pulau Pinang''|| [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtauna]]|| {{nts|1046}} || {{nts|1520143}} || 5 || MY-07
|-
| [[Attēls:Sabah in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Sabah.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sabah.svg|50px]] || '''[[Sabaha]]''' || ''Negeri Sabah''|| [[Kotakinabalu]] || {{nts|76115}} || {{nts|3117405}} || 25 || MY-12
|-
| [[Attēls:Sarawak in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Sarawak.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Sarawak.svg|50px]] || '''[[Saravaka]]''' || ''Negeri Sarawak''|| [[Kučina]]|| {{nts|124450}} || {{nts|2471140}} || 32 || MY-13
|-
| [[Attēls:Selangor in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Selangor.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Selangor.svg|50px]] || '''[[Selanora]]''' || ''Selangor'' || [[Šahalama]] || {{nts|7956}} || {{nts|5411324}} || 9 || MY-10
|-
| [[Attēls:Terengganu in Malaysia.svg|150px]] || [[Attēls:Flag of Terengganu.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Terengganu.svg|50px]] || '''[[Terenganu]]''' || ''Terengganu''|| [[Kualaterenganu]] || {{nts|13035}} || {{nts|1015776}} || 8 || MY-11
|}

== Atsauce ==
{{atsauces}}

{{Āzijas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Malaizijas administratīvais iedalījums| Administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>77ea4xsc2jvwqwdr7i6e7q6efaq77ux</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās/Gadi</title>
    <ns>4</ns>
    <id>312042</id>
    <revision>
      <id>4499640</id>
      <parentid>4494328</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83617" sha1="dnibrcky7jnmr8mapol63ngfp466ygs" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}}
Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās.

Datums: 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 13.25 (EEST).

__TOC__

== Mūsu ēra ==

=== Gadi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||129||2026-07-27
|-
| [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||128||2026-07-27
|-
| [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||128||2026-07-27
|-
| [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||128||2026-07-27
|-
| [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||128||2026-07-27
|-
| [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||127||2026-07-27
|-
| [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||127||2026-07-27
|-
| [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||127||2026-07-27
|-
| [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||127||2026-07-27
|-
| [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||127||2026-07-27
|-
| [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||127||2026-07-27
|-
| [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||127||2026-07-27
|-
| [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||127||2026-07-27
|-
| [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||127||2026-07-27
|-
| [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||127||2026-07-27
|-
| [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||127||2026-07-27
|-
| [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||126||2026-07-27
|-
| [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||126||2026-07-27
|-
| [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||126||2026-07-27
|-
| [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||126||2026-07-27
|-
| [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||126||2026-07-27
|-
| [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||126||2026-07-27
|-
| [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||126||2026-07-27
|-
| [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||126||2026-07-27
|-
| [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||126||2026-07-27
|-
| [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||126||2026-07-27
|-
| [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||126||2026-07-27
|-
| [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||126||2026-07-27
|-
| [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||126||2026-07-27
|-
| [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||126||2026-07-27
|-
| [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||126||2026-07-27
|-
| [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||126||2026-07-27
|-
| [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||126||2026-07-27
|-
| [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||126||2026-07-27
|-
| [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||126||2026-07-27
|-
| [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||126||2026-07-27
|-
| [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||126||2026-07-27
|-
| [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||126||2026-07-27
|-
| [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||126||2026-07-27
|-
| [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||126||2026-07-27
|-
| [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||126||2026-07-27
|-
| [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||126||2026-07-27
|-
| [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||126||2026-07-27
|-
| [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||126||2026-07-27
|-
| [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||126||2026-07-27
|-
| [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||126||2026-07-27
|-
| [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||126||2026-07-27
|-
| [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||126||2026-07-27
|-
| [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||126||2026-07-27
|-
| [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||126||2026-07-27
|-
| [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||126||2026-07-27
|-
| [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||125||2026-07-27
|-
| [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||125||2026-07-27
|-
| [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||125||2026-07-27
|-
| [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||125||2026-07-27
|-
| [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||125||2026-07-27
|-
| [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||125||2026-07-27
|-
| [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||125||2026-07-27
|-
| [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||125||2026-07-27
|-
| [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||125||2026-07-27
|-
| [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||125||2026-07-27
|-
| [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||125||2026-07-27
|-
| [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||125||2026-07-27
|-
| [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||125||2026-07-27
|-
| [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||125||2026-07-27
|-
| [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||125||2026-07-27
|-
| [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||125||2026-07-27
|-
| [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||125||2026-07-27
|-
| [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||125||2026-07-27
|-
| [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||125||2026-07-27
|-
| [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||125||2026-07-27
|-
| [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||125||2026-07-27
|-
| [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||125||2026-07-27
|-
| [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||125||2026-07-27
|-
| [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||125||2026-07-27
|-
| [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||125||2026-07-27
|-
| [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||125||2026-07-27
|-
| [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||125||2026-07-27
|-
| [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||125||2026-07-27
|-
| [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||125||2026-07-27
|-
| [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||125||2026-07-27
|-
| [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||125||2026-07-27
|-
| [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||125||2026-07-27
|-
| [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||125||2026-07-27
|-
| [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||124||2026-07-27
|-
| [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||124||2026-07-27
|-
| [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||124||2026-07-27
|-
| [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||124||2026-07-27
|-
| [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||124||2026-07-27
|-
| [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||124||2026-07-27
|-
| [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||124||2026-07-27
|-
| [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||124||2026-07-27
|-
| [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||124||2026-07-27
|-
| [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||124||2026-07-27
|-
| [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||124||2026-07-27
|-
| [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||124||2026-07-27
|-
| [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||124||2026-07-27
|-
| [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||124||2026-07-27
|-
| [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||124||2026-07-27
|-
| [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||124||2026-07-27
|-
| [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||124||2026-07-27
|-
| [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||124||2026-07-27
|-
| [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||124||2026-07-27
|-
| [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||124||2026-07-27
|-
| [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||124||2026-07-27
|-
| [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||124||2026-07-27
|-
| [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||124||2026-07-27
|-
| [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||124||2026-07-27
|-
| [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||124||2026-07-27
|-
| [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||124||2026-07-27
|-
| [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||124||2026-07-27
|-
| [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||124||2026-07-27
|-
| [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||124||2026-07-27
|-
| [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||124||2026-07-27
|-
| [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||124||2026-07-27
|-
| [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||124||2026-07-27
|-
| [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||124||2026-07-27
|-
| [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||124||2026-07-27
|-
| [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||124||2026-07-27
|-
| [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||124||2026-07-27
|-
| [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||124||2026-07-27
|-
| [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||124||2026-07-27
|-
| [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||124||2026-07-27
|-
| [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||124||2026-07-27
|-
| [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||124||2026-07-27
|-
| [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||124||2026-07-27
|-
| [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||124||2026-07-27
|-
| [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||124||2026-07-27
|-
| [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||124||2026-07-27
|-
| [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||124||2026-07-27
|-
| [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||124||2026-07-27
|-
| [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||124||2026-07-27
|-
| [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||124||2026-07-27
|-
| [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||124||2026-07-27
|-
| [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||124||2026-07-27
|-
| [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||124||2026-07-27
|-
| [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||124||2026-07-27
|-
| [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||124||2026-07-27
|-
| [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||123||2026-07-27
|-
| [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||123||2026-07-27
|-
| [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||123||2026-07-27
|-
| [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||123||2026-07-27
|-
| [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||123||2026-07-27
|-
| [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||123||2026-07-27
|-
| [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||123||2026-07-27
|-
| [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||123||2026-07-27
|-
| [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||123||2026-07-27
|-
| [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||123||2026-07-27
|-
| [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||123||2026-07-27
|-
| [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||123||2026-07-27
|-
| [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||123||2026-07-27
|-
| [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||123||2026-07-27
|-
| [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||123||2026-07-27
|-
| [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||123||2026-07-27
|-
| [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||123||2026-07-27
|-
| [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||123||2026-07-27
|-
| [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||123||2026-07-27
|-
| [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||123||2026-07-27
|-
| [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||123||2026-07-27
|-
| [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||123||2026-07-27
|-
| [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||123||2026-07-27
|-
| [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||123||2026-07-27
|-
| [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||123||2026-07-27
|-
| [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||123||2026-07-27
|-
| [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||123||2026-07-27
|-
| [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||123||2026-07-27
|-
| [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||123||2026-07-27
|-
| [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2026-07-27
|-
| [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||123||2026-07-27
|-
| [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||123||2026-07-27
|-
| [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||123||2026-07-27
|-
| [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||123||2026-07-27
|-
| [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||123||2026-07-27
|-
| [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||123||2026-07-27
|-
| [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||123||2026-07-27
|-
| [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||123||2026-07-27
|-
| [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||123||2026-07-27
|-
| [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||123||2026-07-27
|-
| [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||123||2026-07-27
|-
| [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||123||2026-07-27
|-
| [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||123||2026-07-27
|-
| [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||123||2026-07-27
|-
| [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||123||2026-07-27
|-
| [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||123||2026-07-27
|-
| [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||123||2026-07-27
|-
| [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||123||2026-07-27
|-
| [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||123||2026-07-27
|-
| [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||123||2026-07-27
|-
| [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||123||2026-07-27
|-
| [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||123||2026-07-27
|-
| [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||123||2026-07-27
|-
| [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||123||2026-07-27
|-
| [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||123||2026-07-27
|-
| [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||123||2026-07-27
|-
| [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||123||2026-07-27
|-
| [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||123||2026-07-27
|-
| [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||123||2026-07-27
|-
| [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||123||2026-07-27
|-
| [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||123||2026-07-27
|-
| [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||123||2026-07-27
|-
| [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||123||2026-07-27
|-
| [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||123||2026-07-27
|-
| [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||123||2026-07-27
|-
| [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||123||2026-07-27
|-
| [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||123||2026-07-27
|-
| [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||123||2026-07-27
|-
| [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||123||2026-07-27
|-
| [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||123||2026-07-27
|-
| [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||123||2026-07-27
|-
| [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||123||2026-07-27
|-
| [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||123||2026-07-27
|-
| [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||123||2026-07-27
|-
| [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||123||2026-07-27
|-
| [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||123||2026-07-27
|-
| [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||123||2026-07-27
|-
| [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||123||2026-07-27
|-
| [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||123||2026-07-27
|-
| [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||122||2026-07-27
|-
| [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||122||2026-07-27
|-
| [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||122||2026-07-27
|-
| [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||122||2026-07-27
|-
| [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||122||2026-07-27
|-
| [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||122||2026-07-27
|-
| [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||122||2026-07-27
|-
| [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||122||2026-07-27
|-
| [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||122||2026-07-27
|-
| [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||122||2026-07-27
|-
| [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||122||2026-07-27
|-
| [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||122||2026-07-27
|-
| [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||122||2026-07-27
|-
| [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||122||2026-07-27
|-
| [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||122||2026-07-27
|-
| [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||122||2026-07-27
|-
| [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||122||2026-07-27
|-
| [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||122||2026-07-27
|-
| [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||122||2026-07-27
|-
| [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||122||2026-07-27
|-
| [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||122||2026-07-27
|-
| [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||122||2026-07-27
|-
| [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||122||2026-07-27
|-
| [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||122||2026-07-27
|-
| [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||122||2026-07-27
|-
| [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||122||2026-07-27
|-
| [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||122||2026-07-27
|-
| [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||122||2026-07-27
|-
| [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||122||2026-07-27
|-
| [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||122||2026-07-27
|-
| [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2026-07-27
|-
| [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||122||2026-07-27
|-
| [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||122||2026-07-27
|-
| [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||122||2026-07-27
|-
| [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||122||2026-07-27
|-
| [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||122||2026-07-27
|-
| [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||122||2026-07-27
|-
| [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||122||2026-07-27
|-
| [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||122||2026-07-27
|-
| [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||122||2026-07-27
|-
| [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||122||2026-07-27
|-
| [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||122||2026-07-27
|-
| [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2026-07-27
|-
| [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||122||2026-07-27
|-
| [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2026-07-27
|-
| [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||122||2026-07-27
|-
| [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||122||2026-07-27
|-
| [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||122||2026-07-27
|-
| [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||122||2026-07-27
|-
| [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||122||2026-07-27
|-
| [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||122||2026-07-27
|-
| [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||122||2026-07-27
|-
| [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||122||2026-07-27
|-
| [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2026-07-27
|-
| [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||122||2026-07-27
|-
| [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||122||2026-07-27
|-
| [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||122||2026-07-27
|-
| [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||122||2026-07-27
|-
| [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||122||2026-07-27
|-
| [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||122||2026-07-27
|-
| [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||122||2026-07-27
|-
| [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||122||2026-07-27
|-
| [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||122||2026-07-27
|-
| [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||122||2026-07-27
|-
| [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||122||2026-07-27
|-
| [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||122||2026-07-27
|-
| [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||122||2026-07-27
|-
| [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||122||2026-07-27
|-
| [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||122||2026-07-27
|-
| [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||122||2026-07-27
|-
| [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||122||2026-07-27
|-
| [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||122||2026-07-27
|-
| [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||122||2026-07-27
|-
| [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||122||2026-07-27
|-
| [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||122||2026-07-27
|-
| [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||122||2026-07-27
|-
| [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||122||2026-07-27
|-
| [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||122||2026-07-27
|-
| [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||122||2026-07-27
|-
| [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||122||2026-07-27
|-
| [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||122||2026-07-27
|-
| [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||122||2026-07-27
|-
| [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||122||2026-07-27
|-
| [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||122||2026-07-27
|-
| [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||122||2026-07-27
|-
| [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||122||2026-07-27
|-
| [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||122||2026-07-27
|-
| [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||122||2026-07-27
|-
| [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||122||2026-07-27
|-
| [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||122||2026-07-27
|-
| [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||122||2026-07-27
|-
| [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||122||2026-07-27
|-
| [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||122||2026-07-27
|-
| [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||122||2026-07-27
|-
| [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||122||2026-07-27
|-
| [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||122||2026-07-27
|-
| [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||121||2026-07-27
|-
| [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||121||2026-07-27
|-
| [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||121||2026-07-27
|-
| [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||121||2026-07-27
|-
| [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||121||2026-07-27
|-
| [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||121||2026-07-27
|-
| [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||121||2026-07-27
|-
| [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||121||2026-07-27
|-
| [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||121||2026-07-27
|-
| [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||121||2026-07-27
|-
| [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||121||2026-07-27
|-
| [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||121||2026-07-27
|-
| [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||121||2026-07-27
|-
| [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||121||2026-07-27
|-
| [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||121||2026-07-27
|-
| [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||121||2026-07-27
|-
| [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||121||2026-07-27
|-
| [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||121||2026-07-27
|-
| [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||121||2026-07-27
|-
| [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||121||2026-07-27
|-
| [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||121||2026-07-27
|-
| [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2026-07-27
|-
| [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2026-07-27
|-
| [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2026-07-27
|-
| [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||121||2026-07-27
|-
| [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||121||2026-07-27
|-
| [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||121||2026-07-27
|-
| [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||121||2026-07-27
|-
| [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||121||2026-07-27
|-
| [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2026-07-27
|-
| [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||121||2026-07-27
|-
| [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||121||2026-07-27
|-
| [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2026-07-27
|-
| [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||121||2026-07-27
|-
| [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||121||2026-07-27
|-
| [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||121||2026-07-27
|-
| [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||121||2026-07-27
|-
| [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2026-07-27
|-
| [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||121||2026-07-27
|-
| [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2026-07-27
|-
| [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||121||2026-07-27
|-
| [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||121||2026-07-27
|-
| [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||121||2026-07-27
|-
| [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2026-07-27
|-
| [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||121||2026-07-27
|-
| [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||121||2026-07-27
|-
| [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||121||2026-07-27
|-
| [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||121||2026-07-27
|-
| [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||121||2026-07-27
|-
| [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||121||2026-07-27
|-
| [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||121||2026-07-27
|-
| [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||121||2026-07-27
|-
| [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||121||2026-07-27
|-
| [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||121||2026-07-27
|-
| [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||121||2026-07-27
|-
| [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||121||2026-07-27
|-
| [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||121||2026-07-27
|-
| [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||121||2026-07-27
|-
| [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||121||2026-07-27
|-
| [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||121||2026-07-27
|-
| [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||121||2026-07-27
|-
| [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||121||2026-07-27
|-
| [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||121||2026-07-27
|-
| [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||121||2026-07-27
|-
| [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||121||2026-07-27
|-
| [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||121||2026-07-27
|-
| [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||121||2026-07-27
|-
| [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||121||2026-07-27
|-
| [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||121||2026-07-27
|-
| [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||121||2026-07-27
|-
| [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||121||2026-07-27
|-
| [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||121||2026-07-27
|-
| [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||121||2026-07-27
|-
| [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||121||2026-07-27
|-
| [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||121||2026-07-27
|-
| [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||121||2026-07-27
|-
| [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||120||2026-07-27
|-
| [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||120||2026-07-27
|-
| [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||120||2026-07-27
|-
| [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||120||2026-07-27
|-
| [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||120||2026-07-27
|-
| [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||120||2026-07-27
|-
| [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||120||2026-07-27
|-
| [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||120||2026-07-27
|-
| [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||120||2026-07-27
|-
| [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||120||2026-07-27
|-
| [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||120||2026-07-27
|-
| [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||120||2026-07-27
|-
| [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2026-07-27
|-
| [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||120||2026-07-27
|-
| [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2026-07-27
|-
| [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||120||2026-07-27
|-
| [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2026-07-27
|-
| [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2026-07-27
|-
| [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2026-07-27
|-
| [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||120||2026-07-27
|-
| [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||120||2026-07-27
|-
| [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||120||2026-07-27
|-
| [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||120||2026-07-27
|-
| [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2026-07-27
|-
| [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||120||2026-07-27
|-
| [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||120||2026-07-27
|-
| [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||120||2026-07-27
|-
| [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||120||2026-07-27
|-
| [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2026-07-27
|-
| [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2026-07-27
|-
| [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2026-07-27
|-
| [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||120||2026-07-27
|-
| [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||120||2026-07-27
|-
| [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||120||2026-07-27
|-
| [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||120||2026-07-27
|-
| [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||120||2026-07-27
|-
| [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||120||2026-07-27
|-
| [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||120||2026-07-27
|-
| [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||120||2026-07-27
|-
| [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2026-07-27
|-
| [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2026-07-27
|-
| [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||120||2026-07-27
|-
| [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||120||2026-07-27
|-
| [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||120||2026-07-27
|-
| [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||120||2026-07-27
|-
| [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||120||2026-07-27
|-
| [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2026-07-27
|-
| [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||120||2026-07-27
|-
| [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||120||2026-07-27
|-
| [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||120||2026-07-27
|-
| [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||120||2026-07-27
|-
| [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||120||2026-07-27
|-
| [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||120||2026-07-27
|-
| [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||120||2026-07-27
|-
| [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||120||2026-07-27
|-
| [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||120||2026-07-27
|-
| [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||120||2026-07-27
|-
| [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||120||2026-07-27
|-
| [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||120||2026-07-27
|-
| [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||120||2026-07-27
|-
| [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||120||2026-07-27
|-
| [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||120||2026-07-27
|-
| [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||120||2026-07-27
|-
| [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||120||2026-07-27
|-
| [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||120||2026-07-27
|-
| [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||120||2026-07-27
|-
| [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||120||2026-07-27
|-
| [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||120||2026-07-27
|-
| [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||120||2026-07-27
|-
| [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||120||2026-07-27
|-
| [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||119||2026-07-27
|-
| [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||119||2026-07-27
|-
| [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||119||2026-07-27
|-
| [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||119||2026-07-27
|-
| [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||119||2026-07-27
|-
| [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||119||2026-07-27
|-
| [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||119||2026-07-27
|-
| [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||119||2026-07-27
|-
| [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||119||2026-07-27
|-
| [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||119||2026-07-27
|-
| [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||119||2026-07-27
|-
| [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||119||2026-07-27
|-
| [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||119||2026-07-27
|-
| [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2026-07-27
|-
| [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2026-07-27
|-
| [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||119||2026-07-27
|-
| [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2026-07-27
|-
| [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2026-07-27
|-
| [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||119||2026-07-27
|-
| [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2026-07-27
|-
| [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||119||2026-07-27
|-
| [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||119||2026-07-27
|-
| [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||119||2026-07-27
|-
| [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||119||2026-07-27
|-
| [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||119||2026-07-27
|-
| [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2026-07-27
|-
| [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2026-07-27
|-
| [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2026-07-27
|-
| [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||119||2026-07-27
|-
| [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||119||2026-07-27
|-
| [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||119||2026-07-27
|-
| [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||119||2026-07-27
|-
| [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2026-07-27
|-
| [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||119||2026-07-27
|-
| [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||119||2026-07-27
|-
| [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||119||2026-07-27
|-
| [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||119||2026-07-27
|-
| [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2026-07-27
|-
| [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2026-07-27
|-
| [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||119||2026-07-27
|-
| [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2026-07-27
|-
| [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2026-07-27
|-
| [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2026-07-27
|-
| [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||119||2026-07-27
|-
| [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||119||2026-07-27
|-
| [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||119||2026-07-27
|-
| [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2026-07-27
|-
| [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2026-07-27
|-
| [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||119||2026-07-27
|-
| [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||119||2026-07-27
|-
| [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||119||2026-07-27
|-
| [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||119||2026-07-27
|-
| [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||119||2026-07-27
|-
| [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||119||2026-07-27
|-
| [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||119||2026-07-27
|-
| [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||119||2026-07-27
|-
| [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||119||2026-07-27
|-
| [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||119||2026-07-27
|-
| [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||119||2026-07-27
|-
| [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||119||2026-07-27
|-
| [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2026-07-27
|-
| [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2026-07-27
|-
| [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||118||2026-07-27
|-
| [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2026-07-27
|-
| [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||118||2026-07-27
|-
| [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||118||2026-07-27
|-
| [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||118||2026-07-27
|-
| [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2026-07-27
|-
| [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2026-07-27
|-
| [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2026-07-27
|-
| [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||118||2026-07-27
|-
| [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2026-07-27
|-
| [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||118||2026-07-27
|-
| [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2026-07-27
|-
| [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||118||2026-07-27
|-
| [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||118||2026-07-27
|-
| [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2026-07-27
|-
| [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2026-07-27
|-
| [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2026-07-27
|-
| [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||118||2026-07-27
|-
| [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||118||2026-07-27
|-
| [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||118||2026-07-27
|-
| [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||118||2026-07-27
|-
| [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||118||2026-07-27
|-
| [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||118||2026-07-27
|-
| [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||118||2026-07-27
|-
| [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2026-07-27
|-
| [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2026-07-27
|-
| [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2026-07-27
|-
| [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2026-07-27
|-
| [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||117||2026-07-27
|-
| [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2026-07-27
|-
| [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2026-07-27
|-
| [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2026-07-27
|-
| [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||117||2026-07-27
|}

=== Desmitgades ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||94||2026-07-27
|-
| [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||93||2026-07-27
|-
| [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||92||2026-07-27
|-
| [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||91||2026-07-27
|-
| [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||91||2026-07-27
|-
| [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||91||2026-07-27
|-
| [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||91||2026-07-27
|-
| [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||90||2026-07-27
|-
| [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||90||2026-07-27
|-
| [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||90||2026-07-27
|-
| [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||89||2026-07-27
|-
| [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||89||2026-07-27
|-
| [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||89||2026-07-27
|-
| [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||89||2026-07-27
|-
| [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||88||2026-07-27
|-
| [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||88||2026-07-27
|-
| [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||88||2026-07-27
|-
| [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||88||2026-07-27
|-
| [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||88||2026-07-27
|-
| [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||88||2026-07-27
|-
| [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||87||2026-07-27
|-
| [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||87||2026-07-27
|-
| [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||87||2026-07-27
|-
| [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||87||2026-07-27
|-
| [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||86||2026-07-27
|-
| [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||86||2026-07-27
|-
| [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||86||2026-07-27
|-
| [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||86||2026-07-27
|-
| [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||85||2026-07-27
|-
| [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||85||2026-07-27
|-
| [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||84||2026-07-27
|-
| [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||84||2026-07-27
|-
| [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||84||2026-07-27
|-
| [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||84||2026-07-27
|-
| [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||83||2026-07-27
|-
| [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||83||2026-07-27
|-
| [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||83||2026-07-27
|-
| [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||83||2026-07-27
|-
| [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||83||2026-07-27
|-
| [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||83||2026-07-27
|-
| [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||83||2026-07-27
|-
| [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||83||2026-07-27
|-
| [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||82||2026-07-27
|-
| [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||82||2026-07-27
|-
| [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||82||2026-07-27
|-
| [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||82||2026-07-27
|-
| [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||82||2026-07-27
|-
| [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||82||2026-07-27
|-
| [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||82||2026-07-27
|-
| [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||82||2026-07-27
|-
| [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||82||2026-07-27
|-
| [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||81||2026-07-27
|-
| [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||81||2026-07-27
|-
| [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||81||2026-07-27
|-
| [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||81||2026-07-27
|-
| [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||81||2026-07-27
|-
| [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||81||2026-07-27
|-
| [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||81||2026-07-27
|-
| [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||81||2026-07-27
|-
| [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||80||2026-07-27
|-
| [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||80||2026-07-27
|-
| [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||80||2026-07-27
|-
| [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||80||2026-07-27
|-
| [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||80||2026-07-27
|-
| [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||80||2026-07-27
|-
| [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||80||2026-07-27
|-
| [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||80||2026-07-27
|-
| [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||80||2026-07-27
|-
| [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||80||2026-07-27
|-
| [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||80||2026-07-27
|-
| [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||80||2026-07-27
|-
| [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||79||2026-07-27
|-
| [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||79||2026-07-27
|-
| [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||79||2026-07-27
|-
| [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||79||2026-07-27
|-
| [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||79||2026-07-27
|-
| [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||79||2026-07-27
|-
| [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||79||2026-07-27
|-
| [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||78||2026-07-27
|-
| [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||78||2026-07-27
|-
| [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||78||2026-07-27
|-
| [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||78||2026-07-27
|-
| [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||78||2026-07-27
|-
| [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||78||2026-07-27
|-
| [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||78||2026-07-27
|-
| [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||78||2026-07-27
|-
| [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||78||2026-07-27
|-
| [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||78||2026-07-27
|-
| [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||78||2026-07-27
|-
| [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||78||2026-07-27
|-
| [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||78||2026-07-27
|-
| [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||78||2026-07-27
|-
| [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||78||2026-07-27
|-
| [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||78||2026-07-27
|-
| [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||78||2026-07-27
|-
| [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||78||2026-07-27
|-
| [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||78||2026-07-27
|-
| [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||78||2026-07-27
|-
| [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||77||2026-07-27
|-
| [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||77||2026-07-27
|-
| [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||77||2026-07-27
|-
| [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||77||2026-07-27
|-
| [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||77||2026-07-27
|-
| [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||77||2026-07-27
|-
| [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||77||2026-07-27
|-
| [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||77||2026-07-27
|-
| [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||77||2026-07-27
|-
| [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||77||2026-07-27
|-
| [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||77||2026-07-27
|-
| [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||77||2026-07-27
|-
| [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||77||2026-07-27
|-
| [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||77||2026-07-27
|-
| [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||77||2026-07-27
|-
| [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||77||2026-07-27
|-
| [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||77||2026-07-27
|-
| [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||77||2026-07-27
|-
| [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||77||2026-07-27
|-
| [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||77||2026-07-27
|-
| [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||77||2026-07-27
|-
| [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||77||2026-07-27
|-
| [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||77||2026-07-27
|-
| [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||77||2026-07-27
|-
| [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||77||2026-07-27
|-
| [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||76||2026-07-27
|-
| [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||76||2026-07-27
|-
| [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||76||2026-07-27
|-
| [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||76||2026-07-27
|-
| [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||76||2026-07-27
|-
| [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||76||2026-07-27
|-
| [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||76||2026-07-27
|-
| [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||76||2026-07-27
|-
| [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||74||2026-07-27
|-
| [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2026-07-27
|-
| [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||73||2026-07-27
|-
| [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2026-07-27
|-
| [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||72||2026-07-27
|}

== Pirms mūsu ēras ==

=== Gadi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||108||2026-07-27
|-
| [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||101||2026-07-27
|-
| [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||101||2026-07-27
|-
| [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||99||2026-07-27
|-
| [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||98||2026-07-27
|-
| [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||98||2026-07-27
|-
| [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||98||2026-07-27
|-
| [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||98||2026-07-27
|-
| [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||97||2026-07-27
|-
| [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||97||2026-07-27
|-
| [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||97||2026-07-27
|-
| [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||97||2026-07-27
|-
| [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||96||2026-07-27
|-
| [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||96||2026-07-27
|-
| [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||96||2026-07-27
|-
| [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||95||2026-07-27
|-
| [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||94||2026-07-27
|-
| [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||93||2026-07-27
|-
| [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||92||2026-07-27
|-
| [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||91||2026-07-27
|-
| [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||91||2026-07-27
|-
| [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2026-07-27
|-
| [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||91||2026-07-27
|-
| [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||91||2026-07-27
|-
| [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||90||2026-07-27
|-
| [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||89||2026-07-27
|-
| [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||88||2026-07-27
|-
| [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||87||2026-07-27
|-
| [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||86||2026-07-27
|-
| [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||85||2026-07-27
|-
| [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q97253452|347 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||84||2026-07-27
|-
| [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||83||2026-07-27
|-
| [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||82||2026-07-27
|-
| [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||81||2026-07-27
|-
| [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||80||2026-07-27
|-
| [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2026-07-27
|-
| [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||78||2026-07-27
|-
| [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2026-07-27
|-
| [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2026-07-27
|-
| [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||75||2026-07-27
|-
| [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2026-07-27
|-
| [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||73||2026-07-27
|-
| [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||72||2026-07-27
|-
| [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||71||2026-07-27
|-
| [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2026-07-27
|-
| [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||69||2026-07-27
|-
| [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||69||2026-07-27
|-
| [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||69||2026-07-27
|-
| [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||68||2026-07-27
|-
| [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||68||2026-07-27
|-
| [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||66||2026-07-27
|-
| [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||66||2026-07-27
|-
| [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||66||2026-07-27
|-
| [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||65||2026-07-27
|-
| [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||65||2026-07-27
|-
| [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||65||2026-07-27
|-
| [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||65||2026-07-27
|-
| [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||64||2026-07-27
|-
| [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||64||2026-07-27
|-
| [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||64||2026-07-27
|-
| [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||64||2026-07-27
|-
| [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||63||2026-07-27
|-
| [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||63||2026-07-27
|-
| [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||63||2026-07-27
|-
| [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||63||2026-07-27
|-
| [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||62||2026-07-27
|-
| [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||61||2026-07-27
|-
| [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||60||2026-07-27
|-
| [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||55||2026-07-27
|-
| [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||54||2026-07-27
|-
| [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[614. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248703|614 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[616. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248954|616 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[651. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q253432|651 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[653. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059429|653 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[715. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493870|715 BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[626. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249983|626 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[639. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q717943|639 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[648. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q252978|648 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[685. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059632|685 BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[722. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q266902|722 BC]]||52||2026-07-27
|}

=== Desmitgades ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||66||2026-07-27
|-
| [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||59||2026-07-27
|-
| [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||58||2026-07-27
|-
| [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||57||2026-07-27
|-
| [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||56||2026-07-27
|-
| [[110. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q170374|110s BC]]||53||2026-07-27
|-
| [[120. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q172440|120s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[130. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q183510|130s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[140. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q188498|140s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[150. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q192026|150s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[160. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q195471|160s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[170. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q198105|170s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[180. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q200497|180s BC]]||52||2026-07-27
|-
| [[190. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q206053|190s BC]]||52||2026-07-27
|}

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>dnibrcky7jnmr8mapol63ngfp466ygs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331384</id>
    <revision>
      <id>4499517</id>
      <parentid>4496240</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="319" sha1="egmyqn3ln9d8ld3udnsuvehn1kf1vk6" xml:space="preserve">{{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:&lt;br /&gt;[[Antra Liedskalniņa]]|
[[Andris Kulbergs]]|
[[Harijs Ozols]]|
[[Latvija]]|
[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|
[[Latvijas Televīzija]]|
[[Dursupe]]|
[[Agrā rūsa]]|
[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]|
[[Rīga]]}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>egmyqn3ln9d8ld3udnsuvehn1kf1vk6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā/Statistika</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331397</id>
    <revision>
      <id>4499518</id>
      <parentid>4496241</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18832" sha1="26x8fh1z4jootyslxwdzddxckgzztg2" xml:space="preserve">Iekļautie datumi: 20.07, 21.07, 22.07, 23.07, 24.07, 25.07, 26.07.

{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi
|- 
| [[Rietumpomožes vojevodiste]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Rietumpomo%C5%BEes_vojevodiste 2478] || 0.9996
|- 
| [[Antra Liedskalniņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Antra_Liedskalni%C5%86a 1604] || 0.1359
|- 
| [[Andris Kulbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_Kulbergs 1229] || 0.2596
|- 
| [[Harijs Ozols]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Harijs_Ozols 977] || 0.1157
|- 
| [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija 973] || 0.3751
|- 
| [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=2026._gada_FIFA_Pasaules_kauss 936] || 0.4071
|- 
| [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 901] || 0.101
|- 
| [[Dursupe]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Dursupe 864] || 0.412
|- 
| [[Agrā rūsa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Agr%C4%81_r%C5%ABsa 852] || 0.1282
|- 
| [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81 794] || 0.0239
|- style=&quot;border-top: 5px solid gray;&quot;
| [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABga 723] || 0.3071
|- 
| [[Solījums (seriāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sol%C4%ABjums_%28seri%C4%81ls%29 673] || 0.2422
|- 
| [[Odiseja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Odiseja 668] || 0.2216
|- 
| [[Carnikava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Carnikava 642] || 0.3053
|- 
| [[Lielais dīķgliemezis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lielais_d%C4%AB%C4%B7gliemezis 639] || 0.9969
|- 
| [[Vilems Aleksandrs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vilems_Aleksandrs 626] || 0.1502
|- 
| [[FIFA Pasaules kauss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=FIFA_Pasaules_kauss 619] || 0.2601
|- 
| [[Laima Vaikule]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Laima_Vaikule 612] || 0.1569
|- 
| [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=69_%28seksa_poza%29 533] || 0.0375
|- 
| [[Dursupe (upe)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Dursupe_%28upe%29 531] || 0.4091
|- 
| [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 525] || 0.3257
|- 
| [[Odiseja (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Odiseja_%28filma%29 525] || 0.1962
|- 
| [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=UgunsGr%C4%93ks 523] || 0.1453
|- 
| [[Moņetočka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Mo%C5%86eto%C4%8Dka 512] || 0.0832
|- 
| [[Lamins Jamals]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lamins_Jamals 502] || 0.1833
|- 
| [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Zodiaks 496] || 
|- 
| [[Autoceļš P128]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Autoce%C4%BC%C5%A1_P128 492] || 
|- 
| [[Jēkabpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C4%93kabpils 472] || 
|- 
| [[Šakira]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C5%A0akira 452] || 
|- 
| [[Wildberries]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Wildberries 446] || 
|- 
| [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 436] || 
|- 
| [[Lionels Mesi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lionels_Mesi 427] || 
|- 
| [[Imants Kalniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Imants_Kalni%C5%86%C5%A1 416] || 
|- 
| [[Rimi Baltic]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Rimi_Baltic 394] || 
|- 
| [[Argentīna]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Argent%C4%ABna 391] || 
|- 
| [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Volfgangs_Amadejs_Mocarts 387] || 
|- 
| [[Leonīds Grabovskis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Leon%C4%ABds_Grabovskis 376] || 
|- 
| [[Bavārijas Elizabete]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Bav%C4%81rijas_Elizabete 375] || 
|- 
| [[Pupuķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Pupu%C4%B7is 372] || 
|- 
| [[Dobeles novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Dobeles_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 367] || 
|- 
| [[Beatrikse]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Beatrikse 364] || 
|- 
| [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Liep%C4%81ja 362] || 
|- 
| [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 360] || 
|- 
| [[OTP Bank]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=OTP_Bank 359] || 
|- 
| [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_%C4%A3erbo%C5%86i 357] || 
|- 
| [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Starptautiskie_automobi%C4%BCu_re%C4%A3istr%C4%81cijas_kodi 342] || 
|- 
| [[Prāta Vētra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Pr%C4%81ta_V%C4%93tra 340] || 
|- 
| [[Juris Karlsons (komponists)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Juris_Karlsons_%28komponists%29 340] || 
|- 
| [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 339] || 
|- 
| [[Līvi (grupa)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=L%C4%ABvi_%28grupa%29 335] || 
|- 
| [[Gunārs Ķirsons]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gun%C4%81rs_%C4%B6irsons 332] || 
|- 
| [[Mārtiņš Ķibilds]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_%C4%B6ibilds 327] || 
|- 
| [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 324] || 
|- 
| [[Valmiera]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Valmiera 321] || 
|- 
| [[Luminor Bank]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Luminor_Bank 309] || 
|- 
| [[Alla Pugačova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Alla_Puga%C4%8Dova 305] || 
|- 
| [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 304] || 
|- 
| [[Jelgava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jelgava 302] || 
|- 
| [[Odisejs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Odisejs 299] || 
|- 
| [[Kurvjziežu dzimta]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kurvjzie%C5%BEu_dzimta 290] || 
|- 
| [[Spānijas futbola izlase]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sp%C4%81nijas_futbola_izlase 287] || 
|- 
| [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%93zeknes_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 284] || 
|- 
| [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Starptautisk%C4%81_nevalstisko_organiz%C4%81ciju_diena 283] || 
|- 
| [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Daugavpils 281] || 
|- 
| [[Sekss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sekss 274] || 
|- 
| [[Andris Morozovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_Morozovs 268] || 
|- 
| [[Spānija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sp%C4%81nija 264] || 
|- 
| [[Saūda Arābijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sa%C5%ABda_Ar%C4%81bijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 263] || 
|- 
| [[Valstu karogu galerija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Valstu_karogu_galerija 260] || 
|- 
| [[Misionāru poza]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Mision%C4%81ru_poza 259] || 
|- 
| [[Masturbācija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Masturb%C4%81cija 258] || 
|- 
| [[Nīderlande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=N%C4%ABderlande 256] || 
|- 
| [[Spānijas kailgliemezis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sp%C4%81nijas_kailgliemezis 256] || 
|- 
| [[Kuldīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kuld%C4%ABga 256] || 
|- 
| [[Štakeldanga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C5%A0takeldanga 252] || 
|- 
| [[Brižita Bardo]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Bri%C5%BEita_Bardo 250] || 
|- 
| [[Viktors Zemgals]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Viktors_Zemgals 249] || 
|- 
| [[Latvijas pagastu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pagastu_%C4%A3erbo%C5%86i 249] || 
|- 
| [[Cēsis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=C%C4%93sis 248] || 
|- 
| [[Juris Karlsons (inženieris)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Juris_Karlsons_%28in%C5%BEenieris%29 240] || 
|- 
| [[Rīgas metropolitēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABgas_metropolit%C4%93ns 239] || 
|- 
| [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Melnkalne 238] || 
|- 
| [[Kārlis Arnolds Avots]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%81rlis_Arnolds_Avots 236] || 
|- 
| [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Rum%C4%81nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 234] || 
|- 
| [[Saūda Arābija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sa%C5%ABda_Ar%C4%81bija 234] || 
|- 
| [[Krištianu Ronaldu]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kri%C5%A1tianu_Ronaldu 233] || 
|- 
| [[Ventspils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ventspils 232] || 
|- 
| [[Maikls Džeksons]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Maikls_D%C5%BEeksons 230] || 
|- 
| [[Imants Ziedonis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Imants_Ziedonis 229] || 
|- 
| [[Jānis Dombrava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C4%81nis_Dombrava 229] || 
|- 
| [[Andris Dzenītis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_Dzen%C4%ABtis 227] || 
|- 
| [[Viņas melo labāk]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vi%C5%86as_melo_lab%C4%81k 225] || 
|- 
| [[Albānija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Alb%C4%81nija 223] || 
|- 
| [[Krāslavas novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kr%C4%81slavas_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 218] || 
|- 
| [[Uļjana Semjonova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=U%C4%BCjana_Semjonova 216] || 
|- 
| [[Sāmsala]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=S%C4%81msala 214] || 
|- 
| [[ASV prezidentu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=ASV_prezidentu_uzskait%C4%ABjums 214] || 
|- 
| [[Oļģerts Dunkers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=O%C4%BC%C4%A3erts_Dunkers 214] || 
|- 
| [[Francijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Francijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 213] || 
|- 
| [[Francijas vēsturiskās provinces]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Francijas_v%C4%93sturisk%C4%81s_provinces 212] || 
|}</text>
      <sha1>26x8fh1z4jootyslxwdzddxckgzztg2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Commons dienas bilde/Dati</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331458</id>
    <revision>
      <id>4499515</id>
      <parentid>4496239</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3161" sha1="jwqj4w149p01ds3c4fod6fezogcvgps" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-07-27={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Haigerloch - Altstadt - Schloss - Ansicht von SSW (2).jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Haigerloch, Germany: view of Haigerloch Castle and the castle church with the surrounding valley.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-07-28={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Ergaki, Buiba Valley, Western Sayan Mountains, Krasnoyarsk Krai, Russia.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=View of Buiba Valley in Ergaki Range. Metamorphic schists and granites of ancient glaciation in mountain tundra. Western Sayan Mountains, Krasnoyarsk Krai, Russia.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-07-29={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:St. Wolfgang kath. Pfarrkirche Pacher-Altar Lazarus 01.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=''The Raising of Lazarus'' at the St. Wolfgang Altarpiece of the Catholic parish- and pilgrimage church&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; St. Wolfgang im Salzkammergut&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Upper Austria. Michael Pacher&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, 1471–79, set up in 1481. Today is the feast day&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; of St. Lazarus in Western Christianity&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-07-30={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Jinan Grand Theater-20150520-RM-170343.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Interior of the [[w:Shandong Grand Theater|Shandong Grand Theater]], China&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-07-31={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Parasols, Evening, Beach, Rincon de la Victoria, Andalusia, Spain.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Parasols, Evening on the beach, Rincón de la Victoria&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Andalusia, Spain&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-08-01={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Palacio Pitti, Florencia, Italia, 2022-09-18, DD 163-165 HDR.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Ceiling of Sala della Stufa, Galleria Palatina, Palazzo Pitti, Florence. The room, created between 1627 and 1641, was originally an open gallery, but it was closed off later in the 17th century and restructured as a “stove” room, a bathroom heated using the same techniques as the Roman baths and intended for private use by the Grand Duke, whose bedroom is believed to be next door. The decoration, specially the frescos and stuccos, commissioned by Grand Duke Ferdinand II de' Medici, are a work of Michelangelo Cinganelli (1558-1635) Matteo Rosselli (1578-1650) and Ottavio Vannini (1585–1643).&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-08-02={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Kruger National Park (ZA), Giraffe -- 2024 -- 0431.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Giraffe in Kruger National Park, Mpumalanga, South Africa&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-08-03={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Cervus elaphus Luc Viatour 2.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Red deer&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; (''Cervus elaphus''), in Freyr forest, near Han-sur-Lesse&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Belgium.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
}}</text>
      <sha1>jwqj4w149p01ds3c4fod6fezogcvgps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites</title>
    <ns>4</ns>
    <id>352413</id>
    <revision>
      <id>4499531</id>
      <parentid>4496253</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:01:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4499531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55958" sha1="6sd1926kf1hkigzmeyunut9aho92drl" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
'''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa &quot;[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]&quot;, taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga.

Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā.

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/16153]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 27. jūlijs plkst. 03:01:17
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Saites
|-
| [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1430
|-
| [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531
|-
| [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530
|-
| [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530
|-
| [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Skujenes baznīca]] || 529
|-
| [[Āraišu baznīca]] || 529
|-
| [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529
|-
| [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529
|-
| [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529
|-
| [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Māļu baznīca]] || 528
|-
| [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Veclaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528
|-
| [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Kosas baznīca]] || 528
|-
| [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Daugavpils vasarsvētku draudzes &quot;Jaunā dzīve&quot; baznīca]] || 528
|-
| [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Staiceles baznīca]] || 528
|-
| [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528
|-
| [[Cīravas baznīca]] || 528
|-
| [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Garozas muiža]] || 354
|-
| [[Ārlavas muiža]] || 353
|-
| [[Startu muiža]] || 352
|-
| [[Lemur-2]] || 351
|-
| [[Altonas muižiņa]] || 350
|-
| [[Zaļmuiža (muiža)]] || 350
|-
| [[Audēju muiža]] || 349
|-
| [[Jasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Helēnes muiža]] || 349
|-
| [[Vaivada muiža]] || 349
|-
| [[Karpa (Korfa) muiža]] || 349
|-
| [[Annasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Šeimaņu muiža]] || 349
|-
| [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264
|-
| [[Igors Solovjovs]] || 257
|-
| [[PubMed Central]] || 256
|-
| [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 252
|-
| [[Trusis (zodiaks)]] || 247
|-
| [[Drakons (zodiaks)]] || 246
|-
| [[Nikolajs IV]] || 243
|-
| [[Jānis XV]] || 243
|-
| [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241
|-
| [[Gelasijs II]] || 241
|-
| [[Martins IV]] || 240
|-
| [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Jānis XVIII]] || 239
|-
| [[Čūska (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Jānis XXI]] || 239
|-
| [[Honorijs II]] || 239
|-
| [[Honorijs IV]] || 239
|-
| [[Paskāls II]] || 239
|-
| [[Celestīns II]] || 239
|-
| [[Lūcijs II]] || 239
|-
| [[Kaza (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Nikolajs III]] || 239
|-
| [[Nikolajs II (pāvests)]] || 239
|-
| [[Anastasijs IV]] || 238
|-
| [[Benedikts VII]] || 238
|-
| [[Stefans VIII]] || 238
|-
| [[Agapets II]] || 238
|-
| [[Lūcijs III]] || 238
|-
| [[Adriāns V]] || 238
|-
| [[Inocents IX]] || 238
|-
| [[Jānis XVII]] || 238
|-
| [[Hilārijs]] || 237
|-
| [[Gailis (zodiaks)]] || 237
|-
| [[Stefans VII]] || 237
|-
| [[Zirgs (zodiaks)]] || 237
|-
| [[Jānis XIII]] || 237
|-
| [[Viktors III]] || 237
|-
| [[Silvestrs III]] || 237
|-
| [[Marīns II]] || 237
|-
| [[Stefans IX]] || 236
|-
| [[Dons (pāvests)]] || 236
|-
| [[Žurka (zodiaks)]] || 236
|-
| [[Sergejs IV]] || 236
|-
| [[Vērsis (zodiaks)]] || 236
|-
| [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 232
|-
| [[Suns (zodiaks)]] || 232
|-
| [[Cūka (zodiaks)]] || 232
|-
| [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 232
|-
| [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 227
|-
| [[Ērika Zommere]] || 224
|-
| [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 222
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 216
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215
|-
| [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 214
|-
| [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207
|-
| [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206
|-
| [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204
|-
| [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204
|-
| [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 201
|-
| [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 199
|-
| [[STS-121]] || 197
|-
| [[STS-108]] || 197
|-
| [[Paulis Kļaviņš]] || 197
|-
| [[Andrejs Naglis]] || 197
|-
| [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196
|-
| [[STS-106]] || 196
|-
| [[STS-112]] || 196
|-
| [[STS-114]] || 196
|-
| [[STS-100]] || 195
|-
| [[STS-105]] || 195
|-
| [[STS-113]] || 195
|-
| [[STS-92]] || 195
|-
| [[STS-104]] || 194
|-
| [[STS-115]] || 193
|-
| [[STS-102]] || 193
|-
| [[STS-88]] || 193
|-
| [[STS-110]] || 193
|-
| [[STS-111]] || 193
|-
| [[STS-101]] || 192
|-
| [[STS-98]] || 192
|-
| [[STS-96]] || 191
|-
| [[STS-97]] || 191
|-
| [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 191
|-
| [[Valstis vairākos kontinentos]] || 187
|-
| [[OneWeb]] || 185
|-
| [[ÑuSat]] || 185
|-
| [[Baiba Brigmane]] || 183
|-
| [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 183
|-
| [[Žanete Vasaraudze]] || 183
|-
| [[Jānis Esta]] || 182
|-
| [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 182
|-
| [[ICEYE]] || 181
|-
| [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 181
|-
| [[Pāvels Maksimovs]] || 181
|-
| [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 180
|-
| [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 179
|-
| [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 179
|-
| [[Jānis Porietis]] || 177
|-
| [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175
|-
| [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 175
|-
| [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174
|-
| [[Latvijas Tautas partija]] || 173
|-
| [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173
|-
| [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172
|-
| [[Roberts Ričardsons]] || 171
|-
| [[Tumes meži]] || 171
|-
| [[Vadaiņu purvs]] || 170
|-
| [[Mežole]] || 170
|-
| [[Pluču tīrelis]] || 169
|-
| [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 169
|-
| [[Pelēču ezera purvs]] || 169
|-
| [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 169
|-
| [[Zodānu purvs]] || 169
|-
| [[Kinkausku meži]] || 168
|-
| [[Guntis Bērziņš]] || 168
|-
| [[Sloku purvs]] || 168
|-
| [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 168
|-
| [[Medumu ezera salas]] || 168
|-
| [[Kārķu purvs]] || 168
|-
| [[Lielais un Pemmes purvs]] || 168
|-
| [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 168
|-
| [[Pelcīšu purvs]] || 168
|-
| [[Kadiķu nora]] || 168
|-
| [[Skujines ezers]] || 168
|-
| [[Pašulienes mežs]] || 168
|-
| [[Matkules meži]] || 168
|-
| [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 168
|-
| [[Grebļukalns]] || 168
|-
| [[Platenes purvs]] || 168
|-
| [[Plieņciema kāpa]] || 168
|-
| [[Seržu tīrelis]] || 168
|-
| [[Dubnas paliene]] || 168
|-
| [[Klagatu purvs]] || 168
|-
| [[Pokratas ezers]] || 168
|-
| [[Piešdanga]] || 167
|-
| [[Žīdu cionistes partija]] || 167
|-
| [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Sakas grīņi]] || 167
|-
| [[Īslīce (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Popes zāļu purvs]] || 167
|-
| [[Lapiņu ezers]] || 167
|-
| [[Dūņezera purvs]] || 167
|-
| [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[STS-49]] || 167
|-
| [[Dzilnas dumbrāji]] || 167
|-
| [[Spuļģu purvs]] || 167
|-
| [[Virguļicas meži]] || 167
|-
| [[Pāces pļavas]] || 167
|-
| [[Oleru purvs]] || 167
|-
| [[Dvietes dumbrāji]] || 167
|-
| [[Ļubasts]] || 167
|-
| [[Dimantu mežs]] || 167
|-
| [[Sofikalna meži]] || 167
|-
| [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 167
|-
| [[Ungurpils meži]] || 167
|-
| [[Līvbērzes liekņa]] || 167
|-
| [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 167
|-
| [[Purgaiļu purvs]] || 167
|-
| [[Liepnas niedrāji]] || 167
|-
| [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 167
|-
| [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Vērenes purvi]] || 167
|-
| [[Būšnieku ezera krasts]] || 167
|-
| [[Krapas gārša]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167
|-
| [[Tīrās sūnas purvs]] || 167
|-
| [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 167
|-
| [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167
|-
| [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Gaujienas priedes]] || 167
|-
| [[Katlešu meži]] || 167
|-
| [[Vācbaltu vienības partija]] || 167
|-
| [[Spinduļu meži]] || 167
|-
| [[Ellītes purvs]] || 167
|-
| [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Dziļezers un Riebezers]] || 167
|-
| [[Raudas meži]] || 167
|-
| [[Starinas mežs]] || 167
|-
| [[Kupravas liepu audze]] || 167
|-
| [[Krojas meži]] || 167
|-
| [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 167
|-
| [[Nīgrandes meži]] || 167
|-
| [[Manģenes meži]] || 167
|-
| [[Māris Krastiņš]] || 166
|-
| [[Alberts Krūmiņš]] || 165
|-
| [[Andis Kāposts]] || 165
|-
| [[Inta Feldmane]] || 165
|-
| [[Anatolijs Mackevičs]] || 165
|-
| [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 164
|-
| [[Igors Aleksandrovs]] || 164
|-
| [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 160
|-
| [[Andris Saulītis]] || 158
|-
| [[Janīna Kušnere]] || 155
|-
| [[Ričards Teilors]] || 155
|-
| [[Ludmila Kuprijanova]] || 155
|-
| [[Džeks Steinbergers]] || 155
|-
| [[Kips Torns]] || 155
|-
| [[Filips Andersons]] || 153
|-
| [[14. Saeimas frakcijas]] || 153
|-
| [[Džordžs Smits]] || 153
|-
| [[Karls Aleksandrs Millers]] || 153
|-
| [[Inga Priede]] || 153
|-
| [[Martinuss Veltmans]] || 153
|-
| [[Rainers Veiss]] || 153
|-
| [[Bertrams Brokhauss]] || 153
|-
| [[Čārlzs Kao]] || 153
|-
| [[Džefrijs Hintons]] || 153
|-
| [[Volfgangs Pauls]] || 152
|-
| [[Šeldons Glešovs]] || 152
|-
| [[Daniels Cui]] || 152
|-
| [[Arturs Makdonalds]] || 152
|-
| [[Teodors Henšs]] || 152
|-
| [[Rasels Halss]] || 152
|-
| [[Bērtons Rihters]] || 152
|-
| [[Džons Klausers]] || 152
|-
| [[Anna Lijē]] || 152
|-
| [[Džons Klārks]] || 152
|-
| [[Takaaki Kadzita]] || 152
|-
| [[Entonijs Legets]] || 152
|-
| [[Nevils Mots]] || 152
|-
| [[Roberts Laflins]] || 152
|-
| [[Dankans Haldeins]] || 152
|-
| [[Džons Maikls Kosterlics]] || 152
|-
| [[Alēns Aspekts]] || 152
|-
| [[Hanss Dēmelts]] || 152
|-
| [[Džons Martiniss]] || 152
|-
| [[Viljams Filips]] || 152
|-
| [[Džeimss Kronins]] || 152
|-
| [[Melvins Švarcs]] || 152
|-
| [[Tošihide Maskava]] || 152
|-
| [[Sjukuro Manabe]] || 152
|-
| [[Berijs Berišs]] || 152
|-
| [[Mišels Devorē]] || 152
|-
| [[Džozefs Teilors]] || 152
|-
| [[Roberts Hofštadters]] || 152
|-
| [[Kenets Vilsons]] || 152
|-
| [[Antons Ceilingers]] || 152
|-
| [[Volfgangs Keterle]] || 152
|-
| [[Frenks Vilčeks]] || 152
|-
| [[Mišels Majors]] || 152
|-
| [[Ferencs Krauss]] || 152
|-
| [[Pjērs Agostīni]] || 152
|-
| [[Deivids Dž. Tuless]] || 151
|-
| [[Klods Kohentannodji]] || 151
|-
| [[Frederiks Reinss]] || 151
|-
| [[Reimonds Deiviss]] || 151
|-
| [[Rojs Globers]] || 151
|-
| [[SpaceBEE]] || 151
|-
| [[Polikarps Kušs]] || 151
|-
| [[Džons van Vlaks]] || 151
|-
| [[Normans Remzijs]] || 151
|-
| [[Reinhards Gencels]] || 151
|-
| [[Herberts Kroemers]] || 151
|-
| [[Deivids Moriss Lī]] || 151
|-
| [[Bens Motelsons]] || 151
|-
| [[Klifords Šalls]] || 151
|-
| [[Džons Šrīfers]] || 151
|-
| [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 151
|-
| [[Pjērs Žils de Žēns]] || 151
|-
| [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 151
|-
| [[Heinrihs Rorers]] || 151
|-
| [[Deivids Policers]] || 151
|-
| [[Karls Vīmans]] || 151
|-
| [[Andrea Geza]] || 151
|-
| [[Džeroms Frīdmens]] || 151
|-
| [[Džons Meters]] || 151
|-
| [[Henrijs Kendals]] || 151
|-
| [[Žerārs Murū]] || 151
|-
| [[Didjē Kelozs]] || 151
|-
| [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 151
|-
| [[Džeimss Pīblss]] || 151
|-
| [[Sudzi Nakamura]] || 151
|-
| [[Ēriks Kornels]] || 151
|-
| [[Džons Hols]] || 151
|-
| [[Toms Džonss (filma)]] || 150
|-
| [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Vals Fičs]] || 150
|-
| [[Duglass Osherofs]] || 149
|-
| [[Džordžio Parizi]] || 149
|-
| [[Klauss Hazelmans]] || 149
|-
| [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona]] || 149
|-
| [[Horsts Stormers]] || 149
|-
| [[Arturs Eškins]] || 149
|-
| [[Roberts Ķipurs]] || 148
|-
| [[12. Saeimas frakcijas]] || 147
|-
| [[14. Saeimas deputāti]] || 147
|-
| [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 146
|-
| [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146
|-
| [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 145
|-
| [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 143
|-
| [[13. Saeimas frakcijas]] || 143
|-
| [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142
|-
| [[Ivanāni]] || 141
|-
| [[USA-239]] || 140
|-
| [[4. Saeimas frakcijas]] || 140
|-
| [[Hawk (pavadonis)]] || 140
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[1960. gada F1 sezona]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[USA-295]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Iļģuciema sākumskola]] || 138
|-
| [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138
|-
| [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Prometheus 2.2]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Republikas pilsētas]] || 138
|-
| [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pēdējais imperators]] || 138
|-
| [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Flock-1b 12]] || 137
|-
| [[Flock-1b 13]] || 137
|-
| [[Mihails Kameņeckis]] || 137
|-
| [[2. Saeimas frakcijas]] || 137
|-
| [[Flock-1b 14]] || 137
|-
| [[Flock-1b 2]] || 137
|-
| [[Flock-1b 3]] || 137
|-
| [[1950. gada F1 sezona]] || 137
|-
| [[Flock-1b 4]] || 137
|-
| [[Flock-1b 5]] || 137
|-
| [[Flock-1b 7]] || 137
|-
| [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 137
|-
| [[Flock-1b 8]] || 137
|-
| [[Flock-1b 9]] || 137
|-
| [[Flock-1b 1]] || 137
|-
| [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 137
|-
| [[Flock-1b 10]] || 137
|-
| [[Mežaparka sākumskola]] || 137
|-
| [[Flock-1b 11]] || 137
|-
| [[1953. gada F1 sezona]] || 136
|-
| [[STS-107]] || 136
|-
| [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 136
|-
| [[Kristīgais darba bloks]] || 135
|-
| [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135
|-
| [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135
|-
| [[4. Saeimas deputāti]] || 134
|-
| [[Krievu zemnieku partija]] || 134
|-
| [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134
|-
| [[1952. gada F1 sezona]] || 133
|-
| [[1. Saeimas frakcijas]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola kauss]] || 133
|-
| [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 133
|-
| [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132
|-
| [[3. Saeimas frakcijas]] || 132
|-
| [[2. Saeimas deputāti]] || 131
|-
| [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130
|-
| [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Bibcode]] || 130
|-
| [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Prometheus 2A]] || 129
|-
| [[Prometheus 2B]] || 129
|-
| [[USA-232]] || 129
|-
| [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Ziedonis Rubezis]] || 129
|-
| [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Latgales Tautas savienība]] || 128
|-
| [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Kosmos-2473]] || 128
|-
| [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Ligita Silaraupa]] || 127
|-
| [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127
|-
| [[Krievu tautas partija]] || 127
|-
| [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127
|-
| [[1. Saeimas deputāti]] || 127
|-
| [[Programmatūras veidi]] || 126
|-
| [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126
|-
| [[USA-242]] || 126
|-
| [[Kosmos-2486]] || 126
|-
| [[1987. gada F1 sezona]] || 126
|-
| [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 126
|-
| [[3. Saeimas deputāti]] || 126
|-
| [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126
|-
| [[Imants Valers]] || 126
|-
| [[Venss Brends]] || 125
|-
| [[Greiva]] || 125
|-
| [[Guntars Jirgensons]] || 125
|-
| [[Edvards Gibsons]] || 124
|-
| [[Pēteris Hanka]] || 124
|-
| [[STS-95]] || 124
|-
| [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Andrejs Kozlovs]] || 124
|-
| [[Kosmos-2487]] || 124
|-
| [[Kosmos-2492]] || 124
|-
| [[Kosmos-2493]] || 124
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124
|-
| [[Māris Ārbergs]] || 123
|-
| [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123
|-
| [[Ronalds Evanss]] || 123
|-
| [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123
|-
| [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 123
|-
| [[Skaidrīte Pilāte]] || 123
|-
| [[Džeimss Ērvins]] || 122
|-
| [[Čārlzs Djūks]] || 122
|-
| [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122
|-
| [[STS-6]] || 122
|-
| [[Džeks Lousma]] || 122
|-
| [[Herisons Šmits]] || 122
|-
| [[STS-109]] || 122
|-
| [[Džozefs Kervins]] || 122
|-
| [[Gandijs (filma)]] || 122
|-
| [[STS-90]] || 122
|-
| [[Stjuarts Rūsa]] || 122
|-
| [[Firefly (pavadonis)]] || 121
|-
| [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 121
|-
| [[STS-71]] || 121
|-
| [[STS-91]] || 121
|-
| [[STS-51-L]] || 121
|-
| [[Meldru iela (Rīga)]] || 121
|-
| [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120
|-
| [[STS-8]] || 120
|-
| [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-103]] || 120
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120
|-
| [[STS-7]] || 120
|-
| [[STS-99]] || 120
|-
| [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[2016. gada F1 sezona]] || 120
|-
| [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 120
|-
| [[STS-41-B]] || 120
|-
| [[STS-86]] || 120
|-
| [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-87]] || 120
|-
| [[STS-31]] || 120
|-
| [[STS-9]] || 120
|-
| [[Laimis Šāvējs]] || 120
|-
| [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120
|-
| [[Aizliegtās spēles]] || 120
|-
| [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-1]] || 119
|-
| [[Aivars Volfs]] || 119
|-
| [[Džo Engls]] || 119
|-
| [[STS-81]] || 119
|-
| [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[Kaukāza vietniecība]] || 119
|-
| [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119
|-
| [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-57]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119
|-
| [[STS-58]] || 119
|-
| [[Valentīns Grigorjevs]] || 119
|-
| [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119
|-
| [[Juris Žūriņš]] || 119
|-
| [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 119
|-
| [[Aivars Dronka]] || 119
|-
| [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-41-D]] || 119
|-
| [[STS-73]] || 119
|-
| [[Melīdas iela]] || 119
|-
| [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119
|-
| [[STS-61-A]] || 119
|-
| [[STS-89]] || 119
|-
| [[STS-42]] || 119
|-
| [[STS-76]] || 119
|-
| [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[Tors (supervaronis)]] || 119
|-
| [[STS-34]] || 119
|-
| [[STS-63]] || 119
|-
| [[STS-78]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118
|-
| [[STS-35]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118
|-
| [[STS-79]] || 118
|-
| [[STS-93]] || 118
|-
| [[Kens Metinglijs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118
|-
| [[STS-94]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118
|-
| [[STS-66]] || 118
|-
| [[STS-80]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118
|-
| [[STS-38]] || 118
|-
| [[STS-55]] || 118
|-
| [[STS-67]] || 118
|-
| [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118
|-
| [[STS-5]] || 118
|-
| [[STS-82]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118
|-
| [[STS-2]] || 118
|-
| [[STS-4]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118
|-
| [[STS-83]] || 118
|-
| [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118
|-
| [[STS-26]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118
|-
| [[Guntis Rozītis]] || 118
|-
| [[STS-84]] || 118
|-
| [[Jānis Ābele]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118
|-
| [[STS-41]] || 118
|-
| [[STS-51-A]] || 118
|-
| [[STS-85]] || 118
|-
| [[Ričards Trulijs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118
|-
| [[STS-51-B]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118
|-
| [[Deizijas kundzes šoferis]] || 118
|-
| [[STS-60]] || 118
|-
| [[STS-72]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118
|-
| [[STS-3]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118
|-
| [[STS-51-D]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118
|-
| [[STS-61]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118
|-
| [[STS-41-G]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118
|-
| [[STS-74]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118
|-
| [[Sīpeles iela]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118
|-
| [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118
|-
| [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118
|-
| [[STS-51-I]] || 118
|-
| [[STS-61-C]] || 118
|-
| [[Kolivaņas vietniecība]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118
|-
| [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118
|-
| [[STS-77]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118
|-
| [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117
|-
| [[STS-46]] || 117
|-
| [[STS-52]] || 117
|-
| [[STS-64]] || 117
|-
| [[STS-36]] || 117
|-
| [[STS-47]] || 117
|-
| [[STS-53]] || 117
|-
| [[STS-65]] || 117
|-
| [[Visvaldis Skujiņš]] || 117
|-
| [[STS-37]] || 117
|-
| [[STS-48]] || 117
|-
| [[STS-54]] || 117
|-
| [[Sūzana Heivorda]] || 117
|-
| [[1982. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[STS-39]] || 117
|-
| [[1985. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[STS-56]] || 117
|-
| [[STS-68]] || 117
|-
| [[Jānis Leja]] || 117
|-
| [[STS-50]] || 117
|-
| [[STS-69]] || 117
|-
| [[STS-40]] || 117
|-
| [[STS-51]] || 117
|-
| [[Tianqi]] || 117
|-
| [[STS-27]] || 117
|-
| [[STS-59]] || 117
|-
| [[STS-70]] || 117
|-
| [[STS-28]] || 117
|-
| [[STS-29]] || 117
|-
| [[STS-41-C]] || 117
|-
| [[STS-51-C]] || 117
|-
| [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117
|-
| [[Jānis Čevers]] || 117
|-
| [[Martas Rinkas iela]] || 117
|-
| [[STS-30]] || 117
|-
| [[STS-51-F]] || 117
|-
| [[Deke Slayton]] || 117
|-
| [[STS-51-G]] || 117
|-
| [[STS-61-B]] || 117
|-
| [[STS-75]] || 117
|-
| [[Oskars Zīds]] || 117
|-
| [[STS-32]] || 117
|-
| [[STS-43]] || 117
|-
| [[STS-33]] || 117
|-
| [[STS-44]] || 117
|-
| [[1986. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[STS-51-J]] || 117
|-
| [[STS-62]] || 117
|-
| [[Avengers: Doomsday]] || 117
|-
| [[STS-45]] || 117
|-
| [[Aleksejs Burunovs]] || 117
|-
| [[Dita Role]] || 117
|-
| [[Aivars Tiesnesis]] || 116
|-
| [[Elita Šņepste]] || 116
|-
| [[Dzintra Hirša]] || 116
|-
| [[Ināra Ostrovska]] || 116
|-
| [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 116
|-
| [[2019. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[1984. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[1981. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Inese Krastiņa]] || 116
|-
| [[Andrejs Aleksejevs]] || 116
|-
| [[Astrīda Mūrniece]] || 115
|-
| [[Guntis Dambergs]] || 115
|-
| [[Boriss Rastopirkins]] || 115
|-
| [[Mihails Pietkevičs]] || 115
|-
| [[Helēna Soldatjonoka]] || 115
|-
| [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115
|-
| [[Pēteris Ontužāns]] || 115
|-
| [[Autoceļš V33]] || 115
|-
| [[Viesturs Šiliņš]] || 115
|-
| [[Aina Verze]] || 115
|-
| [[Autoceļš V35]] || 115
|-
| [[Normunds Rudevičs]] || 115
|-
| [[Autoceļš V36]] || 115
|-
| [[Galileo 22]] || 115
|-
| [[Astrocast]] || 115
|-
| [[Corvus-BC 3]] || 115
|-
| [[Anita Kalniņa]] || 115
|-
| [[Autoceļš V39]] || 115
|-
| [[Helmuts Čibulis]] || 115
|-
| [[Imants Stirāns]] || 115
|-
| [[1978. gada F1 sezona]] || 114
|-
| [[Ņina Savčenko]] || 114
|-
| [[Palmira Lāce]] || 114
|-
| [[Arnis Razminovičs]] || 114
|-
| [[Kaspars Riekstiņš]] || 114
|-
| [[Vanda Kezika]] || 114
|-
| [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114
|-
| [[Jēkabs Sproģis]] || 114
|-
| [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114
|-
| [[Autoceļš V34]] || 114
|-
| [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 114
|-
| [[Māra Ceriņa]] || 114
|-
| [[Aivars Boja]] || 114
|-
| [[Foraminīferu atvere]] || 114
|-
| [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114
|-
| [[Autoceļš V38]] || 114
|-
| [[Tadeušs Ketlers]] || 114
|-
| [[Raitis Vītoliņš]] || 114
|-
| [[Kepler (pavadonis)]] || 113
|-
| [[Miglas iela (Rīga)]] || 113
|-
| [[1977. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Mana skaistā lēdija]] || 113
|-
| [[Teija]] || 113
|-
| [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[1983. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[1976. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[USA-269]] || 112
|-
| [[USA-270]] || 112
|-
| [[USA-271]] || 112
|-
| [[2015. gada F1 sezona]] || 112
|-
| [[USA-272]] || 112
|-
| [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 112
|-
| [[Mārtijs (filma)]] || 112
|-
| [[Olimpiskā harta]] || 112
|-
| [[Dainis Locis]] || 112
|-
| [[USA-266]] || 112
|-
| [[Melderu iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[1974. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[1980. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Pazudušie (6. sezona)]] || 111
|-
| [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111
|-
| [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Mazā Kleistu iela]] || 111
|-
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Misas iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Airu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[1979. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Malēju iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[1970. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[USA-252]] || 110
|-
| [[USA-253]] || 110
|-
| [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Spulgas iela]] || 110
|-
| [[USA-254]] || 110
|-
| [[Melleņu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Murdu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-255]] || 110
|-
| [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-256]] || 110
|-
| [[USA-257]] || 110
|-
| [[Mežezera iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mazā Piena iela]] || 110
|-
| [[6. Saeimas frakcijas]] || 110
|-
| [[USA-258]] || 110
|-
| [[Mazā Klijānu iela]] || 110
|-
| [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-259]] || 110
|-
| [[1973. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 110
|-
| [[USA-248]] || 110
|-
| [[Kabarē (filma)]] || 110
|-
| [[Mazjumpravas iela]] || 110
|-
| [[USA-250]] || 110
|-
| [[1972. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[Mārtiņš Virsis]] || 110
|-
| [[USA-251]] || 110
|-
| [[Monētu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mencu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mārsila iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Meirānu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Berģu iela]] || 109
|-
| [[Margaritas Stārastes iela]] || 109
|-
| [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[1975. gada F1 sezona]] || 109
|-
| [[Mazā Riņķa iela]] || 109
|-
| [[Mazā Loka iela]] || 109
|-
| [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Minsterejas iela]] || 108
|-
| [[Mežapurva iela]] || 108
|-
| [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 108
|-
| [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Albatrosu iela]] || 108
|-
| [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Meniķu iela]] || 108
|-
| [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 108
|-
| [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mailes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108
|-
| [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 108
|-
| [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mergupes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Viktors Stikuts]] || 108
|-
| [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108
|-
| [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Medzes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mašīnu iela]] || 108
|-
| [[Malkas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Salas iela]] || 108
|-
| [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežogu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108
|-
| [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Vīrietis un sieviete]] || 107
|-
| [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107
|-
| [[Majoru iela]] || 107
|-
| [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107
|-
| [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107
|-
| [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107
|-
| [[Meļņička]] || 107
|-
| [[Triečupīte]] || 107
|-
| [[Komētas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107
|-
| [[Olimpiskais diploms]] || 107
|-
| [[Krēmeru iela]] || 107
|-
| [[Jānis Kazāks]] || 107
|-
| [[Krusas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Karūsu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Karpu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Apogu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kaķasēkļa dambis]] || 106
|-
| [[Xinyan 1]] || 106
|-
| [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CP5]] || 106
|-
| [[CSSWE]] || 106
|-
| [[Yaogan 16A]] || 106
|-
| [[Niwaka]] || 106
|-
| [[Tianlian 1C]] || 106
|-
| [[Re (satellite)]] || 106
|-
| [[CXBN]] || 106
|-
| [[Yaogan 16B]] || 106
|-
| [[Jānis Rāzna]] || 106
|-
| [[Yaogan 16C]] || 106
|-
| [[Viktors Dinēvičs]] || 106
|-
| [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1969. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Kosas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Normunds Pēterkops]] || 106
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[TechEdSat]] || 106
|-
| [[Attekas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1967. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Jānis Kalviņš]] || 106
|-
| [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Fengniao 1A]] || 106
|-
| [[Fengniao 1B]] || 106
|-
| [[Krapes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106
|-
| [[Zhongxing 12]] || 106
|-
| [[MiR (pavadonis)]] || 106
|-
| [[AeroCube 4]] || 106
|-
| [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Huanjing 1C]] || 106
|-
| [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5A]] || 106
|-
| [[Jānis Mauliņš]] || 106
|-
| [[Aronas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kupravas iela]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5B]] || 106
|-
| [[Auduma iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[F-1 (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Shijian 9A]] || 106
|-
| [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Raiko]] || 106
|-
| [[ExactView-1]] || 106
|-
| [[Shijian 9B]] || 106
|-
| [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CINEMA 1]] || 106
|-
| [[Leonards Tenis]] || 106
|-
| [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[We-Wish]] || 106
|-
| [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Abulas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Jānis Strods (politiķis)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105
|-
| [[Klods Lelušs]] || 105
|-
| [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Arāju iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105
|-
| [[Asnu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105
|-
| [[Grīviņupīte]] || 105
|-
| [[Ķemmdziju iela]] || 105
|-
| [[Krotes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krūmiņsalas iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105
|-
| [[Āmu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Arēnas iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105
|-
| [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Edmunds Grīnbergs]] || 105
|-
| [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Gunta Gannusa]] || 105
|-
| [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105
|-
| [[1971. gada F1 sezona]] || 105
|-
| [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105
|-
| [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Andreja Priedkalna iela]] || 105
|-
| [[USA-260]] || 105
|-
| [[Kātu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105
|-
| [[Kreiseru iela]] || 105
|-
| [[Akotu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Aboras iela]] || 105
|-
| [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Imants Liepa]] || 105
|-
| [[Katvara iela]] || 105
|-
| [[USA-262]] || 105
|-
| [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105
|-
| [[Kaibalas iela]] || 105
|-
| [[Vadims Faļkovs]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105
|-
| [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kodola iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Andris Liepiņš]] || 105
|-
| [[USA-265]] || 105
|-
| [[Artura Galindoma iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105
|-
| [[Asteres iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105
|-
| [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Afeldu iela]] || 105
|-
| [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krīta iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Abzas iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Edgars Bāns]] || 104
|-
| [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Žanis Holšteins]] || 104
|-
| [[1958. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 104
|-
| [[Gremošanas trakts]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Asotes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Elzasas eirokopiena]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Auklu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Ādama iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Gundars Kleinbergs]] || 104
|-
| [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104
|-
| [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 104
|-
| [[USA-274]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 104
|-
| [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Apļa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-275]] || 104
|-
| [[USA-276]] || 104
|-
| [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 104
|-
| [[Pēteris Keišs]] || 104
|-
| [[Anatolijs Tučs]] || 104
|-
| [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 104
|-
| [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104
|-
| [[Modris Goba]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 104
|-
| [[USA-278]] || 104
|-
| [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 104
|-
| [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Armērijas iela]] || 104
|-
| [[USA-279]] || 104
|-
| [[Rudīte Leitena]] || 104
|-
| [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 104
|-
| [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Raitis Apalups]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[USA-296]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Izteka]] || 104
|-
| [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104
|-
| [[Āķa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Atzinības iela]] || 104
|-
| [[Alfrēds Žīgurs]] || 104
|-
| [[USA-297]] || 104
|-
| [[Uldis Veldre]] || 104
|-
| [[Audupes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[1968. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1966. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[Gunārs Resnais]] || 103
|-
| [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103
|-
| [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1962. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Denjels Šeinerts]] || 103
|-
| [[2026. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103
|-
| [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1965. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[Šampētera iela (Rīga)]] || 103
|-
| [[1961. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103
|-
| [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 103
|-
| [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[Sējas iela (Rīga)]] || 103
|-
| [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 103
|-
| [[USA-205]] || 102
|-
| [[SITRO-AIS]] || 102
|-
| [[Lauris Ērenpreiss]] || 102
|-
| [[USA-206]] || 102
|-
| [[USA-207]] || 102
|-
| [[Zorkij-2M]] || 102
|-
| [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102
|-
| [[Strautu iela (Rīga)]] || 102
|-
| [[USA-208]] || 102
|-
| [[USA-209]] || 102
|-
| [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Vilnis Kazāks]] || 102
|-
| [[Šaltupe]] || 102
|-
| [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[O3b mPOWER]] || 102
|-
| [[1963. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[1959. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[Modris Spuģis]] || 102
|-
| [[Lainis Kamaldiņš]] || 102
|-
| [[USA-203]] || 102
|-
| [[Māris Zvaigzne]] || 101
|-
| [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101
|-
| [[Igors Bukovskis]] || 101
|-
| [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101
|-
| [[Zigurds Tomiņš]] || 101
|-
| [[1964. gada F1 sezona]] || 101
|-
| [[USA-221]] || 101
|-
| [[Munda]] || 101
|-
| [[Gaļina Fjodorova]] || 101
|-
| [[Nikolajs Krasohins]] || 101
|-
| [[USA-222]] || 101
|-
| [[Lorazepāms]] || 101
|-
| [[Andris Rozentāls]] || 101
|-
| [[Nebenzodiazepīni]] || 101
|-
| [[Andris Glāzītis]] || 101
|-
| [[5. Saeimas deputāti]] || 101
|-
| [[Andris Grots]] || 101
|-
| [[Marku upīte]] || 101
|-
| [[USA-228]] || 101
|-
| [[Smārdes iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Kārlis Jurkovskis]] || 101
|-
| [[USA-213]] || 101
|-
| [[Skuju iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Uldis Lakševics]] || 101
|-
| [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101
|-
| [[Roberts Hartvigs]] || 101
|-
| [[USA-216]] || 101
|-
| [[USA-217]] || 101
|-
| [[Anita Stankēviča]] || 101
|-
| [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Ceļa Daugava]] || 101
|-
| [[Skrudalienas iela]] || 101
|-
| [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101
|-
| [[Jānis Kokins]] || 101
|-
| [[Tramadols]] || 101
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>6sd1926kf1hkigzmeyunut9aho92drl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andoras futbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364304</id>
    <revision>
      <id>4499622</id>
      <parentid>4117863</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1741" sha1="jvqs8vcq9tjysvbuc1zmqy7qpsdpoip" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Primera Divisió
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = Multisegur league badge.png
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1995}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{AND}}
| reģions         = [[UEFA]]
| kvalif          = 
| izkr            = ''Segona Divisió''
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[Inter Club d'Escaldes]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 5. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[FC Santa Coloma]]''&lt;br /&gt;(13 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = https://www.faf.ad/pnfg/
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Andoras futbola līga'''  ir [[Andora]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1995]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas.

== Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[Atlètic Club d'Escaldes]]''
* ''[[CE Carroi|Carroi]]''
* ''[[CE Casa de Portugal|Casa de Portugal]]''
* ''[[CF Esperança d'Andorra|Esperança]]''
* ''[[Inter Club d'Escaldes]]''
* ''[[Penya Encarnada d'Andorra|Penya Encarnada]]''
* ''[[FC Rànger's]]''
* ''[[FC Ordino]]''
* ''[[FC Santa Coloma]]''
* ''[[UE Santa Coloma]]''

== Ārējās saites ==
* [https://int.soccerway.com/national/andorra/1a-divisio/ Andoras līga ''soccerway.com''] {{en ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/primera-divisio/startseite/wettbewerb/AND1/ Andoras līga ''Transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Andorā]]</text>
      <sha1>jvqs8vcq9tjysvbuc1zmqy7qpsdpoip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fēru Salu futbola premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365519</id>
    <revision>
      <id>4499650</id>
      <parentid>4403631</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2023. gada sezonā */</comment>
      <origin>4499650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3073" sha1="d4s7qqi15zdt9hyvdlfoc2sco08oryg" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Fēru Salu futbola premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 2026. gada Fēru Salu futbola premjerlīgas sezona
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = 1942
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{FRO}}
| reģions         = [[UEFA]]
| kvalif          = 
| izkr            = 1. līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Klaksvíkar ÍF]]''&lt;br /&gt;(2025; 22. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Havnar Bóltfelag]]''&lt;br /&gt;(24 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = http://www.fsf.fo/Default.aspx?ID=303
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Fēru Salu futbola premjerlīga'''  ir [[Fēru Salas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1942]]. gadā. Sponsorēšanas nolūkos paškaik oficiālais nosaukums ir '''''Betrideildin'''''. Čempionātā piedalās 10 komandas. Visvairāk čempionu titulu (24) ir izcīnījis [[Touršhavna]]s futbola klubs ''[[Havnar Bóltfelag]]''.

==  Klubi 2026. gada sezonā ==
{{Location map+|Fēru Salas|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places=
{{Location map~ |Fēru Salas |lat=61.995216 |long=-6.802850 |label=[[Argja Bóltfelag|AB Argir]]|position=left}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.011667 |long=-6.7675   |label=[[B36 Tórshavn|B36]]&lt;br/&gt;[[Havnar Bóltfelag|HB]]|position=right}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.1941   |long=-7.0431   |label=[[EB/Streymur]]|position=left}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.225246 |long=-6.579201 |label=[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|position=right}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.105833 |long=-6.723333 |label=[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|position=right}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.15     |long=-6.766667 |label=[[Skála ÍF]]|position=right}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.199788 |long=-6.74552  |label=[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|position=left}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.07     |long=-7.31     |label=[[07 Vestur]]|position=right}}
{{location map~ |Fēru Salas |lat=62.10     |long=-6.74     |label=[[B68 Toftir|B68]]|position=left}}
|width=300}}

* ''[[07 Vestur]]''
* ''[[Argja Bóltfelag|AB Argir]]''
* ''[[B36 Tórshavn]]''
* ''[[B68 Toftir]]''
* ''[[EB/Streymur]]''
* ''[[Havnar Bóltfelag]]''
* ''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag]]''
* ''[[NSÍ Runavík]]''
* ''[[Skála ÍF]]''
* ''[[Víkingur Gøta]]''

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/memberassociations/association=fro/domesticleague/index.html Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [http://www.faroesoccer.com/content.php?pid=792 Līga tīmekļa vietnē ''faroesoccer.com'']

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Fēru Salās]]</text>
      <sha1>d4s7qqi15zdt9hyvdlfoc2sco08oryg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gibraltāra Nacionālā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365596</id>
    <revision>
      <id>4499626</id>
      <parentid>4464188</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:41:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2026.—2027. gada sezonā */</comment>
      <origin>4499626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2196" sha1="1h0oraatewej0biv2jponq2k7axuhry" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Gibraltāra Nacionālā līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Gibraltar National League''&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1895}}&lt;br /&gt;(pašreizējā formātā — 2019. gadā)
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{GIB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = 
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 30. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(30 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|gibraltarfa.com/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Gibraltāra Nacionālā līga''' ({{val|en|Gibraltar National League}}) ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] vienīgā pieaugušo vīriešu [[futbols|futbola]] līga. Tā tika izveidota 2019. gadā, apvienojot Gibraltāra Premjerdivīziju, kas bija augstākā futbola līga kopš 1905. gada, un Gibraltāra Otro divīziju. Gibraltāra futbola čempionāts notiek kopš 1895. gada. Čempionātā pašlaik piedalās 11 komandas. Visvairāk reizes (25) Gibraltāra čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''.

==  Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[College 1975 FC]]''
* ''[[Europa FC]]''
* ''[[Europa Point FC]]''
* ''[[Glacis United FC]]''
* ''[[FC Hound Dogs|Hound Dogs]]''
* ''[[Lincoln Red Imps FC]]''
* ''[[Lions Gibraltar FC]]''
* ''[[Lynx FC]]''
* ''[[FC Magpies|Magpies]]''
* ''[[Mons Calpe SC]]''
* ''[[St Joseph's FC]]''

== Ārējās saites ==
*[http://www.gibraltarfa.com/ Gibraltar FA Website]
*[https://www.rsssf.org/tablesg/gibchamp.html Gibraltar - List of Champions], RSSSF.com

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Gibraltārā]]</text>
      <sha1>1h0oraatewej0biv2jponq2k7axuhry</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499627</id>
      <parentid>4499626</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:42:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2162" sha1="2bdxj70uprlevukdfgms9ixkfgs6fy7" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Gibraltāra Nacionālā līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Gibraltar National League''&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1895}}&lt;br /&gt;(pašreizējā formātā — 2019. gadā)
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 11
| valsts          = {{GIB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = 
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 30. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(30 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|gibraltarfa.com/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Gibraltāra Nacionālā līga''' ({{val|en|Gibraltar National League}}) ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] vienīgā pieaugušo vīriešu [[futbols|futbola]] līga. Tā tika izveidota 2019. gadā, apvienojot Gibraltāra Premjerdivīziju, kas bija augstākā futbola līga kopš 1905. gada, un Gibraltāra Otro divīziju. Gibraltāra futbola čempionāts notiek kopš 1895. gada. Čempionātā pašlaik piedalās 11 komandas. Visvairāk reizes (30) Gibraltāra čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''.

==  Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[College 1975 FC]]''
* ''[[Europa FC]]''
* ''[[Europa Point FC]]''
* ''[[Glacis United FC]]''
* ''[[FC Hound Dogs|Hound Dogs]]''
* ''[[Lincoln Red Imps FC]]''
* ''[[Lions Gibraltar FC]]''
* ''[[Lynx FC]]''
* ''[[FC Magpies|Magpies]]''
* ''[[Mons Calpe SC]]''
* ''[[St Joseph's FC]]''

== Ārējās saites ==
*[http://www.gibraltarfa.com/ Gibraltar FA Website]
*[https://www.rsssf.org/tablesg/gibchamp.html Gibraltar - List of Champions], RSSSF.com

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Gibraltārā]]</text>
      <sha1>2bdxj70uprlevukdfgms9ixkfgs6fy7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īrijas Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365764</id>
    <revision>
      <id>4499653</id>
      <parentid>4357842</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:07:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4441" sha1="55dd0hmbdau30x3na9z7ilv91t4e9y0" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Īrijas Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = League Of Ireland Logo 2023.webp
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = 1985
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{IRL}}/{{NIR}}
| reģions         = [[UEFA]]
| kvalif          = 
| izkr            = Īrijas pirmā divīzija
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[Shamrock Rovers FC|Shamrock Rovers]]'' (2025)&lt;br /&gt;10. līgas tituls&lt;br /&gt;22. Īrijas čemionu tituls
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]''&lt;br /&gt;(10 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|sseairtricityleague.ie/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Īrijas Premjerlīga'''  ir [[Īrija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1985]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. [[St Patrick's Athletic]] un [[Bohemians]] ir vienīgie pašreizējie Īrijas līgas klubi, kas nekad nav izkrituši no premjerlīgas. Līgā divas reizes ir uzvarējusi Ziemeļīrijas komanda [[Derry City FC]], kura klātbūtne līgu padara par pārrobežu sacensībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/brainstorm/2019/0206/1027990-derry-city-fc-and-brexit/|title=Derry City and Brexit: hard border politics, soft border football|first=Conor|last=Murray|date=6 February 2019|website=[[RTÉ.ie]]}}&lt;/ref&gt; Kopš 2003. gada Premjerlīgas sezona norisinās no pavasara līdz rudenim.

== 2026. gada sezonas komandas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Komanda
! Pilsēta
! Stadions
! Ietilpība
|-
| [[Bohemian F.C.|Bohemians]] || [[Dublina]] {{small|([[Pibsboro]])}} ||[[Dalymount Park]] || 4500
|-
| [[Derry City FC|Derry City]] || [[Deri]] ||[[Raiana Makbraida &quot;Brandywell&quot; stadions]] || 3700
|-
| [[Drogheda United F.C.|Drogheda United]] || [[Droheda]] ||[[United Park|Weavers Park]] || 3500
|-
| [[Dundalk F.C.|Dundalk]] || [[Dandolka]] || [[Oriel Park]] || 4500
|-
| [[Galway United F.C.|Galway United]] || [[Golveja]] || [[Eamonn Deacy Park]] || 5000
|-
| [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] || [[Dublina]] {{small|([[Tallaght]])}} || [[Tallaght Stadium]] || 10 500
|-
| [[Shelbourne F.C.|Shelbourne]] || [[Dublin]] {{small|([[Dramkondra]])}} || [[Tolka Park]] || 5700
|-
| [[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] || [[Slaigo]] ||[[The Showgrounds (Slaigo)|The Showgrounds]] || 3873
|-
| [[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] || [[Dublina]] {{small|([[Inčikora]])}} || [[Richmond Park]] || 5340
|-
| [[Waterford F.C.|Waterford]] || [[Voterforda]] || [[Waterford Regional Sports Centre|RSC]] || 5160
|}
== Čempioni ==
=== Klubs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot;
! Klubs
! Tituli
! Sezonas
|-
|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]
| 10
| 1985–86, 1986–87, 1993–94, 2010, 2011, 2020, 2021, 2022, 2023, 2025
|-
|[[Dundalk F.C.|Dundalk]]
| 8
| 1987–88, 1990–91, 1994–95, 2014, 2015, 2016, 2018, 2019
|-
| [[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]
| 7
| 1991–92, 1999–00, 2001–02, 2003, 2004, 2006, 2024
|-
|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]
| 5
| 1989–90, 1995–96, 1997–98, 1998–99, 2013
|-
|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]
| 4
| 2000–01, 2002–03, 2008, 2009
|-
|[[Cork City F.C.|Cork City]]
| 3
| 1992–93, 2005, 2017
|-
|[[Derry City F.C.|Derry City]]
| 2
| 1988–89, 1996–97
|-
|[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]
| 1
| 2012
|-
|[[Drogheda United F.C.|Drogheda United]]
| 1
| 2007
|}

== Trofeja ==
[[Attēls:League of Ireland trophy.svg|thumb|100px|Trofeja]]
Pašreizējo Īrijas līgas trofeju 2007. gada 31. oktobrī atklāja [[Īrijas Futbola asociācija]]. Tā ir 91 cm  gara un 83 cm plata. Tā ir sudraba trofeja, kas sastāv no sudraba un daudzu citu metālu, tostarp [[varš|vara]], sakausējuma. Trofejas dizains sastāv no sudraba futbola bumbas augšpusē, ko aptver pats kauss. &quot;Drogheda United&quot; bija pirmā komanda, kas saņēma jaunizveidoto trofeju 2007. gada 2. novembrī. 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* {{Official Website}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Īrijā]]</text>
      <sha1>55dd0hmbdau30x3na9z7ilv91t4e9y0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltas futbola Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365874</id>
    <revision>
      <id>4499618</id>
      <parentid>4366768</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:41:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2016" sha1="ohlug9rpx71mkgojzs5os6mcchd0dsc" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Maltas Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1909}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{MLT}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Maltas Pirmā divīzija
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[Floriana F.C.|Floriana]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 27. tituls)
| čempions_visv   = ''[[Floriana F.C.|Floriana]]''&lt;br /&gt;(27 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://mfa.com.mt/en/leagues/leagues/10/bov-premier-league.htm|mfa.com.mt}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Maltas futbola Premjerlīga'''  ir [[Malta]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://usa.laliga.es/en/news/laliga-the-best-show-in-malta-1|title=LaLiga: the best show in Malta|publisher=La Liga|date=29 January 2016|accessdate=29 October 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716012832/https://usa.laliga.es/en/news/laliga-the-best-show-in-malta-1|archivedate={{dat|2019|07|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas dibināta [[1909]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas. Visvairāk reižu čempiona titulu (27) ir izcīnījusi ''[[Floriana F.C.]]'' (pēdējoreiz 2025.—2026. gada sezonā).

==  Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[Balzan F.C.]]''
* ''[[Birkirkara F.C.]]''
* ''[[Birżebbuġa St. Peter's F.C.]]''
* ''[[Floriana F.C.]]''
* ''[[Gżira United F.C.]]''
* ''[[Ħamrun Spartans F.C.]]''
* ''[[Hibernians F.C.]]''
* ''[[Marsaxlokk F.C.]]''
* ''[[Mosta F.C.]]''
* ''[[Sliema Wanderers F.C.]]''
* ''[[Valletta F.C.]]''
* ''[[Żabbar St. Patrick F.C.]]''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Maltā]]</text>
      <sha1>ohlug9rpx71mkgojzs5os6mcchd0dsc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalnes futbola Pirmā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365883</id>
    <revision>
      <id>4499602</id>
      <parentid>4261854</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:11:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3863" sha1="i82x9904q1f7q6sq7c2grscqxr3aqxx" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Melnkalnes Pirmā līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2006}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{MNE}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Melnkalnes Otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]''&lt;br /&gt;(2025—26; 6. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|Budućnost]]&lt;br /&gt;(7 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|fscg.me/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Melnkalnes pirmā līga''', sponsorēšanas iemeslu dēļ saukta par '''Meridianbet 1. CFL''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rtcg.me/sport/fudbal/370498/meridianbet-sponzor-1-cfl-fudbalske-lige.html|title=Meridianbet sponzor 1. CFL fudbalske lige|website=www.rtcg.me|access-date=2025-04-12|language=sr}}&lt;/ref&gt; ir [[Melnkalne]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[2006]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas.

==  Klubi 2026.—2027. gada sezonā ==
* ''[[FK Arsenal Tivat]]''
* ''[[FK Bokelj]]''
* ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]''
* ''[[FK Dečic]]''
* ''[[FK Jezero]]''
* ''[[FK Mornar]]''
* ''[[FK Otrant-Olympic]]''
* ''[[OFK Mladost Donja Gorica]]''
* ''[[OFK Petrovac]]''
* ''[[FK Sutjeska]]''

== Čempionu saraksts ==
*2006-07: ''[[FK Zeta|Zeta]]''
*2007-08: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]''
*2008-09: ''[[FK Mogren|Mogren]]''
*2009-10: ''[[FK Rudar Pljevlja|Rudar]]''
*2010-11: ''[[FK Mogren|Mogren]]'' (2)
*2011-12: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (2)
*2012-13: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]''
*2013-14: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]'' (2)
*2014-15: ''[[FK Rudar Pljevlja|Rudar]]'' (2)
*2015-16: ''[[OFK Titograd|Mladost]]''
*2016-17: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (3)
*2017-18: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]'' (3)
*2018-19: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]'' (4)
*2019-20: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (4)
*2020-21: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (5)
*2021-22: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]'' (5)
*2022-23: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (6)
*2023-24: ''[[FK Dečić|Dečić]]
*2024-25: ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]'' (7)
*2025-26: ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]'' (6)

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
! Klubs
! Pilsēta
! Čempioni
! Vicečempioni
! Uzvaras gadi
|-
| '''[[FK Budućnost Podgorica|FK Budućnost]]''' 
|[[Podgorica]]
| {{center|'''7'''}}
| {{center|9}}
| 2007–08, 2011–12, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2022–23, 2024–25
|-
| '''[[FK Sutjeska Nikšić|FK Sutjeska]]''' 
|[[Nikšić]]
| {{center|'''6'''}}
| {{center|4}}
| 2012–13, 2013–14, 2017–18, 2018–19, 2021–22, 2025–26
|-
| '''[[FK Rudar Pljevlja|FK Rudar]]''' 
|[[Pļevļa]]
| {{center|'''2'''}}
| {{center|1}}
| 2009–10, 2014–15
|-
| '''[[FK Mogren]]''' 
|[[Budva]]
| {{center|'''2'''}}
| {{center|-}}
| 2008–09, 2010–11
|-
| '''[[FK Zeta]]'''
|[[Golubovci]]
| {{center|'''1'''}}
| {{center|2}}
| 2006–07
|-
| '''[[OFK Titograd]]'''
|[[Podgorica]]
| {{center|'''1'''}}
| {{center|-}}
| 2015–16
|-
| '''[[FK Dečić]]''' 
|[[Tuzi]]
| {{center|'''1'''}}
| {{center|-}}
| 2023–24
|-
| '''[[FK Mornar]]'''
|[[Bara (Melnkalne)|Bara]]
| {{center|-}}
| {{center|2}}
|
|-
| '''[[FK Lovćen]]'''
|[[Cetiņe]]
| {{center|-}}
| {{center|1}}
|
|-
| '''[[OFK Petrovac]]'''
|[[Petrovaca]]
| {{center|-}}
| {{center|1}}
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Melnkalnē]]</text>
      <sha1>i82x9904q1f7q6sq7c2grscqxr3aqxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veikkausliiga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366575</id>
    <revision>
      <id>4499647</id>
      <parentid>4403704</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:46:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4499647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4750" sha1="aj5sn33hzvmi4f7upqli40pc8qjt4a5" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = ''Veikkausliiga''
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| kategorija      = 
| dibin           = {{dat|1990}}
| komandas        = 12
| valsts          = {{FIN}}
| kvalif          = 
| izkr            = ''Ykkönen''
| viet_turn       = [[Somijas kauss futbolā|Somijas kauss]]&lt;br /&gt;Somijas līgas kauss
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Konferences līga]]
| čempions        = [[Kuopion Palloseura|KuPS]]&lt;br /&gt;(2025; 8. tituls)
| čempions_visv   = [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] (33 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{url|veikkausliiga.com}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''''Veikkausliiga''''' ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Somija|Somijā]]. Līgā piedalās 12 komandas. Sezonas pirmajā posmā katra komanda ar katru spēlē 2 reizes. Pēc tam līga tiek sadalīta divās daļās pa sešām komandām. Sezonas beigās tiek aizvadītas ''play-off'' spēles par iekļūšanu [[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līgā]], 11. vieta aizvada pārspēles par palikšanu līgā, bet pēdējā vieta tiek pazemināta uz ''Ykkönen'' līgu. Sezona parasti sākas aprīlī un noslēdzas oktobrī. Kopš līgas izveidošanas [[1990. gads|1990]]. gadā visvairāk čempionu titulu (17) ir izcīnījusi [[Helsinki|Helsinku]] [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] komanda, kas ir arī pašreizējie čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veikkausliiga.com/veikkausliiga/palkinnot |title=Veikkausliigan mestaruuspatsas |language=fi |accessdate={{dat|2017|12|3||bez}} |publisher=veikkausliiga.com}}&lt;/ref&gt; Somijas čempionāts tiek aizvadīts kopš 1908. gada, un kopā Helsinku HJK ir kļuvis par Somijas čempioniem 33 reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;

== Klubi 2026. gada sezonā ==
{{Location map+|Somija|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places=
{{location map~ |Somija |lat=60.442778 |long=22.291667 |label=[[Turku &quot;Inter&quot;|Inter]]&lt;br /&gt;[[Turun Palloseura|TPS]]|position=top}}
{{location map~ |Somija |lat=60.983056 |long=25.634167 |label=[[FC Lahti|Lahti]]|position=right}}
{{location map~ |Somija |lat=60.170833 |long=24.9375   |label=[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]&lt;br/&gt;[[IF Gnistan|Gnistan]]|position=bottom}}
{{location map~ |Somija |lat=60.102222 |long=19.935278 |label=[[IFK Mariehamn|Mariehamn]]|position=bottom}}
{{location map~ |Somija |lat=61.5003   |long=23.7853   |label=[[FC Ilves|Ilves]]|position=top}}
{{Location map~ |Somija |lat=63.673611 |long=22.695    |label=[[FF Jaro|Jaro]] |position=right}}
{{location map~ |Somija |lat=62.88463  |long=27.6718   |label=[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|position=top}}
{{location map~ |Somija |lat=65.01972  |long=25.46583  |label=[[AC Oulu]]|position=left}}
{{location map~ |Somija |lat=62.77861  |long=22.81472  |label=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|position=top}}
{{location map~ |Somija |lat= 63.0852  |long = 21.6277 |label=[[VPS Vaasa|VPS]]|position = top}}
|width=300}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;100px&quot; |Klubs !! width=&quot;100px&quot; |Pilsēta !! width=&quot;120px&quot; |Vieta 2025. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[AC Oulu]]||[[Oulu]]||10.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]||[[Helsinki]]||5.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[IF Gnistan]]||[[Helsinki]]||6.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[IFK Mariehamn]]||[[Mariehamna]]||8.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[FC Ilves|Ilves]]||[[Tampere]]||3.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[FC Inter Turku|Inter Turku]]||[[Turku]]||2.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[FF Jaro|Jaro]]||[[Jākobstāde]]||7.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Kuopion Palloseura|KuPS]]||[[Kuopio]]||'''1.'''
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[FC Lahti|Lahti]]||[[Lahti]]||data-sort-value=&quot;11&quot;|1. (''Ykkönen'')
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]||[[Seinejoki]]||4.
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[Turun Palloseura|TPS]]||[[Turku]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|2. (''Ykkönen'')
|-
| style=&quot;text-align: left;&quot; |[[VPS Vaasa|VPS]]||[[Vāsa (pilsēta)|Vāsa]]||9.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fi ikona}}
* [http://www.uefa.com/memberassociations/association=fin/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Somijā]]</text>
      <sha1>aj5sn33hzvmi4f7upqli40pc8qjt4a5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salamandras iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369780</id>
    <revision>
      <id>4499605</id>
      <parentid>4499343</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:15:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4177" sha1="ciqqya0dv6ujd7cvjkkxobndej1zg7f" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Salamandras iela
|attēls           = Salamandras iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q50301636|zoom=14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|ielas garums     = 1176 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons]], [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Salamandras iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Tā sākas [[Auduma iela|Auduma]] un [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera ielas]] krustojumā, šķērso [[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka|dzelzceļa līniju Rīga—Valka]] un beidzas pie krustojuma ar [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes ielu]]. Ielas garums ir 1176 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Rūpnīca un villa ==
[[attēls:Kārlis Felsko fabrikas Salamandra īpašnieka mājas projekts Juglā.JPG|thumb|left|Kārļa Felsko projekts fabrikas Salamandra īpašnieka mājai pie [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas upe]]s]]
[[attēls:Rīgas auduma fabrikas ēkas pie Juglas upes Atpūta 1937.JPG|thumb|left|Rīgas auduma fabrikas ēkas pie Juglas upes ([[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]], 1937)]]
Ielai tās nosaukums piešķirts pēc netālu bijušās metālapstrādes rūpnīcas &quot;Salamandra&quot; (1909—1916) nosaukuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22734/|title=Rīga. Rūpnīca &quot;Salamandra&quot;, 1912|website=Zudusī Latvija}}&lt;/ref&gt; 1933. gadā ēkas nopirka [[Roberts Hiršs|Roberta Hirša]] uzņēmums &quot;Rīgas audums&quot;. Rūpēs par darbiniekiem visos cehos bija labs apgaismojums, vēdināšanas un apkures sistēmas, cehi bija aprīkoti ar aizkariem un mājīgām mēbelēm, visur bija puķes un telpaugi. Veicot fabrikas pārbūvi, izveidoja slēgtas pārejas starp cehiem otrā stāva līmenī, lai darbinieki pārvietotos pa siltām telpām, pasargājot sevi no lietus, vēja un sala. Atsevišķiem darbiniekiem pie fabrikas būvēja dzīvokļus. Fabrikā darbojās arodskola un internāts ar lielu bibliotēku. Fabrikas īpašnieka sieva Alma Hirša izveidoja Mātes skolu strādniecēm, kur mācīja ģimenes budžeta sabalansēšanu, ēdienu gatavošanu, bērnu kopšanu, psiholoģiju un audzināšanu utt. Gan arodskola, gan Mātes skola tolaik bija vienīgās privātās šāda tipa mācību iestādes Latvijā.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/skaistums/364157-latvijas-noslepumi-zida-karalis-roberts-hirss Latvijas noslēpumi: zīda karalis Roberts Hiršs] jauns.lv 2019. gada 25. decembrī&lt;/ref&gt;

Arhitekta [[Kārlis Felsko|Kārļa Felsko]] projektēto fabrikas īpašnieku privātmāju Salamandras ielā 1/4 pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā nacionalizēja, tajā darbojās bērnudārzs, 1998. gadā degradēto ēku ieɡuva [[Latvijas Universitāte]]. 2018. gadā māja smagi cieta ugunsgrēkā. Hirša novēlētās „Rīgas auduma” ražotnes Universitāte neieguva, jo tās jau bija paguvis privatizēt uzņēmums „Makolat”.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/zida-karala-roberta-hirsa-villa-lu-ipasuma-parvertusies-drupas.a322448/ «Zīda karaļa» Roberta Hirša villa LU īpašumā pārvērtusies drupās] lsm.lv 2019. ɡada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Salamandras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Auduma iela]]
* [[Attēls:Latvia road sign 134.svg|22px]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]
* [[Meiju iela (Rīga)|Meiju iela]]
* [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Juglā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>ciqqya0dv6ujd7cvjkkxobndej1zg7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arauho</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374519</id>
    <revision>
      <id>4499427</id>
      <parentid>4333846</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:34:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="428" sha1="35fgt7g3q48vropxq1d65sn2a96necj" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
'''Arauho''' var būt:

* [[Hulians Arauho]] (''Julián Araujo''; 2001) — meksikāņu futbolists;
* [[Maksimiljano Arauho]] (''Maximiliano Araújo''; 2000) ― urugvajiešu futbolists;
* [[Nestors Arauho]] (''Néstor Araujo''; 1991) ― meksikāņu futbolists;
* [[Ronalds Arauho]] (''Ronald Araújo''; 1999) ― urugvajiešu futbolists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>35fgt7g3q48vropxq1d65sn2a96necj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379189</id>
    <revision>
      <id>4499390</id>
      <parentid>4361879</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:07:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc Latvijas valsts nodibināšanas */ bilde</comment>
      <origin>4499390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12297" sha1="81mfpcmo27s2sneq6p2hijl7nn5aqhd" xml:space="preserve">[[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|200px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.)]]
[[Attēls:Valmieras plāns 1688.JPG|thumb|200px|Valmieras plāns (1688).]]
[[Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|thumb|200px|Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva).]]
[[Attēls:Valmieras cietokšņa plāns 17. gadsimtā.jpg|thumb|200px|Valmieras cietokšņa plāns 17. gadsimtā.]]
[[Attēls:Valmieras aplenkums 16.gs.jpg|thumb|200px|Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri.]]
[[Attēls:Valmieras pilsdrupas 1830.jpg|thumb|200px|Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830).]]
'''Valmieras vēsture''' aptver laika periodu no [[Valmiera]]s dibināšanas pie senā [[Gauja]]s tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

== Pirmsākumi ==
Arheoloģiskie izrakumi liecina par to, ka [[Lucas kalns|Lucas kalnā]] atradusies [[letgaļi|letgaļu]] nocietinātā apmetne ar upurvietu Elku saliņā. Valmieru uzskata par vienu no [[Beverīnas pils]] iespējamām atrašanas vietām.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21502/ Latvijas Nacionālā bibliotēka, zudusī Latvija]&lt;/ref&gt; Valmieras nosaukuma izcelsmi saista ar dāņu ķēniņu [[Valdemārs II|Valdemāru]] vai ar [[Pleskavas kņazs|Pleskavas kņazu]] [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru]], kas 1214. gadā apmetās [[Metimnes pilskalns|Metimnes pilskalnā]]. Iespējams, ka tā atradusies uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. 
1224. gadā [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. &quot;[[Gaujas koridors]]&quot;) nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237. gadā Valmieru pārņēma [[Livonijas ordenis]].

== Livonijas laikmets ==
[[Baltazara Rusova hronika|Baltazara Rusova hronikā]] teikts, ka Valmieras pils uzcelta Livonijas ordeņa mestra Vileikina fon Endorpes (1281—1287) valdīšanas laikā.

[[1283]]. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] veica Valmieras pils (''Wolmar'') un [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos.
[[1323]]. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā &quot;Valdemāra pilsēta&quot;.
14. gadsimtā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu: &quot;No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja [[Livonijas ordeņa mestri|minētā ordeņa mestram]], un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (''Weldemaer''), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (''ville fermée et commanderie'').&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
14.—16. gadsimtā Valmierā sanāca vairākas [[landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā krievu karaspēks vaivada Pētera Šuiska vadība aplenca un bombardēja Valmieru, tomēr cietoksni ieņemt nespēja. Atkārtotā uzbrukumā 1562. gadā krievi atkal nespēja pārvarēt labi nocietinātā Valmieras cietokšņa sienas, toties izpostīja pilsētas apkārtni. 1577. gada sākumā [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] un Krievijas cars [[Ivans IV]] nolēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas visas agrākās Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no Gaujas. Pēc Magnusa 24. augusta uzsaukuma viņam padevās Valmieras un citu Vidzemes piļu aizstāvji. Tomēr drīz vien Valmieras cietoksni septembra sākumā atkal aplenca krievu karaspēks, pilsētas aizstāvji piekrita sarunām, tomēr tika sagūstīti un apmēram 70 no viņiem tika sacirsti gabalos. Pārējos aizveda gūstā uz Krieviju, 1577.-1582. gadā cietoksnī atradās krievu karaspēks. Pilī esot uzturējies arī Ivans IV, no kurienes viņš 1577. gadā rakstīja vēstuli Lietuvas pusē pārgājušajam kņazam Kurbskim.&lt;ref&gt;[http://www.castle.lv/latvija/valmiera.html www.castle.lv] (krieviski)&lt;/ref&gt; 
Pēc kara beigām 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] sarunu laikā krievi Valmieras pili ({{val|la|arx Volodimericia}}) dēvēja  par ''Волнур'' vai ''Володимерец'',&lt;ref&gt;[http://vostlit.info/Texts/rus12/Russow/text42.phtml?id=1300/ CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT] tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.&lt;/ref&gt; pēc līguma noslēgšanas Valmieras novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]].

== Zviedrijas un Krievijas lielvalstu pakļautībā ==

1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Oksenšerna]]s pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1601. gada 19. decembrī Valmieru pēc aplenkuma ieņēma Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā. 
1702. gadā krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/ |title=Valmieras muzejs |access-date={{dat|2018|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/ |archivedate={{dat|2013|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un tam sekojošās [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijas]] rezultātā pilsēta panīka.

1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[brāļu draudzes|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu.
[[1785]]. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 1790. gadā nodibināja [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]].
Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā, kā arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Pēterburgas dzelzceļa]] (1899) un [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes dzelzceļa]] (1911—1912) izveide. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]].

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola), tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

=== Seni pilsētas skati no J. K. Broces zīmējumu krājuma ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā 
Attēls:Bm04216am.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā 
Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:BM08172Am.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā 
&lt;/gallery&gt;

=== Pirms Pirmā pasaules kara ===
&lt;gallery&gt;
Vilhelms Heine Pienesumi Valmieras vēsturei 1894.jpg|Vilhelma Heines grāmata &quot;Pienesumi Valmieras vēsturei&quot; (1894)
Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara
Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg|Valmieras baznīca un pilsdrupas 20. gadsimta sākumā
Attēls:Rīgas iela Valmierā 1904.jpg|Rīgas iela Valmierā (1904)
Attēls:Skats uz Rīgas ielu Valmierā 1910.jpg|Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910)
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Latvijas valsts nodibināšanas ==
[[Attēls:Valmieras vecpilsēta 1936.jpg|thumb|200px|Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936).]]
[[Attēls:Nopostītā Valmieras vecpilsēta 1946.jpg|thumb|200px|Nopostītā Valmieras vecpilsēta (1946). Priekšplānā Baltijas Lauksaimniecības biedrības ēkas un J. Dūņa nama drupas. Pa labi viesnīca &quot;Tērvete&quot;, kur tagad atrodas Valmieras novada pašvaldības dome, un Svētā Sīmaņa baznīca.]]
[[1935]]. gadā no 8482 Valmieras iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 8056 (95,0%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 96 (1,1%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 93 (1,1%),  [[Latvijas krievi|krievi]] 81 (1,0%).&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.&lt;/ref&gt;

Tajā laikā darbojās [[Valmieras valsts ģimnāzija]] Dzirnavu ielā, Valmieras valsts komercskola Rīgas ielā 2, Valmieras divgadīgā lauksaimniecības skola Tālavas ielā 3, Valmieras valsts kurlmēmo skola Dzirnavu ielā 7, pilsētas mūzikas skola Ziloņu ielā 7, 1. pilsētas pamatskola Rīgas ielā 66, 2. pilsētas pamatskola Bastiona ielā 11, pilsētas pirmskola Dzirnavu ielā 16.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;  
Valmieras pilsētas slimnīca atradās Bastiones ielā 24, Valmieras apriņķa slimnīca Rīgas ielā 63, V. Ziediņa privātklīnika Diakonāta ielā 8.&lt;ref name=&quot;apraksti&quot;/&gt;

Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija &quot;Bekona eksporta&quot; fabrika. Darbojās [[Ziemeļlatvijas teātris]], notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā [[Jānis Daliņš]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] (&quot;Rīgas operācijas&quot;) laikā 1944. gada 23. septembrī apakšpulkvedis Mihails Kovaļovs deva pavēli 128. atsevišķajam gvardes mīnmetēju divizionam ar reaktīvajām raķešu sistēmām &quot;Katjuša&quot; apšaudīt Gaujas tilta apkārtni. Īsā laikā pilsētas centrā sprāga 640 raķetes, gandrīz pilnībā izpostot Valmieras senāko daļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/08.05.2024-otra-pasaules-kara-augsta-cena-latvijas-pilsetas-ka-psrs-un-vacijas-karalauks.a552784/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Otrā pasaules kara augstā cena: Latvijas pilsētas kā PSRS un Vācijas karalauks] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Ir saglabājusies vecākā koka ēka Valmierā — Vecā aptieka.
Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs.

&lt;gallery&gt;
Rīgas iela Valmierā pēc 1930.png|Rīgas iela Valmierā (pēc 1930)
Attēls:Valmieras pilsētas plāns 1936.jpg|Valmieras pilsētas plāns (1936)
Attēls:Valmieras pilsētas valde 1939.jpg|Valmieras pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Tukuma pilsētas galva [[Jānis Ruģēns (politiķis)|Jānis Ruģēns]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Valmiera]]
[[Kategorija:Valmieras vēsture]]</text>
      <sha1>81mfpcmo27s2sneq6p2hijl7nn5aqhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BRICS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>384660</id>
    <revision>
      <id>4499380</id>
      <parentid>4425780</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:16:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4794" sha1="hxgwpvis5spls0z3t29ipa833nfnqwe" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name                = BRICS
| full_name           = 
| native_name         = 
| native_name_lang    = 
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = 
| caption             = 
| map                 = BRICS.svg
| map_size            = 250px
| map_alt             = 
| map_caption         = 
| map2                = &lt;!-- 2nd map image, if required --&gt;
| map2_size           = 
| map2_alt            = 
| map2_caption        = 
| abbreviation        = 
| formation           = {{dat|2009|6|16}}
| headquarters        = 
| membership          = {{collapsible list
  |titlestyle = background:transparent;text-align:left;font-weight:normal;
  |title = 10 valstis
  |{{karogs|AAE}}
  |{{karogs|Brazīlija}}
  |{{karogs|Dienvidāfrika}}
  |{{karogs|Etiopija}}
  |{{karogs|Ēģipte}}
  |{{karogs|Indija}}
  |{{karogs|Indonēzija}}
  |{{karogs|Irāna}}
  |{{karogs|Krievija}}
  |{{karogs|Ķīna}}
}}
| language            = 
| leader_title        = 
| leader_name         = 
| leader_title2       = 
| leader_name2        = 
| leader_title3       = 
| leader_name3        = 
| leader_title4       = 
| leader_name4        = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| website             = 
}}
'''BRICS''' (saīsinājums no sākotnējo dalībvalstu pirmajiem burtiem: '''B'''razil, '''R'''ussia, '''I'''ndia, '''C'''hina, '''S'''outh Africa) ir valstu savienība, kuru 2006. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] nodibināja [[G-20]] valstis [[Brazīlija]], [[Krievija]], [[Indija]] un [[Ķīna]], 2010. gadā savienībai pievienojās arī [[Dienvidāfrika]]. 
Drīz pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 27. jūnijā dalības pieteikumu iesniedza arī [[Irāna]], bet 2023. gada 14. jūnijā [[Ēģipte]], 29. jūnijā [[Etiopija]].

2024. gada 1. janvārī par savienības dalībvalstīm kļuva Irāna, Ēģipte, Etiopija un [[AAE]], ko reizēm dēvē par '''BRICS+''' un kļūdaini lieto kā termina &quot;jaunietekmes tirgi&quot; (''emerging markets'') vai [[Globālie Dienvidi]] līdzinieku.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7897203/pretspars-rietumiem-vai-diplomatiska-butaforija-kas-isti-ir-globalie-dienvidi Pretspars Rietumiem vai diplomātiska butaforija: kas īsti ir &quot;Globālie dienvidi&quot;?] Project Syndicate, 2023. gada 15. novembrī&lt;/ref&gt; 2025. gada 6. janvārī savienībai pievienojās arī [[Indonēzija]].

== Kandidātvalstis ==
[[Attēls:Gabriel Boric en la fotografía oficial de la Cumbre BRICS 2025.jpg|thumb|300px|2025. gada BRICS samita delegāciju vadītāji Brazīlijā]]
Pirms 2023. gada BRICS samita Dienvidāfrika paziņoja, ka dalības pieteikumu iesniegušas vairāk nekā 20 valstis:&lt;ref&gt;[https://www.middleeastmonitor.com/20230815-south-africa-8-arab-countries-request-to-join-brics/ South Africa: 8 Arab countries request to join BRICS]&lt;/ref&gt;

=== Dalības pieteikumu iesniegušās valstis ===
==== 2023. gadā ====
* {{Alžīrija}} (22. jūlijā)
* {{Baltkrievija}} (7. jūlijā)
* {{Bangladeša}} (19. jūnijā)
* {{Bahreina}}
* {{Bolīvija}} 
* {{Kazahstāna}}
* {{Kuba}}
* {{Kuveita}} 
* {{Nigērija}}
* {{Pakistāna}} (22. novembrī)
* {{Palestīna}} 
* {{Senegāla}} 
* {{Taizeme}} 
* {{Venecuēla}} (3. augustā) 
* {{Vjetnama}}

==== 2024. gadā ====
* {{Malaizija}}
* {{Turcija}} (3. septembrī)
* {{Uganda}}
* {{Uzbekistāna}}

== Samiti ==
* [[Jekaterinburga]], 2009. gada 16. jūnijs
* [[Brazilja]], 2010. gada 15.–16. aprīlis
* Sanija ([[Hainaņa]]), 2011. gada 13.–14. aprīlis
* [[Ņūdeli]], 2012. gada 28.–29. marts
* [[Durbana]], 2013. gada 26.–27. marts
* [[Fortaleza]], 2014. gada 15.–16. jūlijs
* [[Ufa]], 2015. gada 8.–10. jūlijs
* [[Goa]], 2016. gada 15.–16. oktobris
* [[Sjameņa]], 2017. gada 4.–5. septembris
* [[Johannesburga]], 2018. gada 25.–27. jūlijs
* [[Brazilja]], 2019. gada 13.–14. novembris
* [[Sanktpēterburga]], 2020. gada 21.–23. jūlijs
* [[Ņūdeli]], 2021. gada 9. septembris
* [[Pekina]], 2022. gada 23.–24. jūnijs
* [[Johannesburga]], 2023. gada 22.–24. augusts
* [[Kazaņa]], 2024. gada 22.–24. oktobris
* [[Riodežaneiro]], 2025. gada 6.–7. jūlijs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Indija-aizmetnis}}
{{Ķīna-aizmetnis}}
{{Dienvidāfrika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskās ekonomiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Brazīlijas saimniecība]]
[[Kategorija:Krievijas saimniecība]]
[[Kategorija:Indijas saimniecība]]
[[Kategorija:Ķīnas saimniecība]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas saimniecība]]</text>
      <sha1>hxgwpvis5spls0z3t29ipa833nfnqwe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Premjerministri</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385710</id>
    <revision>
      <id>4499514</id>
      <parentid>4497166</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T01:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4499514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="80841" sha1="aw9y6jatu5xgz9g2efdf8i7yken4vpn" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q14212.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Premjerministrs
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q140480413|Q140480413]]
| ''[[:d:Q140480413|Vasile Tofan]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2026-07-22
| 
|-
| [[:d:Q269909|Q269909]]
| [[Endijs Bērnems]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2026-07-20
| 
|-
| [[:d:Q124101558|Q124101558]]
| [[Serhijs Koreckis]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2026-07-16
| 
|-
| [[:d:Q136687355|Q136687355]]
| ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2026-07-08
| 2026-07-22
|-
| [[:d:Q1936326|Q1936326]]
| ''[[:d:Q1936326|Mindaugas Sinkevičius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2026-07-07
| 
|-
| [[:d:Q55082182|Q55082182]]
| ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2026-07-01
| 
|-
| [[:d:Q139594211|Q139594211]]
| ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2026-06-19
| 
|-
| [[:d:Q140249671|Q140249671]]
| ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-16
| 
|-
| [[:d:Q140135259|Q140135259]]
| ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-08
| 2026-06-18
|-
| [[:d:Q115604300|Q115604300]]
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2026-05-28
| 
|-
| [[:d:Q139921464|Q139921464]]
| ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2026-05-25
| 
|-
| [[:d:Q57627|Q57627]]
| [[Janezs Janša]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2026-05-22&lt;br/&gt;2020-03-13
| 2022-05-25
|-
| [[:d:Q6180897|Q6180897]]
| ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15&lt;br/&gt;2024-05-02
| 2026-05-15
|-
| [[:d:Q6791373|Q6791373]]
| ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15
| 
|-
| [[:d:Q124488292|Q124488292]]
| [[Pēters Maģars]]
| ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]''
| 2026-05-09
| 
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q139573306|Q139573306]]
| ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2026-04-27
| 
|-
| [[:d:Q69304565|Q69304565]]
| ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2026-04-13
| 
|-
| [[:d:Q24254499|Q24254499]]
| ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2026-04-07
| 
|-
| [[:d:Q110962738|Q110962738]]
| ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2026-03-30
| 
|-
| [[:d:Q111772343|Q111772343]]
| ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]''
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2026-03-27
| 
|-
| [[:d:Q138678989|Q138678989]]
| ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]''
| [[premjerministrs]]
| 2026-03-15
| 
|-
| [[:d:Q28860866|Q28860866]]
| [[Robs Jetens|Rob Jetten]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2026-02-23
| 
|-
| [[:d:Q110313525|Q110313525]]
| ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-02-19
| 2026-05-08
|-
| [[:d:Q7686199|Q7686199]]
| ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]''
| ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]''
| 2026-02-17
| 
|-
| [[:d:Q7460973|Q7460973]]
| ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2026-02-06
| 
|-
| [[:d:Q114351301|Q114351301]]
| ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-01-21
| 2026-06-08
|-
| [[:d:Q5437258|Q5437258]]
| ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-12-18
| 
|-
| [[:d:Q10819807|Q10819807]]
| [[Andrejs Babišs]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2025-12-09&lt;br/&gt;2017-12-06
| http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727&lt;br/&gt;2021-12-17
|-
| [[:d:Q31752753|Q31752753]]
| ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2025-11-13
| 
|-
| [[:d:Q136489383|Q136489383]]
| ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2025-11-01
| 2026-07-08
|-
| [[:d:Q1705028|Q1705028]]
| [[Sanaje Takaiči]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2025-10-21
| 
|-
| [[:d:Q136542212|Q136542212]]
| ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-20
| 
|-
| [[:d:Q136448305|Q136448305]]
| ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-06
| 2025-10-20
|-
| [[:d:Q16734600|Q16734600]]
| ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2025-09-16
| 
|-
| [[:d:Q23842116|Q23842116]]
| [[Sušila Kārki]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2025-09-12
| 2026-03-27
|-
| [[:d:Q20089181|Q20089181]]
| [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2025-09-09
| 
|-
| [[:d:Q16139757|Q16139757]]
| ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-09-07
| 
|-
| [[:d:Q135934976|Q135934976]]
| ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2025-09-02
| 
|-
| [[:d:Q136026273|Q136026273]]
| ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]''
| [[premjerministrs]]
| 2025-08-30
| 
|-
| [[:d:Q133540883|Q133540883]]
| ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2025-08-28
| 
|-
| [[:d:Q124516173|Q124516173]]
| [[Inga Ruģiniene]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-26
| 2026-07-01
|-
| [[:d:Q135650664|Q135650664]]
| ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2025-08-05
| 
|-
| [[:d:Q1563291|Q1563291]]
| ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-04
| 2025-09-25
|-
| [[:d:Q135454730|Q135454730]]
| ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2025-07-25
| 
|-
| [[:d:Q61112536|Q61112536]]
| [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2025-07-17
| 2026-07-16
|-
| [[:d:Q12587400|Q12587400]]
| ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2025-07-03
| 2026-06-30
|-
| [[:d:Q13018661|Q13018661]]
| ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-03&lt;br/&gt;2024-08-14
| 2025-09-07&lt;br/&gt;2024-08-16
|-
| [[:d:Q4918594|Q4918594]]
| ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-01
| 2025-07-03
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-06-23
| 
|-
| [[:d:Q4142905|Q4142905]]
| ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2025-06-13
| 2026-03-30
|-
| [[:d:Q6357939|Q6357939]]
| ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2025-05-19
| 
|-
| [[:d:Q109772130|Q109772130]]
| ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q1151156|Q1151156]]
| ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2023-06-12
| 2025-06-23&lt;br/&gt;2023-06-15
|-
| [[:d:Q566257|Q566257]]
| [[Frīdrihs Mercs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q68837007|Q68837007]]
| ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 2026-01-15
|-
| [[:d:Q4414|Q4414]]
| [[Fors Gnasingbe]]
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 
|-
| [[:d:Q16091128|Q16091128]]
| ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2025-05-02
| 
|-
| [[:d:Q57712|Q57712]]
| [[Kamla Persada-Bisensara]]
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-05-01
| 
|-
| [[:d:Q42478807|Q42478807]]
| ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2025-04-16
| 
|-
| [[:d:Q1268462|Q1268462]]
| ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q16262782|Q16262782]]
| ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q5360975|Q5360975]]
| ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2025-03-21
| 
|-
| [[:d:Q107504646|Q107504646]]
| ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-03-17
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q192533|Q192533]]
| [[Marks Kārnijs]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2025-03-14
| 
|-
| [[:d:Q56235580|Q56235580]]
| [[Aļaksandrs Turčins]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2025-03-10
| 
|-
| [[:d:Q64576653|Q64576653]]
| [[Kristians Štokers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-03-03
| 
|-
| [[:d:Q638463|Q638463]]
| ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2025-02-08
| 
|-
| [[:d:Q336599|Q336599]]
| [[Barts de Vēvers]]
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2025-02-03
| 
|-
| [[:d:Q920403|Q920403]]
| ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]''
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2025-01-23&lt;br/&gt;2020-06-27
| 2022-12-17
|-
| [[:d:Q8083950|Q8083950]]
| ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-01-22
| 2025-12-18
|-
| [[:d:Q59978016|Q59978016]]
| ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2025-01-16
| 2026-02-19
|-
| [[:d:Q131749390|Q131749390]]
| ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2025-01-12
| 
|-
| [[:d:Q64168538|Q64168538]]
| ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-01-10&lt;br/&gt;2021-10-11
| 2025-03-03&lt;br/&gt;2021-12-06
|-
| [[:d:Q6761049|Q6761049]]
| ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2025-01-01
| 
|-
| [[:d:Q31178879|Q31178879]]
| ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2024-12-27
| 2025-03-24
|-
| [[:d:Q21179176|Q21179176]]
| ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2024-12-23&lt;br/&gt;2023-06-15
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2024-12-23
|-
| [[:d:Q108856371|Q108856371]]
| [[Kristrūna Frostadotira]]
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-12-21
| 
|-
| [[:d:Q12963|Q12963]]
| [[Fransuā Bairū]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-12-13
| 2025-09-09
|-
| [[:d:Q12655545|Q12655545]]
| [[Gintauts Palucks]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2024-12-12
| 2025-08-04
|-
| [[:d:Q131377413|Q131377413]]
| ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-12-09
| 2025-03-29
|-
| [[:d:Q116056730|Q116056730]]
| ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q95099155|Q95099155]]
| ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2024-11-29&lt;br/&gt;2016-11-16
| 2020-12-23
|-
| [[:d:Q113577661|Q113577661]]
| ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2024-11-21&lt;br/&gt;2022-08-21
| 2022-12-05
|-
| [[:d:Q131140314|Q131140314]]
| ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-11-11
| 
|-
| [[:d:Q1335527|Q1335527]]
| [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2024-11-11&lt;br/&gt;2024-10-01
| 2025-10-21&lt;br/&gt;2024-11-11
|-
| [[:d:Q98298397|Q98298397]]
| ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2024-09-24
| 
|-
| [[:d:Q122759674|Q122759674]]
| ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-09-23
| 2024-12-08
|-
| [[:d:Q97011032|Q97011032]]
| ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2024-09-18
| 
|-
| [[:d:Q438465|Q438465]]
| [[Mišels Barnjē]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-09-05
| 2024-12-13
|-
| [[:d:Q12278288|Q12278288]]
| ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2024-08-27&lt;br/&gt;2024-04-09
| 2025-01-16&lt;br/&gt;2024-08-27
|-
| [[:d:Q129263796|Q129263796]]
| ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2024-08-17
| 
|-
| [[:d:Q13026319|Q13026319]]
| ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2024-08-16
| 2025-07-01
|-
| [[:d:Q128804528|Q128804528]]
| ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-08-10
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q66793577|Q66793577]]
| ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2024-08-02
| 
|-
| [[:d:Q1789192|Q1789192]]
| [[Kristens Mihals]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q3195923|Q3195923]]
| [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2018-02-15&lt;br/&gt;2015-10-12
| 2025-09-09&lt;br/&gt;2021-07-13&lt;br/&gt;2016-08-04
|-
| [[:d:Q6383803|Q6383803]]
| [[Kīrs Stārmers]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2024-07-05
| 2026-07-20
|-
| [[:d:Q22338116|Q22338116]]
| [[Diks Shofs]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2024-07-02
| 2026-02-23
|-
| [[:d:Q46675558|Q46675558]]
| [[Hristijans Mickoskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-06-23
| 
|-
| [[:d:Q117472023|Q117472023]]
| ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2024-06-12
| 
|-
| [[:d:Q126086566|Q126086566]]
| ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-05-23
| 2025-01-11
|-
| [[:d:Q5116472|Q5116472]]
| ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q16151955|Q16151955]]
| ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q6504758|Q6504758]]
| ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]''
| ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q333811|Q333811]]
| ''[[:d:Q333811|John Swinney]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2024-05-08
| 
|-
| [[:d:Q124343904|Q124343904]]
| ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2024-05-03
| 
|-
| [[:d:Q6860678|Q6860678]]
| ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 2025-04-16
|-
| [[:d:Q125591036|Q125591036]]
| ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]''
| ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]''
| 2024-04-25
| 2025-11-12
|-
| [[:d:Q7518922|Q7518922]]
| [[Saimons Heriss]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2024-04-09
| 2025-01-23
|-
| [[:d:Q879376|Q879376]]
| ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2017-01-11
| 2024-12-21&lt;br/&gt;2017-11-30
|-
| [[:d:Q11764394|Q11764394]]
| [[Luišs Montenegru]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q56312650|Q56312650]]
| ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2024-04-02
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q20423278|Q20423278]]
| [[Mohammads Mustafa|Mohammad Mustafa]]
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2024-03-28
| 
|-
| [[:d:Q2096387|Q2096387]]
| [[Šahbazs Šarīfs]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2024-03-03&lt;br/&gt;2022-04-11
| 2023-08-13
|-
| [[:d:Q22209348|Q22209348]]
| ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2024-02-27
| 
|-
| [[:d:Q5441662|Q5441662]]
| ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2024-02-26
| 
|-
| [[:d:Q114735638|Q114735638]]
| ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-02-25
| 2024-04-30
|-
| [[:d:Q27885302|Q27885302]]
| ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2024-02-08
| 
|-
| [[:d:Q124436646|Q124436646]]
| ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2024-02-06
| 
|-
| [[:d:Q57843|Q57843]]
| ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-02-06&lt;br/&gt;2017-05-31
| 2024-05-02&lt;br/&gt;2017-06-29
|-
| [[:d:Q16119688|Q16119688]]
| ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-02-05
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q21234823|Q21234823]]
| ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]''
| ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03
| 
|-
| [[:d:Q6837191|Q6837191]]
| ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03&lt;br/&gt;2020-01-11
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q5860953|Q5860953]]
| [[Talats Džaferi]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-01-28
| 2024-06-23
|-
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 
|-
| [[:d:Q3327520|Q3327520]]
| ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-01-17&lt;br/&gt;2022-07-19
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2022-07-24
|-
| [[:d:Q30339350|Q30339350]]
| [[Gabriels Atāls]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-01-09
| 2024-09-05
|-
| [[:d:Q106598060|Q106598060]]
| ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-01-01
| 2024-05-22
|-
| [[:d:Q627337|Q627337]]
| ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2023-12-21
| 
|-
| [[:d:Q946|Q946]]
| [[Donalds Tusks]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2023-12-13
| 
|-
| [[:d:Q74370310|Q74370310]]
| [[Kristofers Laksons]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-11-27
| 
|-
| [[:d:Q592101|Q592101]]
| ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]''
| ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q6070218|Q6070218]]
| [[Pedro Sančess]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2023-11-17&lt;br/&gt;2020-01-08&lt;br/&gt;2018-06-02
| 2023-07-25&lt;br/&gt;2019-04-30
|-
| [[:d:Q6307840|Q6307840]]
| ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2023-11-15
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q109784588|Q109784588]]
| ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2023-11-11
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q123342092|Q123342092]]
| ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2023-11-04
| 
|-
| [[:d:Q101225458|Q101225458]]
| [[Milojko Spajičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2023-10-31
| 
|-
| [[:d:Q57606|Q57606]]
| [[Roberts Fico]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-10-25
| 
|-
| [[:d:Q3434569|Q3434569]]
| ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2023-10-16
| 
|-
| [[:d:Q108461966|Q108461966]]
| ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]''
| [[premjerministrs]]
| 2023-09-28
| 2023-11-04
|-
| [[:d:Q61121565|Q61121565]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2023-09-15
| 2026-05-14
|-
| [[:d:Q359480|Q359480]]
| [[Fumio Kisida]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10&lt;br/&gt;2021-10-04
| 2024-10-01&lt;br/&gt;2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10
|-
| [[:d:Q57856|Q57856]]
| ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-09-08
| 
|-
| [[:d:Q118213697|Q118213697]]
| ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2023-08-22
| 2024-08-16
|-
| [[:d:Q13024351|Q13024351]]
| ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]''
| ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]''
| 2023-08-22
| 
|-
| [[:d:Q50345548|Q50345548]]
| ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2023-08-13
| 2024-03-03
|-
| [[:d:Q2646711|Q2646711]]
| ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2023-08-08
| 
|-
| [[:d:Q108444479|Q108444479]]
| [[Hasans Ahunds]]
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-07-17&lt;br/&gt;2021-09-07
| 2023-05-17
|-
| [[:d:Q11509|Q11509]]
| ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2023-07-01
| 
|-
| [[:d:Q552751|Q552751]]
| [[Kirjaks Micotakis]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-06-26&lt;br/&gt;2019-07-08
| 2023-05-25
|-
| [[:d:Q29892910|Q29892910]]
| ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20
| 
|-
| [[:d:Q6029546|Q6029546]]
| [[Peteri Orpo]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20&lt;br/&gt;2017-06-28
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q28536878|Q28536878]]
| ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-06-06
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q118402778|Q118402778]]
| ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-05-25
| 2023-06-26
|-
| [[:d:Q4665452|Q4665452]]
| ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]''
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-05-17
| 2023-07-17
|-
| [[:d:Q96747230|Q96747230]]
| ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-05-15
| 2023-10-25
|-
| [[:d:Q6996487|Q6996487]]
| ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2023-04-28
| 
|-
| [[:d:Q117348329|Q117348329]]
| ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2023-03-30
| 2025-03-26
|-
| [[:d:Q174924|Q174924]]
| ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2023-03-29
| 2024-05-07
|-
| [[:d:Q127271608|Q127271608]]
| ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2023-03-15
| 2024-11-29
|-
| [[:d:Q23020336|Q23020336]]
| ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2023-03-07
| 
|-
| [[:d:Q13407948|Q13407948]]
| [[Dorins Rečans]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2023-02-16
| 2025-11-01
|-
| [[:d:Q31192182|Q31192182]]
| ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-02-03&lt;br/&gt;2022-08-02
| 2023-06-06&lt;br/&gt;2023-02-03
|-
| [[:d:Q112175210|Q112175210]]
| ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2023-02-01
| 
|-
| [[:d:Q9182314|Q9182314]]
| ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2023-01-31
| 
|-
| [[:d:Q387491|Q387491]]
| ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2023-01-25
| 
|-
| [[:d:Q5106890|Q5106890]]
| [[Kriss Hipkinss]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-01-25
| 2023-11-27
|-
| [[:d:Q98841301|Q98841301]]
| ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-01-09
| 2023-08-30
|-
| [[:d:Q104914585|Q104914585]]
| ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2022-12-30
| 
|-
| [[:d:Q43723|Q43723]]
| [[Benjamins Netanjahu]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-12-29
| 
|-
| [[:d:Q315500|Q315500]]
| [[Puspa Kamals Dāhāls]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2016-08-04
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2017-06-07
|-
| [[:d:Q981549|Q981549]]
| ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]''
| ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]''
| 2022-12-24
| 
|-
| [[:d:Q556712|Q556712]]
| ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2022-12-22&lt;br/&gt;2015-09-15
| 2019-09-16
|-
| [[:d:Q1728820|Q1728820]]
| [[Leo Varadkars]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2022-12-17&lt;br/&gt;2017-06-14
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2020-06-27
|-
| [[:d:Q299574|Q299574]]
| [[Anvars Ibrahims]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2022-11-24
| 
|-
| [[:d:Q459822|Q459822]]
| ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2022-11-10
| 
|-
| [[:d:Q24950945|Q24950945]]
| ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2022-11-04
| 2023-09-04
|-
| [[:d:Q114588964|Q114588964]]
| ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2022-10-28
| 
|-
| [[:d:Q20055561|Q20055561]]
| [[Rišī Sūneks]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-10-25
| 2024-07-05
|-
| [[:d:Q451791|Q451791]]
| [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2022-10-22
| 
|-
| [[:d:Q114835874|Q114835874]]
| ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-10-21
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q1780398|Q1780398]]
| [[Ulfs Kristersons]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2022-10-18
| 
|-
| [[:d:Q3700793|Q3700793]]
| ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2022-10-14
| 
|-
| [[:d:Q7403916|Q7403916]]
| ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2022-10-13
| 2024-01-01
|-
| [[:d:Q6892571|Q6892571]]
| [[Muhammeds bin Selmāns]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2022-09-27
| 
|-
| [[:d:Q16269678|Q16269678]]
| ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2022-09-17
| 
|-
| [[:d:Q107136851|Q107136851]]
| ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2022-09-07
| 
|-
| [[:d:Q272201|Q272201]]
| [[Liza Trasa]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-09-06
| 2022-10-25
|-
| [[:d:Q15724737|Q15724737]]
| ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2022-08-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q109296984|Q109296984]]
| ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2022-08-20
| 2024-02-19
|-
| [[:d:Q113443525|Q113443525]]
| ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2022-08-06
| 
|-
| [[:d:Q109259869|Q109259869]]
| ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2022-07-24
| 2023-12-20
|-
| [[:d:Q1396120|Q1396120]]
| ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]''
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-07-01
| 2022-12-29
|-
| [[:d:Q112598575|Q112598575]]
| ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2022-06-26
| 
|-
| [[:d:Q112679881|Q112679881]]
| ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]''
| ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]''
| 2022-06-24
| 
|-
| [[:d:Q112691270|Q112691270]]
| ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2022-06-20
| 
|-
| [[:d:Q112286420|Q112286420]]
| ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2022-06-08
| 2023-03-29
|-
| [[:d:Q110644463|Q110644463]]
| ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2022-05-30
| 
|-
| [[:d:Q18645045|Q18645045]]
| [[Roberts Golobs]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2022-05-25
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q335697|Q335697]]
| [[Entonijs Albanīzs]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2022-05-23
| 
|-
| [[:d:Q356666|Q356666]]
| ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-21
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q20020731|Q20020731]]
| [[Elizabete Borna]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2022-05-16
| 2024-01-09
|-
| [[:d:Q12619978|Q12619978]]
| ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 2022-05-20
|-
| [[:d:Q12812869|Q12812869]]
| ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 
|-
| [[:d:Q16353146|Q16353146]]
| ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2022-04-28
| 2023-10-31
|-
| [[:d:Q111131079|Q111131079]]
| ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q44275924|Q44275924]]
| ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q63285566|Q63285566]]
| ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 
|-
| [[:d:Q88310768|Q88310768]]
| ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2022-02-07
| 2026-05-12
|-
| [[:d:Q55639564|Q55639564]]
| ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]''
| ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]''
| 2022-02-01
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q110629734|Q110629734]]
| ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2022-01-19
| 
|-
| [[:d:Q110288715|Q110288715]]
| [[Dimitars Kovačevskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2022-01-17
| 2024-01-28
|-
| [[:d:Q56825894|Q56825894]]
| [[Elihans Smaiilovs]]
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2022-01-05
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q19631293|Q19631293]]
| ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2021-12-27
| 2024-12-09
|-
| [[:d:Q3377548|Q3377548]]
| [[Petrs Fiala]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2021-12-17
| 2025-12-09
|-
| [[:d:Q106928258|Q106928258]]
| ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-12-13
| 2022-08-01
|-
| [[:d:Q21062160|Q21062160]]
| ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2021-12-11
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q61053|Q61053]]
| [[Olafs Šolcs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2021-12-08
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q42860944|Q42860944]]
| [[Karls Nēhammers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2021-12-06
| 2025-01-10
|-
| [[:d:Q4935873|Q4935873]]
| [[Magdalēna Andešone]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2021-11-30
| 2022-10-18
|-
| [[:d:Q28950289|Q28950289]]
| ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2021-11-25&lt;br/&gt;2020-12-07
| 2023-06-12&lt;br/&gt;2020-12-23
|-
| [[:d:Q27654948|Q27654948]]
| ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2021-11-21&lt;br/&gt;2019-08-21
| 2022-01-02&lt;br/&gt;2021-10-25
|-
| [[:d:Q47189019|Q47189019]]
| ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2021-11-05
| 2022-05-12
|-
| [[:d:Q467948|Q467948]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]''
| 2021-10-14
| 
|-
| [[:d:Q25752002|Q25752002]]
| ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q4060344|Q4060344]]
| ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q1638114|Q1638114]]
| ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2021-10-07
| 
|-
| [[:d:Q7183082|Q7183082]]
| ''[[:d:Q7183082|Philip &quot;Brave&quot; Davis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2021-09-17
| 
|-
| [[:d:Q28055319|Q28055319]]
| ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-09-16&lt;br/&gt;2021-05-12
| 2021-12-13&lt;br/&gt;2021-09-16
|-
| [[:d:Q318493|Q318493]]
| ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2021-09-10
| 2025-02-08
|-
| [[:d:Q66708545|Q66708545]]
| ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2021-09-06
| 2022-08-20
|-
| [[:d:Q6084858|Q6084858]]
| ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2021-08-21
| 2022-11-24
|-
| [[:d:Q105193792|Q105193792]]
| ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2021-08-06
| 2023-02-16
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-08-01
| 
|-
| [[:d:Q7184214|Q7184214]]
| ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2021-07-28
| 
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q107600891|Q107600891]]
| ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2021-07-16
| 2023-09-28
|-
| [[:d:Q470903|Q470903]]
| [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2021-07-13&lt;br/&gt;2017-06-07
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2018-02-15
|-
| [[:d:Q96612848|Q96612848]]
| ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2021-06-30
| 2023-11-11
|-
| [[:d:Q62481397|Q62481397]]
| ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]''
| ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]''
| 2021-06-21
| 
|-
| [[:d:Q7035479|Q7035479]]
| [[Nikols Pašinjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25&lt;br/&gt;2018-05-08
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25
|-
| [[:d:Q7150914|Q7150914]]
| ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2021-06-17
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q107273326|Q107273326]]
| ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2021-06-15
| 2022-02-07
|-
| [[:d:Q29030093|Q29030093]]
| ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2021-06-14
| 
|-
| [[:d:Q39318|Q39318]]
| [[Naftali Benets]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2021-06-13
| 2022-07-01
|-
| [[:d:Q2964323|Q2964323]]
| ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2021-06-07
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q3374810|Q3374810]]
| ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]''
| ''[[:d:Q116357|Sikyong]]''
| 2021-05-27
| 
|-
| [[:d:Q5446290|Q5446290]]
| ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2021-05-24
| 2025-09-16
|-
| [[:d:Q12587534|Q12587534]]
| ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-05-14
| 2022-05-11
|-
| [[:d:Q4752077|Q4752077]]
| ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2021-05-12
| 2026-05-01
|-
| [[:d:Q101751482|Q101751482]]
| ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05
| 2021-05-20
|-
| [[:d:Q105277058|Q105277058]]
| ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05&lt;br/&gt;2021-02-03
| 2021-10-12&lt;br/&gt;2021-05-05
|-
| [[:d:Q107067181|Q107067181]]
| ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2021-04-30
| 2023-07-10
|-
| [[:d:Q105523479|Q105523479]]
| ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2021-04-26
| 2024-06-12
|-
| [[:d:Q4710950|Q4710950]]
| ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2021-04-26&lt;br/&gt;2016-02-13
| 2022-10-13&lt;br/&gt;2018-05-04
|-
| [[:d:Q51846080|Q51846080]]
| ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2021-04-23
| 2025-04-07
|-
| [[:d:Q106622643|Q106622643]]
| ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2021-04-21
| 2023-11-15
|-
| [[:d:Q31180640|Q31180640]]
| ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-04-17
| 2021-05-14
|-
| [[:d:Q22343041|Q22343041]]
| ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]''
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-04-16
| 
|-
| [[:d:Q106496152|Q106496152]]
| ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-04-14
| 2021-07-20
|-
| [[:d:Q10806940|Q10806940]]
| ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2021-04-05
| 
|-
| [[:d:Q7110324|Q7110324]]
| ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2021-04-03
| 2023-07-26
|-
| [[:d:Q46227987|Q46227987]]
| ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2021-04-01
| 2023-05-15
|-
| [[:d:Q441633|Q441633]]
| [[Albins Kurti]]
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2021-03-22&lt;br/&gt;2020-02-03
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q7180477|Q7180477]]
| ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2021-03-22
| 2022-12-30
|-
| [[:d:Q105319569|Q105319569]]
| ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2021-03-15
| 
|-
| [[:d:Q3369176|Q3369176]]
| ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2021-03-08
| 2023-10-06
|-
| [[:d:Q6066533|Q6066533]]
| [[Irakli Garibašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-22
| 2024-01-29
|-
| [[:d:Q60361123|Q60361123]]
| ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-18
| 2021-02-22
|-
| [[:d:Q294460|Q294460]]
| [[Mario Dragi]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2021-02-13
| 2022-10-22
|-
| [[:d:Q24248226|Q24248226]]
| ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2021-01-27
| 2025-06-13
|-
| [[:d:Q11869065|Q11869065]]
| [[Kaja Kallasa]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2021-01-26
| 2024-07-22
|-
| [[:d:Q43549347|Q43549347]]
| ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-01-01
| 
|-
| [[:d:Q4822275|Q4822275]]
| ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2020-12-31
| 2021-08-05
|-
| [[:d:Q105588566|Q105588566]]
| ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2020-12-23
| 2023-03-15
|-
| [[:d:Q28035183|Q28035183]]
| [[Florins Kicu]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2020-12-23
| 2021-11-25
|-
| [[:d:Q16973942|Q16973942]]
| ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2020-12-13
| 2021-07-19
|-
| [[:d:Q11140027|Q11140027]]
| ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]''
| ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]''
| 2020-12-10
| 
|-
| [[:d:Q28600107|Q28600107]]
| ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2020-12-09
| 2021-11-05
|-
| [[:d:Q97999161|Q97999161]]
| ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2020-12-04
| 2022-04-28
|-
| [[:d:Q437096|Q437096]]
| [[Ingrīda Šimonīte]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2020-11-25
| 2024-12-12
|-
| [[:d:Q6266369|Q6266369]]
| ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]''
| ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]''
| 2020-11-12
| 
|-
| [[:d:Q58140|Q58140]]
| ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]''
| ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]''
| 2020-11-11
| 
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-10-10&lt;br/&gt;2020-10-06
| 2020-11-14&lt;br/&gt;2020-10-10
|-
| [[:d:Q63441935|Q63441935]]
| ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2020-10-07
| 2024-09-15
|-
| [[:d:Q476596|Q476596]]
| ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2020-10-01
| 2025-02-03
|-
| [[:d:Q6766871|Q6766871]]
| ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]''
| ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]''
| 2020-10-01
| 
|-
| [[:d:Q16682496|Q16682496]]
| ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2020-09-28
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q3317754|Q3317754]]
| ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2020-09-27
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q99605101|Q99605101]]
| ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-09-23
| 2022-06-26
|-
| [[:d:Q122465|Q122465]]
| [[Josihide Suga]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2020-09-16
| 2021-10-04
|-
| [[:d:Q7045446|Q7045446]]
| ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-09-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q220579|Q220579]]
| [[Zorans Zaevs]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-08-30&lt;br/&gt;2017-06-01
| 2022-01-16&lt;br/&gt;2020-01-03
|-
| [[:d:Q105674235|Q105674235]]
| ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2020-08-29
| 2022-06-20
|-
| [[:d:Q25035961|Q25035961]]
| ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2020-08-13
| 
|-
| [[:d:Q5679624|Q5679624]]
| ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2020-08-10&lt;br/&gt;2019-12-19
| 2021-09-10&lt;br/&gt;2020-08-10
|-
| [[:d:Q98137599|Q98137599]]
| ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2020-08-06
| 2024-08-02
|-
| [[:d:Q98053664|Q98053664]]
| ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2020-08-03
| 
|-
| [[:d:Q3126401|Q3126401]]
| ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2020-07-30
| 2021-03-10
|-
| [[:d:Q97703983|Q97703983]]
| ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-07-25
| 2020-09-01
|-
| [[:d:Q65556229|Q65556229]]
| ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2020-07-16
| 2023-01-09
|-
| [[:d:Q3171170|Q3171170]]
| [[Žans Kastekss]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2020-07-03
| 2022-05-16
|-
| [[:d:Q27231038|Q27231038]]
| ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2020-06-23
| 2022-09-07
|-
| [[:d:Q96338578|Q96338578]]
| ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-06-17
| 2020-10-06
|-
| [[:d:Q60455401|Q60455401]]
| ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2020-06-11
| 2024-09-14
|-
| [[:d:Q182043|Q182043]]
| [[Mati Vanhanens]]
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-06-09
| 2020-09-10
|-
| [[:d:Q27043179|Q27043179]]
| [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2020-06-04
| 2025-03-10
|-
| [[:d:Q30323682|Q30323682]]
| ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2020-06-03
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q91621859|Q91621859]]
| ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2020-05-20
| 2022-10-28
|-
| [[:d:Q85317569|Q85317569]]
| ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2020-05-06
| 2022-10-14
|-
| [[:d:Q313355|Q313355]]
| ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2020-04-23
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q16190741|Q16190741]]
| ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2020-04-20
| 2022-11-04
|-
| [[:d:Q552706|Q552706]]
| ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2020-03-21
| 2021-04-01
|-
| [[:d:Q66094865|Q66094865]]
| [[Deniss Šmihaļs]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2020-03-04
| 2025-07-17
|-
| [[:d:Q87188650|Q87188650]]
| ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2020-03-04
| 2021-04-14
|-
| [[:d:Q1060949|Q1060949]]
| ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2020-03-01
| 2021-08-16
|-
| [[:d:Q86715481|Q86715481]]
| ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2020-02-28
| 2023-08-07
|-
| [[:d:Q83849153|Q83849153]]
| ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2020-01-28
| 2023-03-07
|-
| [[:d:Q4298520|Q4298520]]
| [[Mihails Mišustins]]
| [[Krievijas premjerministrs]]
| 2020-01-16
| 
|-
| [[:d:Q11270093|Q11270093]]
| ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2020-01-14
| 2021-04-17
|-
| [[:d:Q37860840|Q37860840]]
| [[Roberts Abela]]
| ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4949324|Q4949324]]
| ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4792148|Q4792148]]
| ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2020-01-11&lt;br/&gt;2016-01-11
| 2021-06-14&lt;br/&gt;2017-01-09
|-
| [[:d:Q2262885|Q2262885]]
| [[Sebastiāns Kurcs]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2020-01-07&lt;br/&gt;2017-12-18
| 2021-10-11&lt;br/&gt;2019-05-28
|-
| [[:d:Q21467814|Q21467814]]
| ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-01-03
| 2020-08-30
|-
| [[:d:Q80100650|Q80100650]]
| ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-28
| 2021-06-30
|-
| [[:d:Q12752078|Q12752078]]
| ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2019-12-23
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q79358625|Q79358625]]
| ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]''
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2019-12-21
| 
|-
| [[:d:Q62635974|Q62635974]]
| ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-19
| 2019-12-28
|-
| [[:d:Q16986436|Q16986436]]
| [[Sanna Marina]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-12-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q57338|Q57338]]
| ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
| 2022-05-09&lt;br/&gt;2018-11-14
|-
| [[:d:Q12219691|Q12219691]]
| ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 2022-07-19
|-
| [[:d:Q69624560|Q69624560]]
| ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 
|-
| [[:d:Q75020865|Q75020865]]
| ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-11-14
| 2020-12-31
|-
| [[:d:Q551585|Q551585]]
| ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-11-08&lt;br/&gt;2018-04-16
| 2020-02-28&lt;br/&gt;2019-10-29
|-
| [[:d:Q671955|Q671955]]
| ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2019-11-04
| 2020-12-07
|-
| [[:d:Q142540|Q142540]]
| ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-10-31
| 2019-11-08
|-
| [[:d:Q18434995|Q18434995]]
| ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2019-10-27
| 2020-10-01
|-
| [[:d:Q58303425|Q58303425]]
| ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-10-10
| 2019-11-19
|-
| [[:d:Q12850075|Q12850075]]
| ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 
|-
| [[:d:Q48778102|Q48778102]]
| ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 2021-12-27
|-
| [[:d:Q6378927|Q6378927]]
| ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2019-09-19
| 
|-
| [[:d:Q853551|Q853551]]
| ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2019-09-16
| 2022-12-22
|-
| [[:d:Q20253947|Q20253947]]
| ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-09-12
| 2020-06-05
|-
| [[:d:Q7449656|Q7449656]]
| ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-09-12
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q43287680|Q43287680]]
| ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2019-09-08
| 2021-02-18
|-
| [[:d:Q64486491|Q64486491]]
| [[Oleksijs Hončaruks]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2019-08-29
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q3155412|Q3155412]]
| ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2019-08-05
| 2020-08-06
|-
| [[:d:Q180589|Q180589]]
| [[Boriss Džonsons]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2019-07-24
| 2022-09-06
|-
| [[:d:Q5015|Q5015]]
| [[Mete Frederiksena]]
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2019-06-27
| 
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-06-08
| 2019-11-14
|-
| [[:d:Q11852228|Q11852228]]
| [[Anti Rinne]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-06-06
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q16984784|Q16984784]]
| ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-06-06
| 2019-09-12
|-
| [[:d:Q916162|Q916162]]
| [[Brigite Bīrleine]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-06-03
| 2020-01-07
|-
| [[:d:Q6138903|Q6138903]]
| ''[[:d:Q6138903|James Marape]]''
| ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]''
| 2019-05-30
| 
|-
| [[:d:Q45808771|Q45808771]]
| ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-05-28
| 2019-06-03
|-
| [[:d:Q6057339|Q6057339]]
| ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2019-05-22
| 2020-12-09
|-
| [[:d:Q63967715|Q63967715]]
| ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2019-05-20
| 2021-01-28
|-
| [[:d:Q21001195|Q21001195]]
| ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]''
| ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]''
| 2019-05-16
| 
|-
| [[:d:Q536063|Q536063]]
| ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2019-04-24
| 2024-05-02
|-
| [[:d:Q30005153|Q30005153]]
| ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2019-04-23
| 2020-08-18
|-
| [[:d:Q16192933|Q16192933]]
| [[Mohammads Štajje|Mohammad Shtayyeh]]
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2019-04-13
| 2024-03-31
|-
| [[:d:Q56818689|Q56818689]]
| ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2019-04-11
| 2020-08-13
|-
| [[:d:Q62596591|Q62596591]]
| ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2019-03-21
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q48728938|Q48728938]]
| ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2019-03-13
| 2019-04-11
|-
| [[:d:Q20109520|Q20109520]]
| ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-03-11
| 2019-12-19
|-
| [[:d:Q61889435|Q61889435]]
| ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2019-02-25
| 2021-06-15
|-
| [[:d:Q527063|Q527063]]
| ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2019-02-21
| 2022-01-05
|-
| [[:d:Q60813372|Q60813372]]
| ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2019-01-24
| 2021-12-08
|-
| [[:d:Q3736499|Q3736499]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-09-15
|-
| [[:d:Q551904|Q551904]]
| ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2019-01-14
| 2023-01-31
|-
| [[:d:Q60594089|Q60594089]]
| ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2019-01-12
| 2020-07-16
|-
| [[:d:Q60441515|Q60441515]]
| ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]''
| [[Kamerūnas premjerministri]]
| 2019-01-04
| 
|-
| [[:d:Q58416549|Q58416549]]
| ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-12-18
| 2025-08-22
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2018-12-16&lt;br/&gt;2015-01-09
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
|-
| [[:d:Q57085436|Q57085436]]
| ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2018-12-03
| 2022-11-09
|-
| [[:d:Q57588106|Q57588106]]
| ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-12-01
| 2022-06-08
|-
| [[:d:Q391160|Q391160]]
| ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-11-19
| 2018-12-18
|-
| [[:d:Q57313851|Q57313851]]
| ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2018-11-07
| 2023-11-01
|-
| [[:d:Q58014343|Q58014343]]
| ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2018-10-30
| 2019-08-05
|-
| [[:d:Q57973856|Q57973856]]
| ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-10-27
| 2020-12-13
|-
| [[:d:Q357116|Q357116]]
| ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2018-10-25
| 2020-05-07
|-
| [[:d:Q57373157|Q57373157]]
| ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2018-10-15
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q4080376|Q4080376]]
| ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-18
| 2020-04-23
|-
| [[:d:Q3166124|Q3166124]]
| ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2018-09-17
| 2019-03-21
|-
| [[:d:Q56556415|Q56556415]]
| ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2018-09-15&lt;br/&gt;2018-09-09
| 2019-02-23&lt;br/&gt;2018-09-15
|-
| [[:d:Q27829055|Q27829055]]
| ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-08
| 2018-09-18
|-
| [[:d:Q16514790|Q16514790]]
| [[Deniss Pušiļins]]
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-09-07
| 2018-10-18
|-
| [[:d:Q56630743|Q56630743]]
| ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-09-05
| 2018-10-27
|-
| [[:d:Q7436908|Q7436908]]
| [[Skots Morisons]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2018-08-24
| 2022-05-23
|-
| [[:d:Q155164|Q155164]]
| [[Imrāns Hāns]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2022-04-10
|-
| [[:d:Q3813861|Q3813861]]
| [[Sjarhejs Rumass]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q12795878|Q12795878]]
| ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]''
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2018-08-17
| 2020-03-03
|-
| [[:d:Q57519|Q57519]]
| ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2018-06-22
| 2023-07-01
|-
| [[:d:Q54982996|Q54982996]]
| ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2018-06-20
| 2019-09-02
|-
| [[:d:Q29512679|Q29512679]]
| ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 2020-10-12
|-
| [[:d:Q54901515|Q54901515]]
| ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 
|-
| [[:d:Q54806925|Q54806925]]
| ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2018-06-06
| 2025-09-29
|-
| [[:d:Q53844829|Q53844829]]
| [[Džuzepe Konte]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2018-06-01
| 2021-02-13
|-
| [[:d:Q6967119|Q6967119]]
| ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2018-06-01
| 2018-08-17
|-
| [[:d:Q6827147|Q6827147]]
| ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]''
| ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]''
| 2018-05-25
| 
|-
| [[:d:Q5984807|Q5984807]]
| ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2018-05-21
| 2021-09-05
|-
| [[:d:Q12712421|Q12712421]]
| ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]''
| ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]''
| 2018-05-15
| 
|-
| [[:d:Q181383|Q181383]]
| [[Mahathirs bin Mohamads]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2018-05-10
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q467261|Q467261]]
| ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-04-25
| 2018-09-08
|-
| [[:d:Q1979923|Q1979923]]
| ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]''
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-23&lt;br/&gt;2016-09-13
| 2018-05-08&lt;br/&gt;2018-04-17
|-
| [[:d:Q7065106|Q7065106]]
| ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2018-04-21
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q37777535|Q37777535]]
| ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2018-04-20&lt;br/&gt;2017-08-22
| 2020-06-15&lt;br/&gt;2017-08-26
|-
| [[:d:Q53863493|Q53863493]]
| ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2018-04-20
| 2021-04-30
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2018-04-19
| 2019-12-21
|-
| [[:d:Q612803|Q612803]]
| [[Seržs Sargsjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-17
| 2018-04-23
|-
| [[:d:Q50365049|Q50365049]]
| [[Abijs Ahmeds]]
| ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]''
| 2018-04-02
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2018-03-22
| 2020-03-21
|-
| [[:d:Q48110120|Q48110120]]
| ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2018-02-05
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q47188815|Q47188815]]
| ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2018-02-02
| 2019-05-22
|-
| [[:d:Q47527935|Q47527935]]
| ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2018-01-30
| 2018-04-16
|-
| [[:d:Q9368300|Q9368300]]
| ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-29
| 2019-11-04
|-
| [[:d:Q30349022|Q30349022]]
| ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-16
| 2018-01-29
|-
| [[:d:Q47262798|Q47262798]]
| ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2018-01-15
| 2019-10-10
|-
| [[:d:Q2398472|Q2398472]]
| ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-12-30
| 2019-04-18
|-
| [[:d:Q11771436|Q11771436]]
| [[Mateušs Moraveckis]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2017-12-11
| 2023-12-13
|-
| [[:d:Q467464|Q467464]]
| ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2017-11-30
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q23038705|Q23038705]]
| ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2017-11-17
| 
|-
| [[:d:Q7331464|Q7331464]]
| ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2017-11-15
| 2019-04-24
|-
| [[:d:Q132345|Q132345]]
| [[Šindzo Abe]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2017-11-01
| 2020-09-16
|-
| [[:d:Q3606816|Q3606816]]
| [[Džasinda Ārdērna]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2017-10-26
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q27058418|Q27058418]]
| [[Hurelsuhs Uhnāgīns]]
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2017-10-04
| 2021-01-21
|-
| [[:d:Q11664|Q11664]]
| ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2017-09-15
| 2018-06-22
|-
| [[:d:Q316553|Q316553]]
| ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2017-09-09
| 2020-02-03
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2017-09-08
| 2019-01-14
|-
| [[:d:Q38188115|Q38188115]]
| ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2017-08-30
| 2025-07-25
|-
| [[:d:Q29865128|Q29865128]]
| ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2017-08-26
| 2018-04-19
|-
| [[:d:Q57613|Q57613]]
| ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-08-16
| 2019-03-11
|-
| [[:d:Q7461686|Q7461686]]
| ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]''
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2017-08-01
| 2018-05-31
|-
| [[:d:Q33120852|Q33120852]]
| ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]''
| ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]''
| 2017-07-19
| 
|-
| [[:d:Q12735517|Q12735517]]
| [[Mihajs Tudose]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q26258815|Q26258815]]
| [[Ana Brnabiča]]
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2024-03-20
|-
| [[:d:Q983971|Q983971]]
| ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2017-06-16
| 2020-05-19
|-
| [[:d:Q12611134|Q12611134]]
| ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2017-05-31
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q26251882|Q26251882]]
| ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2017-05-29
| 2021-06-14
|-
| [[:d:Q2821166|Q2821166]]
| ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-05-25
| 2017-08-15
|-
| [[:d:Q29239480|Q29239480]]
| ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2017-05-18
| 2019-09-07
|-
| [[:d:Q44531929|Q44531929]]
| ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2017-05-16
| 2020-08-29
|-
| [[:d:Q3579995|Q3579995]]
| [[Eduārs Filips]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2017-05-15
| 2020-07-03
|-
| [[:d:Q16732648|Q16732648]]
| ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2017-05-11
| 2021-09-17
|-
| [[:d:Q57775|Q57775]]
| [[Boiko Borisovs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-05-04
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q16090573|Q16090573]]
| ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2017-05-01
| 2017-05-01
|-
| [[:d:Q26845654|Q26845654]]
| ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-04-10
| 2017-12-29
|-
| [[:d:Q2033385|Q2033385]]
| ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2017-04-05
| 2021-10-07
|-
| [[:d:Q28836953|Q28836953]]
| ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2017-03-21
| 2018-09-17
|-
| [[:d:Q15700032|Q15700032]]
| ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2017-03-02
| 2018-09-10
|-
| [[:d:Q28824125|Q28824125]]
| ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2017-03-01
| 2020-07-25
|-
| [[:d:Q12289150|Q12289150]]
| ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-01-27
| 2017-05-04
|-
| [[:d:Q3401447|Q3401447]]
| ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]''
| ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]''
| 2017-01-23
| 2024-11-13
|-
| [[:d:Q2840866|Q2840866]]
| ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2017-01-10
| 2020-07-08
|-
| [[:d:Q19003460|Q19003460]]
| ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-01-04
| 2017-06-29
|-
| [[:d:Q296771|Q296771]]
| ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2016-12-18
| 2019-10-29
|-
| [[:d:Q28120974|Q28120974]]
| ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2016-12-17
| 2022-05-26
|-
| [[:d:Q28002959|Q28002959]]
| ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]''
| ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]''
| 2016-12-14
| 
|-
| [[:d:Q1071031|Q1071031]]
| [[Paolo Džentiloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2016-12-12
| 2018-06-01
|-
| [[:d:Q4384608|Q4384608]]
| ''[[:d:Q4384608|Bill English]]''
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2016-12-12
| 2017-10-26
|-
| [[:d:Q560890|Q560890]]
| [[Bernārs Kaznēvs]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2016-12-06
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q27941657|Q27941657]]
| [[Duško Markovičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2016-11-28
| 2020-12-04
|-
| [[:d:Q2621730|Q2621730]]
| [[Jiri Ratass]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2016-11-23
| 2021-01-13
|-
| [[:d:Q1797508|Q1797508]]
| [[Sauļus Skvernelis]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2016-11-22
| 2020-11-25
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-11-18
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q17639110|Q17639110]]
| ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2016-11-17
| 2017-05-18
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2016-11-11&lt;br/&gt;2016-04-13
| 2017-08-22&lt;br/&gt;2016-11-11
|-
| [[:d:Q10819|Q10819]]
| [[Marjano Rahojs]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2016-10-30&lt;br/&gt;2015-12-21
| 2018-06-01&lt;br/&gt;2016-10-30
|-
| [[:d:Q11685764|Q11685764]]
| [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-10-19
| 
|-
| [[:d:Q19745310|Q19745310]]
| ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-10-14&lt;br/&gt;2015-03-31
| 2017-03-16&lt;br/&gt;2016-04-05
|-
| [[:d:Q12223068|Q12223068]]
| ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-10-04
| 2024-08-10
|-
| [[:d:Q25752048|Q25752048]]
| ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2016-10-04
| 2021-10-12
|-
| [[:d:Q5373253|Q5373253]]
| ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2016-09-29
| 2019-01-12
|-
| [[:d:Q4404442|Q4404442]]
| ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2016-09-08
| 2019-02-21
|-
| [[:d:Q26211009|Q26211009]]
| ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-08-05
| 2018-04-25
|-
| [[:d:Q4057556|Q4057556]]
| ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-07-26&lt;br/&gt;2015-03-17
| 2016-08-05&lt;br/&gt;2015-03-20
|-
| [[:d:Q264766|Q264766]]
| [[Terēza Meja]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2016-07-13
| 2019-07-24
|-
| [[:d:Q6001983|Q6001983]]
| ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2016-07-13
| 2020-06-11
|-
| [[:d:Q24761111|Q24761111]]
| ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2016-06-22
| 2023-02-01
|-
| [[:d:Q25848773|Q25848773]]
| ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2016-06-08
| 2017-10-04
|-
| [[:d:Q16203640|Q16203640]]
| ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2016-06-07
| 2021-07-26
|-
| [[:d:Q5648173|Q5648173]]
| ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2016-06-01
| 2018-06-04
|-
| [[:d:Q4838987|Q4838987]]
| ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-05-27&lt;br/&gt;2015-08-20
| 2016-11-18&lt;br/&gt;2015-09-09
|-
| [[:d:Q863496|Q863496]]
| [[Binali Jildirims]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2016-05-24
| 2018-07-09
|-
| [[:d:Q8997373|Q8997373]]
| ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2017-09-08
|-
| [[:d:Q18135060|Q18135060]]
| ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-17
| 2017-12-18
|-
| [[:d:Q89601|Q89601]]
| ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-09
| 2016-05-17
|-
| [[:d:Q23928873|Q23928873]]
| ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2016-04-23
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q23899522|Q23899522]]
| ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2016-04-22
| 2026-06-19
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q58174|Q58174]]
| ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2016-04-16
| 2018-02-02
|-
| [[:d:Q4150130|Q4150130]]
| [[Volodimirs Groismans]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2016-04-14
| 2019-08-29
|-
| [[:d:Q23782689|Q23782689]]
| ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2016-04-10
| 2018-06-06
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2016-04-07
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q201075|Q201075]]
| ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2016-04-07
| 2017-01-11
|-
| [[:d:Q21089561|Q21089561]]
| ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-04-05
| 2021-03-15
|-
| [[:d:Q20385886|Q20385886]]
| ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-04-03
| 2018-10-15
|-
| [[:d:Q23729455|Q23729455]]
| ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2016-04-02
| 2019-02-22
|-
| [[:d:Q23430047|Q23430047]]
| ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-03-25
| 2017-03-21
|-
| [[:d:Q505200|Q505200]]
| ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]''
| ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]''
| 2016-03-03
| 
|-
| [[:d:Q21809321|Q21809321]]
| ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-02-26
| 2016-03-28
|-
| [[:d:Q22696254|Q22696254]]
| ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2016-02-11
| 2020-04-20
|-
| [[:d:Q6112509|Q6112509]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2016-02-11
| 2019-01-23
|-
| [[:d:Q10294207|Q10294207]]
| ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-02-01
| 2016-05-20
|-
| [[:d:Q21821359|Q21821359]]
| [[Tihomirs Oreškovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-01-22
| 2016-10-19
|-
| [[:d:Q7155601|Q7155601]]
| [[Pavels Filips]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2016-01-20
| 2019-06-08
|-
| [[:d:Q22077723|Q22077723]]
| ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2016-01-18
| 2017-05-31
|-
| [[:d:Q22043905|Q22043905]]
| ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2016-01-13
| 2019-01-21
|-
| [[:d:Q15277881|Q15277881]]
| [[Giorgi Kvirikašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2015-12-30
| 2018-06-13
|-
| [[:d:Q21855433|Q21855433]]
| ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2015-12-29
| 2018-05-21
|-
| [[:d:Q21857164|Q21857164]]
| ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-23
| 2016-12-17
|-
| [[:d:Q4345614|Q4345614]]
| ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-02&lt;br/&gt;2015-10-13
| 2015-12-23&lt;br/&gt;2015-11-30
|-
| [[:d:Q13858295|Q13858295]]
| ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-11-30
| 2015-12-02
|-
| [[:d:Q610788|Q610788]]
| [[Antoniu Košta]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2015-11-26
| 2024-04-02
|-
| [[:d:Q58198|Q58198]]
| [[Ahmets Davutoglu]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2015-11-24&lt;br/&gt;2015-08-28
| 2016-05-24&lt;br/&gt;2015-11-24
|-
| [[:d:Q6737420|Q6737420]]
| ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2015-11-20
| 2025-11-13
|-
| [[:d:Q929248|Q929248]]
| ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-17
| 2017-01-04
|-
| [[:d:Q4877021|Q4877021]]
| [[Beata Šidlo]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2015-11-16
| 2017-12-11
|-
| [[:d:Q3736573|Q3736573]]
| ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2015-11-08&lt;br/&gt;2015-05-01
| 2016-04-13&lt;br/&gt;2015-11-08
|-
| [[:d:Q21095867|Q21095867]]
| ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-05
| 2015-11-17
|-
| [[:d:Q3099714|Q3099714]]
| [[Žistēns Trido]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2015-11-04
| 2025-03-14
|-
| [[:d:Q15715802|Q15715802]]
| ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-10-30
| 2016-01-20
|-
| [[:d:Q18402168|Q18402168]]
| ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q312015|Q312015]]
| [[Aleksis Ciprs]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-09-21&lt;br/&gt;2015-01-26
| 2019-07-08&lt;br/&gt;2015-08-27
|-
| [[:d:Q16250142|Q16250142]]
| ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2015-09-19
| 2018-06-05
|-
| [[:d:Q176413|Q176413]]
| ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2015-09-17
| 2016-05-12
|-
| [[:d:Q927550|Q927550]]
| [[Melkolms Tērnbulls]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2015-09-15
| 2018-08-24
|-
| [[:d:Q6384971|Q6384971]]
| ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2015-09-09
| 2025-03-17
|-
| [[:d:Q20926382|Q20926382]]
| ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2015-09-01
| 2016-12-23
|-
| [[:d:Q20855548|Q20855548]]
| ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-08-27
| 2015-09-21
|-
| [[:d:Q7911417|Q7911417]]
| ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-07-30
| 2015-10-30
|-
| [[:d:Q20669153|Q20669153]]
| ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2015-07-16
| 2016-04-16
|-
| [[:d:Q182397|Q182397]]
| ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]''
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2015-06-28
| 2019-06-27
|-
| [[:d:Q6968023|Q6968023]]
| ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-06-22
| 2015-07-30
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2017-05-11
|-
| [[:d:Q3241966|Q3241966]]
| ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]''
| ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2016-04-06
|-
| [[:d:Q469823|Q469823]]
| ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2015-06-11
| 2016-02-11
|-
| [[:d:Q6428317|Q6428317]]
| ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2015-06-10
| 2020-09-28
|-
| [[:d:Q1711532|Q1711532]]
| [[Juha Sipile]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2015-05-29
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q355463|Q355463]]
| ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2015-05-29
| 2017-06-28
|-
| [[:d:Q6915896|Q6915896]]
| ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2015-05-20
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q19501831|Q19501831]]
| ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2015-03-31
| 2019-12-23
|-
| [[:d:Q20525402|Q20525402]]
| ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2015-03-31
| 2023-04-28
|-
| [[:d:Q102101678|Q102101678]]
| ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]''
| [[premjerministrs]]
| 2015-03-23
| 2018-04-05
|-
| [[:d:Q7395683|Q7395683]]
| ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2015-03-21
| 2025-03-21
|-
| [[:d:Q19667703|Q19667703]]
| ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2015-03-20
| 2016-07-26
|-
| [[:d:Q57732|Q57732]]
| ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2015-03-17
| 2017-06-16
|-
| [[:d:Q19281444|Q19281444]]
| ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-02-18
| 2015-06-20
|-
| [[:d:Q3529064|Q3529064]]
| ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2015-02-18
| 2022-08-06
|-
| [[:d:Q12612132|Q12612132]]
| ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-02-17
| 2015-04-27
|-
| [[:d:Q1647887|Q1647887]]
| ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2015-02-16
| 2017-09-15
|-
| [[:d:Q367825|Q367825]]
| [[Selmāns Āl Saūds]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2015-01-23
| 2022-09-27
|-
| [[:d:Q19057400|Q19057400]]
| ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2015-01-19
| 2022-03-03
|-
| [[:d:Q18785199|Q18785199]]
| ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2015-01-17
| 2016-04-10
|-
| [[:d:Q5415948|Q5415948]]
| ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2015-01-16
| 2016-02-26
|-
| [[:d:Q6889310|Q6889310]]
| ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2015-01-09
| 2017-04-09
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>aw9y6jatu5xgz9g2efdf8i7yken4vpn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Prezidenti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385712</id>
    <revision>
      <id>4499558</id>
      <parentid>4497234</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T05:58:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4499558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28332" sha1="dvf79puiao6g70cqv7zwbiguwrp94t1" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q248577.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Prezidents
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q136408471|Q136408471]]
| ''[[:d:Q136408471|Ágnes Forsthoffer]]''
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2026-07-20
| 
|-
| [[:d:Q24951128|Q24951128]]
| ''[[:d:Q24951128|Romuald Wadagni]]''
| ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]''
| 2026-05-24
| 
|-
| [[:d:Q57274|Q57274]]
| [[Joveri Museveni]]
| ''[[:d:Q18204367|Ugandas prezidents]]''
| 2026-05-12
| 
|-
| [[:d:Q114705150|Q114705150]]
| ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q5937916|Q5937916]]
| [[Hosē Antonio Kasts]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2026-03-11
| 
|-
| [[:d:Q1580316|Q1580316]]
| ''[[:d:Q1580316|António José Seguro]]''
| [[Portugāles prezidents]]
| 2026-03-09
| 
|-
| [[:d:Q108414587|Q108414587]]
| ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2026-02-18
| 
|-
| [[:d:Q16146159|Q16146159]]
| ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]''
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2026-01-27
| 
|-
| [[:d:Q433338|Q433338]]
| [[Ilijana Iotova]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2026-01-23
| 
|-
| [[:d:Q15081116|Q15081116]]
| [[Delsija Rodrigesa]]
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2026-01-05
| 
|-
| [[:d:Q107718230|Q107718230]]
| ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2025-11-30
| 
|-
| [[:d:Q137049690|Q137049690]]
| ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2025-11-27
| 
|-
| [[:d:Q16190544|Q16190544]]
| ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2025-10-26
| 
|-
| [[:d:Q136538608|Q136538608]]
| ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2025-10-18
| 
|-
| [[:d:Q136500275|Q136500275]]
| ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2025-10-14
| 
|-
| [[:d:Q107480088|Q107480088]]
| [[Hosē Heri]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2025-10-10
| 2026-02-17
|-
| [[:d:Q17704749|Q17704749]]
| [[Karols Navrockis]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2025-08-06
| 
|-
| [[:d:Q12612463|Q12612463]]
| ''[[:d:Q12612463|Lee Jae Myung]]''
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2025-06-04
| 
|-
| [[:d:Q11163124|Q11163124]]
| [[Nikušors Dans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-05-26
| 
|-
| [[:d:Q20995518|Q20995518]]
| ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2025-03-13
| 
|-
| [[:d:Q19946921|Q19946921]]
| [[Jamandu Orsi]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2025-03-01
| 
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-02-12
| 2025-05-26
|-
| [[:d:Q7934206|Q7934206]]
| [[Ahmeds aš Šarā]]
| ''[[:d:Q648464|President of Syria]]''
| 2025-01-29
| 
|-
| [[:d:Q97058466|Q97058466]]
| ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2025-01-15
| 
|-
| [[:d:Q29033962|Q29033962]]
| [[Žozefs Auns]]
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2025-01-09
| 
|-
| [[:d:Q50678|Q50678]]
| [[Džons Mahāma|Džons Mahama]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2025-01-07
| 
|-
| [[:d:Q711893|Q711893]]
| [[Miheils Kavelašvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2024-12-29
| 
|-
| [[:d:Q131403499|Q131403499]]
| ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q18459548|Q18459548]]
| ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-10-21
| 
|-
| [[:d:Q2107268|Q2107268]]
| [[Prabovo Subjanto]]
| ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]''
| 2024-10-20
| 
|-
| [[:d:Q124831090|Q124831090]]
| ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]''
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2024-10-07
| 
|-
| [[:d:Q5771800|Q5771800]]
| [[Klaudija Šeinbauma]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2024-10-01
| 
|-
| [[:d:Q4777855|Q4777855]]
| [[Anura Kumara Disanajake]]
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2024-09-23
| 
|-
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
| [[Halla Tomasdotira]]
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2024-08-01
| 
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2024-06-15
| 
|-
| [[:d:Q10831196|Q10831196]]
| [[To Lams]]
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-05-22
| 2024-10-21
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q57373|Q57373]]
| [[Asifs Ali Zardārī]]
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2024-03-10
| 
|-
| [[:d:Q28599854|Q28599854]]
| [[Tamāšs Šujoks]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-03-05
| 2026-07-19
|-
| [[:d:Q465476|Q465476]]
| ''[[:d:Q465476|László Kövér]]''
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-02-26
| 2024-03-04
|-
| [[:d:Q107254030|Q107254030]]
| ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2024-01-15
| 
|-
| [[:d:Q20090884|Q20090884]]
| [[Hilda Heine]]
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2024-01-04&lt;br/&gt;2016-01-28
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q18618881|Q18618881]]
| ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2024-01-01
| 
|-
| [[:d:Q57363|Q57363]]
| [[Andrī Radzualina]]
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2023-12-16&lt;br/&gt;2019-01-19
| 2025-10-14&lt;br/&gt;2023-09-09
|-
| [[:d:Q52395487|Q52395487]]
| [[Havjers Milejs]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2023-12-10
| 
|-
| [[:d:Q112075625|Q112075625]]
| [[Daniels Noboa]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2023-11-23
| 
|-
| [[:d:Q116293030|Q116293030]]
| ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q122208779|Q122208779]]
| ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]''
| ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]''
| 2023-10-02
| 
|-
| [[:d:Q983752|Q983752]]
| [[Tarmans Šanmugaratnams]]
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2023-09-14
| 
|-
| [[:d:Q22695687|Q22695687]]
| [[Santjago Penja]]
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2023-08-15
| 
|-
| [[:d:Q3047551|Q3047551]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2023-07-08
| 
|-
| [[:d:Q3510872|Q3510872]]
| [[Bola Tinubu]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2023-05-29
| 
|-
| [[:d:Q10833302|Q10833302]]
| ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-03-02
| 2024-03-21
|-
| [[:d:Q24957799|Q24957799]]
| ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-01-18
| 2023-03-02
|-
| [[:d:Q37181|Q37181]]
| [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2023-01-01
| 
|-
| [[:d:Q12797332|Q12797332]]
| [[Nataša Pirca Musara]]
| [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2022-12-22
| 
|-
| [[:d:Q106474688|Q106474688]]
| [[Dina Boluarte]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2022-12-07
| 2025-10-10
|-
| [[:d:Q335688|Q335688]]
| ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2022-11-15
| 2025-08-18
|-
| [[:d:Q114341246|Q114341246]]
| [[Ibrahims Traore]]
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-09-30
| 
|-
| [[:d:Q704022|Q704022]]
| [[Gustavo Petro]]
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2022-08-07
| 
|-
| [[:d:Q19901232|Q19901232]]
| [[Drovpodi Murmu]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2022-07-25
| 
|-
| [[:d:Q107422711|Q107422711]]
| [[Bajrams Begajs]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2022-07-24
| 
|-
| [[:d:Q113239716|Q113239716]]
| ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-23
| 
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2022-07-15
| 2024-09-23
|-
| [[:d:Q55863225|Q55863225]]
| ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-06
| 2022-07-23
|-
| [[:d:Q983324|Q983324]]
| [[Bongbongs Markoss]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2022-06-30
| 
|-
| [[:d:Q319153|Q319153]]
| [[Hasans Šeihs Mohamuds]]
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2022-05-15
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2024-05-19
|-
| [[:d:Q16090635|Q16090635]]
| [[Sokjols Juns]]
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2022-05-10
| 2025-04-04
|-
| [[:d:Q21995345|Q21995345]]
| [[Katalina Novāka]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2022-05-10
| 2024-02-26
|-
| [[:d:Q98017689|Q98017689]]
| [[Rodrigo Čavess Robless]]
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2022-05-08
| 
|-
| [[:d:Q51874548|Q51874548]]
| [[Serdars Berdimuhamedovs]]
| ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]''
| 2022-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3553274|Q3553274]]
| ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-03-13
| 
|-
| [[:d:Q16297876|Q16297876]]
| [[Gabrjels Boričs]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2022-03-11
| 2026-03-11
|-
| [[:d:Q20513503|Q20513503]]
| ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-02-01
| 2022-03-13
|-
| [[:d:Q8044708|Q8044708]]
| [[Sjomara Kastro]]
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2022-01-27
| 2026-01-27
|-
| [[:d:Q110666454|Q110666454]]
| ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-01-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2022-01-22&lt;br/&gt;2017-01-22
| 2026-01-23&lt;br/&gt;2022-01-22
|-
| [[:d:Q9333540|Q9333540]]
| ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2021-11-30
| 2025-11-30
|-
| [[:d:Q12358575|Q12358575]]
| [[Alars Kariss]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2021-10-11
| 
|-
| [[:d:Q27982047|Q27982047]]
| ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2021-10-02
| 
|-
| [[:d:Q108418519|Q108418519]]
| ''[[:d:Q108418519|Mamady Doumbouya]]''
| ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]''
| 2021-10-01
| 
|-
| [[:d:Q717185|Q717185]]
| [[Hakainde Hičilema]]
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2021-08-24
| 
|-
| [[:d:Q103838608|Q103838608]]
| ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2021-07-28
| 2022-12-07
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q4414537|Q4414537]]
| [[Giljermo Laso]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2021-05-24
| 2023-11-23
|-
| [[:d:Q98497406|Q98497406]]
| [[Asimi Goita]]
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2021-05-24
| 
|-
| [[:d:Q8023642|Q8023642]]
| ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-04-16&lt;br/&gt;2018-03-30
| 2021-02-01
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2021-04-05
| 2023-01-18
|-
| [[:d:Q13047644|Q13047644]]
| [[Vjosa Osmani]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-04-04&lt;br/&gt;2020-11-05
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q5567306|Q5567306]]
| ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]''
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-03-22
| 2021-04-04
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2021-03-22
| 
|-
| [[:d:Q16193885|Q16193885]]
| [[Samija Suluhu Hasana]]
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2021-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3331362|Q3331362]]
| ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-02-01&lt;br/&gt;2018-03-21
| 2024-07-22&lt;br/&gt;2018-03-30
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2021-01-28&lt;br/&gt;2020-10-15
| 2020-11-14
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2020-12-24
| 
|-
| [[:d:Q20015136|Q20015136]]
| ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-17
| 2021-07-28
|-
| [[:d:Q25597831|Q25597831]]
| ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2020-11-14
| 2021-01-27
|-
| [[:d:Q5993760|Q5993760]]
| ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-10
| 2020-11-15
|-
| [[:d:Q1568174|Q1568174]]
| ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2020-10-26
| 
|-
| [[:d:Q99522144|Q99522144]]
| ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]''
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2020-09-25
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q64840184|Q64840184]]
| [[Irfāns Ali]]
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2020-08-02
| 
|-
| [[:d:Q27329764|Q27329764]]
| ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-18
| 
|-
| [[:d:Q16873213|Q16873213]]
| ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-08
| 2020-06-18
|-
| [[:d:Q57415743|Q57415743]]
| [[Katerina Sakellaropulu]]
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2020-03-13
| 2025-03-13
|-
| [[:d:Q6800406|Q6800406]]
| [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2020-03-01
| 2025-03-01
|-
| [[:d:Q57687|Q57687]]
| [[Zorans Milanovičs]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2020-02-19
| 
|-
| [[:d:Q2134696|Q2134696]]
| ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2020-01-14
| 2024-01-14
|-
| [[:d:Q20658229|Q20658229]]
| ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2020-01-13
| 2024-01-03
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2020-01-03
| 2025-11-26
|-
| [[:d:Q701484|Q701484]]
| [[Klauss Johaniss]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2019-12-21
| 2025-02-12
|-
| [[:d:Q2642828|Q2642828]]
| [[Alverto Fernandess]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2019-12-10
| 2023-12-10
|-
| [[:d:Q77311543|Q77311543]]
| ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-12-02
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q79520762|Q79520762]]
| ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-11-26
| 2019-12-02
|-
| [[:d:Q1538702|Q1538702]]
| ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2019-11-18
| 2022-07-14
|-
| [[:d:Q9268379|Q9268379]]
| [[Gitans Nausēda]]
| ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]''
| 2019-07-12
| 
|-
| [[:d:Q348043|Q348043]]
| [[Egils Levits]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2019-07-08
| 2023-07-08
|-
| [[:d:Q26273268|Q26273268]]
| [[Zuzana Čaputova]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2019-06-15
| 2024-06-15
|-
| [[:d:Q17712353|Q17712353]]
| [[Najibs Bukele]]
| ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]''
| 2019-06-01
| 
|-
| [[:d:Q515602|Q515602]]
| ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-05-26&lt;br/&gt;2016-05-26
| 2019-02-03
|-
| [[:d:Q200881|Q200881]]
| [[Kasims Žomarts Tokajevs]]
| [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]]
| 2019-03-20
| 
|-
| [[:d:Q28370112|Q28370112]]
| ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-02-13
| 2019-04-03
|-
| [[:d:Q29032770|Q29032770]]
| [[Felikss Čisekedi]]
| ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2019-01-25
| 
|-
| [[:d:Q58833335|Q58833335]]
| ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]''
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-01-05
|-
| [[:d:Q10304982|Q10304982]]
| [[Žairs Bolsonaru]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2019-01-01
| 2022-12-31
|-
| [[:d:Q272416|Q272416]]
| [[Salome Zurabišvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2018-12-16
| 2024-12-29
|-
| [[:d:Q318508|Q318508]]
| [[Andress Manuels Lopess Ovradors]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2018-12-01
| 2024-09-30
|-
| [[:d:Q5528031|Q5528031]]
| [[Žeļka Cvijanoviča]]
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2018-11-19
| 2022-11-15
|-
| [[:d:Q55614252|Q55614252]]
| ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2018-11-17
| 2023-11-17
|-
| [[:d:Q7399685|Q7399685]]
| [[Sahlevorka Zevde]]
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2018-10-25
| 2024-10-07
|-
| [[:d:Q318458|Q318458]]
| ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-10-23
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q10841571|Q10841571]]
| ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-09-21
| 2018-10-23
|-
| [[:d:Q4790529|Q4790529]]
| ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]''
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2018-09-09
| 2024-03-10
|-
| [[:d:Q56635616|Q56635616]]
| ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2018-09-07
| 2019-01-19
|-
| [[:d:Q48136013|Q48136013]]
| ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]''
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2018-08-15
| 2023-08-15
|-
| [[:d:Q17478000|Q17478000]]
| ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]''
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2018-08-07
| 2022-08-07
|-
| [[:d:Q26996246|Q26996246]]
| ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2018-05-08
| 2022-05-08
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q1370482|Kubas prezidents]]''
| 2018-04-19
| 
|-
| [[:d:Q93153|Q93153]]
| [[Armens Sarkisjans]]
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2018-04-09
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q18618891|Q18618891]]
| ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2018-04-01
| 
|-
| [[:d:Q24030720|Q24030720]]
| ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2020-10-09
|-
| [[:d:Q27662367|Q27662367]]
| ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2019-11-26
|-
| [[:d:Q47461098|Q47461098]]
| ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]''
| ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]''
| 2018-03-19
| 2023-03-20
|-
| [[:d:Q306|Q306]]
| [[Sevastjans Piņera]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2018-03-11
| 2022-03-11
|-
| [[:d:Q1148669|Q1148669]]
| [[Sirils Ramafosa]]
| [[Dienvidāfrikas Republikas prezidentu uzskaitījums|Dienvidāfrikas Republikas prezidents]]
| 2018-02-15
| 
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2017-11-24
| 2020-10-15
|-
| [[:d:Q510523|Q510523]]
| [[Emersons Mnangagva]]
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-24
| 
|-
| [[:d:Q7181212|Q7181212]]
| ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]''
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-21
| 2017-11-24
|-
| [[:d:Q28650390|Q28650390]]
| [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]]
| ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]''
| 2017-09-26
| 
|-
| [[:d:Q5642345|Q5642345]]
| ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-14
| 2023-09-13
|-
| [[:d:Q6109288|Q6109288]]
| ''[[:d:Q6109288|J.Y. Pillay]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-01
| 2017-09-14
|-
| [[:d:Q16845347|Q16845347]]
| [[Rāms Nāths Kovinds]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2017-07-25
| 2022-07-25
|-
| [[:d:Q727132|Q727132]]
| [[Ilirs Meta]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2017-07-24
| 2022-07-24
|-
| [[:d:Q32060530|Q32060530]]
| ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-07-06
| 2022-07-06
|-
| [[:d:Q5398549|Q5398549]]
| ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-06-17
| 2017-07-06
|-
| [[:d:Q222031|Q222031]]
| [[Aleksandars Vučičs]]
| ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]''
| 2017-05-31
| 
|-
| [[:d:Q518626|Q518626]]
| [[Lenins Moreno]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2017-05-24
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q3052772|Q3052772]]
| [[Emanuels Makrons]]
| [[Francijas prezidents]]
| 2017-05-14
| 
|-
| [[:d:Q21001|Q21001]]
| [[Muns Čeins]]
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2017-05-10
| 2022-05-09
|-
| [[:d:Q57467|Q57467]]
| [[Jānošs Āders]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2017-05-10
| 2022-05-09
|-
| [[:d:Q76658|Q76658]]
| [[Franks Valters Šteinmeiers]]
| [[Vācijas prezidents]]
| 2017-03-19
| 
|-
| [[:d:Q558575|Q558575]]
| ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]''
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2017-02-16
| 2022-05-15
|-
| [[:d:Q21294765|Q21294765]]
| [[Žovenels Moīzs]]
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2017-02-07
| 2021-07-07
|-
| [[:d:Q78869|Q78869]]
| [[Aleksandrs van der Bellens]]
| [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]]
| 2017-01-26
| 
|-
| [[:d:Q27917049|Q27917049]]
| [[Adama Barovs]]
| ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]''
| 2017-01-19
| 
|-
| [[:d:Q718601|Q718601]]
| [[Nana Akufo-Ādo]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2017-01-07
| 2025-01-07
|-
| [[:d:Q2035881|Q2035881]]
| ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]''
| [[Piedņestras prezidents]]
| 2016-12-30
| 
|-
| [[:d:Q4164146|Q4164146]]
| [[Igors Dodons]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2016-12-23
| 2020-12-24
|-
| [[:d:Q57808|Q57808]]
| [[Šavkats Mirzijojevs]]
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-12-14&lt;br/&gt;2016-09-08
| 2016-12-14
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2016-12-09
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q363392|Q363392]]
| ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]''
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2016-10-31
| 2022-10-30
|-
| [[:d:Q5220343|Q5220343]]
| ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2016-10-16
| 2020-10-26
|-
| [[:d:Q12366816|Q12366816]]
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2016-10-10
| 2021-10-11
|-
| [[:d:Q709734|Q709734]]
| ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2016-09-03
| 2021-10-02
|-
| [[:d:Q20533811|Q20533811]]
| ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]''
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-09-02
| 2016-09-08
|-
| [[:d:Q463533|Q463533]]
| [[Mišels Temers]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2016-08-31
| 2018-12-31
|-
| [[:d:Q24045706|Q24045706]]
| ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]''
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2016-08-01
| 2024-07-31
|-
| [[:d:Q381027|Q381027]]
| ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2016-07-28
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q4955460|Q4955460]]
| ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]''
| ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2016-07-12
| 
|-
| [[:d:Q457786|Q457786]]
| [[Rodrigo Duterte]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2016-06-30
| 2022-06-30
|-
| [[:d:Q233984|Q233984]]
| [[Cai Inveņa]]
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2024-05-19
|-
| [[:d:Q470024|Q470024]]
| ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachith]]''
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q57634|Q57634]]
| [[Hašims Tači]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2016-04-07
| 2020-11-05
|-
| [[:d:Q16669148|Q16669148]]
| [[Patriss Talons|Patriks Talons]]
| ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]''
| 2016-04-06
| 2026-05-24
|-
| [[:d:Q7833292|Q7833292]]
| ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2016-04-02
| 2018-09-21
|-
| [[:d:Q23020990|Q23020990]]
| ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 2018-03-21
|-
| [[:d:Q57758|Q57758]]
| [[Fostēns Aršanžs Tuadera]]
| ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 
|-
| [[:d:Q23034482|Q23034482]]
| ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]''
| ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]''
| 2016-03-11
| 
|-
| [[:d:Q6756617|Q6756617]]
| [[Marselu Rebelu de Souza]]
| [[Portugāles prezidents]]
| 2016-03-09
| 2026-03-09
|-
| [[:d:Q6207072|Q6207072]]
| ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2016-02-14
| 2017-02-07
|-
| [[:d:Q17995110|Q17995110]]
| ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2016-01-14
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q21968142|Q21968142]]
| ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2016-01-11
| 2016-01-28
|-
| [[:d:Q599988|Q599988]]
| ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-12-29
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q561837|Q561837]]
| [[Maurisio Makri]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2015-12-10
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q5018756|Q5018756]]
| ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]''
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2015-11-05
| 2021-03-17
|-
| [[:d:Q16105972|Q16105972]]
| ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q19628964|Q19628964]]
| ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q20978710|Q20978710]]
| ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q19914009|Q19914009]]
| ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2015-09-03
| 2016-01-14
|-
| [[:d:Q9151911|Q9151911]]
| [[Andžejs Duda]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2015-08-06
| 2025-08-06
|-
| [[:d:Q2416022|Q2416022]]
| [[Raimonds Vējonis]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2015-07-08
| 2019-07-08
|-
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-06-05
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q361567|Q361567]]
| [[Muhammadu Buhari]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2023-05-29
|-
| [[:d:Q692241|Q692241]]
| ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2015-06-05
|-
| [[:d:Q5230470|Q5230470]]
| ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]''
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2015-05-16
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q3407316|Q3407316]]
| ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2015-03-13
| 2020-03-13
|-
| [[:d:Q9099|Q9099]]
| ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]''
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2015-03-01
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q3176299|Q3176299]]
| [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2015-02-18
| 2020-02-18
|-
| [[:d:Q3956186|Q3956186]]
| [[Serdžo Matarella]]
| ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]''
| 2015-02-03
| 
|-
| [[:d:Q18352991|Q18352991]]
| ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]''
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2015-01-25
| 2021-08-24
|-
| [[:d:Q5448556|Q5448556]]
| ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2015-01-15
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q6737124|Q6737124]]
| ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2015-01-09
| 2019-11-18
|-
| [[:d:Q40722|Q40722]]
| [[Dilma Rusefa]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2015-01-01
| 2016-08-31
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>dvf79puiao6g70cqv7zwbiguwrp94t1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wick</title>
    <ns>0</ns>
    <id>395481</id>
    <revision>
      <id>4499562</id>
      <parentid>4499180</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T06:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="232" sha1="bsv7wa6oinpsc196v4o4boscuw8glri" xml:space="preserve">'''''Wick''''' var būt:
* [[Vika]] (''Wick'') — pilsēta Skotijā
* [[Romāns Viks]] (''Roman Wick'') — šveiciešu hokejists

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>bsv7wa6oinpsc196v4o4boscuw8glri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mēs – Talsiem un novadam</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396979</id>
    <revision>
      <id>4499658</id>
      <parentid>4462308</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5866" sha1="o1h0ndusj2n2bntytbi7yjnte6pc2iz" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Mēs — Talsiem un novadam
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = [[Attēls:Mēs – Talsiem un novadam.png|200x200px]]
| colorcode = #FBD707
| chairperson = [[Lauris Pīlēģis]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = [[Edgars Zelderis]]
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| leader6_title = 
| leader6_name = 
| leader7_title = 
| leader7_name = 
| leader8_title = 
| leader8_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2017|2|25|N|bez}}&lt;ref name=&quot;:o&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48714771|title=Talsos jauna politiskā partija 'Mēs – Talsiem un novadam'|last=DELFI|website=DELFI|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Talsi}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 248{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-07|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[reģionālisms]]
| position = 
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Progresīvie]] &lt;small&gt;(2022–2024)&lt;/small&gt;
| colors = {{krāsa|#FBD707}} [[Dzeltenā krāsa|Dzeltena]]
| seats1_title = [[Talsu novada dome]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|2|19|hex=#FBD707}}
| seats2_title = [[14. Saeima]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FBD707}}
| symbol = 
| flag = 
| website = {{url|talsiemunnovadam.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Mēs — Talsiem un novadam''' (MTN) ir 2017. gada 25. februārī izveidota [[Reģionālisms|reģionāla]] [[Politiskā partija|partija]]. Partijas dibinātājs bija [[Edgars Zelderis]]. 

Partijai ir 2 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]]. Partija bija pārstāvēta arī [[14. Saeima|Saeimā]] ar vienu deputātu (Edgars Zelderis).

== Vēsture ==
Partija tika dibināta 2017. gada februārī.&lt;ref name=&quot;:o&quot; /&gt; Partijas dibināšanā piedalījušies 217 Talsu novada iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsi.pilseta24.lv/zina?slug=jaundibinata-partija-mes-talsiem-un-novadam-plano-piedalities-pasvaldibu-velesanas|title=Jaundibinātā partija &quot;Mēs - Talsiem un novadam&quot; plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās|website=Pilseta24.lv|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2017. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] summāri partija guva 2197 (20,10%) balsis. Iegūtais balsu skaits ļāvis MTN iegūt 3 (no kopumā 17) deputātu vietas [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novada]] pašvaldībā un, iesaistoties [[Koalīcija|koalīcijā]] ar virkni citu partiju, iegūt novada [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] krēslu, kas tika uzticēts partijas līderim Edgaram Zelderim.

[[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] partija guva 1689 (18,62%) balsis un 4 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]].

2022. gada jūlijā MTN noslēdza līgumu par sadarbību [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ar [[Progresīvie|Progresīvajie]]m un Progresīvo Kurzemes [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabala]] sarakstā startēja &quot;Mēs — Talsiem un novadam&quot; pārstāvji [[Edgars Zelderis]] (ievēlēts), [[Ilva Norenberga]], [[Lauris Pīlēģis]] un [[Kalvis Kalniņš (politiķis)|Kalvis Kalniņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kurzeme/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-07-20}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2024. gada maijā abas partijas pārtrauca sadarbību un jūnijā Zelderis izstājās no &quot;Progresīvo&quot; Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgu deputātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2024-zelderis-pamet-progresivos-koalicijas-frakcijam-saeima-vairs-tikai-50-balsu.a558656/|title=Zelderis pamet «Progresīvos», koalīcijas frakcijām Saeimā vairs tikai 50 balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-19|date=2024-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā MTN un &quot;Progresīvie&quot; atjaunoja sadarbību, MTN pārstāvjiem kandidējot kopējā [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] &quot;Progresīvo&quot; sarakstā līdzās partijām &quot;[[Kustība Par!]]&quot; un &quot;[[Kopā Liepājai]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715931-progresivie-pazinojusi-ar-kuriem-politiskajiem-spekiem-sadarbosies-gaidamajas-saeimas-velesanas|title=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D CVK — Pašvaldību vēlēšanu rezultāti 2017.gadā]

{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]]</text>
      <sha1>o1h0ndusj2n2bntytbi7yjnte6pc2iz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499660</id>
      <parentid>4499658</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:39:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4499660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5960" sha1="l801dlh921iq9e3gu3bo2x4by68geb0" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Mēs — Talsiem un novadam
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = [[Attēls:Mēs – Talsiem un novadam.png|200x200px]]
| colorcode = #FBD707
| chairperson = [[Lauris Pīlēģis]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = [[Edgars Zelderis]]
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| leader6_title = 
| leader6_name = 
| leader7_title = 
| leader7_name = 
| leader8_title = 
| leader8_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2017|2|25|N|bez}}&lt;ref name=&quot;:o&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48714771|title=Talsos jauna politiskā partija 'Mēs – Talsiem un novadam'|last=DELFI|website=DELFI|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Talsi}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 248{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-07|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = * [[reģionālisms]]
| position = 
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = Sadarbība ar
| affiliation1 = [[Progresīvie]] &lt;small&gt;(2022–2024, 2026–pašlaik)&lt;/small&gt;
| colors = {{krāsa|#FBD707}} [[Dzeltenā krāsa|Dzeltena]]
| seats1_title = [[Talsu novada dome]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|2|19|hex=#FBD707}}
| seats2_title = [[14. Saeima]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FBD707}}
| symbol = 
| flag = 
| website = {{url|talsiemunnovadam.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Mēs — Talsiem un novadam''' (MTN) ir 2017. gada 25. februārī izveidota [[Reģionālisms|reģionāla]] [[Politiskā partija|partija]]. Partijas dibinātājs bija [[Edgars Zelderis]]. Tās pašreizējais valdes priekšsēdētājs ir [[Lauris Pīlēģis]]. 

Partijai ir 2 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]]. Partija bija pārstāvēta arī [[14. Saeima|Saeimā]] ar vienu deputātu (Edgars Zelderis).

== Vēsture ==
Partija tika dibināta 2017. gada februārī.&lt;ref name=&quot;:o&quot; /&gt; Partijas dibināšanā piedalījušies 217 Talsu novada iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsi.pilseta24.lv/zina?slug=jaundibinata-partija-mes-talsiem-un-novadam-plano-piedalities-pasvaldibu-velesanas|title=Jaundibinātā partija &quot;Mēs - Talsiem un novadam&quot; plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās|website=Pilseta24.lv|access-date=2023-02-27|date=2017-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2017. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] summāri partija guva 2197 (20,10%) balsis. Iegūtais balsu skaits ļāvis MTN iegūt 3 (no kopumā 17) deputātu vietas [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novada]] pašvaldībā un, iesaistoties [[Koalīcija|koalīcijā]] ar virkni citu partiju, iegūt novada [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] krēslu, kas tika uzticēts partijas līderim Edgaram Zelderim.

[[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] partija guva 1689 (18,62%) balsis un 4 vietas [[Talsu novada dome|Talsu novada domē]].

2022. gada jūlijā MTN noslēdza līgumu par sadarbību [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ar [[Progresīvie|Progresīvajie]]m un Progresīvo Kurzemes [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabala]] sarakstā startēja &quot;Mēs — Talsiem un novadam&quot; pārstāvji [[Edgars Zelderis]] (ievēlēts), [[Ilva Norenberga]], [[Lauris Pīlēģis]] un [[Kalvis Kalniņš (politiķis)|Kalvis Kalniņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kurzeme/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-07-20}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2024. gada maijā abas partijas pārtrauca sadarbību un jūnijā Zelderis izstājās no &quot;Progresīvo&quot; Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgu deputātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2024-zelderis-pamet-progresivos-koalicijas-frakcijam-saeima-vairs-tikai-50-balsu.a558656/|title=Zelderis pamet «Progresīvos», koalīcijas frakcijām Saeimā vairs tikai 50 balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-19|date=2024-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā MTN un &quot;Progresīvie&quot; atjaunoja sadarbību, MTN pārstāvjiem kandidējot kopējā [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] &quot;Progresīvo&quot; sarakstā līdzās partijām &quot;[[Kustība Par!]]&quot; un &quot;[[Kopā Liepājai]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715931-progresivie-pazinojusi-ar-kuriem-politiskajiem-spekiem-sadarbosies-gaidamajas-saeimas-velesanas|title=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D CVK — Pašvaldību vēlēšanu rezultāti 2017.gadā]

{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]]</text>
      <sha1>l801dlh921iq9e3gu3bo2x4by68geb0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļģerts Nikodemus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404310</id>
    <revision>
      <id>4499470</id>
      <parentid>4249931</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:04:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4499470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4064" sha1="1m0btfxs5l0axl1tvhij8ew4rjc1cf8" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Oļģerts Nikodemus
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1954
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[ģeogrāfija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Oļģerts Nikodemus''' (dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir [[Latvija]]s [[ģeogrāfs]] un pasniedzējs, [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] (no 2002. gada), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondentājloceklis (no 2005. gada). Specializējies [[Augsnes zinātne|augsnes zinātnē]] un [[Ainavu ekoloģija|ainavu ekoloģijā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]] (1975—1981), strādāja par Botānikas un ekoloģijas katedras inženieri (1979—1987), vēlāk par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lektoru (1987—1996). Pēc doktorantūras studijām (1995—1996) aizstāvēja doktora grādu par tēmu “Vides piesārņojuma ģeoķīmiskā indikācija Latvijā”,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; ievēlēts par fakultātes docentu (1997), asociēto profesoru (1998) un profesoru (2002). Strādāja par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītāju (2001—2007) un bija fakultātes dekāns (2007—2016).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |title=LU kontaktinformācija |access-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706081226/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |archivedate={{dat|2017|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskie darbi ==
* Bells S., Nikodemus O. 2000. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam. Rīga: Valsts meža dienests, LTS International Ltd., 75 lpp.
* Sepp K., Jagomagi J., Kaasik A., Gulbinas Z., Nikodemus O., 2001. National Ecological Networks in the Baltic Countries. The NEBI Yearbook 2001/2002. Springer, NORDREGIO, pp. 103 — 122.
* Nikodemus O., Brūmelis G., Tabors G., Lapiņa L., Pope S. 2004. Monitoring of air pollution in Latvia between 1990 and 2000 using moss. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 521—531.
* Tabors G., Brūmelis G., Lapiņa L., Pospelova G., Nikodemus O. 2004. Changes in element concentrations in moss segments after cross—transplanting between a polluted and non—polluted site. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 191—197.
* Nikodemus O., Bell S., Grīne I., Liepiņš I. 2005. The impact of economic, social, and political factors on the landscape structure of the Vidzeme uplands in Latvia. ''Landscape and Urban Planning''. V 70, Issues 1—2. pp. 57 — 67.
* S. Bell, Z. Peneze, O. Nikodemus, A. Montarzino, I. Grīne. The value of the Latvian rural landscape. European Landscapes and Lifestyles. The Mediterranean and Beyond, 2007, Lisbon, p. 347—362.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikodemus, Oļģerts}}

[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>1m0btfxs5l0axl1tvhij8ew4rjc1cf8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499539</id>
      <parentid>4499470</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Zinātniskie darbi */</comment>
      <origin>4499539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4064" sha1="7sgb0tf5h535nhtvhatg26jls225z0w" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Oļģerts Nikodemus
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1954
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[ģeogrāfija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Oļģerts Nikodemus''' (dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir [[Latvija]]s [[ģeogrāfs]] un pasniedzējs, [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] (no 2002. gada), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondentājloceklis (no 2005. gada). Specializējies [[Augsnes zinātne|augsnes zinātnē]] un [[Ainavu ekoloģija|ainavu ekoloģijā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1954. gada 29. septembrī [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]] (1975—1981), strādāja par Botānikas un ekoloģijas katedras inženieri (1979—1987), vēlāk par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes lektoru (1987—1996). Pēc doktorantūras studijām (1995—1996) aizstāvēja doktora grādu par tēmu “Vides piesārņojuma ģeoķīmiskā indikācija Latvijā”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Ievēlēts par fakultātes docentu (1997), asociēto profesoru (1998) un profesoru (2002). Strādāja par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītāju (2001—2007) un bija fakultātes dekāns (2007—2016).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |title=LU kontaktinformācija |access-date={{dat|2018|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170706081226/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ae482b6bae6b28e5f1631932d6e5c382/ |archivedate={{dat|2017|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskie darbi ==
* Bells S., Nikodemus O. 2000. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam. Rīga: Valsts meža dienests, LTS International Ltd., 75 lpp.
* Sepp K., Jagomagi J., Kaasik A., Gulbinas Z., Nikodemus O., 2001. National Ecological Networks in the Baltic Countries. The NEBI Yearbook 2001/2002. Springer, NORDREGIO, pp. 103 — 122.
* Nikodemus O., Brūmelis G., Tabors G., Lapiņa L., Pope S. 2004. Monitoring of air pollution in Latvia between 1990 and 2000 using moss. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 521—531.
* Tabors G., Brūmelis G., Lapiņa L., Pospelova G., Nikodemus O. 2004. Changes in element concentrations in moss segments after cross—transplanting between a polluted and non—polluted site. ''Journal of Atmospheric Chemistry'' 49; 191—197.
* Nikodemus O., Bell S., Grīne I., Liepiņš I. 2005. The impact of economic, social, and political factors on the landscape structure of the Vidzeme uplands in Latvia. ''Landscape and Urban Planning''. V 70, Issues 1—2. pp. 57 — 67.
* S. Bell, Z. Peneze, O. Nikodemus, A. Montarzino, I. Grīne. The value of the Latvian rural landscape. European Landscapes and Lifestyles. The Mediterranean and Beyond, 2007, Lisbon, p. 347—362.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikodemus, Oļģerts}}

[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>7sgb0tf5h535nhtvhatg26jls225z0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Jūgendstila centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412468</id>
    <revision>
      <id>4499651</id>
      <parentid>3471804</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:01:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mona</username>
        <id>7860</id>
      </contributor>
      <comment>/* Galerija */ +image</comment>
      <origin>4499651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5859" sha1="1aznp4xmqeucx3p4uktq8e588vz3nn4" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name                = Rīgas Jūgendstila centrs
| native_name         = 
| image               = Riga Jugendstil Alberta iela 01.JPG 
| imagesize           = 
| caption             = 
| map_type            = 
| map_caption         = 
| map_size            = 
| latd  =  | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| coordinates         = 
| established         = {{dat|2009|4|23|L}}
| dissolved           = 
| location            = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] 12, [[Rīga]], [[Latvija]]
| type                = 
| collection          = 
| visitors            = 
| director            = Agrita Tipāne
| president           = 
| curator             = 
| owner               = 
| publictransit       = 
| car_park            = 
| website             = http://www.jugendstils.riga.lv/
}}

'''Rīgas Jūgendstila centrs''' ir [[muzejs]], kas veltīts [[jūgendstils|jūgendstilam]] jeb neoromantismam — [[arhitektūra]]s un [[dizains|dizaina]] stilam ({{val|fr|Art noveau}}; {{val|de|Jugendstil}}; {{val|es|modernismo}}). Rīgas Jūgendstila centrs ir viens no jaunākajiem Rīgas muzejiem. Tas tika atvērts 2009. gada 23. aprīlī. Muzejs atrodas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 12, tā direktore ir Agrita Tipāne. 

Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar 20. gadsimta sākuma rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu. Ievērojama muzeja kolekcijas daļa nākusi no rīdzinieku vai ārvalstu draugu dāvinājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/news/davanas-rigas-jugendstila-muzejam-12-vertigi-eksponati?8743|title=Dāvanas Rīgas jūgendstila muzejam: 12 vērtīgi eksponāti|website=www.riga.lv|access-date=2018-11-13|language=lv|archive-date=2017-03-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170315030455/https://www.riga.lv/lv/news/davanas-rigas-jugendstila-muzejam-12-vertigi-eksponati?8743}}&lt;/ref&gt;

Muzejā tiek rīkotas arī dažādas izstādes un interaktīvi izglītojoši pasākumi bērniem. Muzeja ekspozīciju iespējams [[Fotogrāfija|fotografēt]].&lt;ref name=&quot;rigas-jugendstila-centrs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1582-rigas-jugendstila-muzejs|title=Rīgas Jūgendstila Centrs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā 30. septembrī muzejā sāka darboties digitālā ekspozīcija.&lt;ref&gt;[http://www.jugendstils.riga.lv/eng/muzejs Riga Art Nouveau Museum]&lt;/ref&gt;

Ēka, kurā atrodas muzejs, būvēta [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma stilā]] un ir viena no jūgendstila izpausmēm Rīgā. Šo ēku 1903. gadā uzcēla ievērojamais latviešu [[arhitekts]] [[Konstantīns Pēkšēns]]. Ēkas projektēšanā piedalījās vēlāk slavenais arhitekts [[Eižens Laube]], tolaik [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras nodaļas students.

Ēkas ārpuse ir ievērojama tās spilgtā un izteiksmīgā silueta dēļ. Tās sienas rotā akmenī cirsti ornamenti, kas attēlo stilizētus augus un dzīvniekus.

Kāpņu telpas griestu apgleznošanu iespējams, veicis šeit gadsimta sākumā dzīvojošais mākslinieks [[Janis Rozentāls]]. Cits slavens nama tā laika iedzīvotājs bija [[rakstnieks]] un [[dramaturgs]] [[Rūdolfs Blaumanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeji.lv/ru/museums/janis-rozentals-and-rudolfs-blaumanis-museum/|title=Музей Яна Розенталя и Рудольфа Блауманиса – Каталог музеев Латвии – Сообщество музеев|website=www.muzeji.lv|access-date=2018-11-13|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181123062929/http://www.muzeji.lv/ru/museums/janis-rozentals-and-rudolfs-blaumanis-museum/|archivedate=2018-11-23}}&lt;/ref&gt;

Muzejs atrodas vienā no šīs mājas pirmā stāva dzīvokļiem, kur Konstantīns Pēkšēns dzīvoja līdz 1907. gadam. 2008.-2009. gadā pieredzējusī [[restaurācija|restauratore]] Gunita Čakare atjaunoja telpu autentisko 1903. gada interjeru. Pirms muzeja izveides dzīvoklis tika rūpīgi pētīts, atklājot un fiksējot tā sākotnējā interjera apdari.&lt;ref name=&quot;rigas-jugendstila-centrs&quot; /&gt; Tika atjaunoti sienu krāsojumi un griestu gleznojumi, logu [[Vitrāža|vitrāžas]], ozolkoka sienu paneļi. Muzeja kolekcijā ietilpst arī 20. gadsimta sākumam raksturīgās [[mēbeles]], apģērbi, mākslas darbi un autentiski jūgendstila perioda priekšmeti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/rigas-jugendstila-centrs|title=Rīgas Jūgendstila centrs {{!}} Latvia Travel|website=www.latvia.travel|access-date=2018-11-13|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181104124727/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/rigas-jugendstila-centrs|archivedate=2018-11-04}}&lt;/ref&gt; Interjera projekta autore ir arhitekte Liesma Markova.

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7561800214).jpg|Balkonu apdare
Attēls:Alberta ielā 12 20120728-09.JPG|Ieeja namā
Attēls:Escalier dun immeuble art nouveau (Riga) (7561907794).jpg|Griestu gleznojumi un spirālveida kāpnes 
Attēls:Alberta ielā 12 20120728-07.JPG|Priekšnama gleznojumi
Attēls:Alberta ielā 12 20120728-02.JPG|Dzīvokļa interjers
Attēls:Juugendstiili muuseum Riias3.jpg|Interjers
Attēls:Juugendstiili muuseum Riias1.jpg|Interjers
Attēls:Juugendstiili muuseum Riias.jpg|Interjers
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Pasaules jūgendstila diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jugendstils.riga.lv/ Muzeja oficiālā mājaslapa]
* [https://www.facebook.com/RigaArtNouvea/ Muzeja Facebook konts]

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Latvijā]]
[[Kategorija:Jūgendstils]]</text>
      <sha1>1aznp4xmqeucx3p4uktq8e588vz3nn4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4499419</id>
      <parentid>4498979</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4499419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2068" sha1="fgqo12tu93dvmi6w1vn4wivxpy93ipc" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-26 18:01:41{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 21 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 19 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 18 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rūpnieku iela (Carnikava)|t|h|d}} || 2026-07-18 00:49:16 || 8 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks pārvērsts standarta rakstā || 15 (02.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Svitenes pagasta ģerbonis|t|h|d}} || 2026-07-21 21:35:34 || 4 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja nesakārtos.......&lt;/nowiki&gt; || ja nebūs normāls raksts || 5 (27.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 1 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga)|t|h|d}} || 2026-07-25 08:03:46 || 1 || {{U|Dark Eagle}} || &lt;nowiki&gt;Noņēma pāradresāciju uz [[Diskusija:45. autobusu maršruts (Rīga, 2010)]]&lt;/nowiki&gt; || diskusijas pāradresācija || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fgqo12tu93dvmi6w1vn4wivxpy93ipc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4499417</id>
      <parentid>4498978</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4499417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16954" sha1="h2mk1v0a3j1vakdbbjklhu28x3tw5s6" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|26||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199996}}]
| {{formatnum:1732}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13720}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-26
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174105}}]
| {{formatnum:10718}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8039}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-26
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:923}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114821}}]
| {{formatnum:9740}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9886}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-26
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113859}}]
| {{formatnum:9895}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1918}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-25
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87662}}]
| {{formatnum:6604}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6692}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-26
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71560}}]
| {{formatnum:10058}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2162}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-25
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}]
| {{formatnum:1831}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-21
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:764}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52287}}]
| {{formatnum:7145}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6519}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-26
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49186}}]
| {{formatnum:5241}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-26
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49142}}]
| {{formatnum:1513}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3539}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-26
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47296}}]
| {{formatnum:3081}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2997}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44577}}]
| {{formatnum:5922}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1610}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-26
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42264}}]
| {{formatnum:1672}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-22
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38990}}]
| {{formatnum:4625}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-25
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32097}}]
| {{formatnum:3995}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:646}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-26
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29399}}]
| {{formatnum:7439}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4435}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-25
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26629}}]
| {{formatnum:4566}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-25
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23794}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-07-25
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23719}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1935}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-24
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1746}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15908}}]
| {{formatnum:1325}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-24
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15241}}]
| {{formatnum:3442}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-24
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15176}}]
| {{formatnum:2446}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-21
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}]
| {{formatnum:522}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-20
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14220}}]
| {{formatnum:710}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13365}}]
| {{formatnum:968}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-07-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10867}}]
| {{formatnum:1757}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:415}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-25
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10611}}]
| {{formatnum:289}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10134}}]
| {{formatnum:285}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:378}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-25
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}]
| {{formatnum:224}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6711}}]
| {{formatnum:180}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-07-25
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:674}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5597}}]
| {{formatnum:96}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-20
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:147}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}]
| {{formatnum:156}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-07-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>h2mk1v0a3j1vakdbbjklhu28x3tw5s6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alija Izetbegovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426193</id>
    <revision>
      <id>4499577</id>
      <parentid>4169837</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:27:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Alija_Izetbegović_signature.gif&quot; aizvietots ar &quot;Alija_Izetbegović_signature.png&quot; (iemesls:&quot;Use transparent background for signature image&quot;).</comment>
      <origin>4499577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3694" sha1="laq277q7qrd2szfcmmrhenzxrdmew7i" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Alija Izetbegovičs
 |       vārds_orģ = ''Alija Izetbegović''
 |          attēls = Izetbegovic.jpg
 |         att_izm = 200px
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Bosnijas un Hercegovinas Republika]]s prezidents
 |     term_sākums = {{dat|1990|12|20|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1996|10|5|N}}
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = [[Obrāts Piļaks]] &lt;small&gt;(kā [[Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika|Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas]] līderis)&lt;/small&gt;
 |        pēctecis = pats, [[Momčilo Krajišniks]] un [[Krešimirs Zubāks]] &lt;small&gt;(kā [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] prezidējošie vadītāji)&lt;/small&gt;
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = [[Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra|Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras vadītājs]]
 |    term_sākums2 = {{dat|1996|10|5|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|1998|10|13|N}}
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = pats &lt;small&gt;(kā [[Bosnijas un Hercegovinas Republika]]s prezidents)&lt;/small&gt;
 |       pēctecis2 = [[Živko Radišičs]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 
 |    term_sākums3 = {{dat|2000|2|14|N}}
 |    term_beigas3 = {{dat|2000|10|14|N}}
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = [[Ante Jelavičs]]
 |       pēctecis3 = [[Živko Radišičs]]
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
 |          amats4 = Bosniešu pārstāvis [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] prezidentūrā
 |    term_sākums4 = {{dat|1996|10|5|N}}
 |    term_beigas4 = {{dat|2000|10|14|N}}
 | viceprezidents4 = 
 |   vicepremjers4 = 
 |      vietnieks4 = 
 |     prezidents4 = 
 |       premjers4 = 
 |    priekštecis4 = 
 |       pēctecis4 = [[Halids Genjars]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1925|8|8}}
 |      dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of Yugoslavia (1918–1941).svg}} [[Šamaca]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]] (tagad {{BIH}})
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2003|10|19|1925|8|8}}
 |       mir_vieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}}
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[bosnieši|bosnietis]]
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = advokāts, filozofs, politiķis, rakstnieks
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Alija Izetbegović signature.png
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}

'''Alija Izetbegovičs''' ({{val|bs|Alija Izetbegović}}, {{izrunā|ǎlija ǐzedbeɡoʋitɕ}}, dzimis {{dat|1925|8|8}}, miris {{dat|2003|10|19}}) bija [[bosnieši|bosniešu]] advokāts, filozofs, politiķis un rakstnieks. No 1990. līdz 1996. gadam bija [[Bosnijas un Hercegovinas Republika]]s prezidents, bet pēc tam, no 1996. līdz 2000. gadam bija bosniešu pārstāvis [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] prezidentūrā.

{{politiķis-aizmetnis}}
{{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Izetbegovičs, Alija}}
[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2003. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Serbu Republikā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnieši]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas politiķi]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas prezidenti]]</text>
      <sha1>laq277q7qrd2szfcmmrhenzxrdmew7i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tadejs Pogačars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430312</id>
    <revision>
      <id>4499554</id>
      <parentid>4459765</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:53:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14974" sha1="9v1bfo9rphk4jb72zux54jk1ht4ek4s" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Tadejs Pogačars
| vārds_orig     = ''Tadej Pogačar''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image          = 2022 Tour of Slovenia (Stage 3, Tadej Pogačar celebrating victory on Celje Castle v2).jpg
| image_size     = 
| caption        = Tadejs Pogačars 2022. gadā
| fullname       = 
| nickname       =
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|21}}
| birth_place    = {{vieta|Slovēnija|Komenda}}
| height         = 176 cm
| weight         = 66 kg
| currentteam    = {{ct|UAE}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = vispusīgs, kalnu braucējs
| amateuryear 1  = 
| amateurteam 1  = 
| proyear 1      = 2017
| proteam 1      = ''Rog–Ljubljana''
| proyear 2      = 2018
| proteam 2      = ''Ljubljana Gusto Xaurum''
| proyear 3      = 2019–
| proteam 3      = {{ct|UAD|2019}}
| majorwins      = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2024. gada Tour de France|2024]], [[2025. gada Tour de France|2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/8294269/pogacars-otro-gadu-pec-kartas-uzvar-tour-de-france-kopvertejuma|title=Pogačars otro gadu pēc kārtas uzvar &quot;Tour de France&quot; kopvērtējumā |accessdate=2025-7-28 |website=apollo.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;, [[2026. gada Tour de France|2026]]  )
::[[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|Jauno braucēju ieskaite]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2022. gada Tour de France|2022]], [[2023. gada Tour de France|2023]])
::[[Kalnu ieskaite Tour de France|Kalnu ieskaite]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2025. gada Tour de France|2025]])
::26 posmi ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2022. gada Tour de France|2022]], [[2023. gada Tour de France|2023]], [[2024. gada Tour de France|2024]], [[2025. gada Tour de France|2025]], [[2026. gada Tour de France|2026]])
:''[[Giro d'Italia]]''
::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2024. gada Giro d'Italia|2024]])
::[[Kalnu ieskaite Giro d'Italia|Kalnu ieskaite]] ([[2024. gada Giro d'Italia|2024]])
::6 posmi ([[2024. gada Giro d'Italia|2024]])
:''[[Vuelta a España]]''
::[[Jauno braucēju ieskaite Vuelta a España|Jauno braucēju ieskaite]] ([[2019. gada Vuelta a España|2019]])
::3 posmi ([[2019. gada Vuelta a España|2019]])
'''[[Daudzdienu sacensības]]'''
: ''[[UAE Tour]]'' ([[2021. gada UAE Tour|2021]], [[2022. gada UAE Tour|2022]], 2025)
: ''[[Tour of California]]'' ([[2019. gada Tour of California|2019]])
: ''[[Volta ao Algarve]]'' (2019)
: ''[[Tour de l'Avenir]]'' (2018)
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
: Slovēnijas čempions individuālajā braucienā (2019, 2020, 2023)
: Slovēnijas čempionāts riteņbraukšanā (2023)
: [[Giro di Lombardia]] (2021, 2022, 2023, 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/skujins-un-neilands-slavenaja-lombardijas-klasika-finise-beigu-gala-pogacars-atkal-uzvar/ |title= Skujiņš un Neilands slavenajā Lombardijas klasikā finišē beigu galā, Pogačars atkal uzvar|accessdate=2024-10-12 |website=sportaziņas.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;)
: [[Flandrijas tūre]] (2023, 2025, 2026)
: [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] (2021, 2024, 2025, 2026)
: [[Milāna—Sanremo]] (2026)
: [[Amstel Gold Race]] (2023)
: [[La Flèche Wallonne]] (2023, 2025)
: [[Strade Bianche]] (2022, 2024, 2025&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/08032025-kritiens_neliedz_pogacaram_triumfet_strad|title= Kritiens neliedz Pogačaram triumfēt ''Strade Bianche''; Skujiņam augstā 12. vieta|accessdate=2025-3-8 |website=sportaziņas.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;)
: [[Grand Prix Cycliste de Montréal]] (2022)
: [[Tre Valli Varesine]] (2022)
:[[Parīze—Nica]] (2023)
| show-medals    = yes
| medaltemplates =
{{MedalCountry|{{SLO}}}}
{{MedalSport|[[Šosejas riteņbraukšana]]}}
{{MedalCompetition|Olimpiskās spēles}}
{{MedalBronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|Grupas brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Grupas brauciens}}
{{MedalGold |[[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Cīrihe 2024]]|Grupas brauciens}}
{{MedalBronze |[[2023. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Glāzgova 2023]]|Grupas brauciens}}
}}

'''Tadejs Pogačars''' ({{val|sl|Tadej Pogačar}}; dzimis {{dat|1998|7|21}}) ir [[Slovēnija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|UAD}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/teams/2019/uae-team-emirates/|title=UAE Team Emirates|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|accessdate=6 January 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190106013724/http://www.cyclingnews.com/teams/2019/uae-team-emirates/|archivedate=6 January 2019}}&lt;/ref&gt; Viņš ir pieckārtējs ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2024. gada Tour de France|2024]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21072024-pogacars_treso_reizi_karjera_klust_par_to|title=Pogačars trešo reizi karjerā kļūst par ''Tour de France'' uzvarētāju|date=2024. gada 21. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;, [[2025. gada Tour de France|2025]], [[2026. gada Tour de France|2026]]) velobrauciena ''[[Tour de France]]'' uzvarētājs. Uzvarot [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] kopvērtējumā, kļuva par visu laiku otro jaunāko tūres uzvarētāju (aiz [[1904. gada Tour de France|1904. gada]] uzvarētāja 19 gadus vecā [[Anrī Kornē]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-21/results/|title=Tadej Pogacar wins the 2020 Tour de France|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-21|date=2020-09-20|language=en|archive-date=2020-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20200925233406/https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-21/results/}}&lt;/ref&gt; Divreiz uzvarējis [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] grupas braucienā.

== Karjera ==

2018. gadā uzvarēja ''[[Tour de l'Avenir]]'' kopvērtējumā.

2019. gada februārī uzvarēja ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/volta-ao-algarve-em-bicicleta-2019/stage-5/results/|title=Pogacar wins 2019 Volta ao Algarve|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-05-23|date=}}&lt;/ref&gt; 2019. gada maijā 20 gadu vecumā uzvarēja ''[[2019. gada Tour of California|Tour of California]]'' kopvērtējumā, kļūstot par jaunāko šo sacensību kopvērtējuma uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-california-2019/|title=Bol wins final stage as Pogacar takes overall classification at 2019 Tour of California|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-05-22|date=}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']] Pogačars uzvarēja trijos sacensību posmos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-9/results/|title=Vuelta a Espana: Pogacar wins stage 9|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-13/results/|title=Vuelta a España: Pogacar wins stage 13|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-20/results/|title=Vuelta a España: Pogacar solos to third stage win on Plataforma de Gredos|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}&lt;/ref&gt; un uzvarēja [[Jauno braucēju ieskaite Vuelta a España|jauno braucēju ieskaitē]], kā arī izcīnīja trešo vietu kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-21/results/|title=Vuelta a España: Roglic clinches overall victory|last=|first=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en|archive-date=2019-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190923130808/https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-21/results/}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] T. Pogačars uzvarēja sacensību kopvērtējumā, [[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|jauno braucēju]] un [[Kalnu ieskaite Tour de France|kalnu braucēju]] ieskaitē, kā arī 9.,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-9/results/|title=Tour de France: Pogacar wins stage 9|last=Farr|first=Stephen|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-06|date=2020-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 15.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-15/results/|title=Tour de France: Pogacar wins stage 15 atop Grand Colombier|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-14|date=2020-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt; un 20. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-20/results/|title=Pogacar storms to maillot jaune on stage 20 as Roglic's Tour de France bid collapses|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-20|date=2020-09-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gada sezonu T. Pogačars uzsāka ar uzvaru ''[[2021. gada UAE Tour|UAE Tour]]'' kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/02/pogacar-wins-the-uae-tour-as-ewan-nabs-the-final-stage/|title=Pogacar wins the UAE Tour as Ewan nabs the final stage|website=CyclingTips|access-date=2021-02-27|date=2021-02-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Jūlijā viņš atkārtja iepriekšējā gada panākumu, kļūstot par [[2021. gada Tour de France|2021. gada ''Tour de France'']] uzvarētāju. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šoreiz viņam izdevās uzvarēt arī trijos velobrauciena posmos un kļūt par labāko gan [[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|jauno braucēju]], gan [[Kalnu ieskaite Tour de France|kalnu braucēju]] ieskaitē. Drīz pēc tam T. Pogočars piedalījās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā.

2021. gada sezonas beigās T. Pogačars saņēma ''[[Vélo d'Or]]'' apbalvojumu kā gada labākais riteņbraucējs.

Pogačars piedalījās [[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']] ar ambīcijām uzvarēt [[Kopvērtējums Tour de France|kopvērtējumā]] un izcīnīt ''Giro-Tour'' dubultuzvaru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/features/doomed-to-succeed-why-tadej-pogacars-giro-ditalia-tour-de-france-double-is-no-done-deal/|title=Doomed to succeed? Why Tadej Pogačar’s Giro d’Italia-Tour de France double is no done deal|first=Alasdair Fotheringham|last=published|date=2024. gada 24. jūn.|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; Viņam tas izdevās, pēc 4. posma paņemot līdera dzelteno krekliņu un nezaudējot to līdz sacensību beigām. Viņš arī uzvarēja sešos posmos – 4, 14, 15, 19, 20 un 21, ieskaitot uzvaru pēdējā individuālajā braucienā ar vairāk nekā minūtes pārsvaru. Uzvarot no 19. līdz 21. posmam, viņš kļuva par pirmo &quot;nesprinteri&quot; kopš 1938. gada, kurš uzvarējis trīs tūres posmos pēc kārtas. Viņa 2024. gadā iegūtie 39 līderu krekliņi [[Lielās tūres|Lielajās tūrēs]] ir visu laiku rekords (20 ''Giro'' un 19 ''Tour'') sacensībās, apsteidzot [[Edijs Merkss|Edija Merksa]] izcīnītos 37 krekliņus 1970. gadā un [[Kriss Frūms|Krisa Frūma]] 34 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/cycling/articles/cy08gkr4m9no|title=Tour de France 2024: Tadej Pogacar wins third title with time trial victory|date=2024. gada 21. jūl.|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā pēc tūres noslēguma Pogačars &quot;ārkārtīgā noguruma&quot; dēļ paziņoja par atteikšanos pārstāvēt Slovēnijas izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/22072024-tour_de_france_cempions_pogacars_nepiedal|title=&quot;Tour de France&quot; čempions Pogačars nepiedalīsies Parīzes OS|website=Sportacentrs.com|date=2024. gada 22. jūl.}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā T. Pogačars ceturto reizi uzvarēja ''Tour de France''. Tāpat viņš ir 2024. un 2025. gada Pasaules čempions grupas braucienā.

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot;  width=200|[[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
!2024
!2025
!2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|pink}} [[Giro d'Italia]]
| —
| —
| —
| —
| —
| style=&quot;background:pink;&quot; |[[2024. gada Giro d'Italia|'''1''']]
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|yellow}} [[Tour de France]]
| —
| style=&quot;background:yellow;&quot; |[[2020 Tour de France|'''1''']]
| style=&quot;background:yellow;&quot; |[[2021 Tour de France|'''1''']]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2022. gada Tour de France|'''2''']]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2023 Tour de France|'''2''']]
| style=&quot;background:yellow;&quot; |[[2024 Tour de France|'''1''']]
| style=&quot;background:yellow;&quot; |[[2025 Tour de France|'''1''']]
| style=&quot;background:yellow;&quot; |[[2026 Tour de France|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|red}} [[Vuelta a España]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2019 Vuelta a España|'''3''']]
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}
{{UCI World Tour uzvarētāji}}

{{DEFAULTSORT:Pogačars, Tadejs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Slovēnijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>9v1bfo9rphk4jb72zux54jk1ht4ek4s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Novikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430990</id>
    <revision>
      <id>4499567</id>
      <parentid>4496341</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:20:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4499567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4022" sha1="48osoydlis1a442brv1oee5of1vo61b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arvīds Novikovs
| image = Arvydas Novikovas.jpg
| image_size = 
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|18}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 179
| position = Malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| clubnumber = 11
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2006
| clubs1 = {{flaga|Lietuva}} ''FC Vilnius-2''
| caps1 = 
| goals1 = 4
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Interas Visaginas]]''
| caps2 = 12
| goals2 = 0
| years3 = 2008
| clubs3 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Vilnius]]''
| caps3 = 18
| goals3 = 0
| years4 = 2008—2013
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} ''[[Heart of Midlothian FC]]''
| caps4 = 66
| goals4 = 5
| years5 = 2011
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} ''[[Saint Johnstone FC]]''
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[FC Erzgebirge Aue]]''
| caps6 = 41
| goals6 = 5
| years7 = 2015—2017
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Bochum]]''
| caps7 = 20
| goals7 = 0
| years8 = 2017—2019
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps8 = 80
| goals8 = 21

| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2006—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U-21
| nationalcaps1 = 
| nationalgoals1 = 
| nationalyears2 = 2010—
| nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]
| nationalcaps2 = 95
| nationalgoals2 = 12
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| nationalteam-update = {{dat|2024|02|22|SK|bez}}
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]] II
| years9 = 2017
| caps9 = 1
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| years10 = 2019—2020
| caps10 = 17
| goals10 = 4
| clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]] II
| years11 = 2019
| caps11 = 1
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Erzurumspor F.K.|Erzurumspor]]''
| years12 = 2020—2022
| caps12 = 60
| goals12 = 12
| clubs13 = {{flaga|Turcija}} ''[[Samsunspor]]''
| years13 = 2022—2023
| caps13 = 7
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]''
| years14 = 2023
| caps14 = 6
| goals14 = 0
| clubs15 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Žalgiris]]''
| years15 = 2023
| caps15 = 9
| goals15 = 3
| years16 = 2024
| clubs16 = {{flaga|TUR}} [[Tuzlaspor]]
| caps16 = 9
| goals16 = 0
| years17 = 202
| clubs17 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]]
| caps17 = 
| goals17 = 
| years18 = 2025
| clubs18 = {{flaga|Lietuva}} BFA
| caps18 = 
| goals18 = 
| years19 = 2025–2026
| clubs19 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| caps19 = 25
| goals19 = 1
| years20 = 2026–
| clubs20 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| caps20 = 5
| goals20 = 0
| club-update = {{dat|2026|07|27|SK|bez}}
}}
'''Arvīds Novikovs''' ({{val-lt|Arvydas Novikovas}}; {{dat|1990|12|18}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[futbols|futbola]] malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kas pārstāv [[FA Šiauliai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]].

Lietuvas izlasē debitējis {{dat|2010|5|25}} 0—4 zaudējumā pārbaudes spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. Pirmos vārtus guvis {{dat|2014|5|29}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]], kas izrādījās vienīgie vārti spēlē.

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Novikovs, Arvids}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>48osoydlis1a442brv1oee5of1vo61b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas Valsts ģimnāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436860</id>
    <revision>
      <id>4499389</id>
      <parentid>4372634</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4989" sha1="dx6n2g870vwrrlb4jto96o7o6xt1aqy" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Bauskas Valsts ģimnāzija
|logo                   =
| logo_size = 100px
|seal_image             = 
|image                  = Bauskas Valsts ģimnāzija.JPG
|image size             = 
|caption                = 
|location               = Uzvaras iela 10, [[Bauska]], LV-3901 {{LAT}}
|schooltype             = 
|fundingtype            = 
|type                   = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 24 | lats  = 21 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 11 | longs = 01 | longEW = E
|established           = 1929 (1919)
|headmaster             = Linuta Ģerģe
|staff                  = 
|teaching_staff         = 
|employees              =  72
|grades                 =
|years                  = 
|students               = 780 (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bauskasvg.lv/wp-content/uploads/2021/03/BVG_prezent%C4%81cija.pdf |title=BVĢ prezentācija |access-date={{dat|2022|04|28||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302214821/http://www.bauskasvg.lv/wp-content/uploads/2021/03/BVG_prezent%C4%81cija.pdf }}&lt;/ref&gt;
|language               = latviešu
|revenue                = 
|homepage               = {{url|http://bauskasvg.lv}}
}}

'''Bauskas Valsts ģimnāzija''' ir vispārējās vidējās izglītības [[skola|mācību iestāde]] [[Bauska|Bauskā]].

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) matemātikas, komerczinības un inženierzinības virziena programma (kods: 23013111), 
Pamatizglītības 2. posma (7.-9.klase) profesionāli orientētā virziena programma (23014111), 
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011), 
Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma	(31012011), 
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (31013011), 
Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programma (31014011).

== Skolas vēsture ==
[[Attēls:Bauskas Valsts vidusskola 1932.jpg|thumb|left|200px|Bauskas Valsts vidusskola Rīgas ielā 8 (tolaik Sudmalu ielā 65, pirms 1931).]]
[[Attēls:Bauskas pilsētas pamatskola Rīgas ielā 32.jpg|thumb|left|200px|Ēka Rīgas ielā 32, kurā atradās Valsts Bauskas ģimnāzija, no 1951. gada Bauskas pilsētas pamatskola.]]
1806. gadā Bauskas pilsētas skolai uzcēla koka ēku, bet 1835. gadā uzcēla divstāvu mūra namu [[Bauskas apriņķa skola]]i  (tagad Bauskas bērnu jauniešu centra ēka Rīgas ielā 8).
1886. gadā apriņķa skolu pārveidoja par pilsētas skolu, kurā strādāja skolotājs un rakstnieks [[Fricis Adamovičs]].&lt;ref&gt;[https://www.tourism.bauska.lv/allfiles/files/Iepazisti_Bausku_LV.pdf  Bauskas novada administrācija, 2018]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1919. gada 22. septembrī Sudmalu ielā 65 (tagad Rīgas iela 8) atklāja '''Bauskas pilsētas vidusskolu''', ko 1920. gada 1. aprīlī pārdēvēja par '''Valsts Bauskas vidusskolu''', 1929. gadā par '''Valsts Bauskas ģimnāziju'''.
1931. gadā Valsts Bauskas ģimnāzija pārcēlās uz ēku Rīgas ielā 32 (tagad ēkā atrodas [[Bauskas pilsētas pamatskola]]), bet 1934. gadā uz ēku Uzvaras ielā 10 (arhitekts J. Neijs).
Pēc Latvijas okupācijas 1945. gadā skolu pārdēvēja par '''Bauskas vidusskolu''', mācības atkal notika Rīgas ielā 32, jo ēka Uzvaras ielā kara laikā bija sagrauta. 1951. gada 1. septembrī dibinātā '''Bauskas 1. vidusskola''' atsāka darboties atjaunotajā Uzvaras ielas 10 ēkā.

1996. gadā skolā tika iekārtots [[Plūdons|Plūdoņa]] namiņš. 2002. gadā renovēja skolas jauno korpusu un tam uzbūvēja 4. stāvu.
2007. gadā atklāja skolas stadionu ar mākslīgo segumu.
2011. gadā vidusskolu sadalīja Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bauskasvg.lv/vesture/ |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190708180623/http://bauskasvg.lv/vesture/ }}&lt;/ref&gt;

== Absolventi ==
* [[Gunārs Kugrēns]], aktieris
* [[Vitauts Ļūdēns]], dzejnieks
* [[Atis Slakteris]], politiķis
* [[Kalvis Torgāns]], jurists
* [[Adriana Miglāne]], dziedātāja
* [[Uldis Dumpis]], aktieris
* [[Emīls Skujenieks]], rakstnieks

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://bauskasvg.lv/wp-content/uploads/2017/05/%C4%A3imn%C4%81zija_Pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93juma-aktualiz%C4%81cija1.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2017)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230727165655/http://bauskasvg.lv/wp-content/uploads/2017/05/%C4%A3imn%C4%81zija_Pa%C5%A1v%C4%93rt%C4%93juma-aktualiz%C4%81cija1.pdf |date={{dat|2023|07|27||bez}} }}

{{Bauskas novada skolas}}

[[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]]
[[Kategorija:Bauska]]</text>
      <sha1>dx6n2g870vwrrlb4jto96o7o6xt1aqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riks un Mortijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444312</id>
    <revision>
      <id>4499522</id>
      <parentid>4496247</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:38:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>91</comment>
      <origin>4499522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4102" sha1="m427jil8uwlxcg4pohdrzstb4c79527" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = Riks un Mortijs
| show_name_2          = 
| bgcolour             = 
| color text           = 
| image                = Rick and Morty.svg
| caption              = 
| genre                = [[zinātniskā fantastika]], [[situāciju komēdija]]
| format               = 
| creator              = 
* [[Džastins Roilands]]
* [[Dens Hermons]]
| developer            = 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = 
| starring             = 
| judges               = 
| voices               = 
* Džastins Roilands
* [[Kriss Parnels]]
* [[Spensera Gramera]]
* [[Sāra Halke]]
| narrated             = 
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| endtheme             = 
| composer             = Raiens Elders
| country              = {{USA}}
| language             = 
| num_seasons          = 9
| num_episodes         = 91
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = 
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 22 minūtes
| company              = 
| distributor          = ''[[Warner Bros. Television]]''
| channel              = ''[[Adult Swim]]'' 
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            = 
| first_aired          = 2013. gada 2. decembris
| last_aired           = pašlaik
| status               = 
| channel_LV           = 
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = 
| production_website   = 
}}
'''&quot;Riks un Mortijs&quot;''' ({{val|en|Rick and Morty}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] animācijas seriāls, kuru izveidoja [[Džastins Roilands]] un [[Dens Hermons]] televīzijas kanāla ''[[Cartoon Network]]'' bloka ''[[Adult Swim]]'' vajadzībām. Seriāls ir daļēji balstīts uz nepieklājīgas Roilanda parodijas filmai &quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot;. Seriāls ir pazīstams ar savu īpatnējo humoru un [[nihilisms|nihlistiskiem]] tēliem. Lai gan seriāls pārsvarā ir ieguvis pozitīvas kritiķu atsauksmes, pretrunīgi tiek vērtēti seriāla fani jo īpaši kad 2017. gadā vairāki simti seriāla fanu ieradās ''[[McDonald's]]'' restorānos un protestēja pret faktu, ka tajā bija izpārdotas seriālā minētās mērču paciņas.

Seriāls stāsta par trakā zinātnieka Rika Sančesa un viņa mazdēla Mortija Smita piedzīvojumiem, šos abus tēlus ieskaņojis Džastins Roilands. Citas lomas ieskaņo [[Chris Parnell|Kriss Parnels]], [[Spencer Grammer|Spensera Gramera]] un [[Sāra Halke]]. Seriāla pirmizrāde notika 2013. gada decembrī, kopš 2020. gada maija tam ir 4 sezonas un 41 sērija.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Now You Know: Season 4 Premieres Sunday, November 10th 11:30P ET! |url=https://www.adultswim.com/videos/rick-and-morty/season-4-return-announcement |website=adultswim.com |accessdate={{dat|2019|10|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191018040937/http://www.adultswim.com/videos/rick-and-morty/season-4-return-announcement |archivedate={{dat|2019|10|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 11
| {{dat|2013|12|3|N|bez}}
| {{dat|2014|4|14|N|bez}}
|-
| '''2'''
| 10
| {{dat|2015|7|26|N|bez}}
| {{dat|2015|10|4|N|bez}}
|-
| '''3'''
| 10
| {{dat|2017|4|1|N|bez}} 
| {{dat|2017|10|1|N|bez}}
|-
| '''4'''
| 10
| {{dat|2019|11|10|N|bez}} 
| {{dat|2020|5|30|N|bez}} 
|-
| '''5'''
| 10
| {{dat|2021|6|20|N|bez}} 
| {{n/a|Tiks paziņots}} 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}


{{TV-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Animācijas seriāli]]</text>
      <sha1>m427jil8uwlxcg4pohdrzstb4c79527</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioloģija un seksuālā orientācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445768</id>
    <revision>
      <id>4499412</id>
      <parentid>4483452</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="88140" sha1="nhclwmx7913k8hjnki3f58n91hq7de5" xml:space="preserve">{{Slikts tulkojums}}

Saikne starp '''bioloģiju un seksuālo orientāciju''' ir izpētes objekts.

Kaut arī zinātnieki nezina, kas nosaka indivīda [[Seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]], viņi izvirza teorijas, ka to izraisa sarežģīta [[Ģenētika|ģenētisko]], [[Hormoni|hormonālo]] un vides ietekmju mijiedarbība.&lt;ref name=&quot;Frankowski&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Frankowski BL|last2=American Academy of Pediatrics Committee on Adolescence|date=June 2004|title=Sexual orientation and adolescents|url=http://pediatrics.aappublications.org/cgi/content/full/113/6/1827?maxtoshow=&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=%22Sexual+orientation+and+adolescents%22&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT|journal=[[Pediatrics (journal)|Pediatrics]]|volume=113|issue=6|pages=1827–32|doi=10.1542/peds.113.6.1827|pmid=15173519|access-date=18.11.2019|archive-date=24.06.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190624152656/https://pediatrics.aappublications.org/content/113/6/1827.full?maxtoshow=&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=%22Sexual%20orientation%20and%20adolescents%22&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lamanna&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Mary Ann Lamanna|last2=Agnes Riedmann|last3=Susan D Stewart|title=Marriages, Families, and Relationships: Making Choices in a Diverse Society|publisher=[[Cengage Learning]]|isbn=978-1305176898|year=2014|page=82|url=https://books.google.com/books?id=fofaAgAAQBAJ&amp;pg=PA82|quote=The reason some individuals develop a gay sexual identity has not been definitively established &amp;nbsp;– nor do we yet understand the development of heterosexuality. The American Psychological Association (APA) takes the position that a variety of factors impact a person's sexuality. The most recent literature from the APA says that sexual orientation is not a choice that can be changed at will, and that sexual orientation is most likely the result of a complex interaction of environmental, cognitive and biological factors...is shaped at an early age...[and evidence suggests] biological, including genetic or inborn hormonal factors, play a significant role in a person's sexuality (American Psychological Association 2010).}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Stuart&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gail Wiscarz Stuart|title=Principles and Practice of Psychiatric Nursing|publisher=[[Elsevier Health Sciences]]|isbn=978-0323294126|year=2014|page=502|url=https://books.google.com/books?id=ivALBAAAQBAJ&amp;pg=PA502|quote=No conclusive evidence supports any one specific cause of homosexuality; however, most researchers agree that biological and social factors influence the development of sexual orientation.}}&lt;/ref&gt; Hipotēzes par pēcdzemdību sociālās vides ietekmi uz seksuālo orientāciju ir vājas, īpaši vīriešiem.&lt;ref name=&quot;Bailey&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Vasey PL, Diamond LM, Breedlove SM, Vilain E, Epprecht M|date=2016|title=Sexual Orientation, Controversy, and Science|journal=[[Psychological Science in the Public Interest]]|volume=17|issue=21|pages=45–101|doi=10.1177/1529100616637616|pmid=27113562}}&lt;/ref&gt;

Zinātnieki atbalsta bioloģiskās teorijas seksuālās orientācijas cēloņu skaidrošanai.&lt;ref name=&quot;Frankowski&quot; /&gt; Faktori, kas var būt saistīti ar seksuālās orientācijas attīstību, ietver [[Gēns|gēnus]], agrīno dzemdes vidi (piemēram, pirmsdzemdību hormonus) un smadzeņu struktūru.

== Empīriskie pētījumi ==

=== Dvīņu pētījumi ===
Vairākos [[Dvīņu pētījums|dvīņu pētījumos]] ir mēģināts salīdzināt ģenētikas un vides nosacīto nozīmi seksuālās orientācijas noteikšanā. 1991. gada pētījumā Beilijs un Pilards veica pētījumu par vīriešu dvīņiem, kas tika vervēti no &quot;homofilu publikācijām&quot; un atklāja, ka 52% brāļu [[Dvīņi|monozigotu (MZ)]] (no 59 aptaujātajiem) un 22% [[Dvīņi|dizigotu (DZ)]] abiem brāļiem bija homoseksualitātes iezīme.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Pillard, RC|year=1991|title=A Genetic Study of Male Sexual Orientation|journal=Archives of General Psychiatry|volume=48|issue=12|pages=1089–96|doi=10.1001/archpsyc.1991.01810360053008|pmid=1845227}}&lt;/ref&gt; Ar “MZ” tiek norādīti identiski dvīņi ar vienādām gēnu kopām, taču “DZ” norāda uz dvīņiem, kur gēni ir sajaukti tādā mērā, ka tie ir līdzīgi brāļiem un māsām, kas nav dvīņi. Pētījumā, kurā piedalījās 61 dvīņu pāri, pētnieki, starp lielākoties vīriešu dzimuma indivīdiem, konstatēja, ka homoseksualitāte iezīme ir 66% monozigotu dvīņu un 30% viena no divu olšūnu dvīņiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitam FL|displayauthors=etal|year=1993|title=Homosexual orientation in twins: a report on 61 pairs and three triplet sets|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1993-06_22_3/page/187|journal=Arch. Sex. Behav.|volume=22|issue=3|pages=187–206|doi=10.1007/bf01541765|pmid=8494487}}&lt;/ref&gt; 2000. gadā Beilijs, Dunne un Martins pētīja lielāku 4901 Austrālijas dvīņu paraugu, bet šī pētījuma iegūtie rezultāti uzrādīja, ka mazāk, kā pusei no dvīņu pāriem ir kopīga homoseksualitātes iezīme.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Dunne MP, Martin NG|date=March 2000|title=Genetic and environmental influences on sexual orientation and its correlates in an Australian twin sample|url=http://content.apa.org/journals/psp/78/3/524|journal=J Pers Soc Psychol|volume=78|issue=3|pages=524–36|citeseerx=10.1.1.519.4486|doi=10.1037/0022-3514.78.3.524|pmid=10743878}}&lt;/ref&gt; Viņi atrada 20% iezīmju sakritību vīriešu identiskajos jeb MZ dvīņos un 24% atbilstību sieviešu identiskajos jeb MZ dvīņos. Pašu ziņotā zigotisitāte (līmenis alēļu līdzības pazīmei organismā), seksuālā pievilcība, fantāzija un izturēšanās tika vērtēta ar aptaujas palīdzību un šaubu gadījumā zigotisitāte tika [[Seroloģija|seroloģiski]] pārbaudīta. Citi pētnieki atbalsta gan vīriešu, gan sieviešu seksuālās orientācijas bioloģiskos cēloņus.&lt;ref&gt;Hershberger, Scott L. 2001. Biological Factors in the Development of Sexual Orientation. Pp. 27–51 in Lesbian, Gay, and Bisexual Identities and Youth: Psychological Perspectives, edited by Anthony R. D’Augelli and Charlotte J. Patterson. Oxford, New York: Oxford University Press. Quoted in Bearman and Bruckner, 2002.&lt;/ref&gt;

Bārmens un Brikners (2002) kritizēja agrīnus pētījumus, kas koncentrējās uz maziem, atlasītiem paraugiem &lt;ref name=&quot;Bearman&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bearman P. S.|last2=Bruckner H.|year=2002|title=Opposite-sex twins and adolescent same-sex attraction|url=http://iserp.columbia.edu/content/opposite-sex-twins-and-adolescent-same-sex-attraction|journal=American Journal of Sociology|volume=107|issue=5|pages=1179–1205|citeseerx=10.1.1.483.4722|doi=10.1086/341906|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719175100/http://iserp.columbia.edu/content/opposite-sex-twins-and-adolescent-same-sex-attraction|archive-date=2011-07-19}}&lt;/ref&gt; un ne reprezentatīvu viņu pētāmo objektu atlasi.  Viņi pētīja 289 pāru identisku dvīņu (monozigotu vai no vienas apaugļotas olšūnas) un 495 pāru brāļu dvīņu (dizigotu vai no divām apaugļotām olām) reakcijas uz 1994. – 1995. gadā skolās balstītu pusaudžu pētījumu 7. – 12.klasei un konstatēja, ka viena dzimuma pievilcības atbilstības rādītāji ir tikai 7,7% vīriešu un 5,3% sieviešu identiskiem dvīņiem.

2010. gada pētījumā par visiem pieaugušajiem dvīņiem Zviedrijā (vairāk nekā 7600 dvīņiem) &lt;ref name=&quot;karolinska&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Långström N, Rahman Q, Carlström E, Lichtenstein P|date=February 2010|title=Genetic and environmental effects on same-sex sexual behavior: a population study of twins in Sweden|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2010-02_39_1/page/75|journal=Arch Sex Behav|volume=39|issue=1|pages=75–80|doi=10.1007/s10508-008-9386-1|pmid=18536986}}&lt;/ref&gt; tika atklāts, ka viena dzimuma uzvedību izskaidro gan pārmantojamie faktori, gan individuālajiem vides faktori (piemēram, pirmsdzemdību vide, pieredze ar slimībām un traumām, kā arī kā vienaudžu grupas un seksuālā pieredze), savukārt tādas kopīgas vides mainīgo ietekmes, kā ģimenes vide un sociālā attieksme, bija vājākas, bet nozīmīgas. Sievietes izrādīja statistiski nenozīmīgu tendenci uz vājāku ietekmi uz iedzimtības efektu, savukārt vīrieši neuzrādīja efektu uz dalītas vides efektiem. Visu pieaugušo dvīņu izmantošana Zviedrijā tika izstrādāta, lai pievērstos brīvprātīgo pētījumu kritikai, kurā rezultātus var ietekmēt potenciāls neobjektivitāte pret geju dvīņiem.

==== Kritisisms ====
Dvīņu pētīšana ir saņēmusi lielu skaitu kritisku vērtējumu, ieskaitot pašizlases aizspriedumus, kad homoseksuāļi ar gejiem un māsām biežāk brīvprātīgi iesaistās studijās. Neskatoties uz to, var secināt, ka, ņemot vērā atšķirīgās seksualitātes tik daudzos identisko dvīņu komplektos, seksuālo orientāciju nevar attiecināt tikai uz ģenētiskiem faktoriem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Schacter|first=Daniel L.|last2=Gilbert|first2=Daniel Todd|last3=Wegner|first3=Daniel M.|title=Psychology|date=2011|publisher=New York, NY Worth Publishers|isbn=978-1429237192|page=435|edition=2nd|url=https://trove.nla.gov.au/work/35310322}}&lt;/ref&gt;

Cita problēma ir secinājums, ka pat monozigoti dvīņi var būt atšķirīgi un pastāv mehānisms, kas varētu izskaidrot, ka monozigotiskie dvīņi ir nav ar vienādu seksuālo oriantāciju. Gringas un Chen (2001) apraksta vairākus mehānismus, kas var izraisīt atšķirības starp [[Dvīņi|monozigotiskiem dvīņiem]], visatbilstošākie būdami placentas skaits (chorionicity) un aminotisko membrānu skaits, kas aptver embriju (amnionicity) grūtniecības laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gringas|first=P.|last2=Chen|first2=W.|year=2001|title=Mechanisms for difference in monozygous twins|url=|journal=Early Human Development|volume=64|issue=2|pages=105–117|doi=10.1016/S0378-3782(01)00171-2|pmid=11440823}}&lt;/ref&gt; [[Dvīņi|Dihorioniskajiem dvīņiem]] potenciāli ir atšķirīga hormonālā vide, jo tie saņem mātes asinis no atsevišķas placentas un tas varētu izraisīt atšķirīgu smadzeņu maskulinizācijas līmeni. Monoamniotiskajiem dvīņiem ir vienāda hormonālā vide, bet tie var ciest no „dvīņa uz dvīņa pārliešanas sindroma”, kurā viens dvīnis ir „nosacīti piepildīts ar asinīm, bet saņem pārāk maz&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grant|first=Seth G. N.|date=April 2006|title=Michael Rutter: Genes and behavior: nature-nurture interplay explained|journal=Genes, Brain and Behavior|language=en|volume=5|issue=3|pages=303|doi=10.1111/j.1601-183x.2006.00219.x|issn=1601-1848}}&lt;/ref&gt;

=== Hromosomu saistību pētījumi ===
{{gay gene}} Seksuālās orientācijas hromosomu sasaistes pētījumi liecina par vairāku ģenētisku faktoru klātbūtni visā genomā. 1993. gadā  Dīns Hamers un viņa kolēģi publicēja atklājumus no saites analīzes, kurā piedalījās 76 geju brāļu un viņu ģimenes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hamer DH, Hu S, Magnuson VL, Hu N, Pattatucci AM|date=July 1993|title=A linkage between DNA markers on the X chromosome and male sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_science_1993-07-16_261_5119/page/320|journal=Science|volume=261|issue=5119|pages=321–7|doi=10.1126/science.8332896|pmid=8332896}}&lt;/ref&gt; Hamers et al. konstatēja, ka gejiem vairāk geju ir tēvoču un brālēnu ģimenes mātes pusē nekā tēva pusē. Geju brāļiem, kam atklājās šī sakarība, tika veikta analīze X hromosomas saiknei izmantojot 22 marķierus X hromosomā, lai pārbaudītu alēļu līdzību. Citā atradumā trīsdesmit trīs no četrdesmit pārbaudītajiem brāļu pāriem Xq28 distālajā reģionā bija līdzīgas alēles, kas bija ievērojami augstākas nekā gaidītie 50 % priekš brāļiem. Plašsaziņas līdzekļos to tautā sauca par &quot;'''geju gēnu'''&quot;, izraisot ievērojamas sazvērestības teorijas. Sanders et al. 1998. gadā ziņoja par savu līdzīgo pētījumu, kurā viņi atklāja, ka 13% geju brāļu tēvoču no mātes puses bija homoseksuāli, salīdzinot ar 6% tēva pusē.&lt;ref name=&quot;Born gay321&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Wilson|first=Glenn|last2=Rahman|first2=Qazi|title=Born Gay: The Psychobiology of Sex Orientation|url=https://archive.org/details/borngaypsychobio0000wils_w8m9|date=2008|publisher=Peter Owen Publishers|isbn=9780720613094|edition=2nd}}&lt;/ref&gt;

Vēlāka analīze, ko veikuši Hu et al. atkārtoja un pilnveidoja iepriekšējos atradumus. Šis pētījums atklāja, ka 67% geju brāļu jaunā piesātinātā paraugā dalīja marķieri X hromosomā pie Xq28.&lt;ref name=&quot;Huetal95&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=etal|authors=Hu S, Pattatucci AM, Patterson C|date=November 1995|title=Linkage between sexual orientation and chromosome Xq28 in males but not in females|url=https://zenodo.org/record/1233407|journal=Nat. Genet.|type=Submitted manuscript|volume=11|issue=3|pages=248–56|doi=10.1038/ng1195-248|pmid=7581447}}&lt;/ref&gt; Divos citos pētījumos (Bailey et al., 1999; McKnight un Malcolm, 2000) neizdevās atrast geju radinieku pārsvaru homoseksuālu vīriešu mātes līnijā.&lt;ref name=&quot;Born gay321&quot; /&gt; Pētījumam, ko veica Rīza et al. 1999. gadā neizdevās atkārtot Xq28 savienojuma rezultātus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vilain E|year=2000|title=Genetics of sexual development|url=|journal=Annu Rev Sex Res|volume=11|issue=|pages=1–25|doi=|pmid=11351829}}&lt;/ref&gt; Visu pieejamo saišu datu meta-analīze norāda uz būtisku saikni ar Xq28, bet arī norāda, ka jābūt klāt papildu gēniem, lai pilnībā uzskaitītu seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;HamerRiceSciencemeta&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hamer DH|last2=Rice G|last3=Risch N|last4=Ebers G|date=1999|title=Genetics and Male Sexual Orientation|url=https://archive.org/details/sim_science_1999-08-06_285_5429/page/802|journal=Science|volume=285|issue=5429|page=803|doi=10.1126/science.285.5429.803a}}&lt;/ref&gt;

Mustanski et al. (2005) veica pilna genoma skenēšanu (nevis tikai X hromosomu skenēšanu) personām un ģimenēm, par kurām iepriekš tika ziņots Hamer et al. (1993) un Hu et al. (1995), kā arī papildu jauniem pētāmajiem objektiem. Pilnajā izlasē viņi nekonstatēja saikni ar Xq28.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Mustanski BS, Dupree MG, Nievergelt CM, Bocklandt S, Schork NJ, Hamer DH|date=March 2005|title=A genomewide scan of male sexual orientation|url=http://mypage.iu.edu/~bmustans/Mustanski_etal_2005.pdf|journal=Hum. Genet.|volume=116|issue=4|pages=272–8|doi=10.1007/s00439-004-1241-4|pmid=15645181|archive-url=https://web.archive.org/web/20050415233637/http://mypage.iu.edu/~bmustans/Mustanski_etal_2005.pdf|archive-date=2005-04-15}}&lt;/ref&gt;

Neatkarīga pētnieku grupa no Amerikas Cilvēku ģenētikas biedrības 2012. gadā ziņoja par pirmā lielā, visaptverošā multi-centru ģenētiskās saites pētījuma rezultātiem  par vīriešu seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;camb20141117&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Sanders AR, Martin ER, Beecham GW, Guo S, Dawood K, Rieger G, Badner JA, Gershon ES, Krishnappa RS, Kolundzija AB, Duan J, Gejman PV, Bailey JM|date=November 2014|title=Genome-wide scan demonstrates significant linkage for male sexual orientation|journal=Psychological Medicine|volume=45|issue=7|pages=1379–88|doi=10.1017/S0033291714002451|pmid=25399360}}&lt;/ref&gt; Pētījuma populācija tika iekļauti 409 neatkarīgi geju brāļu pāri, kuri tika analizēti ar vairāk nekā 300 000 viena nukleotīda polimorfisma marķieriem. Dati precīzi atkārtoja Hamera Xq28 atradumus, ko noteica gan ar divu punktu, gan daudzpunktu (MERLIN) LOD punktu kartēšanu. Nozīmīga saikne tika konstatēta arī 8. hromosomas pericentromēriskajā reģionā, kas pārklājās ar vienu no reģioniem, kas tika atklāti Hamera laboratorijā iepriekšējā genoma mēroga pētījumā. Autori secināja, ka &quot;mūsu secinājumi, ņemot vērā iepriekšējā darba kontekstu, liecina, ka ģenētiskās variācijas katrā no šiem reģioniem veicina vīriešu seksuālās orientācijas svarīgās psiholoģiskās iezīmes attīstību&quot;. Sievietes seksuālā orientācija, šķiet, nav saistīta ar Xq28,&lt;ref name=&quot;Huetal95&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Ngunetal2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ngun TC|last2=Vilain E|title=The Biological Basis of Human Sexual Orientation: Is There a Role for Epigenetics?|date=2014|volume=86|pages=167–84|url=http://gaystudies.genetics.ucla.edu/UCLA%20Twin%20Sexual%20Orientation%20Study/Read%20More_files/Ngun.pdf|issn=0065-2660|series=Advances in Genetics|isbn=9780128002223|accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331225443/http://gaystudies.genetics.ucla.edu/UCLA%20Twin%20Sexual%20Orientation%20Study/Read%20More_files/Ngun.pdf|archivedate={{dat|2016|03|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; lai arī tā tomēr šķiet mēreni iedzimta.&lt;ref name=&quot;Sandersetal2014&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sanders AR|last2=Martin ER|last3=Beecham GW|last4=Guo S|last5=Dawood K|last6=Rieger G|last7=Badner JA|last8=Gershon ES|last9=Krishnappa RS|date=2014|title=Genome-wide scan demonstrates significant linkage for male sexual orientation|journal=Psychol Med|volume=45|issue=7|pages=1379–88|doi=10.1017/S0033291714002451|pmid=25399360}}&lt;/ref&gt;

Papildus dzimuma hromosomu ieguldījumam, ir ierosināts arī potenciāls autosomāli ģenētisks ieguldījums homoseksuālās orientācijas attīstībā. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku, Ellis et al. (2008) atrada statistiski nozīmīgu atšķirību A tipa asins frekvencē starp homoseksuāļiem un heteroseksuāliem cilvēkiem. Viņi arī atklāja, ka &quot;neparasti augsts&quot; homoseksuālu vīriešu un homoseksuālu sieviešu īpatsvars bija Rh negatīvs, salīdzinot ar heteroseksuāliem. Tā kā gan asins tips, gan Rh faktors ir [[Alēle|alēļu]] kontrolētas ģenētiski iedzimtas pazīmes, kas atrodas attiecīgi 9. un 1. hromosomā, pētījums norāda uz iespējamu saikni starp autosomu gēniem un homoseksualitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ellis L|last2=Ficek C|last3=Burke D|last4=Das S|date=2008|title=Eye Color, Hair Color, Blood Type, and the Rhesus Factor: Exploring Possible Genetic Links to Sexual Orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2008-02_37_1/page/145|journal=Arch. Sex. Behav.|volume=37|issue=1|pages=145–9|doi=10.1007/s10508-007-9274-0|issn=1573-2800|pmid=18074215}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AnHomGenetics&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aldo Poiani|title=Animal Homosexuality: A Biosocial Perspective|date=2010|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1139490382|pages=55–96|url=https://books.google.com/books?id=EftT_1bsPOAC&amp;printsec=frontcover#v=onepage}}&lt;/ref&gt;

Seksuālās orientācijas bioloģija ir sīki izpētīta vairākās dzīvnieku modeļu sistēmās. Parastajā augļu mušiņā ''(Drosophila melanogaster)'' to kontrolētā smadzeņu izturēšanās un dzimumu diferenciācijas ceļš ir labi izveidots gan vīriešiem, gan sievietēm, nodrošinot precīzu bioloģiski kontrolētas laipnības modeli.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Pavlou HJ, Goodwin SF|date=February 2013|title=Courtship behavior in Drosophila melanogaster: towards a 'courtship connectome'|journal=Current Opinion in Neurobiology|volume=23|issue=1|pages=76–83|doi=10.1016/j.conb.2012.09.002|pmc=3563961|pmid=23021897}}&lt;/ref&gt; Zīdītājiem, Korejas advancētās zinātnes un tehnoloģijas institūta ģenētiķu grupa audzēja peļu mātītes, kurām īpaši nebija konkrēta gēna, kas saistīts ar seksuālo uzvedību. Bez gēna peles demonstrēja vīrišķīgu seksuālo izturēšanos un pievilcību citu sieviešu peļu sieviešu urīnam. Peles, kuras saglabāja fukozes mutarotāzes (FucM) gēnu, bija pievilktas peļu tēviņiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Park|first=D|last2=Choi|first2=D|last3=Lee|first3=J|last4=Lim|first4=DS|last5=Park|first5=C|year=2010|title=Male-like sexual behavior of female mouse lacking fucose mutarotase|journal=BMC Genetics|volume=11|pages=62|doi=10.1186/1471-2156-11-62|pmc=2912782|pmid=20609214}}&lt;/ref&gt;

Intervijās presei pētnieki norādījuši, ka ģenētiskās ietekmes pierādījumus nevajadzētu pielīdzināt ģenētiskajam determinismam. Balstoties uz Dena Hamera un Maikla Beilija teiktā, ģenētiskie aspekti ir tikai viens no daudzajiem homoseksualitātes cēloņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/the-gay-gene-is-back-on-the-scene-1536770.html|title=The 'gay gene' is back on the scene|last=Connor|first=Steve|website=[[The Independent]]|date=31 October 1995}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/science/science-news/10637532/Being-homosexual-is-only-partly-due-to-gay-gene-research-finds.html|title=Being homosexual is only partly due to gay gene, research finds|last=Knapton|first=Sarah|publisher=[[Telegraph Media Group]]|website=The Telegraph|date=13 February 2014|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141113203418/http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/10637532/Being-homosexual-is-only-partly-due-to-gay-gene-research-finds.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā ''Scientific Reports'' publicēja rakstu ar genoma mēroga asociācijas pētījumu par vīriešu seksuālo orientāciju. Pētījumā piedalījās 1 077 homoseksuāli vīrieši un 1 231 heteroseksuāli vīrieši. Tika identificēts gēns ar nosaukumu ''SLITRK6'' 13. hromosomā.&lt;ref name=&quot;Nature21&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sanders|first=Alan R.|last2=Beecham|first2=Gary W.|last3=Guo|first3=Shengru|last4=Dawood|first4=Khytam|last5=Rieger|first5=Gerulf|last6=Badner|first6=Judith A.|last7=Gershon|first7=Elliot S.|last8=Krishnappa|first8=Ritesha S.|last9=Kolundzija|first9=Alana B.|date=December 2017|title=Genome-Wide Association Study of Male Sexual Orientation|journal=Scientific Reports|language=En|volume=7|issue=1|pages=16950|doi=10.1038/s41598-017-15736-4|issn=2045-2322|pmc=5721098|pmid=29217827}}&lt;/ref&gt; Pētījums atbalsta vēl vienu pētījumu, kuru veica Simons Levajs. Levaja pētījumi liecina, ka geju [[hipotalāms]] atšķiras no heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=S.|date=30 August 1991|title=A difference in hypothalamic structure between heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_science_1991-08-30_253_5023/page/1034|journal=Science|volume=253|issue=5023|pages=1034–1037|doi=10.1126/science.1887219|issn=0036-8075|pmid=1887219}}&lt;/ref&gt; SLITRK6 darbojas smadzeņu vidusdaļā, kur atrodas hipotalāms. Pētnieki atklāja, ka vairogdziedzera stimulējošā hormona receptors (TSHR) 14. hromosomā parāda sekvences atšķirības starp gejiem un tradicionālas orientācijas vīriešiem.  Gravesa slimība ir saistīta ar TSHR patoloģijām, iepriekšējie pētījumi liecina, ka Gravesa slimība biežāk sastopama gejiem nekā heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref name=&quot;nielsen2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Frisch|first=Morten|last2=Nielsen|first2=Nete Munk|last3=Pedersen|first3=Bo Vestergaard|date=2013|title=Same-sex marriage, autoimmune thyroid gland dysfunction and other autoimmune diseases in Denmark 1989-2008|journal=European Journal of Epidemiology|volume=29|issue=1|pages=63–71|doi=10.1007/s10654-013-9869-9|issn=1573-7284|pmid=24306355}}&lt;/ref&gt; Pētījumi norādīja, ka gejiem ir mazāks ķermeņa svars nekā heteroseksuāliem cilvēkiem. Tika ierosināts, ka hiperaktīvais TSHR hormons pazemina ķermeņa svaru gejiem, lai gan tas joprojām nav pierādīts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Deputy|first=Nicholas P|last2=Boehmer|first2=Ulrike|date=1 August 2010|title=Determinants of body weight among men of different sexual orientation|journal=Preventive Medicine|language=en|volume=51|issue=2|pages=129–131|doi=10.1016/j.ypmed.2010.05.010|issn=0091-7435|pmid=20510272}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchard|first=Ray|last2=Bogaert|first2=Anthony F.|date=December 1996|title=Biodemographic comparisons of homosexual and heterosexual men in the kinsey interview data|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1996-12_25_6/page/551|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=25|issue=6|pages=551–579|doi=10.1007/BF02437839}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā Ganna et al. veica vēl vienu genoma mēroga asociācijas pētījumu par vīriešu un sieviešu seksuālo orientāciju, iegūstot datus no 26 890 cilvēkiem, kuriem bija vismaz viens vien-dzimuma partneris un 450 939 kontroles. Pētījuma dati tika meta-analizēti un iegūti no Lielbritānijas Biobank pētījuma un 23andMe. Pētnieki identificēja četrus variantus, kas biežāk sastopami cilvēkiem, kam bijušas vismaz vienas viendzimuma attiecība 7., 11., 12. un 15. hromosomā. 11. un 15. hromosomas varianti bija raksturīgi vīriešiem, kur 11. hromosomas variants atradās ožas gēnā un 15. hromosomas variants iepriekš bijis saistīts ar vīriešu kārtas plikpaurību. Četri varianti bija saistīti arī ar garastāvokļa un garīgās veselības traucējumiem; nopietni depresijas traucējumi un šizofrēnija vīriešiem un sievietēm, un bipolāri traucējumi sievietēm. Tomēr neviens no četriem variantiem nevar ticami paredzēt seksuālo orientāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencemag.org/news/2018/10/giant-study-links-dna-variants-same-sex-behavior|title=Giant study links DNA variants to same-sex behavior|last=Price|first=Michael|website=Science {{!}} AAAS|access-date=2019-01-21|date=2018-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada augustā genoma mēroga asociācijas pētījumā, kurā piedalījās 493 001 indivīds, tika secināts, ka simtiem vai tūkstošiem ģenētisko variantu ir homoseksuālas izturēšanās pamatā abiem dzimumiem, īpaši 5 varianti ir ievērojami saistīti. Dažiem no šiem variantiem bija specifiska ietekme uz dzimumu un divi no šiem variantiem norādīja sasaisti bioloģiskajiem ceļiem, kas saistīti ar [[Dzimumhormoni|dzimumhormonu]] regulēšanu un ožas veidošanos. Visi varianti kopā fiksēja no 8 līdz 25% individuālo atšķirību atšķirības homoseksuālā uzvedībā. Šie gēni daļēji pārklājas ar vairāku citu īpašību gēniem, ieskaitot atvērtību pieredzei un riska uzņemšanos. Papildu analīzes liecina, ka seksuālo uzvedību, pievilcību, identitāti un fantāzijas ietekmē līdzīgs ģenētisko variantu kopums. Viņi arī atklāja, ka ģenētiskā ietekme, kas atšķir heteroseksuālu cilvēku no homoseksuālas uzvedības nav tāda pati kā tām, kas atšķiras no tādiem, kas nav heteroseksuāļi, kuriem ir zemāks pret lielāku viendzimuma partneru īpatsvars, kas liek domāt, ka nepastāv vienots turpinājums no heteroseksuāla līdz homoseksuālam, kā ierosināts pēc Kinsija skalas.

=== Epiģenētikas pētījumi ===
Pētījums liecina par saikni starp mātes ģenētisko uzbūvi un dēlu homoseksualitāti. Sievietēm ir divas X hromosomas, no kurām viena ir &quot;izslēgta&quot;. X hromosomas inaktivācija notiek nejauši visā embrijā, iegūstot šūnas, kas ir mozaīkas, attiecībā pret kurām hromosoma ir aktīva. Tomēr dažos gadījumos šķiet, ka šāda izslēgšana var nenotikt nejauši. Bocklandt et al. (2006) ziņoja, ka homoseksuālu vīriešu mātēs, sieviešu skaits, kurām ir izteikta X hromosomu inaktivācija ir šķība, ir ievērojami lielāks nekā mātēm bez geju dēliem. 13% māšu ar vienu geju dēlu un 23% māšu ar diviem geju dēliem uzrādīja lielu inaktivācijas šķībumu, salīdzinot ar 4% māšu bez geju dēliem.&lt;ref name=&quot;Bocklandt et al. 2006&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bocklandt S, Horvath S, Vilain E, Hamer DH|date=February 2006|title=Extreme skewing of X chromosome inactivation in mothers of homosexual men|url=http://repositories.cdlib.org/postprints/1413|journal=Hum. Genet.|volume=118|issue=6|pages=691–4|citeseerx=10.1.1.533.4517|doi=10.1007/s00439-005-0119-4|pmid=16369763|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070609140924/http://repositories.cdlib.org/postprints/1413/|archive-date={{dat|2007|06|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Dzimšanas kārtība ===
Blanchard un Klassen (1997) ziņoja, ka katrs papildu vecākais brālis palielina izredzes, ka vīrietis ir gejs par 33%.&lt;ref name=&quot;Blanchard and Klassen 1997&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Blanchard R, Klassen P|date=April 1997|title=H-Y antigen and homosexuality in men|url=http://faculty.bennington.edu/~sherman/sex/H-Y%20anitgen.pdf|journal=J. Theor. Biol.|volume=185|issue=3|pages=373–8|citeseerx=10.1.1.602.8423|doi=10.1006/jtbi.1996.0315|pmid=9156085|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915214732/http://faculty.bennington.edu/~sherman/sex/H-Y%20anitgen.pdf|archive-date={{dat|2012|09|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/04/10/health/10gene.html|title=Pas de Deux of Sexuality Is Written in the Genes|work=The New York Times|date=10 April 2007|last=Wade|first=Nicholas}}&lt;/ref&gt; Tagad tas ir &quot;viens no visuzticamākajiem epidemioloģiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas jebkad identificēti seksuālās orientācijas pētījumos&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchard R|year=1997|title=Birth order and sibling sex ratio in homosexual versus heterosexual males and females|url=|journal=Annu Rev Sex Res|volume=8|issue=|pages=27–67|doi=|pmid=10051890}}&lt;/ref&gt; Lai izskaidrotu šo atradumu, ir ierosināts, ka vīriešu dzimuma augļi provocē mātes imūno reakciju, kas ar katru nākamo vīrieša augli kļūst spēcīgāka. Šī mātes imunizācijas hipotēze (MIH) sākas, kad vīrieša augļa šūnas nonāk mātes asinsritē grūtniecības laikā vai dzemdību laikā.&lt;ref name=&quot;Anthony2011&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anthony F. Bogaert|author-link=Anthony F. Bogaert|last2=Malvina Skorska|author-link2=Malvina Skorska|last-author-amp=yes|date=April 2011|title=Sexual orientation, fraternal birth order, and the maternal immune hypothesis: a review|journal=[[Frontiers in Neuroendocrinology]]|volume=32|issue=2|pages=247–254|doi=10.1016/j.yfrne.2011.02.004|pmid=21315103}}&lt;/ref&gt; Vīriešu kārtas augļi ražo H-Y antigēnus, kas &quot;gandrīz noteikti ir saistīti ar mugurkaulnieku seksuālo diferenciāciju&quot;. Šie Y-saistītie proteīni netiktu atpazīti mātes imūnsistēmā, jo viņa ir sieviete, izraisot antivielu veidošanos, kas caur placentas barjeru varētu nokļūt augļa nodalījumā. Tālāk, anti-vīriešu kārtas ķermeņi šķērsotu augļa smadzeņu asiņu / smadzeņu barjeru (BBB), mainot dzimuma dimorfās smadzeņu struktūras attiecībā pret seksuālo orientāciju, palielinot varbūtību, ka pakļautais dēls būs vairāk piesaistīts vīriešiem nekā sievietēm.  Tieši šo antigēnu mātes H-Y antivielas tiek ierosinātas gan reaģēt, gan “atcerēties”. Veiksmīgiem vīriešu kārtas augļiem uzbrūk H-Y antivielas, kas kaut kādā veidā samazina H-Y antigēnu spēju veikt savu parasto funkciju smadzeņu maskulinizācijas procesā.

Tomēr mātes imūnsistēmas hipotēze ir kritizēta, jo ierosinātā imūno uzbrukuma veida izplatība ir reti sastopama ar homoseksualitātes izplatību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitehead NE|year=2007|title=An antiboy antibody? Re-examination of the maternal immune hypothesis|journal=J Biosocial Sci|volume=39|issue=6|pages=905–921|citeseerx=10.1.1.573.5483|doi=10.1017/S0021932007001903|pmid=17316469}}&lt;/ref&gt;

&quot;Brālīgās dzimšanas kārtības efekts&quot; nav atbildīgs par 71 - 85% vīriešu homoseksuālo preferenču.&lt;ref&gt;Cantor, Blanchard, Paterson, &amp; Bogaert, 2002; Blanchard &amp; Bogaert, 2004&lt;/ref&gt; Turklāt tas neizskaidro gadījumus, kad pirmdzimtajam bērnam ir vīriešu homoseksuālas izvēles (MHP).&lt;ref&gt;Blanchard, 2011; Rieger et al., 2012&lt;/ref&gt;

2017. gadā pētnieki atklāja geju bioloģisko mehānismu, kuriem parasti ir vecāki brāļi. Viņi domā, ka Neuroligin 4 Y-saistīts proteīns ir atbildīgs par to, ka vēlākais dēls ir gejs. Viņi atklāja, ka sievietēm anti-NLGN4Y līmenis bija ievērojami augstāks nekā vīriešiem. Rezultāts arī norāda, ka grūtniecību skaitam, geju dēlu mātēm, īpaši tām, kurām ir vecāki brāļi, bija ievērojami augstāks anti-NLGN4Y līmenis nekā sieviešu, kokrēti heteroseksuālu dēlu māšu, kontroles paraugiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bogaert|first=Anthony F.|last2=Skorska|first2=Malvina N.|last3=Wang|first3=Chao|last4=Gabrie|first4=José|last5=MacNeil|first5=Adam J.|last6=Hoffarth|first6=Mark R.|last7=VanderLaan|first7=Doug P.|last8=Zucker|first8=Kenneth J.|last9=Blanchard|first9=Ray|date=9 January 2018|title=Male homosexuality and maternal immune responsivity to the Y-linked protein NLGN4Y|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=115|issue=2|pages=302–306|doi=10.1073/pnas.1705895114|issn=0027-8424|pmc=5777026|pmid=29229842}}&lt;/ref&gt;

=== Sievietes auglība ===
Itālijas pētnieki 2004. gadā veica pētījumu, kurā piedalījās aptuveni 4600 cilvēku, kuri bija 98 homoseksuālu un 100 heteroseksuālu vīriešu radinieki. Homoseksuālu vīriešu radniecēm bija vairāk pēcnācēju nekā heteroseksuāliem vīriešiem. Homoseksuālu vīriešu sieviešu radiniekiem no mātes puses parasti ir vairāk pēcnācēju nekā tēva pusē. Pētnieki secināja, ka X hromosomā tiek nodots ģenētiskais materiāls, kas gan veicina mātes auglību, gan viņas vīriešu dzimuma homoseksualitāti. Atklātie savienojumi izskaidros aptuveni 20% pētīto gadījumu, norādot, ka tas ir ļoti nozīmīgs, bet ne vienīgais ģenētiskais faktors, kas nosaka seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;Camperio-Ciani et al. 2004&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Camperio-Ciani A, Corna F, Capiluppi C|date=November 2004|title=Evidence for maternally inherited factors favouring male homosexuality and promoting female fecundity|journal=Proc. Biol. Sci.|volume=271|issue=1554|pages=2217–21|doi=10.1098/rspb.2004.2872|pmc=1691850|pmid=15539346}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;camperio08&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=A. Camperio Ciani|last2=P. Cermelli|last3=G. Zanzotto|year=2008|title=Sexually Antagonistic Selection in Human Male Homosexuality|journal=PLoS ONE|volume=3|issue=6|pages=e2282|doi=10.1371/journal.pone.0002282|pmc=2427196|pmid=18560521}}&lt;/ref&gt;

=== Feromonu pētījumi ===
Zviedrijā veiktie pētījumi &lt;ref name=&quot;pmid15883379&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Savic I, Berglund H, Lindström P|date=May 2005|title=Brain response to putative pheromones in homosexual men|url=|journal=Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A.|volume=102|issue=20|pages=7356–61|doi=10.1073/pnas.0407998102|pmc=1129091|pmid=15883379}}&lt;/ref&gt; liecina, ka geji un heteroseksuāli vīrieši atšķirīgi reaģē uz divām smakām, kuras, domājams, ir saistītas ar seksuālu uzbudinājumu. Pētījumi parādīja, ka tad, kad gan heteroseksuālas sievietes, gan geji tiek pakļauti testosterona atvasinājumam, kas atrodams vīriešu sviedros, tiek aktivizēts reģions hipotalāmā. Savukārt heteroseksuāliem vīriešiem ir līdzīga reakcija uz estrogēniem līdzīgu savienojumu, kas atrodams sieviešu urīnā.&lt;ref&gt;Wade, Nicholas. (May 9, 2005). &quot;[https://www.nytimes.com/2005/05/09/science/09cnd-smell.html Gay Men Are Found to Have Different Scent of Attraction].&quot; ''The New York Times''.&lt;/ref&gt; Secinājums ir tāds, ka seksuālā pievilcība, neatkarīgi no tā, vai tā ir vien dzimuma vai pretējā dzimuma orientācija, bioloģiski darbojas līdzīgi. Pētnieki ir ierosinājuši, ka šo iespēju varētu tālāk izpētīt, pētot jaunus cilvēkus, lai noskaidrotu, vai ir konstatētas līdzīgas atbildes hipotalāmā, un pēc tam korelē šos datus ar pieaugušo seksuālo orientāciju.  

=== Smadzeņu struktūras pētījumi ===
Ir ziņots, ka vairākas smadzeņu sadaļas ir seksuāli dimorfiskas; tas ir, vīriešiem un sievietēm tie atšķiras. Ir arī ziņojumi par smadzeņu struktūras izmaiņām, kas atbilst seksuālajai orientācijai. 1990. gadā Diks Svaba un Mišels A. Hofmans ziņoja par nukleīdu (SCN) lieluma atšķirībām starp homoseksuāliem un heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Swaab DF, Hofman MA|date=December 1990|title=An enlarged suprachiasmatic nucleus in homosexual men|url=https://pure.knaw.nl/portal/files/488706/14928_285_swaab.pdf|journal=Brain Res.|volume=537|issue=1–2|pages=141–8|doi=10.1016/0006-8993(90)90350-K|pmid=2085769}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā Allens un Gorski ziņoja par atšķirību, kas saistīta ar seksuālo orientāciju priekšējās komisijas lielumā &lt;ref name=&quot;pmid1496013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Allen|first=L. S.|last2=Gorski|first2=R. A.|year=1992|title=Sexual orientation and the size of the anterior commissure in the human brain|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|volume=89|issue=15|pages=7199–7202|doi=10.1073/pnas.89.15.7199|issn=0027-8424|pmc=49673|pmid=1496013}}&lt;/ref&gt; taču šis pētījums tika atspēkots ar vairākiem pētījumiem, no kuriem viens atklāja, ka visu variāciju cēlonis ir viens ārējs faktors.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Byne W.|last2=Parsons B.|year=1993|title=Human sexual orientation: The biological theories reappraised|url=|journal=Archives of General Psychiatry|volume=50|issue=3|pages=228–239|doi=10.1001/archpsyc.1993.01820150078009|pmid=8439245}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Byne William|last2=Tobet Stuart|last3=Mattiace Linda A.|last4=Lasco Mitchell S.|last5=Kemether Eileen|last6=Edgar Mark A.|last7=Morgello Susan|last8=Buchsbaum Monte S.|last9=Jones Liesl B.|year=2001|title=The Interstitial Nuclei of the Human Anterior Hypothalamus: An Investigation of Variation with Sex, Sexual Orientation, and HIV Status|url=|journal=Hormones and Behavior|volume=40|issue=2|pages=86–92|doi=10.1006/hbeh.2001.1680|pmid=11534967}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Lasco MS, Jordan TJ, Edgar MA, Petito CK, Byne W|date=May 2002|title=A lack of dimorphism of sex or sexual orientation in the human anterior commissure|url=https://archive.org/details/sim_brain-research_2002-05-17_936_1-2/page/95|journal=Brain Res.|volume=936|issue=1–2|pages=95–8|doi=10.1016/s0006-8993(02)02590-8|pmid=11988236}}&lt;/ref&gt;

Pētījumi par vīriešu un sieviešu smadzeņu fizioloģiskajām atšķirībām balstās uz ideju, ka cilvēkiem ir vīriešu vai sieviešu smadzenes, un tas atspoguļo uzvedības atšķirības starp abiem dzimumiem. Daži pētnieki apgalvo, ka tam trūkst pārliecinoša zinātniskā atbalsta. Lai arī ir noteiktas pastāvīgas atšķirības, ieskaitot smadzeņu lielumu un specifiskus smadzeņu reģionus, vīriešu un sieviešu smadzenes ir ļoti līdzīgas.&lt;ref&gt;Cahill, 2006; Lenroot and Giedd, 2010; McCarthy et al., 2009; Sakuma, 2009&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Berenbaum and Beltz, 2016.&lt;/ref&gt;

==== Seksuāli dimorfiski kodoli priekšējā hipotalāmā ====
Arī Simons Levejs veica dažus no šiem agrīnajiem pētījumiem. Viņš pētīja četras [[Neirons|neironu]] grupas [[Hipotalāms|hipotalāmā]] - INAH1, INAH2, INAH3 un INAH4. Šī bija būtiska smadzeņu izpētes daļa, jo ir pierādījumi, ka tai ir nozīme dzīvnieku seksuālās uzvedības regulēšanā un tā iemesla dēļ, ka iepriekš tika ziņots, ka INAH2 un INAH3 vīriešiem un sievietēm atšķiras pēc lieluma.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=Simon|year=1991|title=A difference in hypothalamic structure between heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_science_1991-08-30_253_5023/page/1034|journal=Science|volume=253|issue=5023|pages=1034–1037|doi=10.1126/science.1887219|issn=0036-8075|pmid=1887219}}&lt;/ref&gt;

Viņš ieguva smadzenes no 41 miruša slimnīcas pacienta. Pētāmie tika iedalīti trīs grupās. Pirmajā grupā bija 19 geji, kuri bija miruši no slimībām, kas saistītas ar [[AIDS]]. Otrajā grupā bija 16 vīrieši, kuru seksuālā orientācija nebija zināma, bet kurus pētnieki uzskatīja par heteroseksuāliem. Seši no šiem vīriešiem bija miruši no slimībām, kas saistītas ar AIDS. Trešajā grupā bija sešas sievietes, kuras pētnieki uzskatīja par heteroseksuālām. Viena no sievietēm bija mirusi no slimības, kas saistīta ar AIDS.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt;

Visi HIV pozitīvie cilvēki, kas tika uzskatīti par heteroseksuāliem, izmantojot medicīniskās dokumentācijas tika identificēti kā intravenozie narkotiku lietotāji vai [[asins pārliešana]]s saņēmēji. Divi no vīriešiem, kuri identificējās kā heteroseksuāli, īpaši noliedza, ka būtu iesaistījušies homoseksuālā seksuālā aktā. Atlikušo heteroseksuālo personu dokumentos nebija informācijas par viņu seksuālo orientāciju; tika pieņemts, ka viņi galvenokārt vai tikai ir bijuši heteroseksuāli, &quot;pamatojoties uz heteroseksuālu vīriešu skaitlisko pārsvaru populācijā&quot;.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt;

LeVay neatrada pierādījumus lieluma atšķirībām starp grupām INAH1, INAH2 vai INAH4. Tomēr INAH3 grupa heteroseksuālu vīriešu grupā izrādījās divreiz lielāka nekā geju vīriešu grupā; atšķirība bija ļoti ievērojama un tāda arī saglabājās, kad heteroseksuālo cilvēku grupā tika iekļauti vien seši AIDS pacienti. INAH3 lielums homoseksuālu vīriešu smadzenēs bija salīdzināms ar INAH3 lielumu heteroseksuālu sieviešu smadzenēs.

Tomēr citi pētījumi ir parādījuši, ka preoptiskās zonas seksuāli dimorfā kodolā, kurā ietilpst INAH3, ir līdzīgā lielumā gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem vīriešiem, kuri miruši no AIDS, tādējadi - lielākas nekā sievietēm.Tas nepārprotami ir pretrunā ar hipotēzi, ka homoseksuāliem vīriešiem ir sievietes hipotalāms. Turklāt homoseksuālu vīriešu SCN ir ārkārtīgi liels (gan neironu apjoms, gan skaits ir divreiz lielāks nekā heteroseksuālu vīriešiem). Šīs hipotalāmu zonas vēl nav izpētītas nedz homoseksuālām sievietēm, nedz biseksuāliem vīriešiem vai sievietēm. Kaut arī šādu atklājumu funkcionālā ietekme joprojām nav sīki izpētīta, tie rada nopietnas šaubas par plaši pieņemto Dörnera hipotēzi, ka homoseksuāliem vīriešiem ir &quot;sieviešu hipotalāms&quot; un, ka galvenais mehānisms &quot;vīriešu smadzeņu atšķiršanai no sākotnēji sieviešu smadzenēm&quot; ir testosterona epiģenētiskā ietekme pirmsdzemdību attīstības laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Judaš|first=Miloš|last2=Kostović|first2=Ivica|title=Temelji Neuroznanosti: Sadržaj Poglavlja|page=408}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Swaab|first=D. F.|last2=Gooren|first2=L. J.|last3=Hofman|first3=M. A.|year=1992|title=Gender and sexual orientation in relation to hypothalamic structures|url=https://pure.knaw.nl/portal/en/publications/gender-and-sexual-orientation-in-relation-to-hypothalamic-structures(7cb8b769-4329-407a-b0ee-13e011017f68).html|journal=Horm Res|type=Submitted manuscript|volume=38 Suppl 2|issue=2|pages=51–61|doi=10.1159/000182597|pmid=1292983|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010134954/https://pure.knaw.nl/portal/en/publications/gender-and-sexual-orientation-in-relation-to-hypothalamic-structures(7cb8b769-4329-407a-b0ee-13e011017f68).html}}&lt;/ref&gt;

Viljams Bains un kolēģi mēģināja noteikt INAH 1-4 ziņotās izmēra atšķirības, atkārtojot eksperimentu, izmantojot smadzeņu paraugu no citiem subjektiem: 14 HIV pozitīvi homoseksuāli vīrieši, 34 iespējamie heteroseksuālie vīrieši (10 HIV pozitīvi) un 34 domājamās heteroseksuālās sievietes (9 HIV pozitīvi). Pētnieki atklāja būtisku INAH3 lieluma atšķirību starp heteroseksuāliem vīriešiem un heteroseksuālām sievietēm. Homoseksuālu vīriešu INAH3 lielums acīmredzot bija mazāks nekā heteroseksuālu vīriešu un lielāks nekā heteroseksuālu sieviešu, kaut arī neviena atšķirība nesasniedza statistisko nozīmīgumu.&lt;ref name=&quot;Byne 2001&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=etal|authors=Byne W, Tobet S, Mattiace LA|date=September 2001|title=The interstitial nuclei of the human anterior hypothalamus: an investigation of variation with sex, sexual orientation, and HIV status|url=|journal=Horm Behav|volume=40|issue=2|pages=86–92|doi=10.1006/hbeh.2001.1680|pmid=11534967}}&lt;/ref&gt;

Byne un kolēģi arī nosvēra un saskaitīja neironu skaitu INAH3 testos, ko neveica LeVay. INAH3 svara rezultāti bija līdzīgi INAH3 lieluma rezultātiem; tas ir, INAH3 svars heteroseksuālu vīriešu smadzenēs bija ievērojami lielāks nekā heteroseksuālu sieviešu smadzenēs, savukārt geju vīriešu grupas rezultāti bija starp abām pārējām grupām, bet ne gluži būtiski atšķīrās no abiem. Neironu skaitā tika atklāta arī vīriešu un sieviešu atšķirība INAH3, bet netika atrasta tendence, kas saistīta ar seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;Byne 2001&quot; /&gt;

2010. gada pētījumā Garcia-Falgueras un Swaab apgalvoja, ka &quot;augļa smadzenes intrauterīnā periodā attīstās vīrieša virzienā, izmantojot tiešu testosterona iedarbību uz jaunattīstības nervu šūnām, vai sievietes virzienā, ja nav šī hormona pārsprieguma. Tādā veidā mūsu dzimuma identitāte (pārliecība par piederību vīriešu vai sieviešu dzimumam) un seksuālā orientācija tiek ieprogrammēta vai organizēta mūsu smadzeņu struktūrās, kad mēs joprojām esam dzemdē. Nekas neliecina, ka sociālajai videi pēc dzimšanas būtu ietekme uz dzimuma identitāti vai seksuālo orientāciju. &quot; &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sexual Hormones and the Brain: An Essential Alliance for Sexual Identity and Sexual Orientation|volume=17|pages=22–35|year=2010|series=Endocrine Development|isbn=978-3-8055-9302-1}}&lt;/ref&gt;

==== Aitas modelis ====
[[Aita|Mājas aunu]] izmanto kā eksperimentālu modeli, lai agrīni izpētītu neironu mehānismus, kas ir homoseksualitātes pamatā, pamatojoties uz novērojumu, ka aptuveni 8% mājas aunu ir seksuāli pievilināti citiem auniem (orientēti uz vīriešiem), salīdzinot ar lielāko daļu aunu kuras ir orientētas uz sievietēm. Daudzās sugās ievērojama seksuālās diferenciācijas iezīme ir seksuāli dimorfiska kodola (SDN) klātbūtne preoptiskajā hipotalāmā, kas vīriešiem ir lielāks nekā mātītēm.

Roselli et al. preoptiskajā hipotalāmā atklāja aitu SDN (oSDN), kas ir mazāks uz vīriešiem vērstos aunos nekā uz sievietēm orientētos aunos, bet pēc izmēra ir līdzīgs mātīšu oSDN. OSDN neironi uzrāda aromatāzes ekspresiju, kas ir mazāka arī uz vīriešiem vērstiem auniem, salīdzinot ar sievietēm, kas orientēti uz sievietēm, kas liecina, ka seksuālā orientācija ir neiroloģiski cieta un to var ietekmēt hormoni. Tomēr rezultāti nespēja sasaistīt neirālās aromatāzes lomu smadzeņu seksuālajā diferenciācijā un aitu uzvedībā šo iemeslu dēļ - pieaugušo seksuālā partnera izvēles vai oSDN apjoma nepietiekamas defeminēšanas dēļ, kas bija rezultāts augļa smadzenēs notiekošajai aromatāzes aktivitāti kritiskajā periods. To sakot, visticamāk, ka oSDN morfoloģiju un homoseksualitāti var ieprogrammēt ar androgēnu receptoru palīdzību, kas nav saistīts ar aromatizēšanu. Lielākā daļa datu liecina, ka homoseksuāli auni, tāpat kā uz amoniem vērsti auni, tiek maskulinizēti un defeminēti attiecībā uz montāžu, uztveres spēju un gonadotropīnu sekrēciju, bet nav definēti par seksuālo partneru vēlmēm, liekot arī domāt, ka šāda uzvedība var būt ieprogrammēta atšķirīgi. Lai arī precīza oSDN funkcija nav pilnībā zināma, šķiet, ka tā tilpums, garums un šūnu skaits korelē ar seksuālo orientāciju un dimorfismu tā apjomā un šūnās varētu novirzīt apstrādes norādes, kas iesaistītas partnera atlasē. Nepieciešami vairāk pētījumu, lai izprastu oSDN attīstības prasības un laiku un kā pirmsdzemdību programmēšana ietekmē partneru izvēli pieaugušā vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=C. E. Roselli|author-link=C. E. Roselli|last2=F. Stormshak|author-link2=F. Stormshak|last-author-amp=yes|date=March 2009|title=Prenatal programming of sexual partner preference: the ram model|journal=[[Journal of Neuroendocrinology]]|volume=21|issue=4|pages=359–364|doi=10.1111/j.1365-2826.2009.01828.x|pmc=2668810|pmid=19207819}}&lt;/ref&gt;

== Seksuālās orientācijas cēloņu bioloģiskās teorijas ==

=== Agrīnas fiksācijas hipotēze ===
Agrīnās fiksācijas hipotēze ietver pētījumus par pirmsdzemdību attīstību un vides faktoriem, kas kontrolē smadzeņu maskulinizāciju. Dažos pētījumos pirmsdzemdību hormonu iedarbība ir uzskatīta par galveno faktoru, kas iesaistīts seksuālās orientācijas noteikšanā.&lt;ref&gt;Garcia-Falgueras, Alicia, &amp; Swaab, Dick F., Sexual Hormones and the Brain: An Essential Alliance for Sexual Identity and Sexual Orientation, in Endocrine Development, vol. 17, pp. 22–35 (2010) ({{ISSN|1421-7082}}) (authors are of Netherlands Institute for Neuroscience, of Royal Netherlands Academy of Arts and Sciences) (author contact is 2d author) (vol. 17 is Sandro Loche, Marco Cappa, Lucia Ghizzoni, Mohamad Maghnie, &amp; Martin O. Savage, eds., Pediatric Neuroendocrinology).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Wilson, G.D. &amp; Rahman, Q (2005) Born Gay: The Psychobiology of Sex Orientation, Peter Owen, London&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Brodie HK, Gartrell N, Doering C, Rhue T|date=January 1974|title=Plasma testosterone levels in heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1974-01_131_1/page/82|journal=Am J Psychiatry|volume=131|issue=1|pages=82–3|doi=10.1176/ajp.131.1.82|pmid=4808435}}&lt;/ref&gt; Šo hipotēzi apstiprina gan novērotās smadzeņu struktūras atšķirības, gan kognitīvā apstrāde starp homoseksuāliem un heteroseksuāliem vīriešiem. Viens no šo atšķirību skaidrojumiem ir ideja, ka atšķirīga hormona līmeņa iedarbība dzemdē augļa attīstības laikā var mainīt smadzeņu maskulinizāciju homoseksuāliem vīriešiem. Tiek uzskatīts, ka šo ķīmisko vielu koncentrāciju ietekmē augļa un mātes imūnsistēma, noteiktu zāļu lietošana mātei, mātes stress un tieša injekcija. Šī hipotēze ir saistīta ar vīriešu dzimuma bērnu dzimšanas kārtību labi noteikto ietekmi uz seksuālo orientāciju.

=== Eksotika kļūst erotiska ===
[[Kornela Universitāte]]s sociālais psihologs Darijs Bems ir izteicis teoriju, ka bioloģisko faktoru ietekmi uz seksuālo orientāciju var ietekmēt bērnībā gūtā pieredze. Bērna temperaments bērnam liek dot priekšroku noteiktām darbībām salīdzinājumā ar citām. Viņu temperamenta dēļ, ko ietekmē tādi bioloģiski mainīgie lielumi kā ģenētiski faktori, daži bērni tiks piesaistīti darbībām, kuras parasti izbauda citi viena dzimuma bērni. Citi dod priekšroku darbībām, kas raksturīgas citam dzimumam. Tas nodrošinās, ka dzimumam atbilstošs bērns jūtas atšķirīgs no pretējā dzimuma bērniem, savukārt dzimumam neatbilstoši bērni jutīsies atšķirīgi no sava dzimuma bērniem. Pēc Bema teiktā, šī atšķirības sajūta izraisīs psiholoģisku uzbudinājumu, kad bērns atrodas tuvu tā dzimuma pārstāvjiem, kuru tas uzskata par “atšķirīgu”. Bems izvirza teoriju, ka šī psiholoģiskā uzbudinājums vēlāk tiks pārveidots par seksuālu uzbudinājumu: bērnus seksuāli pievilinās tas dzimums, kuru viņi uzskata par atšķirīgu (&quot;eksotisku&quot;). Šis priekšlikums ir pazīstams kā &quot;eksotika kļūst erotiska&quot; teorija.

Bems meklēja atbalstu publicētajā literatūrā, bet neprezentēja jaunus datus, kas pārbaudītu viņa teoriju.&lt;ref name=&quot;Peplau et al 98&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Peplau LA|last2=Garnets LD|last3=Spalding LR|last4=Conley TD|last5=Veniegas RC|date=1998|title=A critique of Bem's &quot;Exotic Becomes Erotic&quot; theory of sexual orientation|url=http://www.peplaulab.ucla.edu/Peplau_Lab/Publications_files/Peplau%20et%20al.98_1.pdf|journal=Psychol. Rev.|volume=105|issue=2|pages=387–94|doi=10.1037/0033-295X.105.2.387|pmid=9577243|archive-url=https://web.archive.org/web/20160328154814/http://www.peplaulab.ucla.edu/Peplau_Lab/Publications_files/Peplau%20et%20al.98_1.pdf|archive-date=2016-03-28|access-date=19 March 2016}}&lt;/ref&gt; Pētījumos, kurus viņš minējis kā pierādījumu teorijai &quot;eksotika kļūst erotiska&quot;, ietilpst Bell et al. pētījums ''Seksuālā preference'' (1981)  un pētījumi, kas pierāda biežu secinājumu, ka vairums geju un lezbiešu ziņo, ka bērnībā viņi neatbilst dzimumam. 48 pētījumu meta analīze parādīja, ka dzimuma neatbilstība bērnībā ir spēcīgākais homoseksuālās orientācijas prognozētājs gan vīriešiem, gan sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bailey|first=J.M.|last2=Zucker|first2=K.J.|year=1995|title=Childhood sex-typed behavior and sexual orientation: A conceptual analysis and quantitative review|url=http://content.apa.org/journals/dev/31/1/43|journal=Developmental Psychology|volume=31|issue=1|pages=43–55|doi=10.1037/0012-1649.31.1.43}}&lt;/ref&gt; Sešos &quot;perspektīvos&quot; pētījumos, tas ir, garengriezuma pētījumos, kas sākās ar zēniem, kuri neatbilst dzimumam apmēram 7 gadu vecumā, un sekoja tiem līdz pusaudža un pieauguša cilvēka vecumam - 63% zēnu, kas neatbilst dzimuma standartiem, bija homoseksuāli vai biseksuāli orientēti kā pieaugušie.&lt;ref&gt;Zucker, K.J. (1990) Gender identity disorders in children: clinical descriptions and natural history. p.1–23 in R. Blanchard &amp; B.W. Steiner (eds) Clinical management of gender identity disorders in children and adults. Washington DC, American Psychiatric Press.&lt;/ref&gt;

== Seksuālā orientācija un evolūcija ==

=== Vispārīgi ===
Seksuālās prakses, kas ievērojami samazina heteroseksuālu dzimumaktu biežumu arī ievērojami samazina veiksmīgas reprodukcijas iespējas un šī iemesla dēļ [[evolūcija]]s kontekstā tās, šķiet, ir [[Adaptācija|maladaptīvas]], balstoties uz vienkāršu dabiskās atlases Darviniešu modeli (konkurenci starp indivīdiem) - uz pieņēmums, ka homoseksualitāte samazinātu šo biežumu. Lai izskaidrotu šo pretrunu, ir izstrādātas vairākas teorijas, un jauni eksperimentālie pierādījumi ir parādījuši to iespējamību.&lt;ref name=&quot;MacIntyre F, Estep KW 1993 223-33&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=MacIntyre F, Estep KW|year=1993|title=Sperm competition and the persistence of genes for male homosexuality|url=https://archive.org/details/sim_bio-systems_1993_31_2-3/page/223|journal=BioSystems|volume=31|issue=2–3|pages=223–33|doi=10.1016/0303-2647(93)90051-D|pmid=8155854}}&lt;/ref&gt;

Daži zinātnieki &lt;ref name=&quot;MacIntyre F, Estep KW 1993 223-33&quot; /&gt; ir ierosinājuši, ka homoseksualitāte ir netieši adaptīva, nodrošinot heteroseksuāliem brāļiem un māsām vai viņu bērniem ne acīmredzamu reproduktīvo priekšrocību, kas ir hipotētisks radinieku atlases piemērs. Pēc analoģijas [[alēle]] (īpaša gēna versija), kas izraisa sirpjveida šūnu anēmiju, kad ir divas kopijas, arī piešķir rezistenci pret [[Malārija|malāriju]] ar mazāku [[anēmija]]s formu, ja ir viens eksemplārs (to sauc par heterozigotu priekšrocību ).&lt;ref name=&quot;swars&quot;&gt;Baker, Robin (1996) Sperm Wars: The Science of Sex, p.241 ff.&lt;/ref&gt;

Brendans Zitščs no Kvīnslendas Medicīnas pētījumu institūta ierosina alternatīvu teoriju, ka vīrieši, kuriem raksturīgas sieviešu pazīmes, kļūst pievilcīgāki sievietēm un tādējādi tie ir vairāk pakļauti pārošanās procesam, ar nosacījumu, ka iesaistītie gēni nemudina viņus pilnībā noraidīt heteroseksualitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2008-10-23|title=Gender bending|url=http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=12465295|journal=The Economist}}&lt;/ref&gt;

2008. gada pētījumā tā autori paziņoja, ka &quot;ir vērā ņemami pierādījumi, ka cilvēka seksuālo orientāciju ietekmē ģenētiski, tāpēc nav zināms, kā homoseksualitāte, kurai ir tendence uz zemākiem reproduktīvajiem panākumiem, tiek saglabāta samērā augstā frekvencē.&quot; Viņi izvirzīja hipotēzi, ka, &quot;kamēr gēni, kas predisponē homoseksuālismam, samazina homoseksuāļu reproduktīvos panākumus, viņi var dot zināmas priekšrocības heteroseksuāļiem, kuri viņus pārvadā&quot;. Viņu rezultāti liecina, ka &quot;gēni, kas predisponē homoseksualitātei, var radīt pārošanās priekšrocības heteroseksuāļiem, kas varētu palīdzēt izskaidrot homoseksualitātes attīstību un saglabāšanos populācijā&quot;.&lt;ref name=&quot;Zietsch 2008&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zietsch, B.|last2=Morley, K.|last3=Shekar, S.|last4=Verweij, K.|last5=Keller, M.|last6=Macgregor, S.|displayauthors=etal|date=November 2008|title=Genetic factors predisposing to homosexuality may increase mating success in heterosexuals|url=https://archive.org/details/sim_evolution-and-human-behavior_2008-11_29_6/page/424|journal=Evolution and Human Behavior|volume=29|issue=6|pages=424–433|doi=10.1016/j.evolhumbehav.2008.07.002}}&lt;/ref&gt; Tomēr tajā pašā pētījumā autori atzīmēja, ka &quot;nevar izslēgt alternatīvus ne ģenētiskus skaidrojumus&quot; kā iemeslu heteroseksuālam homoseksuāļu-heteroseksuālu dvīņu pārim, kam ir vairāk partneru, īpaši norādot uz &quot;sociālo spiedienu uz otru dvīni rīkoties vairāk heteroseksuālu ceļu ”(un tādējādi jāmeklē lielāks skaits seksuālo partneru) kā viena alternatīva skaidrojuma piemērs. Pētījumā atzīts, ka liels skaits seksuālo partneru nevar radīt lielākus panākumus reproduktīvajā sistēmā, īpaši atzīmējot, ka &quot;nav pierādījumu par seksuālo partneru skaitu un faktiskajiem reproduktīvajiem panākumiem ne tagadnē, ne mūsu evolūcijas pagātnē&quot;.

Heteroseksuālo priekšrocību hipotēzi stingri atbalstīja 2004. gada Itālijas pētījums, kas parādīja palielinātu auglību sieviešu tuvo radinieku starpā, ja radinieki ir homoseksuāli vīrieši.&lt;ref name=&quot;Camperio-Ciani et al. 2004&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;camperio08&quot; /&gt; Kā sākotnēji uzsvēra Hamers,&lt;ref&gt;Hamer, D., Copeland, P. The Science of Desire: The Search for the Gay Gene and the Biology of Behavior (Simon and Schuster, 1994) {{ISBN|0-684-80446-8}}&lt;/ref&gt; pat neliels reproduktīvās spējas pieaugums sievietēm, kuras pārnēsā &quot;geju gēnu&quot;, varētu viegli izskaidrot tās uzturēšanu augstā līmenī populācijā.

=== Geju tēvoča hipotēze ===
&quot;Geju onkuļa hipotēze&quot; pauž viedokli, ka cilvēki, kuriem pašiem nav bērnu, tomēr var palielināt savas ģimenes gēnu izplatību nākamajās paaudzēs, nodrošinot resursus (piemēram, pārtiku, uzraudzību, aizsardzību, pajumti) tuvāko radinieku pēcnācējiem.

Šī hipotēze ir radniecības atlases teorijas paplašinājums, kas sākotnēji tika izstrādāts, lai izskaidrotu šķietamās altruistiskās darbības. Sākotnējo koncepciju ierosināja J. B. S. Haldane 1932. gadā, un vēlāk to pilnveidoja daudzi citi, ieskaitot John Maynard Smith, WD Hamilton un Mary Jane West-Eberhard.&lt;ref name=&quot;Mayr 1982&quot;&gt;Mayr, E. (1982). ''The Growth of Biological Thought: Diversity, Evolution, and Inheritance''. Cambridge: Harvard University Press. p 598.&lt;/ref&gt; Šis jēdziens tika izmantots arī, lai izskaidrotu dažu sociālo kukaiņu modeļus, kur lielākā daļa dalībnieku nav reproducējoši.

Vasey un VanderLaan (2010) pārbaudīja teoriju Klusā okeāna salā Samoa, kur viņi pētīja sievietes, hetoreseksuālus vīriešus un fa'afafine, vīriešus, kuri kā dod priekšroku citiem vīriešiem, kā seksuālajiem partneriem un kurus kultūrā pieņem kā atšķirīgu trešo dzimumu kategoriju. Vasey un VanderLaan atklāja, ka fa'afafine teica, ka viņi ir daudz vairāk gatavi palīdzēt radiniekiem, tomēr daudz mazāk ir ieinteresēti palīdzēt bērniem, kuri nav ģimenes locekļi, sniedzot pirmos pierādījumus radinieku atlases hipotēzes atbalstam.&lt;ref name=&quot;uleth.ca&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uleth.ca/dspace/handle/10133/3159|title=The development and evolution of male androphilia in Samoan fa'afafine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;advocate.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.advocate.com/news/daily-news/2010/02/05/study-supports-gay-super-uncles-theory|title=Study Supports Gay Super Uncles Theory|date=2010-02-05}}&lt;/ref&gt;

Hipotēze saskan ar citiem pētījumiem par homoseksualitāti, kas parāda, ka tā ir vairāk izplatīta starp brāļiem un māsām, gan dvīņiem.&lt;ref name=&quot;uleth.ca&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;advocate.com&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[[Fraternal birth order and male sexual orientation]]&lt;/ref&gt; Tā kā gan dvīņiem, gan brāļiem, kas nav dvīņi, ir kopīgi gēni un tāpēc tiem ir augstāks ģenētiskās atlaišanas faktors, ir mazāks ģenētiskais ģimenes risks, ja stratēģija tiek izteikta. Tiek spekulēts, ka vides un hormonālā stresa faktori (saistīti ar resursu atgriezenisko saiti) var darboties kā ierosinātāji.

Tā kā hipotēze atrisina problēmu, kāpēc tūkstošiem gadu laikā homoseksualitāte nav izraudzīta, neskatoties uz to, ka tā ir prettiesiska reprodukcijai, daudzi zinātnieki to uzskata par labāko izskaidrojošo modeli ne heteroseksuālai uzvedībai, piemēram, homoseksualitātei un biseksualitātei. Dabiskā zvanu līknes variācija, kas visur notiek bioloģijā un socioloģijā, izskaidro mainīgo izteiksmes spektru.

&quot;Vasal and VanderLaan&quot; (2011 sniedz pierādījumus, ka, ja eksistē adaptīvi veidots vīriešu dzimuma androfilu fenotips un tā attīstība ir atkarīga no noteiktas sociālās vides, tad kolektivistiskais kultūras konteksts pats par sevi nav pietiekams šāda fenotipa izpausmei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vasey|first=Paul L|last2=Vanderlaan|first2=Doug P|year=2011|title=Sexual Orientation in Men and Avuncularity in Japan: Implications for the Kin Selection Hypothesis|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=41|issue=1|pages=209–215|doi=10.1007/s10508-011-9763-z|pmid=21656333}}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskās atšķirības starp gejiem un lezbietēm ==

=== Anatomiskas ===
Daži pētījumi ir atraduši korelācijas starp cilvēku fizioloģiju un viņu seksualitāti; šie pētījumi sniedz pierādījumus, kas liek domāt, ka:

* Gejiem vīriešiem un taisnām sievietēm smadzeņu puslodes ir vidēji vienādas. Lezbiešu sievietēm un heteroseksuāliem vīriešiem ir vidēji nedaudz lielākas labās smadzeņu puslodes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/7456588.stm|title=BBC NEWS - Health - Scans see 'gay brain differences'|date=2008-06-16}}&lt;/ref&gt; 
* Svabs un Hofmans atklāja, ka [[Hipotalāms|hipotalāmu]] SCN kodols ir lielāks vīriešiem, kas ir geji nekā tiem, kas nav;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081029103843/http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |archivedate={{dat|2008|10|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081029103843/http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |date={{dat|2008|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir zināms, ka SCN kodols ir lielāks arī vīriešiem nekā sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Swaab DF, Zhou JN, Ehlhart T, Hofman MA|year=1994|title=Development of vasoactive intestinal polypeptide neurons in the human suprachiasmatic nucleus in relation to birth and sex|url=https://archive.org/details/sim_developmental-brain-research_1994-06-17_79_2/page/248|journal=Brain Res. Dev. Brain Res.|volume=79|issue=2|pages=249–59|doi=10.1016/0165-3806(94)90129-5|pmid=7955323}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Roughgarden|first=Joan|title=Evolution's Rainbow: Diversity, Gender, and Sexuality in Nature and People|date=2004|publisher=University of California Press|location=Berkeley, CA|page=245|url=https://books.google.com/books?id=dASsUFtN57sC&amp;pg=PA245|isbn=9780520240735}}&lt;/ref&gt; 
* Geji ziņo, ka dzimumlocekļi ir nedaudz garāki un ar lielāku diametru nekā vīriešiem, kas nav geji.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bogaert AF, Hershberger S|year=1999|title=The relation between sexual orientation and penile size|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1999-06_28_3/page/213|journal=Arch Sex Behav|volume=28|issue=3|pages=213–21|doi=10.1023/A:1018780108597|pmid=10410197}}&lt;/ref&gt; 
* INAH 3 vidējais lielums geju smadzenēs ir aptuveni tāds pats kā INAH 3 sievietēm, kas ir ievērojami mazāks un šūnas ir blīvāk iesaiņotas nekā heteroseksuālu vīriešu smadzenēs.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt; 
* ''Commissura anterior'' sievietēm ir lielāka nekā vīriešiem, un tika ziņots, ka tā bija lielāka gejiem nekā vīriešiem, kas nav geji,&lt;ref name=&quot;pmid1496013&quot; /&gt; taču turpmākā pētījumā šādas atšķirības netika konstatētas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lasco|first=M. S.|last2=Jordan|first2=T. J.|last3=Edgar|first3=M. A.|last4=Petito|first4=C. K.|last5=Byne|first5=W.|year=2002|title=A lack of dimorphism of sex or sexual orientation in the human anterior commissure|url=https://archive.org/details/sim_brain-research_2002-05-17_936_1-2/page/95|journal=Brain Research|volume=936|issue=1–2|pages=95–98|doi=10.1016/S0006-8993(02)02590-8|pmid=11988236}}&lt;/ref&gt; 
* Iekšējās auss un centrālās dzirdes sistēmas darbība lezbietēm un biseksuālām sievietēm vairāk līdzinās funkcionālajām īpašībām, kas konstatētas vīriešiem, nevis sievietēm, kas nav geji (pētnieki apgalvoja, ka šis atradums saskan ar pirmsdzemdību hormonālās seksuālās orientācijas teoriju ).&lt;ref name=&quot;mcf&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McFadden D|year=2002|title=Masculinization effects in the auditory system|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2002-02_31_1/page/99|journal=Arch Sex Behav|volume=31|issue=1|pages=99–111|doi=10.1023/A:1014087319682|pmid=11910797}}&lt;/ref&gt; 
* Satriecošā reakcija (acs saite pēc skaļas skaņas) ir līdzīgi vīrišķota lezbietēm un biseksuālām sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Rahman Q, Kumari V, Wilson GD|year=2003|title=Sexual orientation-related differences in prepulse inhibition of the human startle response|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2003-10_117_5/page/1096|journal=Behav. Neurosci.|volume=117|issue=5|pages=1096–102|doi=10.1037/0735-7044.117.5.1096|pmid=14570558}}&lt;/ref&gt; 
* Geju un citu personu, kas nav geji, smadzenes atšķirīgi reaģē uz diviem domājamiem seksa feromoniem (AND, kas atrodams vīriešu paduses sekrēcijās un EST, kas atrodams sievietes urīnā).&lt;ref name=&quot;pmid15883379&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Savic I, Berglund H, Gulyas B, Roland P|year=2001|title=Smelling of odorous sex hormone-like compounds causes sex-differentiated hypothalamic activations in humans|journal=Neuron|volume=31|issue=4|pages=661–8|doi=10.1016/S0896-6273(01)00390-7|pmid=11545724}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Berglund H, Lindström P, Savic I|year=2006|title=Brain response to putative pheromones in lesbian women|journal=Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A.|volume=103|issue=21|pages=8269–74|doi=10.1073/pnas.0600331103|pmc=1570103|pmid=16705035}}&lt;/ref&gt; 
* [[Mandeļveida kodols|Amygdala]], smadzeņu reģions, ir aktīvāki gejiem nekā vīriešiem, kas nav geji, kad tie ir pakļauti seksuāli uzmundrinošam materiālam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Safron A, Barch B, Bailey JM, Gitelman DR, Parrish TB, Reber PJ|year=2007|title=Neural correlates of sexual arousal in homosexual and heterosexual men|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2007-04_121_2/page/237|journal=Behav. Neurosci.|volume=121|issue=2|pages=237–48|doi=10.1037/0735-7044.121.2.237|pmid=17469913}}. The authors of the study caution that any interpretation of this finding must take into account that the group difference in brain activation between heterosexual men and homosexual men in the amygdala region is not large and that the most robust finding is that both heterosexual and homosexual men used the same areas when they reacted to sexually preferred stimuli. &quot;For the most part, homosexual and heterosexual men showed very similar patterns of activation (albeit to different erotic stimuli). One possible exception was the amygdala, in which homosexual men showed greater activational differences between preferred and nonpreferred erotic stimuli compared with heterosexual men. However, this difference was not hypothesized a priori, was not large, and was the only group difference found out of many tested. Thus, this finding needs replication.&quot;(Debra A. Hope (editor), ''What is Sexual Orientation and Do Women Have One?'' (presentation by J.M. Bailey), Nebraska Symposium on Motivation, Volume 54 p. 47, Springer Science, 2009.)&lt;/ref&gt; 
* Ir ziņots, ka pirkstu garuma koeficienti starp rādītājpirkstu un gredzenveida pirkstiem vidēji atšķiras starp heteroseksuālām sievietēm un lezbietēm.&lt;ref name=&quot;Williams, T.J. et al. (2000)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Williams TJ|last2=Pepitone ME|last3=Christensen SE|last4=Cooke|first4=Bradley M.|last5=Huberman|first5=Andrew D.|last6=Breedlove|first6=Nicholas J.|last7=Breedlove|first7=Tessa J.|last8=Jordan|first8=Cynthia L.|last9=Breedlove|first9=S. Marc|displayauthors=3|date=March 2000|title=Finger-length ratios and sexual orientation|url=http://msu.edu/~breedsm/pdf/breedlove2000.pdf|journal=Nature|volume=404|issue=6777|pages=455–6|doi=10.1038/35006555|pmid=10761903|archive-url=https://web.archive.org/web/20150626212809/https://www.msu.edu/~breedsm/pdf/breedlove2000.pdf|archive-date=2015-06-26|access-date=2014-04-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tortorice, J.L. (2002)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tortorice JL|year=2002|title=Written on the body: butch vs. femme lesbian gender identity and biological correlates of low digit ratio|publisher=Rutgers University|oclc=80234273}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hall and Love (2003)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hall LS, Love CT|date=February 2003|title=Finger-length ratios in female monozygotic twins discordant for sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2003-02_32_1/page/23|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=32|issue=1|pages=23–8|doi=10.1023/A:1021837211630|pmid=12597269}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman and Wilson (2003)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Rahman Q, Wilson GD|date=April 2003|title=Sexual orientation and the 2nd to 4th finger length ratio: evidence for organising effects of sex hormones or developmental instability?|url=https://archive.org/details/sim_psychoneuroendocrinology_2003-04_28_3/page/288|journal=Psychoneuroendocrinology|volume=28|issue=3|pages=288–303|doi=10.1016/S0306-4530(02)00022-7|pmid=12573297}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Putz, D.A. et al. (2004)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Putz|first=David A.|last2=Gaulin|first2=Steven J. C.|last3=Sporter|first3=Robert J.|last4=McBurney|first4=Donald H.|date=May 2004|title=Sex hormones and finger length: What does 2D:4D indicate?|url=http://www.anth.ucsb.edu/faculty/gaulin/page1/Puts_et_al_2004.pdf|journal=Evolution and Human Behavior|volume=25|issue=3|pages=182–99|doi=10.1016/j.evolhumbehav.2004.03.005|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107082947/http://www.anth.ucsb.edu/faculty/gaulin/page1/Puts_et_al_2004.pdf|archive-date=2010-01-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman, Q. (2005)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rahman Q|date=May 2005|title=Fluctuating asymmetry, second to fourth finger length ratios and human sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_psychoneuroendocrinology_2005-05_30_4/page/382|journal=Psychoneuroendocrinology|volume=30|issue=4|pages=382–91|doi=10.1016/j.psyneuen.2004.10.006|pmid=15694118}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kraemer et al. (2006)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Kraemer B, Noll T, Delsignore A, Milos G, Schnyder U, Hepp U|year=2006|title=Finger length ratio (2D:4D) and dimensions of sexual orientation|journal=Neuropsychobiology|volume=53|issue=4|pages=210–4|doi=10.1159/000094730|pmid=16874008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Wallien et al. (2008)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Wallien MS, Zucker KJ, Steensma TD, Cohen-Kettenis PT|date=August 2008|title=2D:4D finger-length ratios in children and adults with gender identity disorder|journal=Hormones and Behavior|volume=54|issue=3|pages=450–4|doi=10.1016/j.yhbeh.2008.05.002|pmid=18585715}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Grimbos et al. (2010)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Grimbos T, Dawood K, Burriss RP, Zucker KJ, Puts DA|year=2010|title=Sexual orientation and the second to fourth finger length ratio: a meta-analysis in men and women|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2010-04_124_2/page/278|journal=Behav Neurosci|volume=124|issue=2|pages=278–287|doi=10.1037/a0018764|pmid=20364887}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hiraishi, K. (2012)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hirashi K, Sasaki S, Shikishima C, Ando J|date=Jun 2012|title=The second to fourth digit ratio (2D:4D) in a Japanese twin sample: heritability, prenatal hormone transfer, and association with sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2012-06_41_3/page/711|journal=Arch Sex Behav|volume=41|issue=3|pages=711–24|doi=10.1007/s10508-011-9889-z|pmid=22270254}}&lt;/ref&gt; 
* Geji un lezbietes biežāk ir kreiļi vai abroči nekā vīrieši un sievietes, kas nav geji;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Lalumière ML, Blanchard R, Zucker KJ|year=2000|title=Sexual orientation and handedness in men and women: a meta-analysis|url=https://archive.org/details/sim_psychological-bulletin_2000-07_126_4/page/575|journal=Psychol Bull|volume=126|issue=4|pages=575–92|doi=10.1037/0033-2909.126.4.575|pmid=10900997}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Mustanski BS, Bailey JM, Kaspar S|year=2002|title=Dermatoglyphics, handedness, sex, and sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2002-02_31_1/page/113|journal=Arch Sex Behav|volume=31|issue=1|pages=113–22|doi=10.1023/A:1014039403752|pmid=11910784}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lippa RA|year=2003|title=Handedness, sexual orientation, and gender-related personality traits in men and women|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2003-04_32_2/page/103|journal=Arch Sex Behav|volume=32|issue=2|pages=103–14|doi=10.1023/A:1022444223812|pmid=12710825}}&lt;/ref&gt; Simons LeVay apgalvo, ka tāpēc, ka &quot;dominantā roka ir novērojama pirms dzimšanas...&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hepper PG, Shahidullah S, White R|year=1991|title=Handedness in the human fetus|url=https://archive.org/details/sim_neuropsychologia_1991_29_11/page/1107|journal=Neuropsychologia|volume=29|issue=11|pages=1107–11|doi=10.1016/0028-3932(91)90080-R|pmid=1775228}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ, pieaudzis uzskats, ka seksuālo orientāciju ietekmē pirmsdzemdību procesi, &quot;iespējams, iedzimtība.  
* Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 50 geju, atklājās, ka aptuveni 23% cilvēku matu griezums bija vērsts pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam pretstatā 8% iedzīvotāju. Tas var korelē ar kreiso roku.&lt;ref name=&quot;nymag&quot;&gt;[http://nymag.com/news/features/33520/ The Science of Gaydar] by David France. New York Magazine. 18 June 2007.&lt;/ref&gt; 
* Gejiem ir palielināts grēdu blīvums pirkstu nospiedumos kreisajos īkšķos un mazajos pirkstos.  
* Gejiem vīriešu ekstremitāšu un roku garums ir mazāks salīdzinājumā ar augumu nekā parasti, bet tikai balto vīriešu vidū.

== Politiskie aspekti ==
Tas, vai seksuālās orientācijas pamatā ir ģenētiski vai citi fizioloģiski faktori, ir ļoti politizēts jautājums. ''Advokāts'', ASV geju un lezbiešu laikrakstu žurnāls, 1996. gadā ziņoja, ka 61% tās lasītāju uzskata, ka &quot;tas galvenokārt palīdzēs geju un lezbiešu tiesībām, ja homoseksuālisms tiks noteikts bioloģiski&quot;.&lt;ref&gt;The Advocate (1996, February 6). Advocate Poll Results. p. 8.&lt;/ref&gt; Starpvalstu pētījumā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Filipīnas|Filipīnās]] un [[Zviedrija|Zviedrijā tika]] atklāts, ka tiem, kuri uzskatīja, ka &quot;homoseksuāļi tādi piedzimst&quot;, ir daudz pozitīvāka attieksme pret homoseksuālismu nekā tiem, kuri uzskatīja, ka &quot;homoseksuāļi izvēlas būt šādi&quot; vai &quot; iemācies būt tāds ”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ernulf KE, Innala SM, Whitam FL|date=December 1989|title=Biological explanation, psychological explanation, and tolerance of homosexuals: a cross-national analysis of beliefs and attitudes|url=|journal=Psychol Rep|volume=65|issue=3 Pt 1|pages=1003–10|doi=10.2466/pr0.1989.65.3.1003|pmid=2608821}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitley B. E. Jr|year=1990|title=The relationship of heterosexuals' attributions for the causes of homosexuality to attitudes toward lesbians and gay men|url=https://archive.org/details/sim_personality-and-social-psychology-bulletin_1990-06_16_2/page/369|journal=[[Personality and Social Psychology Bulletin]]|volume=16|issue=2|pages=369–377|doi=10.1177/0146167290162016}}&lt;/ref&gt;

Vienlīdzīgas aizsardzības analīze ASV likumos nosaka, ka kad valdības prasības izveido grupu “aizdomās turamo klasifikāciju” un, tāpēc ir piemērotas pastiprinātai pārbaudei, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, no kuriem viens ir negrozāmība.

Pierādījumi par to, ka seksuālā orientācija ir bioloģiski noteikta (un tāpēc varbūt nemainīga juridiskā izpratnē), stiprinātu juridisko pamatojumu pastiprinātai likumu kontrolei, kas to diskriminē.&lt;ref&gt;Balog, Kari (2005–2006) &quot;Equal Protection for Homosexuals: Why the Immutability Argument is Necessary and How it is Met.&quot;, Cleveland St. L. Rev. 545–573.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Is Sexuality Immutable?&quot;, Margaret Talbot, The New Yorker, January 25, 2010.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2010-01-26|title=Prop. 8 trial: defenders of gay-marriage ban make their case|url=http://www.csmonitor.com/USA/Justice/2010/0125/Prop.-8-trial-defenders-of-gay-marriage-ban-make-their-case|journal=Christian Science Monitor|access-date=27 January 2010}}&lt;/ref&gt;

Pieņemtie seksuālās orientācijas cēloņi būtiski ietekmē seksuālo minoritāšu statusu sociālo konservatīvo acīs. Ģimenes pētījumu padome, kas ir konservatīva kristiešu [[Domnīca|ideju grupa]] Vašingtonā, D. C, grāmatā “''Getting It Straight”'' apgalvo, ka noskaidrojot, ka cilvēki piedzimst par homoseksuāļiem &quot;sekmētu domu, ka seksuālā orientācija ir iedzimta īpašība, piemēram, rase; ka homoseksuāļi, piemēram, Āfrikas Amerikāņiem jābūt juridiski aizsargātiem pret “diskrimināciju” un, ka homoseksualitātes noraidīšanu nepieciešams sociāli stigmatizēt tikpat ļoti cik rasismu. Tomēr tā nav taisnība. &quot; No otras puses, daži sociālie konservatīvie, piemēram, mācītājs Roberts Šenks, ir apgalvojuši, ka cilvēki var pieņemt jebkurus zinātniskus pierādījumus, vienlaikus morāli iebilstot pret homoseksualitāti.&lt;ref name=&quot;neil&quot;&gt;[http://www.boston.com/news/globe/magazine/articles/2005/08/14/what_makes_people_gay/ What Makes People Gay?] By Neil Swidey. ''[[The Boston Globe]]''. Published August 14, 2005. Accessed June 18, 2009.&lt;/ref&gt; Nacionālās Laulību organizācijas valdes loceklis un daiļliteratūras rakstnieks [[Orsons Skots Kārds|Orsons Skots Kā]]??????/&gt;rds ir atbalstījis bioloģiskos pētījumus par homoseksualitāti, rakstot, ka &quot;mūsu zinātniskajiem centieniem attiecībā uz homoseksualitāti ir jābūt ģenētisko un dzemdes cēloņu identificēšanai... lai šo disfunkciju varētu samazināt līdz minimumam..... [Tomēr to nevajadzētu uzskatīt] par uzbrukumu homoseksuāļiem, vēlmi “veikt genocīdu” pret homoseksuālo sabiedrību.... Homoseksualitāti nevar “izārstēt”, jo tā nav slimība. Tomēr ir dažādi veidi, kā sadzīvot ar homoseksuālām vēlmēm. &quot; &lt;ref name=&quot;choice&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mormontimes.com/content/single/10235|title=Science on gays falls short|work=[[Deseret Morning News]]|access-date=June 12, 2010|date=August 7, 2008|last=Card|first=Orson Scott|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204234621/http://www.mormontimes.com/content/single/10235|archivedate={{dat|2010|12|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Daži seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji pretojas tam, ko viņi uztver kā mēģinājumus patoloģizēt vai medicīniski “novirzīt” seksualitāti un izvēlas cīnīties par pieņemšanu morālā vai sociālā jomā.&lt;ref name=&quot;neil&quot; /&gt; Čandlers Burrs ir paziņojis, ka &quot;daži, atgādinot par agrākiem psihiatriskiem&quot; ārstēšanas veidiem &quot;homoseksualitātei, bioloģiskajos meklējumos saskata genocīda sēklas. Viņi uzbur spektru ķirurģisko vai ķīmisko &quot;pārveidošanu&quot; gejiem vai abortus augļa homoseksuāļiem, kuri nomedīti dzemdē.&quot; &lt;ref&gt;[https://www.theatlantic.com/doc/199706/homosexuality-biology/4 Homosexuality and Biology]. By Chandler Burr. ''[[The Atlantic Monthly]]''. June 2007.&lt;/ref&gt; LeVay ir atbildējis uz geju un lesbiešu vēstulēm, kurās izteikta šāda kritika, ka pētījums &quot;ir veicinājis geju statusu sabiedrībā&quot;.

== Skatīt arī ==

* ''[[:en:Against Nature?|Against Nature?]]''
* [[:en:Alfred Kinsey|Alfred Kinsey]]
* Arnold Aletrino
* Environment and sexual orientation
* Epigenetic theories of homosexuality
* Gay bomb
* Homosexual behavior in animals
* Genetic diagnosis of intersex
* Intersex and LGBT
* Neuroscience and sexual orientation
* Norms of reaction
* Causes of transsexuality

== Piezīmes ==
{{Atsauces}}

== Atsauces ==

* BBC (April 23, 1999). [http://news.bbc.co.uk/hi/english/sci/tech/newsid_325000/325979.stm Doubt cast on 'gay gene']. ''BBC News''.
* Articles by Dr. Daryl Bem will be found at [https://web.archive.org/web/20051229173501/http://dbem.ws/online_pubs.html], including several on his EBE theory
* {{Publikācijas atsauce|last=Byne|first=William|year=1994|title=The Biological Evidence Challenged|url=https://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/assault/genetics/biochallenge.html|journal=Scientific American|volume=270|issue=5|pages=50–55|doi=10.1038/scientificamerican0594-50|pmid=8197445}}
* Trisha Macnair (undated). [http://www.bbc.co.uk/health/features/genes_behaviour.shtml Genetics and human behaviour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030608151225/http://www.bbc.co.uk/health/features/genes_behaviour.shtml |date={{dat|2003|06|08||bez}} }}. ''BBC Health''.
* Timothy F. Murphy (Fall 2000). [https://web.archive.org/web/20030626223153/http://www.apa.udel.edu/apa/publications/newsletters/v00n1/lgbt/04.asp Now What? The Latest Theory of Homosexuality]. ''APA Newsletter on Philosophy and Lesbian, Gay, Bisexual and Transgender Issues''.
* {{Publikācijas atsauce|last=Muscarella|first=F.|last2=Fink|first2=B.|last3=Grammer|first3=K.|last4=Kirk-Smith|first4=M.|year=2001|title=Homosexual Orientation in Males: Evolutionary and Ethological Aspects|url=http://evolution.anthro.univie.ac.at/institutes/urbanethology/resources/pdf/NEL220601R01_Muscarella_.pdf|journal=Neuroendocrinology Letters|volume=22|issue=6|pages=393–400|pmid=11781535|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005022838/http://evolution.anthro.univie.ac.at/institutes/urbanethology/resources/pdf/NEL220601R01_Muscarella_.pdf|archive-date={{dat|2018|10|05||bez}}}}
* Nuffield Council on Bioethics (2002). ''[https://web.archive.org/web/20101017145337/http://www.nuffieldbioethics.org/publications/geneticsandhb/rep0000001098.asp Genetics and human behaviour]''. London: Author. [https://web.archive.org/web/20101017145332/http://www.nuffieldbioethics.org/publications/geneticsandhb/rep0000001031.asp Chapter 10] discusses sexual orientation.
* [https://www.imdb.com/title/tt0422898 Out in Nature: Homosexual Behaviour in the Animal Kingdom], a documentary by Stéphane Alexandresco, Bertrand Loyer and Jessica Menendez
* Rahman Q. (2005). The neurodevelopment of human sexual orientation. ''Neuroscience and Biobehavioral Reviews'' '''29''' :1057–1066.
* {{Publikācijas atsauce|authors=Rines JP, vom Saal FS|date=June 1984|title=Fetal effects on sexual behavior and aggression in young and old female mice treated with estrogen and testosterone|url=https://archive.org/details/hormones-and-behavior_1984-06_18_2/page/117|journal=Horm Behav|volume=18|issue=2|pages=117–29|doi=10.1016/0018-506X(84)90037-0|pmid=6539747}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Veniegas|first=Rosemary C.|last2=Conley|first2=Terri D.|year=2000|title=Biological Research on Women's Sexual Orientations: Evaluating the Scientific Evidence|url=http://www.findarticles.com/cf_0/m0341/2_56/66419866/print.jhtml|journal=Journal of Social Issues|volume=56|issue=2|pages=267–282|doi=10.1111/0022-4537.00165|archive-url=https://web.archive.org/web/20030413230853/http://www.findarticles.com/cf_0/m0341/2_56/66419866/print.jhtml|archive-date=2003-04-13}}
* {{Publikācijas atsauce|authors=Ryan BC, Vandenbergh JG|date=October 2002|title=Intrauterine position effects|url=https://archive.org/details/sim_neuroscience-and-biobehavioral-reviews_2002-10_26_6/page/665|journal=Neurosci Biobehav Rev|volume=26|issue=6|pages=665–78|doi=10.1016/S0149-7634(02)00038-6|pmid=12479841}}
* {{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=Simon|author-link=Simon LeVay|last2=Hamer|first2=Dean H.|year=1994|title=Evidence for a Biological Influence in Male Homosexuality|url=https://archive.org/details/sim_scientific-american_1994-05_270_5/page/n47|journal=Scientific American|volume=270|issue=5|pages=44–49|doi=10.1038/scientificamerican0594-44|pmid=8197444}}
* T. J. Taylor (1992). ''[http://www.tim-taylor.com/papers/twin_studies/ Twin Studies of Homosexuality]''. Part II Experimental Psychology Dissertation (unpublished), University of Cambridge, UK.
* {{Publikācijas atsauce|last=vom Saal FS|date=July 1989|title=Sexual differentiation in litter-bearing mammals: influence of sex of adjacent fetuses in utero|url=http://jas.fass.org/cgi/pmidlookup?view=long&amp;pmid=2670873|journal=J. Anim. Sci.|volume=67|issue=7|pages=1824–40|doi=10.2527/jas1989.6771824x|pmid=2670873}}{{Novecojusi saite}} [permanent dead link]
* {{Publikācijas atsauce|authors=vom Saal FS, Bronson FH|date=May 1980|title=Sexual characteristics of adult female mice are correlated with their blood testosterone levels during prenatal development|url=https://archive.org/details/sim_science_1980-05-09_208_4444/page/n69|journal=Science|volume=208|issue=4444|pages=597–9|doi=10.1126/science.7367881|pmid=7367881}}
* McCarty, Linda. &quot;Wearing my identity: a transgender teacher in the classroom.&quot; Equity &amp; Excellence in Education 36.2 (June 2003): 170–183. Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20070119072327/http://find.galegroup.com/itx/start.do?prodId=EAIM].
* Begley, Sharon. &quot;Nature plus nurture.&quot; Newsweek 126.n20 (Nov 13, 1995): 72(1). Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20071011021736/http://find.galegroup.com/ips/start.do?prodId=IPS].
* Jones, Steve. &quot;Ys and wherefores.&quot; New Statesman &amp; Society 6.n256 (June 11, 1993): 30(2). Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20071011021736/http://find.galegroup.com/ips/start.do?prodId=IPS].
* Dr. Gregory Cochran (July 2005). [https://web.archive.org/web/20081011094900/http://zero.poynt.zero.googlepages.com/home An Evolutionary Look At Human Homosexuality].
* Caleb Crain (August 1999). [http://www.steamthing.com/gaygerm.html Did a Germ Make You Gay?]. ''Out Magazine''.
* LeVay, Simon (2011). ''Gay, Straight, and the Reason Why: The Science of Sexual Orientation''. Oxford University Press.

[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]
[[Kategorija:Dzimums]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>nhclwmx7913k8hjnki3f58n91hq7de5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aļaža tornis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>453522</id>
    <revision>
      <id>4499372</id>
      <parentid>4496607</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:39:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8578" sha1="j9ybj34ne9dldop9ezg6ae69akhkoz4" xml:space="preserve">{{Augstceltnes infokaste
|ekas nosaukums         = Aļaža tornis
|alternat nosaukums     = 
|attēls                 = AljazevStolp3039.jpg
|attēla_platums         = 250px
|attēla_paraksts        = Aļaža tornis 2008. gadā
|koordinātu karte       = Slovenia
|latd = 46| latm = 22| lats = 42| latNS =N 
|longd = 13| longm = 50| longs = 11| longEW =E
|valsts                 = {{flag|Slovēnija}}, [[Goreņskas reģions]], Bohiņas pašvaldība
|adrese                 = 
|apkaime                = [[Triglavs|Triglava]] virsotne
|statuss                = Pabeigts
|celtnieciba            = kopš 1895. gada pavasara
|pamatakmens            = 
|iecer pabeigt          = 
|pabeigts               = [[1895. gads|1895. gada]] vasarā
|atverts                = 
|ekspluatācijā no       = 
|nojaukts               = 
|iznicinats             = 
|pielietojums           = [[Vētra]]s patvertne, [[triangulācija]]s punkts
|antena spice           = 
|jumts                  = 1,90 m
|augsej stava           = 
|skatu lauk             = 
|stavu skaits           = 
|liftu skaits           = 
|izmaksas               = 
|platiba                =
|arhitekts              = Jakobs Aļažs
|inzinieris             = 
|buvnieks               = Antons Belecs
|attistitajs            = 
|ipasnieks              = Valsts
|parvaldnieks           = Ļubļanas-Maticas alpīnais klubs
|atsauces               = 
|emporis nr             = 
|areja saite            = 
}}

'''Aļaža tornis''' ({{Val-sl|Aljažev stolp}}) vai '''Triglava tornis''' (''{{Lang|sl|Triglavski stolp}}'') ir [[tornis]], [[vētra]]s patvertne un [[triangulācija]]s punkts [[Triglavs|Triglava]] kalna virsotnē [[Slovēnija|Slovēnijas]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;Cvirn2000&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ilustrirana zgodovina Slovencev|url=https://archive.org/details/ilustriranazgodo0000unse|year=2000|first=Janez|last=Cvirn|publisher=Mladinska knjiga|isbn=86-11-15664-1|page=[https://archive.org/details/ilustriranazgodo0000unse/page/271 271]}}&lt;/ref&gt; Kopā ar pašu Triglavu tas ir svarīga iezīme Slovēnijas ainavā un simbols [[Slovēņi|slovēnismam]]. Torni projektēja [[Goreņska]]s reģiona Dovjes ciema priesteris Jakobs Aļažs, kurš projektējis un apmaksājis arī vairākas citas patvertnes Slovēnijas kalnos, atbalstot ceļošanu tajos. Mūsdienās tornis pieder valstij, to pārvalda [[Ļubļana]]s-Maticas alpīnais klubs un tā zemes gabals pieder [[Bohiņas ieleja|Bohiņas pašvaldībai]].&lt;ref name=&quot;Gore-ljudje&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gore-ljudje.net/novosti/3900/|title=Stolp ima 110 let|last=Belimezov|first=Maja|publisher=Gore-ljudje.net|access-date=2008-09-12|date=2007-07-25|language=Slovenian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723140638/http://www.gore-ljudje.net/novosti/3900/|archivedate=2011-07-23}}&lt;/ref&gt; 

Tornis ir 1,90 m augsts un 1,25 m diametrā. Atrazdamies uz 2864 metrus augstā Triglava, kurš ir augstākais kalns valstī, tā ir arī visaugstāk virs jūras līmeņa esošā būve Slovēnijā.

== Vēsture ==
1895. gada sākumā, vēloties atbalstīt pieaugošo ārzemnieku interesi par Slovēnijas kalniem, Aļažs ar krītu uz savas istabas grīdas Dovjes pagastā izplānoja cilindrisku torni ar karogu tā augšpusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planinskimuzej.si/?mod=aktualno&amp;action=viewOne&amp;ID=49|title=Ali ste vedeli ...|publisher=Slovene Mountaineering Museum|access-date=27 May 2014}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada aprīlī viņš no toreizējās Dovjes pašvaldības nopirka 16 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; Triglava virsotnes par vienu Austroungārijas guldeni, kas viņam deva likumīgas tiesības būvēt ēku uz sava jauniegūtā nekustamā īpašuma, kur agrāk bija atradies koka triangulācijas tornis.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mikša|first=Peter|title=Narodnostni boji v planinstvu na Slovenskem do 1. svetovne vojne|trans-title=National Battles in Mountaineering in the Slovene Lands Until World War I|url=http://sistory.si/publikacije/prenos/?target=pdf&amp;urn=SISTORY:ID:20487|language=Slovenian|issn=1318-2498}}&lt;/ref&gt; Torni uzbūvēja Antons Belecs no Šentvidas netālu no Ļubļanas, no [[dzelzs]] un [[Cinks|cinkota]] lokšņu [[tērauds|tērauda]]. Viņš ar četriem strādniekiem atveda torņa daļas uz Triglava virsotni un 1895. gada 7. augustā piecu stundu laikā torni salika. Tā atklāšanas ceremonija un iesvētīšana notika šaurā lokā 22. augustā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mikša|first=Peter|date=January 2015|title=Aljažev stolp in Jakob Aljaž – najvišji posestnik|trans-title=Aljaž Tower and Jakob Aljaž – the Highest Landowner|url=https://www.academia.edu/11196785/Alja%C5%BEev_stolp_in_Jakob_Alja%C5%BE_najvi%C5%A1ji_posestnik|journal=SLO: časi, kraji, ljudje: slovenski zgodovinski magazin|language=Slovenian|pages=30–35|issn=2350-4641|id=56812898}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji tornī atradās trīs krēsli, virsotnes apmeklētāju reģistrācijas grāmata, barometrs ar termometru, spirta krāsniņa un Marko Pernharta zīmētā ''Triglava panorāma''.&lt;ref name=&quot;Cvirn2000&quot; /&gt;

Par kalna virsotnes un vecā triangulācijas punkta piederību izcēlās strīdi starp Aļažu un vietējām vāciešu organizācijām, kuros uzvaru guva slovēņu atbalstītais Aļažs. Drīzumā viņš torni ziedoja Slovēnijas Alpīnisma biedrībai.&lt;ref name=&quot;Matica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planinskodrustvo-ljmatica.si/zgodovina_aljazev_stolp.html|title=Aljažev stolp vrh Triglava|publisher=Ljubljana Matica Alpine club|access-date=13 November 2007|language=Slovenian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071227194809/http://www.planinskodrustvo-ljmatica.si/zgodovina_aljazev_stolp.html|archivedate={{dat|2007|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk to vairākkārt pārkrāsoja un atjaunoja. [[Itālija|Itāliešu]] valdīšanas laikā to nokrāsoja zaļi-balti-sarkanu, komunistu laikmetā kā bijušās Dienvidslāvijas augstākais punkts tas tika krāsots sarkanā krāsā un dekorēts ar [[Sarkanā zvaigzne|sarkanu zvaigzni]],&lt;ref name=&quot;RTV2013-12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtvslo.si/news-in-english/slovenia-revealed/jakob-aljaz-built-a-tower-that-has-become-a-slovenian-symbol/325136|title=Jakob Aljaž built a tower that has become a Slovenian symbol|last=Bartolj|first=Jaka|publisher=RTV Slovenija|website=MMC RTV Slovenija|date=17 December 2013}}&lt;/ref&gt; tomēr tas vairāk vai mazāk ir saglabājis sākotnējo izskatu.&lt;ref name=&quot;Gore-ljudje&quot; /&gt; Zvaigzne tika noņemta īsi pirms [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas sabrukuma]]. Pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas 1991. gada jūnijā pie torņa svinīgi tika pacelts [[Slovēnijas karogs]]. 1999. gada 5. oktobrī tornis un tā tuvākā apkārtne tika pasludināti par Slovēnijas nacionālās kultūras lielas nozīmes vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uradni-list.si/1/objava.jsp?urlid=199981&amp;stevilka=3862|title=Odlok o razglasitvi Aljaževega stolpa na Triglavu za kulturni spomenik državnega pomena|publisher=Government of the Republic of Slovenia|website=Official Gazette of the Republic of Slovenia|access-date=2008-09-13|date=1999-10-05|language=Slovenian}}&lt;/ref&gt; 

Tornis tika noņemts no virsotnes ar helikopteru atjaunošanai 2018. gada 7. septembrī un tika novietots atpakaļ tā paša gada 3. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delo.si/novice/slovenija/tristokilogramski-ponos-slovencev-nekoc-tudi-rdece-barve-89317.html|title=Zgodovinski dan: Aljažev stolp uspešno prepeljali v dolino|work=Delo|access-date=September 7, 2018|date=September 7, 2018|last=Intihar|first=Anja}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delo.si/novice/slovenija/triglav-ne-bo-vec-sam-v-zivo-98358.html|title=Aljažev stolp je spet na Triglavu|work=Delo|access-date=2019-07-19|date=2018-10-03|last=Vrabec|first=Aljaž}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:AljazevStolp3027.jpg|Skats uz virsotni ar Aļaža torni 
Attēls:AljazevStolp3045.jpg|Torņa iekšpuse 
Attēls:Gipfel Triglav (16518415571).jpg|Torņa ārējie nostiprinājumi
Attēls:Aljažev Stolp pod snegom 1910.jpg|1910. gadā torni bija gandrīz pilnībā apbēris sniegs
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Aljaž Tower|Aļaža tornis}}    
* [http://www.mojaslovenija.si/TriglavNationalPark/Triglav/Triglav.htm Triglava virsotnes panorāmas attēls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221118085632/http://www.mojaslovenija.si/TriglavNationalPark/Triglav/Triglav.htm |date={{dat|2022|11|18||bez}} }} 


[[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Slovēnijā]]</text>
      <sha1>j9ybj34ne9dldop9ezg6ae69akhkoz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elastīgais rumpucis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>458625</id>
    <revision>
      <id>4499656</id>
      <parentid>4359365</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8898" sha1="11doj8o6kvartcu3whqr8djmz6h7hli" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Helvella elastica G8 (3).JPG
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| apakšvalsts = Dikarya
| apakšvalsts_lv = Augstākās sēnes
| nodalījums =Ascomycota
| nodalījums_lv =Asku sēnes
| apakšnod = Pezizomycotina
| apakšnod_lv =Kaussēņu apakšnodalījums
| klase =Pezizomycetes
| klase_lv =Kaussēnes
| apakšklase = Pezizomycetidae
| apakšklase_lv =Kaussēņu apakšklase
| kārta =Pezizales
| kārta_lv =Kaussēņu rinda
| dzimta =Helvellaceae
| dzimta_lv =Rumpuču dzimta
| ģints = Helvella
| ģints_lv = Rumpuči
| suga =H. elastica
| suga_lv =Elastīgais rumpucis
| binomial = Helvella elastica
| kategorijas =nē
}}

'''Elastīgais rumpucis''' (''Helvella elastica'') ir Latvijā ne visai bieži&lt;ref&gt;Latvijas autoru uzskati par sugas sastopamības biežumu svārstās no “reti” līdz “bieži”, bez vienas pozīcijas redzama pārsvara.&lt;/ref&gt; sastopama [[rumpuču ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi pēc [[Sēņu kulinārija|apstrādes]] [[ēdamās sēnes|ir ēdami]].

== Taksonomija ==

Sugas nosaukumam ir 6 atzīti novecojuši sinonīmi, starp kuriem ir ''Helvella fuliginosa'', ''Helvella albida'', ''Leptopodia elastica'', ''Tubipeda elastica''.&lt;ref&gt;[http://www.mycobank.org/MB/208124 Mycobank: Helvella elastica]&lt;/ref&gt; Pirmais sugu aprakstījis [[Francija|franču]] [[botānika|botāniķis]] Žans Baptists Fransuā Biljārs (''Bulliard'') 1785. gadā, uzreiz dodot tai pašreizējo nosaukumu.&lt;ref name=&quot;FN&quot;&gt;[https://www.first-nature.com/fungi/helvella-elastica.php First Nature: Helvella elastica Bull. - Elastic Saddle]&lt;/ref&gt; 

Daļa avotu, ieskaitot [[Index Fungorum]], uzskata, ka šī suga ir identiska ar [[sīkais rumpucis|sīko rumpuci]] ''Helvella pulla''.&lt;ref name=&quot;gandrs&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=146317 Index Fungorum: Helvella pulla Holmsk.]&lt;/ref&gt; [[Mycobank]] un [[Latvijas Mikologu biedrība]] tās uzskata par dažādām sugām.&lt;ref name=&quot;MycobankHP&quot;&gt;[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000067&amp;Rec=221464&amp;Fields=All Mycobank: Helvella pulla Holmsk., Beata ruris otia fungis danicis] 2: 49, t. 26 (1799) [MB#146317]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}&lt;/ref&gt;

== Sēnes apraksts ==
[[Attēls:Helvella elastica.jpg|thumb|right|]]
* [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: gaiši pelēkbrūna vai dzeltenbrūna, apakšpuse baltgana, divdaivaina, nelīdzeni seglveidīga, bieži nedaudz viļņota, ar ieliektām brīvām malām, kas bieži piespiedušās kātiņam, augstums un platums 1,5—4 cm. Kaļķainā augsnē augušiem eksemplāriem var būt violeta nokrāsa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biolib.cz/cz/taxon/id59660/ |title=BioLib.cz: chřapáč pružný, Helvella elastica Bull. |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191209184711/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id59660/ }}&lt;/ref&gt; Mīkstums vaskains, trausls, plāns, bez īpašas smaržas un garšas vai ar maigu garšu.
* [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: Salīdzinoši garš un tievs, nedaudz saliekts, elastīgs, dobs, baltgans vai brūngans, bez apsarmes visā garumā, pie pamatnes var būt paplašināts un ar nelielām gareniskām rievām. Garums 2—7 cm, resnums 0,2—1 cm. 
* [[Spora]]s: eliptiskas, gludas, bezkrāsainas, gaišas, birumraksts balts, ar vienu lielu eļļas pilienu centrā un iespējamiem maziem līdz 5 pilieniem galos, 17—22 (24)/10—13 (15) [[Mikrometrs|µm]].&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere &quot;''Lielā Latvijas sēņu grāmata''&quot;, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 494. lpp.&lt;/ref&gt;
* [[Aski]]: 200—250 (300)/(10) 15—17 µm, cilindriski, katrā askā 8 sporas.
* [[Parafīzes]] cilindriski pavedienveidīgas, zarainas, uz galotni paresninās no 6 uz 8 (11) µm, daudzas ar ieliektiem galiem, caurspīdīgas līdz gaiši brūnām, ar graudainu saturu.&lt;ref name=&quot;gandrs&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/senes/helvella-elastica-fr/ Sugu enciklopēdija &quot;Latvijas Daba&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Kuo&quot;&gt;[https://www.mushroomexpert.com/helvella_elastica.html Kuo, M. (2012, August). ''Helvella elastica''.] MushroomExpert.Com&lt;/ref&gt; 

== Augšanas apstākļi ==
[[Attēls:Helvella elastica 02.jpg|thumb|right|Paretam elastīgie rumpuči aug ciešās grupās]]
[[Saprofīti|Saprofīts]] uz augsnes, iespējams, ka veido [[mikoriza|mikorizu]]. Latvijā aug no jūlija līdz oktobrim dažādos mežos, parkos un krūmājos, Latvijā izvēlas mitrākas vietas un kaļķainas augsnes.&lt;ref name=&quot;LLSG&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;gandrs&quot; /&gt; [[Lielbritānija]]s avots norāda uz skujkoku, skābu augšņu un ceļmalu izvēli,&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; [[Spānija]]s — uz sūnotiem dažādiem mežiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fichasmicologicas.com/?micos=1&amp;alf=*&amp;art=201 |title=Fichas Micologicas: Helvella elastica |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190427234826/http://www.fichasmicologicas.com/?micos=1&amp;alf=*&amp;art=201 |archivedate={{dat|2019|04|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Sibīrija|Sibīrijā]] atzīmēts zāļainās vietās.&lt;ref name=&quot;Sibirj&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mycology.su/helvella-elastica.html |title=Агеев Д. В., Бульонкова Т. М. Лопастник упругий (Helvella elastica) – Грибы Сибири |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200604215805/https://mycology.su/helvella-elastica.html |archivedate={{dat|2020|06|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Atrasts visos [[ziemeļu puslode]]s kontinentos un arī [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]].&lt;ref&gt;[https://www.gbif.org/species/2594716 GBIF sugas atradņu karte]&lt;/ref&gt;

== Barības vērtība ==
[[Attēls:Bresadola - Helvella elastica.png|thumb|right|Dž. Bresadolas 1785. gada zīmējums]]
Ēdams pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, bet mazvērtīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.senes.lv/species/helvella_elastica.htm |title=Sēnes.lv - elastīgais rumpucis |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191030135513/http://www.senes.lv/species/helvella_elastica.htm |archivedate={{dat|2019|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nenovārīts tiek uzskatīts par indīgu. Daļa autoru nosauc par neēdamu,&lt;ref name=&quot;LLSG&quot; /&gt; taču reizēm citur precizē, ka &quot;''ir pārāk sīks un plāns, lai to uzskatītu par vērā ņemamu ēdamo sēni''&quot;.&lt;ref&gt;[https://praktiski.la.lv/jaukas-sirsninsenes-zaliena-2 LA: Jaukās sirsniņsēnes zālienā]{{Novecojusi saite}}, 2013&lt;/ref&gt; Ir ziņas, ka suga satur tai radniecīgajām [[bisītes|bisītēm]] raksturīgo indi giromitrīnu,&lt;ref&gt;[https://www.sciencedirect.com/topics/agricultural-and-biological-sciences/helvella Science direct: Helvella: Birgit Puschner DVM, PhD, DABVT, in Small Animal Toxicology (Third Edition), 2013]&lt;/ref&gt; lai gan tā daudzums ir neliels.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.123pilzsuche.de/daten/details/ElastischeLorchel.htm |title=123 Pilzsuche: Elastische Lorchel, Glattstiellorchel |access-date={{dat|2020|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210919012015/https://www.123pilzsuche.de/daten/details/ElastischeLorchel.htm }}&lt;/ref&gt;

== Līdzīgās sugas ==

Pēc formas līdzīgs [[tumšais rumpucis|tumšajam rumpucim]], taču tas ir redzami tumšāks. [[Krokainais rumpucis|Krokainajam rumpucim]] ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš. [[Dobais rumpucis|Dobajam rumpucim]] arī ir masīvāks un dziļi krunkains kātiņš, turklāt parasti (bet ne vienmēr) tam ir tumša cepurīte.

Latvijā pagaidām neatrastais ''Helvella ephippium'' ir ļoti līdzīgs, bet ar stipri pūkainu cepurītes apakšdaļu.&lt;ref name=&quot;FN&quot; /&gt; Amerikā sastopamais ''Helvella latispora'' atšķiras ar augšup uzritinātu cepurītes maliņu.&lt;ref name=&quot;Kuo&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Sēņošana]]
* [[Sēnes kulinārijā]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=208124 Index Fungorum]
* [http://www.mycobank.org/MB/208124 Mycobank]
* [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |date={{dat|2019|07|01||bez}} }}
* [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?name=helvella+elastica NCBI Taksonomijas pārlūks]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Asku sēnes]]</text>
      <sha1>11doj8o6kvartcu3whqr8djmz6h7hli</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eimura kanāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474852</id>
    <revision>
      <id>4499637</id>
      <parentid>4149187</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2962" sha1="o3i9xx2sgxiqy7vue7v6tlxghtlxvey" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Eimura kanāls
| attēls            = Eimura kanāla lejtece, 2022-02-15.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Eimura kanāls īsi pirms ietekas jūrā
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = 
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Rīgas līcis]]
| sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=57 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=50 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}} 
| garums            = 2,0
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}

'''Eimura kanāls''' &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97794 |title=Informācija par objektu: Eimura kanāls |accessdate={{dat|2021|01|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] ietekoša ūdenstece [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Garciems|Garciema]]. Novada uz jūru [[Veclanga]]s un [[Langas kanāls|Langas kanāla]] ūdeņus. Tika izrakts 1930. gadā.&lt;ref name=&quot;BK&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://baltijaskrasti.lv/wp-content/uploads/2016/07/TEP_Garciema_kapa2.pdf |title=Baltijas krasti. Tehniski – ekonomiskais pamatojums Eimuru meliorācijas kanāla erozijas seku mazināšanai pie tā ietekas jūrā Garciemā, Carnikavas novadā |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216070412/http://baltijaskrasti.lv/wp-content/uploads/2016/07/TEP_Garciema_kapa2.pdf }}&lt;/ref&gt;

Ļoti mainīgā caurplūduma dēļ kanāla grīvu jūra bieži pienes ar smiltīm, un pašlaik pa kanāla asi raktā grīva ir pārvietojusies par vairāk nekā 300 metriem ziemeļu virzienā.&lt;ref name=&quot;BK&quot; /&gt; Jaunā gultne daļēji erodējusi Garciema priekškāpu valni, pilnībā noskalojot to 250 metru garumā.&lt;ref name=&quot;BK&quot; /&gt;

== Attēli ==
{{Gallery
|title=Eimura kanāls pavasara palos 2022. gadā
|width=120
|height=120
|Attēls:Eimura kanāla grīva, 2022-02-15.jpg|Ieteka jūrā
|Attēls:Eimura kanāla lejtece (8), 2022-02-15.jpg|Pārplūdums pie sadures ar pludmales priekškāpu
|Attēls:Eimura kanāla lejtece (6), 2022-02-15.jpg|Skats uz pārplūdumu no augstā austrumkrasta
|Attēls:Eimura kanāla vidustece (1), 2022-02-15.jpg|Vidustece
|Attēls:Garciema koka taka gar Eimura kanālu (2).jpg|Gājēju taka gar kanālu
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas līča piekrastes upes}}

[[Kategorija:Ādažu novada upes]]
[[Kategorija:Latvijas kanāli]]</text>
      <sha1>o3i9xx2sgxiqy7vue7v6tlxghtlxvey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azohas ala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>483005</id>
    <revision>
      <id>4499371</id>
      <parentid>4204051</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14448" sha1="7m250w6vn24d2o67q9la84dgw4j354a" xml:space="preserve">{{Ģeogrāfiska objekta infokaste
 |          nosaukums = Azohas ala
 |        krāsu_shēma = klints
 |             attēls = Azokh Cave4.jpg
 |            att_izm = 
 |       att_paraksts = 
 |        vietaskarte = Azerbaidžāna
 |vietaskartes_izmērs = 
 |      reljefa_vietaskarte = 
 | plat_d = 39 | plat_m  = 37 | plat_s = 9.12 | plat_NS = N
 | gar_d  = 46 | gar_m   = 59 | gar_s  = 18 | gar_EW  = E
 |          atrašanās = [[Azoha]], {{vieta|Azerbaidžāna}}
 |     tuvākā_pilsēta = 
 |                upe = 
 |               tips = 
 |               suga = 
 |             vecums = 
 |              svars = 
 |            platība = 
 |           augstums = 
 |             garums = 
 |            platums = 
 |            dziļums = 
 |            tilpums = 
 |         apkārtmērs = 
 |            vainags = 
 |    aizsardz_valsts = 
 |        apmeklētāji = 
 |      autostāvvieta = 
 |         transports = 
 |           piekļuve = 
 |        sarežģītība = 
 |          mājaslapa = 
 |        citas_daļas = 
}}
'''Azohas ala'''&lt;ref&gt;[https://www.nkj.ru/archive/articles/8526/ Обитатели пещеры Азох]&lt;/ref&gt; vai '''Azihas ala'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rubricon.com/qe.asp?qtype=4&amp;qall=1&amp;aid=%7B0F3289D7-EC7A-4EFD-A9B8-2926AC4E8CB7%7D&amp;id=125&amp;fstring1=%25u0410%25u0437%25u044B%25u0445%25u0441%25u043A%25u0430%25u044F%20%25u043F%25u0435%25u0449%25u0435%25u0440%25u0430&amp;rq=1&amp;onlyname=checked&amp;newwind=&amp;psize=10&amp;pn=1&amp;selw=checked |title=Азыхская пещера |access-date={{dat|2021|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210415081815/http://www.rubricon.com/qe.asp?qtype=4&amp;qall=1&amp;aid=%7B0F3289D7-EC7A-4EFD-A9B8-2926AC4E8CB7%7D&amp;id=125&amp;fstring1=%u0410%u0437%u044B%u0445%u0441%u043A%u0430%u044F%20%u043F%u0435%u0449%u0435%u0440%u0430&amp;rq=1&amp;onlyname=checked&amp;newwind=&amp;psize=10&amp;pn=1&amp;selw=checked }}&lt;/ref&gt; ({{val|az|Azıx mağarası}}, {{val|hy|Ազոխի քարանձավ}}) ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fallingrain.com/world/AJ/65/Azix.html |title=Maps, Weather, Videos, and Airports for Azix, Azerbaijan |access-date={{dat|2021|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110926020338/http://www.fallingrain.com/world/AJ/65/Azix.html }}&lt;/ref&gt; [[Azerbaidžāna]]s Hodžavendas rajonā,&lt;ref name=&quot;автоссылка3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iranica.com/articles/archeology-viii-northern-azerbaijan-republic-of-azerbaijan-1|title=ARCHEOLOGY viii. NORTHERN AZERBAIJAN (REPUBLIC OF AZERBAIJAN, July 20, 2004)|accessdate=2010-04-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101208191232/http://www.iranica.com/articles/archeology-viii-northern-azerbaijan-republic-of-azerbaijan-1|archivedate=2010-12-08}}&lt;/ref&gt; kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa. [[Arheoloģiskie izrakumi|Arheoloģisko izrakumu]] laikā tika atklāti divi [[Mustjē kultūra]]s un divi [[Ašelas kultūra]]s slāņi. Gan Ašelas slāņos, gan Mustjē slāņos atrasti vienkārši [[akmens]] [[darbarīks|darbarīki]].&lt;ref&gt;Лазуков Г. И., Гвоздовер М. Д., Рогинский Я. Я., «Природа и древний человек» Издательство «Мысль», 1981 стр 71-72&lt;/ref&gt; No ziemeļiem un dienvidiem alu ieskauj blīvs mežs.

Laika posmā no 1992. līdz 2020. gadam teritoriju, kurā atrodas Azohas ala, kontrolēja starptautiski neatzītā [[Arcahas Republika]].&lt;ref name=&quot;nkr&quot;&gt;Название согласно административно-территориальному делению Нагорно-Карабахской Республики&lt;/ref&gt; 2020. gada oktobrī apgabals atgriezās Azerbaidžānas kontrolē, taču Arcahas Republika turpina pretendēt uz šo un tai piegulošo teritoriju.

== Atrašanās vieta ==
Azohas ala atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Tugas ciema&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://openbuildings.com/buildings/azykh-cave-profile-32441|title=Azykh Cave|publisher=OpenBuildings|accessdate=2017-12-23|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171223160904/http://openbuildings.com/buildings/azykh-cave-profile-32441|archivedate=2017-12-23}}&lt;/ref&gt; un 14 km uz ziemeļrietumiem no Fizuli pilsētas Azerbaidžānā, netālu no Azohas ciema Kalnu Karabahā,&lt;ref name=&quot;автоссылка3&quot; /&gt; Guručajas upes kreisajā krastā, 1400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Azohas alas platība ir 800 m&lt;sup&gt;2.&lt;/sup&gt;&lt;ref name=&quot;автоссылка1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://1905.az/ru/%D0%B0%D0%B7%D1%8B%D1%85%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F-%D0%BF%D0%B5%D1%89%D0%B5%D1%80%D0%B0/|title=Азыхская пещера – 1905.az|publisher=1905.az|accessdate=2017-12-23|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171223215839/http://1905.az/ru/%D0%B0%D0%B7%D1%8B%D1%85%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F-%D0%BF%D0%B5%D1%89%D0%B5%D1%80%D0%B0/|archivedate=2017-12-23}}&lt;/ref&gt; Ala atrodas mežā. Azohas alai ir 7 izejas dažādos virzienos, no tām 5 ir izpētītas.&lt;ref name=&quot;автоссылка2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.topauthor.ru/azihskaya_peshchera_53b4.html|title=www.TopAuthor.ru|accessdate=2017-12-23|language=en|archive-date=2017-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223215719/http://www.topauthor.ru/azihskaya_peshchera_53b4.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vega-tur.ru/news/1176|title=ВЕГА-ТУР Азыхская пещера Азербайджана|publisher=www.vega-tur.ru|accessdate=2017-12-23|language=en|archive-date=2017-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223160722/http://www.vega-tur.ru/news/1176}}&lt;/ref&gt;

== Atklāšanas vēsture ==
[[Attēls:Tools from Azikh (paleolith).JPG|left|thumb|Ašelas kultūrai raksturīgie akmens darba rīki]]
[[Paleontoloģija|Paleontoloģisko]] [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes vietu]] Azohas alā 1960. gadā atklāja Azerbaidžānas [[arheoloģija|arheologs]] Mamedali Huseinovs.&lt;ref&gt;Пещера Азых — The Azykh cave / [М. М. Гусейнов], [34] с. ил., 5 л. ил. 21 см, Баку Б. и. 1981.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tgt.ru/menu-ver/encyclopedia/tourism/countries/dostoprimechatelnosti/dostoprimechatelnosti_107.html|title=Азыхская пещера - Азербайджан &amp;#124; обзор, фото, как добраться, история достопримечательности|publisher=www.tgt.ru|accessdate=2017-12-23|archive-date=2017-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20171214004606/http://www.tgt.ru/menu-ver/encyclopedia/tourism/countries/dostoprimechatelnosti/dostoprimechatelnosti_107.html}}&lt;/ref&gt; Veicot izpēti Azohas alā, tika atrasts pirmsneandertāliešu vīrieša — azihantropa (''Azykhanthropus'') [[apakšžoklis]]. Tas bija izcils zinātnisks atklājums, jo pasaules arheoloģijas vēsturē šāda veida atradums bija tikai piektais pēc kārtas. Tas ir ļoti līdzīgs [[Totavelas cilvēks|Totavelas cilvēka]] paleoantropoloģiskajiem atradumiem Totavelas apmetnē [[Francija]]s dienvidrietumos. Šis apstāklis ​​ļāva [[antropologi]]em pirmo reizi secināt, ka [[Eiropa|Eiropā]] [[neandertālietis|neandertāliešu]] priekšteči apdzīvojuši plašus apvidus.

1960. gada vasarā vietējie mednieki parādīja arheologiem divas ieejas dažādās grotās virs Azohas un Salakatinas ciematiem. Pēc tam izrādījās, ka abas ieejas ir savienotas ar koridoru, kura platība ir vismaz 8000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Kopš tā laika līdz 1980. gadam alā tika veikti izrakumi. Ir atjaunots koridors, kas sadalīts ar 8 majestātiskām grotām ar augstiem, 20 metru kupoliem un 2 metrus augstām [[stalaktīti|stalaktītu]] kolonnām, kuru apkārtmērs ir 1,5 metri. Arheologi atklāja 14 metrus biezu augsnes slāni, kurā viņiem izdevās konstatēt 10 dažādu periodu slāņus, kas piederēja dažādiem agrā un vidējā [[paleolīts|paleolīta]] posmiem: pirmsašelas akmens kultūrai, Ašelas kultūrai un Mustjē kultūrai.

[[Attēls:Stepanakert103.jpg|left|thumb|Azohas alas plāns]]Slānī tika atrasti vairāk nekā trīs tūkstoši akmens instrumentu un vairāk nekā 30 tūkstoši pārakmeņojušos dzīvnieku kaulu.&lt;ref name=&quot;автоссылка1&quot; /&gt; Zemākajos slāņos (tie ir 1 - 1,5 miljonus gadu veci) atrasti primitīvi akmens instrumenti, kas atgādina [[Olduvajas kultūra]]i raksturīgos. Alā tika atrasti [[lāči|lāča]] kauli. Lāča [[galvaskauss|galvaskausā]] bija skrāpējumi, kas tika uzskatīti par primitīvas cilvēka mākslas elementiem. Lāču galvaskausi alā bija paslēpti nomaļā vietā. Domājams, ka tas ir saistīts ar pirmatnējā cilvēka uzskatiem. Cilvēki alā dzīvoja līdz pēdējam apledojumam, kura laikā viņi bija spiesti pamest apkārtni. Alā arheologi ir atraduši dažādu aizvēsturisku dzīvnieku kaulus — [[alu lācis|alu lāču]], [[zobenzobu tīģeris|zobenzobu tīģeru]] un virkni citu, kā arī primitīvus instrumentus no akmens.&lt;ref name=&quot;автоссылка2&quot; /&gt;

Arheoloģisko izrakumu laikā, kas tika veikti 1960.-1973. gadā, Azohas alas atradumos tika atklāti 6 kultūras slāņi; I un II slānī tika atrastas [[viduslaiki|viduslaiku]], [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[enolīta periods|enolīta]] periodu materiālās atliekas. Azohas alas III slānī tika atrastas vidējā paleolīta akmens instrumentu un dzīvnieku kaulu paliekas. Arheoloģisko izrakumu laikā IV slānī, kura biezums ir aptuveni 1-1,2 m, netika atrasts neviens materiālās kultūras paraugs, tāpēc šo slāni dēvē par &quot;mēmo slāni&quot;. Arheoloģiskie izrakumi alas V-VI slāņos satur bagātīgas paleolīta laikmeta senās, vidējās un vēlās Ašelas kultūras materiālās un kultūras paliekas.

[[Attēls:Azokh Cave.jpg|thumb|Arheoloģiskie izrakumi Azohas alā 2009. gadā|left]]
1974.-1985. gadā Azohas alā tika veikti arheoloģiskie nogulumu izrakumi zem 6. slāņa un atklāti vēl 4 slāņi.

1974.-1975. tika veikti arheoloģiskie izrakumi VII, VIII, IX un X slānī. Šeit tika atrasti neapstrādāti akmens instrumenti.

Alā tika atrastas nožogotu [[pavards|pavardu]] paliekas un primitīvs mājoklis (no akmeņiem veidots aplis), kas pastāvēja apmēram pirms 300 tūkstošiem gadu, neandertāliešu slēpnis ar alu lāču galvaskausiem, kas acīmredzami kalpoja kā pielūgsmes objekti. 1968. gadā tika atrasti senā cilvēka (jaunas meitenes) apakšžokļa fragmenti. Tomēr tā datēšana sagādāja grūtības ekspedīcijas darba līmeņa dēļ. Fakts ir tāds, ka saskaņā ar pašu Azerbaidžānas arheologu atzinumu viņu pierakstos un ziņojumos ir “zināmas neskaidrības”. Jo īpaši šo &quot;neskaidrību&quot; dēļ palika nenoskaidrots, kurā arheoloģiskajā slānī atrasts vērtīgākais atradums. Tāpēc radās datējuma precizitātes robežu palielināšanās no 450 līdz 250 un pat 100 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azerizv.az/article.php?id=391&amp;print=1|title=Возвращение неандертальки — Азербайджанские известия|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927181717/http://www.azerizv.az/article.php?id=391&amp;print=1|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās parasti uzskata, ka žokļa īpašniece dzīvojusi apmēram pirms 250 tūkstošiem gadu.

Pirmie ugunskuri Azohā parādījās pirms 700-600 tūkstošiem gadu.&lt;ref name=&quot;baku.ru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baku.ru/blg-list.php?id=89908|title=Пещера Азых &amp;#124; Природные и архитектурные памятники Азербайджана|publisher=www.baku.ru|accessdate=2017-12-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171223160706/https://www.baku.ru/blg-list.php?id=89908|archivedate=2017-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Pēdējie atradumi alā ==
Kopš 2001. gada Azohas alu ir pētījusi zinātnieku grupa no [[Anglija]]s, [[Spānija]]s, [[Īrija]]s un [[Armēnija]]s, kuras vadītāji bija Jolanta Fernandesa-Halvo ({{val|es|Yolanda Fernández-Jalvo}}) no Nacionālā dabaszinātņu muzeja ([[Madride]], Spānija)&lt;ref name=&quot;baku.ru&quot;/&gt; un Levons Episkoposjans. no Armēnijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta. Izrakumi tika veikti uz neatzītās Kalnu Karabahas Republikas rēķina, kas kontrolēja šo teritoriju.&lt;ref name=&quot;Находки&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golosarmenii.am/ru/19983/culture/3452/|title=Новые находки на раскопках в Арцахе|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121008234229/http://www.golosarmenii.am/ru/19983/culture/3452|archivedate=2012-10-08}}//Голос Армении, 11 мая 2010&lt;/ref&gt; Atrastas alu lāča paliekas — vecākais šīs sugas eksemplārs Eiropā (300 tūkstoši gadu), akmens darbarīki un kauli ar akmens darba rīku pēdām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/am/karabakh/azokh/|title=Հետք Online &quot; Ազոխի քարանձավը եւ Անդրկովկասյան միջանցքը|accessdate=2010-04-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726125457/http://hetq.am/am/karabakh/azokh/|archivedate=2009-07-26}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery perrow=&quot;6&quot; widths=&quot;150&quot; caption=&quot;Atradumi Azohas alā, kas apskatāmi Azerbaidžānas Vēstures muzejā (Baku)&quot;&gt;
Attēls:Азых.jpg|Azihantropa žoklis
Attēls:Çaxmaqdaşından əmək aləti, IV təbəqə.JPG|Krama darbarīks (IV slānis)
Attēls:Çaxmaqdaşından əmək alətləri.JPG|Krama darbarīki
Attēls:Çaydaşı və çaxmaqdaşından əmək alətləri (III təbəqə).JPG|Darbarīki no krama un akmens (III slānis)
Attēls:Çaydaşı və çaxmaqdaşından əmək alətləri.JPG|Darbarīki no krama un akmens
Attēls:Çaydaşından əmək alətləri (Quruçay mədəniyyəti).JPG|Akmens darbarīki
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* Пещера Азых — The Azykh cave / [М. М. Гусейнов], [34] с. ил., 5 л. ил. 21 см, Баку Б. и. 1981

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.archeologia.ru/Library/Book/a699f80e79b0/page68 Портал «Археология России»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090503114241/http://www.archeologia.ru/Library/Book/a699f80e79b0/page68 |date={{dat|2009|05|03||bez}} }}

[[Kategorija:Azerbaidžānas alas]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas arheoloģiskie pieminekļi]]</text>
      <sha1>7m250w6vn24d2o67q9la84dgw4j354a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blosoma rags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497899</id>
    <revision>
      <id>4499424</id>
      <parentid>3511301</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2752" sha1="hiugrqsxnqwhzzo2dzpaoshj070uxe3" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Blosoma rags
|vietējais nosaukums =''мыс Блоссом''
|attēls              = Kap Blossom 1 2014-08-19.jpg
|attēla paraksts     = Bijusī polārstacija Blosoma ragā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Čukotkas autonomais apvidus#Krievija#Arktika
|reljefa_karte       = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = right
|izvietojums         = Vrangeļa sala
|apskalo             = [[Austrumsibīrijas jūra]]
|atdala              = 
|atdala1             = 
|latd=70|latm=47|lats= 00|latNS=N 
|longd=178|longm=45|longs=55|longEW=E
|valsts              = 
|valsts adm vienības tips = Valsts
|valsts adm vienība       = {{RUS}}
|valsts adm vienības tips1 = Apvidus
|valsts adm vienība1       = [[Čukotkas autonomais apvidus]]
|valsts adm vienības tips2 = Rajons
|valsts adm vienība2       = [[Iuļtinas rajons]]
|piezīme =
}}
'''Blosoma rags''' ({{val|ru|мыс Блоссом}}, {{val|en|Blossom Point}}) ir [[zemesrags]] [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, [[Vrangeļa sala]]s galējais dienvidrietumu punkts. Administratīvi ietilpst [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iuļtinas rajons|Iuļtinas rajonā]]. Blosoma rags ir robeža starp Austrumsibīrijas un [[Čukču jūra|Čukču jūru]] ([[Longa šaurums|Longa šaurumu]]).

== Ģeogrāfija ==
Zemesrags izvietojies [[Vrangeļa sala]]s dienvidrietumu galā, salas galējais dienvidu punkts. Zemesragu veido zema smilts un grants strēle; maksimālais augstums 2 m vjl.

Nosaukumu zemesragam 1881. gadā piešķīra leitnants [[Roberts Berijs]] par godu Frederika Bīčija (''Frederick William Beechey'') kuģim ''Blossom'', ar kuru tas 1828. gadā pētīja Čukču jūru.&lt;ref&gt;[https://toponimika.ru/index.php?id=191 Леонтьев В.В., Новикова К.А. Топонимический словарь Северо-Востока СССР /Науч. ред. Г.А. Меновщиков. – Магадан: Кн. изд-во, 1989. – 87 с.]&lt;/ref&gt;

No 1941. līdz 1973. gadam zemesragā darbojās [[Misblosoma]]s vasaras polārstacija, mūsdienās tur atrodas viens no [[Vrangeļa sala (rezervāts)|dabas rezervāta]] kordoniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ostrovwrangelya.org/actsii/Annals_2020.pdf |title=Летопись Природы 2020 года |access-date={{dat|2021|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211130114141/http://www.ostrovwrangelya.org/actsii/Annals_2020.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- == Ārējās saites == --&gt;


[[Kategorija:Krievijas zemesragi]]
[[Kategorija:Vrangeļa sala]]
[[Kategorija:Čukču jūra]]
[[Kategorija:Austrumsibīrijas jūra]]</text>
      <sha1>hiugrqsxnqwhzzo2dzpaoshj070uxe3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donalds Makintošs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499309</id>
    <revision>
      <id>4499553</id>
      <parentid>4101466</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" sha1="s8j07jmq2t1274qdpxd41ysxrcki98x" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Donalds Makintošs
 |       piktogramma_1 = Shooting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Šaušana
 |          vārds_orig = ''Donald Mackintosh''
 |              attēls = Donald Mackintosh - Stewart &amp; Co (cropped).jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1866|9|22}}
 |             dz_viet = {{vieta|Austrālija|Rokbenka}}
 |             mir_dat = {{dat|1951|9|8}}
 |            mir_viet = {{vieta|Austrālija|Esendona}}
 |             tautība = austrālietis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]
 |        sporta veids = [[šaušana]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Donalds Makintošs''' ({{val|en|Donald Mackintosh}}; dzimis {{dat|1866|9|22}}, miris {{dat|1951|9|8}}) bija austrāliešu profesionālais sporta šāvējs. No 1896. līdz 1908. gadam viņš startēja vairākos Eiropas čempionātos dzīvo putnu šaušanā, iegūstot daudzas balvas un vairākus pasaules čempionāta titulus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.claytarget.com.au/acta-hall-of-fame/shooter-profiles/12-acta-hall-of-fame/shooter-profiles/10486-donald-mackintosh.html |title=Donald Mackintosh |publisher=''Australian Clay Target Association'' |accessdate=2021. gada 19. decembris |archive-date=2019. gada 23. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20191123045546/https://www.claytarget.com.au/acta-hall-of-fame/shooter-profiles/12-acta-hall-of-fame/shooter-profiles/10486-donald-mackintosh.html }}&lt;/ref&gt;

[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš startēja divās šaušanas disciplīnās pa dzīviem [[baloži]]em, kur ieguva 1. (zelta medaļa) un 3. vietu (bronzas medaļa). [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šīs disciplīnas neatzīst kā &quot;olimpiskās&quot; disciplīnas, līdz ar to par šīm disciplīnām netiek pasniegtas oficiālās &quot;olimpiskās medaļas&quot;.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Malons|first=Bills| author-link=Bills Malons |title=The 1900 Olympic Games| url= https://archive.org/details/1900olympicgames00mall/page/186|publisher=[[McFarland &amp; Company|McFarland]] |year=1998| isbn=0786403780|page=[https://archive.org/details/1900olympicgames00mall/page/186 186]}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Makintošs, Donalds}}
[[Kategorija:1866. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas šāvēji]]
[[Kategorija:Austrālijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Šāvēji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>s8j07jmq2t1274qdpxd41ysxrcki98x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Milda Upīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500045</id>
    <revision>
      <id>4499414</id>
      <parentid>4498956</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:53:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41691-37</username>
        <id>148384</id>
      </contributor>
      <comment>Varu iedot sezonas un epizodes, kur šīs iesaukas tika lietotas. Nav nekādi izdomājumi vai jociņi.</comment>
      <origin>4499414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1457" sha1="gf08q7ajbv29c5lsqqb7cioloq2cvrz" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Milda Upīte
| color = 
| series = &quot;[[Neprāta cena]]s&quot; un &quot;[[UgunsGrēks|UgunsGrēka]]&quot;
| image = 
| caption = 
| first = &quot;[[Neprāta cena|Neprāta cenas]]&quot; 1. sērija (1. sezona)
| last = &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot; 51. sērija
| creator = 
| portrayer = [[Ilze Vazdika]]
| voice = 
| lbl1 = 
| data1 = 
| lbl2 = 
| data2 = 
| lbl3 = 
| nickname = Mildiņa, Mildačka, Māmuļa
Cilda, Vecā Kūka (Solveiga)
| alias = 
| species = Cilvēks
| gender = [[sieviete]]
| occupation = Pavāre
| spouse = 
| significantother = 
| children = 
| relatives = [[Zenta Upīte]]
| nationality = [[Latvieši|Latviete]]
| lbl21 = 
| data21 = 
| lbl22 = 
| data22 = 
| lbl23 = 
| data23 = 
| extra-hdr = 
| lbl31 = 
| data31 = 
| lbl32 = 
| data32 = 
| lbl33 = 
| data33 = 
}}

'''Milda Upīte''' ir [[Latvijas Televīzija]]s seriāla &quot;[[Neprāta cena]]&quot;, kā arī [[TV3 Latvija]] seriāla &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; galvenais tēls. Viņu tēlo latviešu aktrise [[Ilze Vazdika]].

== Biogrāfija ==
Viesnīcas galvenā pavāre, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Kopā ar Nikolaju.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tv3.lv/content/view/2279/370/ Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}}


{{TV-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{UgunsGrēks}}


{{DEFAULTSORT:Upīte, Milda}}
[[Kategorija:Izdomāti latviešu tēli]]
[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;]]</text>
      <sha1>gf08q7ajbv29c5lsqqb7cioloq2cvrz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4499358</id>
      <parentid>4495759</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap</comment>
      <origin>4499358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="298152" sha1="n55e6c8948kuhzhwtrvm2uodsgsq9k1" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;
25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija &quot;Armada&quot;, kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;
12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>n55e6c8948kuhzhwtrvm2uodsgsq9k1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499384</id>
      <parentid>4499358</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:30:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="298169" sha1="rkhmhz42zoa4gvyegfoglb5mxuhdz41" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː &lt;br&gt;
{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;
25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija &quot;Armada&quot;, kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;
12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>rkhmhz42zoa4gvyegfoglb5mxuhdz41</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499387</id>
      <parentid>4499384</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="298447" sha1="crtar1xboptesbipz7bxz5la5izsj6g" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː &lt;br&gt;
{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 
Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026&lt;/ref&gt;
10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;
Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026&lt;/ref&gt; 
 
Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.&lt;ref&gt;[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026&lt;/ref&gt;
25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija &quot;Armada&quot;, kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026&lt;/ref&gt;
12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>crtar1xboptesbipz7bxz5la5izsj6g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pūķa nams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522970</id>
    <revision>
      <id>4499520</id>
      <parentid>4496244</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T02:17:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <origin>4499520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6609" sha1="f8keme0v93z6709ad9ncy8ru9sbq5bj" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| image = House-of-the-dragon-logo-2054x300.png
| genre = {{Plainlist|
* [[asa sižeta filma|asa sižeta]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Huddleston |first1=Tom |title=House of the Dragon recap: episode one – blood, guts, gore and tons of epic action |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |access-date=October 30, 2022 |work=[[The Guardian]] |date=August 22, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018114412/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |archive-date=October 18, 2022 |}}&lt;/ref&gt;
* [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=House of the Dragon |url=https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |website=[[The A.V. Club]] |access-date=October 30, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221023153730/https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |archive-date=October 23, 2022 |}}&lt;/ref&gt;
* [[fantāzijas filma|fantāzijas]]&lt;ref name=LOTRVF&gt;{{ziņu atsauce |last1=Jarvey |first1=Natalie |title=In the Battle of the Genre Shows, Does House of the Dragon or Rings of Power Take the Crown? |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |access-date=October 24, 2022 |work=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |date=October 20, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024124058/https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |archive-date=October 24, 2022 |}}&lt;/ref&gt;
* [[drāmas seriāls]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Brinkman |first1=Emilie M. |title='House of the Dragon' succession drama is rooted in actual history |url=https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |access-date=October 30, 2022 |newspaper=[[The Washington Post]] |date=October 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221030151157/https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |archive-date=October 30, 2022 |}}&lt;/ref&gt;
}}
| creator = {{Plainlist|
* [[Raiens Kondals]]
* [[Džordžs R. R. Mārtins]]
}}
| based_on = {{Based on|''[[Fire &amp; Blood (romāns)|Fire &amp; Blood]]''|George R.&amp;nbsp;R. Martin}}
| starring = {{Plainlist|
&lt;!-- New cast members go at the end of the list per [[MOS:TVCAST]] --&gt;
&lt;!--1.01--&gt;
* [[Pedijs Konsideins]]
* [[Mets Smits]]
* [[Emma D'Arsija]]
* [[Rīss Ivanss]]
* [[Stīvs Tusēns]]
* [[Īva Besta]]
* [[Sonoja Mizuno]]
* [[Fabjēns Frankels]]
* [[Millija Alkoka]]
* [[Emīlija Kerija]]
* [[Greiems MakTevišs]]
&lt;!--1.03--&gt;
* [[Metjū Nīdhems]]
* [[Džefersons Hals]]
&lt;!--1.06--&gt;
* [[Olīvija Kuka]]
&lt;!--1.08--&gt;
* [[Harijs Kollets]]
* [[Toms Glinns-Kārnijs]]
* [[Evans Mičels]]
* [[Betānija Entonija]]
* Fēbe Kembela
* Pija Sabana
* [[Tomijs Flenegens]]
}}
| theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]]
| opentheme = &quot;Troņu spēle&quot; muzikālā tēma
| composer = Ramins Džavadi
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 3
| num_episodes = 24
| list_episodes = &lt;!--- #Episodes ---&gt;
| executive_producer = {{Plainlist|
* [[Migels Sapočniks]]
* Raiens Kondals
* [[Džordžs R. R. Mārtins]]
* Rons Šmits
* Žoslīna Diasa
* [[Sāra Hessa]]
* Vins Džerardis
}}
| producer = {{Plainlist|
* Kārena Vekere
* Angus Mūrs Gordons
* Aleksis Rebens
* Kevins Lau
}}
| editor = {{Plainlist|
* [[Tims Porters]]
* Selīna Makārtura
* Krispins Grīns
* Kriss Hanters
}}
| location = {{Plainlist|
* [[Portugāle]]
* [[Apvienotā Karaliste]]
* [[Spānija]]
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
}}
| cinematography = {{Plainlist|
*[[Fabiāns Vāgners]]
*Pepē Avila del Pino
* Alehandro Martinezs
* Katrīna Goldsmita
}}
| camera = 
| runtime = 54–68 minūtes
| company = {{Plainlist|
* ''GRRM''
* ''Bastard Sword''
* ''1:26 Pictures Inc.''
* ''HBO Entertainment''
}}
| distributor = ''[[Warner Bros. Domestic Television Distribution]]''
| network = [[HBO]]
| picture_format = {{Plainlist|
* [[4K izšķirtspēja|4K]] [[UHDTV]] [[HDR]]
* ''[[Dolby Vision]]''
}}
| audio_format = ''[[Dolby Atmos]]''
| first_aired = {{dat|2022|8|21|N}}
| last_aired = 
| related = &quot;[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Septiņu karaļvalstu bruņinieks]]&quot;
}}
'''&quot;Pūķa nams&quot;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/serials-puka-nams-nonak-uz-ekraniem-ari-latvija.a470325/|title=Seriāls «Pūķa nams» nonāk uz ekrāniem arī Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|House of the Dragon}}) ir ASV fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs seriāla &quot;[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]&quot; (2011–2019) [[prīkvels]] un otrais franšīzes seriāls. To pēc [[HBO]] pasūtījuma veidojuši [[Džordžs R. R. Mārtins]] un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas &quot;[[Dziesma par ledu un uguni]]&quot;. Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms &quot;Troņu spēles&quot; notikumiem un balstīti uz daļu no romāna &quot;Uguns un asinis&quot;.

Seriāls sākas 172 gadus pirms [[Dinerīsa Tārgārjena|Dinerīsas Tārgārjenas]], karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu &quot;Pūķu deja&quot;.

2019. gada oktobrī &quot;Pūķa nams&quot; komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriālu pagarināja uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu. Trešās sezonas pirmizrāde notika 2026. gada 21. jūnijā. Seriāls oficiāli pagarināts uz ceturto sezonu, kas, domājams, būs pēdējā sezona.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]
[[Kategorija:HBO seriāli]]</text>
      <sha1>f8keme0v93z6709ad9ncy8ru9sbq5bj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Vīksne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536571</id>
    <revision>
      <id>4499565</id>
      <parentid>4495976</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6936" sha1="bb6vwza89nuc8u06p5vc2ivucdnkay8" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dāvids Vīksne
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|7}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=195}}
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|3}}
 |          kar_sāk = 2016
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Latvijas Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Beļģija}} [[Mehelenas &quot;Kangoeroes Basket&quot;]]
 |           numurs = 37
 |             līga = [[BNXT līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2016—2018
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]]
 |         kl_sez 2 = 2018—2021
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 3 = 2021—2023
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]]
 |         kl_sez 4 = 2023—2025
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
 |         kl_sez 5 = 2025—2026
 |          klubs 5 = {{flaga|Austrija}} [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2026—pašlaik
 |          klubs 6 = {{flaga|Beļģija}} [[Mehelenas &quot;Kangoeroes Basket&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}}
{{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}}
}}
'''Dāvids Vīksne''' (dzimis {{dat|2000|11|7||bez}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Beļģija]]s klubu [[Mehelenas &quot;Kangoeroes Basket&quot;]], kas spēlē [[BNXT līga|BNXT līgā]], bet iepriekš spēlējis [[Austrija|Austrijā]], kā arī [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubos &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot; un [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]].

== Karjera ==
Trenēties sācis dzimtajā Siguldā, Siguldas sporta skolā pie trenera Ēvalda Tukiša, un turpinājis [[Cēsis|Cēsīs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mansmedijs.lu.lv/vasara-smagi-cietusais-basketbolists-viksne-jau-drizuma-plano-atgriezties-laukuma/|title=Vasarā smagi cietušais basketbolists Vīksne jau drīzumā plāno atgriezties laukumā|last=s40058|website=MansMedijs|access-date=2023-04-15|date=2018-11-19|language=lv-LV|archive-date=2023-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230415190949/https://www.mansmedijs.lu.lv/vasara-smagi-cietusais-basketbolists-viksne-jau-drizuma-plano-atgriezties-laukuma/}}&lt;/ref&gt; bet jau pēc pirmās sezonas 2015. gadā pārcēlies uz [[Valmiera|Valmieru]], lai trenētos basketbolā augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.lv/blog/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju/|title=Latvijas U18 komanda: viņi cīnīsies ar Serbiju|last=Caballero.lv|last2=@caballero|website=LBS|access-date=2023-03-19|date=2018-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis gan jaunatnes līgā, gan Valmieras komandā [[LBL2]] līmenī.

D. Vīksnes karjeras sākumu ietekmēja smags negadījums — [[dabasgāze]]s balona sprādziens, kas notika 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6032387/spradziena-sigulda-cietis-latvijas-u-18-izlases-basketbolists-davids-viksne|title=Sprādzienā Siguldā cietis Latvijas U-18 izlases basketbolists Dāvids Vīksne|website=Basketbols|access-date=2023-03-19|date=2018-08-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Profesionālo karjeru sācis Valmieras komandā &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot;, bet 2018. gadā pievienojies vienam no titulētākajiem Latvijas klubiem [[BK Ventspils]]. Kopš 2021. gada vasaras D. Vīksne ir [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] viens no līderiem, vienlaikus studējot [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/70428/|title=Basketbolisti tuvplānā: Dāvids Vīksne|website=www.lu.lv|access-date=2023-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada vasarā D. Vīksne kļuva par jaunā LBL kluba &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot; spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/05092023-rigas_zellu_sastavu_papildina_viksne|title=&quot;Rīgas Zeļļu&quot; sastāvu papildina Vīksne|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-09-06|date=2023-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī D. Vīksne pārcēlās uz [[Austrija]]s klubu [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]], kurā jau spēlēja cits latviešu basketbolists [[Edgars Lasenbergs]].

2026. gada vasarā D. Vīksne parakstīja līgumu ar [[Beļģija]]s klubu [[Mehelenas &quot;Kangoeroes Basket&quot;]], kas spēlē [[BNXT līga|BNXT līgā]].

Pārstāvējis dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/70870/davids-viksne|title=Davids Viksne, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību Rīgā notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Latvija vir basket 2019 U-19}}
{{Latvija vir basket 2018 U-18}}
{{Latvija vir basket 2017 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Vīksne, Dāvis}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>bb6vwza89nuc8u06p5vc2ivucdnkay8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Girdvainis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>544005</id>
    <revision>
      <id>4499597</id>
      <parentid>4496390</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4499597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3330" sha1="ecqxicisfn9woevxsoqml7opm07ycmf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 44
| caps2 = 59
| caps3 = 10
| clubnumber = 93
| clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Ekranas|Ekranas]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella SC|Marbella]]
| clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Piast Gliwice]]
| countryofbirth = {{vieta|Lietuva|Klaipēda}}
| currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 188
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U21
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2025|07|29|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|07|29|SK|bez}}
| name = 
| playername = Edvīns Girdvainis
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2012—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2018
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Tom Tomsk|Tom Tomsk]]
| caps4 = 22
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas &quot;Hapoel&quot;|Hapoel Tel Aviv]]
| years5 = 2018
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Şamaxı FK|Keşla]]
| years6 = 2018—2019
| caps6 = 18
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]]
| years7 = 2019
| caps7 = 14
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[KFC Uerdingen 05]]
| years8 = 2020—2021
| caps8 = 32
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]]
| years9 = 2021—2023
| caps9 = 74
| goals9 = 10
| nationalteam3 = {{fb|LTU}}
| nationalyears3 = 2016—
| nationalcaps3 = 58
| nationalgoals3 = 1
| clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]]
| years10 = 2023—2024
| caps10 = 26
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| years11 = 2025—
| caps11 = 11
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 17
| goals12 = 1
}}'''Edvīns Girdvainis''' ({{Val|lt|Edvinas Girdvainis}}, dzimis {{Dat|1993|1|17}}) ir [[Lietuva]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada pārstāv [[TOPLYGA]] komandu [[FK Transinvest]].

Iepriekš spēlējis Lietuvas komandā [[FK Ekranas|''Ekranas'']], Spānijas komandā [[Marbella SC|''Marbella'']], Polijas komandā ''[[Piast Gliwice]]'', Krievijas komandā [[Tom Tomsk FC|''Tom Tomsk'']], Izraēlas komandā [[Telavivas &quot;Hapoel&quot;]], Azerbaidžānas komandā [[Keşla FK|''Keşla'']], Latvijas komandā ''[[FK RFS]]'' un Vācijas komandās ''[[KFC Uerdingen 05]]'' un ''[[SV Sandhausen]].''

[[Lietuvas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Girdvainis, Edvīns}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK RFS spēlētāji]]
[[Kategorija:Klaipēdā dzimušie]]
[[Kategorija:Şamaxı FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Glivices &quot;Piast&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Telavivas &quot;Hapoel&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Panevēžas &quot;Ekranas&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]</text>
      <sha1>ecqxicisfn9woevxsoqml7opm07ycmf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izraēlas—Hamās karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552528</id>
    <revision>
      <id>4499642</id>
      <parentid>4493601</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Chuubii</username>
        <id>92815</id>
      </contributor>
      <comment>Komiteja, nevis komisija. Papildināts ar info no jau iepriekš izmantota avota</comment>
      <origin>4499642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63738" sha1="1840wcwgv4hz4p8mnr3717qtxo5i20s" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Hamās}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Izraēlas—''Hamās'' karš
| width             = 
| partof            = [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]]
| image             = October 2023 Gaza−Israel conflict.svg
| image_size        = 300px
| alt               = 
| caption           = Izraēlas pašlaik kontrolētā teritorija (zilā) ar sagrautajām ēkām (tumši sarkanā), Hamās kontrolētā teritorija (sarkanā)
| date              = {{dat|2023|10|07|N}} — {{dat|2025|1|19|N}} (pamiers)&lt;br /&gt;{{dat|2025|3|18|N}} — {{dat|2025|10|10|N}} (pamiers) 
| place             = [[Izraēla]], [[Palestīnas Valsts]], [[Libāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Sīrija]], [[Jemena]]
| coordinates       = &lt;!--Use the {{coord}} template --&gt;
| map_type          = 
| map_relief        = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = 
| status            = 
| combatants_header = Karotāji
| combatant1        = * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] ''[[Hamās]]''
* [[Palestīniešu kaujinieku grupējums &quot;Islāma džihāds&quot;]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239|title=الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى|website=alahednews.com.lb|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000624/https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] ''[[Hezbollah]]''&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack |url=https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack |access-date=8 October 2023 |work=[[Asharq Al-Awsat]] |language=en |archive-date=8 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231008055038/https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Houthis emblem.svg|22px]] [[Hutieši]]
* [[Palestīnas Tautas atbrīvošanās fronte]]
* [[Attēls:Democratic Front for the Liberation of Palestine - Flag.svg|22px]] [[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]
* [[Lauvas midzenis]]&lt;ref name=&quot;roya&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing' |url=https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07 |work=Roya News |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231007102147/https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Irāna}}&lt;ref name=&quot;irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2024-irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes.a550308/ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes] lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;

'''Atbalsta''':
* [[Attēls:Fatah_Flag_Vector_Graphic.svg|22px]] ''[[Fatah]]''
* [[Islāma pretošanās Irākā]]
'''Bruņojuma atbalsts '''
* {{SYR}}
* {{karogs|Ziemeļkoreja}}&lt;ref name=&quot;Ziemeļkoreja&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/|title=North Korea’s Covert Alliance With Iran Aligned Militias in the Middle East|first=Sammuel|last=Ramani|website=38North|access-date=23 October 2023}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Krievija}}
| combatant2        = {{karogs|Izraēla}}&lt;br /&gt;
'''Bruņojuma atbalsts''':
* {{karogs|ASV}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-67049196|title=US moves warships closer to Israel after Hamas attack|date=8 October 2023|publisher=[[BBC News]]|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009023420/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-67049196|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Vācija}}
* {{karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{karogs|Dienvidkoreja}}
| combatant3        = 
| commander1        = &lt;small&gt;* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Ismails Hanija]] †&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Jahja Sinvars]]†&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Mohameds Deifs]] †&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Abu Obaida]]
* [[Ziads al Nahala]]
* &lt;small&gt;[[Attēls:Flag of Hezbollah (thumbnail placeholder).png|22px]] [[Hasans Nasralla]] † (''[[Hezbollah]]'')&lt;/small&gt;
* &lt;small&gt;{{flaga|Irāna}} [[Abāss Nīlforūšāns]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = * {{flaga|Izraēla}} [[Benjamins Netanjahu]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Ichaks Hercogs]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Joavs Galants]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Herzi Halevi]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Kobi Šabtajs]]
* {{flaga|Izraēla}} [[Ronens Bārs]]
| commander3        = 
| units1            = 
| units2            = 
| units3            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| strength3         = 
| casualties1       = * Vairāk nekā 39000 bojāgājušo&lt;ref name=&quot;30jul1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/c1e5y8ny1l4o|title=Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry|first=Mallory|last=Moench|website=BBC|access-date=30 July 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;30jul2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/|title=Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?|website=Reuters|access-date=30 July 2024|archive-date=28 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728003445/https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cas1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/least-493-palestinians-killed-israeli-strikes-gaza-since-saturday-ministry-2023-10-09/ |access-date=9 October 2023 |publisher=Reuters |date=9 October 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto4&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/|title=Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001123/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/}}&lt;/ref&gt;
* 9000 ievainoto&lt;ref name=&quot;cas1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089|title=Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank|website=aa.com.tr|access-date=8 October 2023|archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007231759/https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089}}&lt;/ref&gt;
* 263 000 pārvietoto&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN |url=https://www.barrons.com/news/more-than-123-000-people-displaced-in-the-gaza-strip-un-741aa479 |access-date=9 October 2023 |work=Barron's |date=9 October 2023}}&lt;/ref&gt;
| casualties2       = * Vairākā nekā 1300 bojāgājušo&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/|title=Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=8 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231008151607/https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/}}&lt;/ref&gt;
* 3400 ievainoto&lt;ref name=&quot;659Israelis&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.|title=Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far|website=[[The Siasat Daily]]|date=8 October 2023|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000355/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.}}&lt;/ref&gt;
* Vairāk nekā 200 nolaupīto&lt;ref name=&quot;nepal&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07|title=At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel |work=India Today |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007122157/https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/|title=Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001618/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas |url=https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef |access-date=8 October 2023 |work=Barron's |archive-date=9 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000403/https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef}}&lt;/ref&gt;
| casualties3       = 
| notes             = 
| campaignbox       = 
}}
'''Izraēlas—''Hamās'' karš''' jeb '''2023.—2025. gada Gazas karš''' ir daļa no [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]], kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu no [[Gazas josla]]s. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī [[Irāna]], ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]].
2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs — Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-medijs-irana-gatavojas-karam-ar-izraelu.a573923/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 27. novembrī ar [[ASV]] un [[Katara]]s starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'', bet 2025. gada janvārī starp Izraēlu un ''Hamās'', kas stājās spēkā 2025. gada 19. janvārī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2025-pamiers-gazas-josla-ir-stajies-speka-pirmas-izraeliesu-kilnieces-atbrivos-pecpusdiena.a584236/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pamiers Gazas joslā ir stājies spēkā; pirmās izraēliešu ķīlnieces atbrīvos pēcpusdienā] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;

Pamiera laikā Izraēla atbrīvoja gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto, bet ''Hamās'' no gūsta atbrīvoja 33 izraēliešus. 2. martā beidzās pamiera pirmā fāze, taču abām pusēm neizdevās vienoties par pamiera otro fāzi, kuras laikā ''Hamās'' vajadzēja atbrīvot visus nolaupītos izraēliešus, bet Izraēlai bija pilnībā jāizved karaspēks no Gazas. 18. martā Izraēla atsāka kara lidmašīnu uzlidojumus Gazas joslā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-izraela-atsak-gaisa-triecienus-pa-objektiem-gazas-josla.a591923/ Izraēla atsāk gaisa triecienus pa objektiem Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|sadursmēm Dženinā]] un pie [[Aksas mošeja]]s.

== Norise ==

=== 2023. gadā ===
Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no [[Gazas josla]]s un bruņoto grupējumu iebrukumu [[Izraēla]]s teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2023-izraela-un-gaza-pieaug-upuru-skaits-nogalinati-vairaki-simti-cilveku.a526913/|title=Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/|title=Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu|website=tv3.lv|access-date=2024-02-27|date=2023-10-11|language=lv|archive-date=2024-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240227162731/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/}}&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes gaisa triecienus Gazas joslā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/|title=“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv|archive-date=2023-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231011100216/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/}}&lt;/ref&gt; Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/pasaule/2023/10/08/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=vs.lv|access-date=2023-10-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; ''Hamās'' un to sabiedrotie, &quot;Islāma džihāda&quot; kaujinieki, no savas puses veica neprecīzas Izraēlas pilsētu apšaudes ar raķetēm.

17. oktobrī Izraēla bombardēja Gazas dienvidu rajonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/israel-palestinians-gaza-hamas-war-biden-rafah-e062825a375d9eb62e95509cab95b80c|title=After blast kills hundreds at Gaza hospital, Hamas and Israel trade blame as rage spreads in region|last=Jobain|first=Najib|last2=Kullab|first2=Samya|website=AP News|access-date=2026-01-27|date=2023-10-17|language=en|last3=Nessman|first3=Ravi|last4=Lee|first4=Matthew}}&lt;/ref&gt; Vēlu vakarā Gazas pilsētas centrā esošās Al-Ahli Arabi slimnīcas autostāvvietā notika sprādziens , kurā gāja bojā simtiem cilvēku. Izraēlas armija noliedza palestīniešu apgalvojumus, ka tas bija Izraēlas gaisa trieciens, norādot, ka sprādziens radies neveiksmīgas &quot;Islāma džihāda&quot; raķetes palaišanas rezultātā un pierādījumam iesniedza &quot;[[Al Jazeera|Al-Jazeera]]&quot; uzņemtu video.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/defense/993321/|title=מאות עזתים נהרגו: הג'יהאד האסלאמי שיגר ביודעין רקטות פגומות|last=לוי|first=אליאור|website=www.kan.org.il|access-date=2026-01-27|language=he}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tika atrasts sarunas pieraksts, kurā ''Hamās'' pārstāvis asi kritizēja &quot;Islāma džihāda&quot; militārā spārna vadītāju Akramu Adžuri par to, ka viņu raidītās nekvalitatīvās raķetes regulāri krītot pašā Gazā un nogalinot savējos, bet Adžuri atbildēja, ka tam neesot nozīmes un karā nāve no savējo uguns ir norma.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

27. oktobrī Izraēlas karaspēks sāka sauszemes iebrukumu sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/2023/10/27/israel-hamas-ground-invasion-gaza|title=Israel moves to &quot;new phase&quot; of war with Hamas in major incursion in Gaza|last=Ravid|first=Barak|website=Axios|access-date=2026-01-27|date=2023-10-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika paziņots, ka ''Hamās'' komandpunkts un pazemes infrastruktūra izvietoti slimnīcā &quot;Šifa&quot; Gazas pilsētas centrā, lai izmantotu slimniekus un ārstus kā dzīvo vairogu.&lt;ref&gt;[https://www.newsru.co.il/israel/27oct2023/shifa807.html Newsru. ЦАХАЛ: центр террористической деятельности ХАМАСа в секторе Газы находится в больнице &quot;Шифа&quot;]&lt;/ref&gt; Pilsētas kaujās un gaisa triecienos gāja bojā gan abu pušu cīnītāji, gan precīzi nenosakāms, bet liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/middle-east/hamas-says-it-fires-israeli-troops-pressing-gaza-ground-assault-2023-10-31/ Reuters. Israel strikes dense Gaza camp, says it kills Hamas commander]&lt;/ref&gt;

23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar [[Katara]]s starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2023-izraelas-valdiba-apstiprina-pamieru-ar-hamas-no-ceturtdienas-uz-laiku-partrauks-karadarbibu.a532507/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību] lsm.lv 2023. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;

Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā ''Hamās'' atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2023-izraela-veic-intensivus-uzlidojumus-gazas-josla.a533894/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā] lsm.lv 2023. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt; Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56127022/kilnieku-atbrivosana-pret-pauzi-kara-izraela-un-hamas-vienojas-par-pamieru|title=Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no [[Hānjūnisa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-izraelas-armija-intensivi-bombarde-gazas-dienvidus.a534049/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gadā ===

2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi ''Hamās'' militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.01.2024-izraela-pazino-par-jaunu-kara-fazi-iznicinata-hamas-infrastruktura-gazas-ziemelos.a537981/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos] lsm.lv 2024. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt;

Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2024-gazas-josla-izraelas-armija-appludina-hamas-tunelus.a540998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 [[UNRWA]] (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra ''Hamās'' veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56302738/sievietes-nolaupisana-daliba-slaktina-un-municija-izraela-atklaj-ka-unrwa-darbinieki-saistiti-ar-hamas|title=Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

6. maijā Izraēlas armija virs [[Rafaha]]s izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie [[Hānjūnisa]]s pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2024-izraela-aicina-evakueties-civiliedzivotajus-no-rafahas.a552972/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas] lsm.lv 2024. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;

28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-izraelas-armija-par-spiti-starptautiskajam-spiedienam-iegajusi-rafahas-pilseta.a555812/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā] lsm.lv 2024. gada 29. maijā&lt;/ref&gt;

31. jūlijā nogalināja ''Hamās'' politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts ''Hamās'' militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2024-izraela-nogalinajusi-ari-hamas-militaro-lideri-deifu.a563510/ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu] lsm.lv 2024. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;

5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts ''Hamās'' militārā spārna līderis Saīds Atalla,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2024-izraelas-trieciena-libana-nogalinats-hamas-militara-sparna-komandieris.a571400/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris] lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt; bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts ''Hamās'' politiskais līderis [[Jahja Sinvars]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars] lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gadā ===
2025. gada 7. augustā Benjamins Netanjahu pirms Izraēlas valsts drošības kabineta sēdes paziņoja, ka Izraēlas nolūks ir pārņemt savā kontrolē visu Gazas joslas teritoriju, lai atbrīvotu to no ''Hamās'' teroristiem, taču pēc tam Izraēla negrasoties to paturēt. Drošības kabinetā tomēr pieņēma lēmumu par Gazas pilsētas pārņemšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-izraelas-drosibas-kabinets-apstiprina-planu-gazas-pilsetas-ienemsanai.a609632/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas drošības kabinets apstiprina plānu Gazas pilsētas ieņemšanai] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Izraēlas armija sāka ofensīvu, ieņemot vairākas Gazas priekšpilsētas, un gatavojās plašākam sauszemes uzbrukumam. Mobilizācijas vēstules saņēma ap 60 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-izraelas-armija-sakusi-uzbrukumu-gazas-pilsetai.a611176/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas armija sākusi uzbrukumu Gazas pilsētai] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
15. septembrī Izraēla atsāka sauszemes militāro operāciju Gazas joslā, taču tiešu apstiprinājumu uzbrukumam nesniedza. Netanjahu paziņoja, ka Izraēlai ir jāiegulda ievērojami līdzekļi &quot;ietekmes operācijās&quot; tradicionālajos un sociālajos medijos, lai pretotos ekonomiskajai izolācijai, ko izraisījusi negatīva publicitāte ārvalstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2025-izraela-iespejams-atsakusi-sauszemes-operaciju-gazas-josla.a614513/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla, iespējams, atsākusi sauszemes operāciju Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;

Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un &quot;Hamās&quot; savu 20 punktu pamiera plānu. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē &quot;Hamās&quot; un Izraēla plānam piekrita. 10. oktobrī Izraēlas valdība apstiprināja vienošanos par kauju pārtraukšanu un atlikušo ķīlnieku apmaiņu pret ieslodzītajiem palestīniešiem. Izraēla sāka atvilkt karaspēku no Gazas joslas. 13. oktobrī ''Hamās'' atbrīvoja 20 gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus. Pirms Gazas miera samita Izraēlā ieradās ASV prezidents Donalds Tramps.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-hamas-atbrivojis-visus-kilniekus-un-atdevis-vinus-izraelai.a618095/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Hamās» atbrīvojis visus ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Irānas, hutiešu un ''Hezbollah'' iesaiste karā ==

=== Irānas iesaiste karā ===
{{pamatraksts|Irānas—Izraēlas karš (2025)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)}}
[[Attēls:Attacks on U.S. bases in Iraq and Syria (2023–present).svg|thumb|220px|Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).]]
2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla [[Alī Hāmenejī]] paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2024-asv-bridina-par-nenoversamu-iranas-uzbrukumu-izraelai.a550024/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai] lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;

13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma &quot;''[[Arrow (zenītraķešu komplekss)|Arrow]]''&quot; ārpus [[atmosfēra]]s.&lt;ref name=&quot;irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes&quot; /&gt;

27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā ''Hezbollah'' štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsu Nīlforūšānu]], kuru uzskatīja par [[Islāma revolūcijas sargu korpuss|Islāma revolūcijas sargu korpusa]] operāciju komandiera vietnieku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2024-izraelas-uzlidojuma-hizbollah-staba-mitnei-nogalinats-ari-iranas-generalis.a570589/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis] lsm.lv 2024. gada 29. septembrī&lt;/ref&gt;

1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-irana-veikusi-rakesu-uzbrukumu-izraelai-telaviva-sola-atbildes-triecienu.a570907/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-izraela-veic-triecienus-militariem-merkiem-irana.a574049/ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. jūnija naktī ap 200 Izraēlas militāro lidmašīnu uzbruka aptuveni 100 mērķiem Irānā. Triecieni dažādos Irānas reģionos bija vērsti pret Irānas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, tāla darbības rādiusa raķetēm un Irānas kodolprogrammas objektiem. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka uzbrukumos nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami, bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi un kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči. Iespējams, ka bojā gāja arī Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri. Irāna uz Izraēlu palaida aptuveni 100 dronu, kurus Izraēlas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert un notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-izraela-un-irana-apmainas-ar-triecieniem-pasaules-lideri-aicina-mazinat-spriedzi.a603109/ Izraēla un Irāna apmainās ar triecieniem; pasaules līderi aicina mazināt spriedzi] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
Irānas augstākais līderis ajatola Alī Hāmenejī solīja atriebties Izraēlai un tās pašas dienas vakarā Irāna izšāva vairākus simtus raķešu Izraēlas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-irana-atriebibas-trieciena-uz-izraelu-izsavusi-vairakus-simtus-rakesu.a603262/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Irāna atriebības triecienā uz Izraēlu izšāvusi vairākus simtus raķešu] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
Līdz 18. jūnijam gaisa uzbrukumos Irānā bija nogalināti 224 cilvēki un vismaz 1277 hospitalizēti, bet Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību bija zaudējuši vismaz 24 cilvēki un 380 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-tramps-putinam-vajadzetu-izbeigt-karu-ukraina-pirms-starpniecibas-iranas-izraelas-konflikta.a603879/ Tramps: Putinam vajadzētu izbeigt karu Ukrainā pirms starpniecības Irānas-Izraēlas konfliktā] lsm.lv 2025. gada 18. jūnijā&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. februārī ar [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieniem pa Irānu]] sākās Irānas—Izraēlas kara espalācija, kas turpinājās ar Irānas gaisa uzbrukumiem Izraēlai.

=== Hutiešu iesaiste ===
[[Attēls:2023 Israel–Hamas war - Bab-el-Mandeb.svg|thumb|220px|Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.]]
2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-laikraksts-krievija-palidzejusi-jemenas-hutiesiem-uzbrukt-kugiem-sarkanaja-jura.a573925/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-drona-izraisita-spradziena-telaviva-viens-bojagajusais-un-desmit-ievainotie.a562020/ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie] lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;
20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka [[Hudeida]]s naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-izraelas-atbildes-uzbrukums-hutiesiem-palielina-plasaka-regionala-konflikta-iespejamibu.a562166/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību] lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2024-jemenas-hutiesu-nemiernieki-ar-balistisko-raketi-uzbrukusi-izraelai-netanjahu-sola-atbildes-solus.a568849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus] lsm.lv 2024. gada 15. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 25. augustā Izraēla veica gaisa uzbrukumu Jemenas galvaspilsētas [[Sana]]s centram. Jemenas ziņu aģentūra ziņoja, ka Izraēlas uzlidojumā nogalināti seši cilvēki un 86 ievainoti, turklāt vairāk nekā 20 cietušo ir kritiskā stāvoklī. Izraēlas armija paziņoja, ka tā uzbruka militārajai bāzei, kurā atrodas prezidenta pils, divām elektrostacijām un degvielas noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2025-izraela-turpina-cinu-pret-regiona-kaujiniekiem-jemena-dard-spradzieni-libana-sola-atbrunot-hizbullah.a611630/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla turpina cīņu pret reģiona kaujiniekiem: Jemenā dārd sprādzieni, Libāna sola atbruņot «Hizbullāh»] lsm.lv 2025. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

=== Karš ar ''Hezbollah'' ===
[[Attēls:Israel-Lebanon-Syria-border-Conflict-2023.svg|thumb|Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals]]

2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma ''[[Hezbollah]]'' objektiem Libānas dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2024-izraelas-speki-veic-ofensivas-darbibas-libanas-dienvidos.a551743/ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos] lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga ''Hezbollah'' komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]].&lt;ref name=&quot;LSM12JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-hamas-pieprasa-pilnigu-izraelas-speku-izvesanu-no-gazas.a557729/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma ''Hezbollah'' vadonis [[Hasans Nasralla]] piedraudēja [[Kipra]]i ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-libanas-grupejums-hizbullah-piedraudejis-kiprai-ar-karu.a558722/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā ''Hezbollah'' izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim ''Hezbollah'' reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-libanas-kaujinieku-grupejums-hizbullah-apgalvo-ka-izsavis-uz-izraelu-200-raketes.a560339/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā [[Raķešu uzbrukums Madždalšamsai|raķešu uzbrukumā Madždalšamsai]] Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti ''Falaq-1'' sporta laukumā nogalināja vismaz 12 [[druzi|druzu]] jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja ''Hizbullāh''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.07.2024-izraela-veikusi-atbildes-triecienus-pec-12-bernu-un-jauniesu-naves-raketes-trieciena-golanas-augstienes.a562951/ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs] lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā&lt;/ref&gt;
30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja ''Hezbollah'' komandieri Fuadu Šukru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-izraelas-trieciena-beiruta-nogalinats-hizbullah-komandieris.a563315/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam ''Hezbullāh'' veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-izraela-veic-preventivus-triecienus-hizbullah-merkiem-libana-grupejums-izsauj-simtiem-rakesu-uz-izraelu.a566248/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot ''Hizbullāh'' biedriem izsniegtajiem [[peidžeri]]em, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.09.2024-ar-spragstosiem-peidzeriem-ievainoti-simtiem-hizbullah-biedru.a569155/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru] lsm.lv 2024. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
Taivānas uzņēmums &quot;Gold Apollo&quot; pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums &quot;BAC Consulting KFT&quot;, kura mītne atrodas Budapeštā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-peidzeru-spradzienus-verte-ka-lielako-hizbullah-izgasanos-pedejas-desmitgades.a569220/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī ''Hizbullāh'' operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. ''Hizbullāh'' uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2024-izraelas-triecienos-libanas-galvaspilseta-nogalinati-vismaz-12-un-ievainoti-66-cilveki.a569641/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar ''Hizbullāh'' saistītiem objektiem Libānā, bet ''Hizbullāh'' tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-vismaz-274-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;
Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 ''Hizbullāh'' objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-gandriz-500-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)&lt;/ref&gt;

2. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz [[Safeda]]s, 70 uz [[Haifa]]s apkārtni un 30 — uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-no-libanas-uz-izraelas-ziemeliem-raiditas-140-raketes.a571075/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-netanjahu-izraela-iesaistita-atdzimsanas-kara.a571631/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā»] lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh»] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no ''Hizbullāh''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Novembra beigās ar ASV starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'' kaujiniekiem, kas stājās spēkā 27. novembra rītā. Izraēlas karaspēku no Libānas teritorijas plānots izvest 60 dienu laikā, savukārt ''Hezbollah'' apņēmās atvilkt savus spēkus ap 30 km attālumā no Izraēlas robežas. Līdz pamiera brīdim konflikta laikā bija nogalināti gandrīz 3800 cilvēki, bet ap 16 000 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.11.2024-izraela-un-hizbullah-vienojas-par-pamieru.a577917/ Izraēla un «Hizbullāh» vienojas par pamieru] lsm.lv 2024. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 2. martā Izraēlas armija [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|kara laikā ar Irānu]] paziņoja, ka sākusi uzbrukt ''Hizbullāh'' mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti. Izraēla šos ɡaisa triecienus veica pēc tam, kad  ''Hizbullāh'', atriebjoties par Irānas augstākā līdera ājatollas [[Alī Hāmenejī]] nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2026-izraela-apsaudijusi-libanu-beirutas-priekspilsetu-pamet-tukstosiem-iedzivotaju.a636905/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Izraēla apšaudījusi Libānu; Beirūtas priekšpilsētu pamet tūkstošiem iedzīvotāju] lsm.lv 02.03.2026&lt;/ref&gt;
4. martā Izraēlas armija iegāja Libānas dienvidu pilsētā Hiamā, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus no Izraēlas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2026-izraelas-armija-iegajusi-libana-30-pilsetu-un-ciematu-iedzivotajus-aicina-evakueties.a637399/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Izraēlas armija iegājusi Libānā; 30 pilsētu un ciematu iedzīvotājus aicina evakuēties] lsm.lv 04.03.2026&lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
2024. gada 31. maijā ASV prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-baidens-izraela-izteikusi-piedavajumu-kara-izbeigsanai-gazas-josla.a556267/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā ''Hamās'' atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un ''Hamās'' par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.&lt;ref name=&quot;LSM12JUN&quot;/&gt;

6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2024-izraela-un-hamas-atsak-netiesas-sarunas.a560560/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas] lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma &quot;Hamās&quot; līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2024-medijs-izraela-piedava-izbeigt-karu-gaza-apmaina-pret-kilnieku-atbrivosanu.a569430/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2024. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

3. decembrī pēc sarunām Kairā, kas noritēja ar Ēģiptes starpniecību, ''Hamās'' un ''Fatah'' vienojās izveidot komiteju, lai kopīgi pārvaldītu Gazas joslu pēc tam, kad būs beidzies karš ar Izraēlu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.12.2024-palestiniesu-konkurejosie-speki-hamas-un-fatah-gatavi-kopigi-parvaldit-gazu-pec-kara.a578748/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Palestīniešu konkurējošie spēki «Hamās» un «Fatah» gatavi kopīgi pārvaldīt Gazu pēc kara] lsm.lv 2024. gada 3. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 15. janvārī ASV un Katara paziņoja, ka ''Hamās'' un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākušas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 ''Hamās'' gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām. 17. janvārī arī Izraēlas valdība paziņoja, ka ir panāktas vienošanās par darījumu ķīlnieku atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.01.2025-izraelas-premjera-birojs-ar-hamas-panakta-vienosanas-par-kilnieku-atbrivosanu.a584009/ Izraēlas premjera birojs: Ar «Hamās» panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 9. oktobrī kļuva zināms, ka Ēģiptē notiekošajās netiešajās sarunās Izraēla un ''Hamās'' piekrita pamieram Gazas joslā un ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņai. Pēc Izraēla karaspēku karaspēka atvilkšanas no Gazas joslas ''Hamās'' piekrita trīs dienu laikā atbrīvot izraēliešus. Ziņoja, ka teroristi varētu atdot Izraēlai 22 dzīvos gūstekņus un lielāku daudzumu mirušo līķu. Apmaiņā pret gūstekņiem Izraēla atbrīvotu 250 palestīniešu cietumnieku un vēl kopš kara sākuma aizturētos 1700 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2025-izraela-un-hamas-piekrit-pamieram-gazas-josla-un-kilnieku-apmainai.a617631/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Izraēla un «Hamās» piekrīt pamieram Gazas joslā un ķīlnieku apmaiņai] lsm.lv 2025. gada 9. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Iedzīvotāju pārvietošanas plāni ===
2025. gada 4. februārī Donalds Tramps tikšanās laikā ar Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un veicinās tās ekonomisko attīstību, kas radīs neierobežotu skaitu darbavietu un mājokļus. Tramps atkārtoja savu ideju, ka gandrīz diviem miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju vajadzētu pārcelties uz dzīvi kaimiņos esošajās arābu valstīs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.02.2025-palestiniesi-noraida-trampa-ideju-par-gazas-parnemsanu.a586504/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Palestīnieši noraida Trampa ideju par Gazas pārņemšanu] lsm.lv 2025. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība pauda atbalstu Trampa plānam par atšķirīgas Gazas radīšanu, kā arī uzsvēra, ka pēc kara šo teritoriju nepārvaldīs ne ''Hamās'', ne Palestīniešu pašpārvalde. 17. februārī kļuva zināms, ka Izraēlas Aizsardzības ministrijā veidos īpašu direkciju Gazas iedzīvotāju brīvprātīgai aizbraukšanai. Emigrantiem paredzēja veidot īpašu palīdzības paketi, un &quot;zaļo izbraukšanas koridoru&quot;. [[Līča arābu valstu sadarbības padome]]s valstis, Ēģipte un Jordānija nolēma rīkot apspriedi, lai piedāvātu alternatīvu plānu Trampa idejai pārņemt Gazas joslu ASV kontrolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-izraela-veicinas-gazas-joslas-iedzivotaju-aizbrauksanu.a588199/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Izraēla veicinās Gazas joslas iedzīvotāju aizbraukšanu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;

=== Deklarācija par karadarbības pārtraukšanu ===
2025. gada 13. oktobrī [[Šarm eš Šeiha]]s samita laikā ASV prezidents Donalds Tramps, [[Katara]]s emīrs [[Tamīms bin Hameds al Tānī]], [[Ēģipte]]s prezidents [[Abdelfatāhs es Sīsī]] un [[Turcija]]s prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] Šarm eš Šeihā parakstīja deklarāciju par Izraēlas un &quot;Hamās&quot; karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Samitā piedalījās arī Vācijas kanclers [[Frīdrihs Mercs]], Lielbritānijas premjerministrs [[Kīrs Stārmers]], Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un citu valstu līderi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2025-tramps-un-citi-vidutaji-paraksta-deklaraciju-par-pamieru-gazas-josla.a618203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Tramps un citi vidutāji paraksta deklarāciju par pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā reakcija ==
[[Attēls:International Reactions HamasIsrael Oct2023.png|thumb|Starptautiskā reakcija uz ''Hamās'' iebrukumu Izraēlā 2023. gadā
----{{legend|#3D63BD|Valstis, kas nosodīja iebrukumu}}{{legend|#009936|Valstis, kas apsūdzēja Izraēlu konflikta provocēšanā}}{{legend|#FFFF33|Valstis, kas aicināja abas puses deeskalēt situāciju}}{{legend|#F781BF|Valstis, kas brīdināja par situācijas nestabilitāti}}{{legend|#D1DBDD|Nav zināms}}
----{{legend|#CC3333|Izraēla un Palestīna}}]]
Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja ''[[Hamās]]'' par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā [[Terorisms|terorismu]], savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.&lt;ref name=&quot;zinas.tv3.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/|title=Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv|archive-date=2023-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231011100221/https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/}}&lt;/ref&gt;

{{Latvija}}: Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.&lt;ref name=&quot;zinas.tv3.lv&quot;/&gt;

{{USA}}: Aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] paziņoja, ka [[Vašingtona]] strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56007200/asv-sola-nodrosinat-izraelai-visu-nepieciesamo-aizsardzibai-hamas-uzbrukumos-dzivibu-zaudejusi-100-izraeliesi|title=ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-11|language=lv|archive-date=2023-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231014151609/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/}}&lt;/ref&gt;

{{Vācija}}: Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka “Vācija pilnībā nosoda asinskāro ''Hamas'' teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7871568/solcs-vacija-izrada-solidaritati-izraelai|title=Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai}}&lt;/ref&gt;

{{Apvienotā Karaliste}}: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja, ka “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu ''Hamas'', atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7879224/lielbritanijas-premjers-ceturtdien-apmekle-izraelu|title=Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu}}&lt;/ref&gt;

{{Irāna}}: ajatollas [[Alī Hāmenejī]] galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka [[Teherāna]] atbalsta ''Hamās'' uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus &quot;līdz [[Palestīna]]s un [[Jeruzaleme]]s atbrīvošanai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/iran-hamas-attacks-against-israel-palestine-jerusalem/|title=Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal|website=POLITICO|access-date=2023-10-08|date=2023-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Krievija}} un {{Ķīna}}ː 2024. gada 22. marta [[ANO Drošības padome]]s (DP) sēdē [[Krievija]] un [[Ķīna]] uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-krievija-un-kina-ano-drosibas-padome-uzliek-veto-asv-rezolucijai-par-pamieru-gaza.a547758/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;

{{UNO}}: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2024-ano-drosibas-padome-aicina-uz-pamieru-gazas-josla.a557538/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
2024. gada 14. novembrī ANO komiteja paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus. ANO komiteja Izraelas kara metodes Gazas joslā pielīdzināja genocīdam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-ano-komiteja-izraelas-kara-metodes-gazas-josla-pielidzinamas-genocidam.a576471/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Palestīnas neatkarība ===
Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās [[Neatkarība|neatkarību]], 2024. gadā to izdarīja [[Spānija]], [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Slovēnija]] un [[Armēnija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://doxa.team/news/2024-06-21-armenia-palestine|title=Армения признала независимость Палестины — МИД республики|last=team|first=DOXA|website=DOXA|access-date=2024-06-21|date=2024-06-21}}&lt;/ref&gt; Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī [[Vatikāns]] un [[Rietumsahāra]] bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna.

== Starptautiskā palīdzība ==

=== ASV ===
Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vēlāk valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz [[Vidusjūra]]s austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ssha-perebrasyvayut-voennye-korabli-i-istrebiteli-blizhe-k-territorii-izrailya/32628472.html|title=США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля|work=Радио Свобода|access-date=2023-10-18|date=2023-10-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Vācija ===
12. oktobrī Izraēla pieprasīja [[Vācija]]i munīciju kuģiem, bet [[Berlīne]] piekrita nodot 2 kaujas [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]].

=== Lielbritānija ===
[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] jūras spēku kuģi devās uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai.

== Bēgļi ==
13. oktobrī [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas spēki]] aicināja Gazas joslas iedzīvotājus [[Evakuācija|evakuēties]] uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem [[Skrejlapa|skrejlapu]] ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://charter97.org/ru/news/2023/10/13/567471/|title=Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы|website=charter97.org|access-date=2023-10-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana &quot;radītu postošas humanitāras sekas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reitingi.lv/ru/news/sobitija-dnja/134022-cahal-dal-24-casa-na-evakuacij-bolee-milliona-zitelej-gazi.html|title=ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi|last=rosbalt.ru|first=|website=reitingi.lv|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|title=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda [[Sderota]]s iedzīvotājus.

== Skatīt vēl ==

* [[Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Konflikti]]
[[Kategorija:Izraēlas vēsture]]
[[Kategorija:2023. gada Izraēlas-Hamās karš]]
[[Kategorija:21. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>1840wcwgv4hz4p8mnr3717qtxo5i20s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553226</id>
    <revision>
      <id>4499576</id>
      <parentid>4440752</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:27:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42622" sha1="mh08g7owcxvu9lns9tax5br4xy7l7m2" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
|name=[[Zelta globusa balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākais aktieris drāmas filmā&quot;
|image= Wagner Moura-6546.jpg
|presenter=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|location={{vieta|ASV}}
|holder=[[Vagners Moura]] par lomu filmā &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;
|website=[http://www.goldenglobes.com/ www.goldenglobes.com]
|caption=2025. gada balvas ieguvējs [[Vagners Moura]]
}}
'''[[Zelta globusa balva]]s kategorija &quot;Labākais aktieris drāmas filmā&quot;''' ir ikgadēja Zelta globusa balvas kategorija kopš 1951. gada, ko pasniedz [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Iepriekš pastāvēja kategorija &quot;Labākais aktieris&quot;, līdz 1951. gadā kategoriju sadalīja, pasniedzot arī balvu kategorijā &quot;[[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]]&quot;.

== Laureāti un nominanti ==

=== 1940. gadi ===
[[Attēls:Paul Lukas - 1950.jpg|alt=|thumb|171x171px|[[Pols Lukass]] ir pirmais šīs balvas ieguvējs]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[1. Zelta globusa balva|1943]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pols Lukass]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sardze pie Reinas]]&quot; (''Watch on the Rhine'')'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[2. Zelta globusa balva|1944]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Aleksandrs Nokss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | [[Wilson (filma)|'''''Wilson''''']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[3. Zelta globusa balva|1945]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rejs Millands]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Zaudētā nedēļas nogale]]&quot;'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[4. Zelta globusa balva|1946]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Gregorijs Peks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Yearling]]'''''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[5. Zelta globusa balva|1947]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ronalds Kolmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dubultā dzīve]]&quot; (''A Double Life'')'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[6. Zelta globusa balva|1948]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Lorenss Olivjē]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamlets]]&quot; (''Hamlet'')'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[7. Zelta globusa balva|1949]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Broderiks Krofords]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[All the King's Men (1949. gada filma)|All the King's Men]]'''''
|-
| [[Ričards Tods]]|| ''[[The Hasty Heart]]''
|}

=== 1950. gadi ===
[[Attēls:Gregory Peck 1948.jpg|alt=|thumb|167x167px|[[Gregorijs Peks]] balvu saņēma 1946. un 1962. gadā]]
[[Attēls:Spencer tracy state of the union.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Spensers Treisijs]] balvu saņēma 1953. gadā]]
[[Attēls:Marlon Brando publicity for One-Eyed Jacks.png|alt=|thumb|169x169px|[[Marlons Brando]] balvu saņēma 1954. un 1972. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[8. Zelta globusa balva|1950]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Hosē Ferrers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sirano de Beržeraks]]&quot; (''Cyrano de Bergerac'')'''
|-
| [[Luiss Kalherns]]|| ''[[The Magnificent Yankee]]''
|-
| [[Džeimss Stjuarts]]|| &quot;[[Hārvijs (filma)|Hārvijs]]&quot; (''Harvey'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[9. Zelta globusa balva|1951]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Fredriks Mārčs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Death of a Salesman]]'''''
|-
| [[Kērks Daglass]]|| ''[[Detective Story]]''
|-
| [[Arturs Kenedijs]]|| ''[[Bright Victory]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[10. Zelta globusa balva|1952]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Gērijs Kūpers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[High Noon]]'''''
|-
| [[Rejs Millands]]|| ''[[The Thief]]''
|-
| [[Šarls Bojērs]]|| ''[[The Happy Time]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[11. Zelta globusa balva|1953]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Spensers Treisijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Actress]]'''''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[12. Zelta globusa balva|1954]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Marlons Brando]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ostā]]&quot;'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | [[13. Zelta globusa balva|1955]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ernests Borgnains]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]&quot; (''Marty'')'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[14. Zelta globusa balva|1956]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Kērks Daglass]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Lust for Life]]'''''
|-
| [[Karls Moldens]]|| ''[[Baby Doll]]''
|-
| [[Gērijs Kūpers]]|| ''[[Friendly Persuasion]]''
|-
| [[Bērts Lankasters]]|| [[The Rainmaker (1956. gada filma)|''The Rainmaker'']]
|-
| [[Čārltons Hestons]]|| &quot;[[Desmit baušļi (1956. gada filma)|Desmit baušļi]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[15. Zelta globusa balva|1957]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Aleks Giness]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot;'''
|-
| [[Marlons Brando]]|| ''[[Sayonara]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[16. Zelta globusa balva|1958]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Deivids Nivens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Separate Tables]]'''''
|-
| [[Tonijs Kērtiss]]|| ''[[The Defiant Ones]]''
|-
| [[Roberts Donats]]|| ''[[The Inn of the Sixth Happiness]]''
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]|| ''[[The Defiant Ones]]''
|-
| [[Spensers Treisijs]]|| &quot;[[Sirmgalvis un jūra (filma)|Sirmgalvis un jūra]]&quot; (''The Old Man and the Sea'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[17. Zelta globusa balva|1959]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Entonijs Frančoza]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Career]]'''''
|-
| [[Ričards Bērtons]]|| ''[[Look Back in Anger]]''
|-
| [[Čārltons Hestons]]|| &quot;[[Ben-Hurs]]&quot;
|-
| [[Fredriks Mārčs]]|| ''[[Middle of the Night]]''
|-
| [[Džozefs Šildkrauts]]|| &quot;[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]&quot; (''The Diary of Anne Frank'')
|}

=== 1960. gadi ===
[[Attēls:Burt Lancaster - publicity 1947.JPG|alt=|thumb|161x161px|[[Bērts Lankasters]] balvu saņēma 1960. gadā]]
[[Attēls:Sidney Poitier 1968.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Sidnijs Puatjē]] balvu saņēma 1963. gadā]]
[[Attēls:David di Donatello 1970 Loren O'Toole (cropped).jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Pīters O'Tūls]] balvu saņēma 1964. un 1968. gadā]]
[[Attēls:Omar Sharif 1963.JPG|alt=|thumb|159x159px|[[Omārs Šarifs]] balvu saņēma 1965. gadā]]
[[Attēls:Paul Scofield Allan Warren.jpg|alt=|thumb|139x139px|[[Pols Skofīlds]] balvu saņēma 1966. gadā]]
[[Attēls:Rod Steiger 1964.jpg|alt=|thumb|172x172px|[[Rods Steigers]] balvu saņēma 1967. gadā]]
[[Attēls:John Wayne - still portrait.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Džons Veins]] balvu saņēma 1969. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[18. Zelta globusa balva|1960]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bērts Lankasters]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Elmers Grentijs]]&quot; (''Elmer Gantry'')'''
|-
| [[Trevors Hauards]]|| ''[[Sons and Lovers]]''
|-
| [[Lorenss Olivjē]]|| &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot;
|-
| [[Dīns Stokvels]]|| ''[[Sons and Lovers]]''
|-
| [[Spensers Treisijs]]|| &quot;[[...tas vētru pļaus]]&quot; (''Inherit the Wind'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[19. Zelta globusa balva|1961]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maksimilians Šells]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]&quot; (''Judgment at Nuremberg'')'''
|-
| [[Vorens Bītijs]]|| ''[[Splendor in the Grass]]''
|-
| [[Moriss Ševaljē]]|| ''[[Fanny]]''
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| &quot;[[Blēdis]]&quot; (''The Hustler'')
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]|| ''[[A Raisin in the Sun]]''
|-
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[20. Zelta globusa balva|1962]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Gregorijs Peks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;'''
|-
| [[Lorenss Hārvijs]]|| ''[[The Wonderful World of the Brothers Grimm]]''
|-
| [[Bērts Lankasters]]|| &quot;[[Alkatrasas gūsteknis]]&quot; (''Birdman of Alcatraz'')
|-
| [[Džeks Lemons]]|| ''[[Days of Wine and Roses]]''
|-
| [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]]|| &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot;
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| ''[[Sweet Bird of Youth]]''
|-
| [[Pīters O'Tūls]]|| rowspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;
|-
| [[Entonijs Kvinns]]
|-
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[21. Zelta globusa balva|1963]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sidnijs Puatjē]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lauku lilijas]]&quot; (''Lilies of the Field'')'''
|-
| [[Marlons Brando]]|| ''[[The Ugly American]]''
|-
| [[Statis Jallelis]]|| ''[[America America]]''
|-
| [[Rekss Herisons]]|| &quot;[[Kleopatra (filma)|Kleopatra]]&quot; (''Cleopatra'')
|-
| [[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]]|| ''[[Love with the Proper Stranger]]''
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| ''[[Hud]]''
|-
| [[Gregorijs Peks]]|| ''[[Captain Newman, M.D.]]''
|-
| [[Toms Trions]]|| ''[[The Cardinal]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[22. Zelta globusa balva|1964]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pīters O'Tūls]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | [[Becket (filma)|'''''Becket''''']]
|-
| [[Ričards Bērtons]]|| [[Becket (filma)|''Becket'']]
|-
| [[Entonijs Frančoza]]|| ''[[Rio Conchos]]''
|-
| [[Fredriks Mārčs]]|| &quot;[[Septiņas dienas maijā]]&quot; (''Seven Days in May'')
|-
| [[Entonijs Kvinns]]|| &quot;[[Grieķis Zorba]]&quot; (''Zorba the Greek'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[23. Zelta globusa balva|1965]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Omārs Šarifs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Doktors Živago]]&quot;'''
|-
| [[Rekss Herisons]]|| ''[[The Agony and the Ecstasy]]''
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]|| ''[[A Patch of Blue]]''
|-
| [[Rods Steigers]]|| ''[[The Pawnbroker]]''
|-
| [[Oskars Verners]]|| ''[[Ship of Fools]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[24. Zelta globusa balva|1966]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pols Skofīlds]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (''A Man for All Seasons'')'''
|-
| [[Ričards Bērtons]]|| &quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;
|-
| [[Maikls Keins]]|| &quot;[[Alfijs (1966. gada filma)|Alfijs]]&quot; (''Alfie'')
|-
| [[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]]|| ''[[The Sand Pebbles]]''
|-
| [[Makss fon Sīdovs]]|| [[Hawaii (filma)|''Hawaii'']]
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[25. Zelta globusa balva|1967]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rods Steigers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Nakts karstumā]]&quot;'''
|-
| [[Alans Beitss]]|| ''[[Far from the Madding Crowd]]''
|-
| [[Vorens Bītijs]]|| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| &quot;[[Vēsais Lūks]]&quot; (''Cool Hand Luke'')
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]|| &quot;[[Nakts karstumā]]&quot;
|-
| [[Spensers Treisijs]]|| &quot;[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[26. Zelta globusa balva|1968]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pīters O'Tūls]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lauva ziemā]]&quot;'''
|-
| [[Alans Ārkins]]|| ''[[The Heart Is a Lonely Hunter]]''
|-
| [[Alans Beitss]]|| ''[[The Fixer]]''
|-
| [[Tonijs Kērtiss]]|| ''[[The Boston Strangler]]''
|-
| [[Klifs Robertsons]]|| ''[[Charly]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[27. Zelta globusa balva|1969]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Veins]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Īstenā drošsirdība (1969. gada filma)|Īstenā drošsirdība]]&quot; (''True Grit'')'''
|-
| [[Alans Ārkins]]|| ''[[Popi]]''
|-
| [[Ričards Bērtons]]|| ''[[Anne of the Thousand Days]]''
|-
| [[Dastins Hofmans]]|| rowspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;
|-
| [[Džons Voits]]
|}

=== 1970. gadi ===
[[Attēls:Gene Hackman - 1972.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Džīns Hekmens]] balvu saņēma 1971. gadā]]
[[Attēls:Al Pacino.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Als Pačīno]] balvu saņēma 1973. un 1992. gadā]]
[[Attēls:Jack Nicholson 2001.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Džeks Nikolsons]] balvu saņēma 1974., 1975. un 2002. gadā]]
[[Attēls:Richard Burton - The Robe.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Ričards Bērtons]] balvu saņēma 1977. gadā]]
[[Attēls:Jon Voight 1988.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Džons Voits]] balvu saņēma 1978. un 1985. gadā]]
[[Attēls:Dustin Hoffman Quartet avp 2013 2.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Dastins Hofmans]] balvu saņēma 1979. un 1988. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[28. Zelta globusa balva|1970]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Skots]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot;'''
|-
| [[Melvins Daglass]]|| ''[[I Never Sang for My Father]]''
|-
| [[Džeimss Ērls Džonss]]|| ''[[The Great White Hope]]''
|-
| [[Džeks Nikolsons]]|| &quot;[[Pieci viegli gabali]]&quot;
|-
| [[Raiens O'Nīls]]|| [[Love Story (1970. gada filma)|''Love Story'']]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[29. Zelta globusa balva|1971]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džīns Hekmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Franču sakarnieks]]&quot;'''
|-
| [[Pīters Finčs]]|| ''[[Sunday Bloody Sunday]]''
|-
| [[Malkolms Makdauels]]|| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;
|-
| [[Džeks Nikolsons]]|| ''[[Carnal Knowledge]]''
|-
| [[Džordžs Skots]]|| ''[[The Hospital]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[30. Zelta globusa balva|1972]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Marlons Brando]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;'''
|-
| [[Maikls Keins]]|| rowspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Okšķeris (filma)|Okšķeris]]&quot; (''Sleuth'')
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
|-
| [[Als Pačīno]]|| &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;
|-
| [[Džons Voits]]|| ''[[Deliverance]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[31. Zelta globusa balva|1973]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Als Pačīno]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Serpiko]]&quot;'''
|-
| [[Roberts Bleiks (aktieris)|Roberts Bleiks]]|| ''[[Electra Glide in Blue]]''
|-
| [[Džeks Lemons]]|| ''[[Save the Tiger]]''
|-
| [[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]]|| &quot;[[Tauriņš (1973. gada filma)|Tauriņš]]&quot;
|-
| [[Džeks Nikolsons]]|| &quot;[[Pēdējā detaļa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[32. Zelta globusa balva|1974]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeks Nikolsons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot;'''
|-
| [[Džeimss Kāns]]|| ''[[The Gambler]]''
|-
| [[Džīns Hekmens]]|| &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot;
|-
| [[Dastins Hofmans]]|| &quot;[[Lenijs (filma)|Lenijs]]&quot; (''Lenny'')
|-
| [[Als Pačīno]]|| &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[33. Zelta globusa balva|1975]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeks Nikolsons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
| [[Džīns Hekmens]]|| &quot;[[Franču sakarnieks 2]]&quot; (''French Connection II'')
|-
| [[Als Pačīno]]|| &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;
|-
| [[Maksimilians Šells]]|| ''[[The Man in the Glass Booth]]''
|-
| [[Džeimss Vitmors]]|| ''[[Give 'em Hell, Harry!]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[34. Zelta globusa balva|1976]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pīters Finčs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Deivids Karadīns]]|| ''[[Bound for Glory]]''
|-
| [[Roberts De Niro]]|| &quot;[[Taksists]]&quot;
|-
| [[Dastins Hofmans]]|| ''[[Marathon Man]]''
|-
| [[Silvestrs Stallone]]|| &quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[35. Zelta globusa balva|1977]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ričards Bērtons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | [[Equus (filma)|'''''Equus''''']]
|-
| [[Marčello Mastrojanni]]|| &quot;[[Īpaša diena]]&quot; (''Una giornata particolare'')
|-
| [[Als Pačīno]]|| ''[[Bobby Deerfield]]''
|-
| [[Gregorijs Peks]]|| [[MacArthur (filma)|''MacArthur'']]
|-
| [[Henrijs Vinklers]]|| [[Heroes (filma)|''Heroes'']]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[36. Zelta globusa balva|1978]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Voits]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Atgriešanās mājās]]&quot; (''Coming Home'')'''
|-
| [[Breds Deiviss]]|| &quot;[[Pusnakts ekspresis]]&quot; (''Midnight Express'')
|-
| [[Roberts De Niro]]|| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot;
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]|| [[Magic (filma)|''Magic'']]
|-
| [[Gregorijs Peks]]|| ''[[The Boys from Brazil]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[37. Zelta globusa balva|1979]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Dastins Hofmans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot;'''
|-
| [[Džeks Lemons]]|| &quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot;
|-
| [[Als Pačīno]]|| ''[[...And Justice for All]]''
|-
| [[Džons Voits]]|| ''[[The Champ]]''
|-
| [[Džeimss Vudss]]|| ''[[The Onion Field]]''
|}

=== 1980. gadi ===
[[Attēls:RobertdeNiro26.JPG|alt=|thumb|161x161px|[[Roberts De Niro]] balvu saņēma 1980. gadā]]
[[Attēls:Henry Fonda in Warlock.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Henrijs Fonda]] balvu saņēma 1981. gadā]]
[[Attēls:Ben Kingsley.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Bens Kingslijs]] balvu saņēma 1982. gadā]]
[[Attēls:F Murray.Abraham cropped.jpg|alt=|thumb|159x159px|[[F. Marijs Ābrahams]] balvu saņēma 1984. gadā]]
[[Attēls:Michael Douglas - Streets.JPG|alt=|thumb|172x172px|[[Maikls Daglass]] balvu saņēma 1987. gadā]]
[[Attēls:Tom cruise 1989.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Toms Krūzs]] balvu saņēma 1989. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[38. Zelta globusa balva|1980]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts De Niro]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot;'''
|-
| [[Džons Hērts]]|| &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot;
|-
| [[Džeks Lemons]]|| ''[[Tribute]]''
|-
| [[Pīters O'Tūls]]|| &quot;[[Triku meistars]]&quot; (''The Stunt Man'')
|-
| [[Donalds Saterlends]]|| &quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[39. Zelta globusa balva|1981]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Henrijs Fonda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')'''
|-
| [[Vorens Bītijs]]|| &quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot;
|-
| [[Timotijs Hatons]]|| ''[[Taps]]''
|-
| [[Bērts Lankasters]]|| [[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']]
|-
| [[Trīts Viljamss]]|| ''[[Prince of the City]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[40. Zelta globusa balva|1982]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bens Kingslijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')'''
|-
| [[Alberts Finijs]]|| ''[[Shoot the Moon]]''
|-
| [[Ričards Gīrs]]|| ''[[An Officer and a Gentleman]]''
|-
| [[Džeks Lemons]]|| [[Missing (filma)|''Missing'']]
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| &quot;[[Spriedums (filma)|Spriedums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[41. Zelta globusa balva|1983]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Toms Kortnijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Dresser]]'''''
|-
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Dūvols]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Tender Mercies]]'''''
|-
| [[Toms Konti]]|| ''[[Reuben, Reuben]]''
|-
| [[Ričards Fērnsvorts]]|| ''[[The Grey Fox]]''
|-
| [[Alberts Finijs]]|| ''[[The Dresser]]''
|-
| [[Als Pačīno]]|| &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot;
|-
| [[Ēriks Robertss]]|| ''[[Star 80]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[42. Zelta globusa balva|1984]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[F. Marijs Ābrahams]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Amadejs]]&quot;'''
|-
| [[Džefs Bridžess]]|| [[Starman (filma)|''Starman'']]
|-
| [[Alberts Finijs]]|| ''[[Under the Volcano]]''
|-
| [[Toms Hjūls]]|| &quot;[[Amadejs]]&quot;
|-
| [[Sems Voterstons]]|| &quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[43. Zelta globusa balva|1985]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Voits]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Runaway Train]]'''''
|-
| [[Harisons Fords]]|| &quot;[[Liecinieks]]&quot; (''Witness'')
|-
| [[Džīns Hekmens]]|| ''[[Twice in a Lifetime]]''
|-
| [[Viljams Hērts]]|| rowspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Zirnekļsievietes skūpsts]]&quot; (''Kiss of the Spider Woman'')
|-
| [[Rauls Hulija]]
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[44. Zelta globusa balva|1986]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bobs Hoskinss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]&quot; (''Mona Lisa'')'''
|-
| [[Harisons Fords]]|| &quot;[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]&quot;
|-
| [[Deksters Gordons]]|| ''[[Round Midnight]]''
|-
| [[Viljams Hērts]]|| ''[[Children of a Lesser God]]''
|-
| [[Džeremijs Aironss]]|| ''[[The Mission]]''
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| &quot;[[Naudas krāsa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[45. Zelta globusa balva|1987]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maikls Daglass]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Volstrīta (filma)|Volstrīta]]&quot;'''
|-
| [[Džons Lons]]|| ''[[The Last Emperor]]''
|-
| [[Džeks Nikolsons]]|| &quot;[[Dadzis (filma)|Dadzis]]&quot; (''Ironweed'')
|-
| [[Niks Nolte]]|| ''[[Weeds]]''
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| ''[[Cry Freedom]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[46. Zelta globusa balva|1988]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Dastins Hofmans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lietus cilvēks]]&quot;'''
|-
| [[Džīns Hekmens]]|| ''[[Mississippi Burning]]''
|-
| [[Toms Hjūls]]|| ''[[Dominick and Eugene]]''
|-
| [[Edvards Džeimss Olmoss]]|| ''[[Stand and Deliver]]''
|-
| [[Forests Vaitekers]]|| &quot;[[Putns (filma)|Putns]]&quot; (''Bird'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[47. Zelta globusa balva|1989]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Toms Krūzs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dzimis 4. jūlijā]]&quot; (''Born on the Fourth of July'')'''
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]|| &quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'')
|-
| [[Džeks Lemons]]|| [[Dad (filma)|''Dad'']]
|-
| [[Als Pačīno]]|| ''[[Sea of Love]]''
|-
| [[Robins Viljamss]]|| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|}

=== 1990. gadi ===
[[Attēls:Jeremy Irons (48592037087).jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Džeremijs Aironss]] balvu saņēma 1990. gadā]]
[[Attēls:Tom Hanks 2016.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Toms Henkss]] balvu saņēma 1993., 1994. un 2000. gadā]]
[[Attēls:Nicolas Cage - 66ème Festival de Venise (Mostra).jpg|alt=|thumb|159x159px|[[Nikolass Keidžs]] balvu saņēma 1995. gadā]]
[[Attēls:Jim Carrey 2008.jpg|alt=|thumb|172x172px|[[Džims Kerijs]] balvu saņēma 1998. gadā]]
[[Attēls:Denzel Washington 2018.jpg|alt=|thumb|182x182px|[[Denzels Vašingtons]] balvu saņēma 1999. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[48. Zelta globusa balva|1990]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeremijs Aironss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot;'''
|-
| [[Kevins Kostners]]|| &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot;
|-
| [[Ričards Heriss]]|| ''[[The Field]]''
|-
| [[Als Pačīno]]|| &quot;[[Krusttēvs 3]]&quot;
|-
| [[Robins Viljamss]]|| &quot;[[Pamošanās]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[49. Zelta globusa balva|1991]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Niks Nolte]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Paisuma princis]]&quot; (''The Prince of Tides'')'''
|-
| [[Vorens Bītijs]]|| ''[[Bugsy]]''
|-
| [[Kevins Kostners]]|| &quot;[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]&quot;
|-
| [[Roberts De Niro]]|| &quot;[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]&quot;
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]|| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[50. Zelta globusa balva|1992]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Als Pačīno]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sievietes smarža]]&quot;'''
|-
| [[Toms Krūzs]]|| &quot;[[Daži labi vīri]]&quot;
|-
| [[Roberts Daunijs jaunākais]]|| &quot;[[Čaplins (filma)|Čaplins]]&quot;
|-
| [[Džeks Nikolsons]]|| [[Hoffa (filma)|''Hoffa'']]
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| &quot;[[Malkolms X (filma)|Malkolms X]]&quot; (''Malcolm X'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[51. Zelta globusa balva|1993]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Toms Henkss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Filadelfija (filma)|Filadelfija]]&quot;'''
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]|| &quot;[[Tēva vārdā]]&quot; (''In the Name of the Father'')
|-
| [[Harisons Fords]]|| &quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot;
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]|| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;
|-
| [[Liams Nīsons]]|| &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[52. Zelta globusa balva|1994]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Toms Henkss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Forests Gamps]]&quot;'''
|-
| [[Morgans Frīmens]]|| &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot;
|-
| [[Pols Ņūmens]]|| ''[[Nobody's Fool]]''
|-
| [[Breds Pits]]|| &quot;[[Rudens leģendas]]&quot; (''Legends of the Fall'')
|-
| [[Džons Travolta]]|| &quot;[[Lubene]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[53. Zelta globusa balva|1995]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Nikolass Keidžs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Dreifūss]]|| ''[[Mr. Holland's Opus]]''
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]|| &quot;[[Niksons (filma)|Niksons]]&quot; (''Nixon'')
|-
| [[Ians Makellens]]|| &quot;[[Ričards III (filma)|Ričards III]]&quot; (''Richard III'')
|-
| [[Šons Penns]]|| &quot;[[Mironis nāk]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[54. Zelta globusa balva|1996]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džefrijs Rašs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mirdzums (filma)|Mirdzums]]&quot; (''Shine'')'''
|-
| [[Reifs Fainss]]|| &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
| [[Mels Gibsons]]|| &quot;[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]&quot;
|-
| [[Vudijs Harelsons]]|| &quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot;
|-
| [[Liams Nīsons]]|| &quot;[[Maikls Kolinss (filma)|Maikls Kolinss]]&quot; (''Michael Collins'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[55. Zelta globusa balva|1997]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pīters Fonda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Ulee's Gold]]'''''
|-
| [[Mets Deimons]]|| &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot;
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]|| &quot;[[Bokseris (filma)|Bokseris]]&quot; (''The Boxer'')
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;
|-
| [[Džimons Unsū]]|| &quot;[[Amistada]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[56. Zelta globusa balva|1998]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džims Kerijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Trūmena šovs]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Frajs]]|| &quot;[[Vailds (filma)|Vailds]]&quot; (''Wilde'')
|-
| [[Toms Henkss]]|| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot;
|-
| [[Ians Makellens]]|| &quot;[[Dievi un briesmoņi]]&quot; (''Gods and Monsters'')
|-
| [[Niks Nolte]]|| ''[[Affliction]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[57. Zelta globusa balva|1999]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Denzels Vašingtons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Viesulis (filma)|Viesulis]]&quot; (''The Hurricane'')'''
|-
| [[Rasels Krovs]]|| &quot;[[Savs cilvēks]]&quot;
|-
| [[Mets Deimons]]|| &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;
|-
| [[Ričards Fērnsvorts]]|| &quot;[[Streita stāsts]]&quot;
|-
| [[Kevins Speisijs]]|| &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;
|}

=== 2000. gadi ===
[[Attēls:Russell Crowe (33994020424).jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Rasels Krovs]] balvu saņēma 2001. gadā]]
[[Attēls:Leonardo Dicaprio Cannes 2019.jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Leonardo Di Kaprio]] balvu saņēma 2004. un 2015. gadā]]
[[Attēls:Philip Seymour Hoffman 2011.jpg|alt=|thumb|159x159px|[[Filips Sīmors Hofmans]] balvu saņēma 2005. gadā]]
[[Attēls:Forest Whitaker by Gage Skidmore.jpg|alt=|thumb|139x139px|[[Forests Vaitakers]] balvu saņēma 2006. gadā]]
[[Attēls:Daniel Day-Lewis, Jaguar, Mille Miglia 2013 cropped.jpg|alt=|thumb|172x172px|[[Denjels Dejs-Lūiss]] balvu saņēma 2007. un 2012. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[58. Zelta globusa balva|2000]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Toms Henkss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pamestais]]&quot;'''
|-
| [[Havjers Bardems]]|| &quot;[[Pirms iestājas nakts]]&quot; (''Before Night Falls'')
|-
| [[Rasels Krovs]]|| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot;
|-
| [[Maikls Daglass]]|| &quot;[[Brīnumzēni]]&quot; (''Wonder Boys'')
|-
| [[Džefrijs Rašs]]|| &quot;[[Ar marķīza de Sada spalvu]]&quot; (''Quills'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[59. Zelta globusa balva|2001]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rasels Krovs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot;'''
|-
| [[Vills Smits]] || &quot;[[Ali (filma)|Ali]]&quot; (''Ali'')
|-
| [[Kevins Speisijs]] || ''[[The Shipping News]]''
|-
| [[Billijs Bobs Torntons]] || &quot;[[Cilvēks, kura nebija]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]] || &quot;[[Treniņa diena]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[60. Zelta globusa balva|2002]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeks Nikolsons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Par Šmitu]]&quot;'''
|-
| [[Adriens Brodijs]]|| &quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot;
|-
| [[Maikls Keins]]|| &quot;[[Klusais amerikānis]]&quot; (''The Quiet American'')
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]|| &quot;[[Ņujorkas bandas]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Noķer mani, ja vari]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[61. Zelta globusa balva|2003]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Šons Penns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Noslēpumu upe]]&quot;'''
|-
| [[Rasels Krovs]]|| &quot;[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]&quot;
|-
| [[Toms Krūzs]]|| &quot;[[Pēdējais samurajs]]&quot;
|-
| [[Bens Kingslijs]]|| &quot;[[Smilšu un miglas nams]]&quot; (''House of Sand and Fog'')
|-
| [[Džūds Lo]]|| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[62. Zelta globusa balva|2004]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Leonardo Di Kaprio]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot;'''
|-
| [[Havjers Bardems]]|| &quot;[[Iekšējā jūra (filma)|Iekšējā jūra]]&quot; (''Mar adentro'')
|-
| [[Dons Čīdls]]|| &quot;[[Viesnīca Ruandā]]&quot; (''Hotel Rwanda'')
|-
| [[Džonijs Deps]]|| &quot;[[Meklējot Nekurzemi]]&quot;
|-
| [[Liams Nīsons]]|| &quot;[[Kinsijs]]&quot; (''Kinsey'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[63. Zelta globusa balva|2005]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Filips Sīmors Hofmans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kapote (filma)|Kapote]]&quot;'''
|-
| [[Rasels Krovs]]|| &quot;[[Cerība uzvarai]]&quot; (''Cinderella Man'')
|-
| [[Terenss Hauards]]|| ''[[Hustle &amp; Flow]]''
|-
| [[Hīts Ledžers]]|| &quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;
|-
| [[Deivids Stratērns]]|| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[64. Zelta globusa balva|2006]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Forests Vaitekers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pēdējais Skotijas karalis]]&quot; (''The Last King of Scotland'')'''
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Asiņainais dimants]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Atkritēji]]&quot;
|-
| [[Pīters O'Tūls]]|| &quot;[[Venēra (filma)|Venēra]]&quot; (''Venus'')
|-
| [[Vills Smits]]|| &quot;[[Tiesības uz laimi]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[65. Zelta globusa balva|2007]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Plūdīs asinis]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]|| &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot;
|-
| [[Džeimss Makevojs]]|| &quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;
|-
| [[Vigo Mortensens]]|| &quot;[[Austrumu solījumi]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| &quot;[[Amerikāņu gangsteris]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[66. Zelta globusa balva|2008]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mikijs Rurks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]&quot;'''
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Revolūcijas ceļš]]&quot;
|-
| [[Frenks Landžella]]|| &quot;[[Frosts pret Niksonu]]&quot;
|-
| [[Šons Penns]]|| &quot;[[Milks]]&quot;
|-
| [[Breds Pits]]|| &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[67. Zelta globusa balva|2009]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džefs Bridžess]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mežonīgā sirds]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]|| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot;
|-
| [[Kolins Fērts]]|| &quot;[[Vientuļais vīrs]]&quot;
|-
| [[Morgans Frīmens]]|| &quot;[[Nepakļaujamais]]&quot; (''Invictus'')
|-
| [[Tobijs Magvairs]]|| &quot;[[Brāļi (filma)|Brāļi]]&quot; (''Brothers'')
|}

=== 2010. gadi ===
[[Attēls:Colin Firth (36124162705) (cropped).jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Kolins Fērts]] balvu saņēma 2010. gadā]]
[[Attēls:George Clooney 2016.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Džordžs Klūnijs]] balvu saņēma 2011. gadā]]
[[Attēls:Matthew McConaughey 2019 (48648344772).jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Metjū Makonahijs]] balvu saņēma 2013. gadā]]
[[Attēls:Gary Oldman (13948780853) (cropped).jpg|alt=|thumb|139x139px|[[Gērijs Oldmens]] balvu saņēma 2017. gadā]]
[[Attēls:Joaquin Phoenix in 2018.jpg|alt=|thumb|172x172px|[[Vakīns Fīnikss]] balvu saņēma 2019. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[68. Zelta globusa balva|2010]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Kolins Fērts]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Karaļa runa]]&quot;'''
|-
| [[Džesijs Aizenbergs]]|| &quot;[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]&quot;
|-
| [[Džeimss Franko]]|| &quot;[[127 stundas]]&quot;
|-
| [[Raiens Goslings]]|| &quot;[[Skumjais Valentīns]]&quot;
|-
| [[Marks Volbergs]]|| &quot;[[Cīnītājs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[69. Zelta globusa balva|2011]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Klūnijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pēcteči]]&quot;'''
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Dž. Edgars]]&quot;
|-
| [[Maikls Fasbenders]]|| &quot;[[Kauns (filma)|Kauns]]&quot;
|-
| [[Raiens Goslings]]|| &quot;[[Marta īdas]]&quot;
|-
| [[Breds Pits]]|| &quot;[[Naudas spēle]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[70. Zelta globusa balva|2012]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Gīrs]]|| &quot;[[Arbitrāža]]&quot; (''Arbitrage'')
|-
| [[Džons Hokss]]|| &quot;[[Sesijas]]&quot;
|-
| [[Vakīns Fīnikss]]|| &quot;[[Pavēlnieks]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| &quot;[[Lidojums (filma)|Lidojums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[71. Zelta globusa balva|2013]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Metjū Makonahijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dalasas pircēju klubs]]&quot;'''
|-
| [[Čūetels Edžiofors]]|| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;
|-
| [[Idriss Elba]]|| &quot;[[Mandela: Ilgais ceļš uz brīvību]]&quot; (''Mandela: Long Walk to Freedom'')
|-
| [[Toms Henkss]]|| &quot;[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]&quot;
|-
| [[Roberts Redfords]]|| &quot;[[Viss zudis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[72. Zelta globusa balva|2014]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Edijs Redmeins]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Teorija par visu]]&quot;'''
|-
| [[Stīvs Karels]]|| &quot;[[Lapsu medības]]&quot;
|-
| [[Benedikts Kamberbačs]]|| &quot;[[Imitācijas spēle]]&quot;
|-
| [[Džeiks Jillenhols]]|| &quot;[[Nakts reportieris]]&quot;
|-
| [[Deivids Ojelovo]]|| &quot;[[Selma]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[73. Zelta globusa balva|2015]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Leonardo Di Kaprio]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot;'''
|-
| [[Braians Krenstons]]|| &quot;[[Trambo]]&quot;
|-
| [[Maikls Fasbenders]]|| &quot;[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]&quot;
|-
| [[Edijs Redmeins]]|| &quot;[[Dāņu meitene]]&quot;
|-
| [[Vills Smits]]|| &quot;[[Satricinājums]]&quot; (''Concussion'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[74. Zelta globusa balva|2016]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Keisijs Afleks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;'''
|-
| [[Džoels Edžertons]]|| ''[[Loving]]''
|-
| [[Endrū Gārfīlds]]|| &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
|-
| [[Vigo Mortensens]]|| &quot;[[Kapteinis Fantastika]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| ''[[Fences]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[75. Zelta globusa balva|2017]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Gērijs Oldmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tumšākā stunda]]&quot;'''
|-
| [[Timotejs Šalamē]]|| &quot;[[Sauc mani savā vārdā]]&quot;
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]|| &quot;[[Neredzamais pavediens]]&quot;
|-
| [[Toms Henkss]]|| &quot;[[Slepenie dokumenti]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| &quot;[[Romāns J. Izraēls]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[76. Zelta globusa balva|2018]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rāmī Māleks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;'''
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]|| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
| [[Vilems Defo]]|| &quot;[[Van Gogs. Pie mūžības vārtiem]]&quot;
|-
| [[Lūkass Hedžess]]|| ''[[Boy Erased]]''
|-
| [[Džons Deivids Vašingtons]]|| &quot;[[Melnais KKKlanmens]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[77. Zelta globusa balva|2019]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vakīns Fīnikss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;'''
|-
| [[Kristians Beils]]|| &quot;[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]&quot;
|-
| [[Antonio Banderass]]|| &quot;[[Sāpes un slava]]&quot;
|-
| [[Ādams Draivers]]|| ''[[Marriage Story]]''
|-
| [[Džonatans Praiss]]|| ''[[The Two Popes]]''
|}

=== 2020. gadi ===
[[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Vills Smits]] balvu saņēma 2021. gadā]]
[[Attēls:Austin Butler (52123912556).jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Ostins Batlers]] balvu saņēma 2022. gadā]]
[[Attēls:Cillian Murphy-2014.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Kilians Mērfijs]] balvu saņēma 2023. gadā]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%; text-align:left&quot;
|-
! style=&quot;width:7%;&quot;  | Gads
! style=&quot;width:31%;&quot; | Aktieris
! style=&quot;width:31%;&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[78. Zelta globusa balva|2020]]
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Čedviks Bouzmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;'''
|-
| [[Rizs Ahmeds]]|| &quot;[[Metāla skaņa]]&quot; (''Sound of Metal'')
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]|| &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;
|-
| [[Gērijs Oldmens]]|| &quot;[[Manks]]&quot;
|-
| [[Tahars Rahīms]]|| &quot;[[Mauritānietis (filma)|Mauritānietis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[79. Zelta globusa balva|2021]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vills Smits]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Uzvarētāju ģimene]]&quot; (''King Richard'')'''
|-
| [[Maheršala Ali]]|| [[Swan Song (filma)|''Swan Song'']]
|-
| [[Havjers Bardems]]|| ''[[Being the Ricardos]]''
|-
| [[Benedikts Kamberbačs]]|| &quot;[[Suņa spēks]]&quot;
|-
| [[Denzels Vašingtons]]|| ''[[The Tragedy of Macbeth]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[80. Zelta globusa balva|2022]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ostins Batlers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Elviss (filma)|Elviss]]&quot;'''
|-
| [[Brendans Freizers]]|| &quot;[[Valis (filma)|Valis]]&quot;
|-
| [[Hjū Džekmens]]|| &quot;[[Dēls (filma)|Dēls]]&quot; (''The Son'')
|-
| [[Bills Naijs]]|| &quot;[[Dzīve (filma)|Dzīve]]&quot;
|-
| [[Džeremijs Poups]]|| ''[[The Inspection]]''
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[81. Zelta globusa balva|2023]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Kilians Mērfijs]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;'''
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]
| &quot;[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]|| &quot;[[Ziedu mēness slepkavas]]&quot;
|-
| [[Kolmans Domingo]]|| ''[[Rustin (filma)|Rustin]]''
|-
| [[Berijs Kjogans]]|| ''[[Saltburn]]''
|-
| [[Endrū Skots]]|| &quot;[[Mēs visi svešinieki]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[82. Zelta globusa balva|2024]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Adriens Brodijs]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''&quot;[[Brutālists]]&quot;'''
|-
|[[Timotejs Šalamē]]
|&quot;[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]&quot;
|-
|[[Denjels Kreigs]]
|&quot;[[Kvīrs (filma)|Kvīrs]]&quot; (''Queer'')
|-
|[[Kolmans Domingo]]
|&quot;[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]&quot;
|-
|[[Reifs Fainss]]
|&quot;[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]&quot;
|-
|[[Sebastians Stens]]
|&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|[[83. Zelta globusa balva|2025]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Vagners Moura]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''&quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;'''
|-
|[[Oskars Aizeks]]
|&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
|-
|[[Dveins Džonsons]]
|''[[The Smashing Machine]]''
|-
|[[Maikls B. Džordans]]
|&quot;[[Grēcinieki]]&quot; 
|-
|[[Džoels Edžertons]]
|''[[Train Dreams]]''
|-
|[[Džeremijs Elens Vaits]]
|''[[Springsteen: Deliver Me from Nowhere]]''
|-
|}

== Vairākkārtējie balvas ieguvēji ==
Vairāk kā vienu reizi Zelta globusa balvu šajā kategorijā ieguvuši:
{{col-begin}}
;3 balvas
* [[Džeks Nikolsons]] (divas balvas pēc kārtas; no 8 nominācijām)
* [[Toms Henkss]] (divas balvas pēc kārtas; no 6 nominācijām)
;2 balvas
* [[Als Pačīno]] (no 10 nominācijām)
* [[Leonardo Di Kaprio]] (no 9 nominācijām)
* [[Denjels Dejs-Lūiss]] (no 7 nominācijām)
* [[Dastins Hofmans]] (no 5 nominācijām)
* [[Pīters O'Tūls]] (no 5 nominācijām)
* [[Gregorijs Peks]] (no 5 nominācijām)
* [[Džons Voits]] (no 5 nominācijām)
* [[Marlons Brando]] (no 4 nominācijām)
{{col-end}}

{{Zelta globusa balva}}
{{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}}

[[Kategorija:Zelta globusa balva]]</text>
      <sha1>mh08g7owcxvu9lns9tax5br4xy7l7m2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553336</id>
    <revision>
      <id>4499578</id>
      <parentid>4431639</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:27:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41862" sha1="2ejm0sptr2bxqadqz5u2vwqq2yr2hb0" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
|name=[[Zelta globusa balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākā aktrise drāmas filmā&quot;
|image=Jessie Buckley at the Toronto International Film Festival 01.jpg (Cropped &amp; Centered).jpg
|presenter=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|location={{vieta|ASV}}
|holder=[[Džesija Baklija]] par lomu filmā &quot;[[Hamnets]]&quot;
|website=[http://www.goldenglobes.com/ www.goldenglobes.com]
|caption=2025. gada balvas ieguvēja [[Džesija Baklija]]
}}
'''[[Zelta globusa balva]]s kategorija &quot;Labākā aktrise drāmas filmā&quot;''' ir ikgadēja Zelta globusa balvas kategorija kopš 1951. gada, ko pasniedz [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Iepriekš pastāvēja kategorija &quot;Labākā aktrise&quot;, līdz 1951. gadā kategoriju sadalīja, pasniedzot arī balvu kategorijā &quot;[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]&quot;.

== Laureāti un nominanti ==
[[Attēls:Ingrid Bergman - Gaslight 44 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Ingrīda Bergmane]] balvu ir saņēma 1944., 1945. un 1956. gadā|alt=]]
[[Attēls:Olivia DeHavilland-2.JPG|thumb|150px|[[Olīvija de Hevilenda]] balvu saņēma 1949. gadā|alt=]]
[[Attēls:Audrey Hepburn 1956.jpg|thumb|150px|[[Odrija Hepbērna]] balvu saņēma 1953. gadā|alt=]]
[[Attēls:Grace Kelly MGM photo.jpg|thumb|150px|[[Greisa Kellija]] balvu saņēma 1954. gadā|alt=]]
[[Attēls:Joanne Woodward 1971.jpg|thumb|150px|[[Džoanna Vudvarda]] balvu saņēma 1957. un 1968. gadā|alt=]]
[[Attēls:Elizabeth Taylor, late 1950s.jpg|thumb|150px|[[Elizabete Teilore]] balvu saņēma 1959. gadā|alt=]]
[[Attēls:Greer Garson-publicity.JPG|thumb|150px|[[Grīra Gārsone]] balvu saņēma 1960. gadā|alt=]]
[[Attēls:Geraldine Page 1956 press photo.jpg|thumb|150px|[[Džeraldīna Peidža]] balvu saņēma 1961. un 1962. gadā|alt=]]
[[Attēls:Anne Bancroft 1952.jpg|thumb|150px|[[Anna Bankrofta]] balvu saņēma 1964. gadā|alt=]]
[[Attēls:Liv Ullmann 1966 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Līva Ulmane]] balvu saņēma 1972. gadā|alt=]]
[[Attēls:Gena Rowlands - 1967.JPG|thumb|150px|[[Džīna Roulendsa]] balvu saņēma 1974. gadā|alt=]]
[[Attēls:Jane Fonda 1963.jpg|thumb|150px|[[Džeina Fonda]] balvu saņēma 1971., 1977. un 1978. gadā|alt=]]
[[Attēls:Faye Dunaway Cannes 2016.jpg|thumb|211x211px|[[Feja Danaveja]] balvu saņēma 1976. gadā]]
[[Attēls:Meryl Streep by Jack Mitchell.jpg|thumb|150px|[[Merila Strīpa]] balvu saņēma 1981., 1982. un 2011. gadā|alt=]]
[[Attēls:Shirley MacLaine - 1960.jpg|thumb|150px|[[Šērlija Makleina]] balvu saņēma 1983. un 1988. gadā|alt=]]
[[Attēls:Whoopi Comic Relief cropped.jpg|thumb|150px|[[Vūpija Goldberga]] balvu saņēma 1985. gadā|alt=]]
[[Attēls:Jodie Foster.jpg|thumb|150px|[[Džodija Fostere]] balvu saņēma 1988. un 1991. gadā|alt=]]
[[Attēls:Michelle Pfeiffer 2007.jpg|thumb|150px|[[Mišela Feifere]] balvu saņēma 1989. gadā|alt=]]
[[Attēls:Kathy Bates by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Ketija Beitsa]] balvu saņēma 1990. gadā|alt=]]
[[Attēls:Emma Thompson 2022.jpg|thumb|150px|[[Emma Tompsone]] balvu saņēma 1992. gadā|alt=]]
[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Hollija Hantere]] balvu saņēma 1993. gadā|alt=]]
[[Attēls:Jessica Lange (Cropped).JPG|thumb|150px|[[Džesika Lenga]] balvu saņēma 1994. gadā|alt=]]
[[Attēls:Sharon Stone by Gage Skidmore 5.jpg|thumb|150px|[[Šerona Stouna]] balvu saņēma 1995. gadā|alt=]]
[[Attēls:Brenda Blethyn at the 2014 Berlin Film Festival.jpg|thumb|150px|[[Brenda Bletina]] balvu saņēma 1996. gadā|alt=]]
[[Attēls:Judi Dench at the BAFTAs 2007 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džūdija Denča]] balvu saņēma 1997. gadā|alt=]]
[[Attēls:Cate Blanchett Cannes 2018 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Blanšeta]] balvu saņēma 1998., 2013. un 2022. gadā|alt=]]
[[Attēls:Hilary Swank at 28th Tokyo International Film Festival.jpg|thumb|150px|[[Hilarija Svonka]] balvu saņēma 1999. un 2004. gadā|alt=]]
[[Attēls:Julia Roberts 2011 Shankbone 3.JPG|thumb|150px|[[Džūlija Robertsa]] balvu saņēma 2000. gadā|alt=]]
[[Attēls:SissySpacekHSHWOFAug2011.jpg|thumb|150px|[[Sisija Speiseka]] balvu saņēma 2001. gadā|alt=]]
[[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 2.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]] balvu saņēma 2002. un 2021. gadā|alt=]]
[[Attēls:Charlize Theron Cannes 2015 2.jpg|thumb|150px|[[Šarlīze Terona]] balvu saņēma 2003. gadā|alt=]]
[[Attēls:Helen Mirren 2014.jpg|thumb|150px|[[Helēna Mirena]] balvu saņēma 2006. gadā|alt=]]
[[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]] balvu saņēma 2008. gadā|alt=]]
[[Attēls:Natalie Portman Cannes 2015 5 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Natālija Portmane]] balvu saņēma 2010. gadā|alt=]]
[[Attēls:SDCC 2015 - Jessica Chastain (19111308673) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džesika Česteina]] balvu saņēma 2012. gadā|alt=]]
[[Attēls:Julianne Moore - 66ème Festival de Venise (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džūliana Mora]] balvu saņēma 2014. gadā|alt=]]
[[Attēls:Isabelle Huppert Cannes 2017 2.jpg|thumb|150px|[[Izabella Ipēra]] balvu saņēma 2016. gadā|alt=]]
[[Attēls:Glenn Close - Guardians of the Galaxy premiere - July 2014 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Glenna Klouza]] balvu saņēma 2017. gadā|alt=]]
[[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|alt=|thumb|203x203px|[[Renē Zelvēgere]] balvu saņēma 2019. gadā]]
[[Attēls:Lily Gladstone at the 2024 Cannes Film Festival (cropped).jpg|alt=|thumb|203x203px|[[Lilija Gledstone]] balvu saņēma 2023. gadā]]

=== 1940. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[1. Zelta globusa balva|1943]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Dženifere Džonsa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Bernadetas dziesma]]&quot; (''The Song of Bernadette'')'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[2. Zelta globusa balva|1944]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gāzes gaisma]]&quot;'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[3. Zelta globusa balva|1945]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Bells of St. Mary's]]'''''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[4. Zelta globusa balva|1946]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rozalinda Rasela]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Sister Kenny]]'''''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[5. Zelta globusa balva|1947]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Rozalinda Rasela]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Mourning Becomes Electra]]'''''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[6. Zelta globusa balva|1948]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Vaimena]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Johnny Belinda]]'''''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[7. Zelta globusa balva|1949]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Olīvija de Hevilenda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mantiniece (filma)|Mantiniece]]&quot; (''The Heiress'')'''
|-
| [[Debora Kāra]]|| ''[[Edward, My Son]]''
|}

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[8. Zelta globusa balva|1950]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Glorija Svansone]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sanseta bulvāris]]&quot;'''
|-
| [[Beta Deivisa]]|| &quot;[[Viss par Ievu]]&quot;
|-
| [[Džūdija Holideja]]|| &quot;[[Dzimusi vakardien]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[9. Zelta globusa balva|1951]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Vaimena]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Blue Veil]]'''''
|-
| [[Vivjena Lī]]|| &quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot;
|-
| [[Šellija Vintersa]]|| &quot;[[Vieta zem saules]]&quot; (''A Place in the Sun'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[10. Zelta globusa balva|1952]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Šērlija Būta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Come Back, Little Sheba]]'''''
|-
| [[Džoana Kroforda]]|| ''[[Sudden Fear]]''
|-
| [[Olīvija de Hevilenda]]|| ''[[My Cousin Rachel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[11. Zelta globusa balva|1953]]
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Odrija Hepbērna]]'''
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Romas brīvdienas]]&quot;'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[12. Zelta globusa balva|1954]]
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Greisa Kellija]]'''
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lauku meitene]]&quot; (''The Country Girl'')'''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| [[13. Zelta globusa balva|1955]]
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Anna Manjāni]]'''
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tetovētā roze (filma)|Tetovētā roze]]&quot; (''The Rose Tattoo'')'''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[14. Zelta globusa balva|1956]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Anastasija (filma)|Anastasija]]&quot; (''Anastasia'')'''
|-
| [[Kerola Beikere]]|| ''[[Baby Doll]]''
|-
| [[Helēna Heisa]]|| &quot;[[Anastasija (filma)|Anastasija]]&quot; (''Anastasia'')
|-
| [[Odrija Hepbērna]]|| &quot;[[Karš un miers (1956. gada filma)|Karš un miers]]&quot; (''War and Peace'')
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| ''[[The Rainmaker (1956. gada filma)|The Rainmaker]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[15. Zelta globusa balva|1957]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džoana Vūdvorda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ievas trīs sejas]]&quot; (''The Three Faces of Eve'')'''
|-
| [[Marlēna Dītriha]]|| &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot;
|-
| [[Debora Kāra]]|| ''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]''
|-
| [[Anna Manjāni]]|| ''[[Wild Is the Wind]]''
|-
| [[Eva Marija Seinta]]|| ''[[A Hatful of Rain]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[16. Zelta globusa balva|1958]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sūzana Heivorda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Es gribu dzīvot!]]&quot; (''I Want to Live!'')'''
|-
| [[Ingrīda Bergmane]]|| ''[[The Inn of the Sixth Happiness]]''
|-
| [[Debora Kāra]]|| ''[[Separate Tables]]''
|-
| [[Šērlija Makleina]]|| ''[[Some Came Running]]''
|-
| [[Džīna Simonsa]]|| ''[[Home Before Dark]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[17. Zelta globusa balva|1959]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Elizabete Teilore]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]&quot; (''Suddenly'', ''Last Summer'')'''
|-
| [[Odrija Hepbērna]]|| ''[[The Nun's Story]]''
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| &quot;[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]&quot; (''Suddenly'', ''Last Summer'')
|-
| [[Lī Remika]]|| &quot;[[Slepkavības anatomija]]&quot;
|-
| [[Simona Sinjorē]]|| ''[[Room at the Top]]''
|-
|}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[18. Zelta globusa balva|1960]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Grīra Gārsone]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Sunrise at Campobello]]'''''
|-
| [[Dorisa Deja]]|| ''[[Midnight Lace]]''
|-
| [[Nensija Kvana]]|| ''[[The World of Suzie Wong]]''
|-
| [[Džīna Simonsa]]|| ''[[Elmer Gantry]]''
|-
| [[Elizabete Teilore]]|| ''[[BUtterfield 8]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[19. Zelta globusa balva|1961]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeraldīna Peidža]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Summer and Smoke]]'''''
|-
| [[Leslī Karona]]|| ''[[Fanny]]''
|-
| [[Šērlija Makleina]]|| ''[[The Children's Hour]]''
|-
| [[Klaudija Maknīla]]|| ''[[A Raisin in the Sun]]''
|-
| [[Natālija Vuda]]|| ''[[Splendor in the Grass]]''
|-
| rowspan=&quot;10&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[20. Zelta globusa balva|1962]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeraldīna Peidža]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Sweet Bird of Youth]]'''''
|-
| [[Anna Bankrofta]]|| ''[[The Miracle Worker]]''
|-
| [[Beta Deivisa]]|| &quot;[[Kas notika ar mazulīti Džeinu?]]&quot;
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| ''[[Long Day's Journey into Night]]''
|-
| [[Glinisa Džonsa]]|| ''[[The Chapman Report]]''
|-
| [[Melina Merkuri]]|| ''[[Phaedra]]''
|-
| [[Lī Remika]]|| ''[[Days of Wine and Roses]]''
|-
| [[Sūzana Strasberga]]|| ''[[Hemingway's Adventures of a Young Man]]''
|-
| [[Šellija Vintersa]]|| &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot;
|-
| [[Sūzana Jorka]]|| ''[[Freud: The Secret Passion]]''
|-
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[21. Zelta globusa balva|1963]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Leslī Karona]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The L-Shaped Room]]'''''
|-
| [[Pollija Bergena]]|| ''[[The Caretakers]]''
|-
| [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Toys in the Attic]]''
|-
| [[Reičela Robertsa]]|| ''[[This Sporting Life]]''
|-
| [[Romija Šneidere]]|| ''[[The Cardinal]]''
|-
| [[Alīda Valli]]|| ''[[The Paper Man]]''
|-
| [[Marina Vladija]]|| ''[[The Conjugal Bed]]''
|-
| [[Natālija Vuda]]|| ''[[Love with the Proper Stranger]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[22. Zelta globusa balva|1964]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Anna Bankrofta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Pumpkin Eater]]'''''
|-
| [[Eiva Gārdnere]]|| ''[[The Night of the Iguana]]''
|-
| [[Rita Heivorta]]|| ''[[Circus World]]''
|-
| [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Dear Heart]]''
|-
| [[Žīna Sīberga]]|| ''[[Lilith]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[23. Zelta globusa balva|1965]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Samanta Egara]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Collector]]'''''
|-
| [[Džūlija Kristija]]|| &quot;[[Dārgā]]&quot; (''Darling'')
|-
| [[Elizabete Hartmane]]|| ''[[A Patch of Blue]]''
|-
| [[Simona Sinjorē]]|| ''[[Ship of Fools]]''
|-
| [[Megija Smita]]|| &quot;[[Otello (1965. gada filma)|Otello]]&quot; (''Othello'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[24. Zelta globusa balva|1966]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Anuka Emē]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | &quot;[[Vīrietis un sieviete]]&quot; (''Un homme et une femme'')
|-
| [[Ida Kaminska]]|| ''[[Obchod na korze]]''
|-
| [[Virdžīnija Makkena]]|| ''[[Born Free]]''
|-
| [[Elizabete Teilore]]|| &quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;
|-
| [[Natālija Vuda]]|| ''[[This Property Is Condemned]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[25. Zelta globusa balva|1967]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Edīte Evansa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Whisperers]]'''''
|-
| [[Feja Danaveja]]|| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
| [[Odrija Hepbērna]]|| ''[[Wait Until Dark]]''
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| &quot;[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]&quot;
|-
| [[Anna Heivuda]]|| ''[[The Fox]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[26. Zelta globusa balva|1968]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džoanna Vudvarda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | ''[[Rachel, Rachel]]''
|-
| [[Mija Ferova]]|| &quot;[[Rozmarijas bērns (filma)|Rozmarijas bērns]]&quot;
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| &quot;[[Lauva ziemā]]&quot; (''The Lion in Winter'')
|-
| [[Vanesa Redgreiva]]|| ''[[Isadora]]''
|-
| [[Berila Rīda]]|| ''[[The Killing of Sister George]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[27. Zelta globusa balva|1969]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ženevjēva Bužo]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Anne of the Thousand Days]]'''''
|-
| [[Džeina Fonda]]|| &quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot;
|-
| [[Laiza Minelli]]|| ''[[The Sterile Cuckoo]]''
|-
| [[Džīna Simonsa]]|| ''[[The Happy Ending]]''
|-
| [[Megija Smita]]|| ''[[The Prime of Miss Jean Brodie]]''
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[28. Zelta globusa balva|1970]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ali Makgrova]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mīlas stāsts]]&quot; (''Love Story'')'''
|-
| [[Feja Danaveja]]|| ''[[Puzzle of a Downfall Child]]''
|-
| [[Glenda Džeksone]]|| &quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'')
|-
| [[Melina Merkuri]]|| ''[[Promise at Dawn]]''
|-
| [[Sāra Mailsa]]|| ''[[Ryan's Daughter]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[29. Zelta globusa balva|1971]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Klute]]'''''
|-
| [[Glenda Džeksone]]|| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Mary, Queen of Scots]]''
|-
| [[Vanesa Redgreiva]]
|-
| [[Daiena Kenona]]|| ''[[Such Good Friends]]''
|-
| [[Džesika Voltere]]|| &quot;[[Nospēlē man dziesmu]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[30. Zelta globusa balva|1972]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Līva Ulmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Utvandrarna]]'''''
|-
| [[Daiena Rosa]]|| ''[[Lady Sings the Blues]]''
|-
| [[Siselija Taisone]]|| ''[[Sounder]]''
|-
| [[Triša Van Devere]]|| ''[[One Is a Lonely Number]]''
|-
| [[Tjūsdeja Velda]]|| ''[[Play It as It Lays]]''
|-
| [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[The Effect of Gamma Rays on Man-in-the-Moon Marigolds]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[31. Zelta globusa balva|1973]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mārša Meisone]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Cinderella Liberty]]'''''
|-
| [[Elena Bērstina]]|| &quot;[[Sātana izdzinējs]]&quot;
|-
| [[Bārbra Streisande]]|| &quot;[[Tādi mēs bijām]]&quot;
|-
| [[Elizabete Teilore]]|| ''[[Ash Wednesday]]''
|-
| [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[Summer Wishes, Winter Dreams]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[32. Zelta globusa balva|1974]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džīna Roulendsa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ietekmētā sieviete]]&quot;'''
|-
| [[Elena Bērstina]]|| &quot;[[Alise šeit vairs nedzīvo]]&quot;
|-
| [[Feja Danaveja]]|| &quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot;
|-
| [[Valērija Perina]]|| &quot;[[Lenijs (filma)|Lenijs]]&quot; (''Lenny'')
|-
| [[Līva Ulmane]]|| &quot;[[Laulības dzīves ainas]]&quot; (''Scener ur ett äktenskap'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[33. Zelta globusa balva|1975]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Luīze Flečere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
| [[Kārena Bleka]]|| ''[[The Day of the Locust]]''
|-
| [[Feja Danaveja]]|| &quot;[[Trīs dienas Kondora dzīvē]]&quot;
|-
| [[Merilina Haseta]]|| ''[[The Other Side of the Mountain]]''
|-
| [[Glenda Džeksone]]|| ''[[Hedda]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[34. Zelta globusa balva|1976]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Feja Danaveja]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Glenda Džeksone]]|| ''[[The Incredible Sarah]]''
|-
| [[Sāra Mailsa]]|| ''[[The Sailor Who Fell from Grace with the Sea]]''
|-
| [[Talija Šaira]]|| &quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
| [[Līva Ulmane]]|| ''[[Ansikte mot ansikte]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[35. Zelta globusa balva|1977]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Džūlija]]&quot;'''
|-
| [[Anna Bankrofta]]|| ''[[The Turning Point]]''
|-
| [[Daiena Kītone]]|| ''[[Looking for Mr. Goodbar]]''
|-
| [[Ketlīna Kinlena]]|| ''[[I Never Promised You a Rose Garden]]''
|-
| [[Džīna Roulendsa]]|| ''[[Opening Night]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[36. Zelta globusa balva|1978]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Atgriešanās mājās]]&quot; (''Coming Home'')'''
|-
| [[Ingrīda Bergmane]]|| &quot;[[Rudens sonāte]]&quot;
|-
| [[Džila Kleiburga]]|| ''[[An Unmarried Woman]]''
|-
| [[Glenda Džeksone]]|| ''[[Stevie]]''
|-
| [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Interiors]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[37. Zelta globusa balva|1979]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sallija Fīlda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Norma Reja (filma)|Norma Reja]]&quot; (''Norma Rae'')'''
|-
| [[Džila Kleiburga]]|| ''[[La Luna]]''
|-
| [[Līza Eikhorna]]|| ''[[Yanks]]''
|-
| [[Džeina Fonda]]|| &quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot;
|-
| [[Mārša Meisone]]|| ''[[Promises in the Dark]]''
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[38. Zelta globusa balva|1980]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mērija Tailere Mūra]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'')'''
|-
| [[Elena Bērstina]]|| ''[[Resurrection (1980. gada filma)|Resurrection]]''
|-
| [[Nastasja Kinska]]|| &quot;[[Tesa (filma)|Tesa]]&quot; (''Tess'')
|-
| [[Debora Rafina]]|| ''[[Touched by Love]]''
|-
| [[Džīna Roulendsa]]|| &quot;[[Glorija (1980. gada filma)|Glorija]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[39. Zelta globusa balva|1981]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot;'''
|-
| [[Sallija Fīlda]]|| ''[[Absence of Malice]]''
|-
| [[Ketrina Hepbērna]]|| &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')
|-
| [[Daiena Kītone]]|| &quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot;
|-
| [[Sisija Speiseka]]|| ''[[Raggedy Man]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[40. Zelta globusa balva|1982]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sofijas izvēle]]&quot;'''
|-
| [[Daiena Kītone]]|| ''[[Shoot the Moon]]''
|-
| [[Džesika Lenga]]|| ''[[Frances]]''
|-
| [[Sisija Speiseka]]|| [[Missing (filma)|''Missing'']]
|-
| [[Debra Vingere]]|| &quot;[[Virsnieks un džentlmenis]]&quot; (''An Officer and a Gentleman'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[41. Zelta globusa balva|1983]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Šērlija Makleina]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Maiguma valoda]]&quot;'''
|-
| [[Džeina Aleksandra]]|| ''[[Testament]]''
|-
| [[Bonija Bedelija]]|| ''[[Heart Like a Wheel]]''
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Silkvuda]]&quot;
|-
| [[Debra Vingere]]|| &quot;[[Maiguma valoda]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[42. Zelta globusa balva|1984]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sallija Fīlda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Places in the Heart]]'''''
|-
| [[Daiena Kītone]]|| ''[[Mrs. Soffel]]''
|-
| [[Džesika Lenga]]|| ''[[Country]]''
|-
| [[Vanesa Redgreiva]]|| ''[[The Bostonians]]''
|-
| [[Sisija Speiseka]]|| ''[[The River]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[43. Zelta globusa balva|1985]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vūpija Goldberga]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]&quot; (''The Color Purple'')'''
|-
| [[Anna Bankrofta]]|| ''[[Agnes of God]]''
|-
| [[Šēra]]|| &quot;[[Maska (1985. gada filma)|Maska]]&quot; (''Mask'')
|-
| [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[The Trip to Bountiful]]''
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]&quot; (''Out of Africa'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[44. Zelta globusa balva|1986]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Marlija Matlina]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Children of a Lesser God]]'''''
|-
| [[Džūlija Endrūsa]]|| &quot;[[Duets solistam]]&quot; (''Duet for One'')
|-
| [[Anna Bankrofta]]|| [['night, Mother|''&lt;nowiki/&gt;'night, Mother'']]
|-
| [[Fara Foseta]]|| ''[[Extremities]]''
|-
| [[Sigurnija Vīvere]]|| &quot;[[Svešie]]&quot; (''Aliens'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[45. Zelta globusa balva|1987]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sallija Kērklenda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Anna (1987. gada filma)|Anna]]&quot; (''Anna'')'''
|-
| [[Reičela Šagala]]|| ''[[Gaby: A True Story]]''
|-
| [[Glenna Klouza]]|| &quot;[[Liktenīgais valdzinājums]]&quot;
|-
| [[Feja Danaveja]]|| &quot;[[Dzērājs]]&quot; (''Barfly'')
|-
| [[Bārbra Streisande]]|| ''[[Nuts]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[46. Zelta globusa balva|1988]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džodija Fostere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Apsūdzētie]]&quot; (''The Accused'')'''
|-
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Šērlija Makleina]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Madame Sousatzka]]'''''
|-
| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Sigurnija Vīvere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gorillas miglā]]&quot; (''Gorillas in the Mist'')'''
|-
| [[Kristīna Lahti]]|| ''[[Running on Empty]]''
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Kliedziens tumsā]]&quot; (''A Cry in the Dark'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[47. Zelta globusa balva|1989]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mišela Feifere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lieliskie brāļi Beikeri]]&quot; (''The Fabulous Baker Boys'')'''
|-
| [[Sallija Fīlda]]|| &quot;[[Dzelzs magnolijas]]&quot;
|-
| [[Džesika Lenga]]|| ''[[Music Box (filma)|Music Box]]''
|-
| [[Endija Makdauela]]|| &quot;[[Sekss, meli un video]]&quot;
|-
| [[Līva Ulmane]]|| ''[[The Rose Garden]]''
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[48. Zelta globusa balva|1990]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ketija Beitsa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mizerija]]&quot; (''Misery'')'''
|-
| [[Andželika Hjūstone]]|| ''[[The Grifters]]''
|-
| [[Mišela Feifere]]|| ''[[The Russia House]]''
|-
| [[Sūzana Sarandona]]|| ''[[White Palace]]''
|-
| [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[Mr. and Mrs. Bridge]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[49. Zelta globusa balva|1991]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džodija Fostere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džodija Fostere]]'''
|-
| [[Anete Beninga]]|| ''[[Bugsy]]''
|-
| [[Džīna Deivisa]]|| &quot;[[Telma un Luīze]]&quot;
|-
| [[Lora Derna]]|| ''[[Rambling Rose]]''
|-
| [[Sūzana Sarandona]]|| &quot;[[Telma un Luīze]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[50. Zelta globusa balva|1992]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Emma Tompsone]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'')'''
|-
| [[Mērija Makdonela]]|| ''[[Passion Fish]]''
|-
| [[Mišela Feifere]]|| ''[[Love Field]]''
|-
| [[Sūzana Sarandona]]|| ''[[Lorenzo's Oil]]''
|-
| [[Šerona Stouna]]|| &quot;[[Pamatinstinkts (filma)|Pamatinstinkts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[51. Zelta globusa balva|1993]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Hollija Hantere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'')'''
|-
| [[Žiljeta Binoša]]|| &quot;[[Trīs krāsas: zilā]]&quot;
|-
| [[Mišela Feifere]]|| &quot;[[Nevainības laikmets]]&quot;
|-
| [[Emma Tompsone]]|| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;
|-
| [[Debra Vingere]]|| ''[[A Dangerous Woman]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[52. Zelta globusa balva|1994]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džesika Lenga]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Zilās debesis]]&quot; (''Blue Sky'')'''
|-
| [[Džodija Fostere]]|| &quot;[[Nella (filma)|Nella]]&quot; (''Nell'')
|-
| [[Dženifere Džeisone Lī]]|| ''[[Mrs. Parker and the Vicious Circle]]''
|-
| [[Miranda Ričardsone]]|| ''[[Tom &amp; Viv]]''
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Mežonīgā upe]]&quot; (''The River Wild'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[53. Zelta globusa balva|1995]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Šerona Stouna]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kazino (filma)|Kazino]]&quot;'''
|-
| [[Sūzana Sarandona]]|| &quot;[[Mironis nāk]]&quot;
|-
| [[Elizabete Šū]]|| &quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Medisonas apgabala tilti]]&quot;
|-
| [[Emma Tompsone]]|| &quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[54. Zelta globusa balva|1996]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Brenda Bletina]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets &amp; Lies'')'''
|-
| [[Kortnija Lava]]|| &quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot;
|-
| [[Kristīna Skota Tomasa]]|| &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Mārvina istaba]]&quot;
|-
| [[Emilija Votsone]]|| &quot;[[Šķeļot viļņus]]&quot; (''Breaking the Waves'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[55. Zelta globusa balva|1997]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džūdija Denča]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Misis Brauna]]&quot; (''Mrs Brown'')'''
|-
| [[Helēna Bonema Kārtere]]|| ''[[The Wings of the Dove]]''
|-
| [[Džodija Fostere]]|| &quot;[[Kontakts (filma)|Kontakts]]&quot;
|-
| [[Džesika Lenga]]|| &quot;[[Tūkstoš akru]]&quot; (''A Thousand Acres'')
|-
| [[Keita Vinsleta]]|| &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[56. Zelta globusa balva|1998]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot;'''
|-
| [[Fernanda Montenegru]]|| ''[[Central Station]]''
|-
| [[Sūzana Sarandona]]|| &quot;[[Pamāte (filma)|Pamāte]]&quot; (''Stepmom'')
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Kāda patiesa lieta]]&quot; (''One True Thing'')
|-
| [[Emilija Votsone]]|| ''[[Hilary and Jackie]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[57. Zelta globusa balva|1999]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Hilarija Svonka]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Puiši neraud]]&quot;'''
|-
| [[Anete Beninga]]|| &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;
|-
| [[Džūliana Mora]]|| &quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot;
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Sirds mūzika]]&quot; (''Music of the Heart'')
|-
| [[Sigurnija Vīvere]]|| ''[[A Map of the World]]''
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[58. Zelta globusa balva|2000]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džūlija Robertsa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot;'''
|-
| [[Džoana Allena]]|| ''[[The Contender]]''
|-
| [[Bjorka]]|| &quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot; (''Dancer in the Dark'')
|-
| [[Elena Bērstina]]|| &quot;[[Rekviēms sapnim]]&quot;
|-
| [[Lora Linnija]]|| ''[[You Can Count on Me]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[59. Zelta globusa balva|2001]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sisija Speiseka]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Guļamistabā]]&quot; (''In the Bedroom'')'''
|-
| [[Halle Berija]]|| &quot;[[Monstru balle]]&quot;
|-
| [[Džūdija Denča]]|| &quot;[[Airisa (filma)|Airisa]]&quot; (''Iris'')
|-
| [[Nikola Kidmena]]|| &quot;[[Citi]]&quot;
|-
| [[Tilda Svintone]]|| ''[[The Deep End]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[60. Zelta globusa balva|2002]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Nikola Kidmena]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot;'''
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot;
|-
| [[Salma Hajeka]]|| &quot;[[Frīda (filma)|Frīda]]&quot; (''Frida'')
|-
| [[Daiena Leina]]|| &quot;[[Neuzticīgā]]&quot;
|-
| [[Džūliana Mora]]|| &quot;[[Tālu no debesīm]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[61. Zelta globusa balva|2003]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Šarlīze Terona]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Monstrs (filma)|Monstrs]]&quot;'''
|-
| [[Keita Blanšeta]]|| ''[[Veronica Guerin]]''
|-
| [[Skārleta Džohansone]]|| &quot;[[Meitene ar pērļu auskaru (filma)|Meitene ar pērļu auskaru]]&quot;
|-
| [[Nikola Kidmena]]|| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot;
|-
| [[Uma Tūrmane]]|| &quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot;
|-
| [[Evana Reičela Vuda]]|| &quot;[[Trīspadsmitgadnieces]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[62. Zelta globusa balva|2004]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Hilarija Svonka]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot;'''
|-
| [[Skārleta Džohansone]]|| &quot;[[Mīlas dziesma Bobijam Longam]]&quot;
|-
| [[Nikola Kidmena]]|| &quot;[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]&quot; (''Birth'')
|-
| [[Imelda Stauntone]]|| &quot;[[Vera Dreika]]&quot; (''Vera Drake'')
|-
| [[Uma Tūrmane]]|| &quot;[[Nogalināt Bilu 2. daļa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[63. Zelta globusa balva|2005]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Felisitija Hafmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Transamerica]]'''''
|-
| [[Marija Bello]]|| &quot;[[Vardarbības pēctecība]]&quot;
|-
| [[Gvineta Paltrova]]|| &quot;[[Pierādījums (2005. gada filma)|Pierādījums]]&quot;
|-
| [[Šarlīze Terona]]|| &quot;[[Ziemeļu zeme]]&quot; (''North Country'')
|-
| [[Džana Dziji]]|| &quot;[[Geišas atmiņas]]&quot; (''Memoirs of a Geisha'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[64. Zelta globusa balva|2006]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Helēna Mirena]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Karaliene (filma)|Karaliene]]&quot;'''
|-
| [[Penelope Krusa]]|| &quot;[[Atgriezties]]&quot; (''Volver'')
|-
| [[Džūdija Denča]]|| &quot;[[Piezīmes par kādu skandālu]]&quot;
|-
| [[Megija Jillenhola]]|| ''[[Sherrybaby]]''
|-
| [[Keita Vinsleta]]|| &quot;[[Bērnu spēlītes (2006. gada filma)|Bērnu spēlītes]]&quot; (''Little Children'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[65. Zelta globusa balva|2007]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džūlija Kristija]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Away from Her]]'''''
|-
| [[Keita Blanšeta]]|| &quot;[[Elizabete: Zelta laikmets]]&quot;
|-
| [[Džodija Fostere]]|| &quot;[[Svešinieks tevī]]&quot; (''The Brave One'')
|-
| [[Andželīna Džolija]]|| &quot;[[Varenā sirds]]&quot;
|-
| [[Kīra Naitlija]]|| &quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[66. Zelta globusa balva|2008]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Keita Vinsleta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Revolūcijas ceļš]]&quot;'''
|-
| [[Anna Hetaveja]]|| &quot;[[Reičela precas]]&quot;
|-
| [[Andželīna Džolija]]|| &quot;[[Samainītais]]&quot;
|-
| [[Kristīna Skota Tomasa]]|| &quot;[[Es tevi tik sen jau mīlu]]&quot; (''I've Loved You So Long'')
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Šaubas (filma)|Šaubas]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[67. Zelta globusa balva|2009]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sandra Buloka]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Neredzamā puse]]&quot;'''
|-
| [[Emilija Blanta]]|| &quot;[[Jaunā Viktorija]]&quot;
|-
| [[Helēna Mirena]]|| &quot;[[Pēdējā stacija]]&quot; (''The Last Station'')
|-
| [[Kerija Maligana]]|| ''[[An Education]]''
|-
| [[Gabereja Sidibeja]]|| &quot;[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]&quot;
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gadi
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[68. Zelta globusa balva|2010]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Natālija Portmane]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]&quot;'''
|-
| [[Halle Berija]]|| ''[[Frankie &amp; Alice]]''
|-
| [[Nikola Kidmena]]|| &quot;[[Truša ala]]&quot;
|-
| [[Dženifere Lorensa]]|| &quot;[[Ziemas pīšļi]]&quot;
|-
| [[Mišela Viljamsa]]|| &quot;[[Skumjais Valentīns]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[69. Zelta globusa balva|2011]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]&quot;'''
|-
| [[Glenna Klouza]]|| ''[[Albert Nobbs]]''
|-
| [[Vaiola Deivisa]]|| &quot;[[Kalpone]]&quot;
|-
| [[Rūnija Mara]]|| &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot;
|-
| [[Tilda Svintone]]|| ''[[We Need to Talk About Kevin]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[70. Zelta globusa balva|2012]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džesika Česteina]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot;'''
|-
| [[Mariona Kotijāra]]|| &quot;[[Rūsa līdz kaulam]]&quot; (''Rust and Bone'')
|-
| [[Helēna Mirena]]|| &quot;[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]&quot;
|-
| [[Naomi Votsa]]|| &quot;[[Neiespējamais]]&quot;
|-
| [[Reičela Vaisa]]|| &quot;[[Zilā jūras dzelme]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[71. Zelta globusa balva|2013]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Jasmīnas stāsts]]&quot;'''
|-
| [[Sandra Buloka]]|| &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot;
|-
| [[Džūdija Denča]]|| &quot;[[Filomena]]&quot;
|-
| [[Emma Tompsone]]|| &quot;[[Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu]]&quot;
|-
| [[Keita Vinsleta]]|| &quot;[[Trauslās sirdis]]&quot; (''Labor Day'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[72. Zelta globusa balva|2014]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džūliana Mora]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Joprojām Alise]]&quot;'''
|-
| [[Dženifere Anistone]]|| &quot;[[Kūka (filma)|Kūka]]&quot;
|-
| [[Felisita Džonsa]]|| &quot;[[Teorija par visu]]&quot;
|-
| [[Rozamunda Paika]]|| &quot;[[Neatrodamā]]&quot;
|-
| [[Rīza Viterspūna]]|| &quot;[[Mežone]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[73. Zelta globusa balva|2015]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bri Lārsone]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Istaba (filma)|Istaba]]&quot;'''
|-
| [[Keita Blanšeta]]|| rowspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Kerola]]&quot;
|-
| [[Rūnija Mara]]
|-
| [[Sīrša Ronana]]|| &quot;[[Bruklina (filma)|Bruklina]]&quot;
|-
| [[Alīsia Vikandere]]|| &quot;[[Dāņu meitene]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[74. Zelta globusa balva|2016]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Izabella Ipēra]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Viņa (2016. gada filma)|Viņa]]&quot;'''
|-
| [[Eimija Adamsa]]|| &quot;[[Atnācēji]]&quot;
|-
| [[Džesika Česteina]]|| ''[[Miss Sloane]]''
|-
| [[Ruta Nega]]|| ''[[Loving]]''
|-
| [[Natālija Portmane]]|| &quot;[[Džekija]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[75. Zelta globusa balva|2017]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Frānsisa Makdormanda]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;'''
|-
| [[Džesika Česteina]]|| &quot;[[Mollijas spēle]]&quot;
|-
| [[Sallija Hokinsa]]|| &quot;[[Ūdens forma]]&quot;
|-
| [[Merila Strīpa]]|| &quot;[[Slepenie dokumenti]]&quot;
|-
| [[Mišela Viljamsa]]|| &quot;[[Visa pasaules nauda]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[76. Zelta globusa balva|2018]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Glenna Klouza]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Neviens nav ideāls]]&quot;'''
|-
| [[Lady Gaga]]|| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
| [[Nikola Kidmena]]|| &quot;[[Laiks atmaksai]]&quot;
|-
| [[Melisa Makārtija]]|| &quot;[[Vai spēsi man kādreiz piedot?]]&quot;
|-
| [[Rozamunda Paika]]|| ''[[A Private War]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[77. Zelta globusa balva|2019]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Renē Zelvēgere]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Džūdija (filma)|Džūdija]]&quot; (''Judy'')'''
|-
| [[Sintija Erīvo]]|| ''[[Harriet]]''
|-
| [[Skārleta Džohansone]]|| ''[[Marriage Story]]''
|-
| [[Sīrša Ronana]]|| &quot;[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]&quot;
|-
| [[Šarlīze Terona]]|| &quot;[[Skandāls (filma)|Skandāls]]&quot;
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;75%&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;5&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;7%&quot;|Gads
! width=&quot;31%&quot;|Aktrise
! width=&quot;31%&quot; |Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[78. Zelta globusa balva|2020]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Andra Deja]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The United States vs. Billie Holiday]]'''''
|-
| [[Vaiola Deivisa]]|| &quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;
|-
| [[Vanesa Kirbija]]|| ''[[Pieces of a Woman]]''
|-
| [[Frānsisa Makdormanda]]|| &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;
|-
| [[Kerija Maligana]]|| &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[79. Zelta globusa balva|2021]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Nikola Kidmena]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Being the Ricardos]]'''''
|-
| [[Džesika Česteina]]|| ''[[The Eyes of Tammy Faye]]''
|-
| [[Olīvija Kolmane]]|| ''[[The Lost Daughter]]''
|-
| [[Lady Gaga]]|| &quot;[[Guči nams]]&quot;
|-
| [[Kristena Stjuarta]]|| &quot;[[Spensere (filma)|Spensere]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[80. Zelta globusa balva|2022]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Tár]]'''''
|-
| [[Olīvija Kolmane]]|| &quot;[[Gaismas impērija]]&quot; (''Empire of Light'')
|-
| [[Vaiola Deivisa]]|| &quot;[[Karotājas]]&quot; (''The Woman King'')
|-
| [[Ana de Armasa]]|| &quot;[[Blondīne (filma)|Blondīne]]&quot;
|-
| [[Mišela Viljamsa]]|| &quot;[[Fabelmeni]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[81. Zelta globusa balva|2023]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Lilija Gledstone]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;|''' &quot;[[Ziedu mēness slepkavas]]&quot;'''
|-
| [[Anete Beninga]]
| &quot;[[Naieda]]&quot;
|-
| [[Sandra Hillere]]|| &quot;[[Kritiena anatomija]]&quot;
|-
| [[Grēta Lī]]|| &quot;[[Pagājušās dzīves]]&quot;
|-
| [[Kerija Maligana]]|| &quot;[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]&quot;
|-
| [[Keilija Speinija]]|| &quot;[[Priscilla]]&quot; (''Priscilla'')
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[82. Zelta globusa balva|2024]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Fernanda Torrisa]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;|'''&quot;[[Joprojām esmu šeit]]&quot;'''
|-
|[[Pamela Andersone]]
|&quot;[[Pēdējā šovmeitene]]&quot;
|-
|[[Andželīna Džolija]]
|&quot;[[Marija (2024. gada filma)|Marija]]&quot;
|-
|[[Nikola Kidmena]]
|&quot;[[Mazulīte]]&quot; (''Babygirl'')
|-
|[[Tilda Svintone]]
|&quot;[[Blakusistaba]]&quot;
|-
|[[Keita Vinsleta]]
|&quot;[[Fotogrāfe (filma)|Fotogrāfe]]&quot; (''Lee'')
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[83. Zelta globusa balva|2025]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;| '''[[Džesija Baklija]]'''||style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;|'''&quot;[[Hamnets]]&quot;'''
|-
|[[Dženifere Lorensa]]
|''[[Die My Love]]''
|-
|[[Renāte Reinsve]]
|&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
|[[Džūlija Robertsa]]
|''[[After the Hunt]]''
|-
|[[Tesa Tompsone]]
|''[[Hedda (2025. gada filma)|Hedda]]''
|-
|[[Eva Viktora]]
|&quot;[[Piedod, mazā]]&quot;
|}
{{Zelta globusa balva}}

[[Kategorija:Zelta globusa balva]]</text>
      <sha1>2ejm0sptr2bxqadqz5u2vwqq2yr2hb0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais režisors (Zelta globusa balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554442</id>
    <revision>
      <id>4499580</id>
      <parentid>4422327</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:28:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43064" sha1="9llwnudd37oqlmyy0220xvhuvv8dtx4" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
|name=[[Zelta globusa balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākais režisors&quot;
|image=Paul Thomas Anderson - BFI Southbank.jpg
|presenter=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|location={{vieta|ASV}}
|holder=[[Pols Tomass Andersons]] par filmu &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|website=[http://www.goldenglobes.com/ www.goldenglobes.com]
|caption=2025. gada balvas ieguvējs [[Pols Tomass Andersons]]
}}
'''[[Zelta globusa balva]]s kategorija &quot;Labākais režisors&quot;''' ir ikgadēja Zelta globusa balvas kategorija kopš 1943. gada, ko pasniedz [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA).

Visvairāk balvas šajā kategorijā (četras) ir saņēmis [[Elija Kazans]], savukārt trīs reizes šo balvu ir saņēmuši [[Klints Īstvuds]], [[Milošs Formans]], [[Deivids Līns]], [[Mārtins Skorsēze]], [[Stīvens Spīlbergs]] un [[Olivers Stouns]]. Spīlbergs ir visvairāk nomināciju saņēmušais režisors (14).

== Laureāti un nominanti ==
[[Attēls:Henry King (director) 001.jpg|thumb|278x278px|[[Henrijs Kings]] ir pirmais šīs balvas saņēmējs]]
[[Attēls:Billy Wilder.jpg|thumb|140px|[[Billijs Vailders]] no piecām nominācijām balvu saņēma 1945. un 1950. gadā]]
[[Attēls:Elia Kazan.JPG|thumb|140px|[[Elija Kazans]] no četrām nominācijām balvu saņēma 1947., 1954., 1956. un 1963. gadā]]
[[Attēls:Fred Zinnemann 1940s.jpg|thumb|140px|[[Freds Cinnemans]] no septiņām nominācijām balvu saņēma 1953. un 1966. gadā]]
[[Attēls:Aankomst filmster Ann Todd en haar echtgenoot filmregisseur David Lean op Schiph, Bestanddeelnr 905-4605 (2).jpg|thumb|140px|[[Deivids Līns]] balvu saņēma 1957. un 1962. gadā]]
[[Attēls:William Wyler portrait.jpg|thumb|140px|[[Viljams Vailers]] balvu saņēma 1959. gadā]]
[[Attēls:Stanley Kramer.JPG|thumb|140px|[[Stenlijs Kreimers]] balvu saņēma 1961. gadā]]
[[Attēls:George Cukor - 1946.jpg|thumb|140px|[[Džordžs Kjūkors]] balvu saņēma 1964. gadā]]
[[Attēls:Mike Nichols.jpg|thumb|140px|[[Maiks Nikolss]] balvu saņēma 1967. gadā]]
[[Attēls:William Friedkin, Festival de Sitges 2017 (cropped).jpg|thumb|140px|[[Viljams Frīdkins]] balvu saņēma 1971. un 1973. gadā]]
[[Attēls:Francis Ford Coppola -1976.jpg|thumb|140px|[[Frānsiss Fords Kopola]] no šešām nominācijām balvu saņēma 1972. un 1979. gadā]]
[[Attēls:Milos Forman.jpg|thumb|140px|[[Milošs Formans]] balvu saņēma 1975. un 1996. gadā]]
[[Attēls:Roman Polanski 2011 2.jpg|thumb|140px|[[Romans Polaņskis]] balvu saņēma 1974. gadā]]
[[Attēls:Sidney Lumet 1970.jpg|thumb|140px|[[Sidnijs Lūmets]] no sešām nominācijām balvu saņēma 1976. gadā]]
[[Attēls:Robert Redford (cropped).jpg|thumb|140px|[[Roberts Redfords]] balvu saņēma 1980. gadā]]
[[Attēls:Warren Beatty.jpg|thumb|140px|[[Vorens Bītijs]] balvu saņēma 1981. gadā]]
[[Attēls:Barbra Streisand with Francis Collins and Anthony Fauci (27806589237) (cropped).jpg|thumb|140px|[[Bārbra Streisande]] 1983. gadā kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šo balvu]]
[[Attēls:Oliver Stone by Gage Skidmore.jpg|thumb|140px|[[Olivers Stouns]] balvu saņēma 1986., 1989. un 1991. gadā]]
[[Attēls:Bernardo Bertolucci, film director.jpg|thumb|140px|[[Bernardo Bertoluči]] balvu saņēma 1987. gadā]]
[[Attēls:Clint Eastwood at 2010 New York Film Festival.jpg|thumb|140px|[[Klints Īstvuds]] balvu saņēma 1988., 1992. un 2004. gadā]]
[[Attēls:MKr25425 Steven Spielberg (Berlinale 2023).jpg|thumb|140px|[[Stīvens Spīlbergs]] no 14 nominācijām balvu saņēma 1993., 1998. un 2023. gadā]]
[[Attēls:Robert Zemeckis &quot;The Walk&quot; at Opening Ceremony of the 28th Tokyo International Film Festival (21835891403) (cropped).jpg|thumb|140px|[[Roberts Zemekis]] balvu saņēma 1994. gadā]]
[[Attēls:Mel Gibson Cannes 2016 2.jpg|thumb|140px|[[Mels Gibsons]] balvu saņēma 1995. gadā]]
[[Attēls:James Cameron by Gage Skidmore.jpg|thumb|140px|[[Džeimss Kemerons]] balvu saņēma 1997. un 2009. gadā]]
[[Attēls:Sam Mendes in 2022-2.jpg|thumb|140px|[[Sems Mendess]] balvu saņēma 1999. un 2019. gadā]]
[[Attēls:2016 NAB Show's The Future of Cinema Conference, produced in partnership with SMPTE (26717112630) (cropped).jpg|thumb|140px|[[Ans Lī]] balvu saņēma 2000. un 2005. gadā]]
[[Attēls:Robert Altman - 1983.jpg|thumb|140px|[[Roberts Oltmens]] balvu saņēma 2001. gadā]]
[[Attēls:Martin Scorsese Berlinale 2010 (cropped2).jpg|thumb|140px|[[Mārtins Skorsēze]] no deviņām nominācijām balvu saņēma 2002., 2006. un 2011. gadā]]
[[Attēls:Peter Jackson SDCC 2014.jpg|thumb|140px|[[Pīters Džeksons]] balvu saņēma 2003. gadā]]
[[Attēls:Danny Boyle May 2019.jpg|thumb|140px|[[Denijs Boils]] balvu saņēma 2008. gadā]]
[[Attēls:TheKillerBFILFF051023 (8 of 22) (53255176376) (cropped2).jpg|thumb|140px|[[Deivids Finčers]] balvu saņēma 2010. gadā]]
[[Attēls:Ben Affleck by Gage Skidmore 3.jpg|thumb|140px|[[Bens Afleks]] balvu saņēma 2012. gadā]]
[[Attēls:Alfonso Cuarón (2013) cropped.jpg|thumb|140px|[[Alfonso Kuarons]] balvu saņēma 2013. un 2018. gadā]]
[[Attēls:Richard Linklater April 2015.jpg|thumb|140px|[[Ričards Linkleters]] balvu saņēma 2014. gadā]]
[[Attēls:Alejandro González Iñárritu 2014.jpg|thumb|140px|[[Alehandro Gonsaless Injaritu]] balvu saņēma 2015. gadā]]
[[Attēls:Damien Chazelle (cropped).jpg|thumb|140px|[[Damjēns Šazels]] balvu saņēma 2016. gadā]]
[[Attēls:Guillermo del Toro 2023 (cropped).jpg|thumb|140px|[[Giljermo del Toro]] balvu saņēma 2017. gadā]]
[[Attēls:Chloe Zhao by Gage Skidmore.jpg|thumb|140px|[[Hloja Žao]] balvu saņēma 2000. gadā]]
[[Attēls:Jane Campion DNZM (cropped).jpg|thumb|140px|[[Džeina Kempione]] balvu saņēma 2021. gadā]]
[[Attēls:Christopher Nolan Cannes 2018.jpg|thumb|140px|[[Kristofers Nolans]] balvu saņēma 2023. gadā]]
[[Attēls:Brady Corbet at Berlinale 2024.jpg|thumb|140px|[[Breidijs Korbets]] balvu saņēma 2024. gadā]]

=== 1940. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[1. Zelta globusa balva|1943]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Henrijs Kings]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Bernadetas dziesma]]&quot; (''The Song of Bernadette'')'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[2. Zelta globusa balva|1944]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Leo Makerijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sava ceļa gājējs]]&quot; (''Going My Way'')'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[3. Zelta globusa balva|1945]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Billijs Vailders]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Zaudētā nedēļas nogale]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[4. Zelta globusa balva|1946]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Frenks Kapra]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Brīnišķā dzīve]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[5. Zelta globusa balva|1947]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Elija Kazans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Džentlmeņu vienošanās]]&quot; (''Gentleman's Agreement'')'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[6. Zelta globusa balva|1948]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Hjūstons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[7. Zelta globusa balva|1949]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Rosens (režisors)|Roberts Rosens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[All the King's Men (1949. gada filma)|All the King's Men]]'''''
|}

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[8. Zelta globusa balva|1950]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Billijs Vailders]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sanseta bulvāris]]&quot;'''
|-
| [[Džozefs Mankevičs]]
| &quot;[[Viss par Ievu]]&quot;
|-
| [[Džons Hjūstons]]
| &quot;[[Asfalta džungļi]]&quot;
|-
| [[Džordžs Kjūkors]]
| &quot;[[Dzimusi vakardien]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[9. Zelta globusa balva|1951]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Lāslo Benedeks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Death of a Salesman]]'''''
|-
| [[Vinsente Minelli]]
| &quot;[[Amerikānis Parīzē]]&quot;
|-
| [[Džordžs Stīvenss]]
| ''[[A Place in the Sun]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[10. Zelta globusa balva|1952]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sesils Demills]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]&quot; (''The Greatest Show on Earth'')'''
|-
| [[Ričards Fleišers]]
| ''[[The Happy Time]]''
|-
| [[Džons Fords]]
| &quot;[[Klusais cilvēks]]&quot; (''The Quiet Man'')
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[11. Zelta globusa balva|1953]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Freds Cinnemans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[12. Zelta globusa balva|1954]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Elija Kazans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ostā]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;1&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[13. Zelta globusa balva|1955]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džošua Logans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Picnic]]'''''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[14. Zelta globusa balva|1956]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Elija Kazans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Baby Doll]]'''''
|-
| [[Maikls Andersons]]
| &quot;[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]&quot;
|-
| [[Džordžs Stīvenss]]
| &quot;[[Gigants (1956. gada filma)|Gigants]]&quot; (''Giant'')
|-
| [[Vinsente Minelli]]
| ''[[Lust for Life]]''
|-
| [[Kings Vidors]]
| &quot;[[Karš un miers (1956. gada filma)|Karš un miers]]&quot; (''War and Peace'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[15. Zelta globusa balva|1957]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Deivids Līns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot;'''
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot;
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| ''[[A Hatful of Rain]]''
|-
| [[Džošua Logans]]
| ''[[Sayonara]]''
|-
| [[Billijs Vailders]]
| &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[16. Zelta globusa balva|1958]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vinsente Minelli]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]&quot; (''Gigi'')'''
|-
| [[Ričards Brukss]]
| &quot;[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]&quot; (''Cat on a Hot Tin Roof'')
|-
| [[Stenlijs Kreimers]]
| ''[[The Defiant Ones]]''
|-
| [[Roberts Vaizs]]
| &quot;[[Es gribu dzīvot!]]&quot; (''I Want to Live!'')
|-
| [[Delberts Manns]]
| ''[[Separate Tables]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[17. Zelta globusa balva|1959]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Viljams Vailers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ben-Hurs]]&quot;'''
|-
| [[Oto Prēmingers]]
| &quot;[[Slepkavības anatomija]]&quot;
|-
| [[Džordžs Stīvenss]]
| &quot;[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]&quot; (''The Diary of Anne Frank'')
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| ''[[The Nun's Story]]''
|-
| [[Stenlijs Kreimers]]
| &quot;[[Pludmalē]]&quot; (''On the Beach'')
|}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[18. Zelta globusa balva|1960]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeks Kārdifs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Sons and Lovers]]'''''
|-
| [[Billijs Vailders]]
| &quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot;
|-
| [[Ričards Brukss]]
| ''[[Elmer Gantry]]''
|-
| [[Stenlijs Kubriks]]
| &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot;
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| ''[[The Sundowners]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[19. Zelta globusa balva|1961]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Stenlijs Kreimers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]&quot; (''Judgment at Nuremberg'')'''
|-
| [[Viljams Vailers]]
| ''[[The Children's Hour]]''
|-
| [[Entonijs Manns]]
| [[El Cid (filma)|''El Cid'']]
|-
| [[Dž. Lī Tompsons]]
| ''[[The Guns of Navarone]]''
|-
| [[Džeroms Robinss]] un [[Roberts Vaizs]]
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[20. Zelta globusa balva|1962]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Deivids Līns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Kjūkors]]
| ''[[The Chapman Report]]''
|-
| [[Bleiks Edvardss]]
| ''[[Days of Wine and Roses]]''
|-
| [[Džons Hjūstons]]
| ''[[Freud: The Secret Passion]]''
|-
| [[Mērvins Lerojs]]
| ''[[Gypsy]]''
|-
| [[Mārtins Rits]]
| ''[[Hemingway's Adventures of a Young Man]]''
|-
| [[Stenlijs Kubriks]]
| &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot;
|-
| [[Džons Frankenheimers]]
| &quot;[[Mandžūru kandidāts (1962. gada filma)|Mandžūru kandidāts]]&quot;
|-
| [[Mortons Dakosta]]
| ''[[The Music Man]]''
|-
| [[Ismaels Rodrigess]]
| ''[[Arrivano i titani]]''
|-
| [[Roberts Maligans]]
| &quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;8&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[21. Zelta globusa balva|1963]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Elija Kazans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[America America]]'''''
|-
| [[Oto Prēmingers]]
| ''[[The Cardinal]]''
|-
| [[Hols Bārtlets]]
| ''[[The Caretakers]]''
|-
| [[Džozefs Mankevičs]]
| &quot;[[Kleopatra (filma)|Kleopatra]]&quot; (''Cleopatra'')
|-
| [[Roberts Vaizs]]
| [[The Haunting (filma)|''The Haunting'']]
|-
| [[Mārtins Rits]]
| ''[[Hud]]''
|-
| [[Tonijs Ričardsons]]
| &quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; (''Tom Jones'')
|-
| [[Džordžs Englunds]]
| ''[[The Ugly American]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[22. Zelta globusa balva|1964]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džordžs Kjūkors]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My Fair Lady'')'''
|-
| [[Pīters Glenvils]]
| &quot;[[Bekets (filma)|Bekets]]&quot; (''Becket'')
|-
| [[Džons Hjūstons]]
| ''[[The Night of the Iguana]]''
|-
| [[Džons Frankenheimers]]
| ''[[Seven Days in May]]''
|-
| [[Mihalis Kakojanis]]
| &quot;[[Grieķis Zorba]]&quot; (''Zorba the Greek'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[23. Zelta globusa balva|1965]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Deivids Līns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Doktors Živago]]&quot;'''
|-
| [[Viljams Vailers]]
| ''[[The Collector]]''
|-
| [[Džons Šlesindžers]]
| &quot;[[Dārgā]]&quot; (''Darling'')
|-
| [[Gajs Grīns]]
| ''[[A Patch of Blue]]''
|-
| [[Roberts Vaizs]]
| &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[24. Zelta globusa balva|1966]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Freds Cinnemans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (''A Man for All Seasons'')'''
|-
| [[Luiss Gilberts]]
| [[Alfie (filma)|''Alfie'']]
|-
| [[Klods Lelušs]]
| &quot;[[Vīrietis un sieviete]]&quot; (''Un homme et une femme'')
|-
| [[Roberts Vaizs]]
| ''[[The Sand Pebbles]]''
|-
| [[Maiks Nikolss]]
| &quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[25. Zelta globusa balva|1967]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maiks Nikolss]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;'''
|-
| [[Arturs Penns]]
| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
| [[Marks Ridels]]
| ''[[The Fox]]''
|-
| [[Stenlijs Kreimers]]
| &quot;[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]&quot;
|-
| [[Normans Džuisons]]
| &quot;[[Nakts karstumā]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[26. Zelta globusa balva|1968]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pols Ņūmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Rachel, Rachel]]'''''
|-
| [[Viljams Vailers]]
| &quot;[[Smieklīgais skuķis]]&quot; (''Funny Girl'')
|-
| [[Entonijs Hārvijs]]
| &quot;[[Lauva ziemā]]&quot; (''The Lion in Winter'')
|-
| [[Kerols Rīds]]
| &quot;[[Oliver! (filma)|Oliver!]]&quot; (''Oliver!'')
|-
| [[Franko Dzefirelli]]
| &quot;[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[27. Zelta globusa balva|1969]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Čārlzs Džerots]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[Anne of the Thousand Days]]'''''
|-
| [[Džīns Kellijs]]
| ''[[Hello, Dolly!]]''
|-
| [[Džons Šlesindžers]]
| &quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;
|-
| [[Stenlijs Kreimers]]
| ''[[The Secret of Santa Vittoria]]''
|-
| [[Sidnijs Polaks]]
| &quot;[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]&quot;
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[28. Zelta globusa balva|1970]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Arturs Hillers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mīlas stāsts]]&quot; (''Love Story'')'''
|-
| [[Bobs Rafelsons]]
| &quot;[[Pieci viegli gabali]]&quot;
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| &quot;[[Lazarete (filma)|Lazarete]]&quot;
|-
| [[Franklins Šafners]]
| &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot;
|-
| [[Kens Rasels]]
| &quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[29. Zelta globusa balva|1971]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Viljams Frīdkins]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Franču sakarnieks]]&quot;'''
|-
| [[Stenlijs Kubriks]]
| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;
|-
| [[Normans Džuisons]]
| ''[[Fiddler on the Roof]]''
|-
| [[Pīters Bogdanovičs]]
| ''[[The Last Picture Show]]''
|-
| [[Roberts Maligans]]
| ''[[Summer of '42]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[30. Zelta globusa balva|1972]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Frānsiss Fords Kopola]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;'''
|-
| [[Billijs Vailders]]
| ''[[Avanti!]]''
|-
| [[Bobs Fose]]
| &quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')
|-
| [[Džons Būrmens]]
| ''[[Deliverance]]''
|-
| [[Alfreds Hičkoks]]
| &quot;[[Neprāts (filma)|Neprāts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[31. Zelta globusa balva|1973]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Viljams Frīdkins]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sātana izdzinējs]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Lūkass]]
| &quot;[[Amerikāņu grafiti]]&quot;
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| &quot;[[Šakāļa diena]]&quot;
|-
| [[Bernardo Bertoluči]]
| &quot;[[Pēdējais tango Parīzē]]&quot; (''Last Tango in Paris'')
|-
| [[Pīters Bogdanovičs]]
| &quot;[[Papīra mēness]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[32. Zelta globusa balva|1974]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Romans Polaņskis]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot;'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Frānsiss Fords Kopola]]
| &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot;
|-
| &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;
|-
| [[Bobs Fose]]
| &quot;[[Lenijs (filma)|Lenijs]]&quot; (''Lenny'')
|-
| [[Džons Kasavetiss]]
| &quot;[[Ietekmētā sieviete]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[33. Zelta globusa balva|1975]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Milošs Formans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
| [[Stenlijs Kubriks]]
| &quot;[[Berijs Lindons]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot;
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| &quot;[[Našvila (filma)|Našvila]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[34. Zelta globusa balva|1976]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sidnijs Lūmets]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Alans Džejs Pakula]]
| &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot;
|-
| [[Hals Ešbijs]]
| ''[[Bound for Glory]]''
|-
| [[Džons Šlesindžers]]
| ''[[Marathon Man]]''
|-
| [[Džons Evildsens]]
| &quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[35. Zelta globusa balva|1977]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Herberts Ross]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''''[[The Turning Point]]'''''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Enija Hola]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]&quot;
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| &quot;[[Džūlija]]&quot;
|-
| [[Džordžs Lūkass]]
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[36. Zelta globusa balva|1978]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Maikls Čimino]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Briežu mednieks]]&quot;'''
|-
| [[Hals Ešbijs]]
| &quot;[[Atgriešanās mājās]]&quot; (''Coming Home'')
|-
| [[Terenss Maliks]]
| ''[[Days of Heaven]]''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Interjeri]]&quot; (''Interiors'')
|-
| [[Alans Pārkers]]
| &quot;[[Pusnakts ekspresis]]&quot; (''Midnight Express'')
|-
| [[Pols Mazurskis]]
| ''[[An Unmarried Woman]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[37. Zelta globusa balva|1979]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Frānsiss Fords Kopola]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot;'''
|-
| [[Hals Ešbijs]]
| ''[[Being There]]''
|-
| [[Pīters Jeitss]]
| ''[[Breaking Away]]''
|-
| [[Džeimss Bridžess]]
| &quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot;
|-
| [[Roberts Bentons]]
| &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot;
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[38. Zelta globusa balva|1980]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Redfords]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Parastie cilvēki]]&quot; (''Ordinary People'')'''
|-
| [[Deivids Linčs]]
| &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot;
|-
| [[Ričards Rašs]]
| ''[[The Stunt Man]]''
|-
| [[Romans Polaņskis]]
| &quot;[[Tesa (filma)|Tesa]]&quot; (''Tess'')
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[39. Zelta globusa balva|1981]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Vorens Bītijs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot;'''
|-
| [[Luijs Mals]]
| [[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']]
|-
| [[Marks Ridels]]
| &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| ''[[Prince of the City]]''
|-
| [[Milošs Formans]]
| &quot;[[Regtaims (filma)|Regtaims]]&quot; (''Ragtime'')
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[40. Zelta globusa balva|1982]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ričards Atenboro]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')'''
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Citplanētietis]]&quot;
|-
| [[Kosts Gavrs]]
| [[Missing (filma)|''Missing'']]
|-
| [[Sidnijs Polaks]]
| &quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Spriedums (filma)|Spriedums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[41. Zelta globusa balva|1983]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bārbra Streisande]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Jentls]]&quot; (''Yentl'')'''
|-
| [[Pīters Jeitss]]
| ''[[The Dresser]]''
|-
| [[Ingmars Bergmans]]
| &quot;[[Fanija un Aleksandrs]]&quot;
|-
| [[Maiks Nikolss]]
| &quot;[[Silkvuda]]&quot;
|-
| [[Brūss Beresfords]]
| ''[[Tender Mercies]]''
|-
| [[Džeimss Brukss]]
| &quot;[[Maiguma valoda]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[42. Zelta globusa balva|1984]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Milošs Formans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Amadejs]]&quot;'''
|-
| [[Frānsiss Fords Kopola]]
| &quot;[[Klubs „Cotton”]]&quot; (''The Cotton Club'')
|-
| [[Rolāns Žofē]]
| &quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')
|-
| [[Serdžo Leone]]
| &quot;[[Reiz Amerikā]]&quot;
|-
| [[Deivids Līns]]
| ''[[A Passage to India]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[43. Zelta globusa balva|1985]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džons Hjūstons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Prici ģimenes gods]]&quot; (''Prizzi's Honor'')'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| &quot;[[Kordebalets]]&quot; (''A Chorus Line'')
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]&quot; (''The Color Purple'')
|-
| [[Sidnijs Polaks]]
| &quot;[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]&quot; (''Out of Africa'')
|-
| [[Pīters Vīrs]]
| &quot;[[Liecinieks]]&quot; (''Witness'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[44. Zelta globusa balva|1986]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Olivers Stouns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Armijas vads]]&quot;'''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'')
|-
| [[Rolāns Žofē]]
| &quot;[[Misija (filma)|Misija]]&quot; (''The Mission'')
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| ''[[A Room with a View]]''
|-
| [[Robs Rainers]]
| &quot;[[Paliec pie manis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[45. Zelta globusa balva|1987]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bernardo Bertoluči]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (''The Last Emperor'')'''
|-
| [[Džeimss Brukss]]
| &quot;[[Televīzijas ziņas]]&quot; (''Broadcast News'')
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| ''[[Cry Freedom]]''
|-
| [[Adrians Lains]]
| &quot;[[Liktenīgais valdzinājums]]&quot;
|-
| [[Džons Būrmens]]
| ''[[Hope and Glory]]''
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[46. Zelta globusa balva|1988]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Klints Īstvuds]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Putns (filma)|Putns]]&quot; (''Bird'')'''
|-
| [[Freds Skepsī]]
| &quot;[[Kliedziens tumsā]]&quot; (''A Cry in the Dark'')
|-
| [[Alans Pārkers]]
| ''[[Mississippi Burning]]''
|-
| [[Berijs Levinsons]]
| &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| ''[[Running on Empty]]''
|-
| [[Maiks Nikolss]]
| ''[[Working Girl]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[47. Zelta globusa balva|1989]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Olivers Stouns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dzimis 4. jūlijā]]&quot; (''Born on the Fourth of July'')'''
|-
| [[Pīters Vīrs]]
| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|-
| [[Spaiks Lī]]
| ''[[Do the Right Thing]]''
|-
| [[Edvards Cviks]]
| &quot;[[Slava (filma)|Slava]]&quot; (''Glory'')
|-
| [[Robs Rainers]]
| &quot;[[Kad Harijs satika Salliju]]&quot;
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[48. Zelta globusa balva|1990]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Kevins Kostners]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot;'''
|-
| [[Frānsiss Fords Kopola]]
| &quot;[[Krusttēvs 3]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Labie puiši]]&quot;
|-
| [[Bārbets Šrēders]]
| &quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot;
|-
| [[Bernardo Bertoluči]]
| &quot;[[Sargājošās debesis]]&quot; (''The Sheltering Sky'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[49. Zelta globusa balva|1991]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Olivers Stouns]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]&quot;'''
|-
| [[Berijs Levinsons]]
| ''[[Bugsy]]''
|-
| [[Terijs Giljams]]
| &quot;[[Zvejnieku karalis]]&quot;
|-
| [[Bārbra Streisande]]
| &quot;[[Paisuma princis]]&quot; (''The Prince of Tides'')
|-
| [[Džonatans Demijs]]
| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[50. Zelta globusa balva|1992]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Klints Īstvuds]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Nepiedots]]&quot;'''
|-
| [[Robs Rainers]]
| &quot;[[Daži labi vīri]]&quot;
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| &quot;[[Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'')
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| &quot;[[Spēlmanis]]&quot;
|-
| [[Roberts Redfords]]
| &quot;[[Tur, kur upe tek]]&quot; (''A River Runs Through It'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[51. Zelta globusa balva|1993]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;'''
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Nevainības laikmets]]&quot;
|-
| [[Endrū Deiviss]]
| &quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot;
|-
| [[Džeina Kempione]]
| &quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'')
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[52. Zelta globusa balva|1994]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Zemekis]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Forests Gamps]]&quot;'''
|-
| [[Edvards Cviks]]
| &quot;[[Rudens leģendas]]&quot; (''Legends of the Fall'')
|-
| [[Olivers Stouns]]
| &quot;[[Dzimuši slepkavas]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Lubene]]&quot;
|-
| [[Roberts Redfords]]
| &quot;[[Savādā spēle]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[53. Zelta globusa balva|1995]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mels Gibsons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Drošsirdis]]&quot;'''
|-
| [[Robs Rainers]]
| &quot;[[Amerikas prezidents]]&quot; (''The American President'')
|-
| [[Rons Hauards]]
| &quot;[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Kazino (filma)|Kazino]]&quot;
|-
| [[Maiks Figiss]]
| &quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;
|-
| [[Ans Lī]]
| &quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[54. Zelta globusa balva|1996]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Milošs Formans]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot;'''
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
| [[Alans Pārkers]]
| &quot;[[Evita (filma)|Evita]]&quot;
|-
| [[Džoels Koens]]
| &quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;
|-
| [[Skots Hikss]]
| &quot;[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]&quot; (''Shine'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[55. Zelta globusa balva|1997]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeimss Kemerons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Amistada]]&quot;
|-
| [[Džeimss Brukss]]
| &quot;[[Cik labi vien var būt]]&quot;
|-
| [[Džims Šeridens]]
| &quot;[[Bokseris (filma)|Bokseris]]&quot; (''The Boxer'')
|-
| [[Kērtiss Hensons]]
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[56. Zelta globusa balva|1998]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot;'''
|-
| [[Šekars Kapurs]]
| &quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot;
|-
| [[Roberts Redfords]]
| &quot;[[Zirgu vārdotājs]]&quot;
|-
| [[Džons Medens]]
| &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;
|-
| [[Pīters Vīrs]]
| &quot;[[Trūmena šovs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[57. Zelta globusa balva|1999]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sems Mendess]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;'''
|-
| [[Nīls Džordans]]
| &quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot;
|-
| [[Normans Džuisons]]
| &quot;[[Viesulis (filma)|Viesulis]]&quot; (''The Hurricane'')
|-
| [[Maikls Manns]]
| &quot;[[Savs cilvēks]]&quot;
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[58. Zelta globusa balva|2000]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ans Lī]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Soderbergs]]
| &quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot;
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot;
|-
| [[Ištvāns Sabo]]
| [[Sunshine (1999. gada filma)|''Sunshine'']]
|-
| [[Stīvens Soderbergs]]
| &quot;[[Satiksme (filma)|Satiksme]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[59. Zelta globusa balva|2001]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Roberts Oltmens]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gosforda parks]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]&quot;
|-
| [[Rons Hauards]]
| &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot;
|-
| [[Pīters Džeksons]]
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;
|-
| [[Bazs Lurmens]]
| &quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot;
|-
| [[Deivids Linčs]]
| &quot;[[Malholanda ceļš (filma)|Malholanda ceļš]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[60. Zelta globusa balva|2002]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ņujorkas bandas]]&quot;'''
|-
| [[Aleksandrs Peins]]
| &quot;[[Par Šmitu]]&quot;
|-
| [[Spaiks Džonzs]]
| &quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot;
|-
| [[Robs Māršals]]
| &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot;
|-
| [[Stīvens Doldrijs]]
| &quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot;
|-
| [[Pīters Džeksons]]
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[61. Zelta globusa balva|2003]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pīters Džeksons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot;'''
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot;
|-
| [[Sofija Kopola]]
| &quot;[[Pazudis tulkojumā]]&quot;
|-
| [[Pīters Vīrs]]
| &quot;[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]&quot;
|-
| [[Klints Īstvuds]]
| &quot;[[Noslēpumu upe]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[62. Zelta globusa balva|2004]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Klints Īstvuds]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot;'''
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot;
|-
| [[Maiks Nikolss]]
| &quot;[[Tuvāk]]&quot;
|-
| [[Marks Forsters]]
| &quot;[[Meklējot Nekurzemi]]&quot;
|-
| [[Aleksandrs Peins]]
| &quot;[[Sānceļi]]&quot; (''Sideways'')
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[63. Zelta globusa balva|2005]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ans Lī]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;'''
|-
| [[Fernandu Meireliss]]
| &quot;[[Uzticīgais dārznieks]]&quot;
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot;
|-
| [[Pīters Džeksons]]
| &quot;[[Karalis Kongs]]&quot; (''King Kong'')
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Uzvaras punkts]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Minhene (filma)|Minhene]]&quot; (''Munich'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[64. Zelta globusa balva|2006]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Atkritēji]]&quot;'''
|-
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| &quot;[[Bābele (filma)|Bābele]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Klints Īstvuds]]
| &quot;[[Mūsu tēvu karogi]]&quot;
|-
| &quot;[[Vēstules no Ivodzimas]]&quot; (''Letters from Iwo Jima'')
|-
| [[Stīvens Frīrss]]
| &quot;[[Karaliene (filma)|Karaliene]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[65. Zelta globusa balva|2007]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džūljans Šnābels]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot; [[Skafandrs un tauriņš]]&quot; (''Le scaphandre et le papillon'')'''
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Amerikāņu gangsteris]]&quot;
|-
| [[Džo Raits]]
| &quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;
|-
| [[Brāļi Koeni]]
| &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot;
|-
| [[Tims Bērtons]]
| &quot;[[Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[66. Zelta globusa balva|2008]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Denijs Boils]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Graustu miljonārs]]&quot;'''
|-
| [[Deivids Finčers]]
| &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot;
|-
| [[Rons Hauards]]
| &quot;[[Frosts pret Niksonu]]&quot;
|-
| [[Stīvens Doldrijs]]
| &quot;[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]&quot;
|-
| [[Sems Mendess]]
| &quot;[[Revolūcijas ceļš]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[67. Zelta globusa balva|2009]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeimss Kemerons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Avatars]]&quot;'''
|-
| [[Ketrina Bigelova]]
| &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot;
|-
| [[Klints Īstvuds]]
| &quot;[[Nepakļaujamais]]&quot; (''Invictus'')
|-
| [[Džeisons Raitmans]]
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot;
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;7&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[68. Zelta globusa balva|2010]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Deivids Finčers]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Sociālais tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Darens Aronovskis]]
| &quot;[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]&quot;
|-
| [[Deivids Rasels]]
| &quot;[[Cīnītājs]]&quot;
|-
| [[Kristofers Nolans]]
| &quot;[[Pirmsākums]]&quot;
|-
| [[Toms Hūpers]]
| &quot;[[Karaļa runa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[69. Zelta globusa balva|2011]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Hugo (filma)|Hugo]]&quot;'''
|-
| [[Mišels Hazanavičs]]
| &quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot;
|-
| [[Aleksandrs Peins]]
| &quot;[[Pēcteči]]&quot;
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Marta īdas]]&quot;
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[70. Zelta globusa balva|2012]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Bens Afleks]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;'''
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot;
|-
| [[Ans Lī]]
| &quot;[[Pī dzīve]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;
|-
| [[Ketrina Bigelova]]
| &quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[71. Zelta globusa balva|2013]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Alfonso Kuarons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot;'''
|-
| [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvs Makvīns]]
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;
|-
| [[Deivids Rasels]]
| &quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot;
|-
| [[Pols Grīngrass]]
| &quot;[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]&quot;
|-
| [[Aleksandrs Peins]]
| &quot;[[Nebraska (filma)|Nebraska]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[72. Zelta globusa balva|2014]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Ričards Linkleters]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Puikas gadi]]&quot;'''
|-
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| &quot;[[Putncilvēks]]&quot;
|-
| [[Deivids Finčers]]
| &quot;[[Neatrodamā]]&quot;
|-
| [[Vess Andersons]]
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;
|-
| [[Eiva Djūverneja]]
| &quot;[[Selma]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[73. Zelta globusa balva|2015]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Alehandro Gonsaless Injaritu]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot;'''
|-
| [[Tods Heinss]]
| &quot;[[Kerola]]&quot;
|-
| [[Džordžs Millers (režisors)|Džordžs Millers]]
| &quot;[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]&quot;
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot;
|-
| [[Toms Makkārtijs]]
| &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[74. Zelta globusa balva|2016]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Damjēns Šazels]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
|-
| [[Mels Gibsons]]
| &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
|-
| [[Berijs Dženkinss]]
| &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
|-
| [[Kenets Lonergans]]
| &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
|-
| [[Toms Fords]]
| &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[75. Zelta globusa balva|2017]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Giljermo del Toro]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Ūdens forma]]&quot;'''
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Visa pasaules nauda]]&quot;
|-
| [[Kristofers Nolans]]
| &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Slepenie dokumenti]]&quot;
|-
| [[Mārtins Makdona]]
| &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[76. Zelta globusa balva|2018]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Alfonso Kuarons]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot;'''
|-
| [[Spaiks Lī]]
| &quot;[[Melnais KKKlanmens]]&quot;
|-
| [[Pīters Ferelijs]]
| &quot;[[Ceļvedis]]&quot;
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]
| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
| [[Ādams Makejs]]
| &quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[77. Zelta globusa balva|2019]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Sems Mendess]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot;'''
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot;
|-
| [[Tods Filipss]]
| &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
|-
| [[Pons Čunho]]
| &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;68%&quot; cellpadding=&quot;7&quot;
|-
! width=&quot;10%&quot; | Gads
! width=&quot;45%&quot; | Režisors
! width=&quot;45%&quot; | Filma
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[78. Zelta globusa balva|2020]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Hloja Žao]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''
|-
| [[Deivids Finčers]]
| &quot;[[Manks]]&quot;
|-
| [[Redžīna Kinga]]
| ''[[One Night in Miami...]]''
|-
| [[Emeralda Finela]]
| &quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot;
|-
| [[Ārons Sorkins]]
| ''[[The Trial of the Chicago 7]]''
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[79. Zelta globusa balva|2021]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Džeina Kempione]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;'''
|-
| [[Kenets Brana]]
|&quot;[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]&quot;
|-
| [[Denī Vilnēvs]]
| &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot;
|-
| [[Megija Jillenhola]]
| ''[[The Lost Daughter]]''
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[80. Zelta globusa balva|2022]]|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''|| style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Fabelmeni]]&quot;'''
|-
| [[Džeimss Kemerons]]
| &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot;
|-
| [[Mārtins Makdona]]
| &quot;[[Inišerinas Banšī]]&quot;
|-
| [[Bazs Lurmens]]
| &quot;[[Elviss (filma)|Elviss]]&quot;
|-
| [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]]
|&quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[81. Zelta globusa balva|2023]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Kristofers Nolans]]'''
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; |''' &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;'''
|-
|[[Bredlijs Kūpers]]
|&quot;[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]&quot;
|-
| [[Selīna Songa]]
| &quot;[[Pagājušās dzīves]]&quot;
|-
| [[Greta Gērviga]]
| &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
|&quot;[[Ziedu mēness slepkavas]]&quot;
|-
| [[Jorgs Lantims]]
|&quot;[[Nabaga radības]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[82. Zelta globusa balva|2024]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Breidijs Korbets]]'''
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; |'''&quot;[[Brutālists]]&quot;'''
|-
|[[Pajala Kapadija]]
|''[[All We Imagine as Light]]''
|-
|[[Šons Beikers]]
|&quot;[[Anora]]&quot;
|-
|[[Edvards Bergers]]
|&quot;[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]&quot;
|-
|[[Žaks Odijārs]]
|&quot;[[Emilija Peresa]]&quot;
|-
|[[Koralī Faržā]]
|&quot;[[Substance (filma)|Substance]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| [[83. Zelta globusa balva|2025]]
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; | '''[[Pols Tomass Andersons]]'''
|style=&quot;background:#B0C4DE;&quot; |'''&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
|-
|[[Hloja Žao]]
|&quot;[[Hamnets]]&quot;
|-
|[[Džafars Panāhi]]
|&quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
|-
|[[Giljermo del Toro]]
|&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
|-
|[[Joahims Trīrs]]
|&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
|[[Raiens Kūglers]]
|&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|}
{{Zelta globusa balva}}{{Labākais režisors (Zelta globusa balva)}}

[[Kategorija:Zelta globusa balva]]</text>
      <sha1>9llwnudd37oqlmyy0220xvhuvv8dtx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākā filma (BAFTA kino balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554981</id>
    <revision>
      <id>4499582</id>
      <parentid>4440861</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58819" sha1="r3vkymjr8iokdkeumpm82751ywkr13x" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste|name=[[BAFTA kino balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākā filma&quot;|image=|presenter=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]|location={{vieta|Lielbritānija}}|holder=&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;|website=[http://www.bafta.org/ www.bafta.org]}}'''[[BAFTA kino balva]]s kategorija &quot;Labākā filma&quot;''' ir ikgadēja BAFTA kino balvas kategorija kopš pirmās balvu pasniegšanas ceremonijas 1947. gadā. Nominētas var tikt jebkuras valsts filmas, lai gan britu filmas tiek apbalvotas kategorijā &quot;[[Labākā britu filma]]&quot;, bet filmas svešvalodā kopš 1983. gada kategorijā &quot;[[Labākā filma svešvalodā (BAFTA kino balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;.

== Laureāti un nominanti ==
'''Labākā filma no jebkāda avota'''

=== 1940. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot; | Gads
! style=&quot;width:26%;&quot; | Filma
! style=&quot;width:22%;&quot; | Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| style=&quot;text-align:center&quot; |'''1947'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[1. BAFTA kino balva|1.]])&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Mūsu dzīves labākie gadi]]&quot; (''The Best Years of Our Lives'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Viljams Vailers]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1948'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[2. BAFTA kino balva|2.]])&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamlets]]&quot; (''Hamlet'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Lorenss Olivjē]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| ''[[Crossfire]]'' || [[Edvards Dmitriks]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Kritušais elks]]&quot;|| [[Kerols Rīds]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Monsieur Vincent]]''|| [[Moriss Klošs]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[The Naked City]]''|| [[Džūlss Dasēns]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Paisà]]'' || [[Roberto Rosellīni]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Itālija]]
|-
| ''[[Quattro passi fra le nuvole]]''|| [[Alesandro Blaseti]]
|-
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1949'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[3. BAFTA kino balva|3.]])&lt;/small&gt;
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Velosipēdu zagļi]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Vitorio De Sika]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Itālija]]'''
|-
| ''[[Berliner Ballade]]''|| [[R. A. Stemls]]||  [[Vācija]]
|-
| ''[[Ostatni etap]]''|| [[Vanda Jakubovska]]|| [[Polija]]
|-
| ''[[The Set-Up]]''|| [[Roberts Vaizs]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Trešais cilvēks]]&quot; || [[Kerols Rīds]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Sjerramadres dārgumi]]&quot; || [[Džons Hjūstons]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Window]]''|| [[Teds Teclafs]]
|-
|}

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot; | Gads
! style=&quot;width:26%;&quot; | Filma
! style=&quot;width:22%;&quot; | Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;7&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1950'''&lt;br /&gt;([[4. BAFTA kino balva|4.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Viss par Ievu]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džozefs Mankevičs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Asfalta džungļi]]&quot;|| [[Džons Hjūstons]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[La Beauté du diable]]''|| [[Renē Klērs]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[Intruder in the Dust]]''|| [[Klerenss Brauns]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Men]]''|| [[Freds Cinnemans]]
|-
| &quot;[[Pilsētā]]&quot; (''On the Town'') || [[Stenlijs Donens]], [[Džīns Kellijs]]
|-
| &quot;[[Orfejs (filma)|Orfejs]]&quot; (''Orphée'') || [[Žans Kokto]]||  [[Francija]]
|-
| rowspan=&quot;18&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1951'''&lt;br /&gt;([[5. BAFTA kino balva|5.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[La Ronde]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Makss Ofelss]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| &quot;[[Amerikānis Parīzē]]&quot; || [[Vinsente Minelli]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Browning Version]]''|| [[Entonijs Eskvits]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Detective Story]]''|| [[Viljams Vailers]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Domenica d'agosto]]''|| [[Lučāno Emmers]]||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Fourteen Hours]]''|| [[Henrijs Hetavejs]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Fröken Julie]]''|| [[Alfs Sjēbergs]]|| [[Zviedrija]]
|-
| ''[[The Lavender Hill Mob]]''|| [[Čārlzs Kraitons]]|| rowspan=&quot;5&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Magic Box]]''|| [[Džons Būltings]]
|-
| ''[[The Magic Garden]]''|| [[Donalds Svansons]]
|-
| ''[[The Man in the White Suit]]''|| [[Aleksandrs Makkendriks]]
|-
| ''[[No Resting Place]]''|| [[Pols Rota]]
|-
| ''[[The Red Badge of Courage]]''|| [[Džons Hjūstons]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Small Miracle]]''|| [[Moriss Klošs]], [[Ralfs Smārts]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Sound of Fury]]''|| [[Sirils Endfīlds]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[A Walk in the Sun]]''|| [[Luiss Mailstouns]]
|-
| ''[[White Corridors]]''|| [[Pets Džeksons]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Édouard et Caroline]]''|| [[Žaks Bekers]]||  [[Francija]]
|-
| rowspan=&quot;18&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1952'''&lt;br /&gt;([[6. BAFTA kino balva|6.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[The Sound Barrier]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Deivids Līns]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Āfrikas karaliene]]&quot; || [[Džons Hjūstons]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Angels One Five]]''|| [[Džordžs Mūrs O'Ferels]]
|-
| ''[[The Boy Kumasenu]]''|| [[Šons Greiems]]||  [[Gana]]
|-
| [[Carrie (1952. gada filma)|''Carrie'']]|| [[Viljams Vailers]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Casque d'Or]]''|| [[Žaks Bekers]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[Cry, the Beloved Country]]''|| [[Zoltāns Korda]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Death of a Salesman]]''|| [[Lāslo Benedeks]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Limelight]]'' || [[Čārlijs Čaplins]]
|-
| ''[[Mandy]]'' || [[Aleksandrs Makkendriks]], [[Freds F. Sīrss]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Milānas brīnums]]&quot; (''Miracolo a Milano'') || [[Vitorio De Sika]]||  [[Itālija]]
|-
| &quot;[[Aizmirstie]]&quot; || [[Luiss Bunjuels]]|| [[Meksika]]
|-
| ''[[Outcast of the Islands]]''|| [[Kerols Rīds]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Rasomons]]&quot; || [[Akira Kurosava]]||  [[Japāna]]
|-
| ''[[The River]]''|| [[Žans Renuārs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Dziedot lietū]]&quot; || [[Stenlijs Donens]], [[Džīns Kellijs]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]&quot; || rowspan=&quot;2&quot; | [[Elija Kazans]]
|-
| ''[[Viva Zapata!]]''
|-
| rowspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1953'''&lt;br /&gt;([[7. BAFTA kino balva|7.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Aizliegtās spēles]]&quot; (''Jeux interdits'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Renē Klemāns]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| &quot;[[Sliktais un skaistā]]&quot; (''The Bad and the Beautiful'') || [[Vinsente Minelli]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Come Back, Little Sheba]]''|| [[Denjels Manns]]
|-
| ''[[The Cruel Sea]]''|| [[Čārlzs Frends]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Due soldi di speranza]]''|| [[Renato Kastelāni]]||  [[Itālija]]
|-
| &quot;[[No šejienes līdz bezgalībai]]&quot; || [[Freds Cinnemans]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Genevieve]]'' || [[Henrijs Kornēliuss]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Heart of the Matter]]''|| [[Džordžs Mūrs O'Ferels]]
|-
| [[Julius Caesar (filma)|''Julius Caesar'']]|| [[Džozefs Mankevičs]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Kidnappers]]''|| [[Filips Līkoks]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Lili]]'' || [[Čārlzs Volters]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Il medium]]''|| [[Žans Karlo Menoti]]||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Mogambo]]'' || [[Džons Fords]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]&quot; (''Moulin Rouge'') || [[Džons Hjūstons]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Nous sommes tous des assassins]]''|| [[Andrē Kajatē]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[Don Camillo]]''|| [[Žiljēns Duvivjē]]||  [[Itālija]], [[Francija]]
|-
| &quot;[[Romas brīvdienas]]&quot; || [[Viljams Vailers]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Šeins]]&quot; (''Shane'') || [[Džordžs Stīvenss]]
|-
| ''[[The Sun Shines Bright]]''|| [[Džons Fords]]
|-
| rowspan=&quot;20&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1954'''&lt;br /&gt;([[8. BAFTA kino balva|8.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Maksa par bailēm]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Anrī Žoržs Kluzo]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| &quot;[[Keina dumpis]]&quot;|| [[Edvards Dmitriks]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Carrington V.C.]]''|| [[Entonijs Eskvits]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Divided Heart]]''|| [[Čārlzs Kraitons]]
|-
| ''[[Doctor in the House]]''|| [[Ralfs Tomass]]
|-
| ''[[Executive Suite]]''|| [[Roberts Vaizs]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[For Better, for Worse]]''|| [[Dž. Lī Tompsons]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Hobson's Choice]]''|| [[Deivids Līns]]
|-
| ''[[How to Marry a Millionaire]]''|| [[Žans Negulesko]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Elles vārti]]&quot; || [[Teinosuke Kinugasa]]||  [[Japāna]]
|-
| ''[[The Maggie]]''|| [[Aleksandrs Makkendriks]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Moon Is Blue]]''|| [[Oto Prēmingers]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ostā]]&quot; || [[Elija Kazans]]
|-
| ''[[Pane, amore e fantasia]]'' || [[Luidži Komenčīni]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[The Purple Plain]]'' || [[Roberts Perišs]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Logs uz sētu]]&quot; || [[Alfreds Hičkoks]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Riot in Cell Block 11]]'' || [[Dons Sīgels]]
|-
| ''[[Aventuras de Robinson Crusoe]]'' || [[Luiss Bunjuels]] || [[Meksika]]
|-
| &quot;[[Romeo un Džūljeta (1954. gada filma)|Romeo un Džūljeta]]&quot; (''Romeo and Juliet'') || [[Renato Kastelāni]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' || [[Stenlijs Donens]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;14&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1955'''&lt;br /&gt;([[9. BAFTA kino balva|9.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Ričards III (filma)|Ričards III]]&quot; (''Richard III'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Lorenss Olivjē]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| ''[[Bad Day at Black Rock]]'' || [[Džons Stērdžiss]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Carmen Jones]]'' || [[Oto Prēmingers]]
|-
| ''[[The Colditz Story]]'' || [[Gajs Hamiltons]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Dam Busters]]'' || [[Maikls Andersons]]
|-
| &quot;[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]&quot; || [[Elija Kazans]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Nāvi večiņai!]]&quot; || [[Aleksandrs Makkendriks]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mārtijs]]&quot; (''Marty'') || [[Delberts Manns]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Night My Number Came Up]]'' || [[Leslijs Normans]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Prisoner]]'' || [[Pīters Glenvils]]
|-
| &quot;[[Septiņi samuraji]]&quot; || [[Akira Kurosava]] ||  [[Japāna]]
|-
| ''[[Simba]]'' || [[Braiens Desmonds Hērsts]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Ceļš (filma)|Ceļš]]&quot; || [[Federiko Fellīni]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Summertime]]'' || [[Deivids Līns]] ||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1956'''&lt;br /&gt;([[10. BAFTA kino balva|10.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[Gervaise]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Renē Klemāns]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| ''[[Amici per la pelle]]'' || [[Franko Rosi]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Baby Doll]]'' || [[Elija Kazans]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Battle of the River Plate]]'' || [[Maikls Pauels]], [[Emeriks Presburgers]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Le Défroqué]]'' || [[Leo Žoanons]] ||  [[Francija]]
|-
| ''[[Guys and Dolls]]'' || [[Džozefs Mankevičs]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]]
|-
| ''[[The Man Who Never Was]]'' || [[Ronalds Nīms]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Man with the Golden Arm]]'' || [[Oto Prēmingers]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Picnic]]'' || [[Džošua Logans]]
|-
| ''[[Poprygunya]]'' || [[Samsons Samsonovs]] || [[Padomju Savienība]]
|-
| ''[[Reach for the Sky]]'' || [[Luiss Gilberts]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Dumpinieks bez iemesla]]&quot; || [[Nikolass Rejs]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[Cień]]'' || [[Ježijs Kavalerovičs]] || [[Polija]]
|-
| &quot;[[Vasaras nakts smaidi]]&quot; (''Sommarnattens leende'') || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]]
|-
| ''[[A Town Like Alice]]'' || [[Džeks Lī]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Trouble with Harry]]'' || [[Alfreds Hičkoks]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Karš un miers (1956. gada filma)|Karš un miers]]&quot; (''War and Peace'') || [[Kings Vidors]] ||  [[ASV]], [[Itālija]]
|-
| ''[[Yield to the Night]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;16&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1957'''&lt;br /&gt;([[11. BAFTA kino balva|11.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Deivids Līns]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot; || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Vilciens uz Jūmu (1957. gada filma)|Vilciens uz Jūmu]]&quot; (''3:10 to Yuma'') || [[Delmers Deiviss]]
|-
| ''[[The Bachelor Party]]'' || [[Delberts Manns]]
|-
| ''[[Celui qui doit mourir]]'' || [[Džūlss Dasēns]] ||  [[Francija]]
|-
| ''[[Edge of the City]]'' || [[Mārtins Rits]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]'' || [[Džons Hjūstons]]
|-
| &quot;[[Mazā ceļa dziesma]]&quot; (''Pôther Pãchali'') || [[Šotodžits Rajs]] ||  [[Indija]]
|-
| &quot;[[Slavas ceļi]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[Porte des Lilas]]'' || [[Renē Klērs]] ||  [[Francija]]
|-
| ''[[The Prince and the Showgirl]]'' || [[Lorenss Olivjē]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Shiralee]]'' || [[Leslijs Normans]]
|-
| ''[[That Night!]]'' || [[Džons Ņūlends]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Tin Star]]'' || [[Entonijs Manns]]
|-
| ''[[Un condamné à mort s'est échappé]]'' || [[Robērts Bresons]] ||  [[Francija]]
|-
| ''[[Windom's Way]]'' || [[Ronalds Nīms]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;14&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1958'''&lt;br /&gt;([[12. BAFTA kino balva|12.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[Room at the Top]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džeks Kleitons]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Nepaklausīgais]]&quot; (''Aparajito'') || [[Šotodžits Rajs]] ||  [[Indija]]
|-
| &quot;[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]&quot; (''Cat on a Hot Tin Roof'') || [[Ričards Brukss]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Defiant Ones]]'' || [[Stenlijs Kreimers]]
|-
| ''[[Ice Cold in Alex]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Bez aplinkiem]]&quot; (''Indiscreet'') || [[Stenlijs Donens]]
|-
| &quot;[[Lido dzērves]]&quot; (''Letyat zhuravli'') || [[Mihails Kalatozovs]] || [[Padomju Savienība]]
|-
| ''[[No Down Payment]]'' || [[Mārtins Rits]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Kabīrijas naktis]]&quot; || [[Federiko Fellīni]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Orders to Kill]]'' || [[Entonijs Eskvits]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Sea of Sand]]'' || [[Gajs Grīns]]
|-
| ''[[The Sheepman]]'' || [[Džordžs Māršals (režisors)|Džordžs Māršals]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Zemeņu lauks]]&quot; || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]]
|-
| ''[[The Young Lions]]'' || [[Edvards Dmitriks]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;15&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1959'''&lt;br /&gt;([[13. BAFTA kino balva|13.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Ben-Hurs]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Viljams Vailers]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Slepkavības anatomija]]&quot; || [[Oto Prēmingers]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Seja (filma)|Seja]]&quot; (''Ansiktet'') || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]]
|-
| ''[[The Big Country]]'' || [[Viljams Vailers]] || rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Compulsion]]'' || [[Ričards Fleišers]]
|-
| &quot;[[Žižī]]&quot; (''Gigi'') || [[Vinsente Minelli]]
|-
| ''[[Look Back in Anger]]'' || [[Tonijs Ričardsons]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Maigret tend un piège]]'' || [[Žans Delano]] ||  [[Francija]]
|-
| ''[[North West Frontier]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Nun's Story]]'' || [[Freds Cinnemans]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Pelni un dimants]]&quot; || [[Andžejs Vajda]] || [[Polija]]
|-
| ''[[Sapphire]]'' || [[Basils Dīrdens]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot; || [[Billijs Vailders]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[Tiger Bay]]'' || [[Dž. Lī Tompsons]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Yesterday's Enemy]]'' || [[Vels Gests]]
|}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot; | Gads
! style=&quot;width:26%;&quot; | Filma
! style=&quot;width:22%;&quot; | Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;17&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1960'''&lt;br /&gt;([[14. BAFTA kino balva|14.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Billijs Vailders]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Līdz pēdējam elpas vilcienam]]&quot; || [[Fransuā Trifo]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[The Angry Silence]]''|| [[Gajs Grīns]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Piedzīvojums (filma)|Piedzīvojums]]&quot; || [[Mikelandželo Antonioni]]||  [[Itālija]]
|-
| &quot;[[Saldā dzīve]]&quot; || [[Federiko Fellīni]]||  [[Itālija]], [[Francija]]
|-
| ''[[Elmer Gantry]]''|| [[Ričards Brukss]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Hirosima, mana mīla]]&quot; (''Hiroshima mon amour'') || [[Alēns Renē]]||  [[Francija]], [[Japāna]]
|-
| &quot;[[...tas vētru pļaus]]&quot; (''Inherit the Wind'') || [[Stenlijs Kreimers]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Let's Make Love]]''|| [[Džordžs Kjūkors]]
|-
| &quot;[[Melnais Orfejs]]&quot; (''Orfeu Negro'') || [[Marsels Kamī]]||  [[Brazīlija]], [[Francija]]
|-
| ''[[Poté tin Kyriakí]]''|| [[Džūlss Dasēns]]||  [[Grieķija]], [[ASV]]
|-
| ''[[Saturday Night and Sunday Morning]]''|| [[Karels Reiss]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Shadows]]'' || [[Džons Kasavetiss]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]]
|-
| ''[[Le testament d'Orphée]]''|| [[Žans Kokto]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[The Trials of Oscar Wilde]]''|| [[Kens Hjūzs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Tunes of Glory]]''|| [[Ronalds Nīms]]
|-
| rowspan=&quot;11&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1961'''&lt;br /&gt;([[15. BAFTA kino balva|15.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Balāde par karavīru]]&quot; (''Ballada o soldate'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Grigorijs Čuhrajs]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Padomju Savienība]]'''
|-
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Blēdis (filma)|Blēdis]]&quot; (''The Hustler'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | [[Roberts Rosens (režisors)|'''Roberts Rosens''']]|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Apu pasaule]]&quot; (''Apur Sansar'') || [[Šotodžits Rajs]]||  [[Indija]]
|-
| &quot;[[Nevainīgie]]&quot; || [[Džeks Kleitons]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]&quot; (''Judgment at Nuremberg'') || [[Stenlijs Kreimers]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[The Long and the Short and the Tall]]''|| [[Leslijs Normans]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Roko un viņa brāļi]]&quot; || [[Lukīno Viskonti]]||  [[Itālija]]
|-
| ''[[The Sundowners]]''|| [[Freds Cinnemans]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[A Taste of Honey]]''|| [[Tonijs Ričardsons]]
|-
| ''[[Le Trou]]''|| [[Žaks Bekers]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[Whistle Down the Wind]]''|| [[Braiens Forbss]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;18&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1962'''&lt;br /&gt;([[16. BAFTA kino balva|16.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Deivids Līns]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Pērn Marienbādē]]&quot; || [[Alēns Renē]]||  [[Francija]], [[Itālija]]
|-
| ''[[Billy Budd]]''|| [[Pīters Ustinovs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Le Caporal épinglé]]''|| [[Žans Renuārs]]||  [[Francija]]
|-
| &quot;[[Dāma ar sunīti (filma)|Dāma ar sunīti]]&quot; (''Dama s sobachkoy'') || [[Josifs Heifics]]|| [[Padomju Savienība]]
|-
| ''[[Hadaka no Shima]]''|| [[Kaneto Šindo]]||  [[Japāna]]
|-
| &quot;[[Žils un Džims]]&quot; (''Jules et Jim'') || [[Fransuā Trifo]]||  [[Francija]]
|-
| ''[[A Kind of Loving]]''|| [[Džons Šlesindžers]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The L-Shaped Room]]''|| [[Braiens Forbss]]
|-
| ''[[Lola]]'' || [[Žaks Demī]]||  [[Francija]], [[Itālija]]
|-
| &quot;[[Mandžūru kandidāts (1962. gada filma)|Mandžūru kandidāts]]&quot; || [[Džons Frankenheimers]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Miracle Worker]]''|| [[Arturs Penns]]
|-
| ''[[Only Two Can Play]]'' || [[Sidnijs Džiliats]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Faidra (filma)|Faidra]]&quot; (''Φαίδρα'') || [[Džūlss Dasēns]] ||  [[Grieķija]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Mīklaini kā spogulī]]&quot; || [[Ingmars Bergmans]] || [[Zviedrija]]
|-
| ''[[Tu ne tueras point]]'' || [[Klods Antāns-Lara]] ||  [[Francija]], [[Dienvidslāvija]]
|-
| ''[[Une aussi longue absence]]'' || [[Anrī Kolpi]] ||  [[Francija]], [[Itālija]]
|-
| &quot;[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]&quot; || [[Džeroms Robinss]], [[Roberts Vaizs]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;12&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1963'''&lt;br /&gt;([[17. BAFTA kino balva|17.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]&quot; (''Tom Jones'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Tonijs Ričardsons]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Astoņarpus]]&quot; || [[Federiko Fellīni]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Billy Liar]]'' || [[Džons Šlesindžers]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[David and Lisa]]'' || [[Frenks Perijs]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[Days of Wine and Roses]]'' || [[Bleiks Edvardss]]
|-
| &quot;[[Tā šķiras itālieši]]&quot; (''Divorzio all'italiana'') || [[Pjetro Germi]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[Hud]]'' || [[Mārtins Rits]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Nazis ūdenī]]&quot; (''Nóż w wodzie'') || [[Romans Polaņskis]] || [[Polija]]
|-
| ''[[Le quattro giornate di Napoli]]'' || [[Nani Lojs]] ||  [[Itālija]]
|-
| ''[[The Servant]]'' || [[Džozefs Lousijs]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[This Sporting Life]]'' || [[Lindsijs Andersons]]
|-
| &quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot; || [[Roberts Maligans]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1964'''&lt;br /&gt;([[18. BAFTA kino balva|18.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Stenlijs Kubriks]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]'''
|-
| ''[[Becket]]'' || [[Pīters Glenvils]] || rowspan=&quot;3&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Pumpkin Eater]]'' || [[Džeks Kleitons]]
|-
| ''[[The Train]]'' || [[Džons Frankenheimers]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1965'''&lt;br /&gt;([[19. BAFTA kino balva|19.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My Fair Lady'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džordžs Kjūkors]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Hamlets (1964. gada filma)|Hamlets]]&quot; || [[Grigorijs Kozincevs]] || [[Padomju Savienība]]
|-
| ''[[The Hill]]'' || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Knack ...and How to Get It]]'' || [[Ričards Lesters]]
|-
| &quot;[[Grieķis Zorba]]&quot; (''Alexis Zorbas'') || [[Maikls Kakajannis]] ||  [[Grieķija]], [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1966'''&lt;br /&gt;([[20. BAFTA kino balva|20.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Doktors Živago]]&quot; || [[Deivids Līns]] ||  [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]]
|-
| ''[[Morgan – A Suitable Case for Treatment]]'' || [[Karels Reiss]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[The Spy Who Came in From The Cold]]'' || [[Mārtins Rits]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1967'''&lt;br /&gt;([[21. BAFTA kino balva|21.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (''A Man for All Seasons'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Freds Cinnemans]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'') || [[Arturs Penns]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Nakts karstumā]]&quot; || [[Normans Džuisons]]
|-
| &quot;[[Vīrietis un sieviete]]&quot; (''Un homme et une femme'') || [[Klods Lelušs]] ||  [[Francija]]
|-
|}

'''Labākā filma'''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot; | Gads
! style=&quot;width:26%;&quot; | Filma
! style=&quot;width:22%;&quot; | Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1968'''&lt;br /&gt;([[22. BAFTA kino balva|22.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; |'''&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Maiks Nikolss]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Oliver!]]&quot; (''Oliver!'') || [[Kerols Rīds]]
|-
| &quot;[[Rūpīgi novēroti vilcieni]]&quot; (''Ostře sledované vlaky'') || [[Jirži Mencels]] || [[Čehoslovākija]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1969'''&lt;br /&gt;([[23. BAFTA kino balva|23.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džons Šlesindžers]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| ''[[Oh! What a Lovely War]]'' || [[Ričards Atenboro]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'') || [[Kens Rasels]]
|-
| &quot;[[Z (filma)|Z]]&quot; || [[Kosts Gavrs]] ||  [[Alžīrija]], [[Francija]]
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot; | Gads
! style=&quot;width:26%;&quot; | Filma
! style=&quot;width:22%;&quot; | Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1970'''&lt;br /&gt;([[24. BAFTA kino balva|24.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džordžs Rojs Hills]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| ''[[Kes]]'' || [[Kens Loučs]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Lazarete (filma)|Lazarete]]&quot; || [[Roberts Oltmens]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[Ryan's Daughter]]'' || [[Deivids Līns]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1971'''&lt;br /&gt;([[25. BAFTA kino balva|25.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[Sunday Bloody Sunday]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džons Šlesindžers]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| ''[[The Go-Between]]'' || [[Džozefs Lousijs]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]&quot; || [[Lukīno Viskonti]] ||  [[Itālija]], [[Francija]]
|-
| &quot;[[Bēgot]]&quot; (''Taking off'') || [[Milošs Formans]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1972'''&lt;br /&gt;([[26. BAFTA kino balva|26.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Bobs Fose]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot; || [[Viljams Frīdkins]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| ''[[The Last Picture Show]]'' || [[Pīters Bogdanovičs]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1973'''&lt;br /&gt;([[27. BAFTA kino balva|27.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Amerikāņu nakts]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Fransuā Trifo]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| &quot;[[Šakāļa diena]]&quot; || [[Freds Cinnemans]] ||  [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]]
|-
| &quot;[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]&quot; || [[Luiss Bunjuels]] ||  [[Francija]], [[Itālija]], [[Spānija]]
|-
| ''[[Don't Look Now]]'' || [[Nikolass Rougs]] ||  [[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1974'''&lt;br /&gt;([[28. BAFTA kino balva|28.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''''[[Lacombe, Lucien]]''''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Luijs Mals]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Rietumvācija]], [[Itālija]]'''
|-
| &quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot; || [[Romans Polaņskis]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Pēdējā detaļa]]&quot; || [[Hals Ešbijs]]
|-
| &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; || [[Sidnijs Lūmets]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1975'''&lt;br /&gt;([[29. BAFTA kino balva|29.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Alise šeit vairs nedzīvo]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; || [[Stenlijs Kubriks]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot; || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1976'''&lt;br /&gt;([[30. BAFTA kino balva|30.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Milošs Formans]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot; || [[Alans Džejs Pakula]] ||  [[ASV]]
|-
| ''[[Bugsy Malone]]'' || [[Alans Pārkers]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Taksists]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1977'''&lt;br /&gt;([[31. BAFTA kino balva|31.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Enija Hola]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Vudijs Allens]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Pēdējais tilts]]&quot; (''A Bridge Too Far'') || [[Ričards Atenboro]] ||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; || [[Sidnijs Lūmets]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Rokijs]]&quot; || [[Džons Evildsens]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; | '''1978'''&lt;br /&gt;([[32. BAFTA kino balva|32.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Džūlija]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Freds Cinnemans]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]] ||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Pusnakts ekspresis]]&quot; (''Midnight Express'') || [[Alans Pārkers]] ||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot; || [[Džordžs Lūkass]] ||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1979'''&lt;br /&gt;([[33. BAFTA kino balva|33.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''&quot;[[Manhatana (filma)|Manhatana]]&quot;''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Vudijs Allens]]''' || style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot; || [[Frānsiss Fords Kopola]] || rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot; || [[Džeimss Bridžess]]
|-
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; || [[Maikls Čimino]]
|-
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:26%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:22%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1980'''&lt;br /&gt;([[34. BAFTA kino balva|34.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Deivids Linčs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| ''[[Being There]]''|| [[Hals Ešbijs]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Karavīra ēna]]&quot; (''Kagemusha'') || [[Akira Kurosava]]||  [[Japāna]]
|-
| &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot; || [[Roberts Bentons]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1981'''&lt;br /&gt;([[35. BAFTA kino balva|35.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Ugunīgie kaujas rati]]&quot; (''Chariots of Fire'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Hjū Hadsons]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| [[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']]|| [[Luijs Mals]]||  [[Francija]], [[Kanāda]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot; || [[Karels Reiss]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Gregory's Girl]]''|| [[Bills Forsaits]]
|-
| &quot;[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1982'''&lt;br /&gt;([[36. BAFTA kino balva|36.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ričards Atenboro]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]]'''
|-
| &quot;[[Citplanētietis]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| [[Missing (filma)|''Missing'']]|| [[Kosts Gavrs]]
|-
| &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'') || [[Marks Ridels]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1983'''&lt;br /&gt;([[37. BAFTA kino balva|37.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''''[[Educating Rita]]'''''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Luiss Gilberts]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| ''[[Heat and Dust]]''|| [[Džeimss Aivorijs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Local Hero]]''|| [[Bills Forsaits]]
|-
| &quot;[[Sirdspuķīte]]&quot; || [[Sidnijs Polaks]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1984'''&lt;br /&gt;([[38. BAFTA kino balva|38.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Rolāns Žofe]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| ''[[The Dresser]]''|| [[Pīters Jeitss]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Parīze, Teksasa]]&quot;|| [[Vims Venderss]]|| [[Rietumvācija]], [[Francija]]
|-
| ''[[A Private Function]]''|| [[Malkolms Moubrejs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1985'''&lt;br /&gt;([[39. BAFTA kino balva|39.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Kairas purpura roze]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Vudijs Allens]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Amadejs]]&quot; || [[Milošs Formans]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot; || [[Roberts Zemekis]]
|-
| ''[[A Passage to India]]''|| [[Deivids Līns]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Liecinieks]]&quot; (''Witness'') || [[Pīters Vīrs]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1986'''&lt;br /&gt;([[40. BAFTA kino balva|40.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''''[[A Room with a View]]'''''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džeimss Aivorijs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'') || [[Vudijs Allens]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Misija (filma)|Misija]]&quot; (''The Mission'') || [[Rolāns Žofe]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]&quot; (''Mona Lisa'') || [[Nīls Džordans]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1987'''&lt;br /&gt;([[41. BAFTA kino balva|41.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''''[[Jean de Florette]]'''''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Klods Berī]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]], [[Šveice]], [[Itālija]]'''
|-
| ''[[Cry Freedom]]''|| [[Ričards Atenboro]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| ''[[Hope and Glory]]''|| [[Džons Būrmens]]
|-
| ''[[Radio Days]]''|| [[Vudijs Allens]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1988'''&lt;br /&gt;([[42. BAFTA kino balva|42.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (''L'ultimo imperatore'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Bernardo Bertoluči]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Itālija]], [[Ķīna]]'''
|-
| &quot;[[Uz redzēšanos, bērns]]&quot; (''Au revoir les enfants'') || [[Luijs Mals]]||  [[Francija]], [[Rietumvācija]]
|-
| ''[[Babette's Feast]]''|| [[Gabriels Aksels]]|| [[Dānija]]
|-
| &quot;[[Zivtiņa vārdā Vanda]]&quot;|| [[Čārlzs Kraitons]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1989'''&lt;br /&gt;([[43. BAFTA kino balva|43.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Pīters Vīrs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'') || [[Džims Šeridens]]|| [[Īrija]]
|-
| ''[[Shirley Valentine]]''|| [[Luiss Gilberts]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Kad Harijs satika Salliju]]&quot; || [[Robs Rainers]]||  [[ASV]]
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:26%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:22%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1990'''&lt;br /&gt;([[44. BAFTA kino balva|44.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Labie puiši]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]&quot; || [[Vudijs Allens]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| [[&quot;Deizijas kundzes šoferis&quot;]] (''Driving Miss Daisy'') || [[Brūss Beresfords]]
|-
| &quot;[[Jaukā sieviete]]&quot; || [[Gerijs Māršals]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1991'''&lt;br /&gt;([[45. BAFTA kino balva|45.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''''[[The Commitments]]'''''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Alans Pārkers]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot; || [[Kevins Kostners]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; || [[Džonatans Demijs]]
|-
| &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; || [[Ridlijs Skots]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1992'''&lt;br /&gt;([[46. BAFTA kino balva|46.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džeimss Aivorijs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Raudu spēle]]&quot;|| [[Nīls Džordans]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]]
|-
| &quot;[[Spēlmanis]]&quot; || [[Roberts Oltmens]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[Strictly Ballroom]]''|| [[Bazs Lurmens]]||  [[Austrālija]]
|-
| &quot;[[Nepiedots]]&quot; || [[Klints Īstvuds]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1993'''&lt;br /&gt;([[47. BAFTA kino balva|47.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'') || [[Džeina Kempione]]|| [[Jaunzēlande]], [[Austrālija]], [[Francija]]
|-
| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot; || [[Džeimss Aivorijs]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ēnu zeme]]&quot; (''Shadowlands'') || [[Ričards Atenboro]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1994'''&lt;br /&gt;([[48. BAFTA kino balva|48.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Četras kāzas un vienas bēres]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Maiks Ņūels]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Forests Gamps]]&quot; || [[Roberts Zemekis]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Lubene]]&quot; || [[Kventins Tarantīno]]
|-
| &quot;[[Savādā spēle]]&quot; || [[Roberts Redfords]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1995'''&lt;br /&gt;([[49. BAFTA kino balva|49.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ans Lī]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Mazulis (1995. gada filma)|Mazulis]]&quot; (''Babe'') || [[Kriss Nūnens]]||  [[Austrālija]], [[ASV]]
|-
| ''[[The Madness of King George]]''|| [[Nikolass Hitners]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Parastie aizdomās turamie]]&quot; || [[Braiens Singers]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1996'''&lt;br /&gt;([[50. BAFTA kino balva|50.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Entonijs Mingella]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot; || [[Džoels Koens]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets &amp; Lies'') || [[Maiks Lī]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]&quot; (''Shine'') || [[Skots Hikss]]||  [[Austrālija]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1997'''&lt;br /&gt;([[51. BAFTA kino balva|51.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot; (''The Full Monty'')'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Pīters Kataneo]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot; || [[Kērtiss Hensons]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Misis Brauna]]&quot; (''Mrs Brown'') || [[Džons Medens]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; || [[Džeimss Kemerons]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1998'''&lt;br /&gt;([[52. BAFTA kino balva|52.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džons Medens]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot; || [[Šekars Kapurs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Trūmena šovs]]&quot; || [[Pīters Vīrs]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''1999'''&lt;br /&gt;([[53. BAFTA kino balva|53.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Sems Mendess]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| ''[[East is East]]''|| [[Demiens O'Donels]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot; || [[Nīls Džordans]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Sestais prāts]]&quot; || [[M. Naits Šjāmalāns]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot; || [[Entonijs Mingella]]
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:26%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:22%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2000'''&lt;br /&gt;([[54. BAFTA kino balva|54.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ridlijs Skots]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Gandrīz slaveni]]&quot; || [[Kemerons Krovs]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'') || [[Stīvens Doldrijs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot; (''Wò hǔ cáng lóng'') || [[Ans Lī]]|| [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Ķīna]], [[Honkonga]]
|-
| &quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot; || [[Stīvens Soderbergs]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2001'''&lt;br /&gt;([[55. BAFTA kino balva|55.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Pīters Džeksons]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Jaunzēlande]], [[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]&quot; || [[Žans Pjērs Ženē]]||  [[Francija]]
|-
| &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; || [[Rons Hauards]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot; || [[Bazs Lurmens]]||  [[Austrālija]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Šreks]]&quot; || [[Endrū Adamsons]], [[Vikija Džensone]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2002'''&lt;br /&gt;([[56. BAFTA kino balva|56.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Romans Polaņskis]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]], [[Vācija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Polija]]'''
|-
| &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot; || [[Robs Māršals]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ņujorkas bandas]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]]
|-
| &quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot; || [[Stīvens Doldrijs]]||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]&quot; || [[Pīters Džeksons]]|| [[Jaunzēlande]], [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2003'''&lt;br /&gt;([[57. BAFTA kino balva|57.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Pīters Džeksons]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Jaunzēlande]], [[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Lielā zivs]]&quot; || [[Tims Bērtons]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot; || [[Entonijs Mingella]]||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Pazudis tulkojumā]]&quot; || [[Sofija Kopola]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]&quot; || [[Pīters Vīrs]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2004'''&lt;br /&gt;([[58. BAFTA kino balva|58.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Mārtins Skorsēze]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot; || [[Maikls Gondrijs]]|| [[ASV]]
|-
| &quot;[[Meklējot Nekurzemi]]&quot; || [[Marks Forsters]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Motociklista dienasgrāmatas]]&quot; (''Diarios de motocicleta'') || [[Valters Saljess]]||  [[Argentīna]], [[Brazīlija]]
|-
| &quot;[[Vera Dreika]]&quot; (''Vera Drake'') || [[Maiks Lī]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2005'''&lt;br /&gt;([[59. BAFTA kino balva|59.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ans Lī]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Kapote (filma)|Kapote]]&quot; || [[Benets Millers]]||  [[ASV]], [[Kanāda]]
|-
| &quot;[[Uzticīgais dārznieks]]&quot; || [[Fernandu Meireliss]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]&quot; || [[Pols Hagiss]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; || [[Džordžs Klūnijs]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2006'''&lt;br /&gt;([[60. BAFTA kino balva|60.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Karaliene (filma)|Karaliene]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Stīvens Frīrss]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Bābele (filma)|Bābele]]&quot; || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]||  [[ASV]], [[Meksika]]
|-
| &quot;[[Atkritēji]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Pēdējais Skotijas karalis]]&quot; (''The Last King of Scotland'') || [[Kevins Makdonalds]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mis Saulstariņš]]&quot; || [[Džonatans Deitons]], [[Valērija Farisa]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2007'''&lt;br /&gt;([[61. BAFTA kino balva|61.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džo Raits]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Amerikāņu gangsteris]]&quot; || [[Ridlijs Skots]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Citu dzīves]]&quot; || [[Florians Henkels fon Donersmarks]]||  [[Vācija]]
|-
| &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; || [[Brāļi Koeni]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Plūdīs asinis]]&quot; || [[Pols Tomass Andersons]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2008'''&lt;br /&gt;([[62. BAFTA kino balva|62.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Graustu miljonārs]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Denijs Boils]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot; || [[Deivids Finčers]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Frosts pret Niksonu]]&quot; || [[Rons Hauards]]||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Milks]]&quot; || [[Gass Van Sants]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]&quot; || [[Stīvens Doldrijs]]||  [[ASV]], [[Vācija]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2009'''&lt;br /&gt;([[63. BAFTA kino balva|63.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ketrina Bigelova]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Avatars]]&quot; || [[Džeimss Kemerons]]||  [[ASV]]
|-
| ''[[An Education]]''|| [[Lone Šerfiga]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]&quot; || [[Lī Denjelss]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; || [[Džeisons Raitmans]]
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:26%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:22%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2010'''&lt;br /&gt;([[64. BAFTA kino balva|64.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Karaļa runa]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Toms Hūpers]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]]'''
|-
| &quot;[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]&quot; || [[Darens Aronovskis]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Pirmsākums]]&quot; || [[Kristofers Nolans]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]&quot; || [[Deivids Finčers]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Īstenā drošsirdība]]&quot; || [[Brāļi Koeni]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2011'''&lt;br /&gt;([[65. BAFTA kino balva|65.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Mišels Hazanavičs]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Francija]]'''
|-
| &quot;[[Pēcteči]]&quot; || [[Aleksandrs Peins]]|| rowspan=&quot;4&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Draivs (filma)|Draivs]]&quot; || [[Nikolass Vindings Refns]]
|-
| &quot;[[Kalpone]]&quot; || [[Teits Teilors]]
|-
| &quot;[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]&quot; || [[Tomass Alfredsons]]
|-
|  rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2012'''&lt;br /&gt;([[66. BAFTA kino balva|66.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Bens Afleks]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]&quot; || [[Toms Hūpers]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Pī dzīve]]&quot; || [[Ans Lī]]||  [[ASV]], [[Kanāda]]
|-
| &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot; || [[Ketrina Bigelova]]
|-
|  rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2013'''&lt;br /&gt;([[67. BAFTA kino balva|67.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | [[Stīvs Makvīns (režisors)|'''Stīvs Makvīns''']]|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot; || [[Deivids Rasels]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]&quot; || [[Pols Grīngrass]]
|-
| &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; || [[Alfonso Kuarons]]||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Filomena]]&quot; || [[Stīvens Frīrss]]|| [[Apvienotā Karaliste]]
|-
|  rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2014'''&lt;br /&gt;([[68. BAFTA kino balva|68.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Puikas gadi]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Ričards Linkleters]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Putncilvēks]]&quot; || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; || [[Vess Andersons]]
|-
| &quot;[[Imitācijas spēle]]&quot; || [[Mortens Tildums]]
|-
| &quot;[[Teorija par visu]]&quot; || [[Džeimss Māršs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2015'''&lt;br /&gt;([[69. BAFTA kino balva|69.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Alehandro Gonsaless Injaritu]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Gadsimta likme]]&quot; || [[Ādams Makejs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Spiegu tilts]]&quot; || [[Stīvens Spīlbergs]]
|-
| &quot;[[Kerola]]&quot; || [[Tods Heinss]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; || [[Toms Makkārtijs]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2016'''&lt;br /&gt;([[70. BAFTA kino balva|70.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Damjēns Šazels]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Atnācēji]]&quot; || [[Denī Vilnēvs]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Es, Daniels Bleiks]]&quot; (''I, Daniel Blake'') || [[Kens Loučs]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot; || [[Kenets Lonergabs|Kenets Lonergans]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; || [[Berijs Dženkinss]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2017'''&lt;br /&gt;([[71. BAFTA kino balva|71.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Mārtins Makdona]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Sauc mani savā vārdā]]&quot; || [[Luka Gvadanjīno]]||  [[Itālija]], [[ASV]], [[Francija]]
|-
| &quot;[[Tumšākā stunda]]&quot; || [[Džo Raits]]||  [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot; || [[Kristofers Nolans]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ūdens forma]]&quot; || [[Giljermo del Toro]]||  [[ASV]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2018'''&lt;br /&gt;([[72. BAFTA kino balva|72.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Alfonso Kuarons]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Meksika]]'''
|-
| &quot;[[Melnais KKKlanmens]]&quot; || [[Spaiks Lī]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Favorīte (filma)|Favorīte]]&quot; || [[Jorgs Lantims]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ceļvedis]]&quot; || [[Pīters Ferelijs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot; || [[Bredlijs Kūpers]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2019'''&lt;br /&gt;([[73. BAFTA kino balva|73.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Sems Mendess]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot; || [[Tods Filipss]]
|-
| &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; || [[Kventins Tarantīno]]||  [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; || [[Pons Čunho]]|| [[Dienvidkoreja]]
|-
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:95%;&quot; cellpadding=&quot;5&quot;
|-
! style=&quot;width:5%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:26%;&quot;| Filma
! style=&quot;width:22%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:15%;&quot; | Valsts
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2020'''&lt;br /&gt;([[74. BAFTA kino balva|74.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Hloja Žao]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
|&quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; ||  [[Florians Zellers]]||   [[Apvienotā Karaliste]]
|-
|&quot;[[Mauritānietis (filma)|Mauritānietis]]&quot; || [[Kevins Makdonalds]]||  [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
|&quot;[[Daudzsološa jauna sieviete]]&quot; || [[Emeralda Finela]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
|''[[The Trial of the Chicago 7]]''||  [[Ārons Sorkins]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2021'''&lt;br /&gt;([[75. BAFTA kino balva|75.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Džeina Kempione]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]]'''
|-
| &quot;[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]&quot; || [[Kenets Brana]]|| [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Neskaties augšup]]&quot; || [[Ādams Makejs]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[ASV]]
|-
| &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; || [[Denī Vilnēvs]]
|-
| &quot;[[Lakricas pica]]&quot; || [[Pols Tomass Andersons]]||  [[ASV]], [[Kanāda]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2022'''&lt;br /&gt;([[76. BAFTA kino balva|76.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Edvards Bergers]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Vācija]], [[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Inišerinas Banšī]]&quot; || [[Mārtins Makdona]]|| [[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Elviss (filma)|Elviss]]&quot; || [[Bazs Lurmens]]|| [[Austrālija]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; || [[Denjels Kvans]], [[Denjels Šeinerts]]|| [[ASV]]
|-
| ''[[Tár]]'' || [[Tods Fīlds]]|| [[ASV]], [[Vācija]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2023'''&lt;br /&gt;([[77. BAFTA kino balva|77.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;'''&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56351718/openheimers-triumfe-britu-kinoakademijas-balvu-pasniegsanas-ceremonija&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Kristofers Nolans]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Kritiena anatomija]]&quot; || [[Žistīne Trijē]]|| [[Francija]]
|-
| &quot;[[Atstātie]]&quot; || [[Aleksandrs Peins]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Ziedu mēness slepkavas]]&quot; || [[Mārtins Skorsēze]]|| [[ASV]]
|-
| &quot;[[Nabaga radības]]&quot; || [[Jorgs Lantims]]|| [[ASV]], [[Īrija]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2024'''&lt;br /&gt;([[78. BAFTA kino balva|78.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]&quot;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.02.2025-zinami-bafta-laureati-straume-neiegust-britu-filmu-industrijas-prestizako-balvu.a587657/ |title=Zināmi BAFTA laureāti. «Straume» neiegūst britu filmu industrijas prestižāko balvu |accessdate=2025-02-19 |website=LSM.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Edvards Bergers]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]], [[Apvienotā Karaliste]]'''
|-
| &quot;[[Anora]]&quot; || [[Šons Beikers]]|| [[ASV]]
|-
| &quot;[[Brutālists]]&quot; || [[Breidijs Korbets]]||  [[ASV]], [[Ungārija]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]&quot; || [[Džeimss Mengolds]]|| [[ASV]]
|-
| &quot;[[Emilija Peresa]]&quot; || [[Žaks Odijārs]]|| [[Francija]]
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center&quot; |'''2025'''&lt;br /&gt;([[79. BAFTA kino balva|79.]])
| style=&quot;background:#ccc;&quot;| '''&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[Pols Tomass Andersons]]'''|| style=&quot;background:#ccc;&quot; | '''[[ASV]]'''
|-
| &quot;[[Hamnets]]&quot; || [[Hloja Žao]]|| [[Apvienotā Karaliste]], [[ASV]]
|-
| &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot; || [[Džošs Safdijs]]||  [[ASV]]
|-
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; || [[Joahims Trīrs]]|| [[Norvēģija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Dānija]], [[Zviedrija]], [[Apvienotā Karaliste]]
|-
| &quot;[[Grēcinieki]]&quot; || [[Raiens Kūglers]]|| [[ASV]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.bafta.org/site/page201.html BAFTA Official Archive (1949–2007)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070621122259/http://www.bafta.org/site/page201.html |date=21 June 2007 }}
* [http://imdb.com/Sections/Awards/BAFTA_Awards/ BAFTA Awards] at [[Internet Movie Database]]

{{Labākā filma (BAFTA kino balva)}}
{{BAFTA kino balva}}

[[Kategorija:BAFTA kino balva]]</text>
      <sha1>r3vkymjr8iokdkeumpm82751ywkr13x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais režisors (BAFTA kino balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555552</id>
    <revision>
      <id>4499583</id>
      <parentid>4440858</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:30:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28632" sha1="8kwhwem9e5tdd9ihznu0ic6ui52ug95" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste|name=[[BAFTA kino balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākais režisors&quot;|image=Paul Thomas Anderson - BFI Southbank.jpg|alt=[[Breidijs Korbets]]|presenter=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]|location={{vieta|Lielbritānija}}|holder=[[Breidijs Korbets]] par filmu &quot;[[Brutālists]]&quot;|website=[https://www.bafta.org/ www.bafta.org]|caption=2025. gada balvas ieguvējs [[Pols Tomass Andersons]]}}'''[[BAFTA kino balva]]s kategorija &quot;Labākais režisors&quot;''' ir ikgadēja BAFTA kino balvas kategorija kopš 1968. gadā.

== Laureāti un nominanti ==
[[Attēls:Mike Nichols.jpg|thumb|140px|[[Maiks Nikolss]] ir pirmais šīs balvas saņēmējs]]
[[Attēls:François Truffaut (1965).jpg|thumb|140px|[[Fransuā Trifo]] balvu saņēma 1973. gadā]]
[[Attēls:Roman Polanski 2011 2.jpg|thumb|140px|[[Romans Polaņskis]] balvu saņēma 1974. un 2002. gadā]]
[[Attēls:Woody Allen Cannes 2016.jpg|thumb|140px|[[Vudijs Allens]] balvu saņēma 1977. un 1986. gadā]]
[[Attēls:Alan Parker (Director), London, 2012.jpg|thumb|140px|[[Alans Pārkers]] balvu saņēma 1978. un 1991. gadā]]
[[Attēls:Francis Ford Coppola -1976.jpg|thumb|140px|[[Frānsiss Fords Kopola]] balvu saņēma 1979. gadā]]
[[Attēls:Akirakurosawa-onthesetof7samurai-1953-page88.jpg|thumb|140px|[[Akira Kurosava]] balvu saņēma 1980. gadā]]
[[Attēls:RichardAttenborough07TIFF.jpg|thumb|140px|[[Ričards Atenboro]] balvu saņēma 1982. gadā]]
[[Attēls:MJK30764 Wim Wenders (Berlinale 2017) 2.jpg|thumb|140px|[[Vims Venderss]] balvu saņēma 1984. gadā]]
[[Attēls:Oliver Stone by Gage Skidmore.jpg|thumb|140px|[[Olivers Stouns]] balvu saņēma 1987. gadā]]
[[Attēls:KennethBranaghApr2011.jpg|thumb|140px|[[Kenets Brana]] balvu saņēma 1989. gadā]]
[[Attēls:Martin Scorsese MFF 2023.jpg|thumb|140px|[[Mārtins Skorsēze]] balvu saņēma 1990. gadā]]
[[Attēls:Robert Altman - 1983.jpg|thumb|140px|[[Roberts Oltmens]] balvu saņēma 1992. gadā]]
[[Attēls:MKr25425 Steven Spielberg (Berlinale 2023).jpg|thumb|140px|[[Stīvens Spīlbergs]] balvu saņēma 1993. gadā]]
[[Attēls:Coen brothers Cannes 2015 2 (CROPPED).jpg|thumb|140px|[[Džoels Koens]] (pa labi) balvu saņēma 1996. gadā, bet, kopā ar savu brāli [[Ītans Koens|Ītanu Koenu]] (pa kreisi), 2007. gadā]]
[[Attēls:Baz Luhrmann, (52123943853).jpg|thumb|140px|[[Bazs Lurmens]] balvu saņēma 1997. gadā]]
[[Attēls:PeterWeirApr2011.jpg|thumb|140px|[[Pīters Vīrs]] balvu saņēma 1998. un 2003. gadā]]
[[Attēls:Pedro Almodóvar at Premios Goya 2017 1 (cropped 3).jpg|thumb|140px|[[Pedro Almodovars]] balvu saņēma 1999. gadā]]
[[Attēls:2016 NAB Show's The Future of Cinema Conference, produced in partnership with SMPTE (26717112630) (cropped).jpg|thumb|140px|[[Ans Lī]] balvu saņēma 2000. un 2005. gadā]]
[[Attēls:Peter Jackson SDCC 2014.jpg|thumb|140px|[[Pīters Džeksons]] balvu saņēma 2001. gadā]]
[[Attēls:MKr25425 Steven Spielberg (Berlinale 2023).jpg|thumb|140px|[[Stīvens Spīlbergs]] no 14 nominācijām balvu saņēma 1993., 1998. un 2023. gadā]]
[[Attēls:Mike Leigh.jpg|thumb|140px|[[Maiks Lī]] balvu saņēma 2004. gadā]]
[[Attēls:Bourne 3 Premiere Greengrass.jpg|thumb|140px|[[Pols Grīngrass]] balvu saņēma 2006. gadā]]
[[Attēls:Kathryn Bigelow by David Shankbone.jpg|thumb|140px|[[Ketrina Bigelova]] balvu saņēma 2009. gadā]]
[[Attēls:TheKillerBFILFF051023 (8 of 22) (53255176376) (cropped2).jpg|thumb|140px|[[Deivids Finčers]] balvu saņēma 2010. gadā]]
[[Attēls:Alfonso Cuarón (2013) cropped.jpg|thumb|140px|[[Alfonso Kuarons]] balvu saņēma 2013. un 2018. gadā]]
[[Attēls:Alejandro González Iñárritu 2014.jpg|thumb|140px|[[Alehandro Gonsaless Injaritu]] balvu saņēma 2015. gadā]]
[[Attēls:Damien Chazelle (cropped).jpg|thumb|140px|[[Damjēns Šazels]] balvu saņēma 2016. gadā]]
[[Attēls:Chloe Zhao by Gage Skidmore.jpg|thumb|140px|[[Hloja Žao]] balvu saņēma 2020. gadā]]
[[Attēls:Jane Campion DNZM (cropped).jpg|thumb|140px|[[Džeina Kempione]] balvu saņēma 2022. gadā]]
[[Attēls:Christopher nolan.jpg|thumb|140px|[[Kristofers Nolans]] balvu saņēma 2023. gadā]]
[[Attēls:Paul Thomas Anderson - BFI Southbank.jpg|thumb|140px|[[Pols Tomass Andersons]] balvu saņēma 2025. gadā]]

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1968'''
([[22. BAFTA kino balva|22.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Maiks Nikolss]]'''
| '''&quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;'''
|-
| [[Lindsijs Andersons]]
| &quot;[[Ja....]]&quot;
|-
| [[Kerols Rīds]]
| &quot;[[Oliver!]]&quot; (''Oliver!'')
|-
| [[Franko Dzefirelli]]
| &quot;[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1969'''
([[23. BAFTA kino balva|23.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džons Šlesindžers]]'''
| '''&quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| ''[[Oh! What a Lovely War]]''
|-
| [[Kens Rasels]]
| &quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'')
|-
| [[Pīters Jeitss]]
| ''[[Bullitt]]''
|-
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1970'''
([[24. BAFTA kino balva|24.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džordžs Rojs Hills]]'''
| '''&quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot;'''
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| &quot;[[Lazarete (filma)|Lazarete]]&quot;
|-
| [[Deivids Līns]]
| ''[[Ryan's Daughter]]''
|-
| [[Kens Loučs]]
| ''[[Kes]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1971'''
([[25. BAFTA kino balva|25.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džons Šlesindžers]]'''
| '''''[[Sunday Bloody Sunday]]'''''
|-
| [[Milošs Formans]]
| &quot;[[Bēgot]]&quot; (''Taking off'')
|-
| [[Džozefs Lousijs]]
| ''[[The Go-Between]]''
|-
| [[Lukīno Viskonti]]
| &quot;[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1972'''
([[26. BAFTA kino balva|26.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bobs Fose]]'''
| '''&quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot; (''Cabaret'')'''
|-
| [[Pīters Bogdanovičs]]
| ''[[The Last Picture Show]]''
|-
| [[Viljams Frīdkins]]
| &quot;[[Franču sakarnieks]]&quot;
|-
| [[Stenlijs Kubriks]]
| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1973'''
([[27. BAFTA kino balva|27.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Fransuā Trifo]]'''
| '''&quot;[[Amerikāņu nakts]]&quot;'''
|-
| [[Luiss Bunjuels]]
| &quot;[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]&quot;
|-
| [[Nikolass Rougs]]
| ''[[Don't Look Now]]''
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| &quot;[[Šakāļa diena]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1974'''
([[28. BAFTA kino balva|28.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Romans Polaņskis]]'''
| '''&quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot;'''
|-
| [[Frānsiss Fords Kopola]]
| &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; / &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'')
|-
| [[Luijs Mals]]
| ''[[Lacombe Lucien]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1975'''
([[29. BAFTA kino balva|29.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Stenlijs Kubriks]]'''
| '''&quot;[[Berijs Lindons]]&quot;'''
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Alise šeit vairs nedzīvo]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1976'''
([[30. BAFTA kino balva|30.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Milošs Formans]]'''
| '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
| [[Alans Džejs Pakula]]
| &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot;
|-
| [[Alans Pārkers]]
| ''[[Bugsy Malone]]''
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Taksists]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1977'''
([[31. BAFTA kino balva|31.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Vudijs Allens]]'''
| '''&quot;[[Enija Hola]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| &quot;[[Pēdējais tilts]]&quot; (''A Bridge Too Far'')
|-
| [[Džons Evildsens]]
| &quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Lūmets]]
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1978'''
([[32. BAFTA kino balva|32.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Alans Pārkers]]'''
| '''&quot;[[Pusnakts ekspresis]]&quot; (''Midnight Express'')'''
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| ''[[A Wedding]]''
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]&quot;
|-
| [[Freds Cinnemans]]
| &quot;[[Džūlija]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1979'''
([[33. BAFTA kino balva|33.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Frānsiss Fords Kopola]]'''
| '''&quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot;'''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Manhatana (filma)|Manhatana]]&quot;
|-
| [[Maikls Čimino]]
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot;
|-
| [[Džons Šlesindžers]]
| ''[[Yanks]]''
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1980'''
([[34. BAFTA kino balva|34.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Akira Kurosava]]'''
| '''&quot;[[Karavīra ēna]]&quot; (''Kagemusha'')'''
|-
| [[Roberts Bentons]]
| &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot;
|-
| [[Deivids Linčs]]
| &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot;
|-
| [[Alans Pārkers]]
| ''[[Fame]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1981'''
([[35. BAFTA kino balva|35.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Luijs Mals]]'''
| [[Atlantic City (filma)|'''''Atlantic City''''']]
|-
| [[Bills Forsaits]]
| ''[[Gregory's Girl]]''
|-
| [[Hjū Hadsons]]
| &quot;[[Ugunīgie kaujas rati]]&quot; (''Chariots of Fire'')
|-
| [[Karels Reiss]]
| &quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1982'''
([[36. BAFTA kino balva|36.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ričards Atenboro]]'''
| '''&quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')'''
|-
| [[Kosts Gavrs]]
| [[Missing (filma)|''Missing'']]
|-
| [[Marks Ridels]]
| &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Citplanētietis]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1983'''
([[37. BAFTA kino balva|37.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bills Forsaits]]'''
| '''''[[Local Hero]]'''''
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| ''[[Heat and Dust]]''
|-
| [[Sidnijs Polaks]]
| &quot;[[Sirdspuķīte]]&quot; (''Tootsie'')
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Komēdijas karalis]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1984'''
([[38. BAFTA kino balva|38.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Vims Venderss]]'''
| '''&quot;[[Parīze, Teksasa]]&quot;'''
|-
| [[Rolāns Žofe]]
| &quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')
|-
| [[Serdžo Leone]]
| &quot;[[Reiz Amerikā]]&quot;
|-
| [[Pīters Jeitss]]
| ''[[The Dresser]]''
|-
| rowspan=1 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1985'''
([[39. BAFTA kino balva|39.]])
| colspan=&quot;2&quot; | '''''balva netika pasniegta'''''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1986'''
([[40. BAFTA kino balva|40.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Vudijs Allens]]'''
| '''&quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'')'''
|-
| [[Rolāns Žofe]]
| &quot;[[Misija (filma)|Misija]]&quot; (''The Mission'')
|-
| [[Nīls Džordans]]
| &quot;[[Mona Liza (filma)|Mona Liza]]&quot; (''Mona Lisa'')
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| ''[[A Room with a View]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1987'''
([[41. BAFTA kino balva|41.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Olivers Stouns]]'''
| '''&quot;[[Armijas vads]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| ''[[Cry Freedom]]''
|-
| [[Klods Berī]]
| ''[[Jean de Florette]]''
|-
| [[Džons Būrmens]]
| ''[[Hope and Glory]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1988'''
([[42. BAFTA kino balva|42.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Luijs Mals]]'''
| '''&quot;[[Uz redzēšanos, bērns]]&quot; (''Au revoir les enfants'')'''
|-
| [[Gabriels Aksels]]
| ''[[Babette's Feast]]''
|-
| [[Bernardo Bertoluči]]
| &quot;[[Pēdējais imperators]]&quot; (''L'ultimo imperatore'')
|-
| [[Čārlzs Kraitons]]
| &quot;[[Zivtiņa vārdā Vanda]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1989'''
([[43. BAFTA kino balva|43.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Kenets Brana]]'''
| '''&quot;[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Frīrss]]
| &quot;[[Bīstamie sakari]]&quot; (''Dangerous Liaisons'')
|-
| [[Alans Pārkers]]
| ''[[Mississippi Burning]]''
|-
| [[Pīters Vīrs]]
| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1990'''
([[44. BAFTA kino balva|44.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Mārtins Skorsēze]]'''
| '''&quot;[[Labie puiši]]&quot;'''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]&quot;
|-
| [[Brūss Beresfords]]
| [[&quot;Deizijas kundzes šoferis&quot;]] (''Driving Miss Daisy'')
|-
| [[Džuzepe Tornatore]]
| &quot;[[Jaunais kinoteātris „Paradiso”]]&quot; (''Cinema Paradiso'')
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1991'''
([[45. BAFTA kino balva|45.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Alans Pārkers]]'''
| '''''[[The Commitments]]'''''
|-
| [[Kevins Kostners]]
| &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot;
|-
| [[Džonatans Demijs]]
| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Telma un Luīze]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1992'''
([[46. BAFTA kino balva|46.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Roberts Oltmens]]'''
| '''&quot;[[Spēlmanis]]&quot;'''
|-
| [[Klints Īstvuds]]
| &quot;[[Nepiedots]]&quot;
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| &quot;[[Hovardsenda]]&quot; (''Howards End'')
|-
| [[Nīls Džordans]]
| &quot;[[Raudu spēle]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1993'''
([[47. BAFTA kino balva|47.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Stīvens Spīlbergs]]'''
| '''&quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| &quot;[[Ēnu zeme]]&quot; (''Shadowlands'')
|-
| [[Džeina Kempione]]
| &quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot; (''The Piano'')
|-
| [[Džeimss Aivorijs]]
| &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1994'''
([[48. BAFTA kino balva|48.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Maiks Ņūels]]'''
| '''&quot;[[Četras kāzas un vienas bēres]]&quot;'''
|-
| [[Kšištofs Keslovskis]]
| &quot;[[Trīs krāsas: sarkanā]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Lubene]]&quot;
|-
| [[Roberts Zemekis]]
| &quot;[[Forests Gamps]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1995'''
([[49. BAFTA kino balva|49.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Maikls Redfords]]'''
| '''''[[Il Postino]]'''''
|-
| [[Mels Gibsons]]
| &quot;[[Drošsirdis]]&quot;
|-
| [[Nikolass Hitners]]
| ''[[The Madness of King George]]''
|-
| [[Ans Lī]]
| &quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1996'''
([[50. BAFTA kino balva|50.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džoels Koens]]'''
| '''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;'''
|-
| [[Skots Hikss]]
| &quot;[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]&quot; (''Shine'')
|-
| [[Maiks Lī]]
| &quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets &amp; Lies'')
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1997'''
([[51. BAFTA kino balva|51.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bazs Lurmens]]'''
| '''&quot;[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;'''
|-
| [[Džeimss Kemerons]]
| &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot;
|-
| [[Pīters Kataneo]]
| &quot;[[Visu vai neko]]&quot;
|-
| [[Kērtiss Hensons]]
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1998'''
([[52. BAFTA kino balva|52.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Vīrs]]'''
| '''&quot;[[Trūmena šovs]]&quot;'''
|-
| [[Šekars Kapurs]]
| &quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot;
|-
| [[Džons Medens]]
| &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1999'''
([[53. BAFTA kino balva|53.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pedro Almodovars]]'''
| '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;'''
|-
| [[Nīls Džordans]]
| &quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot;
|-
| [[Sems Mendess]]
| &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;
|-
| [[M. Naits Šjāmalāns]]
| &quot;[[Sestais prāts]]&quot;
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2000'''
([[54. BAFTA kino balva|54.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ans Lī]]'''
| '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot; (''Wò hǔ cáng lóng'')'''
|-
| [[Stīvens Doldrijs]]
| &quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'')
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Stīvens Soderbergs]]
| &quot;[[Satiksme (filma)|Satiksme]]&quot;
|-
| &quot;[[Ērina Brokoviča]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2001'''
([[55. BAFTA kino balva|55.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Džeksons]]'''
| '''&quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;'''
|-
| [[Roberts Oltmens]]
| &quot;[[Gosforda parks]]&quot;
|-
| [[Rons Hauards]]
| &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot;
|-
| [[Žans Pjērs Ženē]]
| &quot;[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]&quot;
|-
| [[Bazs Lurmens]]
| &quot;[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2002'''
([[56. BAFTA kino balva|56.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Romans Polaņskis]]'''
| '''&quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Doldrijs]]
| &quot;[[Stundas (filma)|Stundas]]&quot;
|-
| [[Pīters Džeksons]]
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]&quot;
|-
| [[Robs Māršals]]
| &quot;[[Čikāga (filma)|Čikāga]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Ņujorkas bandas]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2003'''
([[57. BAFTA kino balva|57.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Vīrs]]'''
| '''&quot;[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]&quot;'''
|-
| [[Tims Bērtons]]
| &quot;[[Lielā zivs]]&quot;
|-
| [[Sofija Kopola]]
| &quot;[[Pazudis tulkojumā]]&quot;
|-
| [[Pīters Džeksons]]
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot;
|-
| [[Entonijs Mingella]]
| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2004'''
([[58. BAFTA kino balva|58.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Maiks Lī]]'''
| '''&quot;[[Vera Dreika]]&quot; (''Vera Drake'')'''
|-
| [[Marks Forsters]]
| &quot;[[Meklējot Nekurzemi]]&quot;
|-
| [[Maikls Gondrijs]]
| &quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot;
|-
| [[Maikls Manns]]
| &quot;[[Līdzzinātājs]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2005'''
([[59. BAFTA kino balva|59.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ans Lī]]'''
| '''&quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot;
|-
| [[Pols Hagiss]]
| &quot;[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]&quot;
|-
| [[Fernandu Meireliss]]
| &quot;[[Uzticīgais dārznieks]]&quot;
|-
| [[Benets Millers]]
| &quot;[[Kapote (filma)|Kapote]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2006'''
([[60. BAFTA kino balva|60.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pols Grīngrass]]'''
| '''''[[United 93]]'''''
|-
| [[Džonatans Deitons]], [[Valērija Farisa]]
| &quot;[[Mis Saulstariņš]]&quot;
|-
| [[Stīvens Frīrss]]
| &quot;[[Karaliene (filma)|Karaliene]]&quot; (''The Queen'')
|-
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| &quot;[[Bābele (filma)|Bābele]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Atkritēji]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2007'''
([[61. BAFTA kino balva|61.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Brāļi Koeni]]'''
| '''&quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot;'''
|-
| [[Pols Tomass Andersons]]
| &quot;[[Plūdīs asinis]]&quot;
|-
| [[Pols Grīngrass]]
| &quot;[[Borna ultimāts]]&quot;
|-
| [[Florians Henkels fon Donersmarks]]
| &quot;[[Citu dzīves]]&quot;
|-
| [[Džo Raits]]
| &quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2008'''
([[62. BAFTA kino balva|62.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Denijs Boils]]'''
| '''&quot;[[Graustu miljonārs]]&quot;'''
|-
| [[Stīvens Doldrijs]]
| &quot;[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]&quot;
|-
| [[Klints Īstvuds]]
| &quot;[[Samainītais]]&quot;
|-
| [[Deivids Finčers]]
| &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot;
|-
| [[Rons Hauards]]
| &quot;[[Frosts pret Niksonu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2009'''
([[63. BAFTA kino balva|63.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ketrina Bigelova]]'''
| '''&quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot;'''
|-
| [[Nīls Blomkamps]]
| &quot;[[9. rajons]]&quot;
|-
| [[Džeimss Kemerons]]
| &quot;[[Avatars]]&quot;
|-
| [[Lone Šerfiga]]
| ''[[An Education]]''
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot;
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2010'''
([[64. BAFTA kino balva|64.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Deivids Finčers]]'''
| '''&quot;[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Darens Aronovskis]]
| &quot;[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]&quot;
|-
| [[Denijs Boils]]
| &quot;[[127 stundas]]&quot;
|-
| [[Toms Hūpers]]
| &quot;[[Karaļa runa]]&quot;
|-
| [[Kristofers Nolans]]
| &quot;[[Pirmsākums]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2011'''
([[65. BAFTA kino balva|65.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Mišels Hazanavičs]]'''
| '''&quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot;'''
|-
| [[Tomass Alfredsons]]
| &quot;[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]&quot;
|-
| [[Linna Remzija]]
| ''[[We Need to Talk About Kevin]]''
|-
| [[Nikolass Vindings Refns]]
| &quot;[[Draivs (filma)|Draivs]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Hugo (filma)|Hugo]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2012'''
([[66. BAFTA kino balva|66.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bens Afleks]]'''
| '''&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;'''
|-
| [[Ketrina Bigelova]]
| &quot;[[Slepenā operācija &quot;30 pēc pusnakts&quot;]]&quot;
|-
| [[Mihaels Hāneke]]
| &quot;[[Mīlestība (filma)|Mīlestība]]&quot;
|-
| [[Ans Lī]]
| &quot;[[Pī dzīve]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2013'''
([[67. BAFTA kino balva|67.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Alfonso Kuarons]]'''
| '''&quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot;'''
|-
| [[Pols Grīngrass]]
| &quot;[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]&quot;
|-
| [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvs Makvīns]]
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;
|-
| [[Deivids Rasels]]
| &quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2014'''
([[68. BAFTA kino balva|68.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ričards Linkleters]]'''
| '''&quot;[[Puikas gadi]]&quot;'''
|-
| [[Vess Andersons]]
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;
|-
| [[Damjēns Šazels]]
| &quot;[[Atsitiens]]&quot;
|-
| [[Alehandro Gonsaless Injaritu]]
| &quot;[[Putncilvēks]]&quot;
|-
| [[Džeimss Māršs]]
| &quot;[[Teorija par visu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2015'''
([[69. BAFTA kino balva|69.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Alehandro Gonsaless Injaritu]]'''
| '''&quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot;'''
|-
| [[Tods Heiness]]
| &quot;[[Kerola]]&quot;
|-
| [[Ādams Makejs]]
| &quot;[[Gadsimta likme]]&quot;
|-
| [[Ridlijs Skots]]
| &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot;
|-
| [[Stīvens Spīlbergs]]
| &quot;[[Spiegu tilts]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2016'''
([[70. BAFTA kino balva|70.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Damjēns Šazels]]'''
| '''&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
|-
| [[Toms Fords]]
| &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot;
|-
| [[Kens Loučs]]
| &quot;[[Es, Daniels Bleiks]]&quot; (''I, Daniel Blake'')
|-
| [[Kenets Lonergabs|Kenets Lonergans]]
| &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
|-
| [[Denī Vilnēvs]]
| &quot;[[Atnācēji]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2017'''
([[71. BAFTA kino balva|71.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Giljermo del Toro]]'''
| '''&quot;[[Ūdens forma]]&quot;'''
|-
| [[Luka Gvadanjīno]]
| &quot;[[Sauc mani savā vārdā]]&quot;
|-
| [[Mārtins Makdona]]
| &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;
|-
| [[Kristofers Nolans]]
| &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;
|-
| [[Denī Vilnēvs]]
| &quot;[[Pa asmeni skrejošais 2049]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2018'''
([[72. BAFTA kino balva|72.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Alfonso Kuarons]]'''
| '''&quot;[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]&quot;'''
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]
| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
| [[Jorgs Lantims]]
| &quot;[[Favorīte (filma)|Favorīte]]&quot;
|-
| [[Spaiks Lī]]
| &quot;[[Melnais KKKlanmens]]&quot;
|-
| [[Pāvels Pavlikovskis]]
| &quot;[[Aukstais karš (2018. gada filma)|Aukstais karš]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2019'''
([[73. BAFTA kino balva|73.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Sems Mendess]]'''
| '''&quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot;'''
|-
| [[Pons Čunho]]
| &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot;
|-
| [[Tods Filipss]]
| &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;
|-
| [[Mārtins Skorsēze]]
| &quot;[[Īrs (filma)|Īrs]]&quot;
|-
| [[Kventins Tarantīno]]
| &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
|}

=== 2020. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:68%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Režisors
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2020'''
([[74. BAFTA kino balva|74.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Hloja Žao]]'''
| '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;'''
|-
| [[Lī Īzaks Čuns]]
| ''[[Minari]]''
|-
| [[Sāra Gavrona]]
| ''[[Rocks]]''
|-
| [[Šenona Mērfija]]
| &quot;[[Piena zobi (filma)|Piena zobi]]&quot; (''Babyteeth'')
|-
| [[Tomass Vinterbergs]]
| &quot;[[Vēl pa mēriņam]]&quot;
|-
| [[Jasmila Žbaniča]]
| ''[[Quo Vadis, Aida?]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2021'''
([[75. BAFTA kino balva|75.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Džeina Kempione]]'''
|'''&quot;[[Suņa spēks]]&quot;'''
|-
|[[Pols Tomass Andersons]]
|&quot;[[Lakricas pica]]&quot;
|-
|[[Odrija Divāna]]
|&quot;[[Notikums (2021. gada filma)|Notikums]]&quot; (''L'événement'')
|-
|[[Žilija Dikurno]]
|&quot;[[Titāns (filma)|Titāns]]&quot;
|-
|[[Rjūsuke Hamaguti]]
|&quot;[[Brauc ar manu auto]]&quot;
|-
|[[Alēms Kāns]]
|''[[After Love]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2022'''
([[76. BAFTA kino balva|76.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Edvards Bergers]]'''
| '''&quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;'''
|-
|[[Paks Čhanuks]]
| &quot;[[Lēmums aiziet]]&quot;
|-
|[[Tods Fīlds]]
| ''[[Tár]]''
|-
|[[Denjels Kvans]], [[Denjels Šeinerts]]
| &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot;
|-
|[[Mārtins Makdona]]
| &quot;[[Inišerinas Banšī]]&quot;
|-
|[[Džīna Prinsa-Baitvuda]]
| &quot;[[Karotājas]]&quot; (''The Woman King'')
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2023'''
([[77. BAFTA kino balva|77.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Kristofers Nolans]]'''&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56351718/openheimers-triumfe-britu-kinoakademijas-balvu-pasniegsanas-ceremonija#google_vignette&lt;/ref&gt;
|''' &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;'''
|-
|[[Bredlijs Kūpers]] 
|&quot;[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]&quot;
|-
|[[Džonatans Gleizers]] 
|&quot;[[Interešu zona]]&quot;
|-
|[[Endrū Heigs]] 
|&quot;[[Mēs visi svešinieki]]&quot;
|-
|[[Aleksandrs Peins]] 
|&quot;[[Atstātie]]&quot;
|-
|[[Žistīne Trijē]]
|&quot;[[Kritiena anatomija]]&quot;
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2024'''
([[78. BAFTA kino balva|78.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Breidijs Korbets]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/16.02.2025-zinami-bafta-laureati-straume-neiegust-britu-filmu-industrijas-prestizako-balvu.a587657/ |title=Zināmi BAFTA laureāti. «Straume» neiegūst britu filmu industrijas prestižāko balvu |accessdate=2025-02-19 |website=LSM.lv |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
|''' &quot;[[Brutālists]]&quot;'''
|-
|[[Žaks Odijārs]] 
|&quot;[[Emilija Peresa]]&quot;
|-
|[[Šons Beikers]] 
|&quot;[[Anora]]&quot;
|-
|[[Edvards Bergers]] 
|&quot;[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]&quot;
|-
|[[Koralī Faržā]] 
|&quot;[[Substance (filma)|Substance]]&quot;
|-
|[[Denī Vilnēvs]]
|&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2025'''
([[79. BAFTA kino balva|79.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Pols Tomass Andersons]]'''
|''' &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
|-
|[[Raiens Kūglers]] 
|&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
|[[Jorgs Lantims]] 
|&quot;[[Bugonija]]&quot;
|-
|[[Džošs Safdijs]] 
|&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
|-
|[[Joahims Trīrs]] 
|&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
|[[Hloja Žao]]
|&quot;[[Hamnets]]&quot;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{BAFTA kino balva}}

[[Kategorija:BAFTA kino balva]]</text>
      <sha1>8kwhwem9e5tdd9ihznu0ic6ui52ug95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557357</id>
    <revision>
      <id>4499584</id>
      <parentid>4470227</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:31:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 1990. gadi */ :</comment>
      <origin>4499584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41930" sha1="rnzjg8ahhy5d3xpmsqdycfd5agmbh5d" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
|name=[[BAFTA kino balva]]s kategorija&lt;br /&gt;&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;
|image=Robert Aramayo LotR-TRoP Asia Premiere 2022.jpg
|presenter=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|location={{vieta|Lielbritānija}}
|holder=[[Adriens Brodijs]] par lomu filmā &quot;[[Brutālists]]&quot;
|website=[https://www.bafta.org/ www.bafta.org]
|caption=2025. gada balvas ieguvējs [[Roberts Aramajo]]
}}
'''[[BAFTA kino balva]]s kategorija &quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;''' ir ikgadēja BAFTA kino balvas kategorija kopš 1952. gadā. No 1952. līdz 1967. gadam tika pasniegtas divas balvas: viena labākajam britu aktierim un otra labākajam ārzemju aktierim.

== Laureāti un nominanti ==

=== 1950. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:15%;&quot;| Kategorija
! style=&quot;width:25%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:25%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1952'''
([[6. BAFTA kino balva|6.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ralfs Ričardsons]]'''
| '''''[[The Sound Barrier]]'''''
|-
| [[Džeks Hokinss]]
| ''[[Mandy]]''
|-
| [[Džeimss Heiters]]
| ''[[The Pickwick Papers]]''
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| [[Carrie (1952. gada filma)|''Carrie'']]
|-
| [[Naidžels Patriks]]
| ''[[The Sound Barrier]]''
|-
| [[Elisteirs Sims]]
| ''[[Folly to Be Wise]]''
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Marlons Brando]]'''
| '''''[[Viva Zapata!]]'''''
|-
| [[Hamfrijs Bogarts]]
| &quot;[[Āfrikas karaliene]]&quot;
|-
| [[Pjērs Fresnī]]
| ''[[Dieu a besoin des hommes]]''
|-
| [[Frančesko Golisāno]]
| ''[[Miracolo a Milano]]''
|-
| [[Fredriks Mārčs]]
|''[[Death of a Salesman]]''
|-
| rowspan=15 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1953'''
([[7. BAFTA kino balva|7.]])
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džons Gilguds]]'''
| [[Julius Caesar (filma)|'''''Julius Caesar''''']]
|-
| [[Džeks Hokinss]]
| ''[[The Cruel Sea]]''
|-
| [[Trevors Hauards]]
| ''[[The Heart of the Matter]]''
|-
| [[Dankans Makrē]]
| ''[[The Kidnappers]]''
|-
| [[Kenets Mors]]
| [[Genevieve]]
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Marlons Brando]]'''
| [[Julius Caesar (filma)|'''''Julius Caesar''''']]
|-
| [[Edijs Alberts]]
| &quot;[[Romas brīvdienas]]&quot;
|-
| [[Vans Heflins]]
| &quot;[[Šeins]]&quot; (''Shane'')
|-
| [[Klods Laidū]]
| ''[[Journal d'un curé de campagne]]''
|-
| [[Marsels Moludžī]]
| ''[[Nous sommes tous des assassins]]''
|-
| [[Gregorijs Peks]]
| &quot;Romas brīvdienas&quot;
|-
| [[Spensers Treisijs]]
| ''[[The Actress]]''
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1954'''
([[8. BAFTA kino balva|8.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Kenets Mors]]'''
| '''''[[Doctor in the House]]'''''
|-
| [[Moriss Denems]]
| ''[[The Purple Plain]]''
|-
| [[Roberts Donats]]
| ''[[Lease of Life]]''
|-
| [[Džons Millss]]
| ''[[Hobson's Choice]]''
|-
| [[Deivids Nivens]]
| ''[[Carrington V.C.]]''
|-
| [[Donalds Volfits]]
| ''[[Svengali]]''
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Marlons Brando]]'''
| '''&quot;[[Ostā]]&quot;'''
|-
| [[Nevils Brands]]
| ''[[Riot in Cell Block 11]]''
|-
| [[Hosē Ferrers]]
| &quot;[[Keina dumpis]]&quot;
|-
| [[Fredriks Mārčs]]
| ''[[Executive Suite]]''
|-
| [[Džeimss Stjuarts]]
| ''[[The Glenn Miller Story]]''
|-
| rowspan=15 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1955'''
([[9. BAFTA kino balva|9.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Lorenss Olivjē]]'''
| '''''[[Richard III]]'''''
|-
| [[Alfijs Bass]]
| ''[[The Bespoke Overcoat]]''
|-
| [[Aleks Giness]]
| rowspan=2|''[[The Prisoner]]''
|-
| [[Džeks Hokinss]]
|-
| [[Kenets Mors]]
| [[The Deep Blue Sea (1955. gada filma)|''The Deep Blue Sea'']]
|-
| [[Maikls Redgreivs]]
| ''[[The Night My Number Came Up]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ernests Borgnains]]'''
| '''&quot;[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]&quot; (''Marty'')'''
|-
| [[Džeimss Dīns]]
| &quot;[[Austrumos no Ēdenes (filma)|Austrumos no Ēdenes]]&quot;
|-
| [[Džeks Lemons]]
| ''[[Mister Roberts]]''
|-
| [[Toširo Mifune]]
| rowspan=2|&quot;[[Septiņi samuraji]]&quot;
|-
| [[Takaši Šimura]]
|-
| [[Frenks Sinatra]]
| &quot;[[Ne kā svešinieks]]&quot; (''Not as a Stranger'')
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1956'''
([[10. BAFTA kino balva|10.]])
|-
| rowspan=4 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Finčs]]'''
| '''''[[A Town Like Alice]]'''''
|-
| [[Džeks Hokinss]]
| ''[[The Long Arm]]''
|-
| [[Kenets Mors]]
| ''[[Reach for the Sky]]''
|-
| rowspan=9 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Fransuā Perjē]]'''
| '''''[[Gervaise]]'''''
|-
| [[Gunnars Bjornstrands]]
| &quot;[[Vasaras nakts smaidi]]&quot; (''Sommarnattens leende'')
|-
| [[Džeimss Dīns]]
| &quot;[[Dumpinieks bez iemesla]]&quot;
|-
| [[Pjērs Fresnī]]
| ''[[Le Défroqué]]''
|-
| [[Viljams Holdens]]
| ''[[Picnic]]''
|-
| [[Karls Moldens]]
| ''[[Baby Doll]]''
|-
| [[Frenks Sinatra]]
| &quot;[[Cilvēks ar zelta roku]]&quot; (''The Man with the Golden Arm'')
|-
| [[Spensers Treisijs]]
| ''[[The Mountain]]''
|-
| rowspan=16 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1957'''
([[11. BAFTA kino balva|11.]])
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Aleks Giness]]'''
| '''&quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot;'''
|-
| [[Pīters Finčs]]
| ''[[Windom's Way]]''
|-
| [[Trevors Hauards]]
| ''[[Manuela]]''
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| ''[[The Prince and the Showgirl]]''
|-
| [[Maikls Redgreivs]]
| ''[[Time Without Pity]]''
|-
| rowspan=9 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Henrijs Fonda]]'''
| '''&quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Beishārts]]
| ''[[Time Limit]]''
|-
| [[Pjērs Brasē]]
| ''[[Porte des Lilas]]''
|-
| [[Tonijs Kērtiss]]
| ''[[Sweet Smell of Success]]''
|-
| [[Žans Gabēns]]
| ''[[La Traversé de Paris]]''
|-
| [[Roberts Mičums]]
| ''[[Heaven Knows, Mr Allison]]''
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]
| ''[[Edge of the City]]''
|-
| [[Eds Vinns]]
| ''[[The Great Man]]''
|-
| rowspan=20 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1958'''
([[12. BAFTA kino balva|12.]])
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Trevors Hauards]]'''
| '''''[[The Key]]'''''
|-
| [[Maikls Kreigs]]
| ''[[Sea of Sand]]''
|-
| [[I. S. Džohars]]
| ''[[Harry Black]]''
|-
| [[Lorenss Hārvijs]]
| ''[[Room at the Top]]''
|-
| [[Entonijs Kveils]]
| ''[[Ice Cold in Alex]]''
|-
| [[Terijs Tomass]]
| [[tom thumb]]
|-
| [[Donalds Volfits]]
| ''[[Room at the Top]]''
|-
| rowspan=11 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Sidnijs Puatjē]]'''
| '''''[[The Defiant Ones]]'''''
|-
| [[Marlons Brando]]
| ''[[The Young Lions]]''
|-
| [[Tonijs Kērtiss]]
| ''[[The Defiant Ones]]''
|-
| [[Glenns Fords]]
| ''[[The Sheepman]]''
|-
| rowspan=2| [[Kurds Jirgens]]
| ''[[The Enemy Below]]''
|-
| ''[[The Inn of the Sixth Happiness]]''
|-
| [[Čārlzs Lotons]]
| &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot;
|-
| [[Pols Ņūmens]]
| &quot;[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]&quot; (''Cat on a Hot Tin Roof'')
|-
| [[Viktors Šēstrems]]
| &quot;[[Zemeņu lauks]]&quot;
|-
| [[Spensers Treisijs]]
| ''[[The Last Hurrah]]''
|-
| rowspan=16 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1959'''
([[13. BAFTA kino balva|13.]])
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Selerss]]'''
| '''''[[I'm All Right Jack]]'''''
|-
| [[Stenlijs Beikers]]
| ''[[Yesterday's Enemy]]''
|-
| [[Ričards Bērtons]]
| ''[[Look Back in Anger]]''
|-
| [[Pīters Finčs]]
| ''[[The Nun's Story]]''
|-
| [[Lorenss Hārvijs]]
| ''[[Expresso Bongo]]''
|-
| [[Gordons Džeksons]]
| ''[[Yesterday's Enemy]]''
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| ''[[The Devil's Disciple]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeks Lemons]]'''
| '''&quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot;'''
|-
| [[Zbigņevs Cibuļskis]]
| &quot;[[Pelni un dimants]]&quot;
|-
| [[Žans Desailī]]
| rowspan=2|''[[Maigret tend un piège]]''
|-
| [[Žans Gabēns]]
|-
| [[Takaši Šimura]]
| ''[[Ikiru]]''
|-
| [[Džeimss Stjuarts]]
| &quot;[[Slepkavības anatomija]]&quot;
|}

=== 1960. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:15%;&quot;| Kategorija
! style=&quot;width:25%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:25%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=16 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1960'''
([[14. BAFTA kino balva|14.]])
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Finčs]]'''
| '''''[[The Trials of Oscar Wilde]]'''''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| ''[[The Angry Silence]]''
|-
| [[Alberts Finijs]]
| ''[[Saturday Night and Sunday Morning]]''
|-
| [[Džons Freisers]]
| ''[[The Trials of Oscar Wilde]]''
|-
| [[Aleks Giness]]
| rowspan=2|''[[Tunes of Glory]]''
|-
| [[Džons Millss]]
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| ''[[The Entertainer]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeks Lemons]]'''
| '''''[[The Apartment]]'''''
|-
| [[Džordžs Hamiltons]]
| ''[[Crime and Punishment U.S.A.]]''
|-
| [[Bērts Lankasters]]
| ''[[Elmer Gantry]]''
|-
| [[Fredriks Mārčs]]
| &quot;[[...tas vētru pļaus]]&quot; (''Inherit the Wind'')
|-
| [[Īvs Montāns]]
| ''[[Let's Make Love]]''
|-
| [[Spensers Treisijs]]
| &quot;[[...tas vētru pļaus]]&quot; (''Inherit the Wind'')
|-
| rowspan=12 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1961'''
([[15. BAFTA kino balva|15.]])
|-
| rowspan=3 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Finčs]]'''
| '''''[[No Love for Johnnie]]'''''
|-
| [[Dērks Bogards]]
| ''[[Victim]]''
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pols Ņūmens]]'''
| '''''[[The Hustler]]'''''
|-
| [[Montgomerijs Klifts]]
| &quot;[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]&quot; (''Judgment at Nuremberg'')
|-
| [[Vladimirs Ivašovs]]
| &quot;[[Balāde par karavīru]]&quot; (''Ballada o soldate'')
|-
| [[Maksimilians Šells]]
| &quot;[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]&quot; (''Judgment at Nuremberg'')
|-
| [[Alberto Sordi]]
| ''[[The Best of Enemies]]''
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]
| ''[[A Raisin in the Sun]]''
|-
| [[Filips Leruā]]
| ''[[Le Trou]]''
|-
| rowspan=17 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1962'''
([[16. BAFTA kino balva|16.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters O'Tūls]]'''
| '''&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Atenboro]]
| ''[[The Dock Brief]]''
|-
| [[Alans Beitss]]
| ''[[A Kind of Loving]]''
|-
| [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]]
| &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot;
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| ''[[Term of Trial]]''
|-
| [[Pīters Selerss]]
| ''[[Only Two Can Play]]''
|-
| rowspan=9 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bērts Lankasters]]'''
| '''''[[Birdman of Alcatraz]]'''''
|-
| [[Žans Pols Belmondo]]
| &quot;[[Leons Morēns. Mācītājs]]&quot; (''Léon Morin, prêtre'')
|-
| [[Kērks Daglass]]
| ''[[Lonely are the Brave]]''
|-
| [[Džordžs Hamiltons]]
| ''[[Light in the Piazza]]''
|-
| [[Čārlzs Lotons]]
| ''[[Advise and Consent]]''
|-
| [[Entonijs Kvinns]]
| &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;
|-
| [[Roberts Raians]]
| ''[[Billy Budd]]''
|-
| [[Džordžs Vilsons]]
| ''[[Une aussi longue absence]]''
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1963'''
([[17. BAFTA kino balva|17.]])
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Dērks Bogards]]'''
| '''''[[The Servant]]'''''
|-
| [[Toms Kortnijs]]
| ''[[Billy Liar]]''
|-
| [[Alberts Finijs]]
| rowspan=2|''[[Tom Jones]]''
|-
| [[Hjū Grifits]]
|-
| [[Ričards Heriss]]
| ''[[This Sporting Life]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Marčello Mastrojanni]]'''
| '''&quot;[[Tā šķiras itālieši]]&quot; (''Divorzio all'italiana'')'''
|-
| [[Franko Čiti]]
| ''[[Accattone]]''
|-
| [[Hauards Da Silva]]
| ''[[David and Lisa]]''
|-
| [[Džeks Lemons]]
| ''[[Days of Wine and Roses]]''
|-
| [[Pols Ņūmens]]
| ''[[Hud]]''
|-
| [[Gregorijs Peks]]
| &quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;
|-
| rowspan=13 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1964'''
([[18. BAFTA kino balva|18.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Ričards Atenboro]]'''
| '''''[[Guns at Batasi]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''''[[Seance on a Wet Afternoon]]'''''
|-
| [[Toms Kortnijs]]
| ''[[King &amp; Country]]''
|-
| [[Pīters O'Tūls]]
| [[Becket (filma)|''Becket'']]
|-
| rowspan=2| [[Pīters Selerss]]
| &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot;
|-
| &quot;[[Rozā pantera (1963. gada filma)|Rozā pantera]]&quot; (''The Pink Panther'')
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Marčello Mastrojanni]]'''
| '''&quot;[[Vakar, šodien, rīt]]&quot; (''Ieri, oggi, domani'')'''
|-
| [[Kerijs Grānts]]
| &quot;[[Šarāde (filma)|Šarāde]]&quot;
|-
| [[Stērlings Heidens]]
| &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]
| ''[[Lilies of the Field]]''
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1965'''
([[19. BAFTA kino balva|19.]])
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Dērks Bogards]]'''
| [[Darling (filma)|'''''Darling''''']]
|-
| [[Harijs Endrūss]]
| ''[[The Hill]]''
|-
| [[Maikls Keins]]
| ''[[The Ipcress File]]''
|-
| [[Rekss Herisons]]
| &quot;[[Mana skaistā lēdija]]&quot; (''My Fair Lady'')
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Lī Mārvins]]'''
| '''''[[Cat Ballou]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''&quot;[[Slepkavas (1964. gada filma)|Slepkavas]]&quot;'''
|-
| rowspan=2| [[Džeks Lemons]]
| ''[[Good Neighbor Sam]]''
|-
| ''[[How to Murder Your Wife]]''
|-
| [[Entonijs Kvinns]]
| &quot;[[Grieķis Zorba]]&quot; (''Zorba the Greek'')
|-
| [[Inokentijs Smoktunovskis]]
| &quot;[[Hamlets (1964. gada filma)|Hamlets]]&quot;
|-
| [[Oskars Verners]]
| ''[[Ship of Fools]]''
|-
| rowspan=14 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1966'''
([[20. BAFTA kino balva|20.]])
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Ričards Bērtons]]'''
| '''''[[The Spy Who Came in from the Cold]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''&quot;[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]&quot;'''
|-
| [[Maikls Keins]]
| &quot;[[Alfijs (1966. gada filma)|Alfijs]]&quot; (''Alfie'')
|-
| rowspan=3| [[Ralfs Ričardsons]]
| &quot;[[Doktors Živago]]&quot;
|-
| ''[[Khartoum]]''
|-
| ''[[The Wrong Box]]''
|-
| [[Deivids Varners]]
| ''[[Morgan – A Suitable Case for Treatment]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Rods Steigers]]'''
| '''''[[The Pawnbroker]]'''''
|-
| [[Žans Pols Belmondo]]
| &quot;[[Trakais Pjero]]&quot;
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]
| ''[[A Patch of Blue]]''
|-
| [[Oskars Verners]]
| ''[[The Spy Who Came in from the Cold]]''
|-
| rowspan=12 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1967'''
([[21. BAFTA kino balva|21.]])
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais britu aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pols Skofīlds]]'''
| '''&quot;[[Cilvēks katrai situācijai]]&quot; (''A Man for All Seasons'')'''
|-
| rowspan=2| [[Dērks Bogards]]
| ''[[Accident]]''
|-
| ''[[Our Mother's House]]''
|-
| [[Ričards Bērtons]]
| ''[[The Taming of the Shrew]]''
|-
| [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]]
| ''[[The Deadly Affair]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais ārzemju aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Rods Steigers]]'''
| '''&quot;[[Nakts karstumā]]&quot;'''
|-
| [[Vorens Bītijs]]
| &quot;[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]&quot; (''Bonnie and Clyde'')
|-
| [[Sidnijs Puatjē]]
| &quot;[[Nakts karstumā]]&quot;
|-
| [[Orsons Velss]]
| &quot;[[Pusnakts zvani]]&quot; (''Campanadas a medianoche'')
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1968'''
([[22. BAFTA kino balva|22.]])
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Spensers Treisijs]]'''
| '''&quot;[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]&quot;'''
|-
| [[Trevors Hauards]]
| ''[[The Charge of the Light Brigade]]''
|-
| [[Rons Mūdijs]]
| ''[[Oliver!]]''
|-
| [[Nikols Viljamsons]]
| ''[[The Bofors Gun]]''
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1969'''
([[23. BAFTA kino balva|23.]])
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''Labākais aktieris'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Dastins Hofmans]]'''
| '''''[[John and Mary]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''&quot;[[Pusnakts kovbojs]]&quot;'''
|-
| [[Alans Beitss]]
| &quot;[[Iemīlējušās sievietes]]&quot; (''Women in Love'')
|-
| rowspan=2| [[Volters Matau]]
| ''[[Hello, Dolly!]]''
|-
| ''[[The Secret Life of an American Wife]]''
|-
| [[Nikols Viljamsons]]
| ''[[Inadmissible Evidence]]''
|}

=== 1970. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1970'''
([[24. BAFTA kino balva|24.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=3 | '''[[Roberts Redfords]]'''
| '''&quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot;'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''''[[Downhill Racer]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''''[[Tell Them Willie Boy Is Here]]'''''
|-
| rowspan=2| [[Eliots Gūlds]]
| &quot;[[Lazarete (filma)|Lazarete]]&quot;
|-
| ''[[Bob &amp; Carol &amp; Ted &amp; Alice]]''
|-
| [[Pols Ņūmens]]
| &quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot;
|-
| [[Džordžs Skots]]
| &quot;[[Patons (filma)|Patons]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1971'''
([[25. BAFTA kino balva|25.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Finčs]]'''
| '''''[[Sunday Bloody Sunday]]'''''
|-
| [[Dērks Bogards]]
| &quot;[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]&quot;
|-
| [[Alberts Finijs]]
| ''[[Gumshoe]]''
|-
| [[Dastins Hofmans]]
| ''[[Little Big Man]]''
|-
| rowspan=8 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1972'''
([[26. BAFTA kino balva|26.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Džīns Hekmens]]'''
| '''&quot;[[Franču sakarnieks]]&quot;'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''''[[The Poseidon Adventure]]'''''
|-
| rowspan=2| [[Marlons Brando]]
| &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;
|-
| ''[[The Nightcomers]]''
|-
| rowspan=2| [[Džordžs Skots]]
| ''[[The Hospital]]''
|-
| ''[[They Might Be Giants]]''
|-
| [[Roberts Šovs]]
| ''[[Young Winston]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1973'''
([[27. BAFTA kino balva|27.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Volters Matau]]'''
| '''''[[Charley Varrick]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''''[[Pete 'n' Tillie]]'''''
|-
| [[Marlons Brando]]
| &quot;[[Pēdējais tango Parīzē]]&quot; (''Ultimo tango a Parigi'')
|-
| [[Lorenss Olivjē]]
| &quot;[[Okšķeris (1972. gada filma)|Okšķeris]]&quot; (''Sleuth'')
|-
| rowspan=2| [[Donalds Saterlends]]
| ''[[Steelyard Blues]]''
|-
| ''[[Don't Look Now]]''
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1974'''
([[28. BAFTA kino balva|28.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Džeks Nikolsons]]'''
| '''&quot;[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]&quot;'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''&quot;[[Pēdējā detaļa]]&quot;'''
|-
| [[Alberts Finijs]]
| &quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (1974. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot;
|-
| [[Džīns Hekmens]]
| &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot;
|-
| [[Als Pačīno]]
| &quot;[[Serpiko]]&quot; (''Serpico'')
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1975'''
([[29. BAFTA kino balva|29.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| rowspan=2 | '''[[Als Pačīno]]'''
| '''&quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;'''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''&quot;[[Karstākais dienas laiks]]&quot;'''
|-
| [[Ričards Dreifūss]]
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot;
|-
| rowspan=2| [[Džīns Hekmens]]
| &quot;[[Franču sakarnieks 2]]&quot; (''French Connection II'')
|-
| ''[[Night Moves]]''
|-
| [[Dastins Hofmans]]
| ''[[Lenny]]''
|-
| rowspan=7 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1976'''
([[30. BAFTA kino balva|30.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeks Nikolsons]]'''
| '''&quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;'''
|-
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Taksists]]&quot;
|-
| rowspan=2| [[Dastins Hofmans]]
| &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot;
|-
| ''[[Marathon Man]]''
|-
| rowspan=2| [[Volters Matau]]
| ''[[The Bad News Bears]]''
|-
| ''[[The Sunshine Boys]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1977'''
([[31. BAFTA kino balva|31.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Pīters Finčs]]'''
| '''&quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;'''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Enija Hola]]&quot;
|-
| [[Viljams Holdens]]
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot;
|-
| [[Silvestrs Stallone]]
| &quot;[[Rokijs]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1978'''
([[32. BAFTA kino balva|32.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ričards Dreifūss]]'''
| '''''[[The Goodbye Girl]]'''''
|-
| [[Pīters Ustinovs]]
| &quot;[[Nāve uz Nīlas (1978. gada filma)|Nāve uz Nīlas]]&quot; (''Death on the Nile'')
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]
| [[Magic (filma)|''Magic'']]
|-
| [[Breds Deiviss]]
| &quot;[[Pusnakts ekspresis]]&quot; (''Midnight Express'')
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1979'''
([[33. BAFTA kino balva|33.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeks Lemons]]'''
| '''&quot;[[Ķīnas sindroms]]&quot;'''
|-
| [[Vudijs Allens]]
| &quot;[[Manhatana (filma)|Manhatana]]&quot;
|-
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot;
|-
| [[Mārtins Šīns]]
| &quot;[[Mūsdienu apokalipse]]&quot;
|}

=== 1980. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1980'''
([[34. BAFTA kino balva|34.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džons Hērts]]'''
| '''&quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot;'''
|-
| [[Dastins Hofmans]]
| &quot;[[Krāmers pret Krāmeri]]&quot;
|-
| [[Rojs Šaiders]]
| &quot;[[Viss šis džezs]]&quot; (''All That Jazz'')
|-
| [[Pīters Selerss]]
| ''[[Being There]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1981'''
([[35. BAFTA kino balva|35.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bērts Lankasters]]'''
| [[Atlantic City (filma)|'''''Atlantic City''''']]
|-
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot;
|-
| [[Bobs Hoskinss]]
| &quot;[[Garā Lielā piektdiena]]&quot;
|-
| [[Džeremijs Aironss]]
| &quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1982'''
([[36. BAFTA kino balva|36.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bens Kingslijs]]'''
| '''&quot;[[Gandijs (filma)|Gandijs]]&quot; (''Gandhi'')'''
|-
| [[Vorens Bītijs]]
| &quot;[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]&quot;
|-
| [[Alberts Finijs]]
| ''[[Shoot the Moon]]''
|-
| [[Henrijs Fonda]]
| &quot;[[Pie Zelta ezera]]&quot; (''On Golden Pond'')
|-
| [[Džeks Lemons]]
| [[Missing (filma)|''Missing'']]
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1983'''
([[37. BAFTA kino balva|37.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Maikls Keins]]'''
| '''''[[Educating Rita]]'''''
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Dastins Hofmans]]'''
| '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;'''
|-
| [[Maikls Keins]]
| ''[[The Honorary Consul]]''
|-
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Komēdijas karalis]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1984'''
([[38. BAFTA kino balva|38.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Hains S. Ngors]]'''
| '''&quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')'''
|-
| [[Toms Kortnijs]]
| rowspan=2|''[[The Dresser]]''
|-
| [[Alberts Finijs]]
|-
| [[Sems Voterstons]]
| &quot;[[Nāves lauki]]&quot; (''The Killing Fields'')
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1985'''
([[39. BAFTA kino balva|39.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Viljams Hērts]]'''
| '''''[[Kiss of the Spider Woman]]'''''
|-
| [[F. Marijs Ābrahams]]
| &quot;[[Amadejs]]&quot;
|-
| [[Harisons Fords]]
| &quot;[[Liecinieks]]&quot; (''Witness'')
|-
| [[Viktors Banerdžī]]
| ''[[A Passage to India]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1986'''
([[40. BAFTA kino balva|40.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bobs Hoskinss]]'''
| [[Mona Lisa (filma)|'''''Mona Lisa''''']]
|-
| [[Vudijs Allens]]
| rowspan=2|&quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (''Hannah and Her Sisters'')
|-
| [[Maikls Keins]]
|-
| [[Pols Hogans]]
| &quot;[[Krokodils Dandijs]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1987'''
([[41. BAFTA kino balva|41.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Šons Konerijs]]'''
| '''&quot;[[Rozes vārds (filma)|Rozes vārds]]&quot;'''
|-
| [[Žerārs Depardjē]]
| rowspan=2|''[[Jean de Florette]]''
|-
| [[Īvs Montāns]]
|-
| [[Gērijs Oldmens]]
| ''[[Prick Up Your Ears]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1988'''
([[42. BAFTA kino balva|42.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džons Klīzs]]'''
| '''&quot;[[Zivtiņa vārdā Vanda]]&quot;'''
|-
| [[Maikls Daglass]]
| &quot;[[Liktenīgais valdzinājums]]&quot;
|-
| [[Kevins Klains]]
| &quot;[[Zivtiņa vārdā Vanda]]&quot;
|-
| [[Robins Viljamss]]
| &quot;[[Labrīt, Vjetnama]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1989'''
([[43. BAFTA kino balva|43.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''
| '''&quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'')'''
|-
| [[Kenets Brana]]
| &quot;[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]&quot;
|-
| [[Dastins Hofmans]]
| &quot;[[Lietus cilvēks]]&quot;
|-
| [[Robins Viljamss]]
| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|}

=== 1990. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1990'''
([[44. BAFTA kino balva|44.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Filips Nuarē]]'''
| '''&quot;[[Jaunais kinoteātris „Paradiso”]]&quot; (''Nuovo cinema Paradiso'')'''
|-
| [[Šons Konerijs]]
| &quot;[[„Sarkanā oktobra” meklējumos]]&quot; (''The Hunt for Red October'')
|-
| [[Toms Krūzs]]
| &quot;[[Dzimis 4. jūlijā]]&quot; (''Born on the Fourth of July'')
|-
| [[Roberts De Niro]]
| &quot;[[Labie puiši]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1991'''
([[45. BAFTA kino balva|45.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Entonijs Hopkinss]]'''
| '''&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;'''
|-
| [[Kevins Kostners]]
| &quot;[[Dejas ar vilkiem]]&quot;
|-
| [[Žerārs Depardjē]]
| &quot;[[Sirano de Beržeraks]]&quot; (''Cyrano de Bergerac'')
|-
| [[Elans Rikmens]]
| ''[[Truly, Madly, Deeply]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1992'''
([[46. BAFTA kino balva|46.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Roberts Daunijs jaunākais]]'''
| '''&quot;[[Čaplins (filma)|Čaplins]]&quot;'''
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]
| &quot;[[Pēdējais Mohikānis (filma)|Pēdējais Mohikānis]]&quot; (''The Last of the Mohicans'')
|-
| [[Stīvens Rejs]]
| &quot;[[Raudu spēle]]&quot;
|-
| [[Tims Robinss]]
| &quot;[[Spēlmanis]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1993'''
([[47. BAFTA kino balva|47.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Entonijs Hopkinss]]'''
| '''&quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot;'''
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]
| ''[[In the Name of the Father]]''
|-
| [[Entonijs Hopkinss]]
| &quot;[[Ēnu zeme]]&quot; (''Shadowlands'')
|-
| [[Liams Nīsons]]
| &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1994'''
([[48. BAFTA kino balva|48.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Hjū Grānts]]'''
| '''&quot;[[Četras kāzas un vienas bēres]]&quot;'''
|-
| [[Toms Henkss]]
| &quot;[[Forests Gamps]]&quot;
|-
| [[Terenss Stemps]]
| ''[[The Adventures of Priscilla, Queen of the Desert]]''
|-
| [[Džons Travolta]]
| &quot;[[Lubene]]&quot;
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1995'''
([[49. BAFTA kino balva|49.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Naidžels Hotrons]]'''
| '''''[[The Madness of King George]]'''''
|-
| [[Nikolass Keidžs]]
| &quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;
|-
| [[Džonatans Praiss]]
| ''[[Carrington]]''
|-
| [[Masimo Troisi]]
| ''[[Il Postino]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1996'''
([[50. BAFTA kino balva|50.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džefrijs Rašs]]'''
| '''&quot;[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]&quot; (''Shine'')'''
|-
| [[Reifs Fainss]]
| &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;
|-
| [[Ians Makellens]]
| &quot;[[Ričards III (filma)|Ričards III]]&quot; (''Richard III'')
|-
| [[Timotijs Spols]]
| &quot;[[Noslēpumi un meli]]&quot; (''Secrets &amp; Lies'')
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1997'''
([[51. BAFTA kino balva|51.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Roberts Kārlails]]'''
| '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;'''
|-
| [[Billijs Konolijs]]
| &quot;[[Misis Brauna]]&quot; (''Mrs Brown'')
|-
| [[Kevins Speisijs]]
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot;
|-
| [[Rejs Vinstons]]
| ''[[Nil by Mouth]]''
|-
| rowspan=5 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1998'''
([[52. BAFTA kino balva|52.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Roberto Beninji]]'''
| '''&quot;[[Dzīve ir skaista]]&quot;'''
|-
| [[Maikls Keins]]
| ''[[Little Voice]]''
|-
| [[Toms Henkss]]
| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot;
|-
| [[Džozefs Fainss]]
| &quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''1999'''
([[53. BAFTA kino balva|53.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Kevins Speisijs]]'''
| '''&quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot;'''
|-
| [[Džims Brodbents]]
| ''[[Topsy-Turvy]]''
|-
| [[Rasels Krovs]]
| &quot;[[Savs cilvēks]]&quot;
|-
| [[Reifs Fainss]]
| &quot;[[Mīlestības dienasgrāmata]]&quot;
|-
| [[Oms Puri]]
| ''[[East is East]]''
|}

=== 2000. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2000'''
([[54. BAFTA kino balva|54.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeimijs Bells]]'''
| '''&quot;[[Billijs Eliots]]&quot; (''Billy Elliot'')'''
|-
| [[Rasels Krovs]]
| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot;
|-
| [[Maikls Daglass]]
| &quot;[[Brīnumzēni]]&quot; (''Wonderboys'')
|-
| [[Toms Henkss]]
| &quot;[[Pamestais]]&quot;
|-
| [[Džefrijs Rašs]]
| &quot;[[Ar marķīza de Sada spalvu]]&quot; (''Quills'')
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2001'''
([[55. BAFTA kino balva|55.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Rasels Krovs]]'''
| '''&quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot;'''
|-
| [[Džims Brodbents]]
| &quot;[[Airisa]]&quot; (''Iris'')
|-
| [[Ians Makellens]]
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot;
|-
| [[Kevins Speisijs]]
| ''[[The Shipping News]]''
|-
| [[Toms Vilkinsons]]
| &quot;[[Guļamistabā]]&quot; (''In the Bedroom'')
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2002'''
([[56. BAFTA kino balva|56.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''
| '''&quot;[[Ņujorkas bandas]]&quot;'''
|-
| [[Adriens Brodijs]]
| &quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot;
|-
| [[Nikolass Keidžs]]
| &quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot;
|-
| [[Maikls Keins]]
| &quot;[[Klusais amerikānis]]&quot; (''The Quiet American'')
|-
| [[Džeks Nikolsons]]
| &quot;[[Par Šmitu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2003'''
([[57. BAFTA kino balva|57.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Bills Marijs]]'''
| '''&quot;[[Pazudis tulkojumā]]&quot;'''
|-
| [[Benisio del Toro]]
| &quot;[[21 grams]]&quot;
|-
| [[Džonijs Deps]]
| &quot;[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]&quot;
|-
| [[Džūds Lo]]
| &quot;[[Aukstais kalns]]&quot;
|-
| [[Šons Penns]]
| &quot;[[Noslēpumu upe]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2004'''
([[58. BAFTA kino balva|58.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Džeimijs Fokss]]'''
| '''&quot;[[Rejs (filma)|Rejs]]&quot; (''Ray'')'''
|-
| [[Džims Kerijs]]
| &quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot;
|-
| [[Džonijs Deps]]
| &quot;[[Meklējot Nekurzemi]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]
| &quot;[[Aviators (filma)|Aviators]]&quot;
|-
| [[Gaels Garsija Bernals]]
| &quot;[[Motociklista dienasgrāmatas]]&quot; (''Diarios de motocicleta'')
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2005'''
([[59. BAFTA kino balva|59.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Filips Sīmors Hofmans]]'''
| '''&quot;[[Kapote (filma)|Kapote]]&quot;'''
|-
| [[Reifs Fainss]]
| &quot;[[Uzticīgais dārznieks]]&quot;
|-
| [[Hīts Ledžers]]
| &quot;[[Kuprainais kalns]]&quot;
|-
| [[Vakīns Fīnikss]]
| &quot;[[Sirds robeža]]&quot;
|-
| [[Deivids Stratērns]]
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2006'''
([[60. BAFTA kino balva|60.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Forests Vaitekers]]'''
| '''&quot;[[Pēdējais Skotijas karalis]]&quot; (''The Last King of Scotland'')'''
|-
| [[Denjels Kreigs]]
| &quot;[[Kazino Royale]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]
| &quot;[[Atkritēji]]&quot;
|-
| [[Ričards Grifitss]]
| ''[[The History Boys]]''
|-
| [[Pīters O'Tūls]]
| [[Venus (filma)|''Venus'']]
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2007'''
([[61. BAFTA kino balva|61.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''
| '''&quot;[[Plūdīs asinis]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot;
|-
| [[Džeimss Makevojs]]
| &quot;[[Piedošana (filma)|Piedošana]]&quot;
|-
| [[Vigo Mortensens]]
| &quot;[[Austrumu solījumi]]&quot;
|-
| [[Ulrihs Mjūe]]
| &quot;[[Citu dzīves]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2008'''
([[62. BAFTA kino balva|62.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Mikijs Rurks]]'''
| '''&quot;[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]&quot;'''
|-
| [[Frenks Landžella]]
| &quot;[[Frosts pret Niksonu]]&quot;
|-
| [[Devs Patels]]
| &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot;
|-
| [[Šons Penns]]
| &quot;[[Milks]]&quot;
|-
| [[Breds Pits]]
| &quot;[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2009'''
([[63. BAFTA kino balva|63.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Kolins Fērts]]'''
| '''&quot;[[Vientuļais vīrs]]&quot;'''
|-
| [[Džefs Bridžess]]
| &quot;[[Mežonīgā sirds]]&quot;
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot;
|-
| [[Džeremijs Renners]]
| &quot;[[Sapieris (filma)|Sapieris]]&quot;
|-
| [[Endijs Serkiss]]
| &quot;[[Sekss, narkotikas un rokenrols]]&quot; (''Sex &amp; Drugs &amp; Rock &amp; Roll'')
|}

=== 2010. gadi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:85%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2010'''
([[64. BAFTA kino balva|64.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Kolins Fērts]]'''
| '''&quot;[[Karaļa runa]]&quot;'''
|-
| [[Havjers Bardems]]
| ''[[Biutiful]]''
|-
| [[Džefs Bridžess]]
| &quot;[[Īstenā drošsirdība]]&quot;
|-
| [[Džesijs Aizenbergs]]
| &quot;[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]&quot;
|-
| [[Džeimss Franko]]
| &quot;[[127 stundas]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2011'''
([[65. BAFTA kino balva|65.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Žans Dižardēns]]'''
| '''&quot;[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]&quot;'''
|-
| [[Džordžs Klūnijs]]
| &quot;[[Pēcteči]]&quot;
|-
| [[Maikls Fasbenders]]
| &quot;[[Kauns (filma)|Kauns]]&quot;
|-
| [[Gērijs Oldmens]]
| &quot;[[Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs]]&quot;
|-
| [[Breds Pits]]
| &quot;[[Naudas spēle]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2012'''
([[66. BAFTA kino balva|66.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Denjels Dejs-Lūiss]]'''
| '''&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;'''
|-
| [[Bens Afleks]]
| &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]
| &quot;[[Optimista stāsts]]&quot;
|-
| [[Hjū Džekmens]]
| &quot;[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]&quot;
|-
| [[Vakīns Fīnikss]]
| &quot;[[Pavēlnieks]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2013'''
([[67. BAFTA kino balva|67.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Čūetels Edžiofors]]'''
| '''&quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot;'''
|-
| [[Kristians Beils]]
| &quot;[[Amerikāņu afēra]]&quot;
|-
| [[Brūss Derns]]
| &quot;[[Nebraska (filma)|Nebraska]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]
| &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot;
|-
| [[Toms Henkss]]
| &quot;[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2014'''
([[68. BAFTA kino balva|68.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Edijs Redmeins]]'''
| '''&quot;[[Teorija par visu]]&quot;'''
|-
| [[Benedikts Kamberbačs]]
| &quot;[[Imitācijas spēle]]&quot;
|-
| [[Reifs Fainss]]
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot;
|-
| [[Džeiks Jillenhols]]
| &quot;[[Nakts reportieris]]&quot;
|-
| [[Maikls Kītons]]
| &quot;[[Putncilvēks]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2015'''
([[69. BAFTA kino balva|69.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Leonardo Di Kaprio]]'''
| '''&quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot;'''
|-
| [[Braians Krenstons]]
| &quot;[[Trambo]]&quot;
|-
| [[Mets Deimons]]
| &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot;
|-
| [[Maikls Fasbenders]]
| &quot;[[Stīvs Džobss (filma)|Stīvs Džobss]]&quot;
|-
| [[Edijs Redmeins]]
| &quot;[[Dāņu meitene]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2016'''
([[70. BAFTA kino balva|70.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Keisijs Afleks]]'''
| '''&quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;'''
|-
| [[Endrū Gārfīlds]]
| &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
|-
| [[Raiens Goslings]]
| &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
|-
| [[Džeiks Jillenhols]]
| &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot;
|-
| [[Vigo Mortensens]]
| &quot;[[Kapteinis Fantastika]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2017'''
([[71. BAFTA kino balva|71.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Gērijs Oldmens]]'''
| '''&quot;[[Tumšākā stunda]]&quot;'''
|-
| [[Džeimijs Bells]]
| ''[[Film Stars Don't Die in Liverpool]]''
|-
| [[Timotejs Šalamē]]
| &quot;[[Sauc mani savā vārdā]]&quot;
|-
| [[Denjels Dejs-Lūiss]]
| &quot;[[Neredzamais pavediens]]&quot;
|-
| [[Denjels Kaluja]]
| &quot;[[Prom!]]&quot;
|-
| rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2018'''
([[72. BAFTA kino balva|72.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Rāmī Māleks]]'''
| '''&quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;'''
|-
| [[Kristians Beils]]
| &quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;
|-
| [[Stīvs Kūgans]]
| ''[[Stan &amp; Ollie]]''
|-
| [[Bredlijs Kūpers]]
| &quot;[[Zvaigzne ir dzimusi]]&quot;
|-
| [[Vigo Mortensens]]
| &quot;[[Ceļvedis]]&quot;
|-
|rowspan=6 style=&quot;text-align:center&quot; | '''2019'''
([[73. BAFTA kino balva|73.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Vakīns Fīnikss]]'''
| '''&quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot;'''
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]]
| &quot;[[Reiz Holivudā]]&quot;
|-
| [[Ādams Draivers]]
| ''[[Marriage Story]]''
|-
| [[Tarons Edžertons]]
| [[Rocketman (filma)|''Rocketman'']]
|-
| [[Džonatans Praiss]]
| ''[[The Two Popes]]''
|}

=== 2020. gadi ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:85%;&quot;
|- style=&quot;background:#bebebe;&quot;
! style=&quot;width:10%;&quot;| Gads
! style=&quot;width:30%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:30%;&quot;| Filma
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2020'''
([[74. BAFTA kino balva|74.]])

|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Entonijs Hopkinss]]'''
| '''&quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot;'''
|-
| [[Rizs Ahmeds]]
| &quot;[[Metāla skaņa]]&quot;
|-
| [[Čedviks Bouzmens]]
| &quot;[[Mā Reinija: Blūza māte]]&quot;
|-
| [[Adaršs Guravs]]
| ''[[The White Tiger]]''
|-
| [[Madss Mikelsens]]
| &quot;[[Vēl pa mēriņam]]&quot;
|-
| [[Tahars Rahīms]]
| &quot;[[Mauritānietis (filma)|Mauritānietis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2021'''
([[75. BAFTA kino balva|75.]])

|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Vills Smits]]'''
|'''&quot;[[Uzvarētāju ģimene]]&quot; (''King Richard'')'''
|-
|[[Adels Ahtars]]
|''[[Ali &amp; Ava]]''
|-
|[[Maheršala Ali]]
|[[Swan Song (filma)|''Swan Song'']]
|-
|[[Benedikts Kamberbačs]]
|&quot;[[Suņa spēks]]&quot;
|-
|[[Leonardo Di Kaprio]]
|&quot;[[Neskaties augšup]]&quot;
|-
|[[Stīvens Greiems]]
|&quot;[[Vārīšanās punkts]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2022'''
([[76. BAFTA kino balva|76.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
| '''[[Ostins Batlers]]'''
| '''&quot;[[Elviss (filma)|Elviss]]&quot;'''
|-
| [[Kolins Ferels]]
| &quot;[[Inišerinas Banšī]]&quot;
|-
| [[Brendans Freizers]]
| &quot;[[Valis (filma)|Valis]]&quot;
|-
| [[Darils Makkormaks]]
| ''[[Good Luck to You, Leo Grande]]''
|-
| [[Pols Meskals]]
| &quot;[[Pēc saules]]&quot;
|-
| [[Bills Naijs]]
| &quot;[[Dzīve (filma)|Dzīve]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2023'''
([[77. BAFTA kino balva|77.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Kilians Mērfijs]]''' 
|''' &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' 
|-
| [[Bredlijs Kūpers]] 
|&quot;[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]&quot;
|-
|[[Kolmans Domingo]] 
|''[[Rustin (filma)|Rustin]]''
|-
| [[Pols Džamati]] 
|&quot;[[Atstātie]]&quot;
|-
| [[Berijs Kjogans]] 
|''[[Saltburn]]''
|-
| [[Teo Jū]] 
|&quot;[[Pagājušās dzīves]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2024'''
([[78. BAFTA kino balva|78.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Adriens Brodijs]]''' 
|''' &quot;[[Brutālists]]&quot;''' 
|-
| [[Timotejs Šalamē]] 
|&quot;[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]&quot;
|-
|[[Kolmans Domingo]] 
|&quot;[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]&quot;
|-
| [[Reifs Fainss]] 
|&quot;[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]&quot;
|-
| [[Hjū Grānts]] 
|&quot;[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]&quot;
|-
| [[Sebastians Stens]] 
|&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;7&quot; align=&quot;center&quot;| '''2025'''
([[79. BAFTA kino balva|78.]])
|- style=&quot;background:#B0C4DE;&quot;
|'''[[Roberts Aramajo]]''' 
|''' &quot;[[Es lamājos]]&quot; (''I Swear'')''' 
|-
| [[Timotejs Šalamē]] 
|&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
|-
| [[Leonardo Di Kaprio]] 
|&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
| [[Ītans Hoks]] 
|&quot;[[Zilais Mēness]]&quot; (''Blue Moon'')
|-
| [[Maikls B. Džordans]] 
|&quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
| [[Džesijs Plemonss]] 
|&quot;[[Bugonija]]&quot;
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bafta.org/awards-database.html BAFTA Awards Database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081224022607/http://www.bafta.org/awards-database.html |date={{dat|2008|12|24||bez}} }}

{{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}}{{BAFTA kino balva}}

[[Kategorija:BAFTA kino balva]]</text>
      <sha1>rnzjg8ahhy5d3xpmsqdycfd5agmbh5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margareta (pavadonis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561516</id>
    <revision>
      <id>4499440</id>
      <parentid>4173268</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:55:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;S2003u3acircle.gif&quot;, jo [[c:User:Christian Ferrer|Christian Ferrer]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files uploaded by User:Nrco0e|]]).</comment>
      <origin>4499440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2752" sha1="s0n5nup2oycbeu5y1ho1bqz6y6s054b" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
| bgcolour = #c0ffff
| width=25em
| name = Margareta
| image =|250px
| caption = Subaru teleskopa attēls, Margareta atzīmēts ar aplīti
| discovery = yes
| discoverer = S.Šepards, D.Džuits
| discovered = {{Dat|2003|8|29}}
| epoch = 
| semimajor = 14 345 000 [[kilometrs|km]]&lt;ref name=&quot;P1&quot;&gt;[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/uranusmoons Uranus moons]&lt;/ref&gt;
| eccentricity = 0,661&lt;ref name=&quot;P1&quot; /&gt;
| period = 1694,8 d&lt;ref name=&quot;P1&quot; /&gt;
| inclination =56,6° (pret Urāna ekvatora plakni)&lt;ref name=&quot;P1&quot; /&gt;
| satellite_of = [[Urāns (planēta)|Urāns]]
| physical_characteristics = yes
| mean_radius =
| dimensions = 20 km
| mass = 
| density = 
| axial_tilt = 
| albedo = 
| single_temperature = 
| magnitude = 25,2&lt;ref name=&quot;P1&quot; /&gt;
| atmosphere_composition = 
}}
'''Margareta''',&lt;ref&gt;I.Vilks, Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, {{ISBN|978-9984-45-857-1}}&lt;/ref&gt; arī '''Urāns XXIII''',&lt;ref name=&quot;P3&quot;&gt;[https://planetarynames.wr.usgs.gov/Page/Planets Uranian System]&lt;/ref&gt; ir Urāna pavadonis. Tas ir 25. [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] pēc kārtas, skaitot no [[Urāns (planēta)|Urāna]].
==Atklāšana un nosaukums==
Pavadonis tika atklāts, S. Šepardam izpētot attēlus, kurus viņš bija ieguvis kopā ar D. Džuitu  2003. gada 29. un 30. augustā Maunakea observatorijā ar 8,2 m Subaru teleskopu.&lt;ref name=&quot;P2&quot;&gt;[http://www.cbat.eps.harvard.edu/iauc/08200/08217.html IAUC 8217]&lt;/ref&gt;
 
[[Starptautiskā Astronomijas savienība]] {{Dat|2003|10|9}} pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2003 U 3.&lt;ref name=&quot;P2&quot; /&gt; 
 
{{Dat|2005|12|29}} [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] pavadonim piešķīra nosaukumu Margareta.&lt;ref&gt;[http://www.cbat.eps.harvard.edu/iauc/08600/08648.html IAUC 8648]&lt;/ref&gt; Margareta ir tēls (Hero kalpone) [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] komēdijā „Liela brēka, maza vilna”.
==Orbīta un fizikālie parametri==
Margareta ir neliels pavadonis, tā [[diametrs]] ir apmēram 20 km. Margaretas orbīta atrodas starp [[Sikoroksa (pavadonis)|Sikoroksu]] un [[Prospers (pavadonis)|Prosperu]]. Margareta ir neregulārs pavadonis, tomēr tas ir vienīgais no neregulārajiem pavadoņiem, kurš rotē vienā virzienā ar Urānu. Margaretas orbīta atrodas 56,6° leņķī pret Urāna ekvatora plakni, tā ir stipri eliptiska un ilgākā laika posmā mainīga. Orbītas parametri liecina, ka Margareta nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā [[gravitācijas lauks|gravitācijas laukā]]. 
== Atsauces ==
{{atsauces}}
==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Astronomija-aizmetnis}} 
{{Urāna pavadoņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Urāna pavadoņi]]</text>
      <sha1>s0n5nup2oycbeu5y1ho1bqz6y6s054b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garšvielu ceļš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>564804</id>
    <revision>
      <id>4499395</id>
      <parentid>4015586</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:59:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1303" sha1="tctrvrc7y2n3el234iq4kst2td4jm4w" xml:space="preserve">[[Attēls:Silk_route.jpg|thumb|Garšvielu ceļš (zilā krāsā)]]

'''Garšvielu ceļš''' bija pārsvarā jūras ceļu tīkls [[Senie laiki|Senajos laikos]], kas savienoja [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika]]s ziemeļrietumus un [[Levante|Levanti]]. Pa šo ceļu jau antīkajos laikos Vidusjūras reģionā tika piegādātas tādas [[garšviela]]s kā [[kanēlis]], [[ingvers]], [[Melnais piparkrūms|pipari]], [[muskatrieksti]] un citi. Liela nozīme tirdzniecības ceļa izveidē bija mūsdienu [[Indonēzija]]s jūrniekiem, kas ap 15. gadsimtu pirms mūsu ēras nodibināja tirdzniecības sakarus ar [[Indija|Indiju]]. Ap 10. gadsimtu p.m.ē. tie paplašināja tirdzniecību, aptverot [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] un Austrumāfriku, ietekmējot [[malgašu valoda]]s izveidi. Vēlākos gadsimtos tirdzniecībā aktīvi piedalījās [[Aksumas valsts]], [[arābi]], [[Venēcija]]s tirgotāji. Ceļa rietumu daļa faktiski sakrita ar [[Vīraka ceļš|Vīraka ceļu]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Senie laiki-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas vēsture]]
[[Kategorija:Āfrikas vēsture]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Ekonomikas vēsture]]
[[Kategorija:Indijas vēsture]]
[[Kategorija:Indonēzijas vēsture]]</text>
      <sha1>tctrvrc7y2n3el234iq4kst2td4jm4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oskars Grava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573441</id>
    <revision>
      <id>4499659</id>
      <parentid>4495163</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4499659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5669" sha1="8oo38edmlcc9arx0t46xt5l29tucq1p" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Oskars Grava
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{ddv|2001|10|7}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
| disc = [[100 metri|100 m]], [[200 metri|200 m]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Viktors Lācis]]
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 6,86 s
| PR1_d = 60 m
| PR2 = 10,25 s
| PR2_d = 100 m
| PR3 = 20,49 s
| PR3_d = 200 m
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Oskars Grava''' (dzimis {{dat|2001|10|7}}) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēts]], startē sprinta distancēs. O. Gravam pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem gan [[100 metri|100 m]], gan [[200 metri|200 m]] distancēs.

Kopš 2021. gada O. Grava trenējas [[Viktors Lācis|Viktora Lāča]] sporta skolā.

== Karjera ==
Pirmo starptutisko pieredzi guvis 2018. gadā, kad [[Ģēra|Ģērā]] notiekošajā U18 Eiropas čempionātā 200 metru skrējienā izstājās pirmajā kārtā, distanci pieveicot ar rezultātu 22,61 s. 2021. gadā viņš Latvijas 4x100 metru stafetes komandā U23 Eiropas čempionātā [[Tallina|Tallinā]] izcīnīja sesto vietu. 2023. gadā Eiropas komandu čempionāta 2. līgā Eiropas spēļu ietvaros [[Hožova|Hožovā]] viņš B finālā 100 metru skrējienā ar rezultātu 10,63 sekundes ierindojās trešajā vietā un 200 metru skrējienu noskrēja 20,87 s. Espo notikušajā 2023. gada U23 Eiropas čempionātā neizdevās pārvarēt pirmo kārtu, 200 metru skrējienu veicot 21,28 sekundēs.

2022. un 2023. gadā O. Grava kļuva par [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionu]] 200 metru skrējienā un 2023. gadā arī 100 metros un 4x100 metru stafetē. 2024. gadā viņš kļuva par Latvijas čempionu telpās 200 metru distancē.

[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] O. Grava piedzīvoja debiju augstākā līmeņa vieglatlētikas sacensībās. Viņam izdevās pārvarēt 200 m distances pirmo kārtu (personiskais rekords 20,78 s), bet pusfinālā O. Grava ieņēma 13. vietu ar rezultātu 12,79 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/11062024-grava_finals_bija_nereals_bet_tuvakajos_d|title=Grava: &quot;Fināls bija nereāls, bet tuvākajos divos gados tas ir pilnībā iespējams&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-12|date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Valmiera|Valmierā]] viņš uzvarēja 100 m distancē ar personisko rekordu 10,25 sekundes, kas tikai par 0,07 sekundēm atpaliek no [[Ronalds Arājs|Ronaldam Arājam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]], bet čempiontitulu viņš izcīnīja arī 200 m distancē (20,82 s).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/01072024-grava_gribetos_lai_ari_200_metros_pieeju_?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=twitter|title=Grava: &quot;Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-07-02|date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā sacensībās [[Slovēnija|Slovēnijā]] O. Grava laboja personisko rekordu 200 m distancē, uzvarot ar rezultātu 20,67 sekundes, kas ir otrais visu laiku labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem, atpaliekot tikai no [[Sergejs Inšakovs|Sergeja Inšakova]] [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]] (20,41).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/06062025-gravam_sacensibas_slovenija_pirma_vieta_2|title=Gravam sacensībās Slovēnijā pirmā vieta 200 metru skrējienā un teicams personīgais rekords|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-10|date=2025-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlreiz personisko rekordu 200 m distancē laboja Eiropas komandu čempionāta vieglatlētikā 2. divīzijā turpat [[Maribora|Mariborā]], šo distanci noskrienot 20,65 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/29062025-grava_uzlabo_savu_rekordu_200_metru_sprin|title=Grava uzlabo savu rekordu 200 metru sprintā; Latvija komandu čempionātā izkrīt uz zemāko divīziju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-01|date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūlijā, sacensībās Beļģijā viņam izdevās uzlabot savu personisko rekordu šajā distancē līdz 20,52 sekundēm, bet Latvijas čempionātā 26. jūlijā viņš guva uzvaru ar rezultātu 20,49. Tādējādi viņa personiskais rekords tikai par 0,08 sekundēm atpaliek no [[Sergejs Inšakovs|Sergejam Inšakovam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]].

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[100 metri|100 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 10,25 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
|-
| [[200 metri|200 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 20,52 s || {{dat|2026|7|11|N|bez}} || {{Vieta|Beļģija|Kortreika}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Grava, Oskars}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]</text>
      <sha1>8oo38edmlcc9arx0t46xt5l29tucq1p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499661</id>
      <parentid>4499659</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Personiskie rekordi */ atj.</comment>
      <origin>4499661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5666" sha1="pbq0i0arjetfu9rgn2q1bu8gytmmzai" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Oskars Grava
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{ddv|2001|10|7}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
| disc = [[100 metri|100 m]], [[200 metri|200 m]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Viktors Lācis]]
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 6,86 s
| PR1_d = 60 m
| PR2 = 10,25 s
| PR2_d = 100 m
| PR3 = 20,49 s
| PR3_d = 200 m
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Oskars Grava''' (dzimis {{dat|2001|10|7}}) ir [[Latvija]]s [[vieglatlēts]], startē sprinta distancēs. O. Gravam pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem gan [[100 metri|100 m]], gan [[200 metri|200 m]] distancēs.

Kopš 2021. gada O. Grava trenējas [[Viktors Lācis|Viktora Lāča]] sporta skolā.

== Karjera ==
Pirmo starptutisko pieredzi guvis 2018. gadā, kad [[Ģēra|Ģērā]] notiekošajā U18 Eiropas čempionātā 200 metru skrējienā izstājās pirmajā kārtā, distanci pieveicot ar rezultātu 22,61 s. 2021. gadā viņš Latvijas 4x100 metru stafetes komandā U23 Eiropas čempionātā [[Tallina|Tallinā]] izcīnīja sesto vietu. 2023. gadā Eiropas komandu čempionāta 2. līgā Eiropas spēļu ietvaros [[Hožova|Hožovā]] viņš B finālā 100 metru skrējienā ar rezultātu 10,63 sekundes ierindojās trešajā vietā un 200 metru skrējienu noskrēja 20,87 s. Espo notikušajā 2023. gada U23 Eiropas čempionātā neizdevās pārvarēt pirmo kārtu, 200 metru skrējienu veicot 21,28 sekundēs.

2022. un 2023. gadā O. Grava kļuva par [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionu]] 200 metru skrējienā un 2023. gadā arī 100 metros un 4x100 metru stafetē. 2024. gadā viņš kļuva par Latvijas čempionu telpās 200 metru distancē.

[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] O. Grava piedzīvoja debiju augstākā līmeņa vieglatlētikas sacensībās. Viņam izdevās pārvarēt 200 m distances pirmo kārtu (personiskais rekords 20,78 s), bet pusfinālā O. Grava ieņēma 13. vietu ar rezultātu 12,79 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/11062024-grava_finals_bija_nereals_bet_tuvakajos_d|title=Grava: &quot;Fināls bija nereāls, bet tuvākajos divos gados tas ir pilnībā iespējams&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-12|date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Valmiera|Valmierā]] viņš uzvarēja 100 m distancē ar personisko rekordu 10,25 sekundes, kas tikai par 0,07 sekundēm atpaliek no [[Ronalds Arājs|Ronaldam Arājam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]], bet čempiontitulu viņš izcīnīja arī 200 m distancē (20,82 s).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/01072024-grava_gribetos_lai_ari_200_metros_pieeju_?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=twitter|title=Grava: &quot;Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-07-02|date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūnijā sacensībās [[Slovēnija|Slovēnijā]] O. Grava laboja personisko rekordu 200 m distancē, uzvarot ar rezultātu 20,67 sekundes, kas ir otrais visu laiku labākais rezultāts starp Latvijas sprinteriem, atpaliekot tikai no [[Sergejs Inšakovs|Sergeja Inšakova]] [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]] (20,41).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/06062025-gravam_sacensibas_slovenija_pirma_vieta_2|title=Gravam sacensībās Slovēnijā pirmā vieta 200 metru skrējienā un teicams personīgais rekords|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-10|date=2025-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlreiz personisko rekordu 200 m distancē laboja Eiropas komandu čempionāta vieglatlētikā 2. divīzijā turpat [[Maribora|Mariborā]], šo distanci noskrienot 20,65 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/29062025-grava_uzlabo_savu_rekordu_200_metru_sprin|title=Grava uzlabo savu rekordu 200 metru sprintā; Latvija komandu čempionātā izkrīt uz zemāko divīziju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-01|date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūlijā, sacensībās Beļģijā viņam izdevās uzlabot savu personisko rekordu šajā distancē līdz 20,52 sekundēm, bet Latvijas čempionātā 26. jūlijā viņš guva uzvaru ar rezultātu 20,49. Tādējādi viņa personiskais rekords tikai par 0,08 sekundēm atpaliek no [[Sergejs Inšakovs|Sergejam Inšakovam]] piederošā [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekorda]].

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta
|-
| [[100 metri|100 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 10,25 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
|-
| [[200 metri|200 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 20,49 s || {{dat|2026|7|27|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Grava, Oskars}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]</text>
      <sha1>pbq0i0arjetfu9rgn2q1bu8gytmmzai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hidemasa Morita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585306</id>
    <revision>
      <id>4499366</id>
      <parentid>4181539</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2489" sha1="4whgr2ixnh2hv8vhgh5tn0rbjsmsap0" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 81
| caps2 = 48
| caps3 = 112
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Japāna}} [[Kawasaki Frontale]]
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[CD Santa Clara|Santa Clara]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| countryofbirth = {{vieta|Japāna|Takacuki}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| goals1 = 1
| goals2 = 3
| goals3 = 11
| height = 177
| image = 守田英正 (cropped).jpg
| caption = Hidemasa Morita 2017. gadā
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam1 = {{fb|JAP}}
| nationalyears1 = 2018—
| nationalcaps1 = 40
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}}
| name = 
| playername = Hidemasa Morita
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—2020
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2026
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}
'''Hidemasa Morita''' ({{Val|ja|守田 英正}}, dzimis {{Dat|1995|5|10}}) ir [[Japāņi|japāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Morita spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Hull City AFC|Hull City]]''.

Iepriekš spēlējis Japānas komandā ''[[Kawasaki Frontale]]'', kā arī Portugāles komandās ''[[CD Santa Clara|Santa Clara]]'' un ''[[Sporting CP]]''.

[[Japānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Kawasaki Frontale'''

* [[J1 League]]: 2018, 2020
* [[Japānas kauss futbolā|Japānas kauss]]: 2020
* [[Japānas līgas kauss]]: 2019
* [[Japānas Superkauss]]: 2019

'''Sporting CP'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2023—24, 2024—25
* [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Japānas futbolists-aizmetnis}}
{{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Morita, Hidemasa}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:CD Santa Clara spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>4whgr2ixnh2hv8vhgh5tn0rbjsmsap0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biruta Delle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590315</id>
    <revision>
      <id>4499416</id>
      <parentid>4460564</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4446" sha1="k8sgb67pncrk2osyyyhpddninz6o7r0" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Biruta Delle
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1944|01|17|}}
| location = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2025|01|22|1944|01|24}}
| deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| movement = 
| famous works = 
| patrons = 
| family = Pēteris Kampars (dzīvesbiedrs)
| influenced by = [[Konrāds Ubāns|Konrāda Ubāna]]
| awards = 
| dzimums = S
}}
'''Biruta Delle''' (dzimusi '''Biruta Priekule''' 1944. gada 17. janvārī [[Rīga|Rīgā]], mirusi 2025. gada 22. janvārī Rīgā) bija latviešu [[gleznotāja]], kas galvenokārt pazīstama ar portretiem un [[Ainava (žanrs)|ainavām]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|series=|year=1995|isbn=5-89960-057-8|oclc=|page=116}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1944. gada 17. janvārī [[Rīga|Rīgā]], strādnieku ģimenē. Mācījās [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]], kur viņas mākslas pedagogi bija [[Auseklis Baušķenieks]] un Ansis Stunda. Studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] (1964—1967), kur viens no nozīmīgākajiem skolotājiem viņas mākslinieciskajā attīstībā bija [[Konrāds Ubāns]].

Piedalījās izstādēs kopš 1967. gada. Organizēja personālizstādes Kuldīgā, Jūrmalā, Rīgā, Mazirbē, Cēsīs, Tukumā, Smiltenē un citur. Kopš 1975. gada bija [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre.&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|series=|year=1995|isbn=5-89960-057-8|oclc=|page=116}}
[[Kategorija:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt;

2013. gadā izdots mākslas zinātnieces Andas Treijas sastādīts Birutas Delles darbu albums, kurā apkopotas aptuveni 200 mākslinieces darbu reprodukcijas. Izdevējs — galerija &quot;Daugava&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/maksla/maksla-makslas-vesture/biruta-delle.html|title=DELLE|last=|publisher=Daugava|access-date=|date=2013|archive-date={{dat|2022|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220708024824/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/maksla/maksla-makslas-vesture/biruta-delle.html}}&lt;/ref&gt;

Mirusi 2025. gada 22. janvārī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/24.01.2025-mirusi-latviesu-maksliniece-biruta-delle.a585034/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Mirusi latviešu māksliniece Biruta Delle] lsm.lv 2025. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt; Apglabāta Rīgas 1. [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|Meža kapos]] Mākslinieku kalniņā.

== Māksla ==
Biruta Delle strādāja eļļā, gleznoja ainavas, portretus un figurālas kompozīcijas. Gleznas parasti grupētas ciklos.&lt;ref name=&quot;riga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=limit&amp;art_cont=145&amp;lang=&amp;lang=en#|title=Biruta Delle|last=|publisher=Rīgas Galerija|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Birutas Delles portretiem pozēja konkrēti cilvēki, tajos var atpazīt viņu individuālās iezīmes, tomēr detaļas, žesti un gleznu nosaukumi liecina par zināmu vispārinājumu. Gleznās izmantoti arī daži groteski elementi, kas māksliniecei bija ļoti raksturīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://laikrakstslatvietis.com/raksti/3411|title=Māra Branča skatījums|last=Māris Brancis|publisher=Laikraksts “Latvietis”|access-date=|date=2013|archive-date={{dat|2025|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222031649/https://laikrakstslatvietis.com/raksti/3411}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=limit&amp;art_cont=145&amp;lang=&amp;lang=en# Birutas Delles biogrāfija un mākslas darbi, Rīgas Galerija]
* [https://galerijaromasdarzs.lv/gleznu-katalogs/?author-name=delle-biruta Birutas Delles mākslas darbi, Galerija Romas dārzs]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Delle, Biruta}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>k8sgb67pncrk2osyyyhpddninz6o7r0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Meļķisis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599342</id>
    <revision>
      <id>4499464</id>
      <parentid>4478381</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:54:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4499464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3420" sha1="k2sqlgwnqntru4pdqpf42u631jqiadj" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edgars Meļķisis''' (1929—2009) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. augustā [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes pagasta]] &quot;Cīrulīšos&quot; zemnieka Ādama Meļķiša ģimenē. 1949. gadā beidza mācības [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolā]], no 1950. līdz 1960. gadam dienēja Padomju armijā, 1951. gadā uzņemts [[PSKP]]. Līdztekus no 1956. līdz 1962. gadam studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], pēc tam bija LVU Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību zinātņu katedras mācībspēks. 1967. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Tautas kontroles organizatoriski tiesisko formu attīstība Latvijas PSR”, 1975. gadā Maskavas Valsts universitātē zinātņu doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–I9. gs. sākumā]”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Viņš vadīja LVU Padomju tiesību katedru (1975—1980), 1976. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1979. gadā piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā jurista nosaukumu. No 1980. līdz 1988. gadam Meļķisis bija LVU mācību prorektors.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45311 Profesors Edgars Meļķisis: personālais bibliogrāfiskais rādītājs]&lt;/ref&gt;

1988. gadā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s 1. kongresā, kur teica runu par tiesiskas valsts izveidošanu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/837036 Edgars Meļķisis. Runa LTF 1. kongresā] grāmatā &quot;Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais&quot;. Latvijas Tautas fronte, 1989&lt;/ref&gt; 1990. gada martā piedalījās deklarācijas [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] koncepcijas apspriešanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.05.2025-vai-zini-ka-4-maija-deklaracija-patiesam-tapa-ari-kompartijas-sekretara-kabineta.a594224/ Vai zini, ka 4. maija deklarācija patiešām tapa arī kompartijas sekretāra kabinetā?] lsm.lv 2025. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

Miris 2009. gada 25. jūnijā Rīgā, apglabāts [[Mazsalaca]]s Pilsētas kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Edgars-Melkisis#:~:text=Edgars%20Me%C4%BC%C4%B7isis%20dzimis%2027.08.1929,autorit%C4%81ti%20studentu%20un%20kol%C4%93%C4%A3u%20vid%C5%AB. timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas: zinātniski metodiskie raksti. Latvijas Universitāte, 1997. — 128 lpp.
* Tiesību normu iztulkošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 1999. — 47 lpp.
* Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Edgars Meļķisis, [[Egils Levits]], Jautrīte Briede. Tiesu namu aģentūra, 1999. — 145 lpp.
* Juridiskās metodes pamati. Ratio iuris, 2003. — 249 lpp.
* Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti. Rakstu krājums. Tiesu namu aģentūra, 2014. — 334 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Meļķisis, Edgars}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>k2sqlgwnqntru4pdqpf42u631jqiadj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499466</id>
      <parentid>4499464</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4499466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3420" sha1="kx4dlxqh5hcs2t17vn4lonqaqc55ma7" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edgars Meļķisis''' (1929—2009) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. augustā [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes pagasta]] &quot;Cīrulīšos&quot; zemnieka Ādama Meļķiša ģimenē. 1949. gadā beidza mācības [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolā]], no 1950. līdz 1960. gadam dienēja Padomju armijā, 1951. gadā uzņemts [[PSKP]]. Līdztekus no 1956. līdz 1962. gadam studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], pēc tam bija LVU Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību zinātņu katedras mācībspēks. 1967. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Tautas kontroles organizatoriski tiesisko formu attīstība Latvijas PSR”, 1975. gadā Maskavas Valsts universitātē zinātņu doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā]”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Viņš vadīja LVU Padomju tiesību katedru (1975—1980), 1976. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1979. gadā piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā jurista nosaukumu. No 1980. līdz 1988. gadam Meļķisis bija LVU mācību prorektors.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45311 Profesors Edgars Meļķisis: personālais bibliogrāfiskais rādītājs]&lt;/ref&gt;

1988. gadā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s 1. kongresā, kur teica runu par tiesiskas valsts izveidošanu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/837036 Edgars Meļķisis. Runa LTF 1. kongresā] grāmatā &quot;Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais&quot;. Latvijas Tautas fronte, 1989&lt;/ref&gt; 1990. gada martā piedalījās deklarācijas [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] koncepcijas apspriešanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.05.2025-vai-zini-ka-4-maija-deklaracija-patiesam-tapa-ari-kompartijas-sekretara-kabineta.a594224/ Vai zini, ka 4. maija deklarācija patiešām tapa arī kompartijas sekretāra kabinetā?] lsm.lv 2025. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

Miris 2009. gada 25. jūnijā Rīgā, apglabāts [[Mazsalaca]]s Pilsētas kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Edgars-Melkisis#:~:text=Edgars%20Me%C4%BC%C4%B7isis%20dzimis%2027.08.1929,autorit%C4%81ti%20studentu%20un%20kol%C4%93%C4%A3u%20vid%C5%AB. timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas: zinātniski metodiskie raksti. Latvijas Universitāte, 1997. — 128 lpp.
* Tiesību normu iztulkošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 1999. — 47 lpp.
* Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Edgars Meļķisis, [[Egils Levits]], Jautrīte Briede. Tiesu namu aģentūra, 1999. — 145 lpp.
* Juridiskās metodes pamati. Ratio iuris, 2003. — 249 lpp.
* Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti. Rakstu krājums. Tiesu namu aģentūra, 2014. — 334 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Meļķisis, Edgars}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>kx4dlxqh5hcs2t17vn4lonqaqc55ma7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499481</id>
      <parentid>4499466</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:22:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4499481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3420" sha1="scilyy5y8nbdao72ucmolzdtv5pwp3q" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edgars Meļķisis''' (1929—2009) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. augustā [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes pagasta]] &quot;Cīrulīšos&quot; zemnieka Ādama Meļķiša ģimenē. 1949. gadā beidza mācības [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolā]], no 1950. līdz 1960. gadam dienēja Padomju armijā, 1951. gadā uzņemts [[PSKP]]. Līdztekus no 1956. līdz 1962. gadam studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], pēc tam bija LVU Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību zinātņu katedras mācībspēks. 1967. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Tautas kontroles organizatoriski tiesisko formu attīstība Latvijas PSR”, 1975. gadā Maskavas Valsts universitātē zinātņu doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā)”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Viņš vadīja LVU Padomju tiesību katedru (1975—1980), 1976. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1979. gadā piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā jurista nosaukumu. No 1980. līdz 1988. gadam Meļķisis bija LVU mācību prorektors.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45311 Profesors Edgars Meļķisis: personālais bibliogrāfiskais rādītājs]&lt;/ref&gt;

1988. gadā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s 1. kongresā, kur teica runu par tiesiskas valsts izveidošanu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/837036 Edgars Meļķisis. Runa LTF 1. kongresā] grāmatā &quot;Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais&quot;. Latvijas Tautas fronte, 1989&lt;/ref&gt; 1990. gada martā piedalījās deklarācijas [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] koncepcijas apspriešanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.05.2025-vai-zini-ka-4-maija-deklaracija-patiesam-tapa-ari-kompartijas-sekretara-kabineta.a594224/ Vai zini, ka 4. maija deklarācija patiešām tapa arī kompartijas sekretāra kabinetā?] lsm.lv 2025. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

Miris 2009. gada 25. jūnijā Rīgā, apglabāts [[Mazsalaca]]s Pilsētas kapos.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Edgars-Melkisis#:~:text=Edgars%20Me%C4%BC%C4%B7isis%20dzimis%2027.08.1929,autorit%C4%81ti%20studentu%20un%20kol%C4%93%C4%A3u%20vid%C5%AB. timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas: zinātniski metodiskie raksti. Latvijas Universitāte, 1997. — 128 lpp.
* Tiesību normu iztulkošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 1999. — 47 lpp.
* Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Edgars Meļķisis, [[Egils Levits]], Jautrīte Briede. Tiesu namu aģentūra, 1999. — 145 lpp.
* Juridiskās metodes pamati. Ratio iuris, 2003. — 249 lpp.
* Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti. Rakstu krājums. Tiesu namu aģentūra, 2014. — 334 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Meļķisis, Edgars}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>scilyy5y8nbdao72ucmolzdtv5pwp3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cesvaines vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601426</id>
    <revision>
      <id>4499509</id>
      <parentid>4487086</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T22:23:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6526" sha1="czlwt42bxno1y0hwac66j5jh79svmsv" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Cesvaines vidusskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = 
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = 
|motto                  = 
|location               = Madonas iela 1, [[Cesvaine]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = 
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
|schooltype             = vidusskola
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 1919. gads 
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|director               = 
|headmistress           = 
|headmaster             = Didzis Baunis
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 39
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 236 pamatizglītības klasēs, 49 vidusskolas klasēs (2024)
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = latviešu valoda
|schedtyp               = 
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|sports                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|revenue                = 
|graduates              = 
|year                   = 
|alumni                 = 
|free_text              = 
|homepage               = {{URL|https://www.cesvaine.lv/izglitiba/cesvaines-vidusskola/aktuali.html}}
}}

'''Cesvaines vidusskola''' ir [[Madonas novads|Madonas novada]] pašvaldības pakļautībā esoša vispārējās [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] iestāde.

== Vēsture ==
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|thumb|310px|Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji (1922)]]
[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto vidusskolu.&lt;ref&gt;[https://laikrakstslatvietis.com/raksti/8618 Cesvaines vidusskolai — 100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250527155225/https://laikrakstslatvietis.com/raksti/8618 |date={{dat|2025|05|27||bez}} }} laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 535, 2019. gada 15. februārī&lt;/ref&gt; Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s skolu pārņēma [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības ministrija]] un pārdēvēja to par [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines Valsts vidusskolu]]. No 1921. gada skola apsaimniekoja gan pili, gan arī staļļus, parku un dārzniecību. 1922. gadā nodibināja praktisko klasi meitenēm un pedagoģijas klasi. 1927. gadā pie skolas nodibināja [[Latvijas Tautas universitāte]]s nodaļu. 1928. gadā Cesvaines vidusskolā bija vidusskolas klases ar 7 paralēlklasēm, strādāja 17 skolotāji un mācījās 207 skolēni. Skolas ēkā bija iekārtots muzejs ar ļoti bagātu vietējo cimdu, jostu u.c. rakstu un audumu krājumu, arheoloģisko izrakumu kolekciju, rakstnieku manuskriptiem, autogrāfiem u.t.t. Cesvainē darbojās arī pagasta skola ar četriem skolotājiem.&lt;ref&gt;{{LKV|II.|3678}}&lt;/ref&gt;
Pēc 1930. gada vidusskolu pārdēvēja par '''Cesvaines Valsts ģimnāziju'''. 1932. gadā tā pēc skolēnu skaita bija lielākā lauku ģimnāzijā, kurā mācījās 145 audzēkņi. 1935. gadā ģimnāzijā bija latviešu, vācu un angļu valodas, algebras, ģeometrijas, dabaszinību, ģeogrāfijas un [[latīņu valoda]]s pārcelšanas eksāmeni.
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Cesvaines Valsts ģimnāziju pārveidoja par vidusskolu, pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1994. gadā par Cesvaines ģimnāziju.

2002. gada 5. decembrī nepareizi izmantotas krāsns dēļ pilī izcēlās ugunsgrēks, un tā daļēji nodega.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Mārtiņš Galenieks |title=Cesvaines pils aizdegusies no nepareizi izmantotās krāsns |date= 2003. gada 18. janvāris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/cesvaines-pils-aizdegusies-no-nepareizi-izmantotas-krasns-11564045 |accessdate=2009. gada 23. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Skolēni mācījās 2 maiņās sešās dažādās ēkās. 2004. gadā to atkal pārdēvēja par Cesvaines vidusskolu. 2005. gadā Madonas ielā 1 sākās jaunās skolas ēkas celtniecība, kuru atklāja 2007. gada 1. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.cesvaine.lv/izglitiba/cesvaines-vidusskola/par-vidusskolu/skolas-vesture.html Īsi par skolas vēsturi]&lt;/ref&gt; 2017. gada decembrī pabeidza skolas sporta zāles celtniecību.

== Izglītības programmas ==
* Pamatizglītības programma (21011111)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611)
* Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)

=== Papildus nodarbības ===
* Vidusskolas posma skolēni sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centru apgūst Valsts aizsardzības mācību, kā arī viņiem ir iespēja apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu “Uzņēmējdarbības pamati”. Pamatskolas posma skolēni piedalās pusaudžu motivācijas programmā MOT, stiprinot jauniešu izpratni un drosmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Madonas novada skolas}}
[[Kategorija:Skolas Latvijā]]</text>
      <sha1>czlwt42bxno1y0hwac66j5jh79svmsv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>McLaren MCL39</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601989</id>
    <revision>
      <id>4499451</id>
      <parentid>4489335</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10448" sha1="rzluutayxbtggv3hf2o5y3sl5teb5u7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sacīkšu automašīna |
  Automašīna       = ''McLaren MCL39'' |
  Attēls           = [[file:2025 Japan GP - McLaren - Oscar Piastri - FP1.jpg|300px]]
  Category         = ''[[Formula 1]]'' |
  Constructor      = [[McLaren]] |
  Designer         = [[Robs Māršals]]&lt;br&gt;[[Pīters Prodromu]]&lt;br&gt;[[Nīls Holdijs]]&lt;br&gt;[[Marks Templs]] |
  Predecessor = ''[[McLaren MCL38|MCL38]]'' |
  Successor = ''[[McLaren MCL40|MCL40]]'' |
  Team             = ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]] |
  Drivers          = 4. {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]&lt;br&gt;81. {{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] |
  Chassis          = Oglekļa šķiedras kompozīts |
  Front suspension = Oglekļa šķiedras un titāna vilkšanas stieņa piekares kājas, kas darbojas iekšpusē esošajā vērpstieņa un amortizatoru sistēmā |
  Rear suspension  = Oglekļa šķiedras un titāna stūmējstieņa piekares kājas, kas darbojas ar iekšējo vērpstieni un amortizatoru sistēmu|
  Engine name      = Mercedes V6 hibrīda Formula 1 dzinējs|
  Capacity         =  |
  Configuration    =  |
  Turbo/NA         =  |
  Engine position  =  |
  Gearbox name     =  |
  Gears            = |
  Type             = McLaren 8 ātrumu + 1 atpakaļgaitas sekvenciālā pusautomātiskā pārnesumkārba, ko darbina ar pārslēgšanas lāpstiņām |
  Differential     =  |
  Fuel             = '' |
  Tyres            = [[Pirelli]] P Zero (sausā laikā)&lt;br&gt;Pirelli Cinturato (mitrā laikā) |
  Debut            = {{f1gp3|2025|Austrālijas}} |
  Races            = 9 |
  Wins             = 7 |
  Cons_champ       =  |
  Drivers_champ    =  |
  Poles            = 6 |
  Fastest_laps     = 7 |
}}

'''''McLaren MCL39''''' ir ''[[Formula 1]]'' automašīna, ko komanda ''[[McLaren]]'' konstruēja un [[Robs Māršals|Roba Māršala]] vadībā izstrādāja, lai sacenstos [[2025. gada F1 sezona|2025. gada Formula 1 pasaules čempionātā]]. Šo mašīnu vada autobraucēji brits [[Lando Noriss]] un austrālietis [[Oskars Piastri]], attiecīgi septīto un trešo sezonu startējot komandā.

''MCL39'' seko [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|F1 čempionāta konstruktoru kausa]] uzvarētājam ''[[MCL38]]'' modelim. Komentētāju iecienītā ''McLaren'' automašīna ''MCL39'' ir uzvarējusi septiņās 2025. gada [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'' sacīkstēs]] (Piastri ir uzvarējis piecās, bet Noriss — divās). Automašīna ir arī ieguvusi sešas ''pole position'' pozīcijas, uzstādījusi septiņus ātrākos apļus un kopumā sešpadsmit reizes finišējusi uz goda pjedestāla.

== Priekšvēsture ==
''MCL39'' modeļa bolīds seko ''MCL38'', ''McLaren'' pirmajai ''Formula 1'' automašīnai, kas ieguva čempiontitulu kopš 1998. gada sezonas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-12-10 |title=McLaren reveals “brave risk” approach to 2025 F1 car design |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mclaren-reveals-brave-risk-approach-to-2025-f1-car-design/10681194/ |access-date=2024-12-10 |website=[[Motorsport.com]] |publisher=[[Motorsport Network]] |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad 2024. gadā ''McLaren'' uzvarēja Konstruktoru kausa izcīņā, komandai tika atļauts izmantot tikai 70 % no vēja tuneļa testēšanas laika bāzes. Komandas vadītājs Andrea Stella sacīja, ka viņš uzskata, ka ''McLaren'' varētu pārvarēt šo trūkumu, uzlabojot efektivitāti citur aerodinamiskā dizaina procesā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |date=2024-12-13 |title=Why McLaren thinks it can overcome its 2025 wind tunnel deficit |url=https://au.motorsport.com/f1/news/why-mclaren-thinks-it-can-overcome-its-2025-wind-tunnel-deficit/10682087/ |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20241220073403/https://au.motorsport.com/f1/news/why-mclaren-thinks-it-can-overcome-its-2025-wind-tunnel-deficit/10682087/ |archive-date=20 December 2024 |access-date=2024-12-22 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]] |language=en }}&lt;/ref&gt;

''McLaren'' panākumi priekšējā spārna izstrādē, kas 2024. gada sezonā varēja ievērojami saliekties aerodinamiskās slodzes ietekmē, tika uzskatīti par nozīmīgiem, lai pārvarētu [[Red Bull Racing|''Red Bull'']] komandas dominanci aerodinamiskajā bolīdu [[zemes efekts (autosports)|zemes efekta]] laikmetā.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Cite magazine |last=Hughes |first=Mark |author-link=Mark Hughes (journalist) |date=April 2025 |orig-date=24 February 2025 |editor-last=Dunn |editor-first=Joe |title=Could 2025 be the best F1 season… Ever? |url=https://www.motorsportmagazine.com/archive/article/april-2025/50/could-2025-be-the-best-f1-season-ever/ |url-access=registration |access-date=2025-02-27 |magazine=[[Motor Sport (magazine)|Motor Sport]] |location=London |page=50-56 |volume=101 |issue=4 |issn=0027-2019}}&lt;/ref&gt; Tika ieviesti jauni ierobežojumi, lai cīnītos pret šo mašīnas aerodinamisko spārnu elastības izmantošanu, kas stājās spēkā no sezonas devītās sacīkstes ([[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]). Stella sacīja, ka komanda bija plānojusi &quot;nelielu korekciju&quot;, kas tiks ieviesta ar jaunajiem ierobežojumiem, taču noliedza, ka tie negatīvi ietekmētu komandu.

== Automašīnas krāsojums ==
[[Attēls:Hulme68.jpg|thumb|[[McLaren M7A]] automašīna kuras krāsojums ietekmējis jaunā bolīda krāsojumu.]]
''MCL39'' pirmssezonas filmēšanas dienā izmantoja vienreizēju [[oranžs|oranžas]] un [[melns|melnas]] krāsas ģeometrisku apžilbinošu maskēšanās rakstu, jo visas komandas bija apņēmušās prezentēt savas sezonas krāsojumu īpašā pasākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Kalinauckas |first=Alex |date=2025-02-13 |title=McLaren becomes first F1 team to reveal 2025 car design |url=https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |access-date=2025-02-13 |work=[[Motorsport.com|Motorsport.com Australia]] |publisher=[[Motorsport Network]] |archive-date=14 February 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250214104003/https://au.motorsport.com/f1/news/mclaren-becomes-first-f1-team-reveal-2025-car-design/10695547/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barretto |first=Lawrence |date=2025-02-13 |title=McLaren's new MCL39 car hits the track for the first time ahead of 2025 season |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/first-look-mclarens-new-mcl39-car-hits-the-track-for-the-first-time-ahead-of.qSF041NcBa68VNpZl3PQd |access-date=2025-02-13 |website=Formula1.com |publisher=[[Formula One Administration]] |language=en}}&lt;/ref&gt;

Automašīnas sezonas krāsojums bija praktiski identisks ''MCL38'' modeļa krāsojumam.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-02-19 |title=The story behind McLaren’s 2025 livery design |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2025/the-story-behind-mclarens-2025-livery-design/ |access-date=2025-02-19 |website=[[McLaren]] |language=en-GB |archive-date=18 February 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250218232152/https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2025/the-story-behind-mclarens-2025-livery-design/ |url-status= }}&lt;/ref&gt; ''McLaren'' izdeva paziņojumu, kurā paskaidroja, ka komanda nekad nav mainījusi savu krāsojumu sezonā pēc čempionāta uzvaras un nekad nav būtiski mainījusi krāsojumu ilgstošu panākumu periodā.

Īpašs krāsojums, kas iedvesmots no ''[[McLaren M7A]]'' — automašīnas, kurai pirmo reizi bija ''McLaren'' oranžais krāsojums — tika izmantots Monako un Spānijas ''Grand Prix'' sacensībās.

== Sacīkšu rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%; text-align:center;&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
!valign=&quot;middle&quot;| Gads
!valign=&quot;middle&quot;| Komanda
!valign=&quot;middle&quot;| Pilots
! [[2025. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}}
! [[2025. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br /&gt;{{flaga|Ķīna}}
! [[2025. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br /&gt;{{flaga|JPN}}
! [[2025. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Bahreina}}
! [[2025. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br /&gt;{{flaga|SAU}}
! [[2025. gada Maiami Grand Prix|MIA]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
! [[2025. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
! [[2025. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br /&gt;{{flaga|MON}}
! [[2025. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br /&gt;{{flaga|ESP}}
! [[2025. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br /&gt;{{flaga|CAN}}
! [[2025. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br /&gt;{{flaga|AUT}}
! [[2025. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br /&gt;{{flaga|GBR}}
! [[2025. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br /&gt;{{flaga|BEL}}
! [[2025. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br /&gt;{{flaga|HUN}}
! [[2025. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br /&gt;{{flaga|NED}}
! [[2025. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br /&gt;{{flaga|ITA}}
! [[2025. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br /&gt;{{flaga|AZE}}
! [[2025. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br /&gt;{{flaga|SGP}}
! [[2025. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
! [[2025. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]&lt;br /&gt;{{flaga|MEX}}
! [[2025. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br /&gt;{{flaga|BRA}}
! [[2025. gada Lasvegasas Grand Prix|LVG]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}}
! [[2025. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br /&gt;{{flaga|QAT}}
! [[2025. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br /&gt;{{flaga|AAE}}
!valign=&quot;middle&quot;| [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]]
|- style=&quot;border-top:2px solid #aaaaaa&quot;
!rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;| {{f1|2025}}
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot;| {{flaga|GBR}} [[McLaren|McLaren-Mercedes]]
|align=&quot;left&quot;| [[Lando Noriss]]
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#dfdfdf&quot;| '''''2'''''
|bgcolor=&quot;#dfdfdf&quot;| '''''2'''''
|bgcolor=&quot;#ffdf9f&quot;| 3
|bgcolor=&quot;#dfffdf&quot;| 4
|bgcolor=&quot;#dfdfdf&quot;| '''''2'''''
|bgcolor=&quot;#dfdfdf&quot;| '''''2'''''
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#dfdfdf&quot;| '''''2'''''
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|align=&quot;right&quot; rowspan=&quot;2&quot;| '''362'''
|-
|align=&quot;left&quot;| [[Oskars Piastri]]
|bgcolor=&quot;#dfffdf&quot;| 9
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#ffdf9f&quot;| 3
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|bgcolor=&quot;#ffdf9f&quot;| 3
|bgcolor=&quot;#ffdf9f&quot;| 3
|bgcolor=&quot;#ffffbt&quot;| '''''1'''''
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons-inline|links=the [[commons:Category:McLaren MCL39|McLaren MCL39]]}}
* [https://www.mclaren.com/racing/ McLaren oficiālā tīmekļa vietne]
{{Formula 1-aizmetnis}}
{{McLaren}}

[[Kategorija:Formula 1]]</text>
      <sha1>rzluutayxbtggv3hf2o5y3sl5teb5u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gandāra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602986</id>
    <revision>
      <id>4499541</id>
      <parentid>4495383</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:48:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14946" sha1="3re8qz9w56k27jckbg2v9axx86my52b" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|valoda un atveide}}
'''Gandāra''' bija sena [[Indoārieši|indoāriešu]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Bryant|first=Edwin Francis|url=https://books.google.com/books?id=3UWFPwAACAAJ|title=The Quest for the Origins of Vedic Culture: The Indo-Aryan Migration Debate|date=2002|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-565361-8|page=138}}&lt;/ref&gt; civilizācija mūsdienu [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos un [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kulke|first=Professor of Asian History Hermann|url=https://books.google.com/books?id=TPVq3ykHyH4C&amp;pg=PA53|title=A History of India|last2=Kulke|first2=Hermann|last3=Rothermund|first3=Dietmar|date=2004|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-32919-4}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Warikoo|first=K.|url=https://books.google.com/books?id=NsdvkRtAtusC&amp;pg=PA73|title=Bamiyan: Challenge to World Heritage|date=2004|publisher=Third Eye|isbn=978-81-86505-66-3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Hansen|first=Mogens Herman|url=https://books.google.com/books?id=8qvY8pxVxcwC&amp;pg=PA377|title=A Comparative Study of Thirty City-state Cultures: An Investigation|date=2000|publisher=Kgl. Danske Videnskabernes Selskab|isbn=978-87-7876-177-4}}&lt;/ref&gt; Gandāras reģiona kodolu veidoja [[Pešavāra (upe)|Pešavāras]] (Puškalavati) un [[Svata|Svatas]] ielejas, kas stiepās austrumos līdz pat Potoharas plato [[Pendžāba|Pendžabā]], kur Lielās Gandāras kultūras ietekme izplatījās rietumu virzienā līdz [[Kabula|Kabulas ielejai]] mūsdinu Afganistānā un ziemeļu virzienā līdz [[Karakorums|Karakoruma]] kalnu grēdai.{{Sfn|Neelis, Early Buddhist Transmission and Trade Networks|2010}}{{Sfn|Eggermont, Alexander's Campaigns in Sind and Baluchistan|1975}} Reģions bija [[Budisms|budisma]] izplatības centrs [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], un daudzi [[Ķīnieši|ķīniešu]] budistu [[svētceļnieki]] apmeklēja šo reģionu.

Laikā no trešā gadsimta p.m.ē. līdz trešajam gadsimtam m.ē. gandārī, vidējā [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valoda]], kas rakstīta harostu rakstībā un ir saistīta ar mūsdienu [[Dardu valodas|dardu valodu saimi]],&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Dani|first=Ahmad Hasan|url=https://books.google.com/books?id=MOltAAAAMAAJ&amp;q=gandhari|title=History of Northern Areas of Pakistan: Upto 2000 A.D.|date=2001|publisher=Sang-e-Meel Publications|isbn=978-969-35-1231-1|pages=64–67}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Saxena|first=Anju|url=https://books.google.com/books?id=vTgv1ZYGZdoC&amp;pg=PA35|title=Himalayan Languages: Past and Present|date=12 May 2011|publisher=Walter de Gruyter|isbn=978-3-11-089887-3|pages=35}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Liljegren|first=Henrik|url=https://books.google.com/books?id=gRK1CwAAQBAJ&amp;pg=PA14|title=A grammar of Palula|date=26 February 2016|publisher=Language Science Press|isbn=978-3-946234-31-9|pages=13–14|quote=Palula belongs to a group of Indo-Aryan (IA) languages spoken in the Hindukush region that are often referred to as &quot;Dardic&quot; languages... It has been and is still disputed to what extent this primarily geographically defined grouping has any real classificatory validity... On the one hand, Strand suggests that the term should be discarded altogether, holding that there is no justification whatsoever for any such grouping (in addition to the term itself having a problematic history of use), and prefers to make a finer classification of these languages into smaller genealogical groups directly under the IA heading, a classification we shall return to shortly... Zoller identifies the Dardic languages as the modern successors of the Middle Indo-Aryan (MIA) language Gandhari (also Gandhari Prakrit), but along with Bashir, Zoller concludes that the family tree model alone will not explain all the historical developments.}}&lt;/ref&gt; darbojās kā reģiona ''[[lingua franca]]'', un caur budismu, pamatojoties uz gandāru budistu tekstiem, izplatījās līdz pat [[Ķīna]]i. Reģions, kas ir slavens ar savu unikālo Gandāras mākslas stilu, savu uzplaukumu sasniedza no 1. līdz 5. gadsimtam mūsu ērā [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] laikā, kuras galvaspilsēta bija Purušapura, ievadot periodu, kas pazīstams kā ''Paks Kušana.''&lt;ref name=&quot;AADC&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Di Castro|first=Angelo Andrea|last2=Hope|first2=Colin A.|title=Cultural Interaction in Afghanistan c 300 BCE to 300 CE|date=2005|publisher=Monash University Press|location=Melbourne|isbn=978-1876924393|pages=1-18, map visible online page 2 of [http://www.ascs.org.au/news/ascs33/DI%20CASTRO.pdf Hestia, a Tabula Iliaca and Poseidon's trident]}}&lt;/ref&gt;

Gandāras vēstures pirmsākumi meklējami ar arheoloģisko Gandāras kapu kultūru, kurai raksturīga īpaša apbedīšanas prakse, un Gandāras pieminēšanu Vēdu perioda literatūrā. Saskaņā ar pēcvēdiskajām [[Mahābhārata|Mahabharatas]] leģendām Gandāra spēlēja lomu Kurukšetras karā. Līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras Gandāra ieguva atzinību kā viena no sešpadsmit Mahadžanapadām jeb &quot;lielajām valstībām&quot; [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Karalis Pukkusāti pārvaldīja reģionu vai nu pirms, vai pēc tā iekarošanas 6. gadsimta beigās p.m.ē., ko veica Persijas [[Ahemenīdu impērija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://archive.org/details/history-of-ancient-and-early-medeival-india-from-the-stone-age-to-the-12th-century-pdfdrive|title=History Of Ancient And Early Medieval India From The Stone Age To The 12th Century|page=604|quote=The Behistun inscription of the Achaemenid emperor Darius indicates that Gandhara was conquered by the Persians in the later part of the 6th century BCE.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Karttunen&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Karttunen|first=Klaus|title=India in Early Greek Literature|publisher=Finnish Oriental Society|date=1989|isbn=978-951-9380-10-0|url=https://books.google.com/books?id=1TxZAAAAMAAJ|pages=61-62}}&lt;/ref&gt; [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iebrukuma laikā 327.—326. gadā p.m.ē. reģions tika sadalīts divās daļās, un [[Taksila]]s karalis Taksiless noslēdza aliansi ar Aleksandru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia}}&lt;/ref&gt; savukārt Rietumgandāras ciltis, kuru piemērs ir Ašvaka cilts Svatas ielejas apkārtnē, izrādīja pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia|pages=74–77}}&lt;/ref&gt;

Pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma Gandāra kļuva par [[Maurju impērija]]s daļu. Dinastijas dibinātājs [[Čandragupta Maurja]], saskaņā ar leģendām par viņa jaunību, bija ieguvis izglītību [[Taksila|Taksilā]] [[Čānakja|Čanakjas]] vadībā un vēlāk ar viņa atbalstu pārņēmis varu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rajkamal Publications Limited|first=New Delhi|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.189620|title=Chandragupta Maurya And His Times|date=1943|page=16|quote=Chanakya, who is described as a resident of the city of Taxila, returned to his native city with the boy and had him educated for a period of 7 or 8 years at that famous seat of learning where all the ' sciences and arts ' of the times were taught, as we know from the Jatakas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Trautmann|first=Thomas R.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.107863|title=Kautilya And The Arthasastra|date=1971|page=12|quote=Chanakya was a native of Takkasila, the son of a brahmin, learned in the three Vedas and mantras, skilled in political expedients, deceitful, a politician.}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Gandāru pakāpeniski anektēja [[Indo-grieķu valsts|indogrieķi]], indoskiti un indopartieši, lai gan reģionālā Gandāras karaliste, kas pazīstama kā Apračaradžas, saglabāja pārvaldību šajā periodā līdz [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] izveidošanai. Gandāras kultūras un politiskās ietekmes zenīts izpaudās Kušanu valdīšanas laikā, pirms tā krita [[Huņņi|hunņu iebrukumu]] laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Samad|first=Rafi U.|url=https://books.google.com/books?id=PMEd8Cqh-YQC&amp;dq=Gandhara+destroyed+by+huns&amp;pg=PA138|title=The Grandeur of Gandhara: The Ancient Buddhist Civilization of the Swat, Peshawar, Kabul and Indus Valleys|date=2011|publisher=Algora Publishing|isbn=978-0-87586-860-8|pages=138}}&lt;/ref&gt; Tomēr reģions piedzīvoja atdzimšanu turku šahi un hindu šahi valdīšanas laikā.

== Ģeogrāfija ==
Gandāras ģeogrāfiskā atrašanās vieta vēstures gaitā ir ievērojami mainījusies, un vispārpieņemtais uzskats ir, ka tā atrodas starp Potoharu mūsdienu [[Pendžāba|Pendžabā]], Svatas ieleju un [[Haiberas pāreja|Haiberas pāreju]], kas arī stiepjas gar [[Kabula (upe)|Kabulas upi]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|pages=12–13|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus....According to Strabo, Gandharites lay along the river Kophes, between the Khoaspes and the Indus. Ptolemy places Gandhara between Suastos (Swat) and the Indus including both banks of Koa immediately above its junction with the Indus.}}&lt;/ref&gt; Ievērojamākie pilsētu centri šajā ģeogrāfiskajā apgabalā bija [[Taksila]] un Puškalavati.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus with its two royal cities Pushkalavati for the west and Takshasila for the east.}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Džataku, Gandāras teritoriālais tvērums noteiktā laika posmā aptvēra [[Kašmīra|Kašmiras]] reģionu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=One Jataka story even includes Kasmira within Gandhara.}}&lt;/ref&gt; Pamatojoties uz arheoloģiskajiem Gandāras mākslas atklājumiem, ir pieņemts, ka Gandāras austrumu robeža ir [[Džheluma|Dželumas upe]], tomēr, lai to apstiprinātu, ir nepieciešami papildu pierādījumi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ph.hu.edu.pk/public/uploads/vol-12/Paper%208.%20Fawad%20Khan%20Final%20.pdf|title=Decorative Motifs on Pedestals of Gandharan Sculptures: A Case Study of Peshawar Museum|access-date={{dat|2025|06|16||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240404153312/https://ph.hu.edu.pk/public/uploads/vol-12/Paper%208.%20Fawad%20Khan%20Final%20.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carc.ox.ac.uk/PublicFiles/media/The%20Geography%20of%20Gandharan%20Art.pdf|title=The geography of Gandharan art}}&lt;/ref&gt; lai gan [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] valdīšanas laikā [[Taksila]]s valstība stiepās līdz [[Džheluma|Hidaspai]] (Dželumas upei).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sastri|first=K. a Nilakanta|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.532644|title=Comprehensive History Of India Vol.2 (mauryas And Satavahanas)|date=1957|page=1|quote=Here he had to depend upon and appoint Indians as his satraps, viz., Ambhi, king of Taxila, to rule from the Indus to the Hydaspes (Jhelum).}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Gandāras kapu kultūra ===
[[Attēls:Cremation_Urn_with_Lid_LACMA_AC1994.234.8a-b.jpg|left|thumb|Kremācijas urna, Gandāras kapu kultūra, Svatas ieleja, ap 1200. gadu p.m.ē.]]
Gandāras pirmā arheoloģiskā kultūra bija kapu kultūra, kas radās ap 1200. gadu p.m.ē. un pastāvēja līdz 800. gadam p.m.ē. un tika nosaukta to apbēdīšanas tradīciju dēļ. Tās atrašanās vieta bija pie Svatas upes vidusteces, lai gan iepriekšējie pētījumi uzskatīja, ka tā izplatījās līdz Diras, [[Konaras province|Kunaras]], Čitrālas un Pešavaras ielejām. To uzskata par indoāriešu migrācijas zīmi, bet to skaidro arī ar vietējo kultūras nepārtrauktību. Atpakaļejošās prognozes, kuru pamatā ir seno laiku DNS analīzes, liecina, ka Svatas kultūras cilvēku senči ir sajaukušies ar populāciju, kas nāca no Iekšējās Āzijas kalnu koridora, kuram bija stepju izcelsme, laika posmā no 1900. līdz 1500. gadam p.m.ē.

=== Vēdu Gandāra ===
[[Attēls:Mahajanapadas_(c._500_BCE).png|thumb|Senā budisma karaļvalstis un pilsētas, Gandāra atradās šī reģiona ziemeļrietumos Budas laikā (ap 500. gadu p.m.ē.)]]
Saskaņā ar [[Rigvēda|Rigvēdas tradīciju]], Jajati bija ievērojamo Udičju (Gandāras un Vahikas cilšu) ciltstēvs, un viņam bija daudz dēlu, tostarp Anu, Puru un Druhju. Anu dzimta radīja Madras, Kekajas, Sivi un Ušīnaras karaļvalstis, savukārt Druhju cilts ir saistīta ar Gandāras karaļvalsti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=WIMlttRq_P4C&amp;dq=Druhyu+Anu+Puru&amp;pg=PA230|title=Journal of the Royal Asiatic Society|date=1889|publisher=University Press|page=212}}&lt;/ref&gt;

Pirmo reizi gandāri ir minēti Rigvēdā kā cilts, kurai ir aitas ar labu vilnu. Atarvavēdā gandāri ir minēti līdzās mūjavantiem, āngejām un māgadiem. Uzskaitītās ciltis bija Mdjadešas iedzīvotājiem zināmās tālākās pierobežas ciltis: āngejas un māgadi austrumos un mūdžavanti un gandāri ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Macdonell|first=Arthur Anthony|title=Vedic Index of Names and Subjects|url=https://archive.org/details/dli.csl.5974|last2=Keith|first2=Arthur Berriedale|publisher=John Murray|year=1912|pages=218–219}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Chattopadhyaya|first=Sudhakar|title=Reflections on the Tantras|publisher=Motilal Banarsidass Publishers|year=1978|pages=4}}&lt;/ref&gt; Gandāru cilts ir minēta [[Rigvēda|Rigvēdā]] (ap 1500 — apm. 1200. gadu p.m.ē.),&lt;ref name=&quot;sacred-texts.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01126.htm|title=Rigveda 1.126:7, English translation by Ralph TH Griffith}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Macdonell1997&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Arthur Anthony Macdonell|url=https://books.google.com/books?id=8wM-dNOa7fMC&amp;pg=PA130|title=A History of Sanskrit Literature|publisher=Motilal Banarsidass|year=1997|isbn=978-81-208-0095-3|pages=130–}}&lt;/ref&gt; savukārt zoroastriešu [[Avesta|Avestā]] šis reģions ir minēts kā ''Vaikereta'', septītā skaistākā vieta uz zemes, ko radījis [[Ahura Mazda]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Pakistānas arheoloģiskie pieminekļi]]</text>
      <sha1>3re8qz9w56k27jckbg2v9axx86my52b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pukapuka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603313</id>
    <revision>
      <id>4499463</id>
      <parentid>4314986</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:50:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6572" sha1="4h3xl6xytjc68s61poys0wc6hlor8m2" xml:space="preserve">{{cita nozīme|atolu Franču Polinēzijā|atolu Kuka Salās|Pukapuka (Kuka Salas)}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Pukapuka
|attēls              = Puka Puka.JPG
|attēla paraksts     = Pukapukas [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Puka Puka''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 49 |lats= 21 |latNS= S 
|longd= 138 |longm= 48 |longs= 57 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Disepointmenta salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 5
|garums              = 6,5
|platums             = 3,8&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 2
|krasta līnija       = 17&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Pukapuka&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Teonemahina&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 163
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 32,6
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Pukapuka''' ({{val|mrq|Puka Puka}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Disepointmenta salas|Disepointmenta salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, veido atsevišķu Pukapukas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta, kas radniecīga [[marķīzieši]]em.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Kopra.JPG|thumb|left|[[Kopra]]s žāvētava Pukapukā]]
Pukapuka atrodas Tuamotu salu ziemeļaustrumu daļā, tiek pieskaitīta Disepointmenta salu grupai, lai arī līdz tuvākajai šis grupas salai [[Napuka]]i ziemeļrietumos ir {{nobr|260 km}}. Tuvākā sala Pukapukai ir {{nobr|185 km}} attālā [[Fakahina]] dienvidrietumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas {{nobr|3645 m}} augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 41,5 līdz 41,9 miljoniem gadu; tā virsotne atrodas 265 m zjl un atlikušo daļu veido koraļļu masīvs.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-148S-1388W/ Seamount Catalog. Pukapuka Seamount]&lt;/ref&gt;. Atolam iegarena forma, tā garums ir {{nobr|6,5 km}}, platums — {{nobr|3,8 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|17 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|2 km²}} lielu un seklu lagūnu, kam nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; osta ierīkota pie ārējā rifa atola ziemeļos.

Vienīgā apdzīvotā vieta Teonemahina atrodas atola ziemeļos. Atola galvenās salas ziemeļos un austrumos savienotas ar tiltiem un autoceļu.

== Vēsture ==
Atšķirībā no lielākās daļas Tuamotu arhipelāga, ko kolonizēja [[Biedrības salas|Biedrības salu]] polinēzieši, Pukapuku apdzīvoja ieceļotāji no ziemeļos esošajām [[Marķīza salas|Marķīza salām]]. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] vadībā 1521. gadā, nodēvēja par ''San Pablo'' un kopā ar [[Flinta sala|Flinta salu]] nodēvēja par ''Ilhas Desafortunadas'' — ‘Nelaimīgās salas’ — Magelāna jūrnieki neatrada šajās salās [[Dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]] krājumu papildināšanai ceļā uz [[Filipīnas|Filipīnām]]. 1616. gadā salu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Lemēra un [[Villems Shautens|Villema Shautena]] vadībā un nodēvēja to par ''Honden Eiland'' — ‘Suņu salu’.

1947. gadā savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza Pukapuku.

=== Dabas katastrofas ===

1958. gadā Pukapuku izpostīja [[taifūns]], kas pārsteidza un nogalināja lielu daļu salas vīriešu zvejas laikā. Rezultātā radās vīriešu trūkums, ko dažus gadus vēlāk kompensēja imigranti no citām, daļēji pārapdzīvotajām arhipelāga salām.

Šajā laikā Pukapuka ieguva savdabīga laulību tirgus reputāciju, kas turpinās līdz pat mūsdienām un piesaista daudzus precēties gribošus vīriešus un sievietes, lai gan vīriešu trūkums jau sen kā ir kompensēts.&lt;ref&gt;[https://www.jstor.org/stable/20705249 Julia Hecht: The Culture of Gender in Pukapuka. Male, Female and the Mayakitanga „Sacred Maid“]&lt;/ref&gt;

1996. gadā salu atkal gandrīz pilnībā iznīcināja taifūns. Tikai ar [[Francija]]s finansiālu palīdzību ēkas tika atjaunotas. Teonemahinas nomalē tika uzcelta masīva ēka uz betona pāļiem, kur iedzīvotāji var patverties dabas katastrofu laikā.

== Saimniecība ==
Atola ekonomika balstās uz [[Kokospalma|kokospalmu]] audzešanu un [[kopra]]s ieguvi. 1990. gados tika pilnībā pārstādītas kokospalmu plantācijas, kas klāj lielu daļu Pukapukas. Kopš 20. gadsimta sākuma atols kopras ieguvē ir bijis viens no ražīgākajiem Tuamotu salās.

Atola austrumos kopš 1979. gada atrodas Pukapukas lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1,2 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/pkp/routes Kaukura routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>4h3xl6xytjc68s61poys0wc6hlor8m2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reihstāgs (Trešais reihs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603344</id>
    <revision>
      <id>4499468</id>
      <parentid>4297619</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:59:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2471" sha1="9qsid3n0rczst1uifoou1ds6bct44s9" xml:space="preserve">[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-2006-0315-500, Berlin, Reichstagssitzung.jpg|thumb|Sēdes zāle]]
'''Reihstāgs''' ({{val|de|Reichstag}} — „valsts asambleja”), kopš [[Austrijas anšluss|1938. gada pēc anšlusa]] — '''Lielvācijas reihstāgs''' (''Großdeutscher Reichstag'') bija [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija [[NSDAP|nacistu periodā]]. Vienpartijas sistēmas apstākļos tas bija NSDAP varas īstenošanas instruments. Lai gan tas formāli saglabāja savu lomu kā likumdevēja institūcija, tā reālā loma kā tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas.

== Vēsture ==
Pēc [[Veimāras Republika]]s perioda beigām 1933. gada janvārī, kad Hitlers tika iecelts par Vācijas kancleru, [[NSDAP]] (Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija) sāka nostiprināt autoritāru kontroli pār valsti.

1933. gada 27. februārī notika [[Reihstāga dedzināšana|Reihstāga ēkas dedzināšana]], ko nacisti izmantoja kā ieganstu, lai ierobežotu pilsoniskās brīvības un arestētu opozīcijas locekļus, galvenokārt [[komunisti|komunistus]].

==== Iespējošanas likums (''Ermächtigungsgesetz'') ====
1933. gada 23. martā Reihstāgs pieņēma tā dēvēto Iespējošanas likumu ({{val|de|Ermächtigungsgesetz}}), kas deva valdībai (faktiski Hitleram) pilnvaras izdot likumus bez parlamenta piekrišanas. Šis likums efektīvi pārveidoja Vāciju par diktatūru, un Reihstāgs kļuva par simbolisku institūciju bez reālas varas.

== Funkcija un struktūra Trešā reiha laikā ==
Lai gan Reihstāgs joprojām periodiski sanāca, tā sēdes bija reti un lielākoties ceremoniālas. Debates nenotika, un likumi tika pieņemti vienbalsīgi pēc Hitlera vēlēšanās. Reihstāga locekļi tika izraudzīti pēc nacistiskās partijas vadības gribas, un opozīcija tika pilnībā likvidēta.

No 1938. gada visas vēlēšanas bija tikai referendumi ar vienu apstiprināmo kandidātu sarakstu.

== Reihstāga ēka ==
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-U0613-504, Berlin, Krolloper.jpg|thumb|''Kroll Opera'' ēkā [[Berlīne|Berlīnē]]]]
Pēc 1933. gada ugunsgrēka Reihstāga ēka Berlīnē vairs netika regulāri izmantota parlamenta darbībai. Reihstāga sēdes turpmāk notika galvenokārt ''Kroll Opera'' ēkā [[Berlīne|Berlīnē]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]</text>
      <sha1>9qsid3n0rczst1uifoou1ds6bct44s9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024.—2025. gada NHL sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603346</id>
    <revision>
      <id>4499469</id>
      <parentid>4342081</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18263" sha1="pij0iup616yadvscqog9ccgcop4s5m2" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
|title=2024.—2025. gada NHL sezona
|color=
|color text=
|league=[[Nacionālā hokeja līga]]
|sport=[[Hokejs]]
|logo=
|pixels=
|caption=
|duration={{dat|2024|10|4|N|bez}} — 2025. gada jūnijs 17. jūnijs
|no_of_teams=32
|attendance=
|TV=
|draft=Drafts
|draft_link=2024. gada NHL drafts
|top_pick=[[Maklīns Selebrīni]]
|picked_by=[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|season=Regulārā sezona
|season_champs=[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|season_champ_name=Reg. sezonas uzvarētāji
|league_champs=
|league_champ_name=
|second_place=
|MVP= [[Konors Helebaks]]
|MVP_link=
|top_scorer=[[Ņikita Kučerovs]] ([[Tampabejas &quot;Lightning&quot;|&quot;Lightning&quot;]])
|top_scorer_link=
|promote=
|promoted_from=
|relegate=
|relegate_to=
|playoffs=Izslēgšanas spēles
|playoffs_link=
|conf1=Austrumu
|conf1_link=
|conf1_champ=[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|conf1-runner-up=[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|conf2=Rietumu
|conf2_link=
|conf2_champ=[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|conf2-runner-up=[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|playoffs_MVP=[[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]] ([[Floridas &quot;Panthers&quot;|&quot;Panthers&quot;]])
|playoffs_MVP_link=
|finals=Stenlija kausa finālsērija
|finals_link=
|finals_champ=[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|finals_runner-up=[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|finals_MVP= 
|finals_MVP_link=
|hronol nosauk=NHL sezonas
|iepriek=[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023—2024.]]
|nākoš=[[2025.—2026. gada NHL sezona|2025.—2026.]]
}}
'''2024.—2025. gada NHL sezona''' bija [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL) 108. sezona (107. spēlētā sezona). Regulārā sezona sākās 2024. gada 4. oktobrī, kad [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] un [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] aizvadīja pirmo no divām spēlēm [[Prāga|Prāgā]], [[Čehijas Republika|Čehijas Republikā]], 2024. gada NHL globālās sērijas ietvaros. [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izslēgšanas spēles sākās 2025. gada 19. aprīlī un noslēdzās 17. jūnijā, kad [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] ieguva otro Stenlija kausu pēc kārtas. Šī sezona bija pirmā [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem pēc tās deaktivizācijas.

== Izslēgšanas spēles ==

== Statistika ==

=== Labākie spēlētāji ===
Šie spēlētāji bija līgas līderi regulārās sezonas punktu skaitā pēc 2025. gada 17. aprīlī aizvadītajām spēlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/stats/skaters?reportType=season&amp;seasonFrom=20242025&amp;seasonTo=20242025&amp;gameType=2&amp;sort=points,goals,a_gamesPlayed,plusMinus,penaltyMinutes |title=NHL Stats - NHL.com |publisher=National Hockey League |access-date=April 15, 2025 |date=October 8, 2024}}&lt;/ref&gt;
&lt;!--- IMPORTANT: Rank players by Pts, then G, then GP (fewer), then +/-. At the end of the season, if there are more than 10 players due to ties in point totals, '''nonetheless list all the leaders''', such as [[1936–37 NHL season#Scoring leaders]], when players #10 to #12 all tied at 34 total &quot;regular season points&quot; — the stated criteria for this section, or again when players #10 to #12 all tied at 103 total &quot;regular season points&quot; per [[1980–81 NHL season#Scoring leaders]]. During the season, only expand past 10 if goals, assists and points are all identical for #10 and onward. ---&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
! style=&quot;width: 12em;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 13em;&quot; | Komanda
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|GP|Games played}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|G|Goals}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|A|Assists}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|Pts|Points}}
! data-sort-type=&quot;number&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|+/–|Plus/minus}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|PIM|Penalties in minutes}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Ņikita|Kučerovs}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
| 78
| 37
| 84
! 121
| +22
| 45
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Neitans|Makinnons}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
| 79
| 32
| 84
! 116
| +25
| 41
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Leons|Draizaitls}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
| 71
| 52
| 54
! 106
| +32
| 34
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Davids|Pastrņāks}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
| 82
| 43
| 63
! 106
| 0
| 42
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Mičs|Mārners}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
| 81
| 27
| 75
! 102
| +18
| 14
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Konors|Makdeivids}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
| 67
| 26
| 74
! 100
| +20
| 37
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Kails|Konors}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
| 82
| 41
| 56
! 97
| +17
| 25
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Džeks|Aihels}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
| 77
| 28
| 66
! 94
| +32
| 8
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Keils|Makars}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
| 80
| 30
| 62
! 92
| +28
| 14
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Sidnijs|Krosbijs}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
| 80
| 33
| 58
! 91
| -20
| 31
|}

=== Labākie vārtsargi ===
Šie vārtsargi bija līgas līderi regulārajā sezonā [[vidēji gūto vārtu skaits]] pēc 2025. gada 17. aprīlī aizvadītajām spēlēm, spēlējot vismaz 1800 minūtes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/stats/goalies?reportType=season&amp;seasonFrom=20242025&amp;seasonTo=20242025&amp;gameType=2&amp;filter=gamesPlayed,gte,1&amp;filter=timeOnIce,gte,1800&amp;sort=a_goalsAgainstAverage,savePct&amp;page=0&amp;pageSize=50 |title=NHL Stats - NHL.com |publisher=National Hockey League |access-date=April 15, 2025 |date=October 9, 2024}}&lt;/ref&gt;
&lt;!-- IMPORTANT: Rank players by GAA (lower), then SV%, then W, then GP. Going by precedence (about 40% of the season), this chart will max out at 1,920 minutes or 32 games. --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! style=&quot;width: 12em;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 10em;&quot; | Komanda
! style=&quot;width: 3.5em;&quot; | {{abbr|GP|Games played}}
! style=&quot;width: 6em;&quot; | {{abbr|TOI|Time on ice}}
! style=&quot;width: 3.5em;&quot; | {{abbr|W|Wins}}
! style=&quot;width: 3.5em;&quot; | {{abbr|L|Losses}}
! style=&quot;width: 3.5em;&quot; | {{abbr|OTL|Overtime/shootout losses}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|GA|Goals against}}
! style=&quot;width: 3.5em;&quot; | {{abbr|SO|Shutouts}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{abbr|SV%|Save percentage}}
! style=&quot;width: 4em;&quot; | {{Abbr|GAA|Goals against average}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Konors|Helebaks}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
| 63
| 3741:22
| 47
| 12
| 3
| 125
| 8
| .925
! 2.00
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Dārsijs|Kempers}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| 50
| 2973:39
| 31
| 11
| 7
| 100
| 5
| .922
! 2.02
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Entonijs|Stolaržs}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
| 34
| 1986:54
| 21
| 8
| 3
| 71
| 4
| .926
! 2.14
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Andrejs|Vasiļevskis}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
| 63
| 3743:05
| 38
| 20
| 5
| 136
| 6
| .921
! 2.18
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Sergejs|Bobrovskis}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
| 54
| 3199:59
| 33
| 19
| 2
| 130
| 5
| .906
! 2.44
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Edins|Hills}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
| 50
| 2940:13
| 32
| 13
| 5
| 121
| 4
| .906
! 2.47
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Logans|Tompsons}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
| 43
| 2535:09
| 31
| 6
| 6
| 105
| 2
| .910
! 2.49
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Jākobs|Markstrems}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
| 49
| 2903:01
| 26
| 16
| 6
| 121
| 4
| .900
! 2.50
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Makenzijs|Blekvuds}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;|Sanhosē]]/[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;|Kolorādo]]
| 56
| 3223:38
| 28
| 21
| 6
| 137
| 4
| .912
! 2.55
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;| {{sortname|Filips|Gustavsons}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
| 58
| 3423:35
| 31
| 19
| 6
| 146
| 5
| .914
! 2.56
|}

== NHL balvas ==
Balsošana par uzvarētājiem nominācijās noslēdzās tūlīt pēc regulārās sezonas beigām. Statistikas balvu, piemēram, Arta Rosa balva, Morisa Rišāra balva, Viljama Dženingsa balva un Prezidenta balva, ieguvējs tiek paziņots regulārās sezonas beigās. Stenlija kauss un Kona Smita balva tiek pasniegtas Stenlija kausa fināla beigās.

Hārta balvas un Vezinas balvas tika paziņotas stundu ilgā NHL balvu pasniegšanas speciālā pasākumā 12. jūnijā, kas tika pārraidīts TNT (ASV) un ''Sportsnet'' (Kanādā) kanālos pirms Stenlija kausa fināla 4. spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2025 NHL Awards will air prior to Game 4 of Stanley Cup Final |url=https://www.nhl.com/news/nhl-awards-broadcast-before-game-4-of-stanley-cup-final |website=NHL.com |date=June 3, 2025 |access-date=June 4, 2025}}&lt;/ref&gt; Pārējo balvu ieguvēji tika paziņoti dažas dienas pirms speciālā pasākuma.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ 2024—25. gada NHL sezonas balvas
|-
! Balva !! Sanēmējs (-i) !! Finālists (-i) !! Atsauce
|-
| [[Stenlija kauss]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Reinhart scores 4, Panthers top Oilers in Game 6 to repeat as Stanley Cup champions |url=https://www.nhl.com/news/edmonton-oilers-florida-panthers-game-6-recap-june-17 |website=NHL.com |date=June 17, 2025 |access-date=June 18, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Prezidenta balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākā regulārās sezonas komanda)}} || [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jets clinch Presidents' Trophy despite loss to Oilers |url=https://www.nhl.com/news/edmonton-oilers-winnipeg-jets-game-recap-april-13 |website=NHL.com |date=April 14, 2025 |access-date=April 28, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Velsas prinča balva]]&lt;br /&gt;{{small|(Austrumu konferences čempioni)}} || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Panthers advance to 3rd straight Stanley Cup Final with Game 5 win against Hurricanes |url=https://www.nhl.com/news/florida-panthers-carolina-hurricanes-game-5-recap-may-28 |website=NHL.com |date=May 28, 2025 |access-date=May 30, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Klerensa Kempbela balva]]&lt;br /&gt;{{small|(Rietumu konferences čempioni)}} || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Oilers defeat Stars in Game 5, advance to 2nd straight Stanley Cup Final |url=https://www.nhl.com/news/edmonton-oilers-dallas-stars-game-5-recap-may-29 |website=NHL.com |date=May 29, 2025 |access-date=May 30, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Arta Rosa balva]]&lt;br /&gt;{{small|(spēlētājs kurš ieguvis visvairāk punktus)}} || [[Ņikita Kučerovs]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}} || [[Neitans Makinnons]] {{small|(Kolorādo &quot;Avalanche&quot;)}} ||&lt;ref name=&quot;RossRichard&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Kucherov wins Art Ross Trophy, Draisaitl claims Maurice 'Rocket' Richard |url=https://www.nhl.com/news/lightning-nikita-kucherov-art-ross-trophy-oilers-leon-draisaitl-maurice-richard-trophy |website=NHL.com |date=April 18, 2025 |access-date=April 28, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Billa Mastertona balva]]&lt;br /&gt;{{small|(neatlaidība, sportiskā priekšzīme un centība)}} || [[Šons Monahens]] {{small|(Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;)}} || [[Marks Andrē Flerī]] {{small|(Minesotas &quot;Wild&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Gābriels Landeskogs]] {{small|(Kolorādo &quot;Avalanche&quot;)}}||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Monahan of Blue Jackets wins Masterton Trophy for perseverance |url=https://www.nhl.com/news/sean-monahan-wins-masterton-trophy-for-2024-25-season |website=NHL.com |date=June 5, 2025 |access-date=June 5, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Kaldera balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais jaunais spēlētājs)}} || [[Leins Hatsons]] {{small|(Monreālas &quot;Canadiens&quot;)}} || [[Maklīns Selebrīni]] {{small|(Sanhosē &quot;Sharks&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Dastins Volfs]] {{small|(Kalgari &quot;Flames&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hutson of Canadiens surprised by parents with Calder Trophy as NHL’s top rookie |url=https://www.nhl.com/news/lane-hutson-wins-calder-trophy-for-2024-25-season |website=NHL.com |date=June 10, 2025 |access-date=June 10, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Kona Smita balva]]&lt;br /&gt;{{small|(izslēgšanas spēļu vērtīgākais spēlētājs)}} || [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]] {{small|(Floridas &quot;Panthers&quot;)}} || [[Breds Maršāns]] {{small|(Floridas &quot;Panthers&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bennett wins Conn Smythe Trophy as MVP of Stanley Cup Playoffs |url=https://www.nhl.com/news/florida-panthers-sam-bennett-wins-2025-conn-smythe-trophy-playoffs-mvp |website=NHL.com |date=June 17, 2025 |access-date=June 18, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Frenka Selkes balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais uzbrucējs aizsardzībā)}} || [[Aleksandrs Barkovs]] {{small|(Floridas &quot;Panthers&quot;)}} || [[Entonijs Sirelli]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Sems Reinharts]] {{small|(Floridas &quot;Panthers&quot;)}} ||&lt;ref name=Barkov&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Panthers captain Barkov surprised with Selke, King Clancy trophies |url=https://www.nhl.com/news/aleksander-barkov-wins-2025-selke-king-clancy-trophies |website=NHL.com |date=June 2, 2025 |access-date=June 2, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Harta balva]]&lt;br /&gt;{{small|(regulārās sezonas vērtīgākais spēlētājs)}} ||[[Konors Helebaks]] {{small|(Vinipegas &quot;Jets&quot;)}} || [[Leons Draizaitls]] {{small|(Edmontonas &quot;Oilers&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Ņikita Kučerovs]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}} ||&lt;ref name=&quot;HartVezina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hellebuyck of Jets surprised with Hart, Vezina while fishing |url=https://www.nhl.com/news/winnipeg-jets-connor-hellebuyck-surprised-with-hart-vezina-while-fishing |website=NHL.com |date=June 12, 2025 |access-date=June 12, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Džeka Adamsa balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais treneris)}} || [[Spensers Karberi]] {{small|(Vašingtonas &quot;Capitals&quot;)}} || [[Skots Arnels]] {{small|(Vinipegas &quot;Jets&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Martēns Senluī]] {{small|(Monreālas &quot;Canadiens&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Carbery of Capitals wins Jack Adams Award as top coach |url=https://www.nhl.com/news/spencer-carbery-wins-jack-adams-award-for-2024-25-season |website=NHL.com |date=June 7, 2025 |access-date=June 7, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Džeimsa Norisa balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais aizsargs)}} ||[[Keils Makars]] {{small|(Kolorādo &quot;Avalanche&quot;)}} || [[Kvinns Hjūzs]] {{small|(Vankūveras &quot;Canucks&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Zaks Verenskis]] {{small|(Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Makar of Avalanche surprised with Norris Trophy after golf outing |url=https://www.nhl.com/news/cale-makar-wins-norris-trophy-for-2024-25-season |website=NHL.com |date=June 11, 2025 |access-date=June 11, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Kinga Klensija balva]]&lt;br /&gt;{{small|(līderis uz ledus un ārpus tā)}} || [[Aleksandrs Barkovs]] {{small|(Florida &quot;Panthers&quot;)}} || nav ||&lt;ref name=Barkov/&gt;
|-
| [[Lēdijas Bingas balva]]&lt;br /&gt;{{small|(sportiskais gars un izcilība)}} || [[Anže Kopitars]] {{small|(Losandželosas &quot;Kings&quot;)}} || [[Džeks Aihels]] {{small|(Vegasas &quot;Golden Knights&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Breidens Points]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Kopitar of Kings wins Lady Byng Trophy for gentlemanly conduct |url=https://www.nhl.com/news/anze-kopitar-surprised-with-2025-lady-byng-trophy-on-family-trip |website=NHL.com |date=June 12, 2025 |access-date=June 12, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Teda Lindsija balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais spēlētājs spēlētāju asociācijas vērtējumā)}} || [[Ņikita Kučerovs]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}} || [[Neitans Makinnons]] {{small|(Kolorādo &quot;Avalanche&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Keils Makars]] {{small|(Kolorādo &quot;Avalanche&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Kucherov wins Ted Lindsay Award for 2nd time, surprised by Lightning teammates with news |url=https://www.nhl.com/news/nikita-kucherov-wins-ted-lindsay-award-for-2024-25-season |website=NHL.com |date=June 4, 2025 |access-date=June 4, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Marka Mesjē balva]]&lt;br /&gt;{{small|(līdera spējas un ieguldījums sabiedrībā)}} || [[Aleksandrs Ovečkins]] {{small|(Vašingtonas &quot;Capitals&quot;)}} || nav ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ovechkin named winner of Mark Messier NHL Leadership Award |url=https://www.nhl.com/news/alex-ovechkin-named-winner-of-2025-mark-messier-leadership-award |website=NHL.com |date=May 23, 2025 |access-date=May 23, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Morisa Rišāra balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais vārtu guvējs)}} || [[Leons Draizaitls]] {{small|(Edmontonas &quot;Oilers&quot;)}} || [[Viljams Nīlanders]] {{small|(Toronto &quot;Maple Leafs&quot;)}} ||&lt;ref name=&quot;RossRichard&quot; /&gt;
|-
| [[Džima Gregori balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais ģenerālmenedžeris)}} || || [[Kevins Ševeldeiofs]] {{small|(Vinipegas &quot;Jets&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Džims Nills]] {{small|(Dalasas &quot;Stars&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Bils Zito]] {{small|(Floridas &quot;Panthers&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Cheveldayoff, Nill, Zito finalists for General Manager of the Year Award |url=https://www.nhl.com/news/cheveldayoff-nill-zito-finalists-for-2025-gm-of-year-award |website=NHL.com |date=May 23, 2025 |access-date=May 23, 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Vezinas balva]]&lt;br /&gt;{{small|(labākais vārtsargs)}} ||[[Konors Helebaks]] {{small|(Vinipegas &quot;Jets&quot;)}} || [[Dārsijs Kempers]] {{small|(Losandželosas &quot;Kings&quot;)}}&lt;br /&gt;[[Andrejs Vasiļevskis]] {{small|(Tampabejas &quot;Lightning&quot;)}} ||&lt;ref name=&quot;HartVezina&quot; /&gt;
|-
| [[Viljama Dženingsa balva]]&lt;br /&gt;{{small|(vārtsargs ar vismazāk ielaistajām ripām)}} || [[Konors Helebaks]] {{small|(Vinipegas &quot;Jets&quot;)}} || [[Dārsijs Kempers]] un [[Dāvids Ritihs]]&lt;br /&gt;{{small|(Losandželosas &quot;Kings&quot;)}} ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hellebuyck of Jets wins William M. Jennings Trophy again |url=https://www.nhl.com/news/connor-hellebuyck-of-winnipeg-jets-wins-william-m-jennings-trophy-2024-2025-season |website=NHL.com |date=April 16, 2025 |access-date=April 28, 2025}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{NHL komandas}}
[[Kategorija:2024. gads sportā|NHL]]
[[Kategorija:2025. gads sportā|NHL]]
[[Kategorija:NHL sezonas]]</text>
      <sha1>pij0iup616yadvscqog9ccgcop4s5m2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Napuka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603356</id>
    <revision>
      <id>4499472</id>
      <parentid>4297667</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4847" sha1="d3hngel2f73nzii3z9aatdgy2f2gvkb" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Napuka
|attēls              = Napuka2.jpg
|attēla paraksts     = Napukas [[NASA]] satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Napuka''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 14 |latm= 10 |lats= 12 |latNS= S 
|longd= 141 |longm= 13 |longs= 52 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Disepointmenta salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 8
|garums              = 11
|platums             = 5,2&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 18
|krasta līnija       = 27&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Napuka&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tepukamaruia&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 234
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 29,25
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Napuka''' ({{val|pmt|Napuka}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Disepointmenta salas|Disepointmenta salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar [[Ziemeļtepoto]] salu veido Napukas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta, kas radniecīga [[tuamotieši]]em.

== Ģeogrāfija ==
Napuka atrodas Tuamotu salu ziemeļu daļā, tiek pieskaitīta Disepointmenta salu grupai, tuvākā sala ir {{nobr|17 km}} attālā [[Ziemeļtepoto]] rietumos. [[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē. Atolam iegarena forma, tā garums ir {{nobr|11 km}}, platums platākajā vietā — {{nobr|5,2 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|27 km}}. [[Rifs]] iekļauj {{nobr|18 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; [[osta]] ierīkota pie ārējā rifa atola ziemeļrietumos.

Vienīgā apdzīvotā vieta Tepukamaruia atrodas atola ziemeļrietumos.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija Džona Bairona vadībā 1765. gadā, nodēvēja par ''Wytoohee Island'', bet Napukas un [[Tepoto (Disepointmenta salas)|Tepoto]] salas kopā — par ''Disappointment Islands'' — ‘Vilšanās salas’, jo salinieki izturējās pret atbraucējiem naidīgi.

19. gadsimtā Napuka kļuva par [[Francija]]s teritoriju, kurā ap 1850. gadu dzīvoja ap 80 iedzīvotāju. Izolācijas dēļ Napuka, tāpat kā Tepoto, bija viena no pēdējām Tuamotu arhipelāga salām, kas pieredzēja tradicionālo polinēziešu paražu un to lingvistisko īpatnību norietu (Napukā un Tepoto runātā [[tuamotiešu valoda]] ir viena no septiņām šīs polinēziešu valodas varietātēm). Sala tika evaņģelizēta 1878. gadā. Šo iemeslu dēļ šie atoli 20. gadsimta pirmajā pusē bija īpaši interesanti etnogrāfiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem.

== Saimniecība ==
Atola ekonomika balstās uz [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšanu un [[Kopra|kopras]] ieguvi. Atola dienvidrietumos pie Tepukamaruias kopš 1977. gada atrodas Napukas lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1,4 tūkstošiem pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/nau/routes Napuka routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>d3hngel2f73nzii3z9aatdgy2f2gvkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lecamaukla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603374</id>
    <revision>
      <id>4499478</id>
      <parentid>4297834</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:19:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4499478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="775" sha1="9xiui9djxxmqahyz6dhm8oar1plijfb" xml:space="preserve">[[Attēls:Fairfax_County_School_sports_-_22.JPG|thumb| Zēns lec ar lecamauklu [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]]]
'''Lecamaukla''' ir instruments, ko izmanto [[Sports|sportā]], kurā ritmiski lēkā pāri [[virve]]i, kas šūpojas zem kājām un virs galvas. Aktivitāte, tiek praktizēta gan atpūtas, gan sacensību nolūkos.

Tas cēlās no 16. gadsimta kolonistu novērotajām [[Austrālijas pamatiedzīvotāji|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] tradīcijām un vēlāk tika popularizēta 17. gadsimta Eiropā, lecamaukla kļuva par plaši izplatītu sportisku izklaidi. Tas īpaši uzplauka 19. gadsimta urbanizētās sabiedrībās, kur tas kļuva par bērnu kultūras neatņemamu sastāvdaļu.


{{rotaļlieta-aizmetnis}}
{{sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Rotaļlietas]]</text>
      <sha1>9xiui9djxxmqahyz6dhm8oar1plijfb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499542</id>
      <parentid>4499478</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:55:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="790" sha1="d7ykwcmby54e500bwhwd6tpxyet26zb" xml:space="preserve">[[Attēls:Fairfax_County_School_sports_-_22.JPG|thumb| Zēns lec ar lecamauklu [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]]]
'''Lecamaukla''' ir instruments, ko izmanto [[Sports|sportā]], kurā ritmiski lēkā pāri [[virve]]i, kas šūpojas zem kājām un virs galvas. Aktivitāte, tiek praktizēta gan atpūtas, gan sacensību nolūkos.

Tas cēlās no 16. gadsimta kolonistu novērotajām [[Austrālijas pamatiedzīvotāji|Austrālijas pamatiedzīvotāju]] tradīcijām un vēlāk tika popularizēta 17. gadsimta [[Eiropa|Eiropā]], kur lecamaukla kļuva par plaši izplatītu sportisku izklaidi. Tas īpaši uzplauka 19. gadsimta urbanizētās sabiedrībās, kur tas kļuva par bērnu kultūras neatņemamu sastāvdaļu.


{{rotaļlieta-aizmetnis}}
{{sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Rotaļlietas]]</text>
      <sha1>d7ykwcmby54e500bwhwd6tpxyet26zb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1867. gada Austrijas–Ungārijas kompromiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603381</id>
    <revision>
      <id>4499482</id>
      <parentid>4297760</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:22:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[1867. gada kompromiss]] uz [[1867. gada Austrijas–Ungārijas kompromiss]]: pilns nosaukums.</comment>
      <origin>4297760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1743" sha1="lzx0qdf0pk8v99cciadtqeggf84yxot" xml:space="preserve">[[Attēls:Imperial Coat of Arms of the Empire of Austria.svg|thumb|Austroungārijas ģerbonis]]
'''1867. gada kompromiss''' ({{val|de|Ausgleich}}) bija vienošanās starp [[Austrijas impērija|Austrijas impērijas]] centrālo valdību un [[Ungārijas karaliste|Ungārijas karalistes]] politiķiem, kuras rezultātā tika izveidota [[Austroungārija|Austrijas–Ungārijas dubultmonarhija]].

== Vēsture ==
Pēc [[1848. gada revolūcijas]] un tai sekojošajiem nemieriem [[Ungārija|Ungārijā]], Austrijas valdība centās nostiprināt centralizētu varu. Tomēr ilgstoša pretošanās un spiediens no ungāru politiķiem lika meklēt kompromisu. Svarīgu lomu spēlēja arī militārā sakāve [[Austrijas—Prūsijas karš|karā ar Prūsiju 1866. gadā]], kas vājināja Austrijas starptautisko pozīciju.

1867. gada kompromiss tika panākts starp [[Francis Jozefs I|Francis Jozefu I]] un ungāru līderiem, tostarp [[Ferencs Deāks|Ferencu Deāku]]. Tā rezultātā Austrijas impērija tika pārveidota par divkopienu valsti — Austriju–Ungāriju. Abām daļām bija atsevišķas valdības un parlamenti, bet tās dalīja kopēju monarhu, ārpolitiku, bruņotos spēkus un finanšu politiku.

== Sekas ==
Kompromiss nodrošināja salīdzinošu stabilitāti daudztautīgajā impērijā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], taču vienlaikus tas pastiprināja citu etnisko grupu neapmierinātību – īpaši [[čehi|čehu]], [[horvāti|horvātu]] un [[slovāki|slovāku]] vidū, kuriem netika piešķirta līdzvērtīga [[autonomija]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>lzx0qdf0pk8v99cciadtqeggf84yxot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499543</id>
      <parentid>4499482</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1727" sha1="01yarhr44svr4r7q6nz4s1m80jsfufq" xml:space="preserve">[[Attēls:Imperial Coat of Arms of the Empire of Austria.svg|thumb|Austroungārijas ģerbonis]]
'''1867. gada Austrijas—Ungārijas kompromiss''' ({{val|de|Ausgleich}}) bija vienošanās starp [[Austrijas impērija]]s centrālo valdību un [[Ungārijas karaliste]]s politiķiem, kuras rezultātā tika izveidota [[Austroungārija|Austrijas—Ungārijas dubultmonarhija]].

== Vēsture ==
Pēc [[1848. gada revolūcijas]] un tai sekojošajiem nemieriem [[Ungārija|Ungārijā]], Austrijas valdība centās nostiprināt centralizētu varu. Tomēr ilgstoša pretošanās un spiediens no ungāru politiķiem lika meklēt kompromisu. Svarīgu lomu spēlēja arī militārā sakāve [[Austrijas—Prūsijas karš|karā ar Prūsiju 1866. gadā]], kas vājināja Austrijas starptautisko pozīciju.

1867. gada kompromiss tika panākts starp [[Francis Jozefs I|Francis Jozefu I]] un ungāru līderiem, tostarp [[Ferencs Deāks|Ferencu Deāku]]. Tā rezultātā Austrijas impērija tika pārveidota par divkopienu valsti — Austriju—Ungāriju. Abām daļām bija atsevišķas valdības un parlamenti, bet tās dalīja kopēju monarhu, ārpolitiku, bruņotos spēkus un finanšu politiku.

== Sekas ==
Kompromiss nodrošināja salīdzinošu stabilitāti daudztautīgajā impērijā līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], taču vienlaikus tas pastiprināja citu etnisko grupu neapmierinātību — īpaši [[čehi|čehu]], [[horvāti|horvātu]] un [[slovāki|slovāku]] vidū, kuriem netika piešķirta līdzvērtīga [[autonomija]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>01yarhr44svr4r7q6nz4s1m80jsfufq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īru republikāņu armija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603382</id>
    <revision>
      <id>4499485</id>
      <parentid>4297865</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2999" sha1="p7q2jibtuh68sndjo0jgxh34owtg9dv" xml:space="preserve">{{Valsts armijas infokaste
|country              = [[Īrija]] / [[Ziemeļīrija]]
|name                 = Īru republikāņu armija
|native_name          = Óglaigh na hÉireann
|image                = [[Attēls:Hogan's_Flying_Column.gif|250px]]
|caption              = 
|founded              = {{dat|1919}}
|disbanded            = Dažādi atzari formāli pārtrauca darbību dažādos laikos (oficiāli – {{dat|2005}})
|branches             = Paramilitārs grupējums
|headquarters         = [[Belfāsta]] (neoficiāli)
|commander_title      = Līderis (slepeni)
|active               = Mainīgs (līdz dažiem tūkstošiem)
|history              = [[Īrijas neatkarības karš]]&lt;br&gt;[[Īrijas pilsoņu karš]]&lt;br&gt;[[Nemieri Ziemeļīrijā (The Troubles)]]
}}

'''Īru republikāņu armija''' ('''ĪRA''', [[Īru valoda|īru]]: ''Óglaigh na hÉireann'') bija [[Īri|īru]] nacionālistu paramilitāra organizācija, kuras mērķis bija panākt [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]] atdalīšanu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un apvienot to ar pārējo [[Īrija|Īriju]] vienā neatkarīgā republikā.

== Vēsture ==
ĪRA radās 1919. gadā kā bruņota organizācija, kas cīnījās pret britu varu [[Īrijas neatkarības karš|Īrijas neatkarības kara]] laikā. Pēc [[Angļu-īru miera līgums|Angļu-īru miera līguma]] parakstīšanas 1921. gadā organizācija sašķēlās: daļa pieņēma līgumu, bet cita daļa to noraidīja, kā rezultātā sākās [[Īrijas pilsoņu karš]].

20. gadsimtā ĪRA attīstījās vairākās frakcijās, no kurām pazīstamākā ir tā sauktā Pagaidu ĪRA (''Provisional IRA''), kas aktīvi darbojās laikā no 1969. līdz 1998. gadam [[Nemieri Ziemeļīrijā (The Troubles)|nemieru Ziemeļīrijā]] ietvaros. Organizācija īstenoja bruņotu cīņu, tostarp sprādzienus un atentātus, pret britu valdību un drošības spēkiem.

1998. gadā ĪRA piekrita [[Lielās piektdienas vienošanās|Lielās piektdienas vienošanās]] nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas. 2005. gadā ĪRA oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu.

== Strukturālās izmaiņas ==
ĪRA sadalījās vairākos atzaros, piemēram:
* ''Provisional IRA''
* ''Real IRA''
* ''Continuity IRA''  
Šie grupējumi atšķīrās pēc pieejas – daži turpināja bruņotu cīņu pēc 1998. gada.

== Kritika un atbalsts ==
ĪRA tika uzskatīta par teroristisku organizāciju Apvienotajā Karalistē, [[ASV]] un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], taču tai bija arī sabiedriskais atbalsts daļā īru iedzīvotāju, jo īpaši [[Sinn Féin|''Sinn Féin'']] partijas atbalstītāju vidū.

== Ārējās saites ==
* [https://www.britannica.com/topic/Irish-Republican-Army Britannica: Irish Republican Army] {{en}}
* [https://cain.ulster.ac.uk/ CAIN – Conflict Archive on the Internet (Ziemeļīrijas konflikts)] {{en}}

[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]]
[[Kategorija:Īrijas vēsture]]</text>
      <sha1>p7q2jibtuh68sndjo0jgxh34owtg9dv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īrijas pilsoņu karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603385</id>
    <revision>
      <id>4499544</id>
      <parentid>4298067</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2764" sha1="d76tu4gu66ow1jba15847lib0wta8gq" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Īrijas pilsoņu karš&lt;br&gt;''Cogadh Cathartha na hÉirean''
| partof            = [[Īrijas neatkarības karš|Īrijas neatkarības kara]] un [[Īrijas revolūcija]]s turpinājums
| image             = [[Attēls:Secret_Destination_(6233259813).jpg|250px]]
| caption           = Nacionālās armijas karavīri uz kuģa Īrijas pilsoņu kara laikā
| date              = {{dat|1922|6|28|N}} — {{dat|1923|5|24|N}}
| place             = [[Īrijas Brīvvalsts]]
| casus             = [[Angļu-Īru līgums]] starp Lielbritāniju un Īru republikāņiem
| territory         = 
| result            = * Īrijas Brīvvalsts uzvara
* Pretlīguma spēku sakāve
* Līguma ieviešana un Brīvvalsts nostiprināšanās
| combatant1        = [[Attēls:Flag of Ireland.svg|20px]] [[Īrijas Brīvvalsts]]&lt;br /&gt;[[Nacionālā armija (Īrija)|Nacionālā armija]]
| combatant2        = Pretlīguma republikāņi&lt;br /&gt;[[Īru republikāņu armija]]
| commander1        = 
| commander2        = 
| strength1         = 38 000 — 55 000
| strength2         = 15 000 — 20 000
| casualties1       = Apmēram 800 bojā gājušie
| casualties2       = Apmēram 1 500 bojā gājušie
| casualties4       = Kopējais mirušo skaits: ~2 000 – 4 000, ieskaitot civiliedzīvotājus
| alt               = 
}}

'''Īrijas pilsoņu karš''' ([[Īru valoda|īru]]: ''Cogadh Cathartha na hÉireann;'' {{val|en|Irish Civil War}}) notika no [[1922]]. gada 28. jūnija līdz [[1923]]. gada 24. maijam un bija konflikts starp Īrijas neatkarības atbalstītājiem un pretiniekiem pēc [[Angļu-īru miera līgums|Angļu-Īru līguma]] parakstīšanas. Līgums nodibināja [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas Brīvvalsti]] kā pašpārvaldes dominionu [[Lielbritānijas impērija]]s sastāvā, ko atbalstīja tādi līderi kā [[Maikls Kolinss (īru revolucionārs)|Maiks Kollins]] un [[Artūrs Grifits]], bet pret to nostājās republikāņi, tostarp [[Imons de Valera]], kas vēlējās pilnīgu Īrijas [[Neatkarība|neatkarību]] kā republiku.

Kara sākumpunkts bija Dublinas &quot;Četru tiesu&quot; apšaude 1922. gada jūnijā, ko īstenoja Brīvvalsts armija, lai izklīdinātu līguma pretinieku [[Īru republikāņu armija|Īru republikāņu armijas]] spēkus. Līdz 1923. gada maijam Nacionālā armija bija ieguvusi kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas. 24. maijā līguma pretinieku spēki paziņoja par karadarbības pārtraukšanu bez oficiālas [[kapitulācija]]s. Kara laikā tika izdarīti arī daudzi represīvi soļi, tostarp [[Nāvessods|nāvessodi]] un civiliedzīvotāju aresti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Īrijas vēsture]]</text>
      <sha1>d76tu4gu66ow1jba15847lib0wta8gq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumkalimantāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603401</id>
    <revision>
      <id>4499545</id>
      <parentid>4346579</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2731" sha1="8nqoua7xjehlfr41ugwlzmaork63oth" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Austrumkalimantāna
| official_name = ''Kalimantan Timur''
| image_skyline = Atlas_SMP_BIG_-_Kalimantan_Timur.svg
| imagesize = 
| image_caption = 
| settlement_type = [[Indonēzijas administratīvais iedalījums|province]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Flag of East Kalimantan.svg
| image_shield = Coat of arms of East Kalimantan.svg
| shield_size  = 70px
| image_map = East Kalimantan in Indonesia.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{IDN}}
| established_title = Dibināta
| established_date = 1956
| area_total_km2 = 129066
| population_total = 3868183
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| capital = [[Samarinda]]
| largest_city = [[Balikpapana]]
| latd = 0| latm = 30 | lats = | latNS = N
| longd = 117| longm = 0 | longs = | longEW = E
| seat_type = Centrs
| seat = 
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 10
| p1 = '''3 pilsētas'''
| p2 = [[Samarinda]]
| p3 = [[Balikpapana]]
| p4 = [[Bontanga]]
| p5 = '''7 apriņķi'''
| p6 = Berau apriņķis
| p7 = Kutai Barat apriņķis
| p8 = Kutai Kartanegara apriņķis
| p9 = Kutai Timur apriņķis
| p10 = Mahakam Ulu apriņķis
| p11 = Paser apriņķis
| p12 = Penajamas Paseras ziemeļu apriņķis
| population_blank01_title = Konfesijas
| population_blank01 = [[musulmaņi]] (85%)&lt;br /&gt;[[kristieši]] (13%)&lt;br /&gt;[[hinduisms|hinduisti]] un [[budisti]] (2%)
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[javieši]] (29%)&lt;br /&gt;[[bugieši]] (19%)&lt;br /&gt;[[dajiaki]] (9%)&lt;br /&gt;[[bandžari]], [[madurieši]]
| official_language = [[indonēziešu valoda]]
| website = {{URL|https://kaltimprov.go.id}}
| timezone = [[WITA]]
| utc_offset = +8
}}

'''Austrumkalimantāna''' ({{val|id|Kalimantan Timur}}) ir [[Indonēzija]]s province [[Kalimantāna (Indonēzija)|Kalimantānas]] austrumu daļā. Tā robežojas ar [[Ziemeļkalimantāna|Ziemeļkalimantānu]], [[Centrālā Kalimantāna|Centrālo Kalimantānu]] un [[Dienvidkalimantāna|Dienvidkalimantānu]], kā arī ar [[Makasašaurums|Makasa šaurumu]] austrumos. Province ir bagāta ar dabas resursiem, tostarp naftu, dabasgāzi, kokmateriāliem un ogli.

Austrumkalimantānas province ir vieta, kur tiek būvēta Indonēzijas nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru.

Administratīvi province ir sadalīta 3 pilsētās un 7 apriņķos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Indonēzija-aizmetnis}}


{{Indonēzijas provinces}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas provinces]]</text>
      <sha1>8nqoua7xjehlfr41ugwlzmaork63oth</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brižita Makrona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603409</id>
    <revision>
      <id>4499546</id>
      <parentid>4297904</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2510" sha1="5h7gp4ccd712cbb0bccv2cb7td3gmjx" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brižita Makrona
| vārds_orģ = ''Brigitte Macron''
| attēls = Brigitte_Macron_(July_2017)_(cropped).JPG
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = [[Francijas pirmā lēdija]]
| term_sākums = {{dat|2017|5|14|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Emanuels Makrons]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Valērija Trīvelere]]
| pēctecis = 
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = Brižita Marīna Tronjē, {{dzimšanas datums un vecums|1953|4|13}}
| dzim_vieta = {{Vieta|Francija|Amjēna}}
| dzīves_vieta = [[Elizejas pils]], [[Parīze]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[francūži|francūziete]]
| partija = nav
| dinastija = 
| tēvs = Žans Tronjē
| māte = ''Simone Pujol''
| dzīvesb = [[Emanuels Makrons]]
| bērni = 3 bērni (no pirmās laulības)
| profesija = skolotāja, sabiedriskā darbiniece
| alma_mater = [[Amjēnas Universitāte]]
| reliģija = [[Romas katoļu baznīca|katoļticība]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Brižita Makrona''' ({{val|fr|Brigitte Macron}}; dzimusi '''Brižita Marīna Tronjē''' ([[Franču revolūcija|franču]]: ''Brigitte Marie-Claude Trogneux''; {{dat|1953|4|13}} [[Amjēna|Amjēnā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Francija|Francijas]] sabiedriskā darbiniece, [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francijas pirmā lēdija]]. Pēc profesijas — franču valodas un literatūras [[skolotāja]].

Pirms laulībām ar E. Makronu, viņa jau bija precējusies, un viņai ir trīs bērni. Ar Emanuelu Makronu viņa iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā. Pāris apprecējās 2007. gadā. Kā pirmā lēdija, Brižita Makrona aktīvi iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs, tostarp izglītībā, veselībā un bērnu labklājībā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Valērija Trīvelere]]
| virsraksts = [[Francijas pirmā lēdija]]
| periods = amatā no {{dat|2017|5|14|Ģ}} — pašlaik
| pēc = —
}}
{{kastes beigas}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makrona, Brižita}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas cilvēki]]</text>
      <sha1>5h7gp4ccd712cbb0bccv2cb7td3gmjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499547</id>
      <parentid>4499546</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:06:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4499547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2531" sha1="2nfu8rlkg8miyad35ybap5lye6ij4dn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brižita Makrona
| vārds_orģ = ''Brigitte Macron''
| attēls = Brigitte_Macron_(July_2017)_(cropped).JPG
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = [[Francijas pirmā lēdija]]
| term_sākums = {{dat|2017|5|14|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Emanuels Makrons]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Valērija Trīvelere]]
| pēctecis = 
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = Brižita Marīna Tronjē, {{dzimšanas datums un vecums|1953|4|13}}
| dzim_vieta = {{Vieta|Francija|Amjēna}}
| dzīves_vieta = [[Elizejas pils]], [[Parīze]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[francūži|francūziete]]
| partija = nav
| dinastija = 
| tēvs = Žans Tronjē
| māte = ''Simone Pujol''
| dzīvesb = [[Emanuels Makrons]]
| bērni = 3 bērni (no pirmās laulības)
| profesija = skolotāja, sabiedriskā darbiniece
| alma_mater = [[Amjēnas Universitāte]]
| reliģija = [[Romas katoļu baznīca|katoļticība]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Brižita Makrona''' ({{val|fr|Brigitte Macron}}; dzimusi '''Brižita Marīna Tronjē''' ([[Franču revolūcija|franču]]: ''Brigitte Marie-Claude Trogneux''; {{dat|1953|4|13}} [[Amjēna|Amjēnā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[Francija|Francijas]] sabiedriskā darbiniece, [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francijas pirmā lēdija]]. Pēc profesijas — franču valodas un literatūras [[skolotāja]].

Pirms laulībām ar E. Makronu, viņa jau bija precējusies, un viņai ir trīs bērni. Ar ievērojami jaunāko Emanuelu Makronu viņa iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā. Pāris apprecējās 2007. gadā. Kā pirmā lēdija, Brižita Makrona aktīvi iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs, tostarp izglītībā, veselībā un bērnu labklājībā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Valērija Trīvelere]]
| virsraksts = [[Francijas pirmā lēdija]]
| periods = amatā no {{dat|2017|5|14|Ģ}} — pašlaik
| pēc = —
}}
{{kastes beigas}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Makrona, Brižita}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas cilvēki]]</text>
      <sha1>2nfu8rlkg8miyad35ybap5lye6ij4dn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Saldo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603418</id>
    <revision>
      <id>4499549</id>
      <parentid>4417827</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:14:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18033" sha1="01x3idajjzh1x0up6fgzv55s48ctmfz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vladimirs Saldo / Volodimirs Saldo
| vārds_orģ = ''Владимир Сальдо'' / ''Володимир Сальдо''
| attēls = Security_Council_of_Russia_meeting_(2023-04-05)_01_(cropped)_(cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Saldo 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabala]] gubernators (apstrīdēts, Krievijas iecelts)
| term_sākums = {{dat|2023|9|23|N}}&lt;br /&gt;(kā pienākumu izpildītājs: {{dat|2022|10|4|N}} — {{dat|2023|9|23|N}})
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Vladimirs Putins]]
| premjers = 
| priekštecis = ''amats izveidots''
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabala militāri civilās pārvaldes]] vadītājs (apstrīdēts, Krievijas iecelts)
| term_sākums2 = {{dat|2022|4|26|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|10|4|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = ''amats likvidēts''&lt;br /&gt;viņš pats kā gubernators
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = Hersonas pilsētas domes deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2015|11|27|n}}
| term_beigas3 = {{Dat|2022|4|26|n}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 =
| pēctecis3 =
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2012|12|12|n}}
| term_beigas4 = {{dat|2014|11|27|n}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 =
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = [[Hersona|Hersonas pilsēta]]s mērs
| term_sākums5 = {{dat|2002|4|12|n}}
| term_beigas5 = {{dat|2014|5|25|n}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 = [[Mikola Ordinskis]]
| pēctecis5 = [[Zoja Berežna]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|6|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Mikolajivas apgabals|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] (2001—2014)&lt;br /&gt;[[Mūsu novads (Ukraina)|Mūsu novads]] (2014—2019)&lt;br /&gt;[[Volodimira Saldo bloks]] (2019—2022)&lt;br /&gt;[[Vienotā Krievija]] (kopš 2022. gada)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Ļubova Saldo
| bērni = Irina Saldo&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сальдо Ірина |url=https://file.most.ks.ua/d/saldo-iryna-volodymyrivna/ |website=Досьє |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
| profesija = politiķis, inženieris-būvnieks, kolaborants
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = Volodymyr_Saldo_signature.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Vladimirs Saldo''' ({{val|ru|Владимир Васильевич Сальдо}}) jeb '''Volodimirs Saldo''' ({{val|uk|Володимир Васильович Сальдо}}; dzimis {{dat|1956|6|12}}) ir [[Ukraina]]s un [[Krievija]]s politiķis, [[Rusofīlisms|prokrievisks]] [[Kolaboracionisms|kolaborants]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Кабаєва та сім'я Пєскова потрапили під санкції Євросоюзу – DW – 03.06.2022 |url=https://www.dw.com/uk/yes-zaprovadyv-sanktsii-proty-kabaievoi-ta-simi-pieskova/a-62028686 |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=dw.com |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=S.A |first1=Telewizja Polska |title=Chief collaborator in occupied Kherson asks Moscow to help ‘evacuate’ locals |url=https://tvpworld.com/63905018/chief-collaborator-in-occupied-kherson-asks-moscow-to-help-evacuate-locals |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=tvpworld.com |language=en |archive-date={{dat|2023|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230409225427/https://tvpworld.com/63905018/chief-collaborator-in-occupied-kherson-asks-moscow-to-help-evacuate-locals }}&lt;/ref&gt; [[Hersonas apgabala okupācija|Krievijas okupētā Hersonas apgabala]] vadītājs (2022—pašlaik), [[Hersona|Hersonas pilsētas]] domes deputāts (2015—2022), Hersonas pilsētas mērs (2002—2012), [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputāts (2012—2014).

Pēc [[Hersonas apgabala okupācija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā tika iecelts par apgabala okupācijas administrācijas vadītāju. 2022. gada jūnijā viņš ieguva Krievijas pilsonību no Hersonas krievu okupācijas varas iestādēm.

Kopš 2022. gada augusta pret Saldo, kolaborācijas ar Krieviju dēļ, ir piemērotas [[Eiropas Savienība]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]s un virknes citu valstu sankcijas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=В Великобритании нашли компанию «главы» аннексированной части Херсонской области. Она была зарегистрирована осенью 2022 года |url=https://meduza.io/news/2023/04/27/v-velikobritanii-nashli-kompaniyu-glavy-anneksirovannoy-chasti-hersonskoy-oblasti-ona-byla-zaregistrirovana-osenyu-2022-goda |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Meduza |date={{dat|2025|6|21||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 2. oktobrī Saldo paziņoja par okupētajā Hersonas apgabalā dzīvojošo ukraiņu piespiedu iesaukšanu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotajos spēkos]], kas ir [[Ženēvas konvencijas]] pārkāpums.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Russian proxies in occupied Kherson Oblast announce forced conscription of Ukrainians |url=https://kyivindependent.com/russian-proxies-in-occupied-kherson-oblast-announce-forced-conscription-of-ukrainians/ |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=The Kyiv Independent |date={{dat|2024|10|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Saldo dzimis 1956. gada 12. jūnijā [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabalā]], [[Ukrainas PSR]]. Viņa tēvs bija celtnieks, māte — ārste.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сальдо Володимир Васильович |url=https://dovidka.com.ua/user/?code=240176 |website=dovidka.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кто руководит оккупированными территориями Украины — Сальдо Владимир Васильевич — Проект |url=https://war-proekt.media/chinovniki-iz-rossii-v-ukraine/person/saldo-vladimir-vasilevich/ |website=Проект. |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; 1978. gadā viņš absolvēja [[Krivijrihas Nacionālā universitāte|Krivijrihas Kalnrūpniecības institūtu]] kā būvinženieris ar grādu industriālajā un civilajā inženierijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сальдо Володимир Васильович |url=http://irbis-nbuv.gov.ua/ASUA/0033249 |website=irbis-nbuv.gov.ua |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

1978.—1981. un 1986.—1988. gadā viņš bija kombināta ''Hersonpromstroj'' rūpnīcas ''Promstroj-1'' būvniecības un uzstādīšanas nodaļas vadītājs. 1981.—1986. gadā viņš bija [[Mongolijas Tautas Republika]]s armijas militārais padomnieks. No 1988. līdz 1991. gadam viņš bija ''Hersonpromstroj'' rūpnīcas ''Promstroj-6'' būvniecības un uzstādīšanas nodaļas galvenais inženieris. No 1991. līdz 2001. gadam viņš bija ''Hersonpromstroj'' rūpnīcas ''Promstroj-3'' būvniecības un uzstādīšanas nodaļas vadītājs.

No 2001. līdz 2002. gadam viņš bija Hersonas apgabala reģionālās pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks (celtniecības, mājokļu un komunālie pakalpojumu jomā), no 2002. līdz 2012. gadam — Hersonas pilsētas mērs.

No 2012. gada decembra līdz 2014. gada novembrim viņš bija Ukrainas Augstākās Radas 7. sasaukuma deputāts, kuru ievēlēts no prokrieviskās Reģionu partijas saraksta. Augstākajā Radā darbojies kā Būvniecības, pilsētplānošanas, mājokļu un komunālo pakalpojumu un reģionālās politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Народный депутат Украины VII созыва, заместитель главы Комитета ВРУ по вопросам строительства, градостроения, жилищно-коммунального хозяйства и региональной политики. |url=http://itd.rada.gov.ua/mps/info/expage/15820/8 |website=itd.rada.gov.ua |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā viņš kā Augstākās Radas deputāts publiski atklāja savu prokrievisko pozīciju.&lt;ref name=&quot;chesno&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сальдо Володимир Васильович — Біографія, Балотування, Фракції, Політична Агітація {{!}} ПолітХаб |url=https://www.chesno.org/politician/345/ |website=www.chesno.org |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada līdz 2022. gadam viņš bija Hersonas pilsētas celtnieku un investoru sabiedriskās organizācijas ''Strojinvestsojuz'' valdes priekšsēdētājs. 2015. gadā neveiksmīgi kandidējis uz Hersonas pilsētas mēra amatu no partijas &quot;Mūsu novads&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Задержанный ранее в Доминикане экс-мэр Херсона Сальдо вернулся в Украину |url=https://interfax.com.ua/news/general/391230.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Интерфакс-Украина |language=ru}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā viņš nodibināja politisko partiju &quot;[[Volodimira Saldo bloks]]&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Минюст зарегистрировал партию &quot;Блок Владимира Сальдо&quot; |url=https://khersonline.net/top/151501-minyust-zaregistriroval-partiyu-blok-vladimira-saldo.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=ХЕРСОН Онлайн общественно политическое интернет издание |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 16. martā viņš kļuva par &quot;Miera un kārtības saglabāšanas komitejas&quot; locekli un uzsāka sadarbību ar Krievijas militārpersonām.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Коллаборанты Херсонщины. Кто помогает оккупационным властям? |url=https://ru.krymr.com/a/rossiya-ukraina-voyna-khersonshchina-kollaboranty/31759680.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Крым.Реалии |date={{dat|2022|3|18||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; 26. aprīlī Krievijas militārpersonas iecēla Saldo par okupantu izveidotās Hersonas apgabala militāri civilās pārvaldes priekšsēdētāju. 2022. gada 11. jūnijā viņš bija viens no pirmajiem 23 cilvēkiem Hersonā, kurš saņēma Krievijas pasi. Kopš 2022. gada augusta viņš ir partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; biedrs.

2022. gada 5. augustā kļuva zināms, ka Vladimirs Saldo ievietots slimnīcā [[Krima|Krimā]], kur nonācis medicīniski izraisītā [[koma|komā]]. Ārsti neapstiprināja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]] vai [[Smadzeņu insults|insultu]]. Būdams komā, viņš ar speciālu lidmašīnu tika nogādāts [[Maskava|Maskavā]]. Smagā stāvoklī viņš tika ievietots Maskavas Sklifosovska pētniecības institūta toksikoloģijas nodaļas intensīvās terapijas nodaļā. Vladimirs Saldo 12. septembrī savā lietotnes ''[[Telegram]]'' kanālā ievietoja video, kurā stāsta, ka &quot;nebija kādu laiku ēterā&quot;, jo &quot;bija ļoti nopietnu ārstu uzraudzībā&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Сальдо объяснил месячное отсутствие наблюдением у «очень серьезных врачей» |url=https://www.kommersant.ru/doc/5558742 |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Коммерсантъ |date={{dat|2022|9|12||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 19. septembrī kļuva zināms par viņa atgriešanos Hersonā. Piedalījies [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|pseidoreferendumā &quot;par Hersonas apgabala iestāšanos Krievijas Federācijā&quot;]].

2022. gada novembra sākumā Saldo kopā ar [[Kirils Stremousovs|Kirilu Stremousovu]] un [[Sergejs Aksjonovs|Sergeju Aksjonovu]] iebilda pret Krievijas okupācijas karaspēka izvešanu no Hersonas.

2022. gada 18. novembrī, pēc [[Safari parks &quot;Taigans&quot;|safari parka &quot;Taigans&quot;]] īpašnieka Oļega Zubkova teiktā, kļuva zināms, ka Saldo ir iniciators dzīvnieku zagšanai un pārvešanai no Hersonas zoodārza uz [[Krimas okupācija|Krievijas okupēto]] [[Krima|Krimu]].

2023. gada [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|9. maijā]] viņš ierakstīja uzrunu ukraiņu valodā ukraiņu karavīriem, sakot, ka &quot;lielākoties mēs esam savējie, nevis ienaidnieki&quot;, un aicināja atcerēties, ka &quot;mūsu tēvi un vectēvi ir vienādi&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Гауляйтер Херсонщини Володимир Сальдо знову защебетав українською мовою |url=https://tsn.ua/ato/gaulyayter-hersonschini-saldo-znovu-zaschebav-ukrayinskoyu-movoyu-video-2324653.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=ТСН.ua |date={{dat|2023|5|9||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Šo uzrunu [[Tiešsaistes sociālais tīkls|sociālo tīklu]] lietotāji lielākoties izsmēja.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Жест розпачу. Колаборант Сальдо «защебетав солов'їною» у жалюгідній спробі закликати українців до «миру» |url=https://nv.ua/ukr/lifestyle/volodimir-saldo-zvernuvsya-do-zsu-ukrajinskoyu-video-novini-ukrajini-50323257.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=New Voice |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 8. novembrī Odesas tiesa lietā par kolaborāciju ar Krieviju Saldo aizmuguriski piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Суд Одеси заочно засудив колаборанта Сальдо до 15 років в'язниці |url=https://www.rbc.ua/rus/news/sud-odesi-zaochno-zasudiv-kolaboranta-saldo-1699453123.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=РБК-Украина |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli un sankcijas ==
2016. gadā viņš trīs mēnešus pavadīja [[Dominikāna|Dominikānas Republika]]s cietumā aizdomās par līdzdalību Denisa Paščenko nolaupīšanā, kurš viņam esot bijis parādā aptuveni 334 000 dolāru.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Сальдо в Доминикане арестовали на 3 месяца. Он говорит, что сам был похищен |url=https://www.pravda.com.ua/rus/news/2016/08/27/7118872/ |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Украинская правда |date={{dat|2016|8|27||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada vasarā internetā tika publicēts audioieraksts, kurā kāda persona ar Volodimiram Saldo līdzīgu balsi atzinās sadarbībā ar [[Krievija]]s [[Krievijas Federālais drošības dienests|FDD]]. Pēc tam [[Ukrainas drošības dienests]] sāka izmeklēšanu, taču par tās rezultātiem nekas netika ziņots. Tajā pašā laikā parādījās Volodimira Saldo fotogrāfijas kopā ar bijušo [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] deputātu Oleksiju Žuravko, kurš tika meklēts par valsts nodevību, un krievu aktieri Mihailu Porečenkovu. Gadu vēlāk viņš atteicās komentēt šo fotoattēlu.&lt;ref name=&quot;chesno&quot; /&gt;

2022. gada 17. martā [[Ukrainas Ģenerālprokuratūra]] pret viņu uzsāka tiesvedību valsts nodevības lietā, kas saistīta ar pseidovaras orgānu izveidi [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Активы предателя Херсона Сальдо могут передать Украине: подробности |url=https://www.stopcor.org/section-suspilstvo/news-statki-zradnika-hersonu-salda-mozhut-peredati-ukraini-podrobitsi-18-03-2022.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=StopCor |date={{dat|2022|3|18||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 3.jūnijā [[Eiropas Savienība]] pret viņu ieviesa sankcijas saistībā ar kolaboracionistiskām aktivitātēm okupētā Hersonas apgabala vadībā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Schreck |first1=Carl |last2=Baranyuk |first2=Yury |title=Meditation Drums And Caribbean Kidnappings: Meet Russia's 'Governor' In Ukraine's Kherson |url=https://www.rferl.org/a/ukraine-kherson-saldo-kidnapping-yoga-drums/31894865.html |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |work=Radio Free Europe/Radio Liberty |date={{dat|2022|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 2. augustā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piemēroja sankcijas pret Saldo.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Russia-related Designations, Designations Updates, and Designation Removal; Issuance of Russia-related General Licenses; Publication of Russia-related Frequently Asked Questions |url=https://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/recent-actions/20220802}}&lt;/ref&gt;

[[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Šveice]], [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Ukraina]] un [[Jaunzēlande]] pret viņu ir noteikušas sankcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Сальдо Володимир Васильович  біографія, досьє, активи |url=https://sanctions.nazk.gov.ua/sanction-person/17105/ |website=sanctions.nazk.gov.ua |language=uk |access-date={{dat|2025|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230330190546/https://sanctions.nazk.gov.ua/sanction-person/17105/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Saldo, Vladimirs}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mikolajivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]]</text>
      <sha1>01x3idajjzh1x0up6fgzv55s48ctmfz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Urāna bagātināšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603437</id>
    <revision>
      <id>4499550</id>
      <parentid>4299456</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T04:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>manuprāt, saprotamāk.</comment>
      <origin>4499550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1012" sha1="sbs845k7liaf4lk0mr5ekot0g3nxjdm" xml:space="preserve">[[Attēls:Uranium enrichment proportions.svg|thumb|Urāna bagātināšana]]
'''Urāna bagātināšana''' ir tehnoloģisks process, kura laikā [[Urāns (elements)|urānā]] tiek palielināts 235U izotopa īpatsvars. Tā rezultātā dabiskais urāns tiek sašķelts bagātinātā urānā un noplicinātā urānā.

Dabiskais urāns satur trīs urāna [[Izotops|izotopus]]: 238U (masas daļa 99,2745 %), 235U (masas daļa 0,72 %) un 234U (masas daļa 0,0055 %). Izotops 238U ir relatīvi stabils izotops, kas atšķirībā no retā izotopa 235U nav spējīgs uz patstāvīgu ķēdes reakciju. Izotops 235U ir galvenais skaldmateriāls [[Kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[Kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē. Parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[Kodoldegviela|kodoldegvielas]] sagatavošana parasti ir saistīta ar urāna bagātināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāns (elements)]]</text>
      <sha1>sbs845k7liaf4lk0mr5ekot0g3nxjdm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žaneta Ozoliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604997</id>
    <revision>
      <id>4499473</id>
      <parentid>4372163</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:11:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4499473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4377" sha1="pn3rhvx0o6culq0v8py9ph35mpm5vc6" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Žaneta Ozoliņa
| vārds_orig = 
| attēls = Žaneta Ozoliņa.png
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| dzimums = s
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[politoloģija]], [[drošības politika]], [[starptautiskās attiecības]]
| grāds = Dr.paed.
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]], [[Latvijas Ārpolitikas institūts]], [[LPSR]] Zinību biedrība
| akad_amats = profesore
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]], [[Kijivas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Žaneta Ozoliņa''' (dzimusi {{dat|1957|3|2}}) ir [[Latvija]]s [[politoloģe]] un pasniedzēja, [[Latvijas Universitāte]]s profesore, specializējusies [[drošības politika]]s un [[starptautiskās attiecības|starptautisko attiecību]] jautājumos,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; pētniece [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]], Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses un informācijas atašeja, kā arī viespētniece Kopenhāgenas Miera pētījumu institūtā. Bijusī [[Latvijas PSR|LPSR]] Zinību biedrības lektore.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|year=1979-03-24|title=LKP rajona komitejā|journal=Komunārs|publication-place=Dobele|issue=36|quote=}}&lt;/ref&gt;

Studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē un doktorantūrā arī [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]]. Ieguvusi ''Dr.paed.'' zinātnisko grādu par tēmu “Estētiskās audzināšanas loma nākamo speciālistu profesionālās kultūras veidošanā”,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; kopš 2002. gada ir Latvijas Universitātes profesore.

Pētniecības tēmas — cilvēkdrošība, [[NATO]], Eiropas drošības un aizsardzības politika, Baltijas jūras reģions un [[Latvijas ārpolitika]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/aspri/CV/Ozolina_CV_EN.doc|title=AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV}}&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==

* Ozoliņa, Ž. *Human Security as a Universal Concept*. In: Maricz L. (ed) *Globalization, Europeanization and Other Transnational Phenomena*. Budapest: BCCB, 2012.
* Ozoliņa, Ž. *Latvia*. In: O’ Beachain D., Sheridan V., Stan S. (eds) *Life in Post-Communist Eastern Europe After EU Membership*. London: Routledge, 2012.
* Ozoliņa, Ž. *National Response to New Models of Regional Governance*. In: Ozoliņa Ž., Reinholde I., Rostoks T. (eds) *The EU Strategy for the Baltic Sea Region — a year after and beyond*. Rīga: Zinātne, 2010.
* Ozoliņa, Ž. *Reconsidering security concept*. In: Ozoliņa Ž. (ed) *Rethinking Security*. Rīga: Zinātne, 2010.
* Ozoliņa, Ž., Reire, G. *How effective is NATO?*. In: Ozoliņa Ž. (ed) *Rethinking Security*. Rīga: Zinātne, 2010.
* Ozoliņa, Ž. *Human Rights and Minority Rights in European Perspective*. In: Menschenrechte und Migration in Europa. LIT Verlag, 2009.
* Ozoliņa, Ž. *Global Governance of Science*. Eiropas Komisijas ziņojums, 2009.
* Ozoliņa, Ž. *European Security and Defense Policy: a view from Latvia*. In: Archer, C. (ed) *New Security Issues in Northern Europe*. London: Routledge, 2008.
* Ozoliņa, Ž. *Latvia, Russia and International System in the XXIst century*. In: Ozoliņa Ž. (ed) *Latvia — Russia — X*. Rīga: Zinātne, 2007.
* Ozoliņa, Ž. *Transforming NATO: The View From Latvia*. *Riga Papers*, German Marshall Fund of the United States, 2006.
* Ozoliņa, Ž. *Baltic Sea Region after the Enlargement of the European Union: Future Prospects*. Rīga: Zinātne, 2006.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>pn3rhvx0o6culq0v8py9ph35mpm5vc6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bothriolepis jani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>612581</id>
    <revision>
      <id>4499459</id>
      <parentid>4465740</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:40:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4863" sha1="on07w2xn0tr12i1z4jkigv7ts464q87" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 250px
|        attēls = Bothriolepis jani.jpg
| att_nosaukums = ''Bothriolepis jani'' pakauša kauls
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Bothriolepididae
|     dzimta_lv = Botriolepidīdi
|         ģints = Bothriolepis
|      ģints_lv = Botriolepji
|          suga = Bothriolepis jani
|   kategorijas = nē
|      binomial = &lt;small&gt;Lukševičs, 1986&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
}}
'''''Bothriolepis jani''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Famenas stāvs|famenas]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[tērvetes svīta]]s nogulumos [[Skujaine]]s upes krastos pie [[Klūnas|Klūnām]], kā arī [[mūru svīta]]s nogulumos [[Svēte (upe)|Svētes]] krastos pie Ķurbēm. Sugu 1986. gadā aprakstīja latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]]. Suga &quot;''jani''&quot; ir nosaukta [[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģiskā]] divsejainā dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā.

== Apraksts ==
''Bothriolepis jani'' ir neliela izmēra [[botriolepji]] ar [[ķermeņa bruņa]]s vidējo garumu mugurpusē ap 65 mm. Ķermeņa bruņas B/L indekss (platuma (B) un garuma (L) attiecība) ir ap 90. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats, tā aizmugurējā mala ir nedaudz īsāka par gandrīz taisno priekšējo malu. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir ļoti izliekts, (L/B indekss ir 59). ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' ir ļoti izliekts (B/L indekss ir 97). ''AMD'' priekšējā daļa ir plata, bet ''AMD'' aizmugurējā mala un ''[[PMD]]'' priekšējā mala ir ļoti šauras. Mediālais muguras valnītis ir labi attīstīts. [[Sānu līnija]]s sensorā vaga nobeidzas ''[[MxL]]'' aizmugurējā malā. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ar izvirzītiem laterālajiem un mediālajiem dzelkšņiem ir trīs reizes garāks par savu platumu.

[[Dermālie kauli|Dermālo kaulu]] ornamentējums juvenīlajām formām ir tīklveidīgs, bet pieaugušajām - paugurains, kuru veido daudzskaitlīgi, bieži vien nevienmērīgi izvietoti apaļīgi, pauguriņi.&lt;ref&gt;Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 77.lpp.&lt;/ref&gt;

== Salīdzinājums ==
''Bothriolepis jani'' atšķiras no [[Botriolepji|botriolepju]] lielākās daļas ar dermālo kaulu pauguraino ornamentējumu, kas ir vairāk līdzīgs ''[[Grossilepis tuberculata]]'' un ''[[Grossilepis spinosa|G. spinosa]]''. No ''Grossilepis tuberculata'' ''B. jani'' atšķiras pēc ''PMD'', ''MxL'', ''[[PVL]]'' formas un izmēriem, ''AMD'' un ''MxL'' šuvju savienojumiem,  aiz pakauša ''[[ADL]]'' ornamentētā stūra formas, ar lielāku paduses atveri (''axillary foramen'') un krūšu spuru kaulu proporcijām.

''Bothriolepis jani'' ģeogrāfiski un hronoloģiski dzīvoja kopā ar ''[[Bothriolepis ornata|B. ornata]]''. Šī suga no ''B. jani'' atšķiras ar lielākiem izmēriem, ar tipisku dermālo kaulu šūnaino ornamentējumu, pretstatā ''B. jani'' paugurainajam ornamentējumam un ar gandrīz visu ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām.

''B. jani'' dermālo kaulu paugurainais ornamentējums atšķir to no citiem līdzīga izmēra famēnas botriolepjiem ([[Bothriolepis cristata|B. cristata]], [[Bothriolepis hydrophila|B. hydrophila]] un sīkiem [[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]] eksemplāriem). ''[[Bothriolepis nielseni|B. nielseni]]'' sugai no [[Grenlande]]s famenas uz dorso-ventrālā ķīļa ir dzelkšņi, kas to atšķir no ''B. jani''. Pēc ornamentējuma ''B. jani'' suga ir līdzīga 1942. gadā [[Valters Roberts Gross|V. Grosa]] aprakstītajai sugai no Svētes upes, taču atšķiras ar ''PVL'' ventro-laterālo ķīli, kurš Grosa aprakstītajai sugai nav attīstījies. ''B. jani'' ir līdzīgs ''[[Bothriolepis lohesti|B. lohesti]]'' sugai no [[Beļģija]]s. Tiem ir līdzīga ''AMD'' forma un proporcijas, kā arī šuvju savienojums starp ''AMD'' un ''MxL''. Taču Beļģijas sugai ''AMD'' nav tik izliekts un dermālo kaulu ornamentējumu veido pauguriņi un zigzagveidīgi ķīļi. ''B. lohesti'' palieku ir pārāk maz pilnvērtīgam salīdzinājumam, taču šī suga [[Filoģenētika|filoģenētiski]] ir ļoti tuva ''B. jani'' sugai.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>on07w2xn0tr12i1z4jkigv7ts464q87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas 2. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>612921</id>
    <revision>
      <id>4499388</id>
      <parentid>4413199</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:58:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2157" sha1="t8ebr7izhq35ztcgm9pa3zhwdmznr0h" xml:space="preserve">[[Attēls:Bauska. Mākslas skola. School of Arts. August, 2013 - panoramio.jpg|thumb|2008. gadā Bauskas 2. vidusskolai piebūvētais daudzfunkcionālais izglītības centrs ar mācību kabinetiem vidusskolai un mākslas skolai.]]
'''Bauskas 2. vidusskola''' ir vispārējās vidējās izglītības [[skola|mācību iestāde]], kas atrodas Dārza ielā 9 [[Bauska|Bauskā]].

== Izglītības programmas ==
* Pamatizglītības programma (21011111) 
* Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem (2015511)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611)

== Skolas vēsture ==
Par skolas sākumu uzskata divu mācību valodu (krievu un latviešu) plūsmu ieviešanu 1944. gada septembrī [[Bauskas vidusskola]]s telpās Rīgas ielā 8 un Rīgas ielā 6. 1945./1946.mācību gadā skolā strādāja pedagogi Liesma Bisnieka, Vanda Dāldere, Aleksandrs Žeronkins, Venjamīns Zotovs, Pēteris Isaikins, [[Ziedonis Purvs]]. No 1946. gadā krievu plūsmas skolēni mācījās Rūpniecības ielā 14, bet Rūpniecības ielā 7 iekārtoja internātu.
Kad 1951. gada 1. septembrī dibināto Bauskas 1. vidusskolu pārcēla uz Uzvaras ielu 10, tās ēkā Rīgas ielā 8 sāka darboties Bauskas 2. (nepilnā) vidusskola ar apmācību krievu valodā. Pirmais vidusskolas izlaidums notika 1954. gadā. 1963. gadā Bauskas 2. vidusskolu pārcēla uz jaunu ēku Dārza ielā 9, kurai 1989. gadā uzbūvēja jaunu korpusu. 2008. gadā atklāja daudzfunkcionālo izglītības centru ar mācību kabinetiem vidusskolai un mākslas skolai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bauskas2vidusskola.lv/parmums/vesture/ |title=skolas vēsture |access-date={{dat|2025|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250519085342/https://bauskas2vidusskola.lv/parmums/vesture/ }}&lt;/ref&gt;

== Audzēkņi ==
* [[Juris Ziemelis]], disidents, politieslodzītais
* [[Juris Žuravļovs]], uzņēmējs un politiķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Bauskas novada skolas}}

[[Kategorija:Bauska]]</text>
      <sha1>t8ebr7izhq35ztcgm9pa3zhwdmznr0h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apsolītā zeme (2023. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613096</id>
    <revision>
      <id>4499590</id>
      <parentid>4487951</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3747" sha1="ptzyisfdh39hb8xgdar3mvxc1y5rhlc" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Apsolītā zeme
| operators = 
| attēls = Apsolita-zeme-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = vēsturiskā drāma
| režisors = [[Nikolajs Arcels]]
| producents = 
| scenārijs = * Nikolajs Arcels
* [[Anderss Tomass Jensens]]
| aktieri = * [[Madss Mikelsens]]
* [[Amanda Kollina]]
* [[Simons Bennebjergs]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Bastarden''
| studija = * ''Zentropa Entertainments''
* ''Nordisk Film &amp; TV Fond''
* ''Sveriges Television''
* ''TV2 Danmark''
* ''Zentropa International Sweden''
* ''Zentropa''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Nordisk Film Distribution''
| izdošana = {{Filmas datums|2023|8|31|[[80. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2023|10|5|Dānija}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = * {{DEN}}
* {{DEU}}
* {{SWE}}
| valoda = * [[Dāņu valoda|dāņu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| budžets = {{Eiro|8 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt20561198/|title=The Promised Land (2023) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|11|1}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Apsolītā zeme&quot;''' ({{val|da|Bastarden}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[vēsturiskā drāmas filma]], kuras režisors ir [[Nikolajs Arcels]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Madss Mikelsens]], [[Amanda Kollina]] un [[Simons Bennebjergs]]. Filma balstīta uz [[Ida Jesena|Idas Jesenas]] 2020. gada grāmatu ''The Captain and Ann Barbara''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/the-bastard-image-mads-mikkelsen/|title=Mads Mikkelsen Is a Brooding Soldier in First Image for 'The Bastard'|last=Watson|first=Madalyn|website=Collider|access-date=2025-11-01|date=2022-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība norisinās 1755. gadā, kad kapteinis Ludvigs Kalens (''Ludvig von Kahlen'') Dānijas karaļa vārdā izveido zemkopju apmetni skarbajos [[Jitlande]]s tīreļos.

Filmas &quot;Apsolītā zeme&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2023|8|31|5=bez}} [[80. Venēcijas kinofestivāls|80. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.martincid.com/movies/the-80th-venice-film-festival-announces-competing-films-for-the-golden-lion-award/|title=The 80th Venice Film Festival announces competing films|access-date=2025-11-01|date=2023-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Apsolītā zeme&quot; tika izvēlēta kā Dānijas kandidatūra par [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko starptautisko spēlfilmu]] [[96. Kinoakadēmijas balva]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/awards/results/2024-oscar-shortlists-1234936672/|title=2024 Oscar Shortlists Unveiled: ‘Barbie,’ ‘Poor Things,’ ‘Maestro,’ and ‘The Zone of Interest’ Make the Cut|last=Bergeson|first=Samantha|website=IndieWire|access-date=2025-11-01|date=2023-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2023. gada filmas]]
[[Kategorija:Dānijas filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Zviedrijas filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]</text>
      <sha1>ptzyisfdh39hb8xgdar3mvxc1y5rhlc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499591</id>
      <parentid>4499590</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3748" sha1="dns5lodw2m075gboggj930alszufrnh" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Apsolītā zeme
| operators = 
| attēls = Apsolita-zeme-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = vēsturiskā drāma
| režisors = [[Nikolajs Arcels]]
| producents = 
| scenārijs = * Nikolajs Arcels
* [[Anderss Tomass Jensens]]
| aktieri = * [[Madss Mikelsens]]
* [[Amanda Kollina]]
* [[Simons Bennebjergs]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Bastarden''
| studija = * ''Zentropa Entertainments''
* ''Nordisk Film &amp; TV Fond''
* ''Sveriges Television''
* ''TV2 Danmark''
* ''Zentropa International Sweden''
* ''Zentropa''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Nordisk Film Distribution''
| izdošana = {{Filmas datums|2023|8|31|[[80. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2023|10|5|Dānija}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = * {{DEN}}
* {{DEU}}
* {{SWE}}
| valoda = * [[Dāņu valoda|dāņu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| budžets = {{Eiro|8 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt20561198/|title=The Promised Land (2023) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|11|1}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Apsolītā zeme&quot;''' ({{val|da|Bastarden}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[vēsturiskā drāmas filma]], kuras režisors ir [[Nikolajs Arcels]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Madss Mikelsens]], [[Amanda Kollina]] un [[Simons Bennebjergs]]. Filma balstīta uz [[Ida Jesena|Idas Jesenas]] 2020. gada grāmatu ''The Captain and Ann Barbara''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/the-bastard-image-mads-mikkelsen/|title=Mads Mikkelsen Is a Brooding Soldier in First Image for 'The Bastard'|last=Watson|first=Madalyn|website=Collider|access-date=2025-11-01|date=2022-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība norisinās 1755. gadā, kad kapteinis Ludvigs Kālens (''Ludvig von Kahlen'') Dānijas karaļa vārdā izveido zemkopju apmetni skarbajos [[Jitlande]]s tīreļos.

Filmas &quot;Apsolītā zeme&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2023|8|31|5=bez}} [[80. Venēcijas kinofestivāls|80. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.martincid.com/movies/the-80th-venice-film-festival-announces-competing-films-for-the-golden-lion-award/|title=The 80th Venice Film Festival announces competing films|access-date=2025-11-01|date=2023-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Apsolītā zeme&quot; tika izvēlēta kā Dānijas kandidatūra par [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko starptautisko spēlfilmu]] [[96. Kinoakadēmijas balva]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/awards/results/2024-oscar-shortlists-1234936672/|title=2024 Oscar Shortlists Unveiled: ‘Barbie,’ ‘Poor Things,’ ‘Maestro,’ and ‘The Zone of Interest’ Make the Cut|last=Bergeson|first=Samantha|website=IndieWire|access-date=2025-11-01|date=2023-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2023. gada filmas]]
[[Kategorija:Dānijas filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Zviedrijas filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]</text>
      <sha1>dns5lodw2m075gboggj930alszufrnh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499623</id>
      <parentid>4499591</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:20:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3816" sha1="htyc5fewvz5tripbxag8x7z3zcm7ys5" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Apsolītā zeme
| operators = 
| attēls = Apsolita-zeme-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = vēsturiskā drāma
| režisors = [[Nikolajs Arcels]]
| producents = 
| scenārijs = * Nikolajs Arcels
* [[Anderss Tomass Jensens]]
| aktieri = * [[Madss Mikelsens]]
* [[Amanda Kollina]]
* [[Simons Bennebjergs]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Bastarden''
| studija = * ''Zentropa Entertainments''
* ''Nordisk Film &amp; TV Fond''
* ''Sveriges Television''
* ''TV2 Danmark''
* ''Zentropa International Sweden''
* ''Zentropa''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Nordisk Film Distribution''
| izdošana = {{Filmas datums|2023|8|31|[[80. Venēcijas kinofestivāls|Venēcija]]|2023|10|5|Dānija}}
| ilgums = 127 minūtes
| valsts = * {{DEN}}
* {{DEU}}
* {{SWE}}
| valoda = * [[Dāņu valoda|dāņu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
| budžets = {{Eiro|8 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt20561198/|title=The Promised Land (2023) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|11|1}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Apsolītā zeme&quot;''' ({{val|da|Bastarden}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] [[vēsturiskā drāmas filma]], kuras režisors ir [[Nikolajs Arcels]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Madss Mikelsens]], [[Amanda Kollina]] un [[Simons Bennebjergs]]. Filma balstīta uz [[Ida Jesena|Idas Jesenas]] 2020. gada grāmatu ''The Captain and Ann Barbara''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/the-bastard-image-mads-mikkelsen/|title=Mads Mikkelsen Is a Brooding Soldier in First Image for 'The Bastard'|last=Watson|first=Madalyn|website=Collider|access-date=2025-11-01|date=2022-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība norisinās 1755. gadā, kad kapteinis Ludvigs Kālens (''Ludvig von Kahlen'') [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] Frederika V vārdā izveido zemkopju apmetni skarbajos [[Jitlande]]s tīreļos pie [[Viborga (Dānija)|Viborgas]].

Filmas &quot;Apsolītā zeme&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2023|8|31|5=bez}} [[80. Venēcijas kinofestivāls|80. Venēcijas kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lauva|Zelta lauvas balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.martincid.com/movies/the-80th-venice-film-festival-announces-competing-films-for-the-golden-lion-award/|title=The 80th Venice Film Festival announces competing films|access-date=2025-11-01|date=2023-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_promised_land_2023|title=The Promised Land (2023) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Apsolītā zeme&quot; tika izvēlēta kā Dānijas kandidatūra par [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko starptautisko spēlfilmu]] [[96. Kinoakadēmijas balva]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/awards/results/2024-oscar-shortlists-1234936672/|title=2024 Oscar Shortlists Unveiled: ‘Barbie,’ ‘Poor Things,’ ‘Maestro,’ and ‘The Zone of Interest’ Make the Cut|last=Bergeson|first=Samantha|website=IndieWire|access-date=2025-11-01|date=2023-12-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2023. gada filmas]]
[[Kategorija:Dānijas filmas]]
[[Kategorija:Vācijas filmas]]
[[Kategorija:Zviedrijas filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]</text>
      <sha1>htyc5fewvz5tripbxag8x7z3zcm7ys5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jons Šļūpa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614355</id>
    <revision>
      <id>4499556</id>
      <parentid>4421466</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T05:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Lithuanian delegates at the Stockholm conference 1917.jpeg]] → [[File:Representatives of the 2nd Lithuanian conference in Stockholm, 1917, Sweden.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Representatives of the 2nd Lithuanian conference in Stockholm, 1917, Sweden.jpg]]</comment>
      <origin>4499556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8201" sha1="oc0o1skx8jgiaeg6256rxjqyzt0th64" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jons Šļūpa
|     vārds_orig = ''Jonas Šliūpas''
|         attēls = ŠliūpasJ.jpg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = Lietuvas sūtnis Latvijā un Igaunijā (1919) 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1861
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 7
|       dz_vieta = Gruzdžu pagasta Rakandžu ciems, [[Kauņas guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad [[Šauļu rajona pašvaldība]], {{LTU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1944
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 6
|        m_vieta = [[Berlīne]], [[Trešais reihs]]&lt;br /&gt;(tagad {{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[ārsts]], [[publicists]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Jons Šļūpa''' ({{val|lt|Jonas Šliūpas}}; dzimis {{dat|1861|3|7}}, miris {{dat|1944|11|6}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] ārsts, aktīvists, nozīmīgs [[Lietuva]]s nacionālās atmodas dalībnieks un publicists. Pirmais Lietuvas sūtnis Latvijā (1919).

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Representatives of the 2nd Lithuanian conference in Stockholm, 1917, Sweden.jpg|350px|thumb|Lietuviešu konferences delegāti Stokholmā (1917).]]
[[Attēls:Map of Lithuania-Latvia by Šliūpas.jpg|thumb|Pirmā pasaules kara sākumā piedāvātās Latvijas-Lietuvas kopvalsts karte, kurā ietverta arī Austrumprūsija un daļa no Baltkrievijas (1915).]]
Dzimis 1861. gadā Gruzdžu pagasta Rakandžu ciemā turīga [[Žemaitija]]s zemnieka Roka Šļūpas un viņa sievas Onas ģimenē tagadējās [[Šauļu rajona pašvaldība]]s teritorijā. Mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]] (1873–1880), tad studēja filoloģiju un tieslietas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] (1880–1882) un dabaszinātnes [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]] (1882). Iesaistījās poļu sociālistu-revolucionāru kustībā, tādēļ viņu izslēdza no universitātes un trīs mēnešus turēja ieslodzījumā.  1883. gadā viņš kļuva par [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] dibinātā pirmā lietuviešu nacionālā laikraksta ''[[Aušra]]'' redaktoru [[Ragnīte|Ragnītē]] (tolaik [[Vācija|Vācijā]]). 1884. gada martā viņš nelegāli ieradās Kauņas guberņā Lietuvā, bet drīz vien bija spiests bēgt uz Jelgavu Kurzemes guberņā, tad caur [[Palanga]]s atgriezās Vācijā.

1884. gada maijā viņš no Hamburgas emigrēja un ASV, kur nodibināja [[Ņujorka]]s lietuviešu nedēļas laikrakstu ''Unija'', kurā rakstīja par lietuviešu vienotību ar latviešiem, par izglītību, brīvdomību un sociālismu. 1885. gadā viņš nodibināja savu spiestuvi, kas izdeva nedēļas laikrakstu ''Lietuviškasis balsas'' (&quot;Lietuviešu balss&quot;). Viņš pārtulkoja no vācu valodas un publicēja Kārļa Guckova (''Gutzkow'') 1842. gada vēsturisko drāmu par [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johanu Patkulu]],&lt;ref&gt;Patkul. Politisches Trauerspiel in 5 Aufzügen. In: Die Grenzboten. 1842, Jg. 2, I. Semester. Herbig, Leipzig 1842, S. 97–106&lt;/ref&gt; kuru viņš notēloja kā latvieti, kurš cīnījās par savas tautas brīvību. 1888. gadā viņš pārcēlās uz [[Pensilvānija]]s štatu, bet 1889. gadā sāka studēt medicīnu [[Merilenda]]s Universitātē. Tā paša gada nogalē Šļūpa [[Baltimora|Baltimorā]] nodibināja &quot;Lietuviešu zinātņu biedrību&quot; (''Lietuvių mokslo draugystė'') un lasīja publiskas lekcijas. 1890. gadā viņam piešķīra ASV pilsonību un 1891. gadā viņš ieguva ārsta tiesības. 1892. gadā viņš sāka izdot mēnešrakstu ''Apšvieta'' (&quot;Apgaismība&quot;), 1892. gadā nedēļas laikrakstu ''Nauja gadynė'' (&quot;Jaunā ēra&quot;) ar sociālistisku ievirzi. 1901. gadā kļuva par biedrības ''Aušra'' biedru, pēc [[1905. gada revolūcija]]s sākuma Lietuvā viņš 1905. gada maijā piedalījās Amerikas Lietuviešu Sociālistiskās partijas dibināšanā un kļuva par tās mantzini.
1906. gada februārī viņš Filadelfijā organizēja lietuviešu kongresu, kura rezolūcijā kā viena no prasībām bija Latvijas un Lietuvas apvienošana autonomā valstī.&lt;ref&gt;Jakštas, Juozas (1979). Dr. Jonas Šliūpas. Chicago: ''Akademinės skautijos leidykla''.&lt;/ref&gt;  
1910. gadā viņš sāka izdot mēnešrakstu ''Laisvoji mintis'' (&quot;Brīvā doma&quot;).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš 1914. gada beigās dibināja &quot;Amerikas Lietuviešu Nacionālo līgu (''Amerikos lietuvių tautinė sandara''). 1915. gadā iznāca Šļūpas Lietuvas vēstures apcerējums angļu valodā, kurā viņš ierosināja dibināt Latviešu-lietuviešu republiku ar galvaspilsētu Viļņā, Rīgā vai Kēnigsbergā&quot; (''a Letto-Lithuanian republic with a capital at Vilnius, Riga or Königsberg''). 
1916. gadā viņš no [[Sanfrancisko]] devās uz Krievijas Impēriju, tad uz Stokholmu, kur 1917. gada oktobrī piedalījās [[Lietuvas Padome]]s konferencē.  
Stokholmā viņš dzīvoja līdz 1918. gada maijam un publicēja divas politiskas brošūras: &quot;Lietuviešu-Latviešu Republika un Ziemeļu Tautu Savienība&quot; (''Lietuvių-latvių respublika ir Šiaurės Tautų Sąjunga'') un &quot;Lietuvas pagātne, tagadne un nākotne&quot; (''Essay on the Past, Present, and Future of Lithuania''). Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Krievijas un Vācijas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada maijā viņš atgriezās ASV un cīnījās pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošanas piekritējiem. Lietuvas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā viņš ieradās Londonā un 22. maijā piedalījās [[1919. gada Parīzes miera konference]]s darbā un devās uz Lietuvu, kur 1919. gada augustā viņu iecēla par pirmo Lietuvas sūtni Latvijā. Jau 1919. gada decembrī viņš domstarpību dēļ atkāpās no šī amata, jo [[Zigfrīds Anna Meierovics]] atbalstīja militāro aliansi ar Poliju.

1921. gadā viņš sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību, bija dažādu Lietuvas akciju sabiedrību dibinātājs un akcionārs. Līdztekus no 1922. līdz 1923. gadam viņš bija skolotājs Biržu un Šauļu ģimnāzijās. 1923. gada 24. februārī viņš ieguva goda doktora nosaukumu un mācīja medicīnas vēsturi Lietuvas Universitātē Kauņā. Pēc sievas nāves 1929. gadā viņš apprecējās otro reizi.  
1933. gada janvārī viņš kļuva par [[Palanga]]s pilsētas galvu un pūlējās to pārvērst par kūrortpilsētu. 1939. gada 1. jūlijā viņš pensionējās.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, miris 1944. gada 6. novembrī Berlīnē.

== Piemiņa ==
1989. gadā viņa bijušajā mājā Palangā iekārtoja memoriālo muzeju.

== Darbi ==
* Szlupas, John. Lithuania in Retrospect and Prospect. New York, Lithuanian Press Association of America, 1915, p. 96.
* Szlupas, John. Essay on the Past, Present and Future of Lithuania. Stockholm, Svenska Andelsförlaget, 1918 
* Šliūpas, Jonas. Lietuvių-Latvių Respublika ir Šiaurės Tautų Sajunga. Stockholm, P. Palmquists Aktiebolag, 1918.

== Literatūra ==
* Būtėnas, Julius.  Aušrininkas dr. Jonas Šliūpas. Vilnius: Zara, 2004.
* Jonas Šliūpas: knyga mokiniams.  Kaunas: Šviesa, 1989. 
* Jakštas, Juozas.  Dr. Jonas Šliūpas: Jo raštai ir tautinė veikla.  Chicago: Akademinės skautijos leidykla, 1979. 
* Wolkovich-Valkavičius, William.  “Jonas Šliūpas (1861-1944)—Physician-Activist, Writer—A Note.”  Lituanus 48, no.1 (2002): 74-76.

== Ārējās saites ==
* [https://scispace.com/pdf/lithuanians-in-the-shadow-of-three-eagles-vincas-kudirka-97hsbgjvb0.pdf Perrin, Charles C., &quot;Lithuanians in the Shadow of Three Eagles: Vincas Kudirka, Martynas Jankus, Jonas Šliūpas and the Making of Modern Lithuania.&quot;]{{Novecojusi saite}} Dissertation, Georgia State University, 2013. doi: https://doi.org/10.57709/4335142

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šļūpa, Jons}}
[[Kategorija:Lietuvas cilvēki]]
[[Kategorija:Publicisti]]
[[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Lietuvas politiķi]]</text>
      <sha1>oc0o1skx8jgiaeg6256rxjqyzt0th64</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Einārs Graudiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615669</id>
    <revision>
      <id>4499639</id>
      <parentid>4496558</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5060" sha1="27bvqgb31iuocovsehv0ymnzt87ct3n" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Einārs Graudiņš
| vārds_orģ = 
| attēls = EinārsGraudiņš.jpg
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|22}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[politologs]], [[žurnālists]], [[militārpersona]]
| alma_mater = Jaroslavļas augstākā finanšu karaskola
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| att_izm = 300px
}}
'''Einārs Graudiņš''' (dzimis {{dat|1965|11|22|bez|}} [[Ogre|Ogrē]]) ir [[Latvija]]s [[politologs]] un bijusī [[PSRS]] un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] militārpersona.

== Dzīvesgājums ==
Einārs Graudiņš dzimis 1965. gada 22. novembrī [[Ogre|Ogrē]].

Padomju periodā izvēlējās militāro karjeru un absolvējis ģenerāļa Hruļeva vārdā nosaukto Sarkanās Zvaigznes ordeņa Jaroslavļas augstāko finanšu karaskolu. Dienējis [[Sarkanā armija|PSRS Bruņotajos spēkos]], tostarp kodolraķešu karaspēkā, virsnieka amatā. Pēc [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas]] piedalījās Latvijas bruņoto spēku veidošanā un dienēja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]], tostarp Sužu izlūkdesanta bataljonā. Aktīvi iesaistījās Latvijas integrācijas procesos NATO, kā arī komandēja pirmās paraugmācības NATO augstākajai militārajai vadībai Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Independent Researcher|url=https://independent.academia.edu/%D0%AD%D0%B9%D0%BD%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%93%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D1%8C%D1%88|website=independent.academia.edu|access-date=2025-11-30|language=en|first=einārs|last=graudiņš}}&lt;/ref&gt;

Pēc militārās karjeras ieguvis ekonomikas maģistra grādu un ilgstoši darbojies mediju jomā — presē, televīzijā un radio.

Graudiņš bijis vairāku politisko spēku sarakstos, tostarp partijā [[Tautas kalpi Latvijai|Par Alternatīvu]] un [[Rīcības partija|Rīcības partijā]]. Bijis [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta kandidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Einārs Graudiņš - Eiroparlamenta vēlēšanas|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/ricibas-partija/einars-graudins-63|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Priekšvēlēšanu debatēs Graudiņš rosinājis pret nelegālajiem imigrantiem vērst radikālus pasākumus, tostarp «nekavējoties atklāt uguni», ja tie šķērso Eiropas Savienības robežu. Šie izteikumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un tos izvērtēja arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] un [[Valsts drošības dienests]], norādot uz iespējamu vardarbības slavināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Policija sākusi pārbaudi par EP deputāta kandidāta Graudiņa ierosinājumu atklāt uguni pret nelegālajiem imigrantiem|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/policija-sakusi-parbaudi-par-ep-deputata-kandidata-graudina-ierosinajumu-atklat-uguni-pret-nelegalajiem-imigrantiem/|website=tv3.lv|date=2019-05-20|access-date=2026-07-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Citā priekšvēlēšanu diskusijā viņš paziņoja, ka «ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā», runājot par jauniešu iesaisti [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Graudiņš: Ja vīrietim ir kaut kas starp kājām, tad viņam ir jābūt ierocim rokā|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/velesanas/graudins-ja-virietim-ir-kaut-kas-starp-kajam-tad-vinam-ir-jabut-ierocim-roka/|website=tv3.lv|date=2018-09-11|access-date=2026-07-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]] Graudiņš kļuva par vienu no redzamākajiem [[Krievijas Federācijas ārpolitika|Krievijas Federācijas politikas]] publiskajiem kritiķiem, regulāri izsakoties par kara, drošības un reģionālās stabilitātes jautājumiem. Paudis uzskatu, ka nākotnē [[Ukraina]]i varētu būt nepieciešama sava [[Kodolieroči|kodolieroču]] potenciāla atjaunošana kā atturēšanas instruments iespējamas Krievijas agresijas gadījumā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Украина должна в будущем иметь собственное ядерное оружие.|url=https://www.youtube.com/watch?v=bgs_ZXdeG0g|date=2025-11-28|accessdate=2025-11-30|last=Einars Graudins}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Graudiņš, Einārs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]]</text>
      <sha1>27bvqgb31iuocovsehv0ymnzt87ct3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blazs de Leso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620799</id>
    <revision>
      <id>4499422</id>
      <parentid>4413990</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:22:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9339" sha1="og8clmkcfvkfe0he9hamgt3v8wp28qc" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Blazs de Leso
|          vārds_orig = ''Blas de Lezo''
|              attēls = Don Blas de Lezo -Museo Naval-.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Admirālis Blazs de Leso (1689-1741)
|             dz_gads = 1689
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 3
|            dz_vieta = {{vieta|Spānija|Basku zeme|2s=Basku zeme (reģions)|Gipuskoja|Pasahesa}}
|              m_gads = 1741
|           m_mēnesis = 9
|             m_diena = 7
|             m_vieta = [[Spānijas Impērija]], [[Kartahena (Kolumbija)|Kartahena]], [[Jaunā Granāda]], (tagad {{COL}})
|     dienesta_pakāpe = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = BlasdeLezoSignature.svg
|              pakāpe = [[admirālis]]
|      dienesta_laiks = 1704–1741
|              valsts = [[Attēls:Flag of Spain (1701–1760).svg|30px]] [[Spānija]]
|           struktūra = [[Attēls:Emblem of the Spanish Navy 2.svg|30px]] [[Spānijas Karaliskā Flote]]
|             vienība = 
|        nodarbošanās = [[virsnieks]], [[karavīrs]]
|           komandēja = [[Vidusjūras Flote]]
|              kaujas = {{tree list}}
* [[Karš par Spānijas mantojumu]]
** [[Malagas kauja (1704)|Malagas kauja]]
** [[Barselonas aplenkums (1706)|Barselonas pirmais aplenkums]]
** [[Tulonas kauja (1707)|Tulonas kauja]]
** [[Barselonas aplenkums (1713–14)|Barselonas otrais aplenkums]]
* [[Berberu pirāti|Spāņu-Alžīriešu karš]]
** [[Orānas sagrābšana (1732)|Orānas spāņu iekarošana]]
* [[Karš par Austrijas mantojumu]]
** [[Dženkinsa auss karš]]
*** [[Kartahenas kauja]]
{{tree list/end}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
}}
'''Blazs de Leso i Olavarjeta''' ({{val|es|Blas de Lezo y Olavarrieta}}; dzimis {{dat|1689|2|3}}; miris {{dat|1741|9|7}}) bija Spānijas Karaliskās flotes [[virsnieks]], kurš vislabāk pazīstams ar savu uzvaru 1741. gada [[Kartahenas kauja|Kartahenas kaujā]] [[Dženkinsa auss karš|Dženkinsa auss kara]] laikā, kur viņa vadītie spēki sakāva lielus britu iebrukuma spēkus admirāļa Edvarda Vernona vadībā.

Pazīstams arī kā ''Patapalo'' (&quot;Koka kāja&quot;) un vēlāk kā ''Mediohombre'' (Puscilvēks) daudzo ievainojumu dēļ. Visas savas jūras kara karjeras laikā Leso guva daudzus smagus ievainojumus; viņš zaudēja kreiso [[acs|aci]], labās [[roka]]s pilnīgu kustīgumu un viņam amputēja kreiso kāju pēc tam, kad viņam trāpīja [[lielgabals|lielgabala]] šāviņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eprints.ucm.es/32721/1/T36244.pdf|title=Pérez-Piqueras, Antonio: Blas de Lezo, sus cirujanos y el nacimiento de la cirugía española moderna (2015)|website=Complutense University of Madrid}}&lt;/ref&gt; Viņš uztvēra savas brūces un fiziskās [[ievainojums|traumas]] kā medaļas, atsakoties valkāt acu pārsēju, lai paslēptu savu bojāto aci. Iepriekšējo kauju laikā gūto ievainojumu dēļ viņš iemantoja savu vienaudžu un karavīru cieņu.&lt;ref&gt;Henao, Jesús María; Arrubla, Gerardo. Historia de Colombia para la Enseñanza Secundaria (Bogotá, 1920) &quot;...el famoso General de los galeones don Blas de Lezo, marino vascongado, quien en combates anteriores, en Málaga, Tolón y Barcelona había perdido la pierna izquierda, el ojo izquierdo y el brazo derecho a la edad de 25 años; este medio hombre contribuyó poderosamente al triunfo que obtuvieron las armas castellanas.&quot;&lt;/ref&gt; Leso mēdza teikt, ka kājas trūkums nenozīmē drosmīgas sirds trūkumu. Uzskata, ka viņš dažkārt atcerējās slaveno holandiešu admirāli Kornēliju Jolu, kuru viņa koka [[protēze]]s dēļ dēvēja par &quot;koka kāju&quot;, kā jūrnieka piemēru, kurš uzsāka lielus pasākumus un ieguva lielu slavu, īpaši [[pirātisms|pirātismā]] un privāto kuģu ekspluatācijā, neskatoties uz savu teorētisko invaliditāti.&lt;ref&gt;[[Cesáreo Fernández Duro]], [https://catedranaval.com/wp-content/uploads/2014/09/cfd_tomo_06.pdf#page=129 ''Historia de la Armada española desde la unión de los reinos de Castilla y Aragón''] (Madrid, 1895-1903).&lt;/ref&gt;

Leso aizstāvot [[Kartahena (Kolumbija)|Kartahenu]] pret admirāļa Vernona ievērojami lielākajiem spēkiem, nostiprināja savu mantojumu kā vienam no ievērojamākajiem militārajiem komandieriem Spānijas vēsturē. Viņu bieži atzīst par vienu no Spānijas labākajiem jūras spēku virsniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://intereconomia.com/empresas/blas-lezo-heroe-espanol-valiente-historia-20140916-0000/|title=Lezo, el héroe español mas valiente de la historia|website=[[Intereconomía Corporation|Intereconomía]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Larrie D. Ferreiro, ''Measure of the Earth: The Enlightenment Expedition That Reshaped Our World'', (Basic Books, 2011), 191.&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Blazs de Leso piedzima Pasahesas pilsētā, [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]], Spānijā. Savu karjeru jūras spēkos viņš uzsāka 1701. gadā kā gardemarīns Francijas-Spānijas flotē. 1704. gadā viņš cīnījās Malagas kaujā, kur viņa kreisā kāja tika smagi ievainota un [[amputācija|amputēta]] zem ceļa. Blazs vēlāk piedalījās Penjiskolas un [[Palermo]] atbrīvošanā, par ko viņš tika paaugstināts par leitnantu. 1707. gadā, aizstāvot Tulonu, viņš zaudēja kreiso aci. 1713. gadā viņš tika paaugstināts par kapteini. 1714. gadā Blazs zaudēja labo roku Barselonas aplenkuma laikā, kur viņš komandēja septiņdesmit lielgabalu kuģi ''Campanella'', kas bloķēja pilsētu no jūras. Vēlāk viņš dienēja [[Klusais okeāns|Klusajā okeāna]] reģionā no 1720. līdz 1728. gadam. Tomēr viņš atgriezās Spānijā jau 1730. gadā.

== Kartahenas aplenkums ==
[[Attēls:Plano de Cartagena de las Indias (1735) - AHG.jpg|thumb|Kartahenas plāns (1735)|left]]
1737. gadā de Leso bija ieradies Kartahenas pilsētā, mūsdienu [[Kolumbija]]s teritorijā. Milzīgais britu uzbrukums notika no 1741. gada 13. marta līdz 20. maijam. Blaza de Leso vadīto spēku priekšrocības bija galvenais [[cietoksnis]] un sekundāro nocietinājumu laicīga izveidošana. Kaujas rezultātā Britu zaudējumi bija lieli — aptuveni 4500 kritušo, seši nogremdēti kuģi un septiņpadsmit līdz divdesmit smagi bojāti.

== Nāve ==
Blazs de Leso nomira četrus mēnešus pēc Kartahenas kaujas, un laikabiedru avots norāda, ka viņa nāves cēlonis bija epidēmiskais [[tīfs]].&lt;ref&gt;Letter from Rodrigo Torres to Zenón de Somodevilla, Marqués de la Ensenada, 28 October 1741.&lt;/ref&gt; Un viņa kapa vieta nav zināma.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title=Blas de Lezo:vida legendaria del marino Vasco | publisher=Litografía Dovel | author=Meisel Ujueta, Alfonso | year=1982 | location=Barranquilla, Colombia | page=1982}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
[[Attēls:Blas de Lezo Madrid 2014 03.jpg|thumb|Blaza de Leso piemineklis Kolumba laukumā, Madridē]]
Vēlāk viņu godināja par savu lomu Kartahenas aplenkuma atvairīšanā; viņa vārdā nosaukts laukums un avēnija mūsdienu Kartahenas pilsētā. Mūsdienās viņa statuja atrodas ''Castillo San Felipe de Barajas'' cietokšņa priekšā. 2011. gadā konferences laikā par Blaza de Leso vietu vēsturē un par godu Kartahenas aizstāvēšanas 270. gadadienai pie sienas laukumā ''Plaza de los Coches'', pie Pulksteņa torņa portāla, uzstādīja piemiņas plāksni.&lt;ref&gt;[http://razoncartografica.com/2011/09/08/1287/ Medallas, Mapas y Grabados: La Iconografía de la Defensa de Cartagena&quot;] ''Razon Cartografica'', in Spanish&lt;/ref&gt; 2014. gada novembrī [[Madride]]s Kolumba laukumā (''Plaza Colón'') uzstādīja {{sk|35000}} kilogramus smagu de Leso statuju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.abc.es/madrid/20141112/abci-blas-estatua-colon-201411112050.html |title=Blas de Lezo &quot;aterriza&quot; en la plaza de Colón de Madrid |website=ABC.es |date=2014-11-12 |accessdate=2016-05-06}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Traje blas de lezo.jpg|thumb|Admirāļa formastērpa reprodukcija Madrides Jūras muzejā|left]]
Blaza De Leso vārdā nosaukti vairāki kuģi Spānijas un Kolumbijas [[kara flote|kara flotēs]]. 2013. gadā Madrides Jūras muzejs organizēja izstādi par Blazu de Leso, kurā bija apskatāmi portreti, uniformas un kaujas plānu reprodukcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.blasdelezoexposicion.com/ |title=相続放棄の問題は弁護士にお任せ！｜期限内にパパっとスピード解決 |website=Blasdelezoexposicion.com |date= |accessdate=2016-05-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310033345/http://blasdelezoexposicion.com/ |archive-date=10 March 2016 |dead-url= }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://2.0viajes.com/wp-content/uploads/2011/05/placa-conmemorativa.jpg 2009 plaque honoring Blas de Lezo in Categena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120522040006/http://2.0viajes.com/wp-content/uploads/2011/05/placa-conmemorativa.jpg |date={{dat|2012|05|22||bez}} }} &quot;Cartagena de Indias: heroísmo, patrimonio y placer en Colombia&quot; ''Guía turística de Cartagena de Indias'' 2.0Viajes

{{DEFAULTSORT:de Leso, Blazs}}
[[Kategorija:1689. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1741. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Baski]]
[[Kategorija:Spānijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>og8clmkcfvkfe0he9hamgt3v8wp28qc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada F1 sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625040</id>
    <revision>
      <id>4499465</id>
      <parentid>4490677</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:54:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmaiņas komandās */</comment>
      <origin>4499465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72985" sha1="iwy0jk5rjycvezaa4tnvc5ln895y7c7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=F1}}
{{F1 sezona |
  Iepr   = 2025 |
  Tagad  = 2026 |
  Nākam  = 2027
}}
{{Vairāki attēli
| perrow            = 3/2
| total_width       = 400
| image1            = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg
| image2            = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg
| footer            = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere.
}}
'''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni.

2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem.

== Komandas un braucēji ==
Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}&lt;/ref&gt; Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Komandas pilnais nosaukums
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Konstruktors
! rowspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Šasija
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; nowrap |Dzinējs
! colspan=&quot;3&quot; scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Piloti
|-
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Nr.
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Vārds
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Kārtas
|-
| data-sort-value=&quot;Alpine&quot;| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Alpine A526|A526]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|10&lt;br /&gt;43
|{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Aston Martin&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''Aston Martin Aramco-Honda''
| [[Aston Martin AMR26|AMR26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Honda RA626H''&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:center&quot; |14&lt;br /&gt;18
|{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Williams&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Williams FW48|FW48]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|23&lt;br /&gt;55
|{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Audi&quot;|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Audi''
| [[Audi R26|R26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
| ''Audi AFR 26 Hybrid''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|5&lt;br /&gt;27
|{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Cadillac&quot;|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|11&lt;br /&gt;77
|{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Ferrari&quot;|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Ferrari SF-26|SF-26]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|16&lt;br /&gt;44
|{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Haas&quot;|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
|[[Haas VF-26|VF-26]]&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot; /&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|31&lt;br /&gt;87
|{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;McLaren&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;row&quot; nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
|[[McLaren MCL40|MCL40]]
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|1&lt;br /&gt;81
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Mercedes&quot;|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}&lt;/ref&gt;
! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]]
| [[Mercedes W17|F1 W17]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|12&lt;br /&gt;63
|{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Racing Bulls&quot;|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}&lt;/ref&gt;
!''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|Red Bull Ford DM01&lt;ref name=&quot;FordBull&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|30&lt;br /&gt;41
|{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Red Bull Racing&quot;|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Red Bull Racing RB22|RB22]]
| ''Red Bull Ford DM01''&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot; /&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|3&lt;br /&gt;6
|{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot; |'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entry lists&quot;&gt;Oficiālie dalībnieku saraksti:
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedru Lami|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuci |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} &lt;/ref&gt;
* {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Remmerie |first3=Mathieu |last4=Lamy |first4=Pedro |author-link4=Pedro Lamy |last5=Norbury |first5=Richard |date=3 July 2026 |title=2026 British Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=3 July 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Izmaiņas komandās ===
{{vairāki attēli
| total_width       = 400
| perrow            = 2
| align             = right
| image1            = FIA F1 Austria 2026 Nr. 5 Bortoleto (3).jpg
| image2            = FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg
| footer            = 2026. gadā čempionātā iesaistījās divi automašīnu ražotāji: ''[[Audi]]'' (pa kreisi) aizstāja ''[[Sauber]]'', lai sacenstos kā rūpnīcas komanda, savukārt ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' (pa labi) kļuva par vienpadsmito komandu čempionātā.
}}
{{vairāki attēli
| total_width       = 400
| perrow            = 2
| image1            = Audi-Logo_2016.svg
| image2            = Cadillac Wordmark 2021.svg
| image3            = Ford_logo_flat.svg
| image4            = Honda Racing logo (2022).svg
| footer            = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada.
}}
''[[Cadillac F1]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;/&gt; pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;

Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}&lt;/ref&gt; Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}&lt;/ref&gt;

''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;

''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;/&gt; Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;/&gt;

=== Pilotu izmaiņas ===
[[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}&lt;/ref&gt; [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}&lt;/ref&gt; Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].&lt;ref name=&quot;Hadjar&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
[[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]]
2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
! data-sort-type=&quot;number&quot; |Round
![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']]
![[F1 trašu saraksts|Trase]]
! class=&quot;unsortable&quot; |Datums
|-
!1
|[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]]
|8. marts
|-
!2
|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]]
|15. marts
|-
!3
|[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]]
|29. marts
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;12. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}}
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;19. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|name=Iran}}
|-
!4
|[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]
|3. maijs
|-
!5
|[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]]
|24. maijs
|-
!6
|[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]]
|7. jūnijs
|-
!7
|nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]]
|14. jūnijs
|-
!8
|[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]]
|28. jūnijs
|-
!9
|[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]]
|5. jūlijs
|-
!10
|[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]]
|19. jūlijs
|-
!11
|[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]]
|26. jūlijs
|-
!12
|[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]]
|23. augusts
|-
!13
|[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]]
|6. septembris
|-
!14
|[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]]
|13. septembris
|-
!15
|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]]
|{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;test&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}&lt;/ref&gt;}}}}
|-
!16
|[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]]
|11. oktobris
|-
!17
|[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]]
|25. oktobris
|-
!18
|[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]
|1. novembris
|-
!19
|[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]]
|8. novembris
|-
!20
|[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]]
|21. novembris{{efn|name=Saturday race}}
|-
!21
|[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]]
|29. novembris
|-
!22
|[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]]
|6. decembris
|-
! colspan=&quot;4&quot; |Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;
|}

{{notelist}}

== Sezonas kopsavilkums ==

=== Pirmssezonas ===
Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}&lt;/ref&gt; [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}&lt;/ref&gt; Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}&lt;/ref&gt; Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas sākums ===
Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}&lt;/ref&gt; [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]]
Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt; Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;/&gt;

Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}&lt;/ref&gt; un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}&lt;/ref&gt; Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]] avarēja, pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; sekojošajā atkārtotajā startā [[Šarls Leklērs|Leklērs]] avarēja tieši tajā pašā līkumā, izsaucot ilgu sarkanā karoga laiku, kamēr tiesneši pārbaudīja trases segumu. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar [[Niko Hilkenbergs|Hilkenbergu]] un Kolapinto, Hilkenbergam par to saņemot desmit sekunžu laika sodu, kas liedza viņam iegūt punktus. Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}&lt;/ref&gt; [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]]
Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}&lt;/ref&gt;

Rasels [[Austrijas Grand Prix|Austrijā]] ieguva savu otro ''pole position'' pēc kārtas, neskatoties uz to, ka pēdējā aplī bija spiests samazināt ātrumu dzeltenā karoga dēļ pēc incidenta, kurā bija iesaistīts Makss Verstapens. Viņš pārvērta ''pole position'' uzvarā (un atgriezās otrajā vietā braucēju čempionātā apdzenot Hamiltonu), atvairot Verstapena spiedienu, kurš atguvās pēc kvalifikācijas incidenta un ieņēma otro vietu. Antonelli noslēdza goda pjedestālu, finišējot 1,9 sekundes aiz Rasela un trīs desmitdaļas aiz Verstapena. Sacīkstes laikā bija vairāki abu ''Ferrari'' pilotu dueļi, Sainss izstājās boksu taisnē ar elektriskām problēmām, bet ''Cadillac'' Ppriekšlaicīgi izstājās bremžu pārkaršanas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-seals-victory-in-thrilling-austrian-grand-prix-ahead-of-verstappen-and-antonelli.5kjw8LmvWRcsaFgjCr8aWw|title=Russell seals victory in thrilling Austrian Grand Prix ahead of Verstappen and Antonelli|website=Formula1.com|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] Hamiltons izcīnīja ''pole position'' sprintā, tomēr pašā sprintā Antonelli viņu apdzina un uzvarēja. Antonelli izmantoja šo impulsu ''Grand Prix'' kvalifikācijā, izcīnot ''pole position'' apsteidzot Leklēru un Hamiltonu. Startā Antonelli izslīdēja riteņi, ļaujot Leklēram un Hamiltonam izcīnīt labākus startus. Leklērs lielāko daļu sacīkstes bija vadībā; noslēguma posmā Antonelli, kurš tuvojās Leklēram, ziņoja par pēkšņu nespēju pagriezties, piespiežot viņu doties boksos, lai novērstu problēmu. Pēc tam viņš saņēma piecu sekunžu sodu par trases robežu pārkāpšanu, un pēc divām drošības mašīnām, kuras trasē devās dažus apļus pirms finiša Maksa Verstapena izstāšanās dēļ, viņš atkrita uz sešpadsmito vietu. Leklērs uzvarēja sacīkstēs, un tā bija viņa pirmā Lielbritānijas ''Grand Prix'' uzvara un pirmā uzvara kopš {{f1|2024}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Hamiltonu. [[Aleksandrs Albons]] izstājās no sacīkstēm.

== Rezultāti un kopvērtējums ==
&lt;div style=&quot;overflow-x: auto;&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Round
!''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot; /&gt;|name=sprint locations}}
!nowrap|''Pole position'']
!nowrap|Ātrākais aplis
!nowrap|Uzvarētājs (pilots)
!nowrap|Uzvarētājs (konstruktors)
!class=&quot;unsortable&quot;|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}}
|-
! 1
| {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 2
| {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 3
| {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 4
| {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 5
| {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 6
| {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 7
| {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;HAM&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]
| data-sort-value=&quot;HAM&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]
| data-sort-value=&quot;FER&quot; |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 8
| {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 9
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;LEC&quot; |{{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]]
| data-sort-value=&quot;FER&quot; |{{flaga|Itālija}} ''Ferrari''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 10
| {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 11
| {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 12
| {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 13
| {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 14
| {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 15
| {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 16
| {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 17
| {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 18
| {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 19
| {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 20
| {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 21
| {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 22
| {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]]
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;7&quot;|Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot; /&gt;
|}
&lt;/div&gt;

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{F1 sezonas}}

[[Kategorija:Formula 1 sezonas]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|F1]]</text>
      <sha1>iwy0jk5rjycvezaa4tnvc5ln895y7c7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499467</id>
      <parentid>4499465</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas un braucēji */</comment>
      <origin>4499467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73001" sha1="9803aop4xuyxrn5hp5kzejb9ze2kv1g" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=F1}}
{{F1 sezona |
  Iepr   = 2025 |
  Tagad  = 2026 |
  Nākam  = 2027
}}
{{Vairāki attēli
| perrow            = 3/2
| total_width       = 400
| image1            = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg
| image2            = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg
| footer            = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere.
}}
'''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni.

2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem.

== Komandas un braucēji ==
Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}&lt;/ref&gt; Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}&lt;/ref&gt;

{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Komandas pilnais nosaukums
!scope=&quot;col&quot; rowspan=&quot;2&quot;|Konstruktors
! rowspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Šasija
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; nowrap |Dzinējs
! colspan=&quot;3&quot; scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |Piloti
|-
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Nr.
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Vārds
!scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Kārtas
|-
| data-sort-value=&quot;Alpine&quot;| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Alpine A526|A526]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|10&lt;br /&gt;43
|{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Aston Martin&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''Aston Martin Aramco-Honda''
| [[Aston Martin AMR26|AMR26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Honda RA626H''&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;text-align:center&quot; |14&lt;br /&gt;18
|{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Williams&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
| [[Williams FW48|FW48]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|23&lt;br /&gt;55
|{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Audi&quot;|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Audi''
| [[Audi R26|R26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
| ''Audi AFR 26 Hybrid''&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|5&lt;br /&gt;27
|{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Cadillac&quot;|{{flaga|ASV}}''[[Cadillac F1|Cadillac Formula 1 Team]]''&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}&lt;/ref&gt;
! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|11&lt;br /&gt;77
|{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]&lt;br /&gt;{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Ferrari&quot;|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| [[Ferrari SF-26|SF-26]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|16&lt;br /&gt;44
|{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Haas&quot;|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}&lt;/ref&gt;
! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
|[[Haas VF-26|VF-26]]&lt;ref name=&quot;Race HAAS TOYOTA&quot; /&gt;
| ''Ferrari 067/6''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|31&lt;br /&gt;87
|{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;McLaren&quot;|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;row&quot; nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]''
|[[McLaren MCL40|MCL40]]
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|1&lt;br /&gt;81
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Mercedes&quot;|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}&lt;/ref&gt;
! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]]
| [[Mercedes W17|F1 W17]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}&lt;/ref&gt;
| ''Mercedes-AMG F1 M17''&lt;ref name=&quot;TheRaceUntil2026&quot;/&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|12&lt;br /&gt;63
|{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Racing Bulls&quot;|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}&lt;/ref&gt;
!''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}&lt;/ref&gt;
|Red Bull Ford DM01&lt;ref name=&quot;FordBull&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|30&lt;br /&gt;41
|{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|-
| data-sort-value=&quot;Red Bull Racing&quot;|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}&lt;/ref&gt;
!''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]''
|[[Red Bull Racing RB22|RB22]]
| ''Red Bull Ford DM01''&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;F1 Mekies Engine&quot; /&gt;
|style=&quot;text-align:center&quot;|3&lt;br /&gt;6
|{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]]
| align=&quot;center&quot; nowrap|1—9&lt;br /&gt;1—9
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background-color:#EAECF0;text-align:center&quot; |'''Avoti:'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;entry lists&quot;&gt;Oficiālie dalībnieku saraksti:
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedru Lami|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuci |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}
* {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} &lt;/ref&gt;
* {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Remmerie |first3=Mathieu |last4=Lamy |first4=Pedro |author-link4=Pedro Lamy |last5=Norbury |first5=Richard |date=3 July 2026 |title=2026 British Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=3 July 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Izmaiņas komandās ===
{{vairāki attēli
| total_width       = 400
| perrow            = 2
| align             = right
| image1            = FIA F1 Austria 2026 Nr. 5 Bortoleto (3).jpg
| image2            = FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg
| footer            = 2026. gadā čempionātā iesaistījās divi automašīnu ražotāji: ''[[Audi]]'' (pa kreisi) aizstāja ''[[Sauber]]'', lai sacenstos kā rūpnīcas komanda, savukārt ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' (pa labi) kļuva par vienpadsmito komandu čempionātā.
}}
{{vairāki attēli
| total_width       = 400
| perrow            = 2
| image1            = Audi-Logo_2016.svg
| image2            = Cadillac Wordmark 2021.svg
| image3            = Ford_logo_flat.svg
| image4            = Honda Racing logo (2022).svg
| footer            = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada.
}}
''[[Cadillac F1]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,&lt;ref name=&quot;Cadillac&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac GM&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;CadillacApproved&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Cadillac-Ferrari&quot;/&gt; pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}&lt;/ref&gt; ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}&lt;/ref&gt;

Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}&lt;/ref&gt; Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.&lt;ref name=&quot;AudiExpands&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}&lt;/ref&gt;

''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.&lt;ref name=&quot;AstonHondaSky&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FordBull&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;

''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.&lt;ref name=&quot;RenaultShutdown&quot;/&gt; Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.&lt;ref name=&quot;AlpineMercedes&quot;/&gt;

=== Pilotu izmaiņas ===
[[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}&lt;/ref&gt; [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}&lt;/ref&gt; Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].&lt;ref name=&quot;Hadjar&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
[[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]]
2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}&lt;/ref&gt; [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
! data-sort-type=&quot;number&quot; |Round
![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']]
![[F1 trašu saraksts|Trase]]
! class=&quot;unsortable&quot; |Datums
|-
!1
|[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]]
|8. marts
|-
!2
|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]]
|15. marts
|-
!3
|[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]]
|29. marts
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;12. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}}
|-
!-
|&lt;s&gt;[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]&lt;/s&gt;
|&lt;s&gt;19. aprīlis&lt;/s&gt;{{efn|name=Iran}}
|-
!4
|[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
|{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]]
|3. maijs
|-
!5
|[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]]
|24. maijs
|-
!6
|[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]]
|7. jūnijs
|-
!7
|nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]]
|14. jūnijs
|-
!8
|[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]]
|28. jūnijs
|-
!9
|[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]]
|5. jūlijs
|-
!10
|[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]]
|19. jūlijs
|-
!11
|[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]]
|26. jūlijs
|-
!12
|[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]]
|23. augusts
|-
!13
|[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]]
|6. septembris
|-
!14
|[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]]
|13. septembris
|-
!15
|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]]
|{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;test&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}&lt;/ref&gt;}}}}
|-
!16
|[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]]
|11. oktobris
|-
!17
|[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]]
|25. oktobris
|-
!18
|[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]]
|1. novembris
|-
!19
|[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]]
|8. novembris
|-
!20
|[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]]
|21. novembris{{efn|name=Saturday race}}
|-
!21
|[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]]
|29. novembris
|-
!22
|[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]]
|6. decembris
|-
! colspan=&quot;4&quot; |Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot;/&gt;
|}

{{notelist}}

== Sezonas kopsavilkums ==

=== Pirmssezonas ===
Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}&lt;/ref&gt; [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}&lt;/ref&gt; Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}&lt;/ref&gt; Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.&lt;ref name=&quot;test&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas sākums ===
Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}&lt;/ref&gt; [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]]
Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}&lt;/ref&gt; Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}&lt;/ref&gt; Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;formula1.com&quot;/&gt;

Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}&lt;/ref&gt; un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}&lt;/ref&gt; Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}&lt;/ref&gt;

=== Sezonas vidus ===
[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}&lt;/ref&gt;

[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]] avarēja, pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; sekojošajā atkārtotajā startā [[Šarls Leklērs|Leklērs]] avarēja tieši tajā pašā līkumā, izsaucot ilgu sarkanā karoga laiku, kamēr tiesneši pārbaudīja trases segumu. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar [[Niko Hilkenbergs|Hilkenbergu]] un Kolapinto, Hilkenbergam par to saņemot desmit sekunžu laika sodu, kas liedza viņam iegūt punktus. Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}&lt;/ref&gt; [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]]
Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}&lt;/ref&gt;

Rasels [[Austrijas Grand Prix|Austrijā]] ieguva savu otro ''pole position'' pēc kārtas, neskatoties uz to, ka pēdējā aplī bija spiests samazināt ātrumu dzeltenā karoga dēļ pēc incidenta, kurā bija iesaistīts Makss Verstapens. Viņš pārvērta ''pole position'' uzvarā (un atgriezās otrajā vietā braucēju čempionātā apdzenot Hamiltonu), atvairot Verstapena spiedienu, kurš atguvās pēc kvalifikācijas incidenta un ieņēma otro vietu. Antonelli noslēdza goda pjedestālu, finišējot 1,9 sekundes aiz Rasela un trīs desmitdaļas aiz Verstapena. Sacīkstes laikā bija vairāki abu ''Ferrari'' pilotu dueļi, Sainss izstājās boksu taisnē ar elektriskām problēmām, bet ''Cadillac'' Ppriekšlaicīgi izstājās bremžu pārkaršanas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-seals-victory-in-thrilling-austrian-grand-prix-ahead-of-verstappen-and-antonelli.5kjw8LmvWRcsaFgjCr8aWw|title=Russell seals victory in thrilling Austrian Grand Prix ahead of Verstappen and Antonelli|website=Formula1.com|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}&lt;/ref&gt;

[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] Hamiltons izcīnīja ''pole position'' sprintā, tomēr pašā sprintā Antonelli viņu apdzina un uzvarēja. Antonelli izmantoja šo impulsu ''Grand Prix'' kvalifikācijā, izcīnot ''pole position'' apsteidzot Leklēru un Hamiltonu. Startā Antonelli izslīdēja riteņi, ļaujot Leklēram un Hamiltonam izcīnīt labākus startus. Leklērs lielāko daļu sacīkstes bija vadībā; noslēguma posmā Antonelli, kurš tuvojās Leklēram, ziņoja par pēkšņu nespēju pagriezties, piespiežot viņu doties boksos, lai novērstu problēmu. Pēc tam viņš saņēma piecu sekunžu sodu par trases robežu pārkāpšanu, un pēc divām drošības mašīnām, kuras trasē devās dažus apļus pirms finiša Maksa Verstapena izstāšanās dēļ, viņš atkrita uz sešpadsmito vietu. Leklērs uzvarēja sacīkstēs, un tā bija viņa pirmā Lielbritānijas ''Grand Prix'' uzvara un pirmā uzvara kopš {{f1|2024}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Hamiltonu. [[Aleksandrs Albons]] izstājās no sacīkstēm.

== Rezultāti un kopvērtējums ==
&lt;div style=&quot;overflow-x: auto;&quot;&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 85%;&quot;
!Round
!''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.&lt;ref name=&quot;sprint&quot; /&gt;|name=sprint locations}}
!nowrap|''Pole position'']
!nowrap|Ātrākais aplis
!nowrap|Uzvarētājs (pilots)
!nowrap|Uzvarētājs (konstruktors)
!class=&quot;unsortable&quot;|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}}
|-
! 1
| {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;VER&quot; nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 2
| {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 3
| {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 4
| {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;NOR&quot; |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 5
| {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 6
| {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 7
| {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;HAM&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]
| data-sort-value=&quot;HAM&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]
| data-sort-value=&quot;FER&quot; |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 8
| {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;RUS&quot; nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]]
| data-sort-value=&quot;MER&quot; |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 9
| {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;ANT&quot; |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]
| data-sort-value=&quot;LEC&quot; |{{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]]
| data-sort-value=&quot;FER&quot; |{{flaga|Itālija}} ''Ferrari''
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 10
| {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 11
| {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 12
| {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 13
| {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 14
| {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 15
| {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 16
| {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 17
| {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 18
| {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 19
| {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 20
| {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 21
| {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]]
|-
! 22
| {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']]
|
|
|
|
| style=&quot;text-align:center&quot;|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]]
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=&quot;7&quot;|Avots:&lt;ref name=&quot;2026 calendar&quot; /&gt;
|}
&lt;/div&gt;

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{F1 sezonas}}

[[Kategorija:Formula 1 sezonas]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|F1]]</text>
      <sha1>9803aop4xuyxrn5hp5kzejb9ze2kv1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4499536</id>
      <parentid>4499105</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4499536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146276" sha1="h5usethui1yftbayvddrihw29mvlyfu" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 425 || 2918 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 647 || 4193 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 441 || 2784 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20926 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44958 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7836 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3248 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2750 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9581 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18363 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 9276 || 14858 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1474 || 2300 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6211 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15340 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11322 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8180 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 757 || 2592 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5394 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 720 || 2597 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2513 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3068 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 736 || 2572 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4651 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4512 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 717 || 4478 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1045 || 5212 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4972 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5814 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,423,428 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,695 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,408 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,567 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,147 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 25,278 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>h5usethui1yftbayvddrihw29mvlyfu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4499537</id>
      <parentid>4499106</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4499537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="m7rwou2g88ppwf867511q9nl5e8ldsk" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,642 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,510 baiti
# {{U|Egilus}} - 877,802 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,125 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,328 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,094 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,656 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,635 baiti
# {{U|Vylks}} - 105,938 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,207 baiti
# {{U|Pirags}} - 44,460 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,369 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,913 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>m7rwou2g88ppwf867511q9nl5e8ldsk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azerbaidžānas Islāma partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627100</id>
    <revision>
      <id>4499370</id>
      <parentid>4489286</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20926" sha1="l2ru9j5sq8m9huel11kbbeb5gx4jgy6" xml:space="preserve">{{Infobox political party
| country = Azerbaidžāna
| name = Azerbaidžānas Islāma partija&lt;br&gt;Azərbaycan İslam Partiyası
| logo = Azerbaidžānas Islāma partijas logo.jpg
| leader = [[Mevsims Semedovs]]
| colorcode = 
| headquarters = {{vieta|Azerbaidžāna|Nardarana}}
| foundation = {{dat|1991|9|2}}
| ideology = [[šiītu islāms|šiītu islāmisms]], [[nacionālisms]], antikristietība
| position = 
| international = 
| merged = 
| european = 
| europarl = 
| colours = 
| seats1_title = 
| seats1 = 
| seats2_title = 
| seats2 = 
| website = 
| footnotes = Kopš 1995. gada nav oficiāla statusa
}}
'''Azerbaidžānas Islāma partija''' ({{val|az|Azərbaycan İslam Partiyası, AIP}}) ir [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] politiska partija, kurai par pārmērīgu [[Islāmisms|islāmismu]] ir atņemta oficiālā reģistrācija. Partijas vadītājs ir teologs Mevsims Semedovs.

== Vēsture ==
Partijas dibināšanas konference notika 1991. gada 2. septembrī. Par AIP vadītāju kļuva Hadži Aliakrams Alijevs. Gadu vēlāk, 1992. gada 22. septembrī, partija tika oficiāli reģistrēta. Par tās galveno mītni kļuva [[Nardarana|Nardaranas]] ciems, kas atrodas 30 km uz ziemeļrietumiem no [[Baku]] [[Abšeronas pussala|Abšeronas pussalā]] un kam tradicionāli ir liela nozīme valsts [[Šiītu islāms|šiītu]] garīgajā dzīvē.

=== 1990. gadi ===
Kopš 1990. gadu vidus Azerbaidžānas un šiītisma galvenā centra [[Irāna|Irānas]] attiecības ir pasliktinājušās, bet AIP nekad nav slēpusi savas simpātijas pret Irānu un tas noveda pie konflikta. 12. augustā Azerbaidžānas parlaments pieņēma Vēlēšanu likumu, kas atņēma reliģisko organizāciju pilsoņiem tiesības kandidēt vēlēšanās. 1995. gada 2. septembrī Azerbaidžānas Tieslietu ministrija anulēja AIP reģistrāciju, balstoties uz partijas nosaukumu. Tomēr partijas vadība, apzinoties, ka tā tik un tā netiks reģistrēta, nosaukumu nemainīja. 1996. gada maijā Hadži Aliakrams Alijevs un četri viņa atbalstītāji tika arestēti par nodevību un spiegošanu Irānas labā. 1997. gada 14. aprīlī viņam tika piespriests 11 gadu cietumsods, bet pārējiem trim — ilgs cietumsods. Viens no arestētajiem nomira cietumā, oficiāli no smadzeņu asiņošanas; pēc opozīcijas domām, no spīdzināšanas.

Spriedums izraisīja sašutumu sabiedrībā un cilvēktiesību aktīvistu vidū. Reaģējot uz to, varas iestādes publicēja Azerbaidžānas Nacionālās drošības ministrijas vadītāja Araza Gurbanova grāmatu , kurā kritizēja partiju.

Jaunais līderis Muzafars Džabrailovs sāka darbu pie partijas atdzīvināšanas, kuras nosaukums tika mainīts uz &quot;Musulmaņu demokrātiskā partija&quot;.

1999. gadā Azerbaidžānas Islāma partija, [[Azerbaidžānas Sociāldemokrātiskā partija]] un Vienotības partija izveidoja politisku aliansi ar nosaukumu &quot;Azerbaidžānas Spēku savienība&quot;.

1999. gada novembrī prezidents [[Heidars Alijevs]] apžēloja Aliakramu Alijevu un viņa atbalstītājus.

=== 2000. gadi ===
Pēc [[Ilhams Alijevs|Ilhama Alijeva]] nākšanas pie varas Azerbaidžānā jebkāda, ne tikai reliģiska, opozīcijas ideoloģija tika pakāpeniski apspiesta. Opozīcijas partijas sāka izstumt no politiskās arēnas. Politiskajā dzīvē radās vakuums. Sabiedrības attieksme pret islāma faktoru būtiski mainījās, novirzot to no politikas uz sabiedrisko dzīvi.

Azerbaidžānas Spēku savienībā iekļautās partijas pēc 2000. gada parlamenta vēlēšanām parakstīja dokumentu ar 19 politiskajām partijām par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://az.trend.az/azerbaijan/politics/1094971.html|title=&quot;Azərbaycanda sağ və sol müxalifət qüvvələrinin birliyi mümkün deyil&quot; - solçu partiyanın rəhbəri|website=Trend.Az|access-date=2026-03-29|date=2007-12-14|language=az}}&lt;/ref&gt; 

2002. gadā Tahirs Abasli izstājās no partijas un nodibināja islāmistiski noskaņoto Islāma demokrātisko partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hafta.az/islamcilar-bir-araya-gelmek-isteyirler-45043-xeber.html|title=İslamçılar bir araya gəlmək istəyirlər|website=Hafta.az News|access-date=2026-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

Azerbaidžānas Islāma partija 2005. gada parlamenta vēlēšanās piedalījās politisko partiju blokā &quot;Azerbaidžānas Spēki&quot; kopā ar Hudadata Hudijeva vadīto &quot;Birlik&quot; partiju, &quot;Vahdat&quot; partiju un Azerbaidžānas Tautas atdzimšanas partiju Azera Gasimzades vadībā. Bloks tika reģistrēts Azerbaidžānas CVK 2005. gada 24. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msk.gov.az/az/newsmsk/104/|title=İyulun 24-də Məzahir Pənahovun sədrliyi ilə Mərkəzi Seçki Komissiyasının iclası keçirilmişdir - Azərbaycan Respublikası Mərkəzi Seçki Komsissiyası|website=www.msk.gov.az|access-date=2026-03-29}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžānas Sociāldemokrātiskā partija, kas arī bija Azerbaidžānas Spēku savienības biedre, vēlēšanās piedalījās &quot;Jaunās politikas&quot; vēlēšanu bloka ietvaros, bet pēc vēlēšanām atdalījās no ASS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://az.trend.az/azerbaijan/politics/831212.html|title=AQB Sədrlər şurası sentyabrın ikinci yarısında toplaşacaq|website=Trend.Az|access-date=2026-03-29|date=2006-09-07|language=az}}&lt;/ref&gt; Vēlāk šo bloku AIP kopā ar partiju &quot;Birlik&quot; un Azerbaidžānas Tautas atdzimšanas partiju atjaunoja, bet divus gadus tas palika neaktīvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://az.trend.az/azerbaijan/politics/891767.html|title=AİP sədri: &quot;Azərbaycançı Qüvvələr Birliyinin bərpa olunması üçün danışıqlar aparılır&quot;|website=Trend.Az|access-date=2026-03-29|date=2007-02-28|language=az}}&lt;/ref&gt;  

Islāma partijas kongresā 2007. gada 15. jūlijā par jauno priekšsēdētāju tika ievēlēts 42 gadus vecais [[Hadži (tituls)|Hadži]] Mevsims Semedovs, kurš kopš 1993. gada vadīja partijas [[Gubas rajons|Gubas rajona]] komiteju.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/196743|title=Мовсум Самедов|website=Кавказский Узел|access-date=2026-03-29}}&lt;/ref&gt; Pārējie šī amata pretendenti Hadžiga Nuri un Rovšans Ahmedli atsauca savas kandidatūras pirms balsošanas sākuma.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.trend.az/azerbaijan/politics/957563.html|title=Избран новый председатель Исламской партии Азербайджана|website=Trend.Az|access-date=2026-03-29|date=2007-07-16|language=ru}}&lt;/ref&gt; Semedovs bija harizmātisks līderis ar labu izglītību (pēc profesijas ārsts,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1995. gadā devās uz Irānu un 2002. gadā absolvēja Augstāko islāma universitāti Kumā).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Semedovs paziņoja, ka viņa partija ir opozīcijā Azerbaidžānas valdībai un nesadarbosies ar uz [[Rietumu pasaule|Rietumiem]] noskaņotajām opozīcijas partijām. Viņa vadībā partija sāka transformēties: mainījās vadība, daudzos valsts reģionos sāka veidoties partijas šūniņas, lielāka uzmanība tika pievērsta jaunatnei un plašsaziņas līdzekļiem, tostarp [[Internets|Internetam]], kas iepriekš nebija noticis. Jaunais līderis bieži izteicās pret [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš iestājās par tuvināšanos Irānai.

2009. gadā Semedovs vairākkārt uzstājās kopā ar AIP aktīvistiem un Nardaranas ciema vecākajiem Irānas valsts radio [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu valodā]], Irānas televīzijas kanālā ''Seher TV'' un daudzās proirāņu tīmekļa vietnēs. 2009. gada martā Semedovs piedalījās konferencē [[Teherāna|Teherānā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2010. gada novembra beigās Azerbaidžānas Izglītības ministrija aizliedza skolniecēm, kuras valkā [[Hidžābs|hidžābus]], apmeklēt skolu, atsaucoties uz to, ka musulmaņu galvas lakats nav skolas formas sastāvdaļa. Ticīgie to uzskatīja par kampaņas pret reliģiju sākumu. Azerbaidžānas Islāma partija bija starp tiem, kas 2010. gada decembrī protestēja pret Izglītības ministrijas hidžābu aizliegumu skolās. Mevsims Semedovs ticīgo arestus un hidžabu aizliegumu Azerbaidžānā saistīja ar Rietumu ietekmi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== 2010. gadi ===
[[Attēls:Islamic Party of Azerbaijan - Khojaly 20 (26.02.2012).jpg|thumb|AIP mītiņš [[Hodžali]] separātistu veiktās azerbaidžāņu slepkavošanas 20. gadadienā]]
2010. gada augustā tika paziņots par &quot;Islāma pretošanās organizācijas&quot; izveidi, kas iestājās par separātiskās [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahas]] atgūšanu.

2011. gada 2. janvārī vietnē [[YouTube]] tika ievietots Hadži Mevsima Semedova runas video. Tajā viņš asi kritizēja prezidentu Ilhamu Alijevu par [[Mošeja|mošeju]] iznīcināšanu, hidžāba valkāšanas aizliegumu skolās un [[Adāns (islāms)|azana]] aizliegumu. Bet pats galvenais, viņš salīdzināja Alijevu ar [[Jazīds ibn Muāvija|Jazīdu ibn Muāviju]], kurš dzīvoja 7. gadsimtā un šiītu acīs tiek uzskatīts par necienīgu figūru (lielākā daļa Azerbaidžānas iedzīvotāju ir šiīti). Viņš arī apvainoja valdību korupcijā, Viņa vārdiem, &quot;netaisnība un kukuļdošana sasniedza tādus apmērus, ka tika nozagti pat [[Kūra (upe)|Kūras upes]] tīrīšanai paredzētie līdzekļi, un ūdens appludināja desmitiem tūkstošu cilvēku mājas. Tajā pašā laikā Baku tika organizēts ziedu festivāls, kas izmaksāja miljonus.&quot; Savas runas noslēgumā AIP vadītājs citēja pravieti [[Muhameds|Muhamedu]], kurš teica, ka &quot;lai glābtu reliģiju, ir jāupurē sava dzīvība&quot;.

Tiesībaizsardzības iestāžu uzmanību piesaistīja arī vēl viena frāze no viņa runas: “celieties un izbeidziet despotisko režīmu”,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kā arī &quot;mums ir jāiznīcina šis nežēlīgais režīms un tā galva&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/azerbaijan_islamic_party_arrests/2272207.html|title=Azeri Islamic Party Members Jailed|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=2026-03-29|date=2011-01-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

Varas iestādes nekavējoties reaģēja uz šo runu: 7. janvārī Hadži Mevsims Semedovs un vairāki citi partijas aktīvisti tika arestēti apsūdzībās par teroristu uzbrukumu un nemieru gatavošanu. Lai pamatotu šo apsūdzību, policija pie aizturētajiem &quot;atrada&quot; ieročus un munīciju. Tomēr tas izraisīja skepsi sabiedrībā, kas uzskatīja, ka faktiskā aresta bija 2. janvāra protests un ka ieroči bija policijas novietoti. Janvāra pēdējās dienās notika AIP biedru un citu radikālo ticīgo aresti.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/179869|title=Исламская партия Азербайджана обвиняет власти в преследовании ее активистов|website=Кавказский Узел|access-date=2026-03-29}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika arestēti vairāk nekā 30 cilvēki.

7. janvārī ap pulksten 19.00 Azerbaidžānas Islāma partijas priekšsēdētāju Mevsimu Semedovu, viņa vietnieku Vagifu Abdullajevu, partijas aktīvistu Elčinu Hasanovu un partijas priekšsēdētāja šoferi Mirhuseinu Kazimovu, kad viņi devās prom no partijas galvenās mītnes, aizturēja Baku Narimanovas rajona policijas pārvaldes 18. policijas iecirkņa darbinieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://regnum.ru/news/1362785.html|title=Арестован председатель Исламской партии Азербайджана Мовсум Самедов|work=ИА REGNUM|access-date=2026-03-29|language=ru-RU|archive-date=2018-12-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20181229220604/https://regnum.ru/news/1362785.html}}&lt;/ref&gt; Par to ziņoja AIP preses dienesta vadītājs Hadži Akifs Heidarli. Semedovu aizturēja uz 13 dienām un pēdējā dienā iesniedza viņam apsūdzību terorisma gatavošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uscirf.gov/religious-prisoners-conscience/forb-victims-database/movsum-samadov|title=Movsum Samadov {{!}} USCIRF|website=www.uscirf.gov|access-date=2026-03-29|date=2026-03-2901:59:36|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tiesas procesa laikā viņi noliedza visas apsūdzības un apgalvoja, ka ieroči ir ievietoti. Neskatoties uz to, 7. oktobrī tiesa piesprieda Islāma partijas priekšsēdētājam 12 gadu cietumsodu par terorismu, ieroču glabāšanu un vardarbīgu varas sagrābšanu. AIP uzskata arestus par politiski motivētiem un saista tos ar partijas kritiku par valdības politiku un reliģisko tiesību pārkāpumiem. Pats Semedovs vienā no tiesas sēdēm paziņoja, ka tiesa te pati neko neizlemj, bet tauta celsies cīņā pret komunistiskas metodes izmantojošo valdību.

2013. gadā partijas jaunie aktīvisti izveidoja Labklājības pilsoņu kustību un iesaistījās sabiedriski politiskās aktivitātēs. Tomēr 2013. gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā radās domstarpības starp AIP un jaunizveidoto Labklājības pilsoņu kustību, kuras nespēja panākt vienošanos. Labklājībnieki, neredzēdami iespēju par prezidentu kļūt AIP cietumā esošajam vadītājam Semedovam,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://virtualaz.org/bugun/1252|title=Yeni yaranan islamçı hərəkatdan İsa Qəmbərə dəstək|access-date=2026-03-29|archive-date=2015-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20150120230455/http://virtualaz.org/bugun/1252}}&lt;/ref&gt; pauda atbalstu Nacionālajai padomei un tās kandidātam Hasanli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jam.az/index.php?sid=1136|title=«Rifah»dan AİP-ə sərt ittihamlar {{!}} Jurnalist Araşdırma Mərkəzi|website=www.jam.az|access-date=2026-03-29|archive-date=2015-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20150120230049/http://www.jam.az/index.php?sid=1136}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžānas Islāma partija rezultātā pievienojās politiskajam blokam &quot;Vatan&quot;, ko 2013. gadā izveidoja Taisnīguma partija un Azerbaidžānas Zaļā partija, un 2013. gada prezidenta vēlēšanās atbalstīja bloka vienīgo kandidātu Iļjasu Ismailovu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://qafqazinfo.az/news/detail/azerbaycanda-iki-partiya-veten-bloku-yaratdi-39184|title=Azərbaycanda iki partiya “Vətən” bloku yaratdı|website=Qafqazinfo|access-date=2026-03-29|date=2013-04-10|language=az}}&lt;/ref&gt; Asas ķildas starp partijām neļāva tām gūt nopietnus rezultātus. Lai gan bloks &quot;Vatan&quot; nebija oficiāls, tas piedalījās arī 2015. gada parlamenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://az.interaz.com.tr/politics/28862|title=“Vətən” bloku bütün dairələrdən namizəd irəli sürəcək - Mayis Güləliyev|website=az.interaz.com.tr|access-date=2026-03-29|language=ru|archive-date=2023-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230720143156/https://az.interaz.com.tr/politics/28862}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] atzina, ka Azerbaidžāna pārkāpusi Semedova tiesības uz taisnīgu tiesu, taču piesprieda tai niecīgu 4000 dolāru sodu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://musavat.com/news/hebsden-cixan-islamci-movsum-semedov-abs-serhedinde-qalmaqal_1040892.html|title=Həbsdən çıxan islamçı Mövsüm Səmədov ABŞ “sərhədində” - QALMAQAL|website=musavat.com|access-date=2026-03-29|language=az-AZ}}&lt;/ref&gt; 

2020. gadā tika arestēts un valsts nodevībā apsūdzēts AIP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Hadži Ilhams Alijevs, kamēr formālais priekšsēdētājs Semedovs turpināja izciest 12 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gununsesi.info/az%c9%99rbaycan-islam-partiyasinin-s%c9%99dr-%c9%99v%c9%99zi-h%c9%99bs-edilib/|title=Azərbaycan İslam Partiyasının sədr əvəzi həbs edilib|last=admin|access-date=2026-03-29|date=2020-03-03|language=az}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī partijas līderis Semedovs tika atbrīvots no cietuma ar aizliegumu izbraukt no valsts.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Partija līdz šim ir vienīgā, kurai Azerbaidžānā atsaukta oficiālā reģistrācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dogrulukpayi.com/dogruluk-kontrolu/ulku-ocaklari-nin-azerbaycan-da-yasaklandigi-kazakistan-da-ise-teror-orgutu-listesinde-yer-aldigi-iddiasi-dogru-mu|title=Ülkü Ocakları'nın Azerbaycan’da Yasaklandığı, Kazakistan'da ise Terör Örgütü Listesinde Yer Aldığı İddiası Doğru mu? {{!}} Doğruluk Payı|last=Hür|first=Gül|website=www.dogrulukpayi.com|access-date=2026-03-29|language=tr}}&lt;/ref&gt;

== Grupas lielums ==
20. gadsimta beigās Islāma partijai bija 74 vietējās komitejas (rajona, pilsētas, lauku), un tās biedru skaits pārsniedza 50 tūkstošus cilvēku.

Tiekoties ar [[Eiropas Savienība|ES]], ASV un [[Norvēģija|Norvēģijas]] diplomātiem Miera un demokrātijas institūtā 2011. gada 25. janvārī, AIP vadītāji paziņoja, ka viņu rindās pašlaik ir vairāk nekā 11 000 cilvēku un ka partijai ir filiāles 35 valsts rajonos. Tie galvenokārt ir vairāku ciemu iedzīvotāji Abšeronas pussalā, kuru centrs ir Nardarana, kā arī vairāku rajonu iedzīvotāji dienvidos gar robežu ar Irānu, ziemeļaustrumos (Gubas un [[Hahmazas rajons|Hahmazas]] rajonos), [[Gendže|Gendžē]] un blakus esošajās teritorijās, kā arī [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivānas Autonomajā Republikā]].

Aktīvo partijas biedru skaits, faktiski, saskaņā ar Politisko un ekonomisko pētījumu centra ''Far Centre'' vadītāja Hikmata Hadžizas aplēsēm''''',''''' nepārsniedz 2–2,5 tūkstošus cilvēku.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Partijas attīstību apgrūtina skaidras nostājas trūkums iedzīvotājiem svarīgos ekonomiskos jautājumos.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Sieviešu padome ===
Padomi vada Novrasta Ibrahimova, kura vada arī biedrību &quot;Azerbaidžānas karavīru mātes&quot;. Padomē ir 10 sievietes.

2017. gada 11. decembrī reliģisko sieviešu grupa rīkoja protestu ASV vēstniecības Baku priekšā, iebilstot pret ASV prezidenta lēmumu atzīt [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] par Izraēlas galvaspilsētu . Protestu organizēja Azerbaidžānas Islāma partijas Sieviešu padome un Karavīru māšu sabiedriskā asociācija. Dalībnieces turēja plakātus ar saukļiem: &quot;Apturēt terorismu&quot; un &quot;Karabaha un Kudsa (Jeruzaleme) ir musulmaņu zemes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jam-news.net/ru/%D0%B2-%D0%B1%D0%B0%D0%BA%D1%83-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%BB%D0%B0-%D0%B0%D0%BA%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B0-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B4-%D0%BF%D0%BE%D1%81/|title=Акция протеста против решения США признать Иерусалим столицей Израиля прошла в Баку - JAMnews|last=JAMnews|website=JAMnews in Russian|access-date=2026-03-29|date=2017-12-12|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;

== Ideoloģija ==
Partijas programmā teikts, ka tās ideoloģija balstās uz [[Korāns|Korānu]], pravieša Muhameda teicieniem, un balstīta uz tēzi, ka tikai islāms var spēlēt vienojošu lomu neatkarīgas Azerbaidžānas veidošanā.

Laikā no 1992. līdz 1995. gadam partija iestājās par ciešākām saitēm ar Irānu un noraidīja [[Pantjurkisms|pantjurkisma]] ideju, uzskatot to par bīstamu un utopisku. Partija arī atbalstīja tādas idejas kā armēnofobiju, [[Antiamerikānisms|antiamerikānismu]], [[Anticionisms|anticionismu]] un [[Eiroskeptisms|eiroskepticismu]]. Tā atbalstīja proirānisko islāma kaujinieku organizāciju [[Hezbollah]] un tās vadītāju [[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]].

Savu uzskatu dēļ tā ieņēma negatīvu nostāju ne tikai pret pantjurkisma atbalstītājiem ([[Azerbaidžānas Tautas fronte|Azerbaidžānas Tautas fronti]], [[Musavat]] un citām valsts nacionālajām partijām), bet arī, kopš 1990. gadu vidus, pret valdību un pat oficiālo garīdzniecību — Kaukāza musulmaņu pārvaldi (KMP). IPA drukātie mediji — laikraksti — ''Islam Dunyasy'' ('Islāma pasaule') un ''Islamin Sesi'' ('Islāma balss') — vairākkārt ir publicējuši rakstus, kuros asi kritizēts KMP vadītājs šeihs al-Islāms Allāhšukurs Pašāzade. Partija kategoriski iebilst pret [[Kristietība|kristīgo]] [[Misionārs|misionāru]] darbību,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2000-01-20|title=AZERBAIJAN: AZERBAIJAN'S ISLAMIC PARTY WANTS CHRISTIAN MISSIONARIES BANNED.(Brief Article)|url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-58732534.html|access-date=2026-03-29|archive-date=2012-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20121105054509/http://www.highbeam.com/doc/1G1-58732534.html}}&lt;/ref&gt; atbalsta visu baznīcu slēgšanu Azerbaidžānā un Azerbaidžānas kristiešu [[Udieši|udiešu]] tautas deportāciju uz [[Armēnija|Armēniju]], nosaucot viņus par draudiem musulmaņu Azerbaidžānai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Azerbaidžānas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Islāma organizācijas]]</text>
      <sha1>l2ru9j5sq8m9huel11kbbeb5gx4jgy6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Treimanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629981</id>
    <revision>
      <id>4499498</id>
      <parentid>4458396</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4098" sha1="3cife5e08c93tovu23mwf69thx6lysu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_dat_alt = {{dat|1894}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{dat|1934|12|12}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe =
|  dienesta_laiks = 1918—1934
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;([[kavalērija]])
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = {{plainlist|
* [[Krievijas pilsoņu karš]]
}}
|       izglītība = [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]]
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]]
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Augusts Treimanis.jpg
}}

'''Augusts Treimanis''' (1894—1934) bija [[Latvieši|latviešu]] karavīrs un [[virsnieks]], [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1894. gadā [[Rīga]]s strādnieku ģimenē. Mācījies un strādājis, līdz 1915. gada maijā [[Mobilizācija|iesaukts]] [[Krievijas Impērijas armija|armijā]].

Sākoties [[Oktobra revolūcija]]i, atradās [[Novgoroda|Novgorodā]], kur piedalījās padomju varas nodibināšanā. 1918. gada martā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], piedalījās kaujās pret [[Vācijas Impērija|vāciem]], [[Poļu—padomju karš|poļiem]], [[Antons Deņikins|Deņikina]] un [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] karaspēkiem, lielāko daļu [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] aizvadīja [[1. kavalērijas armija|1. kavalērijas armijā]], cita starpā bijis 14. kavalērijas divīzijas štāba priekšnieka vietnieks operatīvajā daļā, Sevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieks.

1924. gadā uzņemts [[Frunzes Kara akadēmija|Kara akadēmijā]], pēc kuras stažējās pulka komandiera amatā 9. Tālo Austrumu kavalērijas brigādē, tad iecelts par Sarkanās armijas kavalērijas inspektora palīgu. 1931. gada augustā bija 3. Vissavienības jāšanas sporta sacensību tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs. 1933. gada 27. februārī ar [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] lēmumu iecelts par 8. Tālo Austrumu kavalērijas divīzijas komandieri komisāru.

Aizgāja bojā automobiļa avārijā 1934. gada 12. decembrī. Apglabāts [[Usurijska|Nikoļskā-Usurijskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://don1942.ru/osobaya-kavalerijskaya-sled-v-istorii/item/biografii|title=Трейман Август Яковлевич (Янович) (1894-12.12.1934)|website=Дон 1942|access-date=24.04.2026}}&lt;/ref&gt;

== Lielajā terorā ==
Pēc A. Treimaņa nāves notikušā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[Jakovs Deičs|J. Deiča]] ziņojumā [[Nikolajs Ježovs|N. Ježovam]], kurš pārsūtīts [[Josifs Staļins|Staļinam]], A. Treimanis nosaukts par vācu rezidentu un apgalvots, ka caur A. Treimani vācu izlūkdienestam tikuši nodoti Sarkanarmijas kavalērijas inspekcijas materiāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/32534|title=Спецсообщение Н.И. Ежова И.В. Сталину с приложением копии телеграммы Я.А. Дейча. 15 декабря 1937 г.|website=Исторические материалы}}&lt;/ref&gt;

== Radi ==
A. Treimaņa vecākais brālis [[Krišjānis Treimanis|Krišjānis]] arī dzīvoja Padomju Savienībā. 1932. gada jūnijā A. Treimanis uzrakstīja iesniegumu [[Semjons Budjonnijs|S. Budjonnijam]], kurā lūdza aizbilst par savas mātes pārvākšanos no Rīgas uz [[Maskava|Maskavu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.ww2.ru/index.php?showtopic=149164|title=8-я Дальневосточная кавдивизия|website=Форум антиквариата и военной истории}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsuaces}}4

[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>3cife5e08c93tovu23mwf69thx6lysu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631275</id>
    <revision>
      <id>4499357</id>
      <parentid>4493074</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{fb|Kirasao}} */</comment>
      <origin>4499357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="279877" sha1="4duwouglx760ylaprovaethg6m8bkv0" xml:space="preserve">Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam bija jāpiesaka sastāvs ar trim vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkst piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz komandas pirmajai spēlei, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēja aizstāt.
Spēlētāju vecums un statistika norādīta uz turnīra sākuma datumu — 2026. gada 11. jūniju.

== A grupa ==
=== {{fb|Čehija}} ===
Treneris: [[Miroslavs Koubeks]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 31. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fotbal.cz/repre/finalni-nominace-reprezentace-na-mistrovstvi-sveta-2026/a24171 |title=Finální nominace reprezentace na mistrovství světa 2026 |trans-title=Final nominations for the 2026 World Cup |publisher=[[Čehijas Futbola asociācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=cs}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Čehija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Matejs Kovāržs]]|sortname=Kovar, Matej|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|17}}|caps=20|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Davids Zima]]|sortname=Zima, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=25|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomāšs Holešs]]|sortname=Holes, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|31}}|caps=41|goals=2|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robins Hranāčs]]|sortname=Hranac, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|29}}|caps=14|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|sortname=Coufal, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|22}}|caps=62|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Štepāns Haloupeks]]|sortname=Chaloupek, Stepan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]]|sortname=Krejci, Ladislav|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=27|goals=5|club=[[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vladimīrs Darida]]|sortname=Darida, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|8}}|caps=79|goals=8|club=[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]|sortname=Hlozek, Adam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|25}}|caps=43|goals=5|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|sortname=Schick, Patrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=53|goals=26|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Kuhta]]|sortname=Kuchta, Jan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8}}|caps=31|goals=3|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Lukāšs Červs]]|sortname=Cerv, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mojmīrs Hitils]]|sortname=Chytil, Mojmir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29}}|caps=22|goals=6|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Davids Jurāseks]]|sortname=Jurasek, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|7}}|caps=18|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Pavels Šulcs]]|sortname=Sulc, Pavel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jindržihs Staņeks]]|sortname=Stanek, Jindrich|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|27}}|caps=14|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Lukāšs Provods]]|sortname=Provod, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|23}}|caps=38|goals=3|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Mihals Sadīleks]]|sortname=Sadilek, Michal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|31}}|caps=35|goals=1|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Tomāšs Horijs]]|sortname=Chory, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|26}}|caps=22|goals=7|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jaroslavs Zelenijs]]|sortname=Zeleny, Jaroslav|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|20}}|caps=23|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Davids Doudera]]|sortname=Doudera, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|31}}|caps=17|goals=2|club=[[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|sortname=Soucek, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|27}}|caps=90|goals=17|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Lukāšs Hornīčeks]]|sortname=Hornicek, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Aleksandrs Sojka]]|sortname=Sojka, Alexandr|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Hugo Sohūreks]]|sortname=Sochurek, Hugo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|6|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Deniss Višinskis]]|sortname=Visinsky, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Čehija /&gt;

=== {{fb|Meksika}} ===
Treneris: [[Havjers Agirre]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://miseleccion.mx/noticia/6463-Al-Llamado-%7C-Convocatoria-de-la-SNM-para-la-Copa-Mundial-de-la-FIFA-2026 |title=Al Llamado {{!}} Convocatoria de la SNM para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Call-up {{!}} Mexico national team squad for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Meksikas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Meksika /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rauls Ranhels]]|sortname=Rangel, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Horhe Sančess]]|sortname=Sanchez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|10}}|caps=59|goals=3|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sesars Montess]]|sortname=Montes, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=67|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Edsons Alvaress]]|sortname=Alvarez, Edson|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|24}}|caps=98|goals=7|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|sortname=Vasquez, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=46|goals=3|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Eriks Lira]]|sortname=Lira, Erik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|8}}|caps=25|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Luiss Romo]]|sortname=Romo, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|5}}|caps=63|goals=4|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Alvaro Fidalgo]]|sortname=Fidalgo, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|sortname=Jimenez, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|5}}|caps=124|goals=45|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Aleksiss Vega]]|sortname=Vega, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=52|goals=7|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Santjago Himeness]]|sortname=Gimenez, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|18}}|caps=47|goals=6|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karloss Asevedo]]|sortname=Acevedo, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|sortname=Ochoa, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|7|13}}|caps=152|goals=0|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Armando Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|20}}|caps=7|goals=1|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Israels Rejess]]|sortname=Reyes, Israel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=34|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hulians Kinjoness]]|sortname=Quinones, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|24}}|caps=22|goals=2|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Orvelins Pineda]]|sortname=Pineda, Orbelin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|24}}|caps=92|goals=12|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Obeds Vargass]]|sortname=Vargas, Obed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|5}}|caps=6|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Hilberto Mora]]|sortname=Mora, Gilberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|10|14}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Mateo Čavess]]|sortname=Chavez, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|11}}|caps=10|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Sesars Verta]]|sortname=Huerta, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|3}}|caps=26|goals=3|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Giljermo Martiness]]|sortname=Martinez, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|15}}|caps=12|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Hesuss Galjardo]]|sortname=Gallardo, Jesus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|15}}|caps=121|goals=3|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Luiss Čavess]]|sortname=Chavez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|15}}|caps=45|goals=5|club=[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Roberto Alvarado]]|sortname=Alvarado, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|7}}|caps=67|goals=5|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Braians Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=7|goals=2|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Meksika /&gt;

=== {{fb|DĀR}} ===
Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 27. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.instagram.com/safa_dot_net/p/DY2g0HKDuPq/ |title=The final Bafana Bafana 2026 FIFA World Cup squad is LOCKED IN! From the safe hands in goal to the clinical forwards, these are the players who will represent South Africa on the global stage. |publisher=[[Dienvidāfrikas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=DĀR /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ronvens Viljamss]]|sortname=Williams, Ronwen|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|21}}|caps=62|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tabangs Matuludi]]|sortname=Matuludi, Thabang|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=3|goals=0|club=[[Polokwane City F.C.|Polokwane City]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hulumani Ndamane]]|sortname=Ndamane, Khulumani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Teboho Mokoena]]|sortname=Mokoena, Teboho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|24}}|caps=51|goals=9|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Talente Mbata]]|sortname=Mbatha, Thalente|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=15|goals=3|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Obrijs Modiba]]|sortname=Modiba, Aubrey|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|22}}|caps=44|goals=3|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Osvins Apoliss]]|sortname=Appollis, Oswin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=26|goals=8|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Cepangs Moremi]]|sortname=Moremi, Tshepang|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|2}}|caps=10|goals=1|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]|sortname=Foster, Lyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=27|goals=10|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Relebohile Mofokengs]]|sortname=Mofokeng, Relebohile|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|10|23}}|caps=13|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Temba Zvane]]|sortname=Zwane, Themba|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|8|3}}|caps=54|goals=12|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tapelo Maseko]]|sortname=Maseko, Thapelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|11}}|caps=10|goals=1|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Spepelo Sitole]]|sortname=Sithole, Sphephelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=28|goals=1|club=[[CD Tondela|Tondela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Mbekezeli Mbokazi]]|sortname=Mbokazi, Mbekezeli|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|19}}|caps=10|goals=1|club=[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ikraams Rainerss]]|sortname=Rayners, Iqraam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|19}}|caps=14|goals=4|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Sipo Hains]]|sortname=Chaine, Sipho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Evidenss Makgopa]]|sortname=Makgopa, Evidence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=26|goals=6|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Samukele Kabini]]|sortname=Kabini, Samukele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|15}}|caps=6|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nkosinati Sibisi]]|sortname=Sibisi, Nkosinathi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Huliso Mudau]]|sortname=Mudau, Khuliso|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Ime Okons]]|sortname=Okon, Ime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|20}}|caps=8|goals=1|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rikardo Goss]]|sortname=Goss, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|2}}|caps=5|goals=0|club=[[Siwelele F.C.|Siwelele]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džeidens Adamss]]|sortname=Adams, Jayden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Olvetu Mahaņa]]|sortname=Makhanya, Olwethu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Kamogelo Sebelebele]]|sortname=Sebelebele, Kamogelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Bredlijs Kross]]|sortname=Cross, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Kaizer Chiefs F.C.|Kaizer Chiefs]]|clubnat=RSA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=DĀR /&gt;

=== {{fb|Dienvidkoreja}} ===
Treneris: [[Hons Mjonbo]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&amp;idx=27972&amp;div_code=news&amp;check_url=bGF5ZXI=&amp;lang=KOR |title=손흥민 등 월드컵 명단 발표... 이기혁, 이동경은 깜짝 합류 |trans-title=World Cup squad announced, featuring Son Heung-min... Lee Ki-hyuk and Lee Dong-gyeong make surprise additions |publisher=[[Korejas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ko |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516144312/https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&amp;idx=27972&amp;div_code=news&amp;check_url=bGF5ZXI=&amp;lang=KOR}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Dienvidkoreja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=87|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[I Kihjoks]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=79|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Kims Thehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=73|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=144|goals=56|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Peks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=27|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Čo Kjusons]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=44|goals=12|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=105|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=79|goals=17|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sons Pomgins]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=3|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[I Thesoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Čo Uidže]]|sortname=Cho, Wi-je|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kims Munhvans]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=35|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=14|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pe Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=13|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=27|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=47|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jans Hjondžuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=9|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Sols Jonu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=34|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=22|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=9|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[I Tongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=18|goals=4|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Dienvidkoreja /&gt;

== B grupa ==
=== {{fb|Bosnija un Hercegovina}} ===
Treneris: [[Sergejs Barbarezs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122917/https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/|archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260513034907/https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf|archive-date=May 13, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Bosnija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=26|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=12|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=32|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=14|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=65|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=28|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=28|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=20|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=13|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=40|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Mladens Jurkass]]|sortname=Jurkas, Mladen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|clubnat=BIH}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=17|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=36|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=16|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=5|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=3|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Arjans Maličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|28}}|caps=8|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Bosnija /&gt;

=== {{fb|Kanāda}} ===
Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://news.canadasoccer.com/canada-soccer-announces-canmnt-squad-for-fifa-world-cup-2026 |title=Canada Soccer Announces CANMNT Squad for FIFA World Cup 2026™ |publisher=[[Kanādas Futbola asociācija]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kanāda /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Deins Senklērs]]|sortname=St Clair, Dayne|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|9}}|caps=20|goals=0|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alisters Džonstons]]|sortname=Johnston, Alistair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|8}}|caps=58|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alfijs Džonss]]|sortname=Jones, Alfie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Liks de Furežols]]|sortname=Fougerolles, Luc de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|12}}|caps=13|goals=0|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džoels Votermens]]|sortname=Waterman, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=17|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Matjē Šuanjērs]]|sortname=Choiniere, Mathieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Stefens Euštakiu]]|sortname=Eustaquio, Stephen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|21}}|caps=56|goals=4|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ismaēls Konē]]|sortname=Kone, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|16}}|caps=40|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kails Larins]]|sortname=Larin, Cyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|17}}|caps=90|goals=30|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džonatans Deivids]]|sortname=David, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|14}}|caps=77|goals=39|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Liams Milars]]|sortname=Millar, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|27}}|caps=41|goals=1|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tani Oluvaseji]]|sortname=Oluwaseyi, Tani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|15}}|caps=24|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dereks Kornēliuss]]|sortname=Cornelius, Derek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=44|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džeikobs Šafelburgs]]|sortname=Shaffelburg, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|26}}|caps=31|goals=6|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Moizs Bombito]]|sortname=Bombito, Moise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|30}}|caps=20|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maksims Krepo]]|sortname=Crepeau, Maxime|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|11}}|caps=32|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Teidžons Bjūkenens]]|sortname=Buchanan, Tajon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|8}}|caps=60|goals=8|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Ovens Gudmens]]|sortname=Goodman, Owen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|27}}|caps=0|goals=0|club=[[Barnsley F.C.|Barnsley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alfonso Deiviss]]|sortname=Davies, Alphonso|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|2}}|caps=58|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ali Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=24|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džonatans Osorio]]|sortname=Osorio, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|12}}|caps=90|goals=10|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ričijs Lareija]]|sortname=Laryea, Richie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|7}}|caps=75|goals=1|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Niko Sigurs]]|sortname=Sigur, Niko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|9}}|caps=19|goals=2|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Promiss Deivids]]|sortname=David, Promise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=10|goals=3|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Natens Saliba]]|sortname=Saliba, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|7}}|caps=15|goals=2|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Džeidens Nelsons]]|sortname=Nelson, Jayden|age={{birth date and age2|2026|9|26|2002|2|7}}|caps=14|goals=3|club=[[Austin FC|Austin FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kanāda /&gt;

=== {{fb|Katara}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://x.com/QFA_EN/status/2061519863403741405|author=Kataras Futbola asociācija |author-link=Kataras Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=The official squad for the FIFA World Cup 2026™ has been announced. |access-date=June 2, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Katara /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mahmūds Abūnada]]|sortname=Abunada, Mahmud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pedru Migels]]|sortname=Pedro Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|6}}|caps=99|goals=3|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Lukass Mendešs]]|sortname=Mendes, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|3}}|caps=25|goals=1|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Isa Lai]]|sortname=Laye, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džāsems Gābers]]|sortname=Gaber, Jassem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|20}}|caps=32|goals=1|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Abdulazīzs Hātims]]|sortname=Hatem, Abdulaziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|1}}|caps=117|goals=11|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Alā ed Dīns]]|sortname=Alaaeldin, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|31}}|caps=68|goals=9|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Edmilsons Žuniors]]|sortname=Edmilson Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mohameds Muntāri]]|sortname=Muntari, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=67|goals=16|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Hasans el Haidoss]]|sortname=Haydos, Hassan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|11}}|caps=186|goals=41|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Akrams Afīfs]]|sortname=Afif, Akram|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|18}}|caps=125|goals=39|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Karīms Būdijāfs]]|sortname=Boudiaf, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|16}}|caps=118|goals=5|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Aijūbs el Uī]]|sortname=Oui, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Homāms Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Homam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|25}}|caps=68|goals=3|club=[[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Jusufs Abdirisags]]|sortname=Abdurisag, Yusuf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|6}}|caps=39|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Būālems Hūhī]]|sortname=Khoukhi, Boualem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|9}}|caps=116|goals=20|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ahmeds el Gānehī]]|sortname=Ganehi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|22}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Sultāns el Breiks]]|sortname=Brake, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Almoezs Alī]]|sortname=Ali, Almoez|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=115|goals=55|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ahmeds Fathī]]|sortname=Fathy, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Salāhs Zakarīja]]|sortname=Zakaria, Salah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mešāls Beršams]]|sortname=Barsham, Meshaal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=52|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Asims Madibo]]|sortname=Madibo, Assim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|22}}|caps=51|goals=0|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Tahsens Džamšids]]|sortname=Jamshid, Tahsin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Al Hāšimī al Huseins]]|sortname=Hussain, Al-Hashmi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|15}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Mohameds Manāī]]|sortname=Mannai, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|25}}|caps=10|goals=0|club=[[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Katara /&gt;

=== {{fb|Šveice}} ===
Treneris: [[Murats Jakins]]

Finālturnīra sastāvu paziņoja 20. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx |title=Männer-Nationalteam: Murat Yakins Aufgebot mit 18 WM-erfahrenen Spielern |trans-title=Men's National Team: Murat Yakin's roster features 18 players with World Cup experience |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=de |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521100452/https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/nati_sfv_asf/status/2057831143433556024 |title=Our shirt numbers for the #FIFAWorldCup 🤝🔥 |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Šveice /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=21|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miro Mūheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=10|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=60|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=67|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=81|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=65|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=86|goals=24|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=88|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=12|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=146|goals=17|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Dans Ndoje]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=31|goals=8|club=[[Notingemas &quot;Forest&quot;|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=138|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=52|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=23|goals=5|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=61|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erajs Džemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=22|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=25|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=40|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Marvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=28|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=29|goals=11|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=7|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Luka Hakess]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=15|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Šveice /&gt;

== C grupa ==
=== {{fb|Brazīlija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo |title=Carlo Ancelotti convoca os 26 jogadores que vão tentar o hexa na Copa do Mundo |trans-title=Carlo Ancelotti names the 26 players who will attempt to win the sixth World Cup title |publisher=[[Brazīlijas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519061627/https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Brazīlija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=78|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Edersons Silva|Edersons]]|sortname=Silva, Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels Magaļaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=105|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=86|goals=9|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=45|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=49|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=43|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=39|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=70|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers|Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=8|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=4|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Duglass Santuss]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=33|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Danilu Santuss]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=4|goals=2|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=17|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=63|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Luiss Enriki]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=23|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=32|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rožers Ibaņess]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Igors Tjagu]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=4|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=2|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Brazīlija /&gt;

=== {{fb|Haiti}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haiti Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515175636/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ffhfhaiti%2Fposts%2Fpfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c242rl3yjp8o |title=Isidor and Bellegarde in Haiti World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 22, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Haiti /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=81|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=53|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kēto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=59|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Anness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=26|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=48|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=21|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=78|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belgards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=10|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Luisjuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=32|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=16|goals=3|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Garvens Metusala]]|sortname=Metusala, Garven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|31}}|caps=16|goals=0|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ribens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=15|goals=3|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=2|goals=1|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=30|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=4|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jasins Fortinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Francdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=51|goals=34|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=17|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Žozjē Diveržē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=8|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Haiti /&gt;

=== {{fb|Maroka}} ===
Treneris: [[Mohameds Vahbi]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://frmf.ma/fr/articles/coupe-du-monde-2026-de-la-fifa-coach-ouahbi-retient-26-joueurs-liste-finale |title=Coupe du Monde-2026 de la FIFA: coach Ouahbi retient 26 joueurs (liste finale) |trans-title=2026 FIFA World Cup: Coach Ouahbi names 26-man squad (final list) |publisher=[[Marokas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Maroka /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasins Bunu]]|sortname=Bounou, Yassine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|5}}|caps=90|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmī]]|sortname=Hakimi, Achraf|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|4}}|caps=96|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nusairs Mazrauī]]|sortname=Mazraoui, Noussair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=45|goals=2|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrabats]]|sortname=Amrabat, Sofyan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|21}}|caps=75|goals=0|club=[[Real Betis|Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Marvāns Sādanē]]|sortname=Saadane, Marwane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Fateh SC|Al-Fateh]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ajūbs Buadī]]|sortname=Bouaddi, Ayyoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Šamsedīns Tālibī]]|sortname=Talbi, Chemsdine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|9}}|caps=5|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Azedīns Unahī]]|sortname=Ounahi, Azzedine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|19}}|caps=49|goals=9|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sofjāns Rahīmī]]|sortname=Rahimi, Soufiane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|2}}|caps=37|goals=12|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brāhīms Diass]]|sortname=Diaz, Brahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|3}}|caps=26|goals=14|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaīls Saibarī]]|sortname=Saibari, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=31|goals=9|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Munīrs Mohamedi]]|sortname=Mohamedi, Munir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|10}}|caps=53|goals=0|club=[[RS Berkane]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Zakarijā el Vahdī]]|sortname=Ouahdi, Zakaria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|31}}|caps=3|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Isa Diops]]|sortname=Diop, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Samīrs el Murabets]]|sortname=Mourabet, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|6}}|caps=4|goals=0|club=[[RC Strasbourg|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džasīms Jasīns]]|sortname=Yassine, Gessime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=5|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Amīns Sbaī]]|sortname=Sbai, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Šādī Rijāds]]|sortname=Riad, Chadi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=6|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Jūsefs Belamrī]]|sortname=Belammari, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|20}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ajūbs el Kābī]]|sortname=Kaabi, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|25}}|caps=71|goals=35|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ajūbs el Maimūnī]]|sortname=Amaimouni, Ayoube|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|30}}|caps=2|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Redā Tagnautī]]|sortname=Tagnaouti, Ahmed Reda|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=3|goals=0|club=[[AS FAR]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Bilāls el Hanūss]]|sortname=Khannouss, Bilal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|10}}|caps=37|goals=3|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nāils el Ainauī]]|sortname=Aynaoui, Neil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|2}}|caps=16|goals=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Reduāns Halhāls]]|sortname=Halhal, Redouane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|5}}|caps=3|goals=0|club=[[K.V. Mechelen|Mechelen]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Salāhs ed Dīns]]|sortname=Salah-Eddine, Anass|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|18}}|caps=9|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Maroka /&gt;

=== {{fb|Skotija}} ===
Treneris: [[Stīvs Klārks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Skotijas Futbola asociācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519142035/https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Skotija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=22|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=21|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=94|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=70|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=68|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=56|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=86|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tailers Flečers]]|sortname=Fletcher, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|3|19}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=51|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=47|goals=13|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=68|goals=10|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=3|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=38|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=3|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=24|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Dominiks Haiams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Bens Genons-Douks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklends]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=20|goals=7|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=84|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=26|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=58|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Entonijs Rolstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=3|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=50|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Skotija /&gt;

== D grupa ==
=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: [[Tonijs Popovičs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://socceroos.com.au/news/commbank-socceroos-squad-named-fifa-world-cup-2026tm |title=CommBank Socceroos squad named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Austrālijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Austrālija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Metjū Raians]]|sortname=Ryan, Mathew|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|8}}|caps=104|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Milošs Degeneks]]|sortname=Degenek, Milos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|28}}|caps=57|goals=1|club=[[APOEL FC|APOEL]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alesandro Čirkati]]|sortname=Circati, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džeikobs Italiano]]|sortname=Italiano, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=5|goals=0|club=[[Grazer AK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džordans Boss]]|sortname=Bos, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|29}}|caps=27|goals=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Džeisons Džerija]]|sortname=Geria, Jason|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|10}}|caps=14|goals=0|club=[[Albirex Niigata]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Metjū Lekijs]]|sortname=Leckie, Mathew|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|4}}|caps=80|goals=14|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Konors Metkalfs]]|sortname=Metcalfe, Connor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|5}}|caps=36|goals=1|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Muhameds Turē]]|sortname=Toure, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|26}}|caps=10|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ajdins Hrustičs]]|sortname=Hrustic, Ajdin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|5}}|caps=37|goals=4|club=[[Heracles Almelo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Avers Mabils]]|sortname=Mabil, Awer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=38|goals=10|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pols Ico]]|sortname=Izzo, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Randers FC|Randers]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Eidens O'Nīls]]|sortname=Oneill, Aiden|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|4}}|caps=31|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Kamijs Devlins]]|sortname=Devlin, Cammy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kajs Trevins]]|sortname=Trewin, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|18}}|caps=6|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Azizs Beičs]]|sortname=Behich, Aziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|16}}|caps=84|goals=3|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Nestori Irankunda]]|sortname=Irankunda, Nestory|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|2|9}}|caps=15|goals=5|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Patriks Bīčs]]|sortname=Beach, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Harijs Sutars]]|sortname=Souttar, Harry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=38|goals=11|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kristians Volpato]]|sortname=Volpato, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Unione Sportiva Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kamerons Bērdžess]]|sortname=Burgess, Cameron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|21}}|caps=27|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džeksons Ērvains]]|sortname=Irvine, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|7}}|caps=82|goals=14|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Nišans Velupilejs]]|sortname=Velupillay, Nishan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pols Okons-Engstlers]]|sortname=Okon-Engstler, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[Sydney FC]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Lūkass Heringtons]]|sortname=Herrington, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|5}}|caps=4|goals=0|club=[[Colorado Rapids]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Tete Jengi]]|sortname=Yengi, Tete|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|22}}|caps=1|goals=1|club=[[Machida Zelvia]]|clubnat=JPN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Austrālija /&gt;

=== {{fb|Paragvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Paragvajas Futbola asociācija |url=https://x.com/Albirroja/status/2061459474729127939| author-link=Paragvajas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=¡Todo un país con ustedes! Esta es la lista final del profe Gustavo Alfaro para representar a Paraguay en la Copa Mundial de la FIFA 2026. ¡La Albirroja está de vuelta! |trans-title=An entire country stands with you! This is coach Gustavo Alfaro's final squad list to represent Paraguay at the 2026 FIFA World Cup. La Albirroja is back! |language=es |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/paraguay-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Paraguay Announces Squad for 2026 FIFA World Cup|publisher=Heavy.com |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Paragvaja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gatito Fernandess]]|sortname=Fernandez, Gatito|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|3|29}}|caps=31|goals=0|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavo Velaskess]]|sortname=Velazquez, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|17}}|caps=13|goals=1|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Omars Alderete]]|sortname=Alderete, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|26}}|caps=36|goals=3|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Huans Hosē Kaseress]]|sortname=Caceres, Juan Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Fabians Balbuena]]|sortname=Balbuena, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|23}}|caps=48|goals=2|club=[[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Huniors Alonso]]|sortname=Alonso, Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|9}}|caps=71|goals=3|club=[[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Sosa]]|sortname=Sosa, Ramon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|31}}|caps=29|goals=1|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Gomess]]|sortname=Gomez, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|27}}|caps=24|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Antonio Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|4}}|caps=48|goals=7|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]|sortname=Almiron, Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|10}}|caps=76|goals=10|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Maurisio]]|sortname=Mauricio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|22}}|caps=3|goals=0|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Orlando Hils]]|sortname=Gill, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|11}}|caps=6|goals=0|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hosē Kanale]]|sortname=Canale, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Atlético Lanús|Lanús]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Andress Kubass]]|sortname=Cubas, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|22}}|caps=33|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Gustavo Gomess]]|sortname=Gomez, Gustavo|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|6}}|caps=89|goals=4|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Damians Bobadilja]]|sortname=Bobadilla, Damian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|11}}|caps=19|goals=1|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kaku]]|sortname=Kaku|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|11}}|caps=33|goals=6|club=[[Al Ain FC|Al-Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alekss Arse]]|sortname=Arce, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Independiente Rivadavia]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hulio Ensiso]]|sortname=Enciso, Julio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|23}}|caps=32|goals=4|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Braians Oheda]]|sortname=Ojeda, Braian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|27}}|caps=17|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Gabriels Avaloss]]|sortname=Avalos, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gastons Olveira]]|sortname=Olveira, Gaston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|21}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=PAR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Matiass Galarsa]]|sortname=Galarza, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=15|goals=3|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Gustavo Kabaljero]]|sortname=Caballero, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Isidro Pita]]|sortname=Pitta, Isidro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Red Bull Bragantino]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Aleksandro Maidana]]|sortname=Maidana, Alexandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Talleres de Córdoba|Talleres]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Paragvaja /&gt;

=== {{fb|Turcija}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnija.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&amp;ftxtID=5072250587 |title=A Millî Takımımızın 2026 FIFA Dünya Kupası Nihai Kadrosu Açıklandı |trans-title=Our Senior National Team's Final Squad for the 2026 FIFA World Cup Has Been Announced |publisher=[[Turcijas Futbola federācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026 |language=tr}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Turcija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Merts Ginoks]]|sortname=Gunok, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|1}}|caps=37|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeki Čeliks]]|sortname=Celik, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|17}}|caps=61|goals=3|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Merihs Demirals]]|sortname=Demiral, Merih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|5}}|caps=62|goals=6|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Čaglars Sejindži]]|sortname=Soyuncu, Caglar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|23}}|caps=60|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Salihs Ezdžans]]|sortname=Ozcan, Salih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|11}}|caps=30|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Orkuns Kekči]]|sortname=Kokcu, Orkun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=50|goals=4|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kerems Aktirkoglu]]|sortname=Akturkoglu, Kerem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21}}|caps=52|goals=15|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Arda Gilers]]|sortname=Guler, Arda|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Denizs Gils]]|sortname=Gul, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|2}}|caps=8|goals=2|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hakans Čalhanoglu]]|sortname=Calhanoglu, Hakan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|8}}|caps=105|goals=22|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kenans Jildizs]]|sortname=Yildiz, Kenan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|4}}|caps=28|goals=5|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]|sortname=Bayindir, Altay|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|14}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Erens Elmali]]|sortname=Elmali, Eren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Abdilkerims Bardakdži]]|sortname=Bardakci, Abdulkerim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|7}}|caps=27|goals=2|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ozans Kabaks]]|sortname=Kabak, Ozan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=30|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ismails Jikseks]]|sortname=Yuksek, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Irfans Kahvedži]]|sortname=Kahveci, Irfan Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|15}}|caps=47|goals=6|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Merts Mildirs]]|sortname=Muldur, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|3}}|caps=45|goals=3|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Junuss Akgins]]|sortname=Akgun, Yunus|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=19|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ferdi Kadioglu]]|sortname=Kadioglu, Ferdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|7}}|caps=30|goals=2|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Barišs Alpers Jilmazs]]|sortname=Yilmaz, Baris Alper|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=35|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kāns Ajhans]]|sortname=Ayhan, Kaan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|10}}|caps=73|goals=5|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ugurdžans Čakirs]]|sortname=Cakir, Ugurcan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=39|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ouzs Aidins]]|sortname=Aydin, Oguz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|27}}|caps=11|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Samets Akajdins]]|sortname=Akaydin, Samet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|13}}|caps=19|goals=1|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Džans Uzuns]]|sortname=Uzun, Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=6|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Turcija /&gt;

=== {{fb|ASV}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ussoccer.com/stories/2026/05/usmnt/us-mens-national-team-head-coach-mauricio-pochettino-names-26-player-roster-for-fifa-world-cup-2026 |title=U.S. Men's National Team Head Coach Mauricio Pochettino Names 26-Player Roster for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[ASV Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=ASV /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mets Tērners]]|sortname=Turner, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=54|goals=0|club=[[New England Revolution]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Seržinjo Dests]]|sortname=Dest, Sergino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=39|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kriss Ričardss]]|sortname=Richards, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|28}}|caps=36|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Tailers Adamss]]|sortname=Adams, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|14}}|caps=54|goals=2|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Entonijs Robinsons]]|sortname=Robinson, Antonee|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=54|goals=5|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ostons Trastijs]]|sortname=Trusty, Auston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Reina]]|sortname=Reyna, Giovanni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|13}}|caps=38|goals=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vestons Makenijs]]|sortname=Mckennie, Weston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=66|goals=12|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pepi]]|sortname=Pepi, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|9}}|caps=37|goals=13|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kristians Pulišičs]]|sortname=Pulisic, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|18}}|caps=86|goals=33|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Brendens Āronsons]]|sortname=Aaronson, Brenden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|22}}|caps=58|goals=9|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Mailss Robinsons]]|sortname=Robinson, Miles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|14}}|caps=40|goals=3|club=[[FC Cincinnati]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Tims Rīms]]|sortname=Ream, Tim|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|10|5}}|caps=82|goals=1|club=[[Charlotte FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sebastjans Berhalters]]|sortname=Berhalter, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Roldans]]|sortname=Roldan, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|3}}|caps=47|goals=0|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Alekss Frīmens]]|sortname=Freeman, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|9}}|caps=17|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Maliks Tilmans]]|sortname=Tillman, Malik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|28}}|caps=30|goals=3|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Makss Ārfstens]]|sortname=Arfsten, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=20|goals=1|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hadži Raits]]|sortname=Wright, Haji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|27}}|caps=20|goals=7|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Folarins Balogans]]|sortname=Balogun, Folarin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=27|goals=9|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|sortname=Weah, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|22}}|caps=51|goals=7|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Marks Makenzijs]]|sortname=Mckenzie, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=29|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Džo Skallijs]]|sortname=Scally, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|31}}|caps=26|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Mets Frīss]]|sortname=Freese, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Kriss Breidijs]]|sortname=Brady, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Alehandro Sendehass]]|sortname=Zendejas, Alejandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|7}}|caps=14|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs end}}&lt;section end=ASV /&gt;

== E grupa ==
=== {{fb|Kirasao}} ===
Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Imber |first=Leon |url=https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/ |title=Curacao name World Cup squad: Tahith Chong, Bacuna brothers included |website=[[The Athletic]] |publisher=[[The New York Times]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |dead-url=no |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174418/https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/TheBlueWaveFFK/status/2060349418092527990|title=The 𝓢𝓺𝓾𝓪𝓭 Numbers 🇨🇼 #TheBlueWave #Curaçao|publisher=[[Kirasao Futbola federācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kirasao /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=71 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=8|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jurjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=60|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=28|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmeratū]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žuninju Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=49|goals=15|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=20|goals=2|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Jirgens Lokadija]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=13|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=72|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=27|goals=4|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=7|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=38|goals=6|club=[[Haifas &quot;Maccabi&quot;|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Aržani Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=9|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=22|goals=5|club=[[SK Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=35|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=6|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Žervens Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=29|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Džošua Brenē]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=18|goals=2|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=6|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rišedlijs Bazūrs]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=2|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Trevors Dornbušs]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=8|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kirasao /&gt;

=== {{fb|Ekvadora}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DZBsBHEMqH-/ |title=Nosotros vamos en serio. Porque estos 26 van con la misma hambre de 18 millones de ecuatorianos. Con el mismo sacrificio de los que salieron desde abajo y llegaron lejos. Esta es nuestra lista, y vamos a demostrar al mundo que esto es Ecuador. |trans-title=We're going for real. Because these 26 go with the same hunger of 18 million Ecuadorians. With the same sacrifice of those who came from the bottom and reached far. This is our squad, and we will show the world that this is Ecuador. |publisher=[[Ekvadoras Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/ecuador-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Ecuador Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Ekvadora /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ernans Galindess]]|sortname=Galindez, Hernan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|3|30}}|caps=35|goals=0|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Felikss Torress]]|sortname=Torres, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|11}}|caps=49|goals=5|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pjero Inkapjē]]|sortname=Hincapie, Piero|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|9}}|caps=52|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hoels Ordonjess]]|sortname=Ordonez, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|21}}|caps=17|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Hordijs Alsivars]]|sortname=Alcivar, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|5}}|caps=11|goals=1|club=[[Independiente del Valle]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]|sortname=Pacho, Willian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=34|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Perviss Estupinjans]]|sortname=Estupinan, Pervis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|21}}|caps=54|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Antonijs Valensija]]|sortname=Valencia, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|21}}|caps=3|goals=1|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džons Jeboa]]|sortname=Yeboah, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|23}}|caps=23|goals=3|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kendrijs Paess]]|sortname=Paez, Kendry|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|5|4}}|caps=26|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kevins Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|4}}|caps=31|goals=2|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Moisess Ramiress]]|sortname=Ramirez, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|9}}|caps=7|goals=0|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Enners Valensija]]|sortname=Valencia, Enner|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|11|4}}|caps=105|goals=49|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Alans Minda]]|sortname=Minda, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|14}}|caps=20|goals=2|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Pedro Vite]]|sortname=Vite, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|9}}|caps=17|goals=1|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hordijs Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|18}}|caps=20|goals=4|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Anhelo Presjado]]|sortname=Preciado, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|18}}|caps=55|goals=0|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Denils Kastiljo]]|sortname=Castillo, Denil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|24}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Gonsalo Plata]]|sortname=Plata, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|1}}|caps=50|goals=8|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Nilsons Angulo]]|sortname=Angulo, Nilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|19}}|caps=14|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Alans Franko]]|sortname=Franco, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=58|goals=1|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gonsalo Valje]]|sortname=Valle, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|28}}|caps=4|goals=0|club=[[LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|2}}|caps=61|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Džeremijs Arevalo]]|sortname=Arevalo, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeksons Poroso]]|sortname=Porozo, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|4}}|caps=10|goals=1|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Jaimars Medina]]|sortname=Medina, Yaimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|5}}|caps=6|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Ekvadora /&gt;

=== {{fb|Vācija}} ===
Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup |title=Nagelsmann reveals 26-man squad for the FIFA World Cup |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521152650/https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/maenner/nationalmannschaften/nationalmannschaft/team |title=DFB-Kader der Männer-Nationalmannschaft |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Vācija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=47|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=110|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kajs Hāvercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=58|goals=22|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=70|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=5|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=42|goals=9|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=11|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=13|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=8|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=41|goals=11|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=5|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=76|goals=17|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=11|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=37|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=8|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Asans Vedraogo]]|sortname=Ouédraogo, Assan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|5|9}}|caps=1|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=9|goals=6|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Vācija /&gt;

=== {{fb|Kotdivuāra}} ===
Treneris: [[Emerss Faē]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kotdivuāra /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=35|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=15|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=54|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=34|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=32|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=103|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=29|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=10|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristofers Opēri]]|sortname=Opéri, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|29}}|caps=12|goals=0|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir F.K.]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Umārs Djakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=29|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=19|goals=6|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=20|goals=3|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=58|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=55|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=20|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Albans Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=6|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kotdivuāra /&gt;

== F grupa ==
=== {{fb|Japāna}} ===
Treneris: [[Hadžime Morijasu]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue (Japan National Team) squad &amp; schedule – Kirin Challenge Cup 2026 vs Iceland (5/31@Tokyo), FIFA World Cup 2026 (6/11-7/19@Canada, Mexico, USA) |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026  |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515114526/https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/jfa_samuraiblue/status/2059455881574789527 |title=背番号発表 |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Japāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Zaions Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|21}}|caps=24|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|28}}|caps=21|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=38|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=40|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|9|12}}|caps=145|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Šūto Mačino]]|sortname=Machino, Shuto||age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|30}}|caps=14|goals=5|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|10}}|caps=38|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|4}}|caps=49|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|16}}|caps=65|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Daidzens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|20}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|28}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|28}}|caps=25|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|9}}|caps=69|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|5}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|5}}|caps=11|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|25}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=39|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=15|goals=11|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|7}}|caps=14|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|12}}||caps=24|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|5}}|caps=43|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kaišū Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|30}}|caps=13|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|26}}|caps=2|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Japāna /&gt;

=== {{fb|Nīderlande}} ===
Treneris: [[Ronalds Kūmans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 27. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal-mannen/82598/definitieve-selectie-oranje-m-voor-fifa-world-cup-2026 |title=Definitieve selectie Oranje (m) voor FIFA World Cup 2026 |trans-title=Final roster for the Netherlands men's national team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Nīderlandes Futbola asociācija]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026 |language=nl}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Nīderlande /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Barts Verbrugens]]|sortname=Verbruggen, Bart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=29|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Lutsharels Gērtreida]]|sortname=Geertruida, Lutsharel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|18}}|caps=21|goals=0|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Martens de Rons]]|sortname=Roon, Marten de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=43|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|sortname=Dijk, Virgil van|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|8}}|caps=92|goals=12|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|sortname=Ake, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|18}}|caps=59|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jans Pauls van Heke]]|sortname=Hecke, Jan Paul van|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=12|goals=0|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džastins Kleiverts]]|sortname=Kluivert, Justin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|5}}|caps=12|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]|sortname=Gravenberch, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|sortname=Weghorst, Wout|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|7}}|caps=52|goals=14|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]|sortname=Depay, Memphis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|13}}|caps=109|goals=55|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|sortname=Gakpo, Cody|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|7}}|caps=50|goals=21|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Matss Vīfers]]|sortname=Wieffer, Mats|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Robins Rūfss]]|sortname=Roefs, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]|sortname=Reijnders, Tijjani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|29}}|caps=32|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]|sortname=Ven, Micky van de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=21|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Gīss Tils]]|sortname=Til, Guus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=7|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Noa Langs]]|sortname=Lang, Noa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|17}}|caps=15|goals=3|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Donjells Malens]]|sortname=Malen, Donyell|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|19}}|caps=53|goals=13|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Brians Brobejs]]|sortname=Brobbey, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|1}}|caps=12|goals=1|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Tēns Kopmeinerss]]|sortname=Koopmeiners, Teun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|28}}|caps=28|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Frenkijs de Jongs]]|sortname=Jong, Frenkie de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=66|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|sortname=Dumfries, Denzel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|18}}|caps=72|goals=11|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marks Flekens]]|sortname=Flekken, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=12|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Krisensio Samervils]]|sortname=Summerville, Crysencio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|30}}|caps=2|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]|sortname=Hato, Jorrel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|7}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea FC|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kvintens Timbers]]|sortname=Timber, Quinten|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|17}}|caps=11|goals=1|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Nīderlande /&gt;

=== {{fb|Zviedrija}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122835/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |title=Spelarnas tröjnummer i VM 2026 |trans-title=Player shirt numbers in the 2026 World Cup |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521025809/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |archive-date=May 21, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Zviedrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls-Seterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=76|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=29|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Hermans Jūhansons]]|sortname=Johansson, Herman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|16}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=58|goals=17|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=33|goals=20|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Zviedrija /&gt;

=== {{fb|Tunisija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] (atlaists pēc pirmās spēles); {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]] (sākot ar otro spēli)

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.facebook.com/FTF.OFFICIELLE/posts/pfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl |title=قائمة منتخبنا الوطني في كأس العالم 2026 |trans-title=Our National Team Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Tunisijas Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ar |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516045714/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FFTF.OFFICIELLE%2Fposts%2Fpfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Sanghera |first=Mandeep |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cy42jjj4gg4o |title=Lamouchi leaves Sassi out of Tunisia World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Tunisija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Muhibs Šamāhs]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=3|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=46|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Montasars Tālbī]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=64|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Omars Rekīks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=6|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Adems Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Eljāss Ašūrī]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=30|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Eljass Saads]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=15|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hāzems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=19|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbrī]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=45|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaels Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Murtada Ben Uaness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=3|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimans Dahmāns]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=83|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Raiens Elumī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Firāss Šuāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=30|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jans Valerī]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=22|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hasens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Raeds Šihauī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=41|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Sebastiāns Tunektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=12|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Tunisija /&gt;

== G grupa ==
=== {{fb|Beļģija}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad |title=26 Red Devils in World Cup squad |publisher=[[Beļģijas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026  |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515115739/https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Beļģija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=109|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Brendons Mehele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=9|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=19|goals=4|club=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=138|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=119|goals=37|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=85|goals=13|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=126|goals=90|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=51|goals=12|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=43|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=30|goals=6|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=80|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Šarls De Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=30|goals=6|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=5|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Djegu Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=3|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=34|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=63|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=24|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=13|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=29|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Natans Ngojs]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=4|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Beļģija /&gt;

=== {{fb|Ēģipte}} ===
Treneris: [[Hosams Hasans]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/EFA/status/2060488299849073058 |title=🗒️🔴 أعلن الجهاز الفني لمنتخب مصر الأول لكرة القدم بقيادة حسام حسن، قائمة اللاعبين النهائية التي تضم 26 لاعبا  لبطولة كأس العالم 2026  بالولايات المتحدة وكندا والمكسيك خلال الفترة من 11 يونيو إلي 19 يوليو المقبلين.  |publisher=[[Ēģiptes Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Ēģipte /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds el Šenāvī]]|sortname=Shenawy, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|12|18}}|caps=76|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jāsers Ibrahīms]]|sortname=Ibrahim, Yasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|10}}|caps=17|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds Hānī]]|sortname=Hany, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|25}}|caps=42|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hosāms Abdelmagīds]]|sortname=Abdelmaguid, Hossam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rāmī Rabīa]]|sortname=Rabia, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|20}}|caps=44|goals=5|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mohameds Abdelmonems]]|sortname=Abdelmonem, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|1}}|caps=36|goals=3|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Trezegē]]|sortname=Trezeguet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=96|goals=23|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Imāms Āšūrs]]|sortname=Ashour, Emam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|20}}|caps=29|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hamza Abdelkarīms]]|sortname=Abdelkarim, Hamza|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|1}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona Atlètic|Barcelona B]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]|sortname=Salah, Mohamed|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|15}}|caps=116|goals=67|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Mostafa Ziko]]|sortname=Ziko, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|27}}|caps=2|goals=2|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Haisams Hasans]]|sortname=Hassan, Haissem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|8}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Ahmeds Fatūhs]]|sortname=Fatouh, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|22}}|caps=39|goals=1|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hamdī Fathī]]|sortname=Fathy, Hamdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=63|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Karīms Hāfezs]]|sortname=Hafez, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[El Mahdī Soleimāns]]|sortname=Soliman, El Mahdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|8}}|caps=0|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mohanads Lašīns]]|sortname=Lasheen, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|29}}|caps=23|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Nabīls Emāds]]|sortname=Emad, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|6}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Marvāns Atija]]|sortname=Attia, Marwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=34|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahīms Ādels]]|sortname=Adel, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|23}}|caps=24|goals=3|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mahmūds Sābers]]|sortname=Saber, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=15|goals=1|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Omars Marmūšs]]|sortname=Marmoush, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=49|goals=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mostafa Šobeirs]]|sortname=Shobeir, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Tāreks Alā]]|sortname=Alaa, Tarek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|5}}|caps=3|goals=0|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Zizo]]|sortname=Zizo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|10}}|caps=63|goals=5|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Mohameds Alā]]|sortname=Alaa, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[El Gouna FC|El Gouna]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Ēģipte /&gt;

=== {{fb|Irāna}} ===
Treneris: [[Amīrs Galenujī]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/teammellifootball/p/DZCuDePjWNQ/ |title=اعلام لیست نهایی تیم ملی فوتبال ایران در جام جهانی فوتبال ۲۰۲۶ |trans-title=Announcement of the final roster of the Iran national football team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Irānas Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026 |language=fa}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Irāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alīreza Beirānvands]]|sortname=Beiranvand, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|21}}|caps=86|goals=0|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sālehs Hardānī]]|sortname=Hardani, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|26}}|caps=18|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ehsans Hādžsafī]]|sortname=Hajsafi, Ehsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|25}}|caps=146|goals=7|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Šodžā Halīlzāde]]|sortname=Khalilzadeh, Shojae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|14}}|caps=58|goals=2|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milāds Mohammadī]]|sortname=Mohammadi, Milad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|29}}|caps=76|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Saīds Ezatolāhī]]|sortname=Ezatolahi, Saeid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|1}}|caps=83|goals=2|club=[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al-Ahli]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|sortname=Jahanbakhsh, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|11}}|caps=98|goals=17|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Mohebī]]|sortname=Mohebi, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=36|goals=14|club=[[FC Rostov|Rostov]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|sortname=Taremi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|18}}|caps=105|goals=60|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mehdī Gājedī]]|sortname=Ghayedi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=30|goals=10|club=[[Al-Nasr SC (Dubai)|Al-Nasr]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Alī Alīpūrs]]|sortname=Alipour, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pajāms Nijāzmands]]|sortname=Niazmand, Payam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|6}}|caps=15|goals=0|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hoseins Kanānīzādegans]]|sortname=Kanaanizadegan, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|23}}|caps=65|goals=6|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sāmāns Godoss]]|sortname=Ghoddos, Saman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|6}}|caps=68|goals=3|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Rūzbehs Češmī]]|sortname=Cheshmi, Rouzbeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|24}}|caps=40|goals=3|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Mehdī Torābī]]|sortname=Torabi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|10}}|caps=52|goals=7|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Ārija Jūsefī]]|sortname=Yousefi, Aria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|22}}|caps=14|goals=1|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Amīrhoseins Hoseinzāde]]|sortname=Hosseinzadeh, Amirhossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|30}}|caps=18|goals=5|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alī Nematī]]|sortname=Nemati, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Šahrijārs Mogānlū]]|sortname=Moghanlou, Shahriyar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|21}}|caps=21|goals=2|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mohameds Gorbānī]]|sortname=Ghorbani, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|21}}|caps=16|goals=0|club=[[Al Wahda FC|Al-Wahda]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Hoseins Hoseinī]]|sortname=Hosseini, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rāmīns Rezāījāns]]|sortname=Rezaeian, Ramin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|21}}|caps=74|goals=8|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Deniss Ekerts]]|sortname=Eckert, Dennis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dānijāls Īrī]]|sortname=Eiri, Danial|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|26}}|caps=0|goals=0|club=[[Malavan F.C.|Malavan]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Amīrmohamads Razāginija]]|sortname=Razzaghinia, Amirmohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|11}}|caps=4|goals=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Irāna /&gt;

=== {{fb|Jaunzēlande}} ===
Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122914/https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753 |archive-date=May 14, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Jaunzēlande /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=51|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=25|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=63|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=32|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Logans Rodžersons]]|sortname=Rogerson, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|28}}|caps=18|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=39|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=90|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=28|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=44|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=8|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=37|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=26|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=25|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=19|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=76|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=31|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=24|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=32|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=11|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=11|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=4|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Jaunzēlande /&gt;

== H grupa ==
=== {{fb|Kaboverde}} ===
Treneris: [[Bubišta]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Federação Caboverdiana de Futebol]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174915/https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kaboverde /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=90|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=61|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=32|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=45|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Logans Košta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=28|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=31|goals=3|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=29|goals=3|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=41|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=55|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=61|goals=10|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=11|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=11|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=33|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=11|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=38|goals=3|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=16|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=22|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=98|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=9|goals=2|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=20|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=1|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=6|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=21|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kaboverde /&gt;

=== {{fb|Saūda Arābija}} ===
Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.saff.com.sa/news.php?id=4240 |title=المدير الفني دونيس يعلن قائمة الأخضر لنهائيات كأس العالم 2026 |trans-title=Coach Donis announces the Saudi national team squad for the 2026 World Cup finals |publisher=[[Saūda Arābijas Futbola federācija]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/saudi-arabia-announces-squad-world-cup/ |title=Saudi Arabia Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Saūda Arābija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Navāfs el Akīdī]]|sortname=Aqidi, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|10}}|caps=24|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Madžrašī]]|sortname=Majrashi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|2}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alī Ladžāmī]]|sortname=Lajami, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulilāhs el Amrī]]|sortname=Amri, Abdulelah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|15}}|caps=44|goals=1|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hasāns et Tambaktī]]|sortname=Tambakti, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|9}}|caps=54|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nāsirs ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Nasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|19}}|caps=47|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Musaabs el Džuvairs]]|sortname=Juwayr, Musab|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=37|goals=6|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Aimans Jahja]]|sortname=Yahya, Ayman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|14}}|caps=26|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Firāss el Buraikāns]]|sortname=Buraikan, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|14}}|caps=72|goals=16|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sālims ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Salem|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|19}}|caps=111|goals=27|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Sālihs eš Šehrī]]|sortname=Shehri, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|1}}|caps=59|goals=17|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|sortname=Abdulhamid, Saud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|18}}|caps=55|goals=1|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Navāfs Būšals]]|sortname=Boushal, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|16}}|caps=27|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hasāns Kādišs]]|sortname=Kadesh, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Abdullāhs el Haibarī]]|sortname=Khaibari, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|16}}|caps=42|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Zijāds el Džohānī]]|sortname=Johani, Ziyad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|11}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hālids el Gannāms]]|sortname=Ghannam, Khalid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Alā el Hedžī]]|sortname=Hejji, Alaa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|3}}|caps=3|goals=0|club=[[Neom SC|Neom]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Abdullāhs el Hamdāns]]|sortname=Hamdan, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=52|goals=13|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sultāns Mandašs]]|sortname=Mandash, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Muhameds el Uveiss]]|sortname=Owais, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|10}}|caps=65|goals=0|club=[[Al-Ula FC|Al-Ula]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds el Kasārs]]|sortname=Kassar, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|8}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Muhameds Kanno]]|sortname=Kanno, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|22}}|caps=79|goals=8|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Muteibs el Harbī]]|sortname=Harbi, Moteb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džihāds Takrī]]|sortname=Thakri, Jehad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|21}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Muhameds Abū eš Šāmats]]|sortname=Abu Shamat, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|11}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Saūda Arābija /&gt;

=== {{fb|Spānija}} ===
Treneris: [[Luiss de la Fuente]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://rfef.es/es/noticias/los-26-que-buscaran-volver-reinar-en-el-mundial |title=Los 26 que buscarán volver a reinar en el Mundial |trans-title=The 26 who will seek to reign again in the World Cup |publisher=[[Spānijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Spānija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Raja]]|sortname=Raya, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]|sortname=Pubill, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alekss Grimaldo]]|sortname=Grimaldo, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|20}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|sortname=Garcia, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|9}}|caps=21|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Markoss Ljorente]]|sortname=Llorente, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|30}}|caps=24|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|sortname=Merino, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=43|goals=10|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|sortname=Torres, Ferran|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|29}}|caps=57|goals=24|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|sortname=Ruiz, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|3}}|caps=42|goals=6|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Gavi]]|sortname=Gavi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|5}}|caps=30|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|sortname=Olmo, Dani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|7}}|caps=50|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jeremijs Pino]]|sortname=Pino, Yeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|20}}|caps=23|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]|sortname=Porro, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Hoans Garsija]]|sortname=Garcia, Joan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|sortname=Laporte, Aymeric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=46|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]|sortname=Baena, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|20}}|caps=17|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|sortname=Rodri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=62|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]|sortname=Williams, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|12}}|caps=30|goals=6|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Martins Subimendi]]|sortname=Zubimendi, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|2}}|caps=26|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Lamins Jamals]]|sortname=Yamal, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|13}}|caps=25|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Pedri]]|sortname=Pedri|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|25}}|caps=41|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|sortname=Oyarzabal, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|21}}|caps=53|goals=25|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Pau Kubarsi]]|sortname=Cubarsi, Pau|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|1|22}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|sortname=Simon, Unai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|11}}|caps=58|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|sortname=Cucurella, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Viktors Munjoss]]|sortname=Munoz, Victor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|13}}|caps=2|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Borha Iglesiass]]|sortname=Iglesias, Borja|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Spānija /&gt;

=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/Uruguay/status/2061080470725497120|title=La lista final, los 26 elegidos de Marcelo Bielsa para representar al país en la Copa Mundial 📋|publisher=[[Urugvajas Futbola asociācija]]|via=[[X (sociālais tīkls)|X]]|date=May 31, 2026|access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Urugvaja /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Serhio Ročets]]|sortname=Rochet, Sergio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|23}}|caps=35|goals=0|club=[[Sport Club Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|sortname=Gimenez, Jose Maria|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|20}}|caps=99|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sebastjans Kaseress]]|sortname=Caceres, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|18}}|caps=24|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|sortname=Araujo, Ronald|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|7}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Manuels Ugarte]]|sortname=Ugarte, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|11}}|caps=36|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|sortname=Bentancur, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|25}}|caps=74|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikolass de la Kruss]]|sortname=Cruz, Nicolas de la|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|1}}|caps=34|goals=5|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Federiko Valverde]]|sortname=Valverde, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=73|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]|sortname=Nunez, Darwin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|24}}|caps=38|goals=13|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džordžians De Arasketa]]|sortname=Arrascaeta, Giorgian de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|1}}|caps=60|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Fakundo Pelistri]]|sortname=Pellistri, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=39|goals=2|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Santjago Mele]]|sortname=Mele, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|6}}|caps=8|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|sortname=Varela, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|24}}|caps=28|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Agustins Kanobio]]|sortname=Canobbio, Agustin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|1}}|caps=15|goals=1|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=10|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Matiass Olivera]]|sortname=Olivera, Mathias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=35|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Matiass Vinja]]|sortname=Vina, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|9}}|caps=43|goals=1|club=[[CA River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Braiens Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=32|goals=4|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Rodrigo Agirre]]|sortname=Aguirre, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=10|goals=3|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Maksimiljano Arauho]]|sortname=Araujo, Maximiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|15}}|caps=28|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Federiko Vinjass]]|sortname=Vinas, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=11|goals=2|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Hoakins Pikeress]]|sortname=Piquerez, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|24}}|caps=19|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|sortname=Muslera, Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|16}}|caps=134|goals=0|club=[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Santjago Bueno]]|sortname=Bueno, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Huans Manuels Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Juan Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Rodrigo Salasars]]|sortname=Zalazar, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|12}}|caps=8|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Urugvaja /&gt;

== I grupa ==
=== {{fb|Francija}} ===
Treneris:[[Didjē Dešāns]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[Francijas Futbola federācija]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr|archive-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514190954/https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Francija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=58|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=38|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=14|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}}
{{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=59|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=46|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=34|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=98|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=17|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=20|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=69|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=59|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=28|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=40|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=32|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=11|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=44|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=7|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=42|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=4|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=9|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Francija /&gt;

=== {{fb|Irāka}} ===
Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/IraqNT_EN/status/2061373604558717062| author=Iraq Football Association |author-link=Irākas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=Introducing Iraq's Final Squad for the FIFA World Cup |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Irāka /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fahads Tālibs]]|sortname=Talib, Fahad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|21}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Rebīns Sulāka]]|sortname=Sulaka, Rebin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=56|goals=1|club=[[Port F.C.|Port]]|clubnat=THA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Huseins Alī]]|sortname=Ali, Hussein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=27|goals=1|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Zaids Tahsīns]]|sortname=Tahseen, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|29}}|caps=28|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Akams Hāšims]]|sortname=Hashim, Akam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=14|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Manāfs Jūniss]]|sortname=Younis, Manaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|16}}|caps=34|goals=1|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Jusufs Amīns]]|sortname=Amyn, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=27|goals=2|club=[[Larnakas AEK|AEK Larnaca]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ibrahīms Bāješs]]|sortname=Bayesh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=76|goals=8|club=[[Al Dhafra FC|Al-Dhafra]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Alī el Hammādī]]|sortname=Hamadi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=20|goals=5|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Muhanads Alī]]|sortname=Ali, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|20}}|caps=72|goals=27|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ahmeds Kāsims]]|sortname=Qasem, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Nashville SC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džalāls Hasans]]|sortname=Hassan, Jalal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|18}}|caps=102|goals=0|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Jūsufs]]|sortname=Yousif, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|19}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Zidāns Ikbāls]]|sortname=Iqbal, Zidane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|27}}|caps=25|goals=2|club=[[FC Utrecht|Utrecht]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ahmeds Maknzī]]|sortname=Maknzi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amīrs el Ammārī]]|sortname=Ammari, Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|27}}|caps=51|goals=3|club=[[KS Cracovia|Cracovia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Alī Džāsims]]|sortname=Jasim, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|20}}|caps=36|goals=2|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Aimens Huseins]]|sortname=Hussein, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|22}}|caps=95|goals=33|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kevins Jakobs]]|sortname=Yakob, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=9|goals=0|club=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aimars Šērs]]|sortname=Sher, Aimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|20}}|caps=7|goals=0|club=[[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Marko Fardžī]]|sortname=Farji, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|16}}|caps=12|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Bāsils]]|sortname=Basil, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Merhāss Doskī]]|sortname=Doski, Merchas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|7}}|caps=31|goals=1|club=[[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Zaids Ismaīls]]|sortname=Ismail, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|3}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mustafa Sādūns]]|sortname=Saadoon, Mustafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|25}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Franss Putross]]|sortname=Putros, Frans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|14}}|caps=28|goals=0|club=[[Persib Bandung|Persib]]|clubnat=IDN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Irāka /&gt;

=== {{fb|Norvēģija}} ===
Treneris: [[Stole Sūlbakens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522095352/https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DYptu7rDA5D/ |title=Hvilket nummer går du for i sommer? |trans-title=Which number are you going for this summer? |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 23, 2026 |language=no}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Norvēģija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=71|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=31|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=52|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=38|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfe]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=22|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=43|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=72|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=66|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=50|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=68|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=28|goals=6|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=7|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Fredriks Eušnēss]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=22|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=21|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=32|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=15|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=37|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Telo Osgors]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=8|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=24|goals=8|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=12|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=20|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heuge]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Sondre Langoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=43|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Norvēģija /&gt;

=== {{fb|Senegāla}} ===
Treneris: [[Paps Tjavs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Senegālas Futbola federācija |url=https://x.com/GaindeYi/status/2061625034532172127 |author-link=Senegālas Futbola federācija |date=June 1, 2026 |title=La liste des 26 Lions retenus par le sélectionneur national Pape Thiaw pour défendre les couleurs du Senegal à la Coupe du Monde 2026. |trans-title=The list of the 26 Lions selected by national team coach Pape Thiaw to represent Senegal at the 2026 World Cup. |language=fr |access-date=June 1, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Senegāla /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jevans Diufs]]|sortname=Diouf, Yehvann|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mamadū Sārs]]|sortname=Sarr, Mamadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|29}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|sortname=Koulibaly, Kalidou|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|20}}|caps=103|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulajs Seks]]|sortname=Seck, Abdoulaye|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|4}}|caps=22|goals=4|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gejs]]|sortname=Gueye, Idrissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|9|26}}|caps=131|goals=7|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patē Siss]]|sortname=Ciss, Pathe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|16}}|caps=30|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Asane Diao]]|sortname=Diao, Assane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Lamins Kamara]]|sortname=Camara, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|1}}|caps=33|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bamba Djengs]]|sortname=Dieng, Bamba|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|23}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|sortname=Mane, Sadio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|10}}|caps=128|goals=55|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|sortname=Jackson, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=33|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Šerifs Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Cherif|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=19|goals=4|club=[[Samsunspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Ilimans Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Iliman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=40|goals=4|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Ismails Jākobss]]|sortname=Jakobs, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=30|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Krepins Djata]]|sortname=Diatta, Krepin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=61|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Eduārs Mendī]]|sortname=Mendy, Edouard|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|3|1}}|caps=57|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]|sortname=Sarr, Pape Matar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|14}}|caps=40|goals=4|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|sortname=Sarr, Ismaila|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|25}}|caps=83|goals=19|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Musa Njakatē]]|sortname=Niakhate, Moussa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|8}}|caps=31|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahims Mbaje]]|sortname=Mbaye, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|24}}|caps=11|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Habibs Diarrā]]|sortname=Diarra, Habib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|3}}|caps=21|goals=4|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Bara Sapoko Ndiajē]]|sortname=Sapoko Ndiaye, Bara|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|12|31}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mori Diavs]]|sortname=Diaw, Mory|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Antuāns Mendī]]|sortname=Mendy, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|27}}|caps=7|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[El Hadži Diufs]]|sortname=Diouf, El Hadji Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|29}}|caps=20|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Pape Gejs]]|sortname=Gueye, Pape|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|24}}|caps=41|goals=5|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Senegāla /&gt;

== J grupa ==
=== {{fb|Alžīrija}} ===
Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.faf.dz/equipe-nationale-la-liste-de-petkovic-pour-la-coupe-du-monde-2026/ |title=Équipe nationale : la liste de Petkovic pour la Coupe du monde 2026 |trans-title=National team: Petković's squad for the 2026 World Cup |publisher=[[	Alžīrijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/bentaleb-back-algeria-world-cup-squad-named-2026-05-31/ |title=Bentaleb back for Algeria as World Cup squad named |work=[[Reuters]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Alžīrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Melvins Mastils]]|sortname=Mastil, Melvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|19}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Stade Nyonnais]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Aīsa Māndī]]|sortname=Mandi, Aissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|22}}|caps=117|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ašrefs Abāda]]|sortname=Abada, Achref|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|15}}|caps=7|goals=1|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Tugajs]]|sortname=Tougai, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=29|goals=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Zinedīns Belaīds]]|sortname=Belaid, Zineddine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|20}}|caps=10|goals=1|club=[[JS Kabylie]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rāmizs Zerūkī]]|sortname=Zerrouki, Ramiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=52|goals=3|club=[[FC Twente|Twente]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Rijāds Mahrezs]]|sortname=Mahrez, Riyad|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|21}}|caps=114|goals=38|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Husems Auārs]]|sortname=Aouar, Houssem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]|sortname=Gouiri, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|16}}|caps=22|goals=8|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Fāress Šaībī]]|sortname=Chaibi, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|28}}|caps=29|goals=3|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Anīss Hadž Mūsā]]|sortname=Hadj Moussa, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Nadīrs Benbualī]]|sortname=Benbouali, Nadhir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Győri ETO FC|Győr]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Žauens Hadžams]]|sortname=Hadjam, Jaouen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|26}}|caps=17|goals=3|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hišāms Budauī]]|sortname=Boudaoui, Hicham|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|23}}|caps=32|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rajāns Ait Nurī]]|sortname=Ait-Nouri, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|6}}|caps=28|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Usāma Benbots]]|sortname=Benbot, Oussama|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|11}}|caps=2|goals=0|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Rafīks Belgāli]]|sortname=Belghali, Rafik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mohameds Amūra]]|sortname=Amoura, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=45|goals=19|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Nabīls Bentalebs]]|sortname=Bentaleb, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|24}}|caps=59|goals=6|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ādils Bulbīna]]|sortname=Boulbina, Adil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|2}}|caps=11|goals=6|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Rāmī Bensebēnī]]|sortname=Bensebaini, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|16}}|caps=81|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Ibrahīms Māza]]|sortname=Maza, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|24}}|caps=16|goals=2|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Likā Zidāns]]|sortname=Zidane, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|13}}|caps=7|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Jasīns Titrāvī]]|sortname=Titraoui, Yacine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Faress Gedžedmiss]]|sortname=Ghedjemis, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|6}}|caps=1|goals=1|club=[[Frosinone Calcio|Frosinone]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Samīrs Šergī]]|sortname=Chergui, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris FC]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Alžīrija /&gt;

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Lionels Skaloni]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 28. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/Argentina/status/2060120562366648376 |title=#SelecciónMayor Nuestros 26 guerreros que defenderán el título mundial. ¡Vamos Argentina! 🩵🤍🩵 |publisher=[[Argentīnas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 28, 2026 |access-date=May 28, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Argentīna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Huans Muso]]|sortname=Musso, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Markoss Senesi]]|sortname=Senesi, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|10}}|caps=3|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolass Taljafiko]]|sortname=Tagliafico, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|31}}|caps=76|goals=1|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Gonsalo Montjels]]|sortname=Montiel, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|1}}|caps=39|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Leandro Paredess]]|sortname=Paredes, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|29}}|caps=77|goals=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Lisandro Martiness]]|sortname=Martinez, Lisandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|18}}|caps=28|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Rodrigo De Pols]]|sortname=De Paul, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|24}}|caps=87|goals=2|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Valentins Barko]]|sortname=Barco, Valentin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|23}}|caps=4|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]|sortname=Alvarez, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|31}}|caps=51|goals=14|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|sortname=Messi, Lionel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|24}}|caps=199|goals=117|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]|sortname=Lo Celso, Giovani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|9}}|caps=67|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]|sortname=Rulli, Geronimo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|20}}|caps=8|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|sortname=Romero, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|27}}|caps=51|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Eksekjels Palasjoss]]|sortname=Palacios, Exequiel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|5}}|caps=40|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Nikolass Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=51|goals=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]|sortname=Almada, Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|26}}|caps=16|goals=5|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]|sortname=Simeone, Giuliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|18}}|caps=13|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Niko Pass]]|sortname=Paz, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|8}}|caps=9|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nikolass Otamendi]]|sortname=Otamendi, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|2|12}}|caps=132|goals=8|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]|sortname=Mac Allister, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|24}}|caps=46|goals=6|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Manuels Lopess]]|sortname=Lopez, Jose Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|6}}|caps=5|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Lautaro Martiness]]|sortname=Martinez, Lautaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|22}}|caps=77|goals=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|2}}|caps=59|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Enco Fernandess]]|sortname=Fernandez, Enzo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|17}}|caps=42|goals=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|sortname=Medina, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|28}}|caps=9|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]|sortname=Molina, Nahuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=58|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Argentīna /&gt;

=== {{fb|Austrija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrijas Futbola asociācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518181201/https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Austrija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=26|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=32|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=51|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=52|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=47|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=133|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=113|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=98|goals=26|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=75|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgele]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=22|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=41|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=30|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=3|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=34|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|sortname=Ljubičić, Dejan|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=57|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=19|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=3|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Austrija /&gt;

=== {{fb|Jordānija}} ===
Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā.
&lt;section begin=Jordānija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jazīds Abū Laila]]|sortname=Abulaila, Yazeed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|8}}|caps=76|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mohammads Abū Hašīšs]]|sortname=Abu Hashish, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|9}}|caps=56|goals=1|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Abdallāhs Nasībs]]|sortname=Nasib, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|25}}|caps=65|goals=3|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Husāms Abū Dahabs]]|sortname=Abu Dahab, Husam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jazans el Arabs]]|sortname=Arab, Yazan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=80|goals=3|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Āmirs Džamūss]]|sortname=Jamous, Amer|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=19|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Mohammads Abū Zraiks]]|sortname=Abu Zrayq, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|30}}|caps=41|goals=5|club=[[Raja CA|Raja Casablanca]]|clubnat=MAR}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Nūrs er Ravābdehs]]|sortname=Rawabdeh, Noor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=68|goals=3|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ali Olvāns]]|sortname=Olwan, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|26}}|caps=66|goals=29|club=[[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Musa et Tāmarī]]|sortname=Taamari, Musa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|10}}|caps=92|goals=24|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Odai el Fahūrī]]|sortname=Fakhouri, Odeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=10|goals=1|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Nūrs Banī Atja]]|sortname=Bani Attiah, Nour|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mahmūds el Mardī]]|sortname=Mardi, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|6}}|caps=89|goals=9|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Radžāī Ājeds]]|sortname=Ayed, Rajaei|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|25}}|caps=72|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ibrahīms Sādehs]]|sortname=Sadeh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=57|goals=3|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Mo Abū en Nādī]]|sortname=Abualnadi, Mo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|8}}|caps=18|goals=0|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Salīms Obaids]]|sortname=Obaid, Salim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Mohammads Tāhā]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saids er Rosāns]]|sortname=Rosan, Saed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|1}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mohannads Abū Tāhā]]|sortname=Abu Taha, Mohannad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|2}}|caps=29|goals=1|club=[[Al-Quwa Al-Jawiya]]|clubnat=IRQ}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nizārs er Rašdāns]]|sortname=Rashdan, Nizar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|23}}|caps=47|goals=4|club=[[Qatar SC]]|clubnat=QAT}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Abdallāhs el Fāhūrī]]|sortname=Fakhouri, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Ihsāns Hadāds]]|sortname=Haddad, Ihsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|5}}|caps=92|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ali Azāizehs]]|sortname=Azaizeh, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|13}}|caps=4|goals=0|club=[[Al Shabab Club|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Mohammads ed Davūds]]|sortname=Dawoud, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Badavi]]|sortname=Badawi, Anas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|13}}|caps=1|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Jordānija /&gt;

== K grupa ==
=== {{fb|Kolumbija}} ===
Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fcf.com.co/2026/05/25/convocatoria-de-la-seleccion-colombia-masculina-de-mayores-para-la-copa-mundial-de-la-fifa-2026/ |title=Convocatoria de la Selección Colombia Masculina de Mayores para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Squad Announcement for the Colombia Men's National Team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Kolumbijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kolumbija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|sortname=Ospina, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|31}}|caps=130|goals=0|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=COL}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Daniels Munjoss]]|sortname=Munoz, Daniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|26}}|caps=46|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džons Lukumi]]|sortname=Lucumi, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|26}}|caps=37|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Arjass]]|sortname=Arias, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|13}}|caps=68|goals=0|club=[[Independiente de Avellaneda|Independiente]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kevins Kastanjo]]|sortname=Castano, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|29}}|caps=25|goals=0|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ričards Rioss]]|sortname=Rios, Richard|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|2}}|caps=32|goals=2|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]|sortname=Diaz, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|13}}|caps=74|goals=22|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Horhe Karraskals]]|sortname=Carrascal, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|25}}|caps=24|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džons Kordova]]|sortname=Cordoba, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|11}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, James|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|12}}|caps=126|goals=31|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Arjass]]|sortname=Arias, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|21}}|caps=38|goals=6|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|sortname=Vargas, Camilo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|9}}|caps=42|goals=0|club=[[Atlas F.C.|Atlas]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]|sortname=Mina, Yerry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|23}}|caps=54|goals=8|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gustavo Puerta]]|sortname=Puerta, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=6|goals=1|club=[[Racing de Santander|Racing Santander]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Huans Portilja]]|sortname=Portilla, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Club Athletico Paranaense|Athletico Paranaense]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|sortname=Lerma, Jefferson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hoans Mohika]]|sortname=Mojica, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|21}}|caps=45|goals=1|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Villers Dita]]|sortname=Ditta, Willer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kučo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Cucho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=9|goals=2|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|sortname=Quintero, Juan Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|18}}|caps=49|goals=6|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hamintons Kampass]]|sortname=Campaz, Jaminton|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|24}}|caps=10|goals=1|club=[[Rosario Central]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Deivers Mačado]]|sortname=Machado, Deiver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|sortname=Sanchez, Davinson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=79|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Alvaro Montero]]|sortname=Montero, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=12|goals=0|club=[[Club Atlético Vélez Sarsfield|Vélez Sarsfield]]|clubnat=ARG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Luiss Havjers Svaress]]|sortname=Suarez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=12|goals=5|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Andress Gomess]]|sortname=Gomez, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|12}}|caps=8|goals=2|club=[[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]]|clubnat=BRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kolumbija /&gt;

=== {{fb|Kongo DR}} ===
Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Kongo DR Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/ |title=Desabre names fearless DR Congo squad for historic World Cup return |publisher=[[Āfrikas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026  |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518182122/https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Kongo DR /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=29|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Van-Bisaks]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=12|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=4|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=14|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=19|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=58|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=8|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=38|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=31|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=26|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=69|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=20|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=17|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=70|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=34|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=38|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=109|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=15|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=28|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=43|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=45|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Kongo DR /&gt;

=== {{fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portugāles Futbola federācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Portugāle /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=43|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=50|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=76|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=5|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=35|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=20|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=228|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=89|goals=29|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=25|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=109|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=54|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=5|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=13|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=22|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=18|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=44|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=25|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=34|goals=8|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=68|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=67|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=38|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=6|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=44|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=17|goals=4|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Portugāle /&gt;

=== {{fb|Uzbekistāna}} ===
Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā.
&lt;section begin=Uzbekistāna /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Otkirs Jusupovs]]|sortname=Yusupov, Utkir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|4}}|caps=40|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]|sortname=Khusanov, Abdukodir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hodžiakbars Alidžonovs]]|sortname=Alijonov, Khojiakbar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|19}}|caps=40|goals=2|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Faruhs Saifijevs]]|sortname=Sayfiev, Farrukh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|17}}|caps=46|goals=1|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rustams Ašurmatovs]]|sortname=Ashurmatov, Rustam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|7}}|caps=49|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Akmals Mozgovojs]]|sortname=Mozgovoy, Akmal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|2}}|caps=25|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Otabeks Šukurovs]]|sortname=Shukurov, Otabek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=84|goals=9|club=[[Baniyas Club|Baniyas]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džamšids Iskanderovs]]|sortname=Iskanderov, Jamshid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|16}}|caps=38|goals=4|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Odildžons Hamrobekovs]]|sortname=Hamrobekov, Odiljon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|13}}|caps=72|goals=1|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ruslanbeks Džijanovs]]|sortname=Jiyanov, Ruslanbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|5}}|caps=5|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor Namangan]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ostons Urunovs]]|sortname=Urunov, Oston|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|19}}|caps=42|goals=10|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Abduvohids Nematovs]]|sortname=Nematov, Abduvohid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|20}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Šerzods Nasrullajevs]]|sortname=Nasrullaev, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|23}}|caps=31|goals=2|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Eldors Šomurodovs]]|sortname=Shomurodov, Eldor|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|29}}|caps=92|goals=44|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Umars Ešmurodovs]]|sortname=Eshmurodov, Umar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|11|30}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Botirali Ergaševs]]|sortname=Ergashev, Botirali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|23}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dostonbeks Hamdamovs]]|sortname=Khamdamov, Dostonbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|24}}|caps=34|goals=5|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Abdulla Abdullajevs]]|sortname=Abdullaev, Abdulla|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Azizdžons Ganijevs]]|sortname=Ganiev, Azizjon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|22}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Bataeh Club|Al-Bataeh]]|clubnat=UAE}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Azizbeks Amonovs]]|sortname=Amonov, Azizbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|30}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Igors Sergejevs]]|sortname=Sergeev, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|30}}|caps=83|goals=25|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}}
{{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Abosbeks Faizulajevs]]|sortname=Fayzullaev, Abbosbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|3}}|caps=32|goals=8|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Šerzods Esanovs]]|sortname=Esanov, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|1}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Behruzs Karimovs]]|sortname=Karimov, Bekhruz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|8|7}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Surkhon|Surkhon]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Avazbeks Olmasalijevs]]|sortname=Ulmasaliev, Avazbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|27}}|caps=0|goals=0|club=[[FC AGMK|AGMK]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džahongirs Orozovs]]|sortname=Urozov, Jakhongir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|18}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dinamo Samarqand|Dinamo Samarqand]]|clubnat=UZB}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Uzbekistāna /&gt;

== L grupa ==
=== {{fb|Horvātija}} ===
Treneris: [[Zlatko Daličs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Horvātijas Futbola federācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518183013/https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Horvātija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=75|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=31|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=20|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=48|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=33|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=113|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=116|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=198|goals=29|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=38|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=63|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=154|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=85|goals=12|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=19|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=17|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=9|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=21|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=5|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=15|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Horvātija /&gt;

=== {{fb|Anglija}} ===
Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[Anglijas Futbola asociācija]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 }}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Anglija /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=84|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=5|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=73|goals=7|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=89|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=29|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=49|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=114|goals=79|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=48|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=72|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]|sortname=Chalobah, Trevoh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|5}}|caps=1|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=90|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=14|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=15|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=19|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=22|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=11|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=8|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džerels Kvansā]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=3|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Anglija /&gt;

=== {{fb|Gana}} ===
Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā &lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-names-2026-fifa-world-cup-squad |title=Carlos Queiroz names 2026 FIFA World Cup squad |publisher=[[Ganas Futbola asociācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026}}&lt;/ref&gt;
&lt;section begin=Gana /&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lorenss Ati-Zidži]]|sortname=Ati-Zigi, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=29|goals=0|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alidu Seidu]]|sortname=Seidu, Alidu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|4}}|caps=24|goals=1|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Keilebs Irenki]]|sortname=Yirenkyi, Caleb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|1|15}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džonass Adžetejs]]|sortname=Adjetey, Jonas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Partijs]]|sortname=Partey, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=57|goals=15|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Abduls Mumins]]|sortname=Mumin, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|6}}|caps=5|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Abduls Fatavu]]|sortname=Fatawu, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|8}}|caps=28|goals=3|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kvasi Sibo]]|sortname=Sibo, Kwasi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džordans Ajū]]|sortname=Ayew, Jordan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|11}}|caps=120|goals=34|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brendons Tomass-Asante]]|sortname=Thomas-Asante, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|29}}|caps=8|goals=1|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]|sortname=Semenyo, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|7}}|caps=34|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džozefs Anangs]]|sortname=Anang, Joseph|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=1|goals=0|club=[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Kristofers Bonsu Bā]]|sortname=Bonsu Baah, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|14}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gideons Mensā]]|sortname=Mensah, Gideon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|18}}|caps=40|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Eliša Ovusu]]|sortname=Owusu, Elisha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|7}}|caps=20|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Bendžamins Asare]]|sortname=Asare, Benjamin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Accra Hearts of Oak S.C.|Hearts of Oak]]|clubnat=GHA}}
{{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Baba Rahmans|Abduls Rahmans Baba]]|sortname=Baba, Abdul Rahman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=51|goals=1|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žeroms Opoku]]|sortname=Opoku, Jerome|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|14}}|caps=11|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]|sortname=Williams, Inaki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|15}}|caps=26|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ogastins Boakje]]|sortname=Boakye, Augustine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=0|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kodžo Pepra Opongs]]|sortname=Peprah Oppong, Kojo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|4}}|caps=4|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Kamaldīns Sulemana]]|sortname=Sulemana, Kamaldeen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|15}}|caps=28|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Deriks Lukassens]]|sortname=Luckassen, Derrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}}
{{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ernests Nuamā]]|sortname=Nuamah, Ernest|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|1}}|caps=18|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Prinss Kvabena Adu]]|sortname=Adu, Prince Kwabena|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Marvins Senaja]]|sortname=Senaya, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=2|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Gana /&gt;

=== {{fb|Panama}} ===
Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]]

Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |title=Los 26 Mundialistas de Panamá |trans-title=Panama's 26-Man World Cup Squad |publisher=[[Panamas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=es |archive-date=May 26, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260526170649/https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start}}
{{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Luiss Mehija]]|sortname=Mejia, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|16}}|caps=56|goals=0|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=URU}}
{{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sesars Blekmens]]|sortname=Blackman, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|2}}|caps=40|goals=3|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Kordoba]]|sortname=Cordoba, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|3}}|caps=32|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidels Eskobars]]|sortname=Escobar, Fidel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=99|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}}
{{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Edgardo Farinja]]|sortname=Farina, Edgardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Pari Nizhny Novgorod|Pari Nizhny Novgorod]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kristians Martiness]]|sortname=Martinez, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=66|goals=2|club=[[Hapoel Ironi Kiryat Shmona F.C.|Ironi Kiryat Shmona]]|clubnat=ISR}}
{{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Jose Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|19}}|caps=70|goals=8|club=[[FC Juárez|Juárez]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Adalberto Karraskilja]]|sortname=Carrasquilla, Adalberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=73|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tomass Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=13|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}}
{{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ismaels Diass]]|sortname=Diaz, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=57|goals=17|club=[[Club León|León]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Joels Barsenass]]|sortname=Barcenas, Yoel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=104|goals=10|club=[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]|clubnat=MEX}}
{{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sesars Samudio]]|sortname=Samudio, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|26}}|caps=5|goals=0|club=[[C.D. Marathón|Marathón]]|clubnat=HON}}
{{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džovani Ramoss]]|sortname=Ramos, Jiovany|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|26}}|caps=23|goals=2|club=[[Academia Puerto Cabello|Puerto Cabello]]|clubnat=VEN}}
{{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Karloss Hārvijs]]|sortname=Harvey, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|3}}|caps=28|goals=3|club=[[Minnesota United FC|Minnesota United]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Eriks Deiviss]]|sortname=Davis, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|31}}|caps=107|goals=9|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Andress Andrade]]|sortname=Andrade, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|16}}|caps=50|goals=1|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}}
{{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hosē Fahardo]]|sortname=Fajardo, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|18}}|caps=68|goals=17|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Sesilio Votermens]]|sortname=Waterman, Cecilio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|13}}|caps=55|goals=15|club=[[C.D. Universidad de Concepción|Universidad de Concepción]]|clubnat=CHI}}
{{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Alberto Kintero]]|sortname=Quintero, Alberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|18}}|caps=141|goals=7|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}}
{{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anibals Godojs]]|sortname=Godoy, Anibal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|10}}|caps=159|goals=4|club=[[San Diego FC]]|clubnat=USA}}
{{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Sesars Janiss]]|sortname=Yanis, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|28}}|caps=56|goals=5|club=[[Cobresal]]|clubnat=CHI}}
{{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Orlando Moskera]]|sortname=Mosquera, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Fayha FC|Al-Fayha]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Maikls Amirs Muriljo]]|sortname=Murillo, Michael Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=94|goals=9|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}}
{{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Asariass Londonjo]]|sortname=Londono, Azarias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=11|goals=0|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Roderiks Millers]]|sortname=Miller, Roderick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Turan Tovuz]]|clubnat=AZE}}
{{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Horhe Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Deportivo La Guaira F.C.|Deportivo La Guaira]]|clubnat=VEN}}
{{nat fs end}}&lt;section end=Panama /&gt;

== Statistika ==

=== Vecums ===

==== Spēlētāji ====

===== Laukuma spēlētāji =====

'''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Meksika}} [[Hilberto Mora]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2008|10|14}})

===== Vārtsargi =====

'''Vecākais''': {{flaga|Skotija}} [[Kreigs Gordons]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1982|12|31}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mladens Jurkass]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2007|10|7}})

===== Kapteiņi =====

'''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Kanāda}} [[Alfonso Deiviss]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2000|11|2}})

==== Treneri ====

'''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})&lt;br/&gt;
'''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}})

'''Valstu pārstāvniecība'''
&lt;br/&gt;Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Skaits!!Valsts!!Treneri
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR)
|-
|rowspan=&quot;1&quot; align=&quot;center&quot;|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama)
|-
|rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna)
|-
|{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija)
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=&quot;center&quot;|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao)
|-
|{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande)
|-
|{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka)
|-
|{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija)
|-
|{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija)
|-
|rowspan=&quot;17&quot; align=&quot;center&quot;|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]'''
|-
|{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]'''
|-
|{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika)
|-
|{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]'''
|-
|{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda)
|-
|{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]'''
|-
|{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]'''
|-
|{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]'''
|-
|{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]'''
|-
|{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]'''
|-
|{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]'''
|-
|{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]'''
|-
|{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]'''
|-
|{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]'''
|-
|{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]'''
|-
|{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana)
|-
|{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>4duwouglx760ylaprovaethg6m8bkv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632371</id>
    <revision>
      <id>4499352</id>
      <parentid>4498421</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rumānijā */</comment>
      <origin>4499352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14851" sha1="pj4mvz6540hd1dt916vn6p36e2t8omb" xml:space="preserve">'''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]].

== Latvijā ==
2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;

7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026&lt;/ref&gt;

8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026&lt;/ref&gt;
2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː

 &quot;Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos.&quot;&lt;ref name=lsm&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas.

2026. ɡada 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Iɡaunijā ==
2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt;

== Somijā ==
2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s.  Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām.

== Polijā ==
2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā.

2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto &quot;viltus karoga&quot; operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Rumānijā ==
2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 
2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons  ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu.
Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026&lt;/ref&gt;
24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026&lt;/ref&gt;

Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis &quot;Šahed&quot; tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026&lt;/ref&gt;

== Krievijas draudi Latvijai ==
2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu &quot;Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju&quot;, apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas &quot;terora aktu&quot; rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː

 &quot;Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt; 

Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: 

 &quot;Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas.&quot; 

Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli:

 &quot;Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː
 &quot;Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>pj4mvz6540hd1dt916vn6p36e2t8omb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499353</id>
      <parentid>4499352</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:01:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rumānijā */</comment>
      <origin>4499353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14851" sha1="nmu06v1vplt2a33npvp9g20f690yqxn" xml:space="preserve">'''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]].

== Latvijā ==
2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;

7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026&lt;/ref&gt;

8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026&lt;/ref&gt;
2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː

 &quot;Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos.&quot;&lt;ref name=lsm&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas.

2026. ɡada 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Iɡaunijā ==
2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt;

== Somijā ==
2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s.  Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām.

== Polijā ==
2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā.

2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto &quot;viltus karoga&quot; operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Rumānijā ==
2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 
2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons  ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu.
Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026&lt;/ref&gt;
Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis &quot;Šahed&quot; tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026&lt;/ref&gt;

== Krievijas draudi Latvijai ==
2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu &quot;Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju&quot;, apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas &quot;terora aktu&quot; rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː

 &quot;Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt; 

Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: 

 &quot;Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas.&quot; 

Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli:

 &quot;Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː
 &quot;Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>nmu06v1vplt2a33npvp9g20f690yqxn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499354</id>
      <parentid>4499353</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:13:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14858" sha1="k22wlnzm2cfv6g9e0ntz0bienm1m56i" xml:space="preserve">'''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]].

== Latvijā ==
2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;

7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026&lt;/ref&gt;

8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026&lt;/ref&gt;
2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː

 &quot;Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos.&quot;&lt;ref name=lsm&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

== Lietuvā ==
2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas nokrita neilgi pēc robežas šķērsošanas. 2025. gada 28. jūlijā Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas.

2026. ɡada 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Iɡaunijā ==
2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt;

== Somijā ==
2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s.  Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām.

== Polijā ==
2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā.

2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto &quot;viltus karoga&quot; operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.&lt;ref name=lsm/&gt;

== Rumānijā ==
2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''Geran-2'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 
2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons  ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu.
Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=front-widget&amp;utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026&lt;/ref&gt;
Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis &quot;Šahed&quot; tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026&lt;/ref&gt;

== Krievijas draudi Latvijai ==
2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu &quot;Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju&quot;, apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas &quot;terora aktu&quot; rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː

 &quot;Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026&lt;/ref&gt; 

Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: 

 &quot;Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas.&quot; 

Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli:

 &quot;Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː
 &quot;Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>k22wlnzm2cfv6g9e0ntz0bienm1m56i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nutri-Score</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632998</id>
    <revision>
      <id>4499581</id>
      <parentid>4498100</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jurijs Ivanovs</username>
        <id>145354</id>
      </contributor>
      <comment>Atsauce ar informāciju par produktu skaitu</comment>
      <origin>4499581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9500" sha1="qwkil1pw1njrebk9xpi4coa8fiaw4ec" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Nutri-score-A.svg|thumb|300px|Nutri-Score marķējuma paraugs (A līmenis)]]
'''''Nutri-Score''''' ir brīvprātīga pārtikas produktu [[uzturvērtība]]s marķēšanas sistēma, ko izvieto uz iepakojuma priekšpuses. Tā sastāv no piecu krāsu un burtu skalas (no A līdz E), kas palīdz patērētājiem ātri novērtēt un salīdzināt līdzīgas kategorijas pārtikas produktu uzturvērtību.

== Metodoloģija ==
Sistēmu 2017. gadā izstrādāja [[Francija]]s sabiedrības veselības aģentūra ''Santé publique France'', balstoties uz profesora Serža Ercberga (''Serge Hercberg'') vadītās zinātnieku grupas pētījumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |title=Nutri-Score. Santé publique France |publisher=santepubliquefrance.fr |accessdate=2026-05-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240501000000*/https://www.santepubliquefrance.fr/nutrition-et-activite-physique/nutri-score |archive-date=2024-05-01}} (Saites piekļuvei no Latvijas tīkliem var būt nepieciešams VPN vai interneta arhīva izmantošana.)&lt;/ref&gt;

Nutri-Score algoritms piešķir punktus, ņemot vērā uzturvielu sastāvu uz 100 g vai 100 ml produkta:
* '''Negatīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Enerģētiskā vērtība|enerģētisko vērtību]], [[Cukurs|cukuru]], piesātinātajiem [[tauki]]em un [[Sāls|sāli]].
* '''Pozitīvie punkti''' tiek piešķirti par [[Augļi|augļu]], [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Pākšaugi|pākšaugu]], [[Rieksts|riekstu]], [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzumu.

Gala vērtējums tiek attēlots krāsu skalā:
* '''A''' (tumši zaļš) — augstākā uzturvērtība;
* '''B''' (gaiši zaļš);
* '''C''' (dzeltens) — vidēja uzturvērtība;
* '''D''' (oranžs);
* '''E''' (tumši sarkans) — zemākā uzturvērtība.

2024. gadā stājās spēkā atjaunota ''Nutri-Score'' metodoloģija, kas stingrāk vērtē cukura un sāls saturu, kā arī precizē kategorijas dzērieniem un augu izcelsmes produktiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/ |title=The Nutri-Score nutrition label: scientific basis and update |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

== Ieviešana Eiropā ==
Sistēmu oficiāli atzinušas un tās lietošanu savā teritorijā atbalsta Francija, [[Vācija]], [[Beļģija]], [[Nīderlande]], [[Luksemburga]], [[Spānija]] un [[Šveice]]. ''Nutri-Score'' izmantošanu rekomendē arī [[Pasaules Veselības organizācija]] kā efektīvu rīku neinfekciozo slimību (aptaukošanās, [[cukura diabēts]]) profilaksei.

== Kritika un diskusijas ==
Kopš sistēmas ieviešanas ''Nutri-Score'' ir saskāries ar pārtikas industrijas un atsevišķu valstu iebildumiem, kā arī speciālistu diskusijām par algoritma precizitāti.

Galvenie kritikas punkti:
* '''Dzērieni ar mākslīgajiem saldinātājiem:''' Sākotnējā algoritma versijā dzērieni bez cukura (piemēram, ''Coca-Cola Zero'') ieguva augstu vērtējumu (B līmeni). Tas tika kritizēts kā maldinošs, tādēļ 2024. gada algoritma atjauninājumā saldinātāju klātbūtne tiek vērtēti stingrāk, pazeminot šādu produktu reitingu uz C vai D līmeni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nutriscore.blog/2025/10/31/the-nutri-score-nutrition-label-justifications-scientific-basis-user-guide-benefits-limitations-deployment-and-update/#9.3.9. |title=Impact on beverages |publisher=nutriscore.blog |date=2025-10-31 |accessdate=2026-05-31}}&lt;/ref&gt;
* '''Mono-produkti:''' [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] valstis iebilda pret zemu novērtējumu tādiem tradicionāliem produktiem kā [[olīveļļa]]. Jaunajā 2024. gada versijā olīveļļas vērtējums ir paaugstināts līdz B līmenim, atzīstot tās labvēlīgo sastāvu.
* '''Pārstrādes pakāpe:''' ''Nutri-Score'' vērtē tikai uzturvielas, bet nenorāda uz produkta pārstrādes līmeni (piemēram, pievienotajām E-vielām). Speciālisti iesaka šo marķējumu lietot kopā ar [[NOVA (klasifikācija)|NOVA]] klasifikāciju.

Neraugoties uz kritiku, [[Eiropas patērētāju organizācija]] (BEUC) uzskata, ka ''Nutri-Score'' pašlaik ir zinātniski pamatotākā un patērētājiem saprotamākā sistēma veselīgākas izvēles veikšanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.beuc.eu/food-labelling-healthier-choices-towards-eu-wide-nutri-score|title=Food labelling for healthier choices - Towards an EU-wide Nutri-Score |publisher=beuc.eu |accessdate=2026-05-31}}&lt;/ref&gt;

== ''Nutri-Score'' Latvijā ==
Latvijā diskusijas par ''Nutri-Score'' un citu uzturvērtības marķējumu shēmu ieviešanu kļuva aktuālas 2024. gadā. [[Veselības ministrija]] (VM) iekļāva uzturvielu profilēšanas un marķēšanas uzdevumu &quot;Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.—2029. gadam&quot;, plānojot izvērtēt Latvijai piemērotāko sistēmu līdz 2028. gadam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/206.1 |title=Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam |publisher=Latvijas Vēstnesis |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9595bb29-ecf6-4dc6-bb3d-7ee3332fe6ed |title=Rīkojuma projekts 26-TA-345 Par valsts pētījumu programmu Sabiedrības veselība |publisher=tapportals.mk.gov.lv |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 16. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja valsts pētījumu programmu &quot;Sabiedrības veselība&quot; 2026.–2028. gadam, kurā kā viens no uzdevumiem ir noteikta pārtikas produktu profilēšana un marķēšana.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/117.45 |title=Par valsts pētījumu programmu &quot;Sabiedrības veselība&quot; |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2026-06-19 |accessdate=2026-07-15}}&lt;/ref&gt; Programmas ietvaros pārtikas produktu profilēšanai un piemērotākā marķējuma izvērtēšanai ir paredzēts valsts finansējums 300 000 eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/neatkariga/izpete/525228-veselibas-ministrija-iegulda-300-tukstosus-partikas-produktu-profilesana.htm |title=Veselības ministrija iegulda 300 tūkstošus pārtikas produktu profilēšanā |publisher=nra.lv |author=NRA Izpēte |date=2026-07-10 |accessdate=2026-07-15}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesiskais ietvars un ierobežojumi ===
Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] (ZM) sniegto skaidrojumu, brīvprātīga ''Nutri-Score'' marķējuma izmantošana Latvijā ražotiem produktiem šobrīd nav atļauta, jo nav ieviests nacionālais normatīvais regulējums, kas noteiktu shēmas uzraudzības kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu.&lt;ref&gt;Zemkopības ministrijas skaidrojums Nr. 5-3e/839/2026 &quot;Par Nutri-Score shēmas izmantošanu marķējumā&quot;. Izdots 2026. gada maijā.&lt;/ref&gt;

Tomēr, balstoties uz Eiropas Savienības brīvas preču aprites principu, Latvijā drīkst izplatīt citās ES dalībvalstīs ražotus un marķētus produktus, uz kuriem ''Nutri-Score'' shēma ir izvietota likumīgi. Šāda situācija rada atšķirīgus nosacījumus vietējiem ražotājiem un importa preču izplatītājiem.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/20.06.2024-zals-veseligakais-sarkans-neveseligakais-ko-par-produktu-stasta-nutri-score-markejums.a558466/ |title=Zaļš – veselīgākais, sarkans – neveselīgākais: ko par produktu stāsta Nutri-Score marķējums? |publisher=LSM.lv |date=2024-06-20 |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

=== Sabiedriskās iniciatīvas ===
Biedrība &quot;ABCDE Open Food Data Lab&quot; uzsāka aktīvu ''Nutri-Score'' popularizēšanu vēl pirms valsts pētījuma uzsākšanas. Biedrība &quot;ABCDE Open Food Data Lab&quot; ir kļuvusi par starptautiskās organizācijas [[Open Food Facts]] oficiālo pārstāvi Latvijā un izveidojusi platformu ''abcde.lv'', kurā apkopoti dati par vairāk nekā 20 000 Latvijas tirgus produktiem ar jau aprēķinātu uzturvērtības reitingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcde.lv/lv/ko-ed-latvija|title=Ko ēd Latvija? Nutri-Score statistika {{!}} ABCDE.lv|website=abcde.lv|access-date=2026-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Medijos pacelta diskusija par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, norādot uz situāciju, kurā Veselības ministrija plāno tērēt ievērojamus līdzekļus tādu datu vākšanai un profilēšanai, ko ''ABCDE Open Food Data Lab'' jau ir realizējusi un piedāvā izmantot bez maksas, jo VM nav apmierināta tās datu kvalitāti.&lt;ref name=&quot;NRA&quot; /&gt;

Platformā [[ManaBalss.lv]] 2025. gada septembrī tika sākta sabiedriskā iniciatīva par veselīga uztura marķējuma obligātu izvietošanu uz preču cenu zīmēm lielveikalos, uzsverot nepieciešamību pēc tūlītēja digitāla risinājuma sabiedrības veselības uzlabošanai. Nepilnu 9 mēnešu laikā tika savākts 761 paraksts no nepieciešamajiem 10 000.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://manabalss.lv/i/3716 |title=Iniciatīva: Par veselīga uztura marķējumu uz preču cenu zīmēm |publisher=manabalss.lv |accessdate=2026-05-28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Pārtika]]</text>
      <sha1>qwkil1pw1njrebk9xpi4coa8fiaw4ec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihailo Fedorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633401</id>
    <revision>
      <id>4499386</id>
      <parentid>4484058</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:48:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4499386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="712" sha1="p2he89uog26x9wx6e1pq43lvrxq5pr3" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Михайло Федоров — новий Міністр оборони України (cropped).jpg|thumb|Mihailo Fedorovs]]
'''Mihailo Fedorovs''' ({{val|uk|Михайло Альбертович Федоров}}, dzimis {{dat|1991|1|21}} [[Vasiļivka|Vasiļivkā]]) ir [[Ukraina]]s [[uzņēmējdarbība|uzņēmējs]] un [[politiķis]]. [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas aizsardzības ministrs]] no 2026. gada 14. janvāra līdz 15. jūlijam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{ukraina-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fedorovs, Mihailo}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]</text>
      <sha1>p2he89uog26x9wx6e1pq43lvrxq5pr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daidzens Maeda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633882</id>
    <revision>
      <id>4499365</id>
      <parentid>4480275</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:01:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5122" sha1="nzqc59d2xopsnfllp9lv4dxmtztm8jt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Daidzens Maeda
| image = Celtic-20240722-018 (cropped).jpg
| caption = Daidzens Maeda 2024. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|20}}
| birth_place = {{vieta|Japāna|Taiši}}
| height = 173
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| clubnumber = 
| years1 = 2016—2020
| clubs1 = {{flaga|JPN}} [[Matsumoto Yamaga]]
| caps1 = 56
| goals1 = 9
| years2 = 2017
| clubs2 = {{īre}}{{flaga|JPN}} [[Mito HollyHock]]
| caps2 = 2
| goals2 = 1
| years3 = 2019—2020
| clubs3 = {{īre}}{{flaga|POR}} [[C.S. Marítimo|Marítimo]]
| caps3 = 23
| goals3 = 3
| years4 = 2020
| clubs4 = {{īre}}{{flaga|JPN}} [[Yokohama F. Marinos]]
| caps4 = 23
| goals4 = 3
| years5 = 2021—2022
| clubs5 = {{flaga|JPN}} [[Yokohama F. Marinos]]
| caps5 = 36
| goals5 = 23
| clubs6 = {{īre}}{{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| years6 = 2022
| caps6 = 16
| goals6 = 6
| years7 = 2022—2026
| clubs7 = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| caps7 = 133
| goals7 = 44
| nationalyears1 = 2018—2021
| nationalteam1 = {{flaga|JPN}} Japāna U23
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2019—
| nationalteam2 = {{fb|JPN}}
| nationalcaps2 = 30
| nationalgoals2 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}}
| clubs8 = {{flaga|ENG}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}
'''Daidzens Maeda''' ({{val|ja|前田 大然}}, ''Maeda Daizen''; dzimis {{dat|1997|10|20}}) ir [[Japāna]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s kluba ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' sastāvā.

== Karjera ==
D. Maeda savu karjeru sāka ''[[Matsumoto Yamaga]]'' komandā. Viņš tika izīrēts ''Mito HollyHock'', [[Portugāle]]s klubam ''[[C.S. Marítimo|Marítimo]]'', kā arī ''[[Yokohama F. Marinos]]'' komandai, uz ko pilnībā pārgāja 2021. gadā un tās sastāvā kļuva par [[J1 League|J1 līgas]] rezultatīvāko spēlētāju. 

Kopš pievienošanās [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] 2022. gadā Maeda ir ieguvis vairākus vietējos titulus un nostiprinājies kā viens no kluba galvenajiem uzbrūkošajiem spēlētājiem. 2024.—2025. gada sezonā viņš tika atzīts par [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] labāko spēlētāju Skotijas Profesionālo futbolistu asociācijas (''PFA Scotland'') vērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scottishfootball.info/p/daizen-maeda-named-spfl-premiership|title=Daizen Maeda Named SPFL Premiership Player of the Year|date=17 May 2025|website=scottishfootball.info|accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Japānas futbola izlase|Japānas izlases]] rindās debitēja [[2019. gada Copa América|2019. gada ''Copa América'']] turnīrā, kur Japāna spēlēja kā uzaicinātā komanda. Japānas olimpiskās izlases sastāvā piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Maeda pārstāvēja Japānas izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur guva vārtus ceturtdaļfinālā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scotsman.com/sport/football/celtic/celtics-daizen-maeda-hailed-by-bbc-pundits-after-world-cup-last-16-goal-for-japan-3942658|title=Celtic's Daizen Maeda hailed by BBC pundits after World Cup last-16 goal for Japan|date=5 December 2022|website=scotsman.com|accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Piedalījies [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]] [[Katara|Katarā]]. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c78kn9e87dzo|title=Maeda makes Japan's World Cup squad|date=15 May 2025|website=bbc.com|accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Matsumoto Yamaga''
* J2 līga: 2018

;''Celtic''
* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2022—23, 2023—24, 2025—26
* Skotijas līgas kauss: 2022—23, 2024—25

;Individuālie
* [[J1 League|J1 līgas]] labākais vārtu guvējs: 2021

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Japānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Maeda, Daidzens}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:CS Marítimo spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>nzqc59d2xopsnfllp9lv4dxmtztm8jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēdoles pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634025</id>
    <revision>
      <id>4499540</id>
      <parentid>4483021</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4499540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2998" sha1="3ragpn466iocpk99hv8n6rql4o7b1l3" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Ēdoles pamatskola''' ir skola [[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]] [[Ēdole|Ēdolē]].

== Izglītības programmas 2025. gadā ==
* Pirmsskolas izglītības programma, kods 01011111;
* Pamatizglītības programma, kods 21011111;
* Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, kods 21015611.

== Vēsture ==
[[attēls:Ēdoles pagasta skolas 1934.JPG|thumb|Ēdoles pagasta skolas un skolotāji (1934).]]
Ēdoles paɡasta skola ir dibināta neilɡi pēc [[dzimtbūšanas atcelšana]]s 1822. gada 22. aprīlī, tādējādi kļūdama par vienu no pirmajām skolām Kurzemē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.06.2026-pec-204-darbibas-gadiem-skolenu-trukuma-del-sledz-edoles-pamatskolu.a651571/|title=Pēc 204 darbības gadiem skolēnu trūkuma dēļ slēdz Ēdoles pamatskolu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; pirmais skolotājs līdz 1836. gadam bija Krišjānis Nātiņš. Šajā laikā skolā ̩apguva lasīt un rakstītprasmi, rēķināšanu, vācu valodu un dziedāšanu. 1832. gadā skolai uzbūvēja mūra namu, kurā 1841. gadā mācījās 150 skolēni. Šajā laikā par skolotāju strādāja Fricis Zēbergs, kurš ̩pie skolas ierīkoja augļudārzu ar ābelēm un ķiršiem. 1848. ɡada [[holēra]]s epidēmijas laikā skolā uz pāris mēnešiem ierīkoja slimnīcu. Šajā laikā Ēdolē dzīvoja ̩[[Krišjānis Valdemārs]], kurš nodibināja lasītāju biedrību. 1875. gadā skolā mācījās 109 skolēni. 1876. gadā blakus vecajai skolas ēkai, kurā atradās arī pagasta telpas, uzcēla skolas ēku divos stāvos ar piecpadsmit telpām, kurās notika mācības, bija internāts un skolotāju dzīvokļi.
1900. gadā uzcēla vienstāvu sarkano ķieģeļu ēku, kurā atradās klases, direktora kabinets un skolotāja dzīvoklis.

Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s Ēdolē sāka darboties 6 klašu pamatskola, Otrā Pasaules kara laikā 1944. gadā daļā skolas telpu ierīkoja kara hospitāli, pēc kara beiɡām nodibināja nepilno vidusskolu ar 7-gadīgu apmācības programmu. 1963. gadā to pārveidojas par astoņgadīgo skolu. 1965. gadā skola pārcēlās uz jaunu skolas korpusu, bet vecajā skolas ēkā ierīkoja internātu. .

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 2009. gadā atklāja skolas sporta halli. Šobrīd skolas vecajā ēkā darbojas skolas ēdnīca, vizuālās mākslas un mājturības kabinets, divstāvu ēkā — mājturības kabinets, skolas muzejs, pirmskolas grupas. Jaunākajā skolas korpusā mācās 1.—9. klašu skolēni.&lt;ref&gt;[https://edolesskola.kuldiga.lv/skolas-vesture/ Ēdoles skolas vēsture īsumā]&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā pieņēma lēmumu par skolas slēgšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, saglabājot tikai skolas muzeju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Kuldīgas novada skolas}}
[[Kategorija:Skolas Kuldīgas novadā]]
[[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>3ragpn466iocpk99hv8n6rql4o7b1l3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Kirasao futbola izlase - FIFA 2026</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634051</id>
    <revision>
      <id>4499361</id>
      <parentid>4490317</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:44:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1922" sha1="07wyej4u8z2lj132vvg37mqvnnk4u5m" xml:space="preserve">{{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Kirasao futbola izlase - FIFA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #002B7F
 | fg            = white
 | bordercolor   = #F9E814
 | komanda       = Kirasao futbola izlase
 | komanda_saite = Kirasao futbola izlase
 | turnīrs       = FIFA Pasaules kauss 2026
 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
 | apakša teksts = 
 | nr_1  = 1  | sp_1  = [[Elojs Roms|Roms]]
 | nr_2  = 2  | sp_2  = [[Šerandijs Sambo|Sambo]]
 | nr_3  = 3  | sp_3  = [[Jurjēns Gāri|Gāri]]
 | nr_4  = 4  | sp_4  = [[Rošons van Eijma|van Eijma]]
 | nr_5  = 5  | sp_5  = [[Šerels Floranuss|Floranuss]]
 | nr_6  = 6  | sp_6  = [[Godfrīds Rūmeratū|Rūmeratū]]
 | nr_7  = 7  | sp_7  = [[Žuninju Bakuna|Ž. Bakuna]]
 | nr_8  = 8  | sp_8  = [[Livano Komenensija|Komenensija]]
 | nr_9  = 9  | sp_9  = [[Jirgens Lokadija|Lokadija]]
 | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Leandro Bakuna|L. Bakuna]] ([[kapteinis (futbols)|K]])
 | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Džeremijs Antonise|Antonise]]
 | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Sontje Hansens|Hansens]]
 | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Tairīss Noslins|Noslins]]
 | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Kendži Gorē|Gorē]]
 | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Aržani Marta|Marta]]
 | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Džerls Margarita|Margarita]]
 | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Brendlijs Kivass|Kivass]]
 | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Armando Obispo|Obispo]]
 | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Žervens Kastanērs|Kastanērs]]
 | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Džošua Brenē|Brenē]]
 | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Tahits Čongs|Čongs]]
 | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Kevins Felida|Felida]]
 | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Rišedlijs Bazūrs|Bazūrs]]
 | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Deverons Fonvils|Fonvils]]
 | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Tairiks Bodaks|Bodaks]]
 | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Trevors Dornbušs|Dornbušs]]
 | galv_treneris = {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>07wyej4u8z2lj132vvg37mqvnnk4u5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Jaunzēlandes futbola izlase - FIFA 2026</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634064</id>
    <revision>
      <id>4499421</id>
      <parentid>4483661</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:17:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1856" sha1="ta4shlvb69bh4n7yxd27snrej1l0wgr" xml:space="preserve">{{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Jaunzēlandes futbola izlase - FIFA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = Jaunzēlandes futbola izlase
 | komanda_saite = Jaunzēlandes futbola izlase
 | turnīrs       = FIFA Pasaules kauss 2026
 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
 | nr_1  = 1  | sp_1  = [[Makss Krokoms|Krokoms]]
 | nr_2  = 2  | sp_2  = [[Tims Peins|Peins]]
 | nr_3  = 3  | sp_3  = [[Fransiss de Vrīss|de Vrīss]]
 | nr_4  = 4  | sp_4  = [[Tailers Bindons|Bindons]]
 | nr_5  = 5  | sp_5  = [[Maikls Boksalss|Boksalss]]
 | nr_6  = 6  | sp_6  = [[Džo Bels|Bels]]
 | nr_7  = 7  | sp_7  = [[Logans Rodžersons|Rodžersons]]
 | nr_8  = 8  | sp_8  = [[Marko Stameničs|Stameničs]]
 | nr_9  = 9  | sp_9  = [[Kriss Vuds|Vuds]] ([[kapteinis (futbols)|K]])
 | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Sarprīts Sings|Sings]]
 | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Elaidža Džasts|Džasts]]
 | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Aleksis Paulsens|Paulsens]]
 | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Liberato Kakače|Kakače]]
 | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Aleksis Rufers|Rufers]]
 | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Nando Peinakers|Peinakers]]
 | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Fins Sērmens|Sērmens]]
 | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Kosta Barbarusess|Barbarusess]]
 | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Bens Veins|Veins]]
 | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Bens Olds|Olds]]
 | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Kalums Makovats|Makovats]]
 | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Džese Rendals|Rendals]]
 | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Maikls Vuds|Vuds]]
 | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Rajens Tomass|Tomass]]
 | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Kalans Eliots|Eliots]]
 | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Loklans Beiliss|Beiliss]]
 | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Tomijs Smits (Jaunzēlandes futbolists)|Smits]]
 | galv_treneris = {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ta4shlvb69bh4n7yxd27snrej1l0wgr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635361</id>
    <revision>
      <id>4499654</id>
      <parentid>4499022</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:14:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4499654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8281" sha1="6wxfep65o1i8qvj66yak2hgklr4786w" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|autobusu maršrutu Rīgā|45. maršruts|45. autobusu maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 45. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = A45 no-06-07-2026.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2026|7|6}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 39,726 km
(20,143 km / 19,583 km) 
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 66 (33 / 33)
|transporta vienīb =
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''45. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruta kopējais garums ir 39,726 km. Maršruta '''Jugla'''—'''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,143 km, bet maršruta '''Ķengarags'''—'''Jugla''' kopējais garums ir 19,583 km.

45. autobusu maršrutu atklāja 2026. gada 6. jūlijā, saīsinot un aizstājot [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. autobusa maršrutu]] &quot;Jugla—[[Dārziņi]]&quot; pēc mobilitātes punkta &quot;Ķengarags&quot; atklāšanas 2026. gada 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi-1/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}&lt;/ref&gt;

45. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:A45-hipokrata-iela.png|thumb|240x240px|45. maršruta autobuss Hipokrāta ielā.]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Slāvu rotācijas aplis, [[Slāvu tilts]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

'''Ķengarags'''—'''Jugla''' kursē pa šādām ielām: Višķu iela, Latgales iela, Slāvu iela, Slāvu tilts, Slāvu rotācijas aplis, Lubānas iela, Andreja Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stirnu iela, Ieriķu iela, Biķernieku iela, Hipokrāta iela, Gaiļezera iela, Sergeja Eizenšteina iela, Malienas iela, Juglas iela, Murjāņu iela.

== Pieturvietas ==
45. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 66 pieturas. Gan maršrutā '''Jugla'''—'''Ķengarags''', gan maršrutā '''Ķengarags'''—'''Jugla''' ir 33 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
|[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|Sociālās aprūpes centrs &quot;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|[[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
|Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
|[[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
|Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
|[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
|[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
|Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
|[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
|[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
|Vizmas Belševicas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
|[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
|[[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Hipokrāta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
|[[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|Sociālās aprūpes centrs &quot;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|[[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]]</text>
      <sha1>6wxfep65o1i8qvj66yak2hgklr4786w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odiseja (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635870</id>
    <revision>
      <id>4499413</id>
      <parentid>4498834</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:50:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4499413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4372" sha1="l9rv18z4lg1v68n5oz5yuc9squg02q9" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Odiseja
| operators = 
| attēls = Odyssey-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Kristofers Nolans]]
| producents = * [[Emma Tomasa]]
* Kristofers Nolans
| scenārijs = Kristofers Nolans
| aktieri = 
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Odyssey''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|7|6|Londona|2026|7|15|Latvija|2026|7|17|ASV}}
| ilgums = 173 minūtes
| valsts = * {{USA}}
* {{GBR}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}&lt;ref name=&quot;TeaserLeakTHR&quot;&gt;{{Cite magazine |last=Hibberd |first=James |date=July 1, 2025 |title=Christopher Nolan's Epic ''The Odyssey'' Teaser Trailer Leaks Online |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/christopher-nolan-the-odyssey-trailer-1236303733/ |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20250701194055/https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/christopher-nolan-the-odyssey-trailer-1236303733/ |archive-date=July 1, 2025 |access-date=July 1, 2025 |magazine=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|640 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt33764258/ |title=The Odyssey (2026) |publisher=''[[Box Office Mojo]]''. [[Internet Movie Database|IMDb]].|access-date=July 22, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movie/Odyssey-The-(2026) |title=The Odyssey (2026) |publisher=''[[The Numbers]]''|access-date=July 25, 2026}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Odiseja&quot;''' ({{val|en|The Odyssey}}) ir 2026. gada episka fantāzijas piedzīvojumu filma, kuras scenārists un režisors ir [[Kristofers Nolans]]. Tā ir [[Homērs|Homēra]] sengrieķu eposa &quot;[[Odiseja]]&quot; adaptācija. Filmā galveno lomu — grieķu valdnieku [[Odisejs|Odiseju]] — atveido [[Mets Deimons]]. Filmas sižets atspoguļo viņa ilgo un bīstamo ceļojumu mājup pēc [[Trojas karš|Trojas kara]], kura laikā viņš sastopas ar mītiskām būtnēm, cenšoties atgriezties pie savas sievas [[Pēnelope]]s, kuru filmā atveido [[Anna Hetaveja]]. Tāpat lomas filmā attēlo arī [[Toms Holands]] ([[Telemahs]]), [[Roberts Patinsons]] (Antinojs), [[Lupita Ņono]] ([[Helena (mitoloģija)|Helena]]), [[Samanta Mortone]] ([[Kirke]]), [[Zendaja]] ([[Atēna]]) un [[Šarlīze Terona]] ([[Kalipso]]). Filmu producēja Nolans un viņa sieva [[Emma Tomasa]] viņu izveidotajā producēšanas kompānijā ''[[Syncopy]]''.

Nolans scenāriju sāka rakstīt 2024. gada martā, un līdz oktobrim projekts tika saskaņots ar studiju ''[[Universal Pictures]]''. Filmu oficiāli izziņoja decembrī. Aktieru atlase norisinājās no 2024. gada beigām līdz 2025. gada sākumam, un Deimonu galvenajai lomai apstiprināja 2025. gada februārī. Nolans pētīja dažādus poēmas tulkojumus un izveidoja reālistisku interpretāciju par grieķu mitoloģiju, iedvesmojoties no tādām filmām kā Andreja Tarkovska &quot;[[Andrejs Rubļovs (filma)|Andrejs Rubļovs]]&quot; (1966) un Akiras Kurosavas &quot;[[Rana (filma)|Rana]]&quot; (1985), kā arī specefektu meistara [[Rejs Harihauzens|Reja Harihauzena]] darbiem. Filmēšana norisinājās no 2025. gada februāra līdz augustam Marokā, Grieķijā, Itālijā, Skotijā, Islandē, Rietumsahārā un Maltā, kā arī ''Universal Studios'' paviljonos Losandželosā. Ar aptuveni 250 miljonu ASV dolāru budžetu &quot;Odiseja&quot; ir viena no dārgākajām Nolana karjeras filmām, un tā ir pirmā, kas pilnībā uzņemta ar [[IMAX]] 70 mm filmu kamerām.

Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 6. jūlijā Londonā, bet ASV un Apvienotās Karalistes kinoteātros to sāka demonstrēt no 17. jūlija. Filma bija pieejama gan IMAX, gan citos lielformāta kinoteātru formātos. &quot;Odiseja&quot; saņēma plašu kritiķu atzinību, īpaši uzteicot Nolana režiju. Filma nopelnījusi vairāk nekā 264 miljonus ASV dolāru un uzstādījusi vairākus rekordus, tostarp pirmizrādes biļešu iepriekšpārdošanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Kristofers Nolans}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Vēsturiskas filmas]]
[[Kategorija:Kristofera Nolana filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>l9rv18z4lg1v68n5oz5yuc9squg02q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skotijas grāfistes</title>
    <ns>10</ns>
    <id>636040</id>
    <revision>
      <id>4499382</id>
      <parentid>4498898</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4499382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1198" sha1="2m6krhkut8p3o3fyz979lh4kvbncq7n" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas grāfistes
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas grāfistes|grāfistes]] (1889-1975)
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila]]
* [[Austrumlotjana]]
* [[Benfšīra]]
* [[Berikšīra]]
* [[Bjūtšīra]]
* [[Damfrīsšīra]]
* [[Danbārtonšīra]]
* [[Ēršīra]]
* [[Faifa]]
* [[Invernesšīra]]
* [[Keitnesa]]
* [[Kinkārdinšīra]]
* [[Kinrosšīra]]
* [[Kerkūbrišīra]]
* [[Klekmenanšīra]]
* [[Lanarkšīra]]
* [[Mari (grāfiste)|Mari]]
* [[Nērnšīra]]
* [[Orkneju salas|Orkni]] 
* [[Peblsšīra]]
* [[Pērtšīra]] 
* [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]]
* [[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]]
* [[Roksborošīra]]
* [[Rosa un Kromarti]]
* [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]
* [[Selkērkšīra]]
* [[Stērlingšīra]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]]
* [[Vigtaunšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes|Skotijas grāfistes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas tradicionālās grāfistes]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>2m6krhkut8p3o3fyz979lh4kvbncq7n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499407</id>
      <parentid>4499382</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4499407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1175" sha1="9ynrdftthw856y0gh5vieo0edmxhkn3" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Skotijas grāfistes
|title   = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas grāfistes|grāfistes]] (1889-1975)
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|list1 = 
* [[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]]
* [[Angusa]]
* [[Ārgaila]]
* [[Austrumlotjana]]
* [[Benfšīra]]
* [[Berikšīra]]
* [[Bjūtšīra]]
* [[Damfrīsšīra]]
* [[Danbārtonšīra]]
* [[Ēršīra]]
* [[Faifa]]
* [[Invernesšīra]]
* [[Keitnesa]]
* [[Kinkārdinšīra]]
* [[Kinrosšīra]]
* [[Kerkūbrišīra]]
* [[Klekmenanšīra]]
* [[Lanarkšīra]]
* [[Mari (grāfiste)|Mari]]
* [[Nērnšīra]]
* [[Orkneju salas|Orkni]] 
* [[Peblsšīra]]
* [[Pērtšīra]] 
* [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]]
* [[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]]
* [[Roksborošīra]]
* [[Rosa un Kromarti]]
* [[Saterlenda]]
* [[Selkērkšīra]]
* [[Stērlingšīra]]
* [[Šetlendas salas|Šetlenda]] 
* [[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]]
* [[Vigtaunšīra]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes|Skotijas grāfistes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Skotijas tradicionālās grāfistes]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>9ynrdftthw856y0gh5vieo0edmxhkn3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberts Brovdi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636076</id>
    <revision>
      <id>4499501</id>
      <parentid>4499214</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:44:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4499501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15431" sha1="ity7owp19ofkzyt08ww94kbqmgz6f1u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Roberts Brovdi
| vārds_orģ = ''Роберт Бровді''
| attēls = Robert_Madyar_Brovdi_July_2025.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Roberts Brovdi («Madjars») 2025. gadā

&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris
| term_sākums = {{dat|2025|06|3|N}}
| term_beigas = pašlaik
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Vadims Suharevskis]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 414. atsevišķais bezpilota trieciena aviācijas sistēmu pulka komandieris
| term_sākums2 = {{dat|2024|06|27|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|06|03|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = 414. atsevišķais bezpilota trieciena aviācijas sistēmu bataljona komandieris
| term_sākums3 = {{dat|2024|01|16|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2024|06|27|N}}
| prezidents3 = [[Volodimirs Zelenskis]]

&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|08|9}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Aizkarpatu apgabals|Užhoroda|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ungārs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[karavīrs]], uzņēmējs
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = Pazīstams kā '''«Maģārs»'''.
}}

'''Roberts &lt;nowiki&gt;''Maģārs''&lt;/nowiki&gt; Brovdi''' (dzimis 1975. gada 9. augustā, [[Užhoroda]], [[Aizkarpatu apgabals]]) ir [[Ukraina|Ukrainas]] [[Ungāri|ungāru]] izcelsmes militārpersona, Ukrainas bruņoto spēku majors, pazīstams kā vienības ''[[Maģāra putni]]'' dibinātājs un komandieris. [[Ukrainas Varonis|Ukrainas varonis]] (2025). [[Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki|Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku]] komandieris (kopš 2025. gada 3. jūnija).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://file.liga.net/ua/persons/brovdi-robert|title=Бровді Роберт (Мадяр)|website=LIGA.net|access-date=2026-07-25|language=uk}}&lt;/ref&gt;

Viens no komandieriem, kuri sistemātiski ieviesa [[FPV]] dronu izmantošanu kā uzbrukuma līdzekli [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]]. Viņa vadītā vienība kļuva par vienu no pirmajām Ukrainas bruņoto spēku vienībām, kas sistemātiski izmantoja FPV dronus kā uzbrukuma līdzekli, savukārt izlūkošanas bezpilota lidaparāti tika izmantoti artilērijas uguns korekcijai. Pēc iecelšanas par bezpilota sistēmu spēku komandieri 2025. gada jūnijā Brovdi turpināja šo pieeju ieviešanu bruņoto spēku līmenī.

== Dzīvesgājums ==
Roberts Brovdi dzimis 1975. gada 9. augustā [[Užhoroda|Užhorodā]], [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. Pēc izcelsmes viņš ir etnisks [[Ungāri|ungārs]].

1997. gadā absolvējis [[Užhorodas Nacionālā universitāte|Užhorodas Nacionālo universitāti]], iegūstot specialitāti uzņēmuma ekonomika.

No 1998. gada nodarbojās ar uzņēmējdarbību — sākotnēji [[Mazumtirdzniecība|mazumtirdzniecībā]], vēlāk [[Nekustamais īpašums|nekustamo īpašumu]] jomā. Strādāja būvniecības biznesā un bija viens no galvenajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem [[Užhoroda|Užhorodā]].

Brovdi uzņēmējdarbības projekti:

* «''Market-BK''» — darījumi ar [[Nekustamais īpašums|nekustamo īpašumu]];
* «''Imperija Food''» — [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas produktu tirdzniecība]];
* «''Scotch &amp; Soda Ukraine''» — [[Apģērbs|apģērbu]] tirdzniecība.

Strādāja par Ukrainas Agrārās biržas ģenerāldirektoru Ukrainas Agrārās politikas ministrijā.

No 2010. gada rudens līdz 2012. gada maijam bija uzņēmuma «''Hlib Investbud''» ģenerāldirektors. No 2012. gada maija līdz 2013. gada 31. janvārim ieņēma šī paša uzņēmuma komercdirektora amatu. No 2013. gada bija Ukrainas Valsts pārtikas un graudu korporācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2014. gada 1. jūlijā tika atbrīvots no pirmā valdes priekšsēdētāja vietnieka amata.

Uzņēmumu grupa «''Granum''», kuras līdzīpašnieks bija Roberts Brovdi, ietilpa starp pieciem lielākajiem [[Graudi|graudu]] eksportētājiem no [[Ukraina|Ukrainas]] uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm. 2015.–2016. gadā «Granum» bija pirmajā vietā Ukrainā pēc graudu eksporta apjoma uz [[Ķīna|Ķīnu]].

Kopš 2017. gada Roberts Brovdi nodarbojās ar nekustamo īpašumu attīstības projektu paplašināšanu, taču pēc pilna mēroga iebrukuma tos nodeva partneriem un devās karā.

Viņš ir Aizkarpatu klasiskās mākslas un Ukrainas laikmetīgās mākslas kolekcionārs un mecenāts. Dibinājis fondu «''BrovdiArt''», kas popularizē Ukrainas laikmetīgo mākslu pasaulē. Fonda kolekcijas darbi vairākkārt eksponēti [[Eiropa|Eiropas]] muzejos. Sadarbībā ar fondu «''Abramovich Art''» izdoti mākslas albumi un grāmatas, organizētas izstādes un starptautiski jauno mākslinieku konkursi. Fonda darbība tika apturēta pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.

=== Militārā darbība ===
2022. gada 7. februārī Roberts Brovdi iestājās Obolonas teritoriālajā aizsardzībā (TrO). Viņš kļuva par 206. teritoriālās aizsardzības bataljona 2. triecienrotas vada komandieri, kas atradās 28. atsevišķā mehanizētā brigāde pakļautībā. Kopš 2022. gada 24. februāra viņš dienēja [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajos spēkos]] 206. TrO bataljona sastāvā. Vienības sastāvā piedalījās civiliedzīvotāju evakuācijā no [[Irpiņa]], [[Buča]] un [[Borodjanka]].

2022. gada aprīļa sākumā viņa strēlnieku vads tika nosūtīts uz [[Hersonas apgabals|Hersonas virziena]] fronti 28. atsevišķās mehanizētās brigādes pakļautībā. Šajā laikā vienība sāka izmantot bezpilota sistēmas, galvenokārt izlūkošanai kaujas saskares līnijā.

2022. gada maijā–jūnijā Roberts Brovdi izveidoja atsevišķu aerizlūkošanas vienību «'''Madjara Putni'''» (ukr. ''Птахи Мадяра''), kurā sākotnēji bija 26 karavīri. Līdz 2022. gada novembrim vienība veica aerizlūkošanu, pretinieka spēku atklāšanu, frontes līnijas patrulēšanu, artilērijas uguns koriģēšanu, kamikadzes dronu izmantošanu un sprāgstvielu nomešanu no bezpilota lidaparātiem.

2022. gada augustā vienībā tika samontēts viens no pirmajiem FPV droniem, pēc kā sākās eksperimentāla triecienbezpilota lidaparātu izmantošana dzīvajam spēkam un tehnikai. Tika izveidota arī operatoru apmācības grupa un organizētas pirmās mācības pie frontes līnijas.

414. atsevišķais bezpilota trieciena aviācijas sistēmu pulks uzšuve

2022. gada novembrī pēc dalības Ukrainas pretuzbrukumā Hersonas virzienā un [[Hersona|Hersonas]] atbrīvošanas vienība tika pārvietota uz [[Bahmuta|Bahmutas]] virzienu, kur sāka piedalīties aizsardzības kaujās.

=== Kaujas darbība un vienības attīstība 2023.–2024. gadā ===
«Madjara Putni» 251. teritoriālās aizsardzības bataljona sastāvā, operatīvajā pakļautībā grupējumam «Horticija», veica aerizlūkošanu un artilērijas uguns koriģēšanu sadarbībā ar [[Ukrainas Nacionālā gvarde|Ukrainas Nacionālās gvardes]] un Ukrainas Bruņoto spēku brigādēm. Vienība piedalījās kaujās par [[Bahmuta]], [[Soledara]], Kliščijivka, Berhivka, Paraskovijivka, Kurdjumivka, Ozarjanivka un citām apdzīvotām vietām.

Vienība nodrošināja arī trieciengrupu darbību pie Bahmutas un piedalījās gūstekņu apmaiņas operācijās 2023. gadā. Aptuveni 110 dienu laikā tika intensīvi izmantoti FPV droni, vienlaikus pilnveidojot sauszemes un gaisa grupu savstarpējo koordināciju.

2023. gada martā rotas taktiskā grupa tika reorganizēta par 59. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes atsevišķo trieciena bezpilota aviācijas kompleksu rotu (RUBAK). Tas kļuva par pirmo soli vienības pilnvērtīgā integrācijā Ukrainas Bruņoto spēku struktūrā.

No 2023. gada 5. marta līdz 11. jūnijam Roberts Brovdi kā RUBAK «Madjara Putni» komandieris piedalījās kaujās [[Doņeckas apgabals|Doņeckas virzienā]], tostarp pie [[Avdijivka]], [[Marjinka]], [[Avdijivske|Pervomaiske]], [[Krasnohorivka]] un Staromihailivka. Vienība veica aerizlūkošanu, izmantoja FPV un citus triecienbezpilota lidaparātus, patrulēja frontes līniju un veica uzbrukumus pretinieka pozīcijām.

No 2023. gada 13. jūnija līdz 1. oktobrim vienība piedalījās [[2023. gada Ukrainas pretuzbrukums|2023. gada Ukrainas pretuzbrukumā]] operatīvās taktiskās grupas «Doņecka» sastāvā. Tika veikta mērķu iznīcināšana, aerizlūkošana, attālināta mīnēšana, artilērijas uguns koriģēšana, kā arī radioelektroniskā cīņa (REB) un radioelektroniskā izlūkošana (RER). Kaujas norisinājās pie Urožaine un Staromajorske. Šajā periodā vienība ziņoja par 514 pretinieka mērķu neitralizēšanu, no kuriem 309 tika pilnībā iznīcināti.

No 2023. gada 3. oktobra līdz 2024. gada 31. jūlijam Roberts Brovdi kopā ar RUBAK «Madjara Putni», kas atradās Ukrainas Jūras kājnieku operatīvajā pakļautībā, piedalījās operācijās [[Dņepra|Dņepras]] kreisajā krastā, īpaši [[Krinki]] rajonā.

Laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada janvārim vienība iznīcināja vai bojāja 764 pretinieka tehnikas vienības, no kurām 273 tika pilnībā iznīcinātas. Paralēli tika uzsākts radioelektroniskās izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas projekts. No 2023. gada oktobra līdz 2024. gada jūlijam dienvidu frontē tika atklāti aptuveni 10 800 pretinieka FPV droni, no kuriem vairāk nekā 7 800 tika veiksmīgi apspiesti.

Video signālu pārtveršanas sistēmas ļāva noteikt FPV dronu palaišanas vietas un operatoru pozīcijas. Operāciju laikā Krinku rajonā ar bezpilota lidaparātiem tika attālināti izvietotas aptuveni 3 500 prettanku mīnas vairāk nekā 72 km² lielā teritorijā.

2024. gada 16. janvārī RUBAK «Madjara Putni» tika reorganizēta par 414. atsevišķais bezpilota trieciena aviācijas sistēmu bataljons (414. ОБУБАС) Ukrainas Jūras kājnieku sastāvā. Roberts Brovdi kļuva par bataljona komandieri. Pēc žurnāla ''Focus'' vērtējuma tā bija pirmā atsevišķā bezpilota aviācijas sistēmu vienība Ukrainas Bruņotajos spēkos.

Vienībā vienlaikus tika attīstītas remonta, apmācības un nodrošinājuma struktūras, kā arī izveidota speciālistu atlases sistēma dažādām tehniskajām specialitātēm.

Paplašinot vienību, Brovdi izmantoja pieeju, ko publiski raksturoja kā «kompetento mobilizāciju». Tā paredzēja karavīru atlasi atbilstoši profesionālajām prasmēm, tehniskajai pieredzei un piemērotībai konkrētu uzdevumu veikšanai, lai samazinātu laiku starp mobilizāciju un iesaisti kaujas darbībā.

No 2024. gada 28. maija līdz 17. jūlijam «Madjara Putni» piedalījās kaujās [[Harkivas apgabals|Harkivas virzienā]], pastiprinot [[Vovčanska]] grupējumu un 13. brigāde «Hartija» vienības [[Lipci]] rajonā.

2024. gada 27. jūnijā 414. bataljons tika reorganizēts par 414. atsevišķais bezpilota trieciena aviācijas sistēmu pulks. Roberts Brovdi turpināja komandēt vienību. Pēc pulka izveides tika paplašināta personāla uzņemšana, un jau pirmajā diennaktī tika saņemti vairāk nekā tūkstotis pieteikumu.

Turpinājās arī remonta bāzes, mācību centru, kaujas vienību, kā arī radioelektroniskās cīņas un radioelektroniskās izlūkošanas struktūru attīstība.

Publiskajos komentāros Roberts Brovdi vairākkārt uzsvēra pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanas nozīmi kā vienu no svarīgākajiem faktoriem kara gaitas ietekmēšanā. Viņš norādīja, ka Krievija ik mēnesi frontē papildina savus spēkus ar aptuveni 30–35 tūkstošiem karavīru, tādēļ Ukrainai nepieciešams sasniegt tādu pretinieka zaudējumu līmeni, kas izlīdzinātu šo papildinājumu.

No 2024. gada 21. jūlija Roberts Brovdi un 414. atsevišķais pulks «Madjara Putni» darbojās [[Pokrovska]] virzienā, kur tika ieviesta bezpilota lidaparātu pretdarbības sistēma «Kupols Pokrovska».

Saskaņā ar vienības sniegto informāciju laikposmā no 2024. gada jūlija līdz 2026. gada aprīlim tika veikti vairāk nekā 480 000 kaujas lidojumu, trāpīts vairāk nekā 136 000 mērķu, no kuriem vairāk nekā 58 000 tika pilnībā iznīcināti. Tika ziņots arī par vairāk nekā 44 000 pretinieka karavīru neitralizēšanu.

No 2024. gada augusta līdz 2025. gada februārim, kā arī no 2025. gada marta līdz augustam vienība piedalījās kaujas darbībā [[Kurskas apgabals|Kurskas]] un [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] Krievijas Federācijā. Savukārt no 2024. gada novembra vienība darbojās arī frontes sektorā pie [[Vuhledara]].

== Uzbrukumi Krievijas Federācijas infrastruktūras objektiem ==
2025. gada 14. augustā Ukrainas spēki veica triecienu uzņēmuma [[Lukoil]] naftas pārstrādes infrastruktūras objektam [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabalā]] Krievijas Federācijā.

2025. gada 22. augustā [[Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki]] paziņoja par triecienu naftasvada «Družba» infrastruktūrai pie [[Uneča|Unečas]] [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] Krievijā. Pēc tam, saskaņā ar ārvalstu amatpersonu paziņojumiem, [[Ungārija]] uz laiku pārtrauca Krievijas naftas saņemšanu pa šo maršrutu un vēlāk noteica ierobežojumus Robertam «Madjaram» Brovdi, tostarp aizliegumu ieceļot valstī un [[Šengenas zona|Šengenas zonā]].

Brovdi publiski asi reaģēja uz Ungārijas varas iestāžu lēmumu, apsūdzot Ungārijas valdību līdzdalībā Krievijas uzbrukumos Ukrainai, turpinot iepirkt Krievijas naftu.

2025.–2026. gadā [[Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki|Bezpilota sistēmu spēku]] vienības piedalījās vairākos triecienos pret Krievijas Federācijas naftas pārstrādes un degvielas infrastruktūru. Saskaņā ar atklātajos avotos publicēto informāciju operācijas aptvēra naftas pārstrādes rūpnīcas, naftas bāzes, termināļus un naftas transportēšanas infrastruktūras objektus.

Starp avotos minētajiem objektiem bija uzņēmumi [[Rjazaņa|Rjazaņā]], [[Sizraņa|Sizraņā]], [[Novokuibiševska|Novokuibiševskā]], [[Saratova|Saratovā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], kā arī vairāki naftas pārstrādes uzņēmumi Krievijas dienvidos.

Pēc pieejamajām aplēsēm šo triecienu mērķis bija samazināt pretinieka spējas apgādāt karaspēku ar degvielu un ietekmēt militārās loģistikas procesus.

2026. gadā, saskaņā ar avotiem, uzbrukumi tika vērsti arī pret ostu un eksporta infrastruktūru, tostarp objektiem [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Melnā jūra|Melnā jūras]] reģionā. Tika norādīts, ka atsevišķu objektu bojājumi ietekmēja naftas pārkraušanas apjomus un Krievijas Federācijas eksporta operācijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brovdi, Roberts}}
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>ity7owp19ofkzyt08ww94kbqmgz6f1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvsitiens (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636078</id>
    <revision>
      <id>4499428</id>
      <parentid>4499291</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24731" sha1="1i0bzo2krtoblue0t3gmj8bveycw3d5" xml:space="preserve">[[Image:Freistoss-RB Salzburg-18-09-2005.jpg|thumb|''[[FC Red Bull Salzburg|RB Salzburg]]'' spēlētājs izpilda tiešo brīvsitienu]]
[[File:Association Football Freekick Imitation.jpg|thumb|Brīvsitiena imitācija]]
[[File:FC Versailles 78 v. AS Nancy-Lorraine (Championnat National) - 24e journée - Stade Jean-Bouin (Paris XVI, FR75) - 08-03-2024 157.webm|thumb|''[[FC Versailles]]'' spēlētājs gūst vārtus ar tiešo brīvsitienu]]

'''Brīvsitiens''' ir spēles atsākšanas veids [[Futbols|futbolā]]. Tas tiek piešķirts pēc tam, kad pretinieku komanda ir pārkāpusi [[Futbola noteikumi|futbola noteikumus]]. 

== Tiešie un netiešie brīvsitieni ==
Brīvsitieni futbolā var būt '''tiešie''' vai '''netiešie'''. Tos atšķir šādi:

* Tiešajā brīvsitienā vārtus drīkst gūt ar pirmo pieskārienu — spēlētājs var uzreiz sist bumbu vārtos, un, ja tā nonāk vārtos, vārti tiek ieskaitīti.
* Netiešajā brīvsitienā vārtus nevar gūt uzreiz. Pirms bumbas nonākšanas vārtos tai vispirms jāpieskaras citam spēlētājam (no jebkuras komandas).
* Tiešie brīvsitieni tiek piešķirti par nopietnākiem pārkāpumiem (piemēram, spēlēšanu ar roku vai lielāko daļu pārkāpumu pretinieka spēlē, piemēram, grūšanu, paklupināšanu u.c.).
* Netiešie brīvsitieni tiek piešķirti par mazāk nopietniem pārkāpumiem.
* Tiešo brīvsitienu nevar piešķirt pārkāpēja komandas [[Soda laukums|soda laukumā]]. Ja komanda savā soda laukumā izdara pārkāpumu, par kuru parasti būtu jādod tiešais brīvsitiens, tā vietā tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens.
* Netiešo brīvsitienu var piešķirt par pārkāpumu jebkurā laukuma vietā, arī soda laukumā.

== Procedūra ==
[[File:Van Persie free kick.jpg|thumb|upright|Bieži vien vairāki spēlētāji ([[Arsenal FC|sarkanā krāsā]]) nostājas pie brīvsitiena izpildes vietas, lai slēptu savus nodomus no aizsargājošās komandas ([[Everton FC|zilā krāsā]]).]]

=== Signāls ===
Tiesnesis norāda uz netiešu brīvsitienu, paceļot roku vertikāli virs galvas. Tiešo brīvsitienu viņš signalizē, izstiepjot roku horizontāli uz sāniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200127175142/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/794/103357_200519_LotG_201920_EN_Booklet.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=27 January 2020|pages=70|language=en}}&lt;/ref&gt; Atcerēšanās paņēmiens: tiesneša paceltā roka atgādina burtu “I”, kas palīdz atcerēties vārdu “indirect” (netiešais).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kickit.to/soccer/Introduction_To_Youth_Soccer.pdf|title=Introduction to Youth Soccer|website=kickit|access-date=25 July, 2026|date=29 June 2004|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildes vieta ===
Brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, ar šādiem izņēmumiem:

* Ja pārkāpums noticis sitiena izpildītājas komandas pašas vārtu laukumā, brīvsitienu var izpildīt no jebkuras vietas šajā vārtu laukumā.
* Ja netiešais brīvsitiens piešķirts par pārkāpumu pārkāpēja komandas vārtu laukumā, sitiens tiek izpildīts no tuvākā vārtu laukuma līnijas punkta, kas ir paralēls vārtu līnijai.
* Ja pārkāpums noticis ārpus laukuma robežām, brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākās laukuma robežlīnijas vietas, kur notika pārkāpums.
* Par noteiktiem tehniskiem pārkāpumiem (piemēram, ja rezervists sāk spēli bez [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] informēšanas vai spēlētājs/treneru štāba pārstāvis bez atļaujas ieiet laukumā, netraucējot spēli) spēle tiek atsākta ar netiešu brīvsitienu no vietas, kur atradās bumba spēles apturēšanas brīdī.

=== Brīvsitiena izpilde ===
Bumbai jābūt nekustīgai un jāatrodas uz zemes. Pretiniekiem jāatrodas vismaz 9,15 metru (10 jardu) attālumā no bumbas, līdz tā ir spēlē, izņemot gadījumu, kad viņi atrodas uz savas vārtu līnijas starp vārtu stabiem. Ja brīvsitiens tiek izpildīts no sitēja komandas soda laukuma, pretiniekiem jāatrodas ārpus soda laukuma.

Ja aizsardzības komanda izveido &quot;sienu&quot; no trim vai vairāk spēlētājiem, visiem uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no sienas līdz brīdim, kad bumba ir spēlē.

Bumba kļūst par spēlē esošu brīdī, kad tā tiek ievadīta un skaidri kustas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=88|language=en}}&lt;/ref&gt; Bumba ir jāievada ar kāju. Ir atļauts veikt māņkustību pirms brīvsitiena, lai samulsinātu pretiniekus. Tas atšķiras no [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiena — tur māņkustības pēc ieskrējiena pabeigšanas nav atļautas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=123|language=en}}&lt;/ref&gt;

Spēlētājs var tikt sodīts par [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] pārkāpumu pēc brīvsitiena izpildes. Tas atšķir brīvsitienu no vairuma citu spēles atsākšanas veidu, pēc kuriem spēlētājs nevar nonākt aizmugures stāvoklī.

=== Vārtu gūšana tieši no brīvsitiena ===
{| class=&quot;wikitable &quot; style=&quot;center;text-align: center; table-layout: fixed;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |'''Kur bumba tieši nonāk'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''Brīvsitiena veids'''
|-
| style=&quot;width: 30%&quot; |'''Tiešais'''
| style=&quot;width: 30%&quot; |'''Netiešais'''
|-
|'''Pretinieku vārtos'''
| style=&quot;background:#d8e8c8;&quot; | Vārti ieskaitīti
| style=&quot;background:#f9d6d5;&quot; | Atsitiens no vārtiem pretiniekiem
|-
|'''Savos vārtos'''
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#f9d6d5;&quot; | Stūra sitiens pretiniekiem
|}
Vārtus var gūt tieši no tiešā brīvsitiena pret pretinieku komandu. No netiešā brīvsitiena vārtus tieši gūt nedrīkst, un [[Pašvārti|pašvārtus]] nedrīkst gūt tieši no jebkāda veida brīvsitiena. Ja bumba no netiešā brīvsitiena ielido tieši pretinieku vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[atsitiens no vārtiem]]. Ja bumba no brīvsitiena tieši ielido sitienu izpildošās komandas vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[stūra sitiens]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121008104737/http://www.fifa.com/aboutfifa/footballdevelopment/technicalsupport/refereeing/laws-of-the-game/law/newsid=1290870.html|title=LAW 13 – FREE KICKS – The direct free kick|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Ja ir piešķirts netiešais brīvsitiens, tiesnesim jātur viena roka vertikāli pacelta, līdz brīvsitiens ir izpildīts un bumba pieskaras citam spēlētājam, iziet ārpus spēles vai kļūst skaidrs, ka vārtus tieši gūt nevar. Ja tiesnesis neparāda, ka brīvsitiens ir netiešs (nepaceļ roku), un bumba tieši ielido pretinieku vārtos, brīvsitiens ir jāatkārto.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Pārkāpumi un sankcijas ==
[[File:Spurs 5 Chelsea 3 (15554013624).jpg|thumb|Pēdējos gados, izpildot brīvsitienus, minimālā attāluma atzīmēšanai tiek izmantots [[izzūdošais aerosols]].]]

Ja bumba kustas vai nav novietota pareizajā vietā, brīvsitiens ir jāatkārto. Spēlētājs, kurš apzināti izpilda brīvsitienu no nepareizas vietas, lai panāktu tā atkārtošanu, vai pārmērīgi kavē spēles atsākšanu, tiek brīdināts.

Ja pretinieks atrodas tuvāk par 9,15 m (10 jardiem) no vietas, kur tiek izpildīts brīvsitiens, sitiens ir jāatkārto, izņemot gadījumu, kad sitienu izpildošā komanda izvēlas izpildīt &quot;ātro brīvsitienu&quot;, pirms pretinieki ir paspējuši atkāpties noteiktajā attālumā. Pretinieks var tikt arī brīdināts (saņemt dzelteno kartīti) par to, ka nav atkāpies 9,15 m attālumā,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; vai par apzinātu ātrā brīvsitiena izpildes kavēšanu.

Ja brīvsitiena izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai ir pieskāries cits spēlētājs, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens, izņemot gadījumu, ja otrā pieskaršanās ir neatļauta spēle ar roku. Šādā gadījumā tiek piešķirts tiešais brīvsitiens vai 11 metru soda sitiens.

Ja uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 m no aizsargājošās komandas &quot;sieniņas&quot;, kurā ir trīs vai vairāk spēlētāju, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ātrais brīvsitiens ==
Komanda var izvēlēties izpildīt &quot;ātro&quot; brīvsitienu, proti, izdarīt sitienu, kamēr pretinieki vēl atrodas tuvāk par noteikto minimālo 9,15 metru (10 jardu) attālumu. Parasti tas tiek darīts taktisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai pārsteigtu aizsardzību vai izmantotu pretinieku neizdevīgo izvietojumu. Tiesnesim ir pilnīga rīcības brīvība lemt, vai atļaut ātro brīvsitienu, un visi pārējie brīvsitienu noteikumi joprojām ir spēkā. Tomēr, izvēloties izpildīt ātro brīvsitienu, komanda atsakās no tiesībām pieprasīt brīvsitiena atkārtošanu, ja pretinieks, kurš atradās tuvāk par 9,15 metriem (10 jardiem), pārtver bumbu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Futbola noteikumu izstrādātāji vai nacionālās futbola organizācijas var sniegt tiesnešiem papildu norādījumus par ātro brīvsitienu piemērošanu. Piemēram, [[ASV Futbola federācija|Amerikas Savienoto Valstu Futbola federācija]] iesaka tiesnešiem neatļaut ātro brīvsitienu, ja pirms spēles atsākšanas tiek parādīta kartīte, ja laukumā jāienāk medicīnas personālam, lai sniegtu palīdzību savainotam spēlētājam, ja komanda pieprasa nodrošināt 9,15 metru (10 jardu) attāluma ievērošanu vai ja tiesnesim nepieciešams palēnināt spēles tempu, piemēram, lai aprunātos ar spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200801200459/https://www.massref.net/ussfdirectives/Free_Kick_and_Restart_Management.pdf|title=Free Kick and Restart Management|access-date=July 25, 2026|date=10 February 2009|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vārtu gūšanas iespējas ==
[[File:Finkler 2015 FFA Cup Victory Adelaide.jpg|thumb|[[Gilermi Finklers]] (zilajā formā, nr. 7) mēģina gūt vārtus no tiešā brīvsitiena, pārstāvot ''[[Melbourne Victory FC]]'']]
Tiešie brīvsitieni, kas tiek piešķirti netālu no pretinieku vārtiem, bieži rada labas vārtu gūšanas iespējas — gan ar pašu sitienu, gan pēc tam sekojošās [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijas]]. Tāpēc izspēles no brīvsitieniem ir nozīmīga komandas taktikas sastāvdaļa, savukārt prasme tās veiksmīgi aizstāvēt ir svarīga aizsargu iemaņa.

Tiešo brīvsitienu izpildē tiek izmantotas dažādas tehnikas.{{Nepieciešama atsauce}} Spēlētājs var izvēlēties sist bumbu ar maksimālu spēku. Tāpat iespējams [[Trivela|iegriezt]] bumbu gar vārtsargu vai aizsargu sieniņu, izmantojot pēdas iekšpusi vai ārpusi. Daži brīvsitienu speciālisti sit bumbu ar minimālu griešanos, lai tās lidojums kļūtu neprognozējams (līdzīgi kā beisbolā ''[[knuckleball]]'' metiens). Izpildītājs var arī raidīt bumbu zem pretinieku izveidotās sieniņas, sitot ar pēdas iekšpusi, līdzīgi piespēlei. Brīvsitiena izpildītājs var arī centrēt bumbu soda laukumā, lai komandas centra aizsargi vai uzbrucēji varētu izdarīt sitienu ar galvu. Šādu paņēmienu bieži izmanto, ja brīvsitiens tiek izpildīts tuvu laukuma malai, jo tieši centra aizsargi un uzbrucēji parasti ir komandas garākie spēlētāji.

== Stratēģija ==
[[File: Free Kick - Switzerland and Ecuador match at the FIFA World Cup 2014-06-15.gif|thumb|Aizsargājošā komanda (sarkanajās formās) mēģina bloķēt tiešo ceļu uz vārtiem, izveidojot spēlētāju &quot;sieniņu&quot;.]]
[[File:Free kick wall with man on ground Manchester United v Aston Villa, 25 Septemxber 2021 (13) (cropped).jpg|thumb|''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' spēlētājiem aiz sieniņas atrodas guļošs spēlētājs, lai apturētu zemus brīvsitienus]]

Lielākajai daļai komandu ir viens vai divi noteikti brīvsitienu izpildītāji — atkarībā no attāluma līdz vārtiem un laukuma puses, no kuras brīvsitiens tiek izpildīts. Taktika var būt vērsta uz to, lai gūtu vārtus tieši no brīvsitiena, vai arī izmantotu brīvsitienu kā sākumu izspēlētai [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijai]], kas noved pie vārtu gūšanas iespējas.

Sitienu izpildošā komanda var novietot aiz bumbas vairākus spēlētājus, veikt ieskrējienu uz bumbu un/vai imitēt sitienu, lai sajauktu aizsardzību vai maldinātu pretiniekus par saviem nodomiem. Tas parasti ir atļauts, ja vien netiek izdarīti citi pārkāpumi.

Ja no tiešā brīvsitiena pastāv iespēja izdarīt sitienu pa vārtiem, aizsargājošā komanda bieži izveido spēlētāju &quot;sieniņu&quot;, kurā spēlētāji stāv blakus cits citam, lai bloķētu sitienu. Sieniņas spēlētāju skaits atšķiras atkarībā no attāluma līdz vārtiem un taktikas. Parasti sieniņa tiek novietota tā, lai nosegtu tuvā vārtu staba pusi, savukārt tālā vārtu staba aizsardzība parasti ir vārtsarga galvenā atbildība. Tāpēc pēc sieniņas izveidošanas vārtsargs bieži nostājas tuvāk tālajam stabam nekā tuvākajam.

Sākot ar 2020. gadiem, komandas bieži izvēlas novietot vienu spēlētāju guļus aiz sieniņas, lai novērstu iespēju, ka brīvsitiena izpildītājs ieraida bumbu zem sieniņas, kamēr aizsargi lec, sagaidot sitienu pāri sieniņai. Sarunvalodā šo lomu dažkārt dēvē par &quot;durvju aizbāzni&quot; (''draught excluder''). Spēlētājs, kurš prot [[Magnusa efekts|iegriezt bumbu apkārt sieniņai]], iegūst ievērojamu priekšrocību. Kopš 2000. gada augstākā līmeņa futbola tiesneši izmanto [[Izzūdošais aerosols|izzūdošo aerosolu]], lai nodrošinātu 9,15 metru (10 jardu) minimālā attāluma ievērošanu sieniņai. Tiesneši, kuri neizmanto izzūdošo aerosolu, var norādīt minimālo attālumu ar vārdiem un/vai rokas žestiem. 2019. gadā 13. noteikums tika papildināts ar prasību, ka uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no aizsargu &quot;sieniņas&quot;, līdz bumba ir spēlē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts brīvsitiens ==
Tālāk ir uzskaitīti pārkāpumi, par kuriem saskaņā ar 2019. gada Spēles noteikumiem tiek piešķirts brīvsitiens. Brīvsitienu var piešķirt tikai par pārkāpumu, kas izdarīts, kamēr bumba ir spēlē vai spēles atsākšanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=103|language=en}}&lt;/ref&gt; Ja pārkāpums tiek izdarīts citos apstākļos, vainīgais spēlētājs var tikt disciplināri sodīts, taču spēle tiek atsākta tādā pašā veidā, kā tā būtu atsākta, ja pārkāpums nebūtu noticis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=87|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Tiešais brīvsitiens / 11 metru soda sitiens ===
Tiešais brīvsitiens (vai 11 metru soda sitiens, ja pārkāpums izdarīts aizsargājošās komandas soda laukumā) tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem:

* spēle ar roku (izņemot vārtsargu savā soda laukumā)&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=103|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ja spēlētājs pret pretinieku rīkojas neuzmanīgi, pārgalvīgi vai pielieto pārmērīgu spēku, veicot kādu no šādām darbībām:&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
** uzskrien virsū
** uzlec virsū
** sper vai mēģina iespert
** grūž
** sit vai mēģina sist (tostarp sit ar galvu)
** paklupina vai mēģina paklupināt
* pretinieka turēšana&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=104|language=en}}&lt;/ref&gt;
* pretinieka kavēšana ar fizisku kontaktu&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* košana vai spļaušana citai personai&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* priekšmeta mešana pa bumbu, pretinieku vai spēles amatpersonu vai pieskaršanās bumbai ar rokā turētu priekšmetu&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* jebkurš fizisks pārkāpums, kas spēles laikā laukumā izdarīts pret komandas biedru, maiņas spēlētāju, nomainītu vai noraidītu spēlētāju, komandas amatpersonu vai spēles amatpersonu&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=114|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, vai maiņas spēlētājs, nomainīts vai noraidīts spēlētājs vai komandas amatpersona:
** bez tiesneša atļaujas ieiet laukumā un ietekmē spēli&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=53|language=en}}&lt;/ref&gt;
** bez tiesneša atļaujas atrodas laukumā brīdī, kad viņa komanda gūst vārtus (vārti netiek ieskaitīti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=54|language=en}}&lt;/ref&gt;
** iemet vai iesper laukumā priekšmetu, kas traucē spēlei, pretiniekam vai spēles amatpersonai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=115|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Netiešais brīvsitiens ===
Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem:

* aizmugures stāvoklis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=101|language=en}}&lt;/ref&gt;
* neatļauta vārtsarga spēle ar rokām savā soda laukumā&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=105|language=en}}&lt;/ref&gt;
* vārtsarga kavēšana atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* bumbas speršana vai mēģinājums to spert brīdī, kad vārtsargs atbrīvojas no bumbas&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* bīstama spēle (ja nav izdarīts smagāks pārkāpums)&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* pretinieka kavēšana bez fiziska kontakta&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* iebildumu izrādīšana pret tiesneša lēmumu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* aizvainojoša, apvainojoša vai rupja valoda un/vai žesti&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* citi mutiski pārkāpumi&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* spēlētājs, kurš jau vainīgs rupjā spēlē, vardarbīgā uzvedībā vai saņēmis otro brīdinājumu, spēles priekšrocības piemērošanas laikā turpina cīnīties ar pretinieku vai traucē viņam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=108|language=en}}&lt;/ref&gt;
* pārkāpums ārpus laukuma, ko spēlētājs izdara pret savas komandas spēlētāju, maiņas spēlētāju, nomainītu spēlētāju vai komandas amatpersonu&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
* spēles atsākšanas (sākuma sitiena, brīvsitiena, 11 metru soda sitiena, iemetiena, atsitiena no vārtiem vai stūra sitiena) izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai pieskāries cits spēlētājs (izņemot gadījumu, kad otrā pieskaršanās ir sodāma kā spēle ar roku)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=88, 119, 123, 128, 131, 135|language=en}}&lt;/ref&gt;
* brīvsitiena laikā uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 metru aizsargu &quot;sieniņai&quot;, kurā ir vismaz trīs spēlētāji&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=119|language=en}}&lt;/ref&gt;
* soda sitiena izpildītājs pēc ieskrējiena pabeigšanas imitē sitienu&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=123|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 11 metru soda sitienu izpilda cits komandas spēlētājs, nevis iepriekš norādītais izpildītājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=122|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs kavē spēli, izmantojot ķermeni, lai noturētu bumbu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* izpildot 11 metru soda sitienu, vienlaikus pārkāpumu izdara gan sitiena izpildītājs, gan vārtsargs, un bumba nonāk vārtos (vārti netiek ieskaitīti, un aizsargājošajai komandai piešķir netiešo brīvsitienu)&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
* iemetiena laikā pretinieks negodīgi traucē iemetiena izpildītājam vai atrodas tuvāk par 2 metriem no iemetiena vietas, un spēle tiek apturēta pēc iemetiena izpildes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=128|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, atgriežas bez šīs atļaujas, neiejaucoties spēlē, un tiesnesis aptur spēli, lai izskatītu pārkāpumu&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
* jebkurš cits pārkāpums, kura dēļ spēle tiek apturēta, lai spēlētāju brīdinātu vai noraidītu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

== Rekordi un statistika ==

==== Spēlētāji ar visvairāk gūtajiem vārtiem no brīvsitieniem ====
Šajā sarakstā ir iekļauti tikai vārti, kas gūti no tiešajiem brīvsitieniem, neieskaitot netiešos brīvsitienus, un tiek ņemtas vērā tikai oficiālās spēles. Sarakstā iekļauti tikai tie spēlētāji, kuri guvuši vismaz 50 vārtus no tiešajiem brīvsitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elgrafico.com.ar/articulo/1112/81989/la-verdadera-tabla-de-goleadores-de-tiro-libre-en-la-historia-del-futbol|title=La verdadera tabla de goleadores de tiro libre en la historia del fútbol|website=El Gráfico|access-date=2026-07-25|language=es}}&lt;/ref&gt;{{updated|2026. gada 27. jūnijā}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:left; width:70%;&quot;
!{{Tooltip|V|Vieta}}
!Spēlētājs
!Gadi
!Vārti
|-
|1
|{{flagicon|BRA}} [[Marseliņu Karioka]]
|1988–2012
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''78'''
|-
|2
|{{flagicon|BRA}} [[Žairs da Rosa Pintu|Žairs]]
|1938–1963
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''74'''
|-
|3
|{{flagicon|BRA}} [[Robertu Dinamite]]
|1971–1993
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''73'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |4
|{{flagicon|BRA}} [[Žuniņu Pernambukano]]
|1993–2013
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; |'''72'''
|-
|{{flagicon|ARG}} [[Lionels Mesi]]
|2004–pašlaik
|-
|6
|{{flagicon|BRA}} [[Markoss Asunsau]]
|1993–2016
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''68'''
|-
|7
|{{flagicon|SRB}} [[Siniša Mihajlovičs]]
|1986–2006
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''67'''
|-
|8
|{{flagicon|CHI}} [[Horhe Aravena]]
|1978–1993
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''65'''
|-
|9
|{{flagicon|POR}} [[Krištianu Ronaldu]]
|2002–pašlaik
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''63'''
|-
|10
|{{flagicon|BRA}} [[Ziku]]
|1971–1994
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''62'''
|-
|11
|{{flagicon|ARG}} [[Djego Maradona]]
|1976–1997
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''61'''
|-
|12
|{{flagicon|BRA}} [[Rožeriu Seni]]
|1990–2015
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''59'''
|-
|13
|{{flagicon|BRA}} [[Ronaldiņu]]
|1998–2015
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''57'''
|-
|14
|{{flagicon|JPN}} [[Šunsuke Nakamura]]
|1997–2022
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''56'''
|-
|15
|{{flagicon|ENG}} [[Deivids Bekhems]]
|1992–2013
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''53'''
|-
|16
|{{flagicon|NED}} [[Pjērs van Hoidonks]]
|1989–2007
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''51'''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/skills/7297125.stm ''Work on your Freekicks'']
* [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/rules_and_equipment/4200940.stm Kad tiek piešķirts tiešais brīvsitiens?]
* [https://www.theifab.com/laws/latest/free-kicks/#types-of-free-kick 13. noteikums – Brīvsitieni] ''[[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]]''

[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]</text>
      <sha1>1i0bzo2krtoblue0t3gmj8bveycw3d5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499474</id>
      <parentid>4499428</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:14:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4499474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25416" sha1="mefxfmakoz20j7yyphpvepegfpwmeyc" xml:space="preserve">[[Image:Freistoss-RB Salzburg-18-09-2005.jpg|thumb|''[[FC Red Bull Salzburg|RB Salzburg]]'' spēlētājs izpilda tiešo brīvsitienu]]
[[File:Association Football Freekick Imitation.jpg|thumb|Brīvsitiena imitācija]]
[[File:FC Versailles 78 v. AS Nancy-Lorraine (Championnat National) - 24e journée - Stade Jean-Bouin (Paris XVI, FR75) - 08-03-2024 157.webm|thumb|''[[FC Versailles]]'' spēlētājs gūst vārtus ar tiešo brīvsitienu]]

'''Brīvsitiens''' ir spēles atsākšanas veids [[Futbols|futbolā]]. Tas tiek piešķirts pēc tam, kad pretinieku komanda ir pārkāpusi [[Futbola noteikumi|futbola noteikumus]]. 

== Tiešie un netiešie brīvsitieni ==
Brīvsitieni futbolā var būt '''tiešie''' vai '''netiešie'''. Tos atšķir šādi:

* Tiešajā brīvsitienā vārtus drīkst gūt ar pirmo pieskārienu — spēlētājs var uzreiz sist bumbu vārtos, un, ja tā nonāk vārtos, vārti tiek ieskaitīti.
* Netiešajā brīvsitienā vārtus nevar gūt uzreiz. Pirms bumbas nonākšanas vārtos tai vispirms jāpieskaras citam spēlētājam (no jebkuras komandas).
* Tiešie brīvsitieni tiek piešķirti par nopietnākiem pārkāpumiem (piemēram, spēlēšanu ar roku vai lielāko daļu pārkāpumu pretinieka spēlē, piemēram, grūšanu, paklupināšanu u.c.).
* Netiešie brīvsitieni tiek piešķirti par mazāk nopietniem pārkāpumiem.
* Tiešo brīvsitienu nevar piešķirt pārkāpēja komandas [[Soda laukums|soda laukumā]]. Ja komanda savā soda laukumā izdara pārkāpumu, par kuru parasti būtu jādod tiešais brīvsitiens, tā vietā tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens.
* Netiešo brīvsitienu var piešķirt par pārkāpumu jebkurā laukuma vietā, arī soda laukumā.

== Procedūra ==
[[File:Van Persie free kick.jpg|thumb|upright|Bieži vien vairāki spēlētāji ([[Arsenal FC|sarkanā krāsā]]) nostājas pie brīvsitiena izpildes vietas, lai slēptu savus nodomus no aizsargājošās komandas ([[Everton FC|zilā krāsā]]).]]

=== Signāls ===
Tiesnesis norāda uz netiešu brīvsitienu, paceļot roku vertikāli virs galvas. Tiešo brīvsitienu viņš signalizē, izstiepjot roku horizontāli uz sāniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/794/103357_200519_LotG_201920_EN_Booklet.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=27 January 2020|pages=70|language=en|archive-date={{dat|2020|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200127175142/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/794/103357_200519_LotG_201920_EN_Booklet.pdf}}&lt;/ref&gt; Atcerēšanās paņēmiens: tiesneša paceltā roka atgādina burtu “I”, kas palīdz atcerēties vārdu “indirect” (netiešais).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kickit.to/soccer/Introduction_To_Youth_Soccer.pdf|title=Introduction to Youth Soccer|website=kickit|access-date=25 July, 2026|date=29 June 2004|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildes vieta ===
Brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, ar šādiem izņēmumiem:

* Ja pārkāpums noticis sitiena izpildītājas komandas pašas vārtu laukumā, brīvsitienu var izpildīt no jebkuras vietas šajā vārtu laukumā.
* Ja netiešais brīvsitiens piešķirts par pārkāpumu pārkāpēja komandas vārtu laukumā, sitiens tiek izpildīts no tuvākā vārtu laukuma līnijas punkta, kas ir paralēls vārtu līnijai.
* Ja pārkāpums noticis ārpus laukuma robežām, brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākās laukuma robežlīnijas vietas, kur notika pārkāpums.
* Par noteiktiem tehniskiem pārkāpumiem (piemēram, ja rezervists sāk spēli bez [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] informēšanas vai spēlētājs/treneru štāba pārstāvis bez atļaujas ieiet laukumā, netraucējot spēli) spēle tiek atsākta ar netiešu brīvsitienu no vietas, kur atradās bumba spēles apturēšanas brīdī.

=== Brīvsitiena izpilde ===
Bumbai jābūt nekustīgai un jāatrodas uz zemes. Pretiniekiem jāatrodas vismaz 9,15 metru (10 jardu) attālumā no bumbas, līdz tā ir spēlē, izņemot gadījumu, kad viņi atrodas uz savas vārtu līnijas starp vārtu stabiem. Ja brīvsitiens tiek izpildīts no sitēja komandas soda laukuma, pretiniekiem jāatrodas ārpus soda laukuma.

Ja aizsardzības komanda izveido &quot;sienu&quot; no trim vai vairāk spēlētājiem, visiem uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no sienas līdz brīdim, kad bumba ir spēlē.

Bumba kļūst par spēlē esošu brīdī, kad tā tiek ievadīta un skaidri kustas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=88|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}&lt;/ref&gt; Bumba ir jāievada ar kāju. Ir atļauts veikt māņkustību pirms brīvsitiena, lai samulsinātu pretiniekus. Tas atšķiras no [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiena — tur māņkustības pēc ieskrējiena pabeigšanas nav atļautas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=123|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}&lt;/ref&gt;

Spēlētājs var tikt sodīts par [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] pārkāpumu pēc brīvsitiena izpildes. Tas atšķir brīvsitienu no vairuma citu spēles atsākšanas veidu, pēc kuriem spēlētājs nevar nonākt aizmugures stāvoklī.

=== Vārtu gūšana tieši no brīvsitiena ===
{| class=&quot;wikitable &quot; style=&quot;center;text-align: center; table-layout: fixed;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |'''Kur bumba tieši nonāk'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''Brīvsitiena veids'''
|-
| style=&quot;width: 30%&quot; |'''Tiešais'''
| style=&quot;width: 30%&quot; |'''Netiešais'''
|-
|'''Pretinieku vārtos'''
| style=&quot;background:#d8e8c8;&quot; | Vārti ieskaitīti
| style=&quot;background:#f9d6d5;&quot; | Atsitiens no vārtiem pretiniekiem
|-
|'''Savos vārtos'''
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#f9d6d5;&quot; | Stūra sitiens pretiniekiem
|}
Vārtus var gūt tieši no tiešā brīvsitiena pret pretinieku komandu. No netiešā brīvsitiena vārtus tieši gūt nedrīkst, un [[Pašvārti|pašvārtus]] nedrīkst gūt tieši no jebkāda veida brīvsitiena. Ja bumba no netiešā brīvsitiena ielido tieši pretinieku vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[atsitiens no vārtiem]]. Ja bumba no brīvsitiena tieši ielido sitienu izpildošās komandas vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[stūra sitiens]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/footballdevelopment/technicalsupport/refereeing/laws-of-the-game/law/newsid=1290870.html|title=LAW 13 – FREE KICKS – The direct free kick|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-25|language=en-GB|archive-date=2013-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130118081800/http://www.fifa.com/aboutfifa/footballdevelopment/technicalsupport/refereeing/laws-of-the-game/law/newsid=1290870.html}}&lt;/ref&gt;

Ja ir piešķirts netiešais brīvsitiens, tiesnesim jātur viena roka vertikāli pacelta, līdz brīvsitiens ir izpildīts un bumba pieskaras citam spēlētājam, iziet ārpus spēles vai kļūst skaidrs, ka vārtus tieši gūt nevar. Ja tiesnesis neparāda, ka brīvsitiens ir netiešs (nepaceļ roku), un bumba tieši ielido pretinieku vārtos, brīvsitiens ir jāatkārto.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Pārkāpumi un sankcijas ==
[[File:Spurs 5 Chelsea 3 (15554013624).jpg|thumb|Pēdējos gados, izpildot brīvsitienus, minimālā attāluma atzīmēšanai tiek izmantots [[izzūdošais aerosols]].]]

Ja bumba kustas vai nav novietota pareizajā vietā, brīvsitiens ir jāatkārto. Spēlētājs, kurš apzināti izpilda brīvsitienu no nepareizas vietas, lai panāktu tā atkārtošanu, vai pārmērīgi kavē spēles atsākšanu, tiek brīdināts.

Ja pretinieks atrodas tuvāk par 9,15 m (10 jardiem) no vietas, kur tiek izpildīts brīvsitiens, sitiens ir jāatkārto, izņemot gadījumu, kad sitienu izpildošā komanda izvēlas izpildīt &quot;ātro brīvsitienu&quot;, pirms pretinieki ir paspējuši atkāpties noteiktajā attālumā. Pretinieks var tikt arī brīdināts (saņemt dzelteno kartīti) par to, ka nav atkāpies 9,15 m attālumā,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; vai par apzinātu ātrā brīvsitiena izpildes kavēšanu.

Ja brīvsitiena izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai ir pieskāries cits spēlētājs, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens, izņemot gadījumu, ja otrā pieskaršanās ir neatļauta spēle ar roku. Šādā gadījumā tiek piešķirts tiešais brīvsitiens vai 11 metru soda sitiens.

Ja uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 m no aizsargājošās komandas &quot;sieniņas&quot;, kurā ir trīs vai vairāk spēlētāju, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ātrais brīvsitiens ==
Komanda var izvēlēties izpildīt &quot;ātro&quot; brīvsitienu, proti, izdarīt sitienu, kamēr pretinieki vēl atrodas tuvāk par noteikto minimālo 9,15 metru (10 jardu) attālumu. Parasti tas tiek darīts taktisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai pārsteigtu aizsardzību vai izmantotu pretinieku neizdevīgo izvietojumu. Tiesnesim ir pilnīga rīcības brīvība lemt, vai atļaut ātro brīvsitienu, un visi pārējie brīvsitienu noteikumi joprojām ir spēkā. Tomēr, izvēloties izpildīt ātro brīvsitienu, komanda atsakās no tiesībām pieprasīt brīvsitiena atkārtošanu, ja pretinieks, kurš atradās tuvāk par 9,15 metriem (10 jardiem), pārtver bumbu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Futbola noteikumu izstrādātāji vai nacionālās futbola organizācijas var sniegt tiesnešiem papildu norādījumus par ātro brīvsitienu piemērošanu. Piemēram, [[ASV Futbola federācija|Amerikas Savienoto Valstu Futbola federācija]] iesaka tiesnešiem neatļaut ātro brīvsitienu, ja pirms spēles atsākšanas tiek parādīta kartīte, ja laukumā jāienāk medicīnas personālam, lai sniegtu palīdzību savainotam spēlētājam, ja komanda pieprasa nodrošināt 9,15 metru (10 jardu) attāluma ievērošanu vai ja tiesnesim nepieciešams palēnināt spēles tempu, piemēram, lai aprunātos ar spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.massref.net/ussfdirectives/Free_Kick_and_Restart_Management.pdf|title=Free Kick and Restart Management|access-date=July 25, 2026|date=10 February 2009|language=en|archive-date={{dat|2020|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801200459/https://www.massref.net/ussfdirectives/Free_Kick_and_Restart_Management.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Vārtu gūšanas iespējas ==
[[File:Finkler 2015 FFA Cup Victory Adelaide.jpg|thumb|[[Gilermi Finklers]] (zilajā formā, nr. 7) mēģina gūt vārtus no tiešā brīvsitiena, pārstāvot ''[[Melbourne Victory FC]]'']]
Tiešie brīvsitieni, kas tiek piešķirti netālu no pretinieku vārtiem, bieži rada labas vārtu gūšanas iespējas — gan ar pašu sitienu, gan pēc tam sekojošās [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijas]]. Tāpēc izspēles no brīvsitieniem ir nozīmīga komandas taktikas sastāvdaļa, savukārt prasme tās veiksmīgi aizstāvēt ir svarīga aizsargu iemaņa.

Tiešo brīvsitienu izpildē tiek izmantotas dažādas tehnikas.{{Nepieciešama atsauce}} Spēlētājs var izvēlēties sist bumbu ar maksimālu spēku. Tāpat iespējams [[Trivela|iegriezt]] bumbu gar vārtsargu vai aizsargu sieniņu, izmantojot pēdas iekšpusi vai ārpusi. Daži brīvsitienu speciālisti sit bumbu ar minimālu griešanos, lai tās lidojums kļūtu neprognozējams (līdzīgi kā beisbolā ''[[knuckleball]]'' metiens). Izpildītājs var arī raidīt bumbu zem pretinieku izveidotās sieniņas, sitot ar pēdas iekšpusi, līdzīgi piespēlei. Brīvsitiena izpildītājs var arī centrēt bumbu soda laukumā, lai komandas centra aizsargi vai uzbrucēji varētu izdarīt sitienu ar galvu. Šādu paņēmienu bieži izmanto, ja brīvsitiens tiek izpildīts tuvu laukuma malai, jo tieši centra aizsargi un uzbrucēji parasti ir komandas garākie spēlētāji.

== Stratēģija ==
[[File: Free Kick - Switzerland and Ecuador match at the FIFA World Cup 2014-06-15.gif|thumb|Aizsargājošā komanda (sarkanajās formās) mēģina bloķēt tiešo ceļu uz vārtiem, izveidojot spēlētāju &quot;sieniņu&quot;.]]
[[File:Free kick wall with man on ground Manchester United v Aston Villa, 25 Septemxber 2021 (13) (cropped).jpg|thumb|''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' spēlētājiem aiz sieniņas atrodas guļošs spēlētājs, lai apturētu zemus brīvsitienus]]

Lielākajai daļai komandu ir viens vai divi noteikti brīvsitienu izpildītāji — atkarībā no attāluma līdz vārtiem un laukuma puses, no kuras brīvsitiens tiek izpildīts. Taktika var būt vērsta uz to, lai gūtu vārtus tieši no brīvsitiena, vai arī izmantotu brīvsitienu kā sākumu izspēlētai [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijai]], kas noved pie vārtu gūšanas iespējas.

Sitienu izpildošā komanda var novietot aiz bumbas vairākus spēlētājus, veikt ieskrējienu uz bumbu un/vai imitēt sitienu, lai sajauktu aizsardzību vai maldinātu pretiniekus par saviem nodomiem. Tas parasti ir atļauts, ja vien netiek izdarīti citi pārkāpumi.

Ja no tiešā brīvsitiena pastāv iespēja izdarīt sitienu pa vārtiem, aizsargājošā komanda bieži izveido spēlētāju &quot;sieniņu&quot;, kurā spēlētāji stāv blakus cits citam, lai bloķētu sitienu. Sieniņas spēlētāju skaits atšķiras atkarībā no attāluma līdz vārtiem un taktikas. Parasti sieniņa tiek novietota tā, lai nosegtu tuvā vārtu staba pusi, savukārt tālā vārtu staba aizsardzība parasti ir vārtsarga galvenā atbildība. Tāpēc pēc sieniņas izveidošanas vārtsargs bieži nostājas tuvāk tālajam stabam nekā tuvākajam.

Sākot ar 2020. gadiem, komandas bieži izvēlas novietot vienu spēlētāju guļus aiz sieniņas, lai novērstu iespēju, ka brīvsitiena izpildītājs ieraida bumbu zem sieniņas, kamēr aizsargi lec, sagaidot sitienu pāri sieniņai. Sarunvalodā šo lomu dažkārt dēvē par &quot;durvju aizbāzni&quot; (''draught excluder''). Spēlētājs, kurš prot [[Magnusa efekts|iegriezt bumbu apkārt sieniņai]], iegūst ievērojamu priekšrocību. Kopš 2000. gada augstākā līmeņa futbola tiesneši izmanto [[Izzūdošais aerosols|izzūdošo aerosolu]], lai nodrošinātu 9,15 metru (10 jardu) minimālā attāluma ievērošanu sieniņai. Tiesneši, kuri neizmanto izzūdošo aerosolu, var norādīt minimālo attālumu ar vārdiem un/vai rokas žestiem. 2019. gadā 13. noteikums tika papildināts ar prasību, ka uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no aizsargu &quot;sieniņas&quot;, līdz bumba ir spēlē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts brīvsitiens ==
Tālāk ir uzskaitīti pārkāpumi, par kuriem saskaņā ar 2019. gada Spēles noteikumiem tiek piešķirts brīvsitiens. Brīvsitienu var piešķirt tikai par pārkāpumu, kas izdarīts, kamēr bumba ir spēlē vai spēles atsākšanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=103|language=en}}&lt;/ref&gt; Ja pārkāpums tiek izdarīts citos apstākļos, vainīgais spēlētājs var tikt disciplināri sodīts, taču spēle tiek atsākta tādā pašā veidā, kā tā būtu atsākta, ja pārkāpums nebūtu noticis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=87|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Tiešais brīvsitiens / 11 metru soda sitiens ===
Tiešais brīvsitiens (vai 11 metru soda sitiens, ja pārkāpums izdarīts aizsargājošās komandas soda laukumā) tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem:

* spēle ar roku (izņemot vārtsargu savā soda laukumā)&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=103|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ja spēlētājs pret pretinieku rīkojas neuzmanīgi, pārgalvīgi vai pielieto pārmērīgu spēku, veicot kādu no šādām darbībām:&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
** uzskrien virsū
** uzlec virsū
** sper vai mēģina iespert
** grūž
** sit vai mēģina sist (tostarp sit ar galvu)
** paklupina vai mēģina paklupināt
* pretinieka turēšana&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=104|language=en}}&lt;/ref&gt;
* pretinieka kavēšana ar fizisku kontaktu&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* košana vai spļaušana citai personai&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* priekšmeta mešana pa bumbu, pretinieku vai spēles amatpersonu vai pieskaršanās bumbai ar rokā turētu priekšmetu&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* jebkurš fizisks pārkāpums, kas spēles laikā laukumā izdarīts pret komandas biedru, maiņas spēlētāju, nomainītu vai noraidītu spēlētāju, komandas amatpersonu vai spēles amatpersonu&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=114|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, vai maiņas spēlētājs, nomainīts vai noraidīts spēlētājs vai komandas amatpersona:
** bez tiesneša atļaujas ieiet laukumā un ietekmē spēli&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=53|language=en}}&lt;/ref&gt;
** bez tiesneša atļaujas atrodas laukumā brīdī, kad viņa komanda gūst vārtus (vārti netiek ieskaitīti)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=54|language=en}}&lt;/ref&gt;
** iemet vai iesper laukumā priekšmetu, kas traucē spēlei, pretiniekam vai spēles amatpersonai&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=115|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Netiešais brīvsitiens ===
Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem:

* aizmugures stāvoklis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=101|language=en}}&lt;/ref&gt;
* neatļauta vārtsarga spēle ar rokām savā soda laukumā&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=105|language=en}}&lt;/ref&gt;
* vārtsarga kavēšana atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* bumbas speršana vai mēģinājums to spert brīdī, kad vārtsargs atbrīvojas no bumbas&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* bīstama spēle (ja nav izdarīts smagāks pārkāpums)&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* pretinieka kavēšana bez fiziska kontakta&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* iebildumu izrādīšana pret tiesneša lēmumu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* aizvainojoša, apvainojoša vai rupja valoda un/vai žesti&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* citi mutiski pārkāpumi&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* spēlētājs, kurš jau vainīgs rupjā spēlē, vardarbīgā uzvedībā vai saņēmis otro brīdinājumu, spēles priekšrocības piemērošanas laikā turpina cīnīties ar pretinieku vai traucē viņam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=108|language=en}}&lt;/ref&gt;
* pārkāpums ārpus laukuma, ko spēlētājs izdara pret savas komandas spēlētāju, maiņas spēlētāju, nomainītu spēlētāju vai komandas amatpersonu&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
* spēles atsākšanas (sākuma sitiena, brīvsitiena, 11 metru soda sitiena, iemetiena, atsitiena no vārtiem vai stūra sitiena) izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai pieskāries cits spēlētājs (izņemot gadījumu, kad otrā pieskaršanās ir sodāma kā spēle ar roku)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=88, 119, 123, 128, 131, 135|language=en}}&lt;/ref&gt;
* brīvsitiena laikā uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 metru aizsargu &quot;sieniņai&quot;, kurā ir vismaz trīs spēlētāji&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=119|language=en}}&lt;/ref&gt;
* soda sitiena izpildītājs pēc ieskrējiena pabeigšanas imitē sitienu&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=123|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 11 metru soda sitienu izpilda cits komandas spēlētājs, nevis iepriekš norādītais izpildītājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=122|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs kavē spēli, izmantojot ķermeni, lai noturētu bumbu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* izpildot 11 metru soda sitienu, vienlaikus pārkāpumu izdara gan sitiena izpildītājs, gan vārtsargs, un bumba nonāk vārtos (vārti netiek ieskaitīti, un aizsargājošajai komandai piešķir netiešo brīvsitienu)&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
* iemetiena laikā pretinieks negodīgi traucē iemetiena izpildītājam vai atrodas tuvāk par 2 metriem no iemetiena vietas, un spēle tiek apturēta pēc iemetiena izpildes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=128|language=en}}&lt;/ref&gt;
* spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, atgriežas bez šīs atļaujas, neiejaucoties spēlē, un tiesnesis aptur spēli, lai izskatītu pārkāpumu&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
* jebkurš cits pārkāpums, kura dēļ spēle tiek apturēta, lai spēlētāju brīdinātu vai noraidītu&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

== Rekordi un statistika ==

==== Spēlētāji ar visvairāk gūtajiem vārtiem no brīvsitieniem ====
Šajā sarakstā ir iekļauti tikai vārti, kas gūti no tiešajiem brīvsitieniem, neieskaitot netiešos brīvsitienus, un tiek ņemtas vērā tikai oficiālās spēles. Sarakstā iekļauti tikai tie spēlētāji, kuri guvuši vismaz 50 vārtus no tiešajiem brīvsitieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elgrafico.com.ar/articulo/1112/81989/la-verdadera-tabla-de-goleadores-de-tiro-libre-en-la-historia-del-futbol|title=La verdadera tabla de goleadores de tiro libre en la historia del fútbol|website=El Gráfico|access-date=2026-07-25|language=es}}&lt;/ref&gt;{{updated|2026. gada 27. jūnijā}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:left; width:70%;&quot;
!{{Tooltip|V|Vieta}}
!Spēlētājs
!Gadi
!Vārti
|-
|1
|{{flagicon|BRA}} [[Marseliņu Karioka]]
|1988–2012
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''78'''
|-
|2
|{{flagicon|BRA}} [[Žairs da Rosa Pintu|Žairs]]
|1938–1963
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''74'''
|-
|3
|{{flagicon|BRA}} [[Robertu Dinamite]]
|1971–1993
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''73'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |4
|{{flagicon|BRA}} [[Žuniņu Pernambukano]]
|1993–2013
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; |'''72'''
|-
|{{flagicon|ARG}} [[Lionels Mesi]]
|2004–pašlaik
|-
|6
|{{flagicon|BRA}} [[Markoss Asunsau]]
|1993–2016
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''68'''
|-
|7
|{{flagicon|SRB}} [[Siniša Mihajlovičs]]
|1986–2006
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''67'''
|-
|8
|{{flagicon|CHI}} [[Horhe Aravena]]
|1978–1993
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''65'''
|-
|9
|{{flagicon|POR}} [[Krištianu Ronaldu]]
|2002–pašlaik
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''63'''
|-
|10
|{{flagicon|BRA}} [[Ziku]]
|1971–1994
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''62'''
|-
|11
|{{flagicon|ARG}} [[Djego Maradona]]
|1976–1997
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''61'''
|-
|12
|{{flagicon|BRA}} [[Rožeriu Seni]]
|1990–2015
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''59'''
|-
|13
|{{flagicon|BRA}} [[Ronaldiņu]]
|1998–2015
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''57'''
|-
|14
|{{flagicon|JPN}} [[Šunsuke Nakamura]]
|1997–2022
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''56'''
|-
|15
|{{flagicon|ENG}} [[Deivids Bekhems]]
|1992–2013
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''53'''
|-
|16
|{{flagicon|NED}} [[Pjērs van Hoidonks]]
|1989–2007
| style=&quot;text-align:center;&quot; |'''51'''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==

* [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/skills/7297125.stm ''Work on your Freekicks'']
* [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/rules_and_equipment/4200940.stm Kad tiek piešķirts tiešais brīvsitiens?]
* [https://www.theifab.com/laws/latest/free-kicks/#types-of-free-kick 13. noteikums – Brīvsitieni] ''[[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]]''

[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]</text>
      <sha1>mefxfmakoz20j7yyphpvepegfpwmeyc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Tehnoloģijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>636091</id>
    <redirect title="Kategorija:Tehnoloģija" />
    <revision>
      <id>4499534</id>
      <parentid>4498745</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T03:01:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorijas pāradresācija</comment>
      <origin>4499534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86" sha1="s9p7uhpqn6lz9z2948z6s3mrabrftkz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Tehnoloģija]]
{{kat pāradresācija|Kategorija:Tehnoloģija}}</text>
      <sha1>s9p7uhpqn6lz9z2948z6s3mrabrftkz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aigars (priekšvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636126</id>
    <revision>
      <id>4499487</id>
      <parentid>4499076</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:30:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4499487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1066" sha1="plajh6jrag5vrhmngb2smej47wuczwl" xml:space="preserve">'''Aigars''' ir populārs [[latviešu personvārdi|latviešu personvārds]], kas kalendārā pirmo reizi iekļauts [[1934. gads Latvijā|1934]]. gadā.&lt;ref&gt;{{LPVV|}}&lt;/ref&gt; Vārdadienu svin 31. augustā. 2026. gadā Latvijā bija reģistrēti 7108 Aigari.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://personvardi.pmlp.gov.lv/index.php?name=aigars |title=PMLP Personvārdu datu bāze. Aigars |access-date={{dat|2026|7|25||bez}} |archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;
Saistīts ar baltu vai ģermāņu valodu saknēm (vārdi ar līdzīgu izcelsmi ir [[Aivars (priekšvārds)|Aivars]] un [[Ivars (priekšvārds)|Ivars]]).

Pazīstami cilvēki ar vārdu Aigars:
* [[Aigars Grauba]], mūziķis, kinorežisors
* [[Aigars Štokenbergs]], jurists, uzņēmējs un politiķis
* [[Aigars Jirgens]], žurnālists un politiķis
* [[Aigars Fadejevs]], vieglatlēts
* [[Aigars Pētersons]], ķirurgs un politiķis
* [[Aigars Kalvītis]], uzņēmējs un politiķis
* [[Aigars Vilims]], aktieris
* [[Aigars Grāvers]], dziedātājs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]</text>
      <sha1>plajh6jrag5vrhmngb2smej47wuczwl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars (priekšvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636130</id>
    <revision>
      <id>4499490</id>
      <parentid>4499079</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T20:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4499490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="997" sha1="938b0x1hv333ibouffey3q1k0wn5ef5" xml:space="preserve">'''Ivars''' ir populārs [[latviešu personvārdi|latviešu personvārds]], kas kalendārā pirmo reizi iekļauts [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā.&lt;ref&gt;{{LPVV|}}&lt;/ref&gt; Vārdadienu svin 1. martā. 2026. gadā Latvijā bija reģistrēti 7259 Ivari.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://personvardi.pmlp.gov.lv/index.php?name=73502 |title=PMLP Personvārdu datu bāze. Ivars |access-date={{dat|2026|7|25||bez}} |archive-date= |archive-url= }}&lt;/ref&gt;
Saistīts ar baltu vai ģermāņu valodu saknēm (vārdi ar līdzīgu izcelsmi ir [[Aivars (priekšvārds)|Aivars]] un [[Aigars (priekšvārds)|Aigars]]).

Pazīstami cilvēki ar vārdu Ivars:
* [[Ivars Godmanis]] (1951), politiķis
* [[Ivars Hiršs]] (1931—1989), gleznotājs
* [[Ivars Kalniņš]] (1948), aktieris
* [[Ivars Knēts]] (1938—2019), zinātnieks
* [[Ivars Pētersons]] (1948), matemātiķis
* [[Ivars Kalviņš]] (1947), ķīmiķis
* [[Ivars Ijabs]] (1982), politiķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vīriešu vārdi]]</text>
      <sha1>938b0x1hv333ibouffey3q1k0wn5ef5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frederiks Vernons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636158</id>
    <revision>
      <id>4499655</id>
      <parentid>4499244</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:23:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4499655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2573" sha1="1o2w2gf4hgg31a5198xgh3mijcvbbbi" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Frederiks Šarls Viktors de Vernons
 |       name_orig = ''Frédéric-Charles-Victor de Vernon''
 |           image = Charles-Frédéric Victor Vernon.jpg
 |       imagesize = 200px
 |         caption = 
 |       birthname = Frederiks Šarls Viktors de Vernons
 |       birthdate = {{dat|1858|11|17}}
 |        location = {{vieta|Francija|Parīze}}
 |       deathdate = {{dat|1912|10|29}}
 |      deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}}
 |          places = 
 |       pseudonym = 
 | pseudonym_title = 
 |     nationality = francūzis
 |           field = [[Skulptūra]]s 
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |          family = 
 |      influenced = 
 |          awards =
 |         website =  
}}

'''Frederiks Šarls Viktors de Vernons''' (''Frédéric-Charles-Victor de Vernon''; dzimis {{dat|1858|11|17}} [[Parīze|Parīzē]], miris {{dat|1912|10|29}} Parīzē) ir bija franču medaļu tēlnieks un grafiķis.&lt;ref&gt;{{cite web|title=Frédéric de Vernon (1858–1912)|url=http://data.bnf.fr/16234496/frederic_de_vernon/|publisher=BnF (Bibliothèque nationale de France)|language=fr|accessdate=12 November 2017}}&lt;/ref&gt; 

Viņš izglītību ir ieguvis [[Parīzes Tēlotājmākslas skolā]] (''École des Beaux-arts''), kur viņa skolotāji bija [[Pjērs Žils Kaveljē]], [[Žils Klemāns Šaplēns]] un [[Emīls Tasē]].

1881. gadā viņš ieguva otro ''[[Prix de Rome]]'' balvu un 1887. gadā pirmo ''[[Romas Grand Prix]]'' balvu, pēc tam trīs gadus pavadīja [[Mediči villa|Mediči villā]], [[Roma|Romā]].

1900. gadā viņš izstrādāja oficiālās medaļas [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]]&lt;ref&gt;{{cite web |title=PARIS 1900 THE MEDALS |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/medal-design |website=International Olympic Committee |access-date=12 August 2021}}&lt;/ref&gt;, kas notika [[Parīze|Parīzē]]. Šīs medaļas ir unikālas ar to, ka tās ir vienīgās olimpiskās medaļas, kas ir taisnstūra, nevis tradicionālā apļa formā. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{commonscat-inline|Frédéric-Charles Victor de Vernon|Frederiks Vernons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1858. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1912. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču mākslinieki]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>1o2w2gf4hgg31a5198xgh3mijcvbbbi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pentlendfērta šaurums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636163</id>
    <redirect title="Pentlendfērts" />
    <revision>
      <id>4499381</id>
      <parentid>4499275</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T15:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Pentlendfērta līcis]] uz [[Pentlendfērta šaurums]], neatstājot pāradresāciju</comment>
      <origin>4499275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="kqaxiihpo3aym8r5dt0h5ftqb8e86ym" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pentlendfērts]]</text>
      <sha1>kqaxiihpo3aym8r5dt0h5ftqb8e86ym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Remains of the day.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>636167</id>
    <revision>
      <id>4499585</id>
      <parentid>4499322</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" sha1="kfjhiwadhsq075xy14o8fl97uax1x5g" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]&quot; plakāts. No: [[:en:File:Remains of the day.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>kfjhiwadhsq075xy14o8fl97uax1x5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienas atlikusī daļa (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636168</id>
    <revision>
      <id>4499568</id>
      <parentid>4499327</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:21:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4499568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3382" sha1="f6c15mwen0b6os27wkxy95ywm98sd5u" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Dienas atlikusī daļa
| operators = 
| attēls = Remains of the day.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = romantiska drāma
| režisors = [[Džeimss Aivorijs]]
| producents = * [[Ismails Merčants]]
* [[Maiks Nikolss]]
* [[Džons Keilijs]]
| scenārijs = * [[Ruta Pravere Džabvala]]
* [[Harolds Pinters]] &lt;small&gt;(titros nav minēts)&lt;/small&gt;
| aktieri = * [[Entonijs Hopkinss]]
* [[Emma Tompsone]]
* [[Džeimss Fokss]]
* [[Kristofers Rīvs]]
* [[Hjū Grānts]]
* [[Bens Čaplins]]
* [[Līna Hīdija]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Remains of the Day''
| studija = ''Merchant Ivory Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1993|10|25}}
| ilgums = 134 minūtes
| valsts = * {{GBR}}
* {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|63,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;NUM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Remains-of-the-Day-The|title=The Remains of the Day (1993) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2026|7|26}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Dienas atlikusī daļa&quot;''' ({{Val|en|The Remains of the Day}}) ir 1993. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Džeimss Aivorijs]]. Tā ir balstīta uz [[Kadzuo Išiguro]] [[Dienas atlikusī daļa|1989. gada tāda paša nosaukuma romānu]], ko adaptēja [[Ruta Pravere Džabvala]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Entonijs Hopkinss]], [[Emma Tompsone]], [[Džeimss Fokss]], [[Kristofers Rīvs]], [[Hjū Grānts]], [[Bens Čaplins]] un [[Līna Hīdija]].

Filma stāsta par angļu sulaini, kura uzticība tiek pārbaudīta, sastopoties ar jauno saimniecības daļas vadītāju un sava kunga politiskajām simpātijām pret nacistisko Vāciju.

Filmas &quot;Dienas atlikusī daļa&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1993|10|25|5=bez}} un to izplatīja ''[[Columbia Pictures]]''. Filma saņēma kritiķu atzinību un guva komerciālus panākumus, nopelnot 63,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To nominēja astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris]]&quot; (Hopkinss), &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise]]&quot; (Tompsone) un &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;. 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] filmu &quot;Dienas atlikusī daļa&quot; nosauca par vienu no vislabākajām britu 20. gadsimta filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/455170.stm|title=BBC News {{!}} Entertainment {{!}} Best 100 British films - full list|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-01-02}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1993. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:ASV romantikas filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes romantikas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]</text>
      <sha1>f6c15mwen0b6os27wkxy95ywm98sd5u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Brukss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636170</id>
    <revision>
      <id>4499586</id>
      <parentid>4499344</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:34:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2412" sha1="7arl0syhqe2f69qtez8mvzoskkm3mc3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Alberts Brukss
| vārds_orig = ''Albert Brooks''
| attēls = Albert Brooks at 'Drive' premiere TIFF 9.10.11.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Alberts Brukss 2011. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|7|22}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris, režisors, scenārists, komiķis
| darbības gadi = 1969—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Alberts Lorenss Einstīns''' ({{Val|en|Albert Lawrence Einstein}}; dzimis {{Dat|1947|7|22}}), pazīstams kā '''Alberts Brukss''' (''Albert Brooks''), ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[režisors]], [[scenārists]] un [[komiķis]].

Par lomu filmā &quot;[[Televīzijas ziņas]]&quot; (''Broadcast News'', 1987) nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;. Augstu kritiķu novērtējumu saņēmis arī par tēlojumu filmā &quot;[[Draivs (filma)|Draivs]]&quot; (2011). Piedalījies arī tādās filmās kā &quot;[[Taksists]]&quot; (1976), ''[[Private Benjamin]]'' (1980), ''[[Unfaithfully Yours]]'' (1984), &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot; (1998), ''[[My First Mister]]'' (2001) un &quot;[[Satricinājums]]&quot; (''Concussion'', 2015). Atveidojis lomas arī paša režisētajās filmās ''[[Modern Romance]]'' (1981), ''[[Lost in America]]'' (1985) un ''[[Defending Your Life]]'' (1991).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brukss, Alberts}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV balss aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV komiķi]]</text>
      <sha1>7arl0syhqe2f69qtez8mvzoskkm3mc3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lost in America</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636172</id>
    <revision>
      <id>4499592</id>
      <parentid>4499347</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:37:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2121" sha1="5w8ahsgy3mzscukmagwrk8rv7kye918" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Lost in America''
| operators = 
| attēls = Lost in america.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Alberts Brukss]]
| producents = 
| scenārijs = * Alberts Brukss
* Monika Džonsone
| aktieri = * Alberts Brukss
* [[Džūlija Hagertija]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Lost in America''
| studija = ''The Geffen Company''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1985|3|15}}
| ilgums = 91 minūte
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|4 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|10,2 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Lost in America''''' ir 1985. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Alberts Brukss]], kurš kopā ar [[Džūlija Hagertija|Džūliju Hagertiju]] arī atveido galvenās lomas.

Filma stāsta par precētu pāri, kuri nolemj pamest savus darbus, lai apceļotu ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/sight-and-sound/features/deep-focus-other-side-80s-america|title=Deep focus: The other side of 80s America|website=BFI|access-date=2026-07-26|date=2018-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmas ''Lost in America'' pirmizrāde notika {{Dat|1985|3|15|5=bez}} un to izplatīja ''[[Warner Bros.]]''. Filma saņēma augstu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rottentomatoes.com/m/lost_in_america|title=Rotten Tomatoes: Movies {{!}} TV Shows {{!}} Movie Trailers {{!}} Reviews - Maintenance in Progress|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-07-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/lost-in-america-1985|title=Lost in America movie review &amp; film summary|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-07-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1985. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Satīriskās filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]</text>
      <sha1>5w8ahsgy3mzscukmagwrk8rv7kye918</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeidens Adamss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636174</id>
    <revision>
      <id>4499355</id>
      <timestamp>2026-07-26T12:22:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dat|2001|5|5}} | birth_place =  | caps1 = 109 | caps2 = 40 | clubs1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Stellenbosch F.C.|Stellenbosch]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}} | goals1 = 7 | goals2 = 4 | height = 175 | image =  | caption =  | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|Dienvidāfrika}} | nationalyears1 = 2022—2026 | nationalcaps1 = 13...</comment>
      <origin>4499355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2269" sha1="rluutnl8pl7zn507pi9bszwje89qvh7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dat|2001|5|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 109
| caps2 = 40
| clubs1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Stellenbosch F.C.|Stellenbosch]]
| clubs2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}
| goals1 = 7
| goals2 = 4
| height = 175
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|Dienvidāfrika}}
| nationalyears1 = 2022—2026
| nationalcaps1 = 13
| name = 
| playername = Džeidens Adamss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2025
| years2 = 2025—2026
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|7|11|2001|5|5}}
| countryofdeath = {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}
| totalcaps = 149
| totalgoals = 11
}}
'''Džeidens Osvins Adamss''' ({{Val|en|Jayden Oswin Adams}}, dzimis {{Dat|2001|5|5}}, miris {{Dat|2026|7|11}}) bija [[Dienvidāfrika]]s [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas futbola izlasi]].

Savas karjeras laikā spēlējis Dienvidāfrikas komandās ''[[Stellenbosch F.C.|Stellenbosch]]'' un ''[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]''.

[[Dienvidāfrikas futbola izlase]]s rindās no 2022. gada līdz 2026. gadam aizvadījis 13 mačus un guvis 2 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

Adamss tika atrasts miris 25 gadu vecumā savās mājās [[Keiptauna|Keiptaunā]], no pagaidām nenoskaidrotiem iemesliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cr47y5nvrqlo|title=Jayden Adams: South Africa World Cup player dies aged 25|website=BBC Sport|access-date=2026-07-26|date=2026-07-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Adamss, Džeidens}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas futbolisti]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>rluutnl8pl7zn507pi9bszwje89qvh7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499356</id>
      <parentid>4499355</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T12:23:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2321" sha1="asyuhcfqgv6ys3swk4h0787ukgr0nzh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dat|2001|5|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 109
| caps2 = 40
| clubs1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Stellenbosch F.C.|Stellenbosch]]
| clubs2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}
| goals1 = 7
| goals2 = 4
| height = 175
| image = Jayden Adams in 2023.jpg
| caption = Džeidens Adamss 2023. gadā
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|Dienvidāfrika}}
| nationalyears1 = 2022—2026
| nationalcaps1 = 13
| name = 
| playername = Džeidens Adamss
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2025
| years2 = 2025—2026
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2026|7|11|2001|5|5}}
| countryofdeath = {{vieta|Dienvidāfrika|Keiptauna}}
| totalcaps = 149
| totalgoals = 11
}}
'''Džeidens Osvins Adamss''' ({{Val|en|Jayden Oswin Adams}}, dzimis {{Dat|2001|5|5}}, miris {{Dat|2026|7|11}}) bija [[Dienvidāfrika]]s [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas futbola izlasi]].

Savas karjeras laikā spēlējis Dienvidāfrikas komandās ''[[Stellenbosch F.C.|Stellenbosch]]'' un ''[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]''.

[[Dienvidāfrikas futbola izlase]]s rindās no 2022. gada līdz 2026. gadam aizvadījis 13 mačus un guvis 2 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

Adamss tika atrasts miris 25 gadu vecumā savās mājās [[Keiptauna|Keiptaunā]], no pagaidām nenoskaidrotiem iemesliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cr47y5nvrqlo|title=Jayden Adams: South Africa World Cup player dies aged 25|website=BBC Sport|access-date=2026-07-26|date=2026-07-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Adamss, Džeidens}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas futbolisti]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>asyuhcfqgv6ys3swk4h0787ukgr0nzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rišedlijs Bazūrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636175</id>
    <revision>
      <id>4499359</id>
      <timestamp>2026-07-26T12:40:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|12}} | birth_place =  | caps1 = 51 | caps2 = 34 | caps3 = 25 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Utrehta}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | goals1 = 6 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 184 | image = Go Ahead Eagl...</comment>
      <origin>4499359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4020" sha1="jc7c7xb0ys38o1m0uv3f3ymh4u5dy9g" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 51
| caps2 = 34
| caps3 = 25
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Utrehta}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| goals1 = 6
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 184
| image = Go Ahead Eagles - AZ - 53170906955 (Riechedly Bazoer).jpg
| caption = Rišedlijs Bazūrs 2023. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U15
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16
| nationalyears2 = 2011—2012
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| name = 
| playername = Rišedlijs Bazūrs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2013—2017
| years2 = 2013—2014
| years3 = 2017—2019
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 10
| nationalcaps5 = 7
| nationalcaps6 = 6
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17
| nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19
| nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalteam6 = {{fb|NED}}
| nationalyears3 = 2012
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalyears5 = 2015—2017
| nationalyears6 = 2015—2016
| years4 = 2018
| caps4 = 2
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto B]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| years6 = 2019
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|Utrecht]]
| caps6 = 12
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| years7 = 2019—2022
| caps7 = 77
| goals7 = 9
| clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]]
| years8 = 2022—2024
| caps8 = 47
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 51
| goals9 = 2
| nationalteam7 = {{fb|CUW}}
| nationalyears7 = 2025—
| nationalcaps7 = 6
| nationalgoals7 = 0
}}
'''Rišedlijs Bazūrs''' ({{Val|nl|Riechedly Bazoer}}, dzimis {{Dat|1996|10|12}}) ir [[Kirasao]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] un [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kirasao futbola izlase|Kirasao futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Bazūrs spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Konyaspor]]''.

Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]], ''[[FC Utrecht|Utrecht]]'', ''[[SBV Vitesse|Vitesse]]'' un ''[[AZ Alkmaar]]'', Vācijas komandā ''[[VfL Wolfsburg]]'', kā arī Portugāles komandā ''[[FC Porto|Porto]]''.

Pārstāvējis vairāku vecumu Nīderlandes jauniešu izlases. 2015. gadā debitējis [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās. Kopumā izlases rindās aizvadījis sešus mačus. 2025. gadā nomainījis sporta pilsonību un debitējis [[Kirasao futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{Kirasao futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Bazūrs, Rišedlijs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao futbolisti]]
[[Kategorija:Kirasao izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]]
[[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]]
[[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jc7c7xb0ys38o1m0uv3f3ymh4u5dy9g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peks Sinho</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636176</id>
    <revision>
      <id>4499364</id>
      <timestamp>2026-07-26T12:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|17}} | birth_place =  | caps1 = 2 | caps2 = 55 | caps3 = 3 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | he...</comment>
      <origin>4499364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2952" sha1="2leb15tkntt0c1zdlkuwd7vlwfx34qb" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 55
| caps3 = 3
| clubnumber = 8
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 182
| image = 190608 오픈 트레이닝 데이 백승호 1.jpg
| caption = Peks Sinho 2019. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 7
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23
| nationalyears2 = 2019—2023
| nationalyears1 = 2014—2017
| nationalcaps1 = 20
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| name = 
| playername = Peks Sinho
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2019
| nationalcaps3 = 30
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|KOR}}
| nationalyears3 = 2019—
| years4 = 2019—2021
| caps4 = 41
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jeonbuk Hyundai Motors]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 82
| goals5 = 9
| years6 = 2024—
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| caps6 = 102
| goals6 = 6
}}
'''Peks Sinho''' ({{Val|ko|백승호}}, dzimis {{Dat|1997|3|17}}) ir [[korejieši]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Sinho spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''.

Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[FC Barcelona|Barcelona B]]'', ''[[CF Peralada|Peralada]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]'', Vācijas komandā ''[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]'' un Dienvidkorejas komandā ''[[Jeonbuk Hyundai Motors]]''.

[[Dienvidkorejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}
{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Sinho, Peks}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SV Darmstadt 98 spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2leb15tkntt0c1zdlkuwd7vlwfx34qb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499431</id>
      <parentid>4499364</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:44:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4499431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2924" sha1="0yo30yj4w5wcz45ic3aolmntckz2l3q" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|17}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 55
| caps3 = 3
| clubnumber = 8
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 182
| image = 190608 오픈 트레이닝 데이 백승호 1.jpg
| caption = Peks Sinho 2019. gadā
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals1 = 7
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23
| nationalyears2 = 2019—2023
| nationalyears1 = 2014—2017
| nationalcaps1 = 20
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| name = 
| playername = Peks Sinho
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2019
| nationalcaps3 = 30
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|KOR}}
| nationalyears3 = 2019—
| years4 = 2019—2021
| caps4 = 41
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Jeonbuk Hyundai Motors]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 82
| goals5 = 9
| years6 = 2024—
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]
| caps6 = 102
| goals6 = 6
}}
'''Peks Sinho''' ({{Val|ko|백승호}}, dzimis {{Dat|1997|3|17}}) ir [[korejieši]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Sinho spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''.

Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[FC Barcelona|Barcelona B]]'', ''[[CF Peralada|Peralada]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]'', Vācijas komandā ''[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]'' un Dienvidkorejas komandā ''[[Jeonbuk Hyundai Motors]]''.

[[Dienvidkorejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}
{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SV Darmstadt 98 spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0yo30yj4w5wcz45ic3aolmntckz2l3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:JanisLucis</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636177</id>
    <revision>
      <id>4499368</id>
      <timestamp>2026-07-26T13:22:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4499368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="icth2f98tggb688urn24sxmi5ns1plo" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=JanisLucis}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. jūlijs, plkst. 16.22 (EEST)</text>
      <sha1>icth2f98tggb688urn24sxmi5ns1plo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NB8</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636178</id>
    <revision>
      <id>4499369</id>
      <timestamp>2026-07-26T13:23:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots avotos balstīts NB8 raksta melnraksts</comment>
      <origin>4499369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14583" sha1="kkjnw57jp9aoor9tthp6kzfxkdyrzmi" xml:space="preserve">[[Attēls:Map of Nordic and Baltic Countries.svg|mini|pa labi|250px|NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā]]

'''NB8''' (angļu: ''Nordic–Baltic Eight'') ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas [[Ziemeļvalstis]] — [[Dānija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]] — un trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]]. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.urm.lt/en/lithuania-in-the-region-and-the-world/regional-cooperation/nordic-baltic-cooperation-nb8/1004 |title=Nordic-Baltic cooperation (NB8) |work=Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania |date=2025-05-14 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ee/en/NB8 |title=Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8) |work=Ministry of Foreign Affairs of Estonia |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lex.dk/NB8 |title=NB8 |author=Willy Lehmann Weng |work=Lex |date=2026-06-10 |accessdate=2026-07-26 |language=da}}&lt;/ref&gt;

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba |title=Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2026-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/siaures-ir-baltijos-saliu-astuonetas/ |title=Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |date=2026-06-18 |accessdate=2026-07-26 |language=lt}}&lt;/ref&gt;

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dukats-2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://providus.lv/raksti/kas-notiks-ar-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibu/ |title=Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību? |author=Ivars Dukāts |work=Providus |date=2002-09-03 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Monika Banaś |title=NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies |journal=Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej |year=2013 |volume=11 |issue=6 |pages=51–66 |url=https://ruj.uj.edu.pl/entities/publication/9b201933-d5bd-427d-823c-b095057e154c |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt;

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava–Gādes ziņojumu un ''NB8 Wise Men Report''. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs [[Valdis Birkavs]] un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (''Søren Gade''). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Darbības forma ==
NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt; 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Sadarbības jomas un attīstība ==
Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.&lt;ref name=&quot;baryniene-2022&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė |title=Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes? |journal=European Integration Studies |year=2022 |volume=16 |pages=87–96 |doi=10.5755/j01.eis.1.16.31609 |url=https://eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/31609 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot; /&gt; Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;lsm-2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bergmanis-latvijai-ari-turpmak-bus-jauzlabo-aizsardzibas-spejas.a256551/ |title=Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas |author=Paula Markusa; Hardijs Ventnieks |work=LSM.lv |date=2017-11-07 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.&lt;ref name=&quot;lgc-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://legrandcontinent.eu/fr/2024/04/09/la-russie-et-la-forteresse-baltique-le-format-nb8-se-reunit-en-suede/ |title=La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède |work=Le Grand Continent |date=2024-04-09 |accessdate=2026-07-26 |language=fr}}&lt;/ref&gt; Pētniece ''Minna Ålander'' 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.&lt;ref name=&quot;alander-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icds.ee/en/a-region-in-the-making-the-nordic-baltic-alignment/ |title=A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment |author=Minna Ålander |work=International Centre for Defence and Security |date=2025-06-04 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;osw-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/komentarze-osw/2025-05-29/grupa-nb8-a-inne-formaty-wspolpracy-na-rzecz-bezpieczenstwa |title=Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego |author=Piotr Szymański |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |date=2025-05-29 |accessdate=2026-07-26 |language=pl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.&lt;ref name=&quot;wrange-2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson |title=Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region? |journal=European Journal of International Security |year=2024 |volume=9 |issue=4 |pages=511–532 |doi=10.1017/eis.2024.15 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/european-journal-of-international-security/article/resilience-through-total-defence-towards-a-shared-security-culture-in-the-nordicbaltic-region/888FDC4D365790D5896350BE3C33A3AA |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotajās Nācijās]]. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.&lt;ref name=&quot;tuominen-2025&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Hanna Tuominen |title=A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council |journal=Cooperation and Conflict |year=2025 |volume=60 |issue=4 |pages=846–868 |doi=10.1177/00108367251346416 |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00108367251346416 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.&lt;ref name=&quot;circles-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-the-circles-of-security |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-04-17 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;geoecon-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nupi.no/en/publications/cristin-pub/geo-economic-resilience-collective-measures-against-the-weaponisation-of-external-dependencies-in-the-nb8-region |title=Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region |author=Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé |work=Norwegian Institute of International Affairs |date=2026-05-22 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;undersea-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-protecting-critical-undersea-infrastructure |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure |author=Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-06-23 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.&lt;ref name=&quot;lsm-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2026-baltija-ziemelvalstis-un-polija-klust-par-eiropas-vairogu.a634976/ |title=Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu |work=LSM.lv |date=2026-02-17 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.&lt;ref name=&quot;guardian-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2025/jun/09/nordic-baltic-eight-europe-western-resolve |title=Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor? |author=Paul Taylor |work=The Guardian |date=2025-06-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas loma ==
Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt; Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava–Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/latvia-takes-over-coordination-baltic-nordic-cooperation |title=Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2023-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saistītie formāti ==
Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

Kopš 2003. gada NB8 valstis un [[Amerikas Savienotās Valstis]] sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (''Enhanced Partnership in Northern Europe''). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba Latvijas Ārlietu ministrijas pārskats par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību]
* [https://vm.ee/en/NB8 Igaunijas Ārlietu ministrijas NB8 pārskats]</text>
      <sha1>kkjnw57jp9aoor9tthp6kzfxkdyrzmi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499373</id>
      <parentid>4499369</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T13:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota kompakta NB8 infokaste un karte pārvietota tajā</comment>
      <origin>4499373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15249" sha1="kz7auf5vxisl8egxpxs4z3z2ufnr04d" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name = NB8
| full_name = ''Nordic–Baltic Eight''
| map = Map of Nordic and Baltic Countries.svg
| map_alt = Karte, kurā piecas Ziemeļvalstis attēlotas zaļā un trīs Baltijas valstis zilā krāsā
| map_caption = NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā
| type = neformāls reģionālās sadarbības formāts
| purpose = reģionāla politiskā koordinācija un praktiska sadarbība
| methods = regulāras sanāksmes un ekspertu konsultācijas
| membership = 8 valstis: [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]]
| leader_title = Koordinētājvalsts 2026. gadā
| leader_name = [[Igaunija]]
| formerly = N5+B3 jeb 5+3
| remarks = Nav pastāvīgas atsevišķas struktūras
}}

'''NB8''' (angļu: ''Nordic–Baltic Eight'') ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas [[Ziemeļvalstis]] — [[Dānija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]] — un trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]]. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.urm.lt/en/lithuania-in-the-region-and-the-world/regional-cooperation/nordic-baltic-cooperation-nb8/1004 |title=Nordic-Baltic cooperation (NB8) |work=Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania |date=2025-05-14 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ee/en/NB8 |title=Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8) |work=Ministry of Foreign Affairs of Estonia |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lex.dk/NB8 |title=NB8 |author=Willy Lehmann Weng |work=Lex |date=2026-06-10 |accessdate=2026-07-26 |language=da}}&lt;/ref&gt;

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba |title=Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2026-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/siaures-ir-baltijos-saliu-astuonetas/ |title=Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |date=2026-06-18 |accessdate=2026-07-26 |language=lt}}&lt;/ref&gt;

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dukats-2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://providus.lv/raksti/kas-notiks-ar-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibu/ |title=Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību? |author=Ivars Dukāts |work=Providus |date=2002-09-03 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Monika Banaś |title=NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies |journal=Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej |year=2013 |volume=11 |issue=6 |pages=51–66 |url=https://ruj.uj.edu.pl/entities/publication/9b201933-d5bd-427d-823c-b095057e154c |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt;

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava–Gādes ziņojumu un ''NB8 Wise Men Report''. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs [[Valdis Birkavs]] un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (''Søren Gade''). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Darbības forma ==
NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt; 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Sadarbības jomas un attīstība ==
Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.&lt;ref name=&quot;baryniene-2022&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė |title=Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes? |journal=European Integration Studies |year=2022 |volume=16 |pages=87–96 |doi=10.5755/j01.eis.1.16.31609 |url=https://eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/31609 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot; /&gt; Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;lsm-2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bergmanis-latvijai-ari-turpmak-bus-jauzlabo-aizsardzibas-spejas.a256551/ |title=Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas |author=Paula Markusa; Hardijs Ventnieks |work=LSM.lv |date=2017-11-07 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.&lt;ref name=&quot;lgc-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://legrandcontinent.eu/fr/2024/04/09/la-russie-et-la-forteresse-baltique-le-format-nb8-se-reunit-en-suede/ |title=La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède |work=Le Grand Continent |date=2024-04-09 |accessdate=2026-07-26 |language=fr}}&lt;/ref&gt; Pētniece ''Minna Ålander'' 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.&lt;ref name=&quot;alander-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icds.ee/en/a-region-in-the-making-the-nordic-baltic-alignment/ |title=A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment |author=Minna Ålander |work=International Centre for Defence and Security |date=2025-06-04 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;osw-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/komentarze-osw/2025-05-29/grupa-nb8-a-inne-formaty-wspolpracy-na-rzecz-bezpieczenstwa |title=Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego |author=Piotr Szymański |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |date=2025-05-29 |accessdate=2026-07-26 |language=pl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.&lt;ref name=&quot;wrange-2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson |title=Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region? |journal=European Journal of International Security |year=2024 |volume=9 |issue=4 |pages=511–532 |doi=10.1017/eis.2024.15 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/european-journal-of-international-security/article/resilience-through-total-defence-towards-a-shared-security-culture-in-the-nordicbaltic-region/888FDC4D365790D5896350BE3C33A3AA |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotajās Nācijās]]. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.&lt;ref name=&quot;tuominen-2025&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Hanna Tuominen |title=A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council |journal=Cooperation and Conflict |year=2025 |volume=60 |issue=4 |pages=846–868 |doi=10.1177/00108367251346416 |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00108367251346416 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.&lt;ref name=&quot;circles-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-the-circles-of-security |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-04-17 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;geoecon-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nupi.no/en/publications/cristin-pub/geo-economic-resilience-collective-measures-against-the-weaponisation-of-external-dependencies-in-the-nb8-region |title=Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region |author=Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé |work=Norwegian Institute of International Affairs |date=2026-05-22 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;undersea-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-protecting-critical-undersea-infrastructure |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure |author=Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-06-23 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.&lt;ref name=&quot;lsm-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2026-baltija-ziemelvalstis-un-polija-klust-par-eiropas-vairogu.a634976/ |title=Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu |work=LSM.lv |date=2026-02-17 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.&lt;ref name=&quot;guardian-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2025/jun/09/nordic-baltic-eight-europe-western-resolve |title=Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor? |author=Paul Taylor |work=The Guardian |date=2025-06-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas loma ==
Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt; Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava–Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/latvia-takes-over-coordination-baltic-nordic-cooperation |title=Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2023-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saistītie formāti ==
Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

Kopš 2003. gada NB8 valstis un [[Amerikas Savienotās Valstis]] sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (''Enhanced Partnership in Northern Europe''). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba Latvijas Ārlietu ministrijas pārskats par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību]
* [https://vm.ee/en/NB8 Igaunijas Ārlietu ministrijas NB8 pārskats]</text>
      <sha1>kz7auf5vxisl8egxpxs4z3z2ufnr04d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499374</id>
      <parentid>4499373</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T14:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/NB8]] uz [[NB8]]: Raksts sagatavots dalībnieka telpā un pārvietots uz pamatrakstu telpu</comment>
      <origin>4499373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15249" sha1="kz7auf5vxisl8egxpxs4z3z2ufnr04d" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name = NB8
| full_name = ''Nordic–Baltic Eight''
| map = Map of Nordic and Baltic Countries.svg
| map_alt = Karte, kurā piecas Ziemeļvalstis attēlotas zaļā un trīs Baltijas valstis zilā krāsā
| map_caption = NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā
| type = neformāls reģionālās sadarbības formāts
| purpose = reģionāla politiskā koordinācija un praktiska sadarbība
| methods = regulāras sanāksmes un ekspertu konsultācijas
| membership = 8 valstis: [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]]
| leader_title = Koordinētājvalsts 2026. gadā
| leader_name = [[Igaunija]]
| formerly = N5+B3 jeb 5+3
| remarks = Nav pastāvīgas atsevišķas struktūras
}}

'''NB8''' (angļu: ''Nordic–Baltic Eight'') ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas [[Ziemeļvalstis]] — [[Dānija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]] — un trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]]. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.urm.lt/en/lithuania-in-the-region-and-the-world/regional-cooperation/nordic-baltic-cooperation-nb8/1004 |title=Nordic-Baltic cooperation (NB8) |work=Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania |date=2025-05-14 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ee/en/NB8 |title=Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8) |work=Ministry of Foreign Affairs of Estonia |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lex.dk/NB8 |title=NB8 |author=Willy Lehmann Weng |work=Lex |date=2026-06-10 |accessdate=2026-07-26 |language=da}}&lt;/ref&gt;

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba |title=Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2026-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/siaures-ir-baltijos-saliu-astuonetas/ |title=Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |date=2026-06-18 |accessdate=2026-07-26 |language=lt}}&lt;/ref&gt;

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dukats-2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://providus.lv/raksti/kas-notiks-ar-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibu/ |title=Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību? |author=Ivars Dukāts |work=Providus |date=2002-09-03 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Monika Banaś |title=NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies |journal=Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej |year=2013 |volume=11 |issue=6 |pages=51–66 |url=https://ruj.uj.edu.pl/entities/publication/9b201933-d5bd-427d-823c-b095057e154c |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt;

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava–Gādes ziņojumu un ''NB8 Wise Men Report''. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs [[Valdis Birkavs]] un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (''Søren Gade''). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Darbības forma ==
NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt; 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Sadarbības jomas un attīstība ==
Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.&lt;ref name=&quot;baryniene-2022&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė |title=Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes? |journal=European Integration Studies |year=2022 |volume=16 |pages=87–96 |doi=10.5755/j01.eis.1.16.31609 |url=https://eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/31609 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot; /&gt; Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;lsm-2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bergmanis-latvijai-ari-turpmak-bus-jauzlabo-aizsardzibas-spejas.a256551/ |title=Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas |author=Paula Markusa; Hardijs Ventnieks |work=LSM.lv |date=2017-11-07 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.&lt;ref name=&quot;lgc-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://legrandcontinent.eu/fr/2024/04/09/la-russie-et-la-forteresse-baltique-le-format-nb8-se-reunit-en-suede/ |title=La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède |work=Le Grand Continent |date=2024-04-09 |accessdate=2026-07-26 |language=fr}}&lt;/ref&gt; Pētniece ''Minna Ålander'' 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.&lt;ref name=&quot;alander-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icds.ee/en/a-region-in-the-making-the-nordic-baltic-alignment/ |title=A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment |author=Minna Ålander |work=International Centre for Defence and Security |date=2025-06-04 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;osw-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/komentarze-osw/2025-05-29/grupa-nb8-a-inne-formaty-wspolpracy-na-rzecz-bezpieczenstwa |title=Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego |author=Piotr Szymański |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |date=2025-05-29 |accessdate=2026-07-26 |language=pl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.&lt;ref name=&quot;wrange-2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson |title=Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region? |journal=European Journal of International Security |year=2024 |volume=9 |issue=4 |pages=511–532 |doi=10.1017/eis.2024.15 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/european-journal-of-international-security/article/resilience-through-total-defence-towards-a-shared-security-culture-in-the-nordicbaltic-region/888FDC4D365790D5896350BE3C33A3AA |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotajās Nācijās]]. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.&lt;ref name=&quot;tuominen-2025&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Hanna Tuominen |title=A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council |journal=Cooperation and Conflict |year=2025 |volume=60 |issue=4 |pages=846–868 |doi=10.1177/00108367251346416 |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00108367251346416 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.&lt;ref name=&quot;circles-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-the-circles-of-security |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-04-17 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;geoecon-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nupi.no/en/publications/cristin-pub/geo-economic-resilience-collective-measures-against-the-weaponisation-of-external-dependencies-in-the-nb8-region |title=Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region |author=Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé |work=Norwegian Institute of International Affairs |date=2026-05-22 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;undersea-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-protecting-critical-undersea-infrastructure |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure |author=Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-06-23 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.&lt;ref name=&quot;lsm-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2026-baltija-ziemelvalstis-un-polija-klust-par-eiropas-vairogu.a634976/ |title=Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu |work=LSM.lv |date=2026-02-17 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.&lt;ref name=&quot;guardian-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2025/jun/09/nordic-baltic-eight-europe-western-resolve |title=Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor? |author=Paul Taylor |work=The Guardian |date=2025-06-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas loma ==
Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt; Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava–Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/latvia-takes-over-coordination-baltic-nordic-cooperation |title=Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2023-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saistītie formāti ==
Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

Kopš 2003. gada NB8 valstis un [[Amerikas Savienotās Valstis]] sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (''Enhanced Partnership in Northern Europe''). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba Latvijas Ārlietu ministrijas pārskats par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību]
* [https://vm.ee/en/NB8 Igaunijas Ārlietu ministrijas NB8 pārskats]</text>
      <sha1>kz7auf5vxisl8egxpxs4z3z2ufnr04d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499376</id>
      <parentid>4499374</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T14:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienotas atbilstošas kategorijas</comment>
      <origin>4499376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15354" sha1="0yv79mxjjpt29n7r4kuhh60tqolr26x" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name = NB8
| full_name = ''Nordic–Baltic Eight''
| map = Map of Nordic and Baltic Countries.svg
| map_alt = Karte, kurā piecas Ziemeļvalstis attēlotas zaļā un trīs Baltijas valstis zilā krāsā
| map_caption = NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā
| type = neformāls reģionālās sadarbības formāts
| purpose = reģionāla politiskā koordinācija un praktiska sadarbība
| methods = regulāras sanāksmes un ekspertu konsultācijas
| membership = 8 valstis: [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]]
| leader_title = Koordinētājvalsts 2026. gadā
| leader_name = [[Igaunija]]
| formerly = N5+B3 jeb 5+3
| remarks = Nav pastāvīgas atsevišķas struktūras
}}

'''NB8''' (angļu: ''Nordic–Baltic Eight'') ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas [[Ziemeļvalstis]] — [[Dānija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]] — un trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]]. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.urm.lt/en/lithuania-in-the-region-and-the-world/regional-cooperation/nordic-baltic-cooperation-nb8/1004 |title=Nordic-Baltic cooperation (NB8) |work=Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania |date=2025-05-14 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ee/en/NB8 |title=Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8) |work=Ministry of Foreign Affairs of Estonia |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lex.dk/NB8 |title=NB8 |author=Willy Lehmann Weng |work=Lex |date=2026-06-10 |accessdate=2026-07-26 |language=da}}&lt;/ref&gt;

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba |title=Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2026-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/siaures-ir-baltijos-saliu-astuonetas/ |title=Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |date=2026-06-18 |accessdate=2026-07-26 |language=lt}}&lt;/ref&gt;

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dukats-2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://providus.lv/raksti/kas-notiks-ar-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibu/ |title=Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību? |author=Ivars Dukāts |work=Providus |date=2002-09-03 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Monika Banaś |title=NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies |journal=Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej |year=2013 |volume=11 |issue=6 |pages=51–66 |url=https://ruj.uj.edu.pl/entities/publication/9b201933-d5bd-427d-823c-b095057e154c |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt;

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava–Gādes ziņojumu un ''NB8 Wise Men Report''. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs [[Valdis Birkavs]] un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (''Søren Gade''). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Darbības forma ==
NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt; 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Sadarbības jomas un attīstība ==
Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.&lt;ref name=&quot;baryniene-2022&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė |title=Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes? |journal=European Integration Studies |year=2022 |volume=16 |pages=87–96 |doi=10.5755/j01.eis.1.16.31609 |url=https://eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/31609 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot; /&gt; Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;lsm-2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bergmanis-latvijai-ari-turpmak-bus-jauzlabo-aizsardzibas-spejas.a256551/ |title=Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas |author=Paula Markusa; Hardijs Ventnieks |work=LSM.lv |date=2017-11-07 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.&lt;ref name=&quot;lgc-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://legrandcontinent.eu/fr/2024/04/09/la-russie-et-la-forteresse-baltique-le-format-nb8-se-reunit-en-suede/ |title=La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède |work=Le Grand Continent |date=2024-04-09 |accessdate=2026-07-26 |language=fr}}&lt;/ref&gt; Pētniece ''Minna Ålander'' 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.&lt;ref name=&quot;alander-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icds.ee/en/a-region-in-the-making-the-nordic-baltic-alignment/ |title=A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment |author=Minna Ålander |work=International Centre for Defence and Security |date=2025-06-04 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;osw-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/komentarze-osw/2025-05-29/grupa-nb8-a-inne-formaty-wspolpracy-na-rzecz-bezpieczenstwa |title=Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego |author=Piotr Szymański |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |date=2025-05-29 |accessdate=2026-07-26 |language=pl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.&lt;ref name=&quot;wrange-2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson |title=Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region? |journal=European Journal of International Security |year=2024 |volume=9 |issue=4 |pages=511–532 |doi=10.1017/eis.2024.15 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/european-journal-of-international-security/article/resilience-through-total-defence-towards-a-shared-security-culture-in-the-nordicbaltic-region/888FDC4D365790D5896350BE3C33A3AA |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotajās Nācijās]]. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.&lt;ref name=&quot;tuominen-2025&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Hanna Tuominen |title=A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council |journal=Cooperation and Conflict |year=2025 |volume=60 |issue=4 |pages=846–868 |doi=10.1177/00108367251346416 |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00108367251346416 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.&lt;ref name=&quot;circles-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-the-circles-of-security |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-04-17 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;geoecon-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nupi.no/en/publications/cristin-pub/geo-economic-resilience-collective-measures-against-the-weaponisation-of-external-dependencies-in-the-nb8-region |title=Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region |author=Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé |work=Norwegian Institute of International Affairs |date=2026-05-22 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;undersea-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-protecting-critical-undersea-infrastructure |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure |author=Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-06-23 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.&lt;ref name=&quot;lsm-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2026-baltija-ziemelvalstis-un-polija-klust-par-eiropas-vairogu.a634976/ |title=Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu |work=LSM.lv |date=2026-02-17 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.&lt;ref name=&quot;guardian-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2025/jun/09/nordic-baltic-eight-europe-western-resolve |title=Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor? |author=Paul Taylor |work=The Guardian |date=2025-06-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas loma ==
Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt; Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava–Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/latvia-takes-over-coordination-baltic-nordic-cooperation |title=Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2023-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saistītie formāti ==
Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

Kopš 2003. gada NB8 valstis un [[Amerikas Savienotās Valstis]] sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (''Enhanced Partnership in Northern Europe''). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba Latvijas Ārlietu ministrijas pārskats par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību]
* [https://vm.ee/en/NB8 Igaunijas Ārlietu ministrijas NB8 pārskats]

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Ziemeļeiropa]]
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]</text>
      <sha1>0yv79mxjjpt29n7r4kuhh60tqolr26x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499603</id>
      <parentid>4499376</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:12:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4499603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15362" sha1="gs40g84xc4jqcw4duec4iyvaomeym9f" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name = NB8
| full_name = ''Nordic–Baltic Eight''
| map = Map of Nordic and Baltic Countries.svg
| map_alt = Karte, kurā piecas Ziemeļvalstis attēlotas zaļā un trīs Baltijas valstis zilā krāsā
| map_caption = NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā
| type = neformāls reģionālās sadarbības formāts
| purpose = reģionāla politiskā koordinācija un praktiska sadarbība
| methods = regulāras sanāksmes un ekspertu konsultācijas
| membership = 8 valstis: [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]]
| leader_title = Koordinētājvalsts 2026. gadā
| leader_name = [[Igaunija]]
| formerly = N5+B3 jeb 5+3
| remarks = Nav pastāvīgas atsevišķas struktūras
}}

'''''Nordic—Baltic Eight''''' ('''''NB8''''') ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas [[Ziemeļvalstis]] — [[Dānija]], [[Somija]], [[Islande]], [[Norvēģija]] un [[Zviedrija]] — un trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]]. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.urm.lt/en/lithuania-in-the-region-and-the-world/regional-cooperation/nordic-baltic-cooperation-nb8/1004 |title=Nordic-Baltic cooperation (NB8) |work=Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania |date=2025-05-14 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vm.ee/en/NB8 |title=Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8) |work=Ministry of Foreign Affairs of Estonia |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lex.dk/NB8 |title=NB8 |author=Willy Lehmann Weng |work=Lex |date=2026-06-10 |accessdate=2026-07-26 |language=da}}&lt;/ref&gt;

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba |title=Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2026-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/siaures-ir-baltijos-saliu-astuonetas/ |title=Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |date=2026-06-18 |accessdate=2026-07-26 |language=lt}}&lt;/ref&gt;

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dukats-2002&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://providus.lv/raksti/kas-notiks-ar-baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbibu/ |title=Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību? |author=Ivars Dukāts |work=Providus |date=2002-09-03 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Monika Banaś |title=NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies |journal=Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej |year=2013 |volume=11 |issue=6 |pages=51–66 |url=https://ruj.uj.edu.pl/entities/publication/9b201933-d5bd-427d-823c-b095057e154c |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lt-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt;

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava—Gādes ziņojumu un ''NB8 Wise Men Report''. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs [[Valdis Birkavs]] un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (''Søren Gade''). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Darbības forma ==
NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lex-2026&quot; /&gt; 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Sadarbības jomas un attīstība ==
Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.&lt;ref name=&quot;baryniene-2022&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė |title=Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes? |journal=European Integration Studies |year=2022 |volume=16 |pages=87–96 |doi=10.5755/j01.eis.1.16.31609 |url=https://eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/31609 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;banas-2013&quot; /&gt; Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.&lt;ref name=&quot;lsm-2017&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bergmanis-latvijai-ari-turpmak-bus-jauzlabo-aizsardzibas-spejas.a256551/ |title=Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas |author=Paula Markusa; Hardijs Ventnieks |work=LSM.lv |date=2017-11-07 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.&lt;ref name=&quot;lgc-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://legrandcontinent.eu/fr/2024/04/09/la-russie-et-la-forteresse-baltique-le-format-nb8-se-reunit-en-suede/ |title=La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède |work=Le Grand Continent |date=2024-04-09 |accessdate=2026-07-26 |language=fr}}&lt;/ref&gt; Pētniece ''Minna Ålander'' 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.&lt;ref name=&quot;alander-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://icds.ee/en/a-region-in-the-making-the-nordic-baltic-alignment/ |title=A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment |author=Minna Ålander |work=International Centre for Defence and Security |date=2025-06-04 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt; Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.&lt;ref name=&quot;osw-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/komentarze-osw/2025-05-29/grupa-nb8-a-inne-formaty-wspolpracy-na-rzecz-bezpieczenstwa |title=Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego |author=Piotr Szymański |work=Ośrodek Studiów Wschodnich |date=2025-05-29 |accessdate=2026-07-26 |language=pl}}&lt;/ref&gt;

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.&lt;ref name=&quot;wrange-2024&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson |title=Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region? |journal=European Journal of International Security |year=2024 |volume=9 |issue=4 |pages=511–532 |doi=10.1017/eis.2024.15 |url=https://www.cambridge.org/core/journals/european-journal-of-international-security/article/resilience-through-total-defence-towards-a-shared-security-culture-in-the-nordicbaltic-region/888FDC4D365790D5896350BE3C33A3AA |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienotajās Nācijās]]. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.&lt;ref name=&quot;tuominen-2025&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |author=Hanna Tuominen |title=A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council |journal=Cooperation and Conflict |year=2025 |volume=60 |issue=4 |pages=846–868 |doi=10.1177/00108367251346416 |url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/00108367251346416 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.&lt;ref name=&quot;circles-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-the-circles-of-security |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-04-17 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;geoecon-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nupi.no/en/publications/cristin-pub/geo-economic-resilience-collective-measures-against-the-weaponisation-of-external-dependencies-in-the-nb8-region |title=Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region |author=Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé |work=Norwegian Institute of International Affairs |date=2026-05-22 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;undersea-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fiia.fi/en/news/the-nordic-baltic-eight-policy-brief-protecting-critical-undersea-infrastructure |title=The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure |author=Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara |work=Finnish Institute of International Affairs |date=2026-06-23 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.&lt;ref name=&quot;lsm-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2026-baltija-ziemelvalstis-un-polija-klust-par-eiropas-vairogu.a634976/ |title=Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu |work=LSM.lv |date=2026-02-17 |accessdate=2026-07-26 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.&lt;ref name=&quot;guardian-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2025/jun/09/nordic-baltic-eight-europe-western-resolve |title=Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor? |author=Paul Taylor |work=The Guardian |date=2025-06-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas loma ==
Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt; Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava—Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.&lt;ref name=&quot;lv-mfa-2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/latvia-takes-over-coordination-baltic-nordic-cooperation |title=Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation |work=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |date=2023-01-09 |accessdate=2026-07-26 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Saistītie formāti ==
Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.&lt;ref name=&quot;lv-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

Kopš 2003. gada NB8 valstis un [[Amerikas Savienotās Valstis]] sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (''Enhanced Partnership in Northern Europe''). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.&lt;ref name=&quot;ee-mfa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vle-2026&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-un-ziemelvalstu-sadarbiba Latvijas Ārlietu ministrijas pārskats par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību]
* [https://vm.ee/en/NB8 Igaunijas Ārlietu ministrijas NB8 pārskats]

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Ziemeļeiropa]]
[[Kategorija:Starptautiskās attiecības]]</text>
      <sha1>gs40g84xc4jqcw4duec4iyvaomeym9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:MargaritaPLV/NB8</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636179</id>
    <redirect title="NB8" />
    <revision>
      <id>4499375</id>
      <timestamp>2026-07-26T14:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>MargaritaPLV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:MargaritaPLV/NB8]] uz [[NB8]]: Raksts sagatavots dalībnieka telpā un pārvietots uz pamatrakstu telpu</comment>
      <origin>4499375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17" sha1="bsakgj7gfnp93vvb3nb8h7imysxnnqn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[NB8]]</text>
      <sha1>bsakgj7gfnp93vvb3nb8h7imysxnnqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Skotijas tradicionālās grāfistes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>636180</id>
    <revision>
      <id>4499383</id>
      <timestamp>2026-07-26T15:24:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija|Grāfistes]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]]</comment>
      <origin>4499383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="g4ecsoe75tb0yul2x7xgaz1m6l3apyt" xml:space="preserve">[[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija|Grāfistes]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>g4ecsoe75tb0yul2x7xgaz1m6l3apyt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dejelnieks/Sabiedriskais transports Jelgavā</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636181</id>
    <revision>
      <id>4499385</id>
      <timestamp>2026-07-26T15:47:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Sabiedriskais transports Jelgavā | fona krāsa = #7D7D7D | logo =  | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} [[Jelgava]] | atklāts = | izmaksas =  | kopējais garums = | līniju skaits = 20 [[Autobuss|autobusu]]&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jap-miljona-pasaziere-sogad-braukusi-1-marsruta-autobusa/|title=JAP miljonā pasažiere šogad braukusi 1. m...</comment>
      <origin>4499385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3991" sha1="0t15yb6426n4dpzo92b4cnli1735mlp" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Jelgavā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} [[Jelgava]]
| atklāts =
| izmaksas = 
| kopējais garums =
| līniju skaits = 20 [[Autobuss|autobusu]]&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jap-miljona-pasaziere-sogad-braukusi-1-marsruta-autobusa/|title=JAP miljonā pasažiere šogad braukusi 1. maršruta autobusā – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits =
| transporta vienīb = 40 autobusi (t.sk. 4 elektroautobusi un 1 ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/676068-sveic-jelgavas-autobusu-parka-2-000-000-pasazieri|title=Sveic Jelgavas autobusu parka 2 000 000. pasažieri|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-26|date=2025-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| depo = 1
| parks = 1
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 2 900 000 ([[2024. gads|2024]])&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;
| mājas lapa = [https://www.jap.lv jap.lv]
}}'''[[Sabiedriskais transports]] [[Jelgava|Jelgavā]]''' sastāv no pilsētas nozīmes autobusu maršrutiem, kurus nodrošina [[Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]s [[kapitālsabiedrība]] [[SIA]] &quot;[[Jelgavas autobusu parks]]&quot;.

2024. gadā Jelgavā tika apkalpoti 20 pilsētas nozīmes maršruti, kuros ar 39 autobusiem pārvadāti 2,9 miljoni pasažieru. Kopējais nobraukums sasniedza 1,99 miljonus kilometru. Četri no autobusiem ir [[Elektroautobuss|elektroautobusi]], ar kuriem veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā.&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;

Papildus pilsētas maršrutiem Jelgava ir nozīmīgs [[Zemgale]]s reģiona satiksmes mezgls — pilsētā atrodas [[Jelgavas autoosta]] un [[Jelgavas dzelzceļa stacija]], caur kuru kursē [[Pasažieru vilciens|vilcieni]] maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga - Jelgava]], [[Rīga - Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīga - Liepāja]].

== Autobusi ==
=== Vēsture ===
=== Maršruti ===
=== Autobusu modeļi ===
2026. gada maijā SIA &quot;Jelgavas autobusu parks&quot; iegādājās desmit jaunus dīzeļa–hibrīda M3 kategorijas pirmās klases autobusus, kas pasažieru pārvadājumus pilsētā pakāpeniski sāka nodrošināt no 16. maija. Iepirkuma rezultātā autobusus piegādāja SIA &quot;Avar Auto&quot; — koncerna &quot;[[MAN Truck &amp; Bus SE]]&quot; pārstāvis [[Latvija|Latvijā]]. Viena autobusa izmaksas bija 290 320 eiro bez [[PVN]]. Iegādi noteica autoparka nolietojums: vecākajiem pilsētas maršrutos izmantotajiem autobusiem tobrīd bija 16 gadu un nobraukums ap miljonu kilometru.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgavas-autobuss-parks-atjauno-autoparku-iegadati-10-jauni-autobusi/|title=Jelgavas autobusu parks atjauno autoparku – iegādāti 10 jauni autobusi – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva|Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu]] par bezizmešu autobusu ieviešanu pasažieru pārvadājumos uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt bezizmešu autobusu īpatsvaru autoparkā. 2024. gadā ar elektroautobusiem tika veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā,&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; bet 2026. gada maijā ar tiem tika nodrošināti aptuveni 12 % pilsētas pasažieru pārvadājumu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt; 2026. gadā projekta &quot;H2Value&quot; ietvaros JAP pasažieru pārvadājumos testēja arī
uzņēmuma &quot;Toyota Caetano&quot; ražotu ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināmu autobusu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt;

== Braukšanas maksa ==
=== E-karte un norēķinu veidi ===

== Autoosta un reģionālie maršruti ==

== Dzelzceļa satiksme Jelgavā ==
=== Vēsture ===

== Ūdensceļu satiksme Jelgavā ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.jap.lv www.jap.lv]

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Latvijā]]</text>
      <sha1>0t15yb6426n4dpzo92b4cnli1735mlp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499392</id>
      <parentid>4499385</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T16:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4499392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6665" sha1="kzcpvgdxm3pqwgaclj23cfkwbdbnljp" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Jelgavā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} [[Jelgava]]
| atklāts =
| izmaksas = 
| kopējais garums =
| līniju skaits = 20 [[Autobuss|autobusu]]&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jap-miljona-pasaziere-sogad-braukusi-1-marsruta-autobusa/|title=JAP miljonā pasažiere šogad braukusi 1. maršruta autobusā – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits =
| transporta vienīb = 40 autobusi (t.sk. 4 elektroautobusi un 1 ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/676068-sveic-jelgavas-autobusu-parka-2-000-000-pasazieri|title=Sveic Jelgavas autobusu parka 2 000 000. pasažieri|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-26|date=2025-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| depo = 1
| parks = 1
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 2 900 000 ([[2024. gads|2024]])&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;
| mājas lapa = [https://www.jap.lv jap.lv]
}}'''[[Sabiedriskais transports]] [[Jelgava|Jelgavā]]''' sastāv no pilsētas nozīmes autobusu maršrutiem, kurus nodrošina [[Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]s [[kapitālsabiedrība]] [[SIA]] &quot;[[Jelgavas autobusu parks]]&quot;.

2024. gadā Jelgavā tika apkalpoti 20 pilsētas nozīmes maršruti, kuros ar 39 autobusiem pārvadāti 2,9 miljoni pasažieru. Kopējais nobraukums sasniedza 1,99 miljonus kilometru. Četri no autobusiem ir [[Elektroautobuss|elektroautobusi]], ar kuriem veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā.&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;

Papildus pilsētas maršrutiem Jelgava ir nozīmīgs [[Zemgale]]s reģiona satiksmes mezgls — pilsētā atrodas [[Jelgavas autoosta]] un [[Jelgavas dzelzceļa stacija]], caur kuru kursē [[Pasažieru vilciens|vilcieni]] maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga - Jelgava]], [[Rīga - Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīga - Liepāja]].

== Autobusi ==
=== Vēsture ===
=== Maršruti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Nosaukums
|-
| bgcolor=&quot;4a55a0&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 1
| [[Tušķi]] GP - [[Ozolnieku vidusskola]]
|-
| bgcolor=&quot;f7d907&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 2
| [[Svēte (ciems)|Svēte]] - [[Tetele]]
|-
| bgcolor=&quot;8f328a&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 4
| [[Meiju ceļš]] - [[Ģintermuiža]]
|-
| bgcolor=&quot;35ae73&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 5
| [[Blukas]] - [[Bērzu kapi]]
|-
| bgcolor=&quot;ed7aaa&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 6
| [[Vīgriežu iela (Jelgava)|Vīgriežu iela]] - [[Āne]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;1072ba&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 7
| Meiju ceļš - [[Kārniņi]]
|-
| bgcolor=&quot;be2026&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 8
| [[Bemberi]] - Romas krogs
|-
| bgcolor=&quot;c59c6d&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 9
| [[Baložu kapi]] - [[Ānes kultūras nams]]
|-
| bgcolor=&quot;808182&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 11
| Meiju ceļš - Tušķi GP - [[Raubēni]]
|-
| bgcolor=&quot;31aae1&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12a
| [[Vītoliņi]] - [[Salnas iela (Jelgava)|Salnas iela]]
|-
| bgcolor=&quot;9dd6f5&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12
| Vītoliņi - Salnas uz [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Tērvete]]s
|-
| bgcolor=&quot;086a38&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 13
| Jelgavas stacija - [[Brankas]] GP
|-
| bgcolor=&quot;9a3520&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14a
| [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]] - [[Pērnavas iela (Jelgava)|Pērnavas iela]] Nr.24
|-
| bgcolor=&quot;eb5c28&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14
| Baložu kapi - Meiju ceļš
|-
| bgcolor=&quot;bdccd4&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 15
| [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] - [[Satiksmes iela (Jelgava)|Satiksmes iela]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;9e1f62&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 16
| [[Svētes pamatskola|Svētes skola]] GP - Tetele
|-
| bgcolor=&quot;66b345&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 18
| Meiju ceļš - Ozolnieku vidusskola]
|-
| bgcolor=&quot;ebb3d2&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 19
| [[Viesturi (stacija)|Viesturu stacija]] - Bērzu kapi
|-
| bgcolor=&quot;30378c&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 22
| Jelgavas stacija - [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]]
|-
| bgcolor=&quot;f39324&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 25
| Satiksmes ielas pasts - [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola|Pārlielupes pamatskola]]
|}

=== Autobusu modeļi ===
2026. gada maijā SIA &quot;Jelgavas autobusu parks&quot; iegādājās desmit jaunus dīzeļa–hibrīda M3 kategorijas pirmās klases autobusus, kas pasažieru pārvadājumus pilsētā pakāpeniski sāka nodrošināt no 16. maija. Iepirkuma rezultātā autobusus piegādāja SIA &quot;Avar Auto&quot; — koncerna &quot;[[MAN Truck &amp; Bus SE]]&quot; pārstāvis [[Latvija|Latvijā]]. Viena autobusa izmaksas bija 290 320 eiro bez [[PVN]]. Iegādi noteica autoparka nolietojums: vecākajiem pilsētas maršrutos izmantotajiem autobusiem tobrīd bija 16 gadu un nobraukums ap miljonu kilometru.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgavas-autobuss-parks-atjauno-autoparku-iegadati-10-jauni-autobusi/|title=Jelgavas autobusu parks atjauno autoparku – iegādāti 10 jauni autobusi – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva|Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu]] par bezizmešu autobusu ieviešanu pasažieru pārvadājumos uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt bezizmešu autobusu īpatsvaru autoparkā. 2024. gadā ar elektroautobusiem tika veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā,&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; bet 2026. gada maijā ar tiem tika nodrošināti aptuveni 12 % pilsētas pasažieru pārvadājumu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt; 2026. gadā projekta &quot;H2Value&quot; ietvaros JAP pasažieru pārvadājumos testēja arī
uzņēmuma &quot;Toyota Caetano&quot; ražotu ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināmu autobusu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt;

== Braukšanas maksa ==
=== E-karte un norēķinu veidi ===

== Autoosta un reģionālie maršruti ==

== Dzelzceļa satiksme Jelgavā ==
=== Vēsture ===

== Ūdensceļu satiksme Jelgavā ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.jap.lv www.jap.lv]

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Latvijā]]</text>
      <sha1>kzcpvgdxm3pqwgaclj23cfkwbdbnljp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499396</id>
      <parentid>4499392</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4499396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14087" sha1="b566ts4joh8ka2ff1ufrnq9v8z69e96" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
| nosaukums = Sabiedriskais transports Jelgavā
| fona krāsa = #7D7D7D
| logo = 
| valsts = {{flag|Latvija}}
| pilsēta = {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} [[Jelgava]]
| atklāts = [[1924. gads|1924]]&lt;ref name=&quot;jvmm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgavas-autoostas-stasts/|title=Jelgavas autoostas stāsts|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-07-26|date=2023-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| izmaksas = 
| kopējais garums =
| līniju skaits = 20 [[Autobuss|autobusu]]&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jap-miljona-pasaziere-sogad-braukusi-1-marsruta-autobusa/|title=JAP miljonā pasažiere šogad braukusi 1. maršruta autobusā – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| staciju skaits = 
| pieturu skaits =
| transporta vienīb = 40 autobusi (t.sk. 4 elektroautobusi un 1 ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināms)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/676068-sveic-jelgavas-autobusu-parka-2-000-000-pasazieri|title=Sveic Jelgavas autobusu parka 2 000 000. pasažieri|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-26|date=2025-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| depo = 1
| parks = 1
| pasažieri dienā = 
| pasažieri gadā = 2 900 000 ([[2024. gads|2024]])&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;
| mājas lapa = [https://www.jap.lv jap.lv]
}}'''[[Sabiedriskais transports]] [[Jelgava|Jelgavā]]''' sastāv no pilsētas nozīmes autobusu maršrutiem, kurus nodrošina [[Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]s [[kapitālsabiedrība]] [[SIA]] &quot;[[Jelgavas autobusu parks]]&quot;.

2024. gadā Jelgavā tika apkalpoti 20 pilsētas nozīmes maršruti, kuros ar 39 autobusiem pārvadāti 2,9 miljoni pasažieru. Kopējais nobraukums sasniedza 1,99 miljonus kilometru. Četri no autobusiem ir [[Elektroautobuss|elektroautobusi]], ar kuriem veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā.&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt;

Papildus pilsētas maršrutiem Jelgava ir nozīmīgs [[Zemgale]]s reģiona satiksmes mezgls — pilsētā atrodas [[Jelgavas autoosta]] un [[Jelgavas dzelzceļa stacija]], caur kuru kursē [[Pasažieru vilciens|vilcieni]] maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga - Jelgava]], [[Rīga - Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīga - Liepāja]].

Pirmais autobuss Jelgavā kursēja [[1924. gads|1924]]. gadā, gaidot pasažierus pie dzelzceļa stacijas.

== Vēsture ==
=== Pirmie autobusi un starpkaru periods ====
[[1914. gads|1914]]. gada jūnijā atļauju ierīkot autosatiksmi saņēma arī [[Kurzemes guberņa]], un starp plānotajiem maršrutiem no [[Rīga]]s bija arī maršruts uz Jelgavu, taču ieceri neļāva īstenot [[Pirmais pasaules karš]]. [[1923. gads|1923]]. gadā [[Latvija|Latvijā]] bija reģistrēti 29 autobusi, no tiem viens [[1924. gads|1924]]. gadā kursēja Jelgavā, gaidot pasažierus pie dzelzceļa stacijas un vedot tos tikai vienā virzienā — tagadējā [[Zemgales prospekts|Zemgales prospekta]] un [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Akadēmijas iela]]s virzienā. Pasažieri sūdzējās par ilgo gaidīšanu, neievērotām pieturvietām un braukšanu ārpus paredzētā maršruta.

[[1925. gads|1925]]. gada aprīlī sāka kursēt autobusi no Rīgas uz Jelgavu, bet no Jelgavas - uz [[Bauska|Bausku]] un [[Vilce (Jelgavas novads)|Vilci]]. Tā paša gada augustā tika atklāta līnija Jelgava—[[Līvbērze]]—[[Džūkste]]: brauciens vienā virzienā maksāja trīs [[Lats|latus]], un autobuss kursēja no [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu iela]]s gala pie tirgus, kas tolaik atradās tagadējā [[Hercoga Jēkaba laukums|Hercoga Jēkaba laukumā]].

Pasažieru pārvadāšana bija privātuzņēmējdarbība, un sākotnēji pilsētas valdei par autobusu darbību nebija teikšanas. [[1926. gads|1926]]. gadā Jelgavas pilsētas valde pieņēma &quot;Saistošos noteikumus par kārtīgas satiksmes uzturēšanu pa noteiktām līnijām ar automobiļiem un autobusiem Jelgavas pilsētas administratīvajās robežās&quot;. Tie noteica, ka autobusu īpašniekiem ik gadu jāatjauno pilsētas valdes atļauja un jāmaksā nodoklis par ielu, ceļu un tiltu lietošanu, kā arī noteica auto stacijas atrašanās vietu, maršrutus ar pieturvietām un braukšanas maksu.

Autosatiksme kļuva par nopietnu konkurentu [[dzelzceļš|dzelzceļam]]. [[1928. gads|1928]]. gadā Dzelzceļa valde konstatēja, ka līnija Rīga—Jelgava autobusu dēļ mēnesī zaudē aptuveni 7000 pasažieru. [[1930. gads|1930]]. gadā dzelzceļš pats uzņēmās pasažieru pārvadājumus Jelgavas pilsētas robežās, iegādājoties autobusu, kas kursēja no dzelzceļa stacijas līdz tirgum un atpakaļ. Laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim šis autobuss nopelnīja 11 353 latus. [[1935. gads|1935]]. gadā [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] virsvalde pārpirka no Jelgavas privātuzņēmēja autobusu satiksmi ar Rīgu, un turpmāk līniju Rīga—Jelgava apkalpoja Dzelzceļa virsvaldes sarkanie autobusi.

Vienotas autoostas mūsdienu izpratnē tolaik nebija. Pēc [[1939. gads|1939]]. un [[1940. gads|1940]]. gada datiem autoostas kantoris un biļešu kase atradās Pasta ielā 1, dzelzceļam piederošo autobusu piestātne Jelgava—Rīga — Akadēmijas ielā, bet atsevišķu pārvadātāju piestātnes — Hercoga Jēkaba laukumā un [[Vaļņu iela (Jelgava)|Vaļņu ielā]]. Pilsētā darbojās arī vairākas [[Taksometrs|taksometru]] stāvvietas, un pasažierus paralēli izvadāja ormaņi.

=== Padomju periods ===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pasažieru pārvadājumu organizēšanu pārņēma pilsētas vadība, šim nolūkam nodibinot Autotransporta kantori. Tā kā pilsētas vēsturiskais centrs bija sagrauts, sabiedriskā dzīve pārcēlās tuvāk nomalei. Ar [[1946. gads|1946]]. gada janvāri no jauniekārtotās autoostas uz Rīgu četras reizes dienā sāka kursēt liels autobuss, taču sākotnēji ar to varēja braukt tikai ar komandējuma apliecību. Tā paša gada martā atiešanas vietu pārcēla uz [[Dambja iela (Jelgava)|Dambja iela]]s galu pie [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās iela]]s.

Pārējos maršrutos pasažierus sākotnēji pārvadāja ar brezentu pārklātām kravas automašīnām. Konduktori, bieži jaunas sievietes, kravas kastē pavadīja 12 stundu maiņas un braukšanas biļetes izrakstīja ar roku. [[1948. gads|1948]]. gada 1. jūlijā Lielās ielas (tagad [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas iela]]) un [[Dobeles iela (Jelgava)|Dobeles iela]]s stūrī tika uzstādīta neliela koka ēka biļešu pārdošanai, bet autobusiem ierīkots bruģēts laukums.

Pakāpeniski palielinājās maršrutu skaits un kravas automašīnas aizstāja ar autobusiem. [[1958. gads|1958]]. gadā autobusu parks atdalījās no kravas automašīnu autokolonnas un turpmākajos gados kļuva par lielu uzņēmumu. Tā paša gada martā Autotransporta kantorī Nr. 19 notika pirmā pasažieru konference Jelgavā, kurā tika izteikta neapmierinātība ar apkalpošanas kultūru un ierosināts līniju galos ierīkot uzgaidāmos paviljonus, bet lielākajās pieturās — solus.

[[1969. gads|1969]]. gadā autobusi kursēja ik pēc 15—20 minūtēm, un bija iespējams iegādāties mēnešbiļetes. [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās agrāk izmantotos [[LAZ]] autobusus bija nomainījuši [[Ikarus]] autobusi, kuru izmēriem vecie autoostas peroni vairs nederēja.

=== Kopš 1991. gada ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
Pēc neatkarības atjaunošanas autobusu pārvadājumus sāka veikt privātuzņēmēji.

== Maršruti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! #
! Nosaukums
|-
| bgcolor=&quot;4a55a0&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 1
| [[Tušķi]] GP - [[Ozolnieku vidusskola]]
|-
| bgcolor=&quot;f7d907&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 2
| [[Svēte (ciems)|Svēte]] - [[Tetele]]
|-
| bgcolor=&quot;8f328a&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 4
| [[Meiju ceļš]] - [[Ģintermuiža]]
|-
| bgcolor=&quot;35ae73&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 5
| [[Blukas]] - [[Bērzu kapi]]
|-
| bgcolor=&quot;ed7aaa&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 6
| [[Vīgriežu iela (Jelgava)|Vīgriežu iela]] - [[Āne]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;1072ba&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 7
| Meiju ceļš - [[Kārniņi]]
|-
| bgcolor=&quot;be2026&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 8
| [[Bemberi]] - Romas krogs
|-
| bgcolor=&quot;c59c6d&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 9
| [[Baložu kapi]] - [[Ānes kultūras nams]]
|-
| bgcolor=&quot;808182&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 11
| Meiju ceļš - Tušķi GP - [[Raubēni]]
|-
| bgcolor=&quot;31aae1&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12a
| [[Vītoliņi]] - [[Salnas iela (Jelgava)|Salnas iela]]
|-
| bgcolor=&quot;9dd6f5&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 12
| Vītoliņi - Salnas uz [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Tērvete]]s
|-
| bgcolor=&quot;086a38&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 13
| Jelgavas stacija - [[Brankas]] GP
|-
| bgcolor=&quot;9a3520&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14a
| [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]] - [[Pērnavas iela (Jelgava)|Pērnavas iela]] Nr.24
|-
| bgcolor=&quot;eb5c28&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 14
| Baložu kapi - Meiju ceļš
|-
| bgcolor=&quot;bdccd4&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 15
| [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] - [[Satiksmes iela (Jelgava)|Satiksmes iela]]s pasts
|-
| bgcolor=&quot;9e1f62&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 16
| [[Svētes pamatskola|Svētes skola]] GP - Tetele
|-
| bgcolor=&quot;66b345&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 18
| Meiju ceļš - Ozolnieku vidusskola]
|-
| bgcolor=&quot;ebb3d2&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 19
| [[Viesturi (stacija)|Viesturu stacija]] - Bērzu kapi
|-
| bgcolor=&quot;30378c&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 22
| Jelgavas stacija - [[Asteru iela (Jelgava)|Asteru iela]]
|-
| bgcolor=&quot;f39324&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;color:white; font-weight:bold&quot; | 25
| Satiksmes ielas pasts - [[Jelgavas Pārlielupes pamatskola|Pārlielupes pamatskola]]
|}

=== Autobusu modeļi ===
2026. gada maijā SIA &quot;Jelgavas autobusu parks&quot; iegādājās desmit jaunus dīzeļa–hibrīda M3 kategorijas pirmās klases autobusus, kas pasažieru pārvadājumus pilsētā pakāpeniski sāka nodrošināt no 16. maija. Iepirkuma rezultātā autobusus piegādāja SIA &quot;Avar Auto&quot; — koncerna &quot;[[MAN Truck &amp; Bus SE]]&quot; pārstāvis [[Latvija|Latvijā]]. Viena autobusa izmaksas bija 290 320 eiro bez [[PVN]]. Iegādi noteica autoparka nolietojums: vecākajiem pilsētas maršrutos izmantotajiem autobusiem tobrīd bija 16 gadu un nobraukums ap miljonu kilometru.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgavas-autobuss-parks-atjauno-autoparku-iegadati-10-jauni-autobusi/|title=Jelgavas autobusu parks atjauno autoparku – iegādāti 10 jauni autobusi – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar [[Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva|Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu]] par bezizmešu autobusu ieviešanu pasažieru pārvadājumos uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt bezizmešu autobusu īpatsvaru autoparkā. 2024. gadā ar elektroautobusiem tika veikti 8,4 % no kopējā nobraukuma maršrutu tīklā,&lt;ref name=&quot;jel_jap25&quot;/&gt; bet 2026. gada maijā ar tiem tika nodrošināti aptuveni 12 % pilsētas pasažieru pārvadājumu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt; 2026. gadā projekta &quot;H2Value&quot; ietvaros JAP pasažieru pārvadājumos testēja arī
uzņēmuma &quot;Toyota Caetano&quot; ražotu ar [[ūdeņradis|ūdeņradi]] darbināmu autobusu.&lt;ref name=&quot;jel_1026&quot;/&gt;

== Braukšanas maksa ==
Norēķini pilsētas nozīmes autobusos ir bezskaidras naudas norēķini. Braucienu var apmaksāt, validējot abonementa biļetes e-karti pie kases aparāta, izmantojot mobilo [[Lietotne|lietotni]] &quot;JAP.LV&quot; ar digitālo v-karti, ar viedkarti &quot;Jelgavas valstspilsētas skolēna apliecība&quot; vai &quot;Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāja karte&quot;, kā arī ar [[VISA]] vai [[MasterCard]] maksājumu karti.

Vairākkārt izmantojamās e-kartes cena ir 2,50 eiro - to var iegādāties Jelgavas autoostā, visās Jelgavas pasta nodaļās un [[Ozolnieki|Ozolnieku]] pasta nodaļā. Mobilās lietotnes lejupielāde, pēc kuras viedtālrunī tiek aktivizēta digitālā v-karte, ir bez maksas. Vienlaikus lietotnē var izmantot tikai vienu no pievienotajām kartēm. Braucienus pārdod komplektos pa 10, 20, 40 vai 60, un tie jāizmanto sešu mēnešu laikā no iegādes brīža.

Norēķinoties ar mobilo lietotni, pasažieris noskenē autobusā izvietoto [[QR kods|kvadrātkodu]], pēc kā ekrānā parādās brauciena e-biļete ar maršruta numuru un nosaukumu, validēšanas datumu un laiku, autobusa identifikatora numuru un piecas minūtes aktīvu pulsējošu autobusa piktogrammu.

[[2025. gads|2025]]. gada februārī apgrozībā bija vairāk nekā 20 000 e-karšu un 1200 digitālo v-karšu, ar tām pilsētas autobusos norēķinājās 15 % pasažieru, bet 29 % klientu par braucienu maksāja ar bankas maksājumu karti. No 2025. gada februāra kartes elektroniski uzņēmuma mājaslapā var papildināt arī juridiskas personas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/e-karti-jelgavas-autobusu-parka-majaslapa-var-papildinat-ari-juridiskas-personas/|title=E-karti un digitālo v-karti Jelgavas autobusu parka mājaslapā var papildināt arī juridiskas personas – Jelgava|access-date=2026-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Senioriem ar Jelgavas iedzīvotāja karti pašvaldība nodrošina 20 bezmaksas braucienus
mēnesī pilsētas autobusos. Pilsētas svētku un atsevišķu valsts svētku dienās braukšana pilsētas maršrutu autobusos ir bez maksas.

== Dzelzceļa satiksme Jelgavā ==

== Ūdensceļu satiksme Jelgavā ==

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.jap.lv www.jap.lv]

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Latvijā]]</text>
      <sha1>b566ts4joh8ka2ff1ufrnq9v8z69e96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīgas iela Valmierā pēc 1930.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>636182</id>
    <revision>
      <id>4499391</id>
      <timestamp>2026-07-26T16:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/12.04.2023-vai-zini-ka-valmiera-savulaik-bijusi-konfeksu-rupnica.a504334/ {{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4499391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="159" sha1="7oizmzx682joc1mes97hnxxw2b24j14" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/12.04.2023-vai-zini-ka-valmiera-savulaik-bijusi-konfeksu-rupnica.a504334/ {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>7oizmzx682joc1mes97hnxxw2b24j14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Saulgriezite/sandbox</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636183</id>
    <revision>
      <id>4499397</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:21:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>Dalībnieka lapas pirmreizējā izveidošana.</comment>
      <origin>4499397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533" sha1="092kmua2uas7e4kmmw1zxfgsv8wpag2" xml:space="preserve">Esmu Īrijā dzīvojoša latviete, kam interesē Īrijas latviešu diasporas organizāciju, kopienas grupu un notikumu vēstures dokumentēšana. Darbojos kā brīvprātīgā Latviešu nedēļas nogales skolā Dublinā &quot;Saulgriezīte&quot; un plānoju veidot rakstu melnrakstus vai ierosināt labojumus par Saulgriezīti un citām saistītām organizācijām un notikumiem, kas saistīti ar latviešu diasporu. Kur nepieciešams, norādīšu šo saistību un ievērošu Vikipēdijas avotu izmantošanas un interešu konflikta vadlīnijas.</text>
      <sha1>092kmua2uas7e4kmmw1zxfgsv8wpag2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Saulgriezite</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636184</id>
    <revision>
      <id>4499398</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:21:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4499398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="kgdwtcbv0m9acyu07vkhyouc5v8xh32" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Saulgriezite}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST)</text>
      <sha1>kgdwtcbv0m9acyu07vkhyouc5v8xh32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Saulgriezite</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636185</id>
    <revision>
      <id>4499399</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:23:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>Dalībnieka lapas pirmreizējā izveidošana.</comment>
      <origin>4499399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533" sha1="092kmua2uas7e4kmmw1zxfgsv8wpag2" xml:space="preserve">Esmu Īrijā dzīvojoša latviete, kam interesē Īrijas latviešu diasporas organizāciju, kopienas grupu un notikumu vēstures dokumentēšana. Darbojos kā brīvprātīgā Latviešu nedēļas nogales skolā Dublinā &quot;Saulgriezīte&quot; un plānoju veidot rakstu melnrakstus vai ierosināt labojumus par Saulgriezīti un citām saistītām organizācijām un notikumiem, kas saistīti ar latviešu diasporu. Kur nepieciešams, norādīšu šo saistību un ievērošu Vikipēdijas avotu izmantošanas un interešu konflikta vadlīnijas.</text>
      <sha1>092kmua2uas7e4kmmw1zxfgsv8wpag2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orkneja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636186</id>
    <redirect title="Orkneju salas" />
    <revision>
      <id>4499402</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Orkneju salas]]</comment>
      <origin>4499402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="qjaxatf0h4eqwvmgcp4iytwm0tue1av" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Orkneju salas]]</text>
      <sha1>qjaxatf0h4eqwvmgcp4iytwm0tue1av</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saterlenda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636187</id>
    <revision>
      <id>4499403</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:33:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{cita nozīme|Skotijas grāfisti|jaunzēlandiešu aktrisi|Ferna Saterlenda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saterlenda | official_name = ''Sutherland''&lt;br/&gt;''Cataibh'' | settlement_type = grāfiste | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Loch Fleet from the east bank.jpg | image2 = Dornoch, The Carnegie C...</comment>
      <origin>4499403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5151" sha1="pvsl6i3z079138axkdno4gh3ympajyi" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Skotijas grāfisti|jaunzēlandiešu aktrisi|Ferna Saterlenda}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Saterlenda
| official_name = ''Sutherland''&lt;br/&gt;''Cataibh''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Loch Fleet from the east bank.jpg
| image2 = Dornoch, The Carnegie Courthouse information centre and cafe - geograph.org.uk - 5054062 (lightened).jpg
| image3 = Dunrobin Castle -Sutherland -Scotland-26May2008 (2).jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Lohflīta ezers; Šerifa tiesas māja Dornohā; Danrobinas pils
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Sutherland-Scotland.svg
| map_caption1 = Saterlendas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Hailenda]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dornoha]], [[Golspi]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1504
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 5252
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2011
| population_total = 12803
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 58
| latm = 15
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 30
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 998
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Saterlenda''' ({{val|en|Sutherland}}, {{val|gd|Cataibh}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas ziemeļos, robežojas dienvidos ar [[Rosa un Kromarti|Rosu un Kromarti]], bet ziemeļaustrumos — ar [[Keitnesa|Keitnesu]]. Ziemeļos un rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet dienvidaustrumos — [[Ziemeļjūra]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Dornoha]] ({{sk|1430}} iedzīvotāji) Ziemeļjūras krastā, bet administratīvais centrs no 1890. līdz 1975. gadam bija [[Golspi]] ({{sk|1290}} iedzīvotāji) ciems.

== Vēsture ==
Saterlendas senākie zināmie iedzīvotāji ir [[pikti]] un pastāvēja Kaitas karaliste, līdz šo apvidu 9. gadsimtā iekaroja [[Orkneja]]s jarls Sigurds Eisteinsons. Grāfistes nosaukums cēlies no [[sennorvēģu valoda]]s ''Suðrland '' — ‘Dienvidzeme’ [attiecībā pret Orkneju salām]. 1098. gadā šī apvidu pārvaldības tiesības no [[Norvēģija]]s pieprasīja [[Skotija]]s karaļnams.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=Y0tWEAAAQBAJ&amp;pg=PT48 Crawford, Barbara E. (2004). &quot;The Earldom of Caithness and the Kingdom of Scotland, 1150–1266&quot;. In Stringer, Keith J. (ed.). ''Essays on the Nobility of Medieval Scotland''.]&lt;/ref&gt; Saterlenda kļuva par hercogisti ap 1224. gadu, kad tika uzcelta [[Dornohas katedrāle]]. Patstāvīga Saterlendas grāfiste (šīra) tika izveidota 1633. gadā; tā iekļāva Saterlendas helcoga valdījumus, kā arī Stratnaveru ziemeļu krastā un Asintu rietumu krastā. Par grāfistes pilsētu kļuva [[Dornoha]], kurai karalis [[Čārlzs I]] 1628. gadā piešķīra karaliskā [[boro]] statusu.

1889. gada administratīvajā reformā Saterlenda tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi; par padomes rezidenci izvēlējās [[Golspi]] ciemu netālu no vēsturiskās Danrobinas hercoga pils. 1975. gada reformā Saterlendas grāfiste tika likvidēta un izveidots Saterlendas distrikts Hailendas reģiona sastāvā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Saterlendas bijušajās grāfistes robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals ar savu lordu leitnantu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>pvsl6i3z079138axkdno4gh3ympajyi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499404</id>
      <parentid>4499403</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T17:33:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Saterlenda (grāfiste)]] uz [[Saterlenda]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4499403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5151" sha1="pvsl6i3z079138axkdno4gh3ympajyi" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Skotijas grāfisti|jaunzēlandiešu aktrisi|Ferna Saterlenda}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Saterlenda
| official_name = ''Sutherland''&lt;br/&gt;''Cataibh''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Loch Fleet from the east bank.jpg
| image2 = Dornoch, The Carnegie Courthouse information centre and cafe - geograph.org.uk - 5054062 (lightened).jpg
| image3 = Dunrobin Castle -Sutherland -Scotland-26May2008 (2).jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Lohflīta ezers; Šerifa tiesas māja Dornohā; Danrobinas pils
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Sutherland-Scotland.svg
| map_caption1 = Saterlendas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Hailenda]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dornoha]], [[Golspi]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1504
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 5252
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2011
| population_total = 12803
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 58
| latm = 15
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 30
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 998
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Saterlenda''' ({{val|en|Sutherland}}, {{val|gd|Cataibh}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas ziemeļos, robežojas dienvidos ar [[Rosa un Kromarti|Rosu un Kromarti]], bet ziemeļaustrumos — ar [[Keitnesa|Keitnesu]]. Ziemeļos un rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet dienvidaustrumos — [[Ziemeļjūra]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Dornoha]] ({{sk|1430}} iedzīvotāji) Ziemeļjūras krastā, bet administratīvais centrs no 1890. līdz 1975. gadam bija [[Golspi]] ({{sk|1290}} iedzīvotāji) ciems.

== Vēsture ==
Saterlendas senākie zināmie iedzīvotāji ir [[pikti]] un pastāvēja Kaitas karaliste, līdz šo apvidu 9. gadsimtā iekaroja [[Orkneja]]s jarls Sigurds Eisteinsons. Grāfistes nosaukums cēlies no [[sennorvēģu valoda]]s ''Suðrland '' — ‘Dienvidzeme’ [attiecībā pret Orkneju salām]. 1098. gadā šī apvidu pārvaldības tiesības no [[Norvēģija]]s pieprasīja [[Skotija]]s karaļnams.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=Y0tWEAAAQBAJ&amp;pg=PT48 Crawford, Barbara E. (2004). &quot;The Earldom of Caithness and the Kingdom of Scotland, 1150–1266&quot;. In Stringer, Keith J. (ed.). ''Essays on the Nobility of Medieval Scotland''.]&lt;/ref&gt; Saterlenda kļuva par hercogisti ap 1224. gadu, kad tika uzcelta [[Dornohas katedrāle]]. Patstāvīga Saterlendas grāfiste (šīra) tika izveidota 1633. gadā; tā iekļāva Saterlendas helcoga valdījumus, kā arī Stratnaveru ziemeļu krastā un Asintu rietumu krastā. Par grāfistes pilsētu kļuva [[Dornoha]], kurai karalis [[Čārlzs I]] 1628. gadā piešķīra karaliskā [[boro]] statusu.

1889. gada administratīvajā reformā Saterlenda tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi; par padomes rezidenci izvēlējās [[Golspi]] ciemu netālu no vēsturiskās Danrobinas hercoga pils. 1975. gada reformā Saterlendas grāfiste tika likvidēta un izveidots Saterlendas distrikts Hailendas reģiona sastāvā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Saterlendas bijušajās grāfistes robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals ar savu lordu leitnantu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>pvsl6i3z079138axkdno4gh3ympajyi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499569</id>
      <parentid>4499404</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T07:22:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4499569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5151" sha1="57p7zegv1bhjxhzbojjao6p64mw2nvf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Skotijas grāfisti|jaunzēlandiešu aktrisi|Ferna Saterlenda}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Saterlenda
| official_name = ''Sutherland''&lt;br/&gt;''Cataibh''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Loch Fleet from the east bank.jpg
| image2 = Dornoch, The Carnegie Courthouse information centre and cafe - geograph.org.uk - 5054062 (lightened).jpg
| image3 = Dunrobin Castle -Sutherland -Scotland-26May2008 (2).jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Lohflīta ezers; Šerifa tiesas māja Dornohā; Danrobinas pils
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Sutherland-Scotland.svg
| map_caption1 = Saterlendas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Hailenda]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dornoha]], [[Golspi]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1633
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 5252
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2011
| population_total = 12803
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 58
| latm = 15
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 30
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 998
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Saterlenda''' ({{val|en|Sutherland}}, {{val|gd|Cataibh}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas ziemeļos, robežojas dienvidos ar [[Rosa un Kromarti|Rosu un Kromarti]], bet ziemeļaustrumos — ar [[Keitnesa|Keitnesu]]. Ziemeļos un rietumos krastus apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet dienvidaustrumos — [[Ziemeļjūra]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Dornoha]] ({{sk|1430}} iedzīvotāji) Ziemeļjūras krastā, bet administratīvais centrs no 1890. līdz 1975. gadam bija [[Golspi]] ({{sk|1290}} iedzīvotāji) ciems.

== Vēsture ==
Saterlendas senākie zināmie iedzīvotāji ir [[pikti]] un pastāvēja Kaitas karaliste, līdz šo apvidu 9. gadsimtā iekaroja [[Orkneja]]s jarls Sigurds Eisteinsons. Grāfistes nosaukums cēlies no [[sennorvēģu valoda]]s ''Suðrland '' — ‘Dienvidzeme’ [attiecībā pret Orkneju salām]. 1098. gadā šī apvidu pārvaldības tiesības no [[Norvēģija]]s pieprasīja [[Skotija]]s karaļnams.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=Y0tWEAAAQBAJ&amp;pg=PT48 Crawford, Barbara E. (2004). &quot;The Earldom of Caithness and the Kingdom of Scotland, 1150–1266&quot;. In Stringer, Keith J. (ed.). ''Essays on the Nobility of Medieval Scotland''.]&lt;/ref&gt; Saterlenda kļuva par hercogisti ap 1224. gadu, kad tika uzcelta [[Dornohas katedrāle]]. Patstāvīga Saterlendas grāfiste (šīra) tika izveidota 1633. gadā; tā iekļāva Saterlendas helcoga valdījumus, kā arī Stratnaveru ziemeļu krastā un Asintu rietumu krastā. Par grāfistes pilsētu kļuva [[Dornoha]], kurai karalis [[Čārlzs I]] 1628. gadā piešķīra karaliskā [[boro]] statusu.

1889. gada administratīvajā reformā Saterlenda tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi; par padomes rezidenci izvēlējās [[Golspi]] ciemu netālu no vēsturiskās Danrobinas hercoga pils. 1975. gada reformā Saterlendas grāfiste tika likvidēta un izveidots Saterlendas distrikts Hailendas reģiona sastāvā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Saterlendas bijušajās grāfistes robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals ar savu lordu leitnantu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>57p7zegv1bhjxhzbojjao6p64mw2nvf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saterlenda (grāfiste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636188</id>
    <redirect title="Saterlenda" />
    <revision>
      <id>4499405</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:33:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Saterlenda (grāfiste)]] uz [[Saterlenda]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4499405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="00usr25lt0hjnhg3mkfrp334vac2ejc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saterlenda]]</text>
      <sha1>00usr25lt0hjnhg3mkfrp334vac2ejc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cataibh</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636189</id>
    <redirect title="Saterlenda" />
    <revision>
      <id>4499406</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:34:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Saterlenda]]</comment>
      <origin>4499406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="00usr25lt0hjnhg3mkfrp334vac2ejc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saterlenda]]</text>
      <sha1>00usr25lt0hjnhg3mkfrp334vac2ejc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Saulgriezite/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>636190</id>
    <revision>
      <id>4499408</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:38:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota Saulgriezītes raksta smilšu kaste</comment>
      <origin>4499408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="231" sha1="fup929ew0n3y54i9lff0xoc64qu4i3s" xml:space="preserve">  Šeit tiek veidots raksta “Saulgriezīte” melnraksts.

==  Vēsture ==

==  Darbība un kopienas loma ==

==  Skolotāji un vadība ==

==  Finansējums un atbalsts ==

== Organizatoriskās pārmaiņas ==

== Atsauces ==</text>
      <sha1>fup929ew0n3y54i9lff0xoc64qu4i3s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499423</id>
      <parentid>4499408</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:25:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Vēsture */  pirmais melnraksts</comment>
      <origin>4499423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1431" sha1="o5hub1fekzy62plm61rccpn06tr1slb" xml:space="preserve">  Šeit tiek veidots raksta “Saulgriezīte” melnraksts.

==  Vēsture ==
Saulgriezītes pirmsākumi meklējami laikā, kad pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Īrijā strauji pieauga latviešu kopiena. 2004. gada nogalē Dublinā, Īrijas Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas telpās, notika pirmais dievkalpojums latviešu valodā. To organizēja Latvijas vēstniecība Īrijā - tolaik Latvijas vēstnieks Īrijā bija Indulis Ābelis, kurš aktīvi iesaistījās darbā ar latviešu diasporu. Dievkalpojums kļuva par vienu no agrīnajiem latviešu kopienas satikšanās punktiem Dublinā, un tā kontekstā sākās sarunas par bērnu skolu un biedrības izveidi.

2005. gada Lieldienu dievkalpojumā vēstniecība izplatīja anketu, lai noskaidrotu interesi par iesaistīšanos topošās svētdienas skoliņas darbā. Saskaņā ar tālaika publikāciju Jolanta Šmite pieteicās darbam skolā un kopā ar Ramonu Āboliņu kļuva par vienu no pirmajām skolotājām.

Atsaucoties uz diaspora esošo interesi par latviešu bērnu nogales skolu, vēstniecība pēc savas inciatīvas publiski aicināja uz pirmo skolas nodarbību, kas notika 2005. gada 29. maijā plkst. 14.30 Īrijas Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā Dublinā.

==  Darbība un kopienas loma ==

==  Skolotāji un vadība ==

==  Finansējums un atbalsts ==

== Organizatoriskās pārmaiņas ==

== Atsauces ==</text>
      <sha1>o5hub1fekzy62plm61rccpn06tr1slb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499429</id>
      <parentid>4499423</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T18:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Vēsture */ iekšējie linki</comment>
      <origin>4499429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1729" sha1="fphx19v3k8tnzbfida3e4h6av0b6mq3" xml:space="preserve">  Šeit tiek veidots raksta “Saulgriezīte” melnraksts.

==  Vēsture ==
Saulgriezītes pirmsākumi meklējami laikā, kad pēc Latvijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] [[Īrija|Īrijā]] strauji pieauga [[Latvieši|latviešu]] kopiena. 2004. gada nogalē [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijas]] Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] telpās, notika pirmais dievkalpojums [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. To organizēja [[Latvija|Latvijas]] [[vēstniecība]] [[Īrija|Īrijā]] - tolaik [[Latvija|Latvijas]] vēstnieks [[Īrija|Īrijā]] bija [[Indulis Ābelis]], kurš aktīvi iesaistījās darbā ar latviešu [[Diaspora|diasporu]]. Dievkalpojums kļuva par vienu no agrīnajiem [[Īrijas latvieši|Īrijas latviešu]] kopienas satikšanās punktiem [[Dublina|Dublinā]], un tā kontekstā sākās sarunas par bērnu skolu un biedrības izveidi.

2005. gada [[Lieldienas|Lieldienu]] dievkalpojumā vēstniecība izplatīja anketu, lai noskaidrotu interesi par iesaistīšanos topošās svētdienas skoliņas darbā. Saskaņā ar tālaika publikāciju Jolanta Šmite pieteicās darbam skolā un kopā ar Ramonu Āboliņu kļuva par vienu no pirmajām skolotājām.

Atsaucoties uz [[diaspora]] esošo interesi par latviešu bērnu nogales skolu, vēstniecība pēc savas inciatīvas publiski aicināja uz pirmo skolas nodarbību, kas notika 2005. gada 29. maijā plkst. 14.30 Īrijas Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] draudzes namā Dublinā.

==  Darbība un kopienas loma ==

==  Skolotāji un vadība ==

==  Finansējums un atbalsts ==

== Organizatoriskās pārmaiņas ==

== Atsauces ==</text>
      <sha1>fphx19v3k8tnzbfida3e4h6av0b6mq3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499452</id>
      <parentid>4499429</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:25:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saulgriezite</username>
        <id>148381</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4499452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3091" sha1="gw1pofq8yi907xc9214pgyzgumkyz3h" xml:space="preserve">  Šeit tiek veidots raksta “Saulgriezīte” melnraksts.

==  Vēsture ==
Saulgriezītes pirmsākumi meklējami laikā, kad pēc Latvijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] [[Īrija|Īrijā]] strauji pieauga [[Latvieši|latviešu]] kopiena. 2004. gada nogalē [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijas]] Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] telpās, notika pirmais dievkalpojums [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]&lt;ref name=&quot;dievkalpojums2004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
   |url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/latviesi-irija-pulcejieties-ziemsvetkiem/
   |title=Latvieši Īrijā, pulcējieties Ziemsvētkiem!
   |author=Tālis Rēdmanis
   |website=Alūksniešiem.lv
   |date=2004-11-25
   |access-date=2026-07-26
  }}&lt;/ref&gt; . To organizēja [[Latvija|Latvijas]] [[vēstniecība]] [[Īrija|Īrijā]] - tolaik [[Latvija|Latvijas]] vēstnieks [[Īrija|Īrijā]] bija [[Indulis Ābelis]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7538/
   |title=Indulis Ābelis. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā
   |author=Laima Ozola
   |website=Baltic-Ireland.ie
   |date=2007-04-17
   |access-date=2026-07-26
  }}&lt;/ref&gt;, kurš aktīvi iesaistījās darbā ar latviešu [[Diaspora|diasporu]]. Dievkalpojums kļuva par vienu no agrīnajiem [[Īrijas latvieši|Īrijas latviešu]] kopienas satikšanās punktiem [[Dublina|Dublinā]], un tā kontekstā sākās sarunas par bērnu skolu un biedrības izveidi.

2005. gada [[Lieldienas|Lieldienu]] dievkalpojumā vēstniecība izplatīja anketu, lai noskaidrotu interesi par iesaistīšanos topošās svētdienas skoliņas darbā. Saskaņā ar tālaika publikāciju Jolanta Šmite pieteicās darbam skolā un kopā ar Ramonu Āboliņu kļuva par vienu no pirmajām skolotājām   &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:203880%7Carticle:DIVL179
   |title=Dar' man tēvis pastaliņas — arī Īrijā!
   |work=Austrālijas Latvietis
   |issue=2753
   |date=2005-06-08
   |access-date=2026-07-26
  }}&lt;/ref&gt;

Atsaucoties uz [[diaspora]] esošo interesi par latviešu bērnu nogales skolu, vēstniecība pēc savas inciatīvas publiski aicināja uz pirmo skolas nodarbību, kas notika 2005. gada 29. maijā plkst. 14.30 Īrijas Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] draudzes namā Dublinā &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   |url=https://www2.mfa.gov.lv/en/component/content/article?Itemid=353&amp;id=5856%3Alatvian-
   children-s-school-opens-in-ireland
   |title=Latvian children's school opens in Ireland
   |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
   |access-date=2026-07-26
  }}&lt;/ref&gt;  &lt;ref&gt;[https://latviansonline.com/latvian-school-to-open-in-ireland/ Andris Straumanis, “Latvian
  school to open in Ireland”, ''Latvians Online'', 2005. gada 25. maijs.]&lt;/ref&gt;.

==  Darbība un kopienas loma ==

==  Skolotāji un vadība ==

==  Finansējums un atbalsts ==

== Organizatoriskās pārmaiņas ==

== Atsauces ==
 {{atsauces}}</text>
      <sha1>gw1pofq8yi907xc9214pgyzgumkyz3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Okons-Engstlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636191</id>
    <revision>
      <id>4499415</id>
      <timestamp>2026-07-26T17:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1|24}} | birth_place =  | caps1 = 8 | caps2 = 23 | caps3 = 0 | clubnumber =  | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica II]] | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Ostende}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 186 | image = Paul Okon-Engstler Aus...</comment>
      <origin>4499415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2232" sha1="16ywt7ti9em4phacw3vpyff28ildd4u" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 8
| caps2 = 23
| caps3 = 0
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica II]]
| clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Ostende}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 186
| image = Paul Okon-Engstler Australia v USA 19 June 2026-20.jpg
| caption = Pols Okons-Engstlers 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U23
| nationalyears2 = 2024—
| nationalyears1 = 2023—2025
| nationalcaps1 = 17
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pols Okons-Engstlers
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2024—2025
| years2 = 2025—2026
| years3 = 2026—
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalyears3 = 2025—
}}
'''Pols Okons-Engstlers''' ({{Val|en|Paul Okon-Engstler}}, dzimis {{Dat|2005|1|24}}) ir [[Austrālija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Okons-Engstlers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Köln]]''.

Iepriekš pārstāvējis Portugāles komandu ''[[SL Benfica|Benfica B]]'' un Austrālijas komandu ''[[Sydney FC]]''.

[[Austrālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Okons-Engstlers, Pols}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumflandrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>16ywt7ti9em4phacw3vpyff28ildd4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Remains of the Day</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636192</id>
    <redirect title="Dienas atlikusī daļa (filma)" />
    <revision>
      <id>4499418</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:01:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Dienas atlikusī daļa (filma)]]</comment>
      <origin>4499418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="sdmt8m9wwhhk8akgd76dfqjeempa3s1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dienas atlikusī daļa (filma)]]</text>
      <sha1>sdmt8m9wwhhk8akgd76dfqjeempa3s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elaidža Džasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636193</id>
    <revision>
      <id>4499420</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:09:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|1}} | birth_place =  | caps1 = 50 | caps2 = 20 | caps3 = 71 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Western Suburbs FC|Western Suburbs]] | clubs2 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Eastern Suburbs AFC|Eastern Suburbs]] | clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC Helsingør|Helsingør]] | countryofbirth = {{vieta|Jaunzēlande|Palmerstonnorta}} | currentclub = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]...</comment>
      <origin>4499420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3184" sha1="tgpie920wn6iq2iif3aachst46lopay" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 50
| caps2 = 20
| caps3 = 71
| clubnumber = 8
| clubs1 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Western Suburbs FC|Western Suburbs]]
| clubs2 = {{flaga|Jaunzēlande}} [[Eastern Suburbs AFC|Eastern Suburbs]]
| clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC Helsingør|Helsingør]]
| countryofbirth = {{vieta|Jaunzēlande|Palmerstonnorta}}
| currentclub = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| goals1 = 26
| goals2 = 7
| goals3 = 13
| height = 174
| image = Elijah Just (cropped).jpg
| caption = Elaidža Džasts 2026. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlandes U17
| nationalteam2 = {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlandes U20
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| name = 
| playername = Elaidža Džasts
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2019
| years3 = 2019—2022
| nationalcaps3 = 47
| nationalgoals3 = 12
| nationalteam3 = {{fb|NZL}}
| nationalyears3 = 2019—
| years4 = 2022—2025
| caps4 = 58
| clubs4 = {{flaga|Dānija}} [[AC Horsens|Horsens]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[SKN St. Pölten]]
| years5 = 2024—2025
| caps5 = 19
| goals5 = 6
| years6 = 2025—2026
| clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Motherwell FC|Motherwell]]
| caps6 = 35
| goals6 = 7
| clubs7 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}
'''Elaidža Henrijs Džasts''' ({{Val|en|Elijah Henry Just}}, dzimis {{Dat|2000|5|1}}) ir [[Jaunzēlande]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandes futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Džasts spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]''.

Iepriekš spēlējis Jaunzēlandes komandās ''[[Western Suburbs FC|Western Suburbs]]'' un ''[[Eastern Suburbs AFC|Eastern Suburbs]]'', Dānijas komandās ''[[FC Helsingør|Helsingør]]'' un ''[[AC Horsens|Horsens]]'', Austrijas komandā ''[[SKN St. Pölten]]'' un Skotijas komandā ''[[Motherwell FC|Motherwell]]''.

[[Jaunzēlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Jaunzēlandes futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Džasts, Elaidža}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AC Horsens spēlētāji]]
[[Kategorija:SKN St. Pölten spēlētāji]]
[[Kategorija:Motherwell FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>tgpie920wn6iq2iif3aachst46lopay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maksimiljano Arauho</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636194</id>
    <revision>
      <id>4499426</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:31:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|15}} | birth_place =  | caps1 = 33 | caps2 = 83 | caps3 = 55 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Club Puebla|Puebla]] | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]] | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | goals1 = 1 | goals2 = 8 | goal...</comment>
      <origin>4499426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2848" sha1="4coqsbd3s5ry4ngcwktvxgwtt55lmrc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 33
| caps2 = 83
| caps3 = 55
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]]
| clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Club Puebla|Puebla]]
| clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]
| countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| goals1 = 1
| goals2 = 8
| goals3 = 10
| height = 176
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U22
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 28
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| name = 
| playername = Maksimiljano Arauho
| position = [[Pussargs (futbols)|Kreisās malas pussargs]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2020—2022
| years3 = 2023—2024
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 31
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvajas U23
| nationalteam4 = {{fb|URU}}
| nationalyears3 = 2020
| nationalyears4 = 2023—
| years4 = 2024—
| caps4 = 57
| clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| goals4 = 8
}}
'''Maksimiljano Havjers Arauho Vilčess''' ({{Val|es|Maximiliano Javier Araújo Vilches}}, dzimis {{Dat|2000|3|15}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|kreisās malas pussarga]] un [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Arauho spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[Sporting CP]]''.

Iepriekš spēlējis Urugvajas komandā ''[[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]]'', kā arī Meksikas komandās ''[[Club Puebla|Puebla]]'' un ''[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]''.

[[Urugvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting CP'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2024—25
* [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Urugvajas futbolists-aizmetnis}}
{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Arauho, Maksimiljano}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Urugvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Montevideo Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Puebla spēlētāji]]
[[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>4coqsbd3s5ry4ngcwktvxgwtt55lmrc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>O Hjongju</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636195</id>
    <revision>
      <id>4499430</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|12}} | birth_place =  | caps1 = 49 | caps2 = 38 | caps3 = 36 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Suwon Samsung Bluewings]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Gimcheon Sangmu F.C.|Gimcheon Sangmu]] | clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Namjandzu}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals1 = 1...</comment>
      <origin>4499430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="gl1tw2ndac2byw89gl29nugehnt4t8b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 49
| caps2 = 38
| caps3 = 36
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Suwon Samsung Bluewings]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Gimcheon Sangmu F.C.|Gimcheon Sangmu]]
| clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Namjandzu}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals1 = 13
| goals2 = 7
| goals3 = 11
| height = 187
| image = Oh Hyeon-gyu BJK.jpeg
| caption = O Hjongju 2026. gadā
| nationalcaps2 = 13
| nationalgoals1 = 5
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U14
| nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U17
| nationalyears2 = 2016—2018
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}}
| name = 
| playername = O Hjongju
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2023
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2023—2024
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 30
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 7
| nationalteam3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23
| nationalteam5 = {{fb|KOR}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021—2022
| nationalyears5 = 2022—
| years4 = 2024—2026
| caps4 = 56
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| goals4 = 15
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years5 = 2026—
| caps5 = 13
| goals5 = 6
}}
'''O Hjongju''' ({{Val|ko|오현규}}, dzimis {{Dat|2001|4|12}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada O Hjongju spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]].

Iepriekš spēlējis Dienvidkorejas komandās ''[[Suwon Samsung Bluewings]]'' un ''[[Gimcheon Sangmu F.C.|Gimcheon Sangmu]]'', Skotijas komandā [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] un Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''.

[[Dienvidkorejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas Premjerlīga]]: 2022—23, 2023—24
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2022—23, 2023—24
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}}
{{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]]
[[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>gl1tw2ndac2byw89gl29nugehnt4t8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Red Bull Rings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636196</id>
    <redirect title="Red Bull Ring" />
    <revision>
      <id>4499435</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Red Bull Rings]] uz [[Red Bull Ring]]: lai paliek oriģinālvalodā......</comment>
      <origin>4499435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Red Bull Ring]]</text>
      <sha1>kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Österreichring</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636197</id>
    <redirect title="Red Bull Ring" />
    <revision>
      <id>4499441</id>
      <timestamp>2026-07-26T18:55:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Red Bull Ring]]</comment>
      <origin>4499441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Red Bull Ring]]</text>
      <sha1>kvkk9b7e3bqjogbrtweznro0x3zjjbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arturs Kenedijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636198</id>
    <revision>
      <id>4499442</id>
      <timestamp>2026-07-26T19:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Arturs Kenedijs | vārds_orig = ''Arthur Kennedy'' | attēls = Brandon deWilde Arthur Kennedy Stage 67 1966.JPG | attēla izmērs =  | komentārs = Arturs Kenedijs (pa labi) seriālā ''[[Stage 67]]'' (1966) | dz. vārds =  | dz. datums = {{dat|1914|2|17}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vustera|2s=Vustera (Masačūsetsa)}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1990|1|5|1914|2|17}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Bre...</comment>
      <origin>4499442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2752" sha1="bbnwdi57bih7xdo83durp1umqsujxsi" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Arturs Kenedijs
| vārds_orig = ''Arthur Kennedy''
| attēls = Brandon deWilde Arthur Kennedy Stage 67 1966.JPG
| attēla izmērs = 
| komentārs = Arturs Kenedijs (pa labi) seriālā ''[[Stage 67]]'' (1966)
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1914|2|17}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vustera|2s=Vustera (Masačūsetsa)}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1990|1|5|1914|2|17}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Brenforda}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1937—1990
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Džons Arturs Kenedijs''' ({{Val|en|John Arthur Kennedy}}, dzimis {{Dat|1914|2|17}}, miris {{Dat|1990|1|5}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]].

Nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; par filmu ''[[Bright Victory]]'' (1951), kā arī kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par filmām ''[[Champion (filma)|Champion]]'' (1949), ''[[Trial]]'' (1955), ''[[Peyton Place]]'' (1957) un ''[[Some Came Running]]'' (1958). Par filmu ''Trial'' saņēmis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Piedalījies arī filmās &quot;[[Lielā izlaušanās]]&quot; (''High Sierra'', 1941), ''[[They Died with Their Boots On]]'' (1941), ''[[Bend of the River]]'' (1952), ''[[The Desperate Hours]]'' (1955), &quot;[[Vīrs no Laramijas]]&quot; (''The Man from Laramie,'' 1955), ''[[A Summer Place]]'' (1959), ''[[Elmer Gantry]]'' (1960), ''[[Barabbas]]'' (1961), &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; (1962), ''[[Nevada Smith]]'' (1966) un ''[[Fantastic Voyage]]'' (1966)

Par izrādi ''[[Death of a Salesman]]'' 1949. gadā saņēmis [[Tony balva|''Tony'' balvu]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kenedijs, Arturs}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV teātra aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>bbnwdi57bih7xdo83durp1umqsujxsi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499611</id>
      <parentid>4499442</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:23:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4499611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2781" sha1="cayqsyjbgjv2chdwtzofjkexskvpnw7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Arturs Kenedijs
| vārds_orig = ''Arthur Kennedy''
| attēls = Brandon deWilde Arthur Kennedy Stage 67 1966.JPG
| attēla izmērs = 
| komentārs = Arturs Kenedijs (pa labi) seriālā ''[[Stage 67]]'' (1966)
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1914|2|17}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vustera|2s=Vustera (Masačūsetsa)}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1990|1|5|1914|2|17}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Brenforda}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1937—1990
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Džons Arturs Kenedijs''' ({{Val|en|John Arthur Kennedy}}; dzimis {{Dat|1914|2|17}}, miris {{Dat|1990|1|5}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]].

Nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; par filmu ''[[Bright Victory]]'' (1951), kā arī kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; par filmām ''[[Champion (filma)|Champion]]'' (1949), ''[[Trial]]'' (1955), ''[[Peyton Place]]'' (1957) un ''[[Some Came Running]]'' (1958). Par filmu ''Trial'' saņēmis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Piedalījies arī filmās &quot;[[Lielā izlaušanās]]&quot; (''High Sierra'', 1941), ''[[They Died with Their Boots On]]'' (1941), ''[[Bend of the River]]'' (1952), ''[[The Desperate Hours]]'' (1955), &quot;[[Vīrs no Laramijas]]&quot; (''The Man from Laramie,'' 1955), ''[[A Summer Place]]'' (1959), ''[[Elmer Gantry]]'' (1960), ''[[Barabbas]]'' (1961), &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; (1962), ''[[Nevada Smith]]'' (1966) un ''[[Fantastic Voyage]]'' (1966)

Par izrādi ''[[Death of a Salesman]]'' 1949. gadā saņēmis [[Tony balva|''Tony'' balvu]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kenedijs, Arturs}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:ASV teātra aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>cayqsyjbgjv2chdwtzofjkexskvpnw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cadillac F1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636199</id>
    <revision>
      <id>4499444</id>
      <timestamp>2026-07-26T19:10:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Motorsporta komandas infokaste | Ī_vārds       =''Cadillac'' | Logo          = [[file:Cadillac Formula 1 Team logo.png|250px|alt=]] | P_vārds       = ''Cadillac Formula 1 Team'' | Vlt           = {{USA}} | Bāz           = {{plainlist| * [[Fišersa]], ASV * [[Konkorda]], ASV * [[Vorena (Mičigana)|Vorena]], ASV &lt;!-- Please read MOS:USA --&gt; * {{nowrap|[[Silverstona]], Anglija}} }} | Dir           = {{flaga|GBR}} [[Greiems Loudons]] | Teh           = {{flaga|Apvienotā Karali...</comment>
      <origin>4499444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4347" sha1="0bt55i0flkd7q4f4o2kik9klerxecv7" xml:space="preserve">{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       =''Cadillac''
| Logo          = [[file:Cadillac Formula 1 Team logo.png|250px|alt=]]
| P_vārds       = ''Cadillac Formula 1 Team''
| Vlt           = {{USA}}
| Bāz           = {{plainlist|
* [[Fišersa]], ASV
* [[Konkorda]], ASV
* [[Vorena (Mičigana)|Vorena]], ASV &lt;!-- Please read MOS:USA --&gt;
* {{nowrap|[[Silverstona]], Anglija}}
}}
| Dir           = {{flaga|GBR}} [[Greiems Loudons]]
| Teh           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Niks Česters]]&lt;ref&gt;{{Cite web|title=LinkedIn |url=https://www.linkedin.com/in/nicholas-chester-61b8673/|website=LinkedIn|language=en}}&lt;/ref&gt;
| Dib           = {{flaga|ASV}} ''[[Cadillac]]''
| SPil          = 11. {{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]]&lt;br/ &gt;77. {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]
| Tes           = 24. {{flaga|Ķīna}} [[Džou Guaņju]]&lt;br&gt;{{flaga|ASV}} Koltons Herta
| Šas           = [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{cite web |title=Checo Pérez y Cadillac revelan el monoplaza CA01 para Formula 1 |url=https://elcongresista.mx/deportes/checo-perez-cadillac-ca01-f1/ |access-date=February 24, 2026 |language=es |date=February 9, 2026 |trans-title=Checo Pérez and Cadillac unveil the CA01 single-seater for Formula 1 |website=El Congresista}}&lt;/ref&gt;
| Dzi           = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| Rie           = [[Pirelli]]
| Deb           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
| Sac           = 11
| Kon           = 0
| Čem           = 0
| Uzv           = 0
| Pol           = 0
| Apl           = 0
| Pēdsez        = 2026
| Pēdpoz        = 
}}
'''Cadillac F1''' (pilnais nosaukums '''Cadillac Formula 1 Team''') ir [[Formula 1]] komanda no [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kura sāka piedalīties čempionātā {{f1|2026}}. sezonā.

Cadillac kļuva par pirmo jauno, neatkarīgo konstruktoru, kas pievienojās formulas sacensībām kopš [[Haas F1|Haas]] {{f1|2016}}. gadā. Projektam ir trīs bāzes Amerikas Savienotajās Valstīs — Fišersā, [[Indiāna]]s štatā; [[Konkorda|Konkordā]], [[Ziemeļkarolīna]]s štatā; un Vorenā, [[Mičigana]]s štatā —, kā arī Lielbritānijas bāze [[Silverstona|Silverstonā]]. Vēlāk dzinēju nodaļa atradīsies Ziemeļkarolīnā.
== Vēsture ==
2023. gada janvārī [[General Motors]] paziņoja par savu nodomu sadarbībā ar Andretti Global iesaistīt [[Cadillac]] zīmolu [[Formula 1]] sacīkstēs. Šo soli apstiprināja [[FIA]], bet Formula 1 grupa noraidīja.

2024. gada 25. novembrī Formula 1 paziņoja, ka General Motors piedalīsies čempionātā kā konstruktors, sākot ar 2026. gada sezonu ar Cadillac zīmolu, un kā dzinēju piegādātājs, sākot ar 2029. gada sezonu. Stefano Domenikali paziņoja, ka viņu apņemšanās īstenot projektu ir &quot;svarīga un pozitīva mūsu sporta veida attīstības demonstrācija&quot;. GM apstiprināja, ka 1978. gada Formula 1 čempions [[Mario Andreti]] pievienosies komandas direktoru padomei. 2024. gada decembrī [[Ferrari]] paziņoja par daudzgadu partnerību ar Cadillac kā dzinēju piegādātāju amerikāņu komandai. 2025. gada 26. augustā Cadillac paziņoja savu 2026. gada sezonas sastāvu, parakstot daudzgadu līgumus ar pilotiem [[Valteri Botass|Valteri Botasu]] un [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].

2026. gada 8. martā komanda piedalījās savās pirmajās sacīkstēs — [[Austrālijas Grand Prix]].
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Graeme Lowdon Team Principal of Manor Racing (27225791605) (2) (cropped2).jpg|thumb|Par pirmo komandas vadītāju tika pieņemts Greiems Loudons, bijušais [[Virgin Racing|Virgin]] un [[Marussia]] komandu izpilddirektors.|alt=
FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg|thumb|[[Serhio Peress]] pie [[Cadillac MAC-26]] automašīnas stūres 2026. gada Austrijas Grand Prix izcīņas laikā
Interstate Highway 69 winds its way north through the Indianapolis suburb of Fishers, Indiana.jpg|thumb|Cadillac galvenā mītne atradīsies speciāli uzbūvētā rūpnīcā Fišersā, Indiānas štatā..|alt=
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.cadillacf1team.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{F1 piloti}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}
{{F1 konstruktoru kauss}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports ASV]]</text>
      <sha1>0bt55i0flkd7q4f4o2kik9klerxecv7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499445</id>
      <parentid>4499444</parentid>
      <timestamp>2026-07-26T19:10:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4499445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4321" sha1="2bw1asj1xql0yadtdcgu4s4eb9avfr0" xml:space="preserve">{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       =''Cadillac''
| Logo          = [[file:Cadillac Formula 1 Team logo.png|250px|alt=]]
| P_vārds       = ''Cadillac Formula 1 Team''
| Vlt           = {{USA}}
| Bāz           = {{plainlist|
* [[Fišersa]], ASV
* [[Konkorda]], ASV
* [[Vorena (Mičigana)|Vorena]], ASV &lt;!-- Please read MOS:USA --&gt;
* {{nowrap|[[Silverstona]], Anglija}}
}}
| Dir           = {{flaga|GBR}} [[Greiems Loudons]]
| Teh           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Niks Česters]]&lt;ref&gt;{{Cite web|title=LinkedIn |url=https://www.linkedin.com/in/nicholas-chester-61b8673/|website=LinkedIn|language=en}}&lt;/ref&gt;
| Dib           = {{flaga|ASV}} ''[[Cadillac]]''
| SPil          = 11. {{flaga|MEX}} [[Serhio Peress]]&lt;br/ &gt;77. {{flaga|FIN}} [[Valteri Botass]]
| Tes           = 24. {{flaga|Ķīna}} [[Džou Guaņju]]&lt;br&gt;{{flaga|ASV}} Koltons Herta
| Šas           = [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{cite web |title=Checo Pérez y Cadillac revelan el monoplaza CA01 para Formula 1 |url=https://elcongresista.mx/deportes/checo-perez-cadillac-ca01-f1/ |access-date=February 24, 2026 |language=es |date=February 9, 2026 |trans-title=Checo Pérez and Cadillac unveil the CA01 single-seater for Formula 1 |website=El Congresista}}&lt;/ref&gt;
| Dzi           = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| Rie           = [[Pirelli]]
| Deb           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
| Sac           = 11
| Kon           = 0
| Čem           = 0
| Uzv           = 0
| Pol           = 0
| Apl           = 0
| Pēdsez        = 2026
| Pēdpoz        = 
}}
'''Cadillac F1''' (pilnais nosaukums '''Cadillac Formula 1 Team''') ir [[Formula 1]] komanda no [[ASV|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kura sāka piedalīties čempionātā {{f1|2026}}. sezonā.

Cadillac kļuva par pirmo jauno, neatkarīgo konstruktoru, kas pievienojās formulas sacensībām kopš [[Haas F1|Haas]] {{f1|2016}}. gadā. Projektam ir trīs bāzes Amerikas Savienotajās Valstīs — Fišersā, [[Indiāna]]s štatā; [[Konkorda|Konkordā]], [[Ziemeļkarolīna]]s štatā; un Vorenā, [[Mičigana]]s štatā —, kā arī Lielbritānijas bāze [[Silverstona|Silverstonā]]. Vēlāk dzinēju nodaļa atradīsies Ziemeļkarolīnā.
== Vēsture ==
2023. gada janvārī [[General Motors]] paziņoja par savu nodomu sadarbībā ar Andretti Global iesaistīt [[Cadillac]] zīmolu [[Formula 1]] sacīkstēs. Šo soli apstiprināja [[FIA]], bet Formula 1 grupa noraidīja.

2024. gada 25. novembrī Formula 1 paziņoja, ka General Motors piedalīsies čempionātā kā konstruktors, sākot ar 2026. gada sezonu ar Cadillac zīmolu, un kā dzinēju piegādātājs, sākot ar 2029. gada sezonu. Stefano Domenikali paziņoja, ka viņu apņemšanās īstenot projektu ir &quot;svarīga un pozitīva mūsu sporta veida attīstības demonstrācija&quot;. GM apstiprināja, ka 1978. gada Formula 1 čempions [[Mario Andreti]] pievienosies komandas direktoru padomei. 2024. gada decembrī [[Ferrari]] paziņoja par daudzgadu partnerību ar Cadillac kā dzinēju piegādātāju amerikāņu komandai. 2025. gada 26. augustā Cadillac paziņoja savu 2026. gada sezonas sastāvu, parakstot daudzgadu līgumus ar pilotiem [[Valteri Botass|Valteri Botasu]] un [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].

2026. gada 8. martā komanda piedalījās savās pirmajās sacīkstēs — [[Austrālijas Grand Prix]].
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Graeme Lowdon Team Principal of Manor Racing (27225791605) (2) (cropped2).jpg|thumb|Par pirmo komandas vadītāju tika pieņemts Greiems Loudons, bijušais [[Virgin Racing|Virgin]] un [[Marussia]] komandu izpilddirektors.|alt=
FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg|thumb|[[Serhio Peress]] pie [[Cadillac MAC-26]] automašīnas stūres 2026. gada Austrijas Grand Prix izcīņas laikā
Interstate Highway 69 winds its way north through the Indianapolis suburb of Fishers, Indiana.jpg|thumb|Cadillac galvenā mītne atradīsies speciāli uzbūvētā rūpnīcā Fišersā, Indiānas štatā..|alt=
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.cadillacf1team.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{F1 piloti}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports ASV]]</text>
      <sha1>2bw1asj1xql0yadtdcgu4s4eb9avfr0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499615</id>
      <parentid>4499445</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T08:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4499615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4565" sha1="by2ayfec68z7yc4zhjpye9ilr2ed9gv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Motorsporta komandas infokaste
| Ī_vārds       =''Cadillac''
| Logo          = [[Attēls:Cadillac Formula 1 Team logo.png|250px|alt=]]
| P_vārds       = ''Cadillac Formula 1 Team''
| Vlt           = {{USA}}
| Bāz           = {{plainlist|
* [[Fišersa]], ASV
* [[Konkorda]], ASV
* [[Vorena (Mičigana)|Vorena]], ASV &lt;!-- Please read MOS:USA --&gt;
* {{nowrap|[[Silverstona]], Anglija}}
}}
| Dir           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Greiems Loudons]]
| Teh           = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Niks Česters]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=LinkedIn |url=https://www.linkedin.com/in/nicholas-chester-61b8673/|website=LinkedIn|language=en}}&lt;/ref&gt;
| Dib           = {{flaga|ASV}} ''[[Cadillac]]''
| SPil          = 11. {{flaga|Meksika}} [[Serhio Peress]]&lt;br/ &gt;77. {{flaga|Somija}} [[Valteri Botass]]
| Tes           = 24. {{flaga|Ķīna}} [[Džou Guaņju]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Koltons Herta
| Šas           = [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Checo Pérez y Cadillac revelan el monoplaza CA01 para Formula 1 |url=https://elcongresista.mx/deportes/checo-perez-cadillac-ca01-f1/ |access-date=February 24, 2026 |language=es |date=February 9, 2026 |trans-title=Checo Pérez and Cadillac unveil the CA01 single-seater for Formula 1 |website=El Congresista}}&lt;/ref&gt;
| Dzi           = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
| Rie           = [[Pirelli]]
| Deb           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
| Pēd           = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Ungārijas}}
| Sac           = 11
| Kon           = 0
| Čem           = 0
| Uzv           = 0
| Pol           = 0
| Apl           = 0
| Pēdsez        = 2026
| Pēdpoz        = 
}}
'''''Cadillac F1''''' (pilnais nosaukums '''''Cadillac Formula 1 Team''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] ''[[Formula 1]]'' komanda, kura dalību čempionātā uzsāka {{f1|2026}}. sezonā.

''Cadillac'' kļuva par pirmo jauno, neatkarīgo konstruktoru, kas pievienojās formulas sacensībām kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gadā. Projektam ir trīs bāzes Amerikas Savienotajās Valstīs — Fišersā, [[Indiāna]]s štatā; [[Konkorda|Konkordā]], [[Ziemeļkarolīna]]s štatā; un Vorenā, [[Mičigana]]s štatā —, kā arī Lielbritānijas bāze [[Silverstona|Silverstonā]]. Vēlāk dzinēju nodaļa atradīsies Ziemeļkarolīnā.

== Vēsture ==
2023. gada janvārī ''[[General Motors]]'' paziņoja par savu nodomu sadarbībā ar ''Andretti Global'' iesaistīt ''[[Cadillac]]'' zīmolu ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs. Šo soli apstiprināja [[FIA]], bet Formula 1 grupa noraidīja.

2024. gada 25. novembrī ''Formula 1'' paziņoja, ka ''General Motors'' piedalīsies čempionātā kā konstruktors, sākot ar 2026. gada sezonu ar ''Cadillac'' zīmolu, un kā dzinēju piegādātājs, sākot ar 2029. gada sezonu. Stefano Domenikali paziņoja, ka viņu apņemšanās īstenot projektu ir &quot;svarīga un pozitīva mūsu sporta veida attīstības demonstrācija&quot;. GM apstiprināja, ka 1978. gada ''Formula 1'' čempions [[Mario Andreti]] pievienosies komandas direktoru padomei. 2024. gada decembrī ''[[Ferrari]]'' paziņoja par daudzgadu partnerību ar ''Cadillac'' kā dzinēju piegādātāju amerikāņu komandai. 2025. gada 26. augustā ''Cadillac'' paziņoja savu 2026. gada sezonas sastāvu, parakstot daudzgadu līgumus ar pilotiem [[Valteri Botass|Valteri Botasu]] un [[Serhio Peress|Serhio Peresu]].

2026. gada 8. martā komanda piedalījās savās pirmajās sacīkstēs — [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Graeme Lowdon Team Principal of Manor Racing (27225791605) (2) (cropped2).jpg|thumb|Par pirmo komandas vadītāju pieņēma Greiemu Loudonu, bijušo ''[[Virgin Racing|Virgin]]'' un ''[[Marussia F1 Team|Marussia]]'' komandu izpilddirektoru.
FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg|thumb|[[Serhio Peress]] pie ''[[Cadillac MAC-26]]'' automašīnas stūres 2026. gada Austrijas ''Grand Prix'' izcīņas laikā
Interstate Highway 69 winds its way north through the Indianapolis suburb of Fishers, Indiana.jpg|thumb|''Cadillac'' galvenā mītne atradīsies speciāli uzbūvētā rūpnīcā Fišersā, Indiānas štatā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{F1 piloti}}
{{Formula 1 autosacīkšu komandas}}

[[Kategorija:Formula 1 komandas]]
[[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]]
[[Kategorija:Autosports ASV]]</text>
      <sha1>by2ayfec68z7yc4zhjpye9ilr2ed9gv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Papildlaiks (sports)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636200</id>
    <revision>
      <id>4499446</id>
      <timestamp>2026-07-26T19:11:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Labošanā}}  '''Papildlaiks''' ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var ie...</comment>
      <origin>4499446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2568" sha1="bt98p4b6d3mprqjctde01n0fa3s9owt" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

'''Papildlaiks''' ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas.

Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru.

== Futbols ==

=== Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) ===
[[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]</text>
      <sha1>bt98p4b6d3mprqjctde01n0fa3s9owt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499621</id>
      <parentid>4499446</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5844" sha1="eh21ogyu2cgmdnjebthjtl31almcnkf" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

'''Papildlaiks''' ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas.

Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā nāve (sports)|pēkšņās nāves]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru.

== Futbols ==

=== Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) ===
[[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.

Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, ''[[Copa del Rey]]'', ''[[DFB-Pokal]]'', ''[[Coppa Italia]]'' pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgas]] izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.–22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultāti tika izšķirti ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — &quot;pēc papildlaika&quot;), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība.

Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs tika mēģināts samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā nāve (sports)|pēkšņo]] [[Pēkšņā nāve (sports)|nāvi]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu &quot;pēc papildlaika ar pēkšņās nāves principu&quot;.

== Basketbols ==

== Hokejs ==

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]</text>
      <sha1>eh21ogyu2cgmdnjebthjtl31almcnkf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499630</id>
      <parentid>4499621</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8671" sha1="lbmlliuevsmcmprgrdzqzxyzk85ilmd" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

'''Papildlaiks''' ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas.

Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā nāve (sports)|pēkšņās nāves]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru.

== Futbols ==

=== Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) ===
[[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, ''[[Copa del Rey]]'', ''[[DFB-Pokal]]'', ''[[Coppa Italia]]'' pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgas]] izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.–22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultāti tika izšķirti ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — &quot;pēc papildlaika&quot;), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība.

Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs tika mēģināts samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā nāve (sports)|pēkšņo]] [[Pēkšņā nāve (sports)|nāvi]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu &quot;pēc papildlaika ar pēkšņās nāves principu&quot;.

== Basketbols ==
[[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Hokejs ==

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]</text>
      <sha1>lbmlliuevsmcmprgrdzqzxyzk85ilmd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499646</id>
      <parentid>4499630</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:41:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4499646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9637" sha1="ej7qcqo664t3kz0cd086nx7klkml1pj" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

'''Papildlaiks''' ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas.

Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru.

== Futbols ==

=== Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) ===
[[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, ''[[Copa del Rey]]'', ''[[DFB-Pokal]]'', ''[[Coppa Italia]]'' pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgas]] izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.–22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultāti tika izšķirti ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — &quot;pēc papildlaika&quot;), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība.

Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs tika mēģināts samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu &quot;pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu&quot;.

== Basketbols ==
[[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Hokejs ==
Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra.

[[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Sporta terminoloģija]]</text>
      <sha1>ej7qcqo664t3kz0cd086nx7klkml1pj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1867. gada kompromiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636201</id>
    <redirect title="1867. gada Austrijas–Ungārijas kompromiss" />
    <revision>
      <id>4499483</id>
      <timestamp>2026-07-26T20:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Biafra pārvietoja lapu [[1867. gada kompromiss]] uz [[1867. gada Austrijas–Ungārijas kompromiss]]: pilns nosaukums.</comment>
      <origin>4499483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58" sha1="82cb9ah5ykb4tiy8t5hvs76eobu7mw0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[1867. gada Austrijas–Ungārijas kompromiss]]</text>
      <sha1>82cb9ah5ykb4tiy8t5hvs76eobu7mw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kūrorti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636202</id>
    <redirect title="Kūrorts" />
    <revision>
      <id>4499492</id>
      <timestamp>2026-07-26T20:36:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kūrorts]]</comment>
      <origin>4499492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="5phumy2biu4f0gze755acj5723a58to" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kūrorts]]</text>
      <sha1>5phumy2biu4f0gze755acj5723a58to</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636203</id>
    <redirect title="Ivars (priekšvārds)" />
    <revision>
      <id>4499493</id>
      <timestamp>2026-07-26T20:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ivars (priekšvārds)]]</comment>
      <origin>4499493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="6rpa9h4o6g7u2os25an5vqpdyfimf2g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ivars (priekšvārds)]]</text>
      <sha1>6rpa9h4o6g7u2os25an5vqpdyfimf2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aigars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636204</id>
    <redirect title="Aigars (priekšvārds)" />
    <revision>
      <id>4499495</id>
      <timestamp>2026-07-26T20:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Aigars (priekšvārds)]]</comment>
      <origin>4499495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="3odvk1maspurf9gl4uxmlq0dx6idlib" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Aigars (priekšvārds)]]</text>
      <sha1>3odvk1maspurf9gl4uxmlq0dx6idlib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Artomiks98</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636205</id>
    <revision>
      <id>4499511</id>
      <timestamp>2026-07-27T00:54:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4499511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="epphuuvslmt82c8azjk2a9nbvzc794q" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Artomiks98}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 03.54 (EEST)</text>
      <sha1>epphuuvslmt82c8azjk2a9nbvzc794q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saldo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636206</id>
    <redirect title="Vladimirs Saldo" />
    <revision>
      <id>4499548</id>
      <timestamp>2026-07-27T04:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vladimirs Saldo]]</comment>
      <origin>4499548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="4dgxpzl9trnqpwk05q9q1u72lbi5cf6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vladimirs Saldo]]</text>
      <sha1>4dgxpzl9trnqpwk05q9q1u72lbi5cf6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Lorenss Einstīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636207</id>
    <redirect title="Alberts Brukss" />
    <revision>
      <id>4499587</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:35:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alberts Brukss]]</comment>
      <origin>4499587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alberts Brukss]]</text>
      <sha1>op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albert Lawrence Einstein</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636208</id>
    <redirect title="Alberts Brukss" />
    <revision>
      <id>4499588</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:35:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alberts Brukss]]</comment>
      <origin>4499588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alberts Brukss]]</text>
      <sha1>op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albert Brooks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636209</id>
    <redirect title="Alberts Brukss" />
    <revision>
      <id>4499589</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:36:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alberts Brukss]]</comment>
      <origin>4499589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alberts Brukss]]</text>
      <sha1>op1mctnp3en34ele98q0r5qfsdind4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinrosšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636210</id>
    <revision>
      <id>4499593</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:46:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kinrosšīra | official_name = ''Kinross-shire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Cheann Rois'' | settlement_type = grāfiste | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = LochLevenBenarty.jpg | image2 = High Street, Kinross (geograph 6830848) (cropped).jpg | image3 = BurleighCastle.jpg | image4 =...</comment>
      <origin>4499593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4103" sha1="34t8f203jy9laz27ljfwbar54b870d7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kinrosšīra
| official_name = ''Kinross-shire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Cheann Rois''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = LochLevenBenarty.jpg
| image2 = High Street, Kinross (geograph 6830848) (cropped).jpg
| image3 = BurleighCastle.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Lohlīvena ezers; Kinrosas rātsnams; Barli pils
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Kinross-shire-Scotland.svg
| map_caption1 = Kinrosšīras grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Pērta un Kinrosa]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Kinrosa]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1252
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 189
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2022
| population_total = 14119
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 56
| latm = 15
| lats = 
| latNS = N
| longd = 3
| longm = 25
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 497
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Kinrosšīra''' ({{val|en|Kinross-shire}}, {{val|gd|Siorrachd Cheann Rois}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Pērta un Kinrosa|Pērtas un Kinrosas]] pašvaldības apgabalā. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas vidusdaļā ap Lohlīvena ezeru, robežojas ziemeļos ar [[Pērtšīra|Pērtšīru]], bet dienvidos — ar [[Faifa|Faifu]]. Grāfistes galvenā pilsēta un lielālā apdzīvotā vieta ir [[Kinrosa]] ({{sk|5610}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Kinrosas grāfiste radusies vēsturiskās Fotrifas provinces teritorijā. Savs šerifs Kinrosā ir kopš vismaz 1252. gada. 1889. gada administratīvajā reformā Kinrosšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi. Kinrosšīra bija vismazāk apdzīvotā Skotijas grāfiste ar 8 tūkstošiem iedzīvotāju 1921. gada tautas skaitīšanā, kādēļ 1929. gadā tika apvienotas Pērtšīras un Kinrosšīras grāfistu padomes; padomes tika ievēlētas atsevišķi, bet darbojās kā Pērtas un Kinrosas vienotā grāfistu padome. 

1975. gada reformā Keitnesas grāfiste kā administratīvā teritorija tika likvidēta un iekļauta Pērtas un Kinrosas distriktā Centrālā reģiona sastāvā. 1996. gada reformā Pērta un Kinrosa tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu. Kinrosa bijušajās grāfistes robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160303232505/https://www.ros.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0017/14921/LandMassCoverageReport2015-proofed.pdf &quot;Land Mass Coverage Report&quot; (PDF). Registers of Scotland.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>34t8f203jy9laz27ljfwbar54b870d7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinross-shire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636211</id>
    <redirect title="Kinrosšīra" />
    <revision>
      <id>4499594</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:47:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kinrosšīra]]</comment>
      <origin>4499594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="myara6evs8h792toybfle7p3ovsl75b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinrosšīra]]</text>
      <sha1>myara6evs8h792toybfle7p3ovsl75b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siorrachd Cheann Rois</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636212</id>
    <redirect title="Kinrosšīra" />
    <revision>
      <id>4499596</id>
      <timestamp>2026-07-27T07:47:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kinrosšīra]]</comment>
      <origin>4499596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="myara6evs8h792toybfle7p3ovsl75b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinrosšīra]]</text>
      <sha1>myara6evs8h792toybfle7p3ovsl75b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinrosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636213</id>
    <revision>
      <id>4499607</id>
      <timestamp>2026-07-27T08:18:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Kinrosa | official_name            = ''Kinross''&lt;br/&gt;''Ceann Rois'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Kinross War Memorial - geog...</comment>
      <origin>4499607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="4t2kvjzuxv2o7y5803z5thddq6hjhk3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kinrosa
| official_name            = ''Kinross''&lt;br/&gt;''Ceann Rois''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Kinross War Memorial - geograph.org.uk - 1449294.jpg
| image2 = Kinross House - geograph.org.uk - 1371211.jpg
| image3 = High Street, Kinross (geograph 6830848).jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Kara memoriāls pilsētas centrā; Kinroshausa; Haistrīta
| image_flag               =
| image_shield             =
| shield_size              =
| pushpin_map              = Skotija#Pērta un Kinrosa#Lielbritānija
| latd = 56 | latm = 12 | lats = 12 | latNS = N
| longd = 03 | longm = 25 | longs = 18 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Pērta un Kinrosa]]
| seat_type                = Vēsturiskās grāfistes centrs
| seat                     = [[Kinrosšīra]]
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 5610
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = KY13
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Kinrosa''' ({{val|en|Kinross}}, {{val|gd|Ceann Rois}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s vidusdaļā, [[Pērta un Kinrosa|Pērtas un Kinrosas]] pašvaldības apgabalā. Tā ir vēsturiskās [[Kinrosšīra]]s grāfistes centrs. Pilsēta atrodas Lohlīvena (''Loch Leven'') ezera rietumu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Pērta (Skotija)|Pērtas]] un 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Edinburga]]s.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārdiem ''Ceann Rois'', kas tulkojumā nozīmē &quot;pussalas gals&quot; vai &quot;ragu gals&quot;, norādot uz pilsētas ģeogrāfisko novietojumu pie Lohlīvena ezera.

== Vēsture ==
Kinrosa vēsturiski attīstījusies kā svarīgs ceļu krustpunkts starp Edinburgu, Pērtu un Skotijas ziemeļaustrumu daļu. Viduslaikos pilsētiņa bija nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs. Kopš 1540. gada tai ir baro na [[boro]] statuss, bet kopš 1685. gada — karaliskā boro stautuss.

Pilsēta un tās apkārtne ir cieši saistīta ar Skotijas karalisko vēsturi. Netālu esošajā Lohlīvena ezerā uz salas atrodas 14. gadsimtā celtā Lohlīvenas pils (''Loch Leven Castle''). Šajā pilī no 1567. līdz 1568. gadam ieslodzījumā tika turēta Skotijas karaliene [[Marija I Stjuarte|Marija Stjuarte]], kurai 1568. gada maijā ar vietējo atbalstītāju palīdzību izdevās no pils bēgt.

17. gadsimta beigās arhitekts sers Viljams Brūss (''Sir William Bruce'') netālu no pilsētas uzcēla Kinrosas namu (''Kinross House''), kas bija viena no pirmajām klasicisma muižām Skotijā un būtiski ietekmēja Skotijas arhitektūras attīstību.

== Saimniecība ==
Mūsdienās Kinrosa ir pazīstama kā tūrisma, atpūtas un lauksaimniecības pakalpojumu centrs. Pilsētas un ezera apkārtnē ir attīstīts tūrisms — no Kinrosas piestātnes kursē prāmis uz Lohlīvenas pils salu. Lohlīvens un tā apkārtne ir ieguvusi arī valsts dabas lieguma statusu, piesaistot putnu vērotājus un dabas tūristus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>4t2kvjzuxv2o7y5803z5thddq6hjhk3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499624</id>
      <parentid>4499607</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T09:25:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>&quot;Tas ir [...] centrs&quot;</comment>
      <origin>4499624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="20bm293vvwknh6rfshep00pwmemm6u6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kinrosa
| official_name            = ''Kinross''&lt;br/&gt;''Ceann Rois''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Kinross War Memorial - geograph.org.uk - 1449294.jpg
| image2 = Kinross House - geograph.org.uk - 1371211.jpg
| image3 = High Street, Kinross (geograph 6830848).jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Kara memoriāls pilsētas centrā; Kinroshausa; Haistrīta
| image_flag               =
| image_shield             =
| shield_size              =
| pushpin_map              = Skotija#Pērta un Kinrosa#Lielbritānija
| latd = 56 | latm = 12 | lats = 12 | latNS = N
| longd = 03 | longm = 25 | longs = 18 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Pērta un Kinrosa]]
| seat_type                = Vēsturiskās grāfistes centrs
| seat                     = [[Kinrosšīra]]
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 5610
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = KY13
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Kinrosa''' ({{val|en|Kinross}}, {{val|gd|Ceann Rois}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s vidusdaļā, [[Pērta un Kinrosa|Pērtas un Kinrosas]] pašvaldības apgabalā. Tas ir vēsturiskās [[Kinrosšīra]]s grāfistes centrs. Pilsēta atrodas Lohlīvena (''Loch Leven'') ezera rietumu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Pērta (Skotija)|Pērtas]] un 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Edinburga]]s.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārdiem ''Ceann Rois'', kas tulkojumā nozīmē &quot;pussalas gals&quot; vai &quot;ragu gals&quot;, norādot uz pilsētas ģeogrāfisko novietojumu pie Lohlīvena ezera.

== Vēsture ==
Kinrosa vēsturiski attīstījusies kā svarīgs ceļu krustpunkts starp Edinburgu, Pērtu un Skotijas ziemeļaustrumu daļu. Viduslaikos pilsētiņa bija nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs. Kopš 1540. gada tai ir baro na [[boro]] statuss, bet kopš 1685. gada — karaliskā boro stautuss.

Pilsēta un tās apkārtne ir cieši saistīta ar Skotijas karalisko vēsturi. Netālu esošajā Lohlīvena ezerā uz salas atrodas 14. gadsimtā celtā Lohlīvenas pils (''Loch Leven Castle''). Šajā pilī no 1567. līdz 1568. gadam ieslodzījumā tika turēta Skotijas karaliene [[Marija I Stjuarte|Marija Stjuarte]], kurai 1568. gada maijā ar vietējo atbalstītāju palīdzību izdevās no pils bēgt.

17. gadsimta beigās arhitekts sers Viljams Brūss (''Sir William Bruce'') netālu no pilsētas uzcēla Kinrosas namu (''Kinross House''), kas bija viena no pirmajām klasicisma muižām Skotijā un būtiski ietekmēja Skotijas arhitektūras attīstību.

== Saimniecība ==
Mūsdienās Kinrosa ir pazīstama kā tūrisma, atpūtas un lauksaimniecības pakalpojumu centrs. Pilsētas un ezera apkārtnē ir attīstīts tūrisms — no Kinrosas piestātnes kursē prāmis uz Lohlīvenas pils salu. Lohlīvens un tā apkārtne ir ieguvusi arī valsts dabas lieguma statusu, piesaistot putnu vērotājus un dabas tūristus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>20bm293vvwknh6rfshep00pwmemm6u6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499638</id>
      <parentid>4499624</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T10:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Edgars2007|Edgars2007]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos</comment>
      <origin>4499607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4164" sha1="4t2kvjzuxv2o7y5803z5thddq6hjhk3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kinrosa
| official_name            = ''Kinross''&lt;br/&gt;''Ceann Rois''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Kinross War Memorial - geograph.org.uk - 1449294.jpg
| image2 = Kinross House - geograph.org.uk - 1371211.jpg
| image3 = High Street, Kinross (geograph 6830848).jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Kara memoriāls pilsētas centrā; Kinroshausa; Haistrīta
| image_flag               =
| image_shield             =
| shield_size              =
| pushpin_map              = Skotija#Pērta un Kinrosa#Lielbritānija
| latd = 56 | latm = 12 | lats = 12 | latNS = N
| longd = 03 | longm = 25 | longs = 18 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Pērta un Kinrosa]]
| seat_type                = Vēsturiskās grāfistes centrs
| seat                     = [[Kinrosšīra]]
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 5610
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = KY13
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Kinrosa''' ({{val|en|Kinross}}, {{val|gd|Ceann Rois}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s vidusdaļā, [[Pērta un Kinrosa|Pērtas un Kinrosas]] pašvaldības apgabalā. Tā ir vēsturiskās [[Kinrosšīra]]s grāfistes centrs. Pilsēta atrodas Lohlīvena (''Loch Leven'') ezera rietumu krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no [[Pērta (Skotija)|Pērtas]] un 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Edinburga]]s.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārdiem ''Ceann Rois'', kas tulkojumā nozīmē &quot;pussalas gals&quot; vai &quot;ragu gals&quot;, norādot uz pilsētas ģeogrāfisko novietojumu pie Lohlīvena ezera.

== Vēsture ==
Kinrosa vēsturiski attīstījusies kā svarīgs ceļu krustpunkts starp Edinburgu, Pērtu un Skotijas ziemeļaustrumu daļu. Viduslaikos pilsētiņa bija nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs. Kopš 1540. gada tai ir baro na [[boro]] statuss, bet kopš 1685. gada — karaliskā boro stautuss.

Pilsēta un tās apkārtne ir cieši saistīta ar Skotijas karalisko vēsturi. Netālu esošajā Lohlīvena ezerā uz salas atrodas 14. gadsimtā celtā Lohlīvenas pils (''Loch Leven Castle''). Šajā pilī no 1567. līdz 1568. gadam ieslodzījumā tika turēta Skotijas karaliene [[Marija I Stjuarte|Marija Stjuarte]], kurai 1568. gada maijā ar vietējo atbalstītāju palīdzību izdevās no pils bēgt.

17. gadsimta beigās arhitekts sers Viljams Brūss (''Sir William Bruce'') netālu no pilsētas uzcēla Kinrosas namu (''Kinross House''), kas bija viena no pirmajām klasicisma muižām Skotijā un būtiski ietekmēja Skotijas arhitektūras attīstību.

== Saimniecība ==
Mūsdienās Kinrosa ir pazīstama kā tūrisma, atpūtas un lauksaimniecības pakalpojumu centrs. Pilsētas un ezera apkārtnē ir attīstīts tūrisms — no Kinrosas piestātnes kursē prāmis uz Lohlīvenas pils salu. Lohlīvens un tā apkārtne ir ieguvusi arī valsts dabas lieguma statusu, piesaistot putnu vērotājus un dabas tūristus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>4t2kvjzuxv2o7y5803z5thddq6hjhk3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinross</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636214</id>
    <redirect title="Kinrosa" />
    <revision>
      <id>4499609</id>
      <timestamp>2026-07-27T08:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kinrosa]]</comment>
      <origin>4499609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="ee2135id4kc2q66t1e8ucs5sc6f26ui" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinrosa]]</text>
      <sha1>ee2135id4kc2q66t1e8ucs5sc6f26ui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceann Rois</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636215</id>
    <redirect title="Kinrosa" />
    <revision>
      <id>4499610</id>
      <timestamp>2026-07-27T08:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kinrosa]]</comment>
      <origin>4499610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="ee2135id4kc2q66t1e8ucs5sc6f26ui" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinrosa]]</text>
      <sha1>ee2135id4kc2q66t1e8ucs5sc6f26ui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arthur Kennedy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636216</id>
    <redirect title="Arturs Kenedijs" />
    <revision>
      <id>4499612</id>
      <timestamp>2026-07-27T08:24:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Arturs Kenedijs]]</comment>
      <origin>4499612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="9p5kbs0tu8fd95a13b2ix42dir2gus6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Arturs Kenedijs]]</text>
      <sha1>9p5kbs0tu8fd95a13b2ix42dir2gus6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cadillac Formula 1 Team</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636217</id>
    <redirect title="Cadillac F1" />
    <revision>
      <id>4499616</id>
      <timestamp>2026-07-27T08:36:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Cadillac F1]]</comment>
      <origin>4499616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="jm51ivj5zo2mjxmw9uq78gytduasg4d" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Cadillac F1]]</text>
      <sha1>jm51ivj5zo2mjxmw9uq78gytduasg4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linda Feldberga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636218</id>
    <redirect title="Linda Leen" />
    <revision>
      <id>4499648</id>
      <timestamp>2026-07-27T10:55:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Linda Leen]]</comment>
      <origin>4499648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="h52oa5vaeaivjpox0d2p97gou6yxpmx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Linda Leen]]</text>
      <sha1>h52oa5vaeaivjpox0d2p97gou6yxpmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dornoha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636219</id>
    <revision>
      <id>4499663</id>
      <timestamp>2026-07-27T11:55:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Dornoha | official_name            = ''Dornoch''&lt;br/&gt;''Dòrnach'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Dornoch Beach - geograph.org....</comment>
      <origin>4499663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4304" sha1="lwzajw6ib71u2uxgkrutzg5kbbp73aw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Dornoha
| official_name            = ''Dornoch''&lt;br/&gt;''Dòrnach''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Dornoch Beach - geograph.org.uk - 2855156.jpg
| image2 = Dornoch Cathedral - 414838890.jpg
| image3 = Dornoch Golf Course (11470684456).jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Dornohas pludmale; Katedrāle; Golfa laukums
| image_flag               =
| image_shield             =
| shield_size              =
| pushpin_map              = Skotija#Hailenda#Lielbritānija
| latd = 57 | latm = 52 | lats = 52 | latNS = N
| longd = 04 | longm = 01 | longs = 48 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Hailaenda]]
| seat_type                = Vēsturiskās grāfistes centrs
| seat                     = [[Saterlenda]]
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 1430
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = IV25
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Dornoha''' ({{val|en|Dornoch}}, {{val|gd|Dòrnach}}) ir vēsturiska pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļdaļā, [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalā. Tā atrodas Dornohas līča (''Dornoch Firth'') ziemeļu krastā, pie [[Ziemeļjūra]]s. Dornoha ir vēsturiskās [[Saterlenda]]s grāfistes centrs un vienīgā karaliskā pilsētiņa (''royal burgh'') šajā apvidū.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''Dòrnach'', kas nozīmē &quot;oļu krasts&quot;, norādot uz oļainajām pludmalēm ap pilsētu. Vietējā leģendā nosaukums tiek saistīts ar vārdu &quot;dūre&quot; jeb &quot;cimdiņš&quot; (''dorn''), atminoties kauju pret dāņiem, kurā vietējais grāfs esot nogalinājis ienaidnieku ar zirga pakavu dūrē.

== Vēsture ==
Dornohai ir senas reliģiskās un administratīvās tradīcijas. 13. gadsimta sākumā bīskaps Gilberts no Mari (''Gilbert of Moray'') pārcēla [[Keitnesa]]s bīskapijas krēslu uz Dornohu un uzsāka [[Dornohas katedrāle]]s būvniecību. Katedrāle tika pabeigta ap 1240. gadu un joprojām ir viens no ievērojamākajiem pilsētas pieminekļiem.

1628. gadā karalis [[Čārlzs I]] piešķīra Dornohai karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statusu.

Pilsēta ir iegājusi vēsturē arī ar skumju notikumu — 1727. gadā šeit norisinājās pēdējā dokumentētā [[Ragana|raganu]] sadedzināšana Skotijā un visā Lielbritānijā. Pēc tiesas sprieduma par raganu tika atzīta un sodīta ar nāvi vecā sieviete Džaneta Horna (''Janet Horne''). Šī notikuma vietā mūsdienās atrodas piemiņas akmens — &quot;Raganas akmens&quot; (''Witch's Stone'').

== Saimniecība un tūrisms ==
Mūsdienās Dornoha ir populārs tūrisma un atpūtas centrs, kas pazīstams ar savām smilšainajām pludmalēm, vēsturisko arhitektūru un mēreno piekrastes klimatu.

Pilsēta ir pasaulslavena ar savu golfa mantojumu. ''Royal Dornoch Golf Club'', kas dibināts 1877. gadā (lai gan golfs šeit spēlēts jau kopš 16. gadsimta), regulāri tiek ierindots starp pasaules labākajiem golfa laukumiem.

Pilsētā atrodas arī Hailaendas un Salu Universitātes (''University of the Highlands and Islands'') pētniecības un izglītības struktūrvienības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>lwzajw6ib71u2uxgkrutzg5kbbp73aw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4499664</id>
      <parentid>4499663</parentid>
      <timestamp>2026-07-27T11:55:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4499664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4311" sha1="ffua8rr5pawhu3rj9lkouczdlwnisey" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Dornoha
| official_name            = ''Dornoch''&lt;br/&gt;''Dòrnach''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Dornoch Beach - geograph.org.uk - 2855156.jpg
| image2 = Dornoch Cathedral - 414838890.jpg
| image3 = Dornoch Golf Course (11470684456).jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Dornohas pludmale; Katedrāle; Golfa laukums
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Hailenda#Lielbritānija
| latd = 57 | latm = 52 | lats = 52 | latNS = N
| longd = 04 | longm = 01 | longs = 48 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Hailenda]]
| seat_type                = Vēsturiskās grāfistes centrs
| seat                     = [[Saterlenda]]
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 1430
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = IV25
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Dornoha''' ({{val|en|Dornoch}}, {{val|gd|Dòrnach}}) ir vēsturiska pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s ziemeļdaļā, [[Hailenda]]s pašvaldības apgabalā. Tā atrodas Dornohas līča (''Dornoch Firth'') ziemeļu krastā, pie [[Ziemeļjūra]]s. Dornoha ir vēsturiskās [[Saterlenda]]s grāfistes centrs un vienīgā karaliskā pilsētiņa (''royal burgh'') šajā apvidū.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no gēlu valodas vārda ''Dòrnach'', kas nozīmē &quot;oļu krasts&quot;, norādot uz oļainajām pludmalēm ap pilsētu. Vietējā leģendā nosaukums tiek saistīts ar vārdu &quot;dūre&quot; jeb &quot;cimdiņš&quot; (''dorn''), atminoties kauju pret dāņiem, kurā vietējais grāfs esot nogalinājis ienaidnieku ar zirga pakavu dūrē.

== Vēsture ==
Dornohai ir senas reliģiskās un administratīvās tradīcijas. 13. gadsimta sākumā bīskaps Gilberts no Mari (''Gilbert of Moray'') pārcēla [[Keitnesa]]s bīskapijas krēslu uz Dornohu un uzsāka [[Dornohas katedrāle]]s būvniecību. Katedrāle tika pabeigta ap 1240. gadu un joprojām ir viens no ievērojamākajiem pilsētas pieminekļiem.

1628. gadā karalis [[Čārlzs I]] piešķīra Dornohai karaliskās pilsētas (''royal burgh'') statusu.

Pilsēta ir iegājusi vēsturē arī ar skumju notikumu — 1727. gadā šeit norisinājās pēdējā dokumentētā [[Ragana|raganu]] sadedzināšana Skotijā un visā Lielbritānijā. Pēc tiesas sprieduma par raganu tika atzīta un sodīta ar nāvi vecā sieviete Džaneta Horna (''Janet Horne''). Šī notikuma vietā mūsdienās atrodas piemiņas akmens — &quot;Raganas akmens&quot; (''Witch's Stone'').

== Saimniecība un tūrisms ==
Mūsdienās Dornoha ir populārs tūrisma un atpūtas centrs, kas pazīstams ar savām smilšainajām pludmalēm, vēsturisko arhitektūru un mēreno piekrastes klimatu.

Pilsēta ir pasaulslavena ar savu golfa mantojumu. ''Royal Dornoch Golf Club'', kas dibināts 1877. gadā (lai gan golfs šeit spēlēts jau kopš 16. gadsimta), regulāri tiek ierindots starp pasaules labākajiem golfa laukumiem.

Pilsētā atrodas arī Hailaendas un Salu Universitātes (''University of the Highlands and Islands'') pētniecības un izglītības struktūrvienības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ffua8rr5pawhu3rj9lkouczdlwnisey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dornoch</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636220</id>
    <redirect title="Dornoha" />
    <revision>
      <id>4499665</id>
      <timestamp>2026-07-27T11:56:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dornoha]]</comment>
      <origin>4499665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="bajfysla7yn7h2vl5zh353kmfuyk7pp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dornoha]]</text>
      <sha1>bajfysla7yn7h2vl5zh353kmfuyk7pp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dòrnach</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636221</id>
    <redirect title="Dornoha" />
    <revision>
      <id>4499666</id>
      <timestamp>2026-07-27T11:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dornoha]]</comment>
      <origin>4499666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="bajfysla7yn7h2vl5zh353kmfuyk7pp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dornoha]]</text>
      <sha1>bajfysla7yn7h2vl5zh353kmfuyk7pp</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>